KŪTSMĒSLU TRANSPORTĒŠANA UN IESTRĀDĀŠANA AUGSNĒ

Td – agregāta darba ilgums uz lauka, h;
Tpā.2 – agregāta pārkārtošanās ilgums no mēslojuma izkliedēšanas uz transporta
stāvokli, h;
Ttr.t – agregāta pārvietošanās ilgums no lauka līdz kūtsmēslu krātuvei, h;
Ltr – kūtsmēslu transportēšanas attālums līdz to iestrādes vietai, km;
vtr.d – agregāta pārvietošanās vidējais ātrums kūtsmēslu transportēšanas laikā, km/h;
vie – agregāta pārvietošanās vidējais ātrums kūtsmēslu izkliedēšanas laikā, km/h;
vtr.t – agregāta pārvietošanās vidējais ātrums, braucot no lauka līdz kūtsmēslu krātuvei
(tukšgaitas laikā), km/h;
Mt – agregāta kravnesība, t;
bd – agregāta darba platums, izkliedējot kūtsmēslus, m.
7.2.7. Aprēķina vienā dienā iespējamo reisu (darba ciklu) skaitu
r
u
Ts
Ts
Tatp.
h Ts.
n
T
− ⋅ −
= , (7.3.)
kur Ts – darba dienas vidējais ilgums, h;
Tatp.h – nepieciešamais strādājošo atpūtas ilgums, rēķinot uz vienu darba stundu, h,
orientējoši 10 min, t.i., 10/60 h;
Ts.n – agregāta sagatavošanas un darba pabeigšanas laiks (pirms darba sākšanas un
darba beigās), h.
7.2.8. Aprēķina nepieciešamo reisu skaitu, lai apstrādātu konkrēto lauku, -
r
25
u
q ⋅ S
m
nep = . (7.4.)
M t
7.2.9. Aprēķina, cik dienās var apstrādāt konkrēto lauku, ja lietoto agregātu skaits ir zu, -
n
d
rnep
= . (7.5)
r ⋅ z
7.2.10. Atbilstoši noapaļo dienā veicamo reisu skaitu un precizē lauka apstrādāšanai
nepieciešamo dienu skaitu.
7.2.11. Līdzīgā veidā aprēķina pārējo lauku apstrādāšanai nepieciešamo dienu skaitu.
7.2.12. Noskaidro kopējo kūtsmēslu izvešanas ilgumu (dienu skaitu), kas nepieciešams
visu lauku apstrādāšanai (dzīvnieku novietnē uzkrāto kūtsmēslu izvešanai), -
u
∑
u
n . (7.6)
kop = nd
7.2.13. Ja kūtsmēslus nevar transportēt un izkliedēt vēlamajā laika posmā, tad ir atbilstoši
jākoriģē (jāmaina) darbā iesaistītās tehnikas daudzums, vai tehnikas veids (piemēram,
jālieto agregāti ar lielāku kravnesību) vai arī jāveic citi organizatoriski pārkārtojumi. Pēc
tam aprēķinu atkārto, izmantojot koriģētos datus, līdz iegūst vēlamo rezultātu.