optisko un neirālo faktoru ietekme uz uztvertā attēla kvalitāti

3.3.3. Rezultāti3.3.3.1. Pieskaņošanas metodeStarpības D atkarība no atskaites stimula piesātinājuma S R abu pieskaņošanasvirzienu gadījumā (S M pieaug vai samazinās) redzama 3.3.3.1.1. attēlā. Melnieaplīši rāda rezultātus, kas iegūti gadījumā, ja pieskaņojamā stimula piesātinājumsS M pieaug no 0.5 līdz 1, turpetim melnie kvadrātiņi rāda rezultātus gadījumā, ja S Msamazinās no 1 līdz 0.5. Uz x ass atlikts atskaites stimula piesātinājums S R . VisāmS R vērtībām starp S M vērtībām bija atšķirība, saskaņojot abu stimulu krāsu tīrībuno abām pusēm.Kļūdu stabiņi ir mērījumu standartkļūda.3.3.3.1.1. attēls. Sakarība starp starpību D un atskaites stimula piesātinājumu SRsubjektīvā līdzsvara punktā. Riņķīši rāda datus, kas iegūti, SM pieaugot no 0.5 līdz1. Kvadrātiņi rāda datus, kas iegūti, pieskaņojamā stimula piesātinājumam SMsamazinoties no 1 līdz 0.5.3.3.3.2. Konstanto stimulu metodeIegūtie dati tika aproksimēti ar Bolcmaņa sigmoīdu. Analizējot datus, tikauzskatīts, ka Bolcmaņa sigmoīda ir eksperimenta dalībnieka patiesā psihometriskāfunkcija. Sigmoīdas ir 3.3.3.2.1. attēlā redzamās nepārtrauktās līknes. Uzy ass atlikts decimālskaitlis F, kas parāda, cik reižu (no 10) pieskaņojamais stimulsizskatījās vairāk piesātināts nekā atskaites stimuls. Uz x ass atlikta starpībaD = S M – S R . Subjektīvā līdzsvara punktā psihometriskās funkcijas vērtība ir 50 %no maksimālās vērtības, un šajā punktā iespējams nolasīt no x ass atbilstošostarpības D vērtību.28