optisko un neirālo faktoru ietekme uz uztvertā attēla kvalitāti

3.1.3.1.1. attēls. Trešās un ceturtās kārtas acs aberācijām atbilstošās punkta izplūdesfunkcija visiem eksperimenta dalībniekam ((a) – VK; (b) – AB; (c) – LE; (d) – IL)pirms augstāko kārtu aberāciju korekcijas un pēc tās. Punkta izplūdes funkcijassimulētas programmā Matlab.3.1.3.2. Vernjē asuma atkarība no acs augstāko kārtu aberācijukorekcijas līmeņa3.1.3.2.1. attēlā redzamas Vernjē asuma sliekšņa izmaiņas atkarībā no acs augstākokārtu aberāciju korekcijas līmeņa visiem eksperimenta dalībniekiem. Katrspunkts ir 10 mērījumu vidējā vērtība. Kļūdu stabiņi ir standartkļūda, kas aprēķināta,izmantojot visu mērījumu datus. Trīs eksperimenta dalībnieku (VK, IL, LE)Vernjē asuma sliekšņa atkarībai no acs augstāko kārtu aberāciju korekcijas pakāpestika novērots ekstrēma funkcijas raksturs, t. i., Vernjē asuma slieksnis augsta unzema korekcijas līmeņa apgabalā bija zemāks (Vernjē asums augstāks), salīdzinotar starpstāvokļiem. Katram no šiem trim eksperimenta dalībniekiem acs augstākokārtu aberāciju RMS vērtības, kam atbilst visaugstākais Vernjē asuma slieksnis, bijaindividuāls: VK: RMS = 0.048 µm; LE: RMS = 0.065 µm; IL: RMS = 0.039 µm.3.1.4. AnalīzePunkta izplūdes funkcijas laukuma samazināšanās norāda uz to, ka pēc acsaugstāko kārtu aberāciju korekcijas ievērojami samazinās viena objekta punktastimulēto fotoreceptoru skaits. Iegūtie rezultāti liecina, ka Vernjē asums ir atkarīgsno acs augstāko kārtu aberāciju korekcijas līmeņa. Trim no četriem eksperimentadalībniekiem Vernjē asums bija augstāks zema un augsta korekcijas līmeņa apgabalos,salīdzinot ar Vernjē asumu vidējas korekcijas apgabalā. Salīdzinoši augstsVernjē asums zemas korekcijas līmeņa rajonā var tikt skaidrots ar daudzu tīklenesfotoreceptoru iesaistīšanu līnijas atrašanās vietas noteikšanā. Jāņem arī vērā, ka18