KŪTSMĒSLU TRANSPORTĒŠANA UN IESTRĀDĀŠANA AUGSNĒ

T ⋅
d . iz = Ttr
− ntr
Tizk
. (7.10.)
7.3.5. Aprēķina izkliedētāja vadītāja iespējamo atpūtas laiku, rēķinot uz vienu darba
stundu, h:
T
T
d.
iz
atp = . (7.11.)
Tiz
+ Td
. iz
7.3.6. Aprēķina izkliedētāja vadītāja nepieciešamo atpūtas laiku vienā darba stundā, kuru
nevar kompensēt ar tehnikas dīkstāvēm:
∆ = Tatp. o −Tatp
, (7.12.)
kur Tatp.o – traktorista normatīvais atpūtas laiks, rēķinot uz vienu stundu darba (parasti 5
min katrā darba stundā).
Ja ∆ iznāk negatīvs skaitlis, tad tas nozīmē, ka vadītāja atpūtai pietiek ar dīkstāvju laiku un
speciāls laiks šim nolūkam nav jāparedz. Tādēļ šādā gadījumā turpmākajos aprēķinos
pieņem, ka ∆ = 0.
7.3.7. Noskaidro izkliedētāja iespējamo reisu skaitu vienā dienā:
T
− T ⋅ ∆ − T
s s s.
n.
izk = , (7.13.)
Tizk
+ Td
. iz
r
kur Ts.n – agregāta sagatavošanas un darbu pabeigšanas laiks (pirms darba sākšanas un
darba beigās), h.
7.3.8. Noskaidro nepieciešamo izkliedētāja reisu skaitu, lai apstrādātu konkrēto lauku:
q ⋅ S
m
nep = . (7.14.)
M t
r
7.3.9. Noapaļo (līdz veseliem skaitļiem) iepriekš aprēķinātos izkliedētāju reisu skaitus rizk
un rnep. Aprēķina, cik dienās var apstrādāt konkrēto lauku:
r ,
r ,
r
= . (7.15.)
r
,
nep
n d ,
izk
kur nep , izk - līdz veselam skaitlim noapaļotie izkliedētāja reisu skaiti, lai apstrādātu
konkrēto lauku, un iespējamais reisu skaits dienā.
7.3.10. Līdzīgā veidā aprēķina citu lauku apstrādei vajadzīgo dienu skaitu un noskaidro
kopējo šķidrmēslu izvešanas ilgumu:
∑
n . (7.16)
kop = nd
7.3.11. Ja šķidrmēslus nevar transportēt un izkliedēt vēlamajā laika posmā, tad atbilstoši
koriģē (maina) darbā iesaistītās tehnikas daudzumu vai tehnikas veidu (piemēram, lieto
transportagregātus ar lielāku kravnesību) vai arī veic citus organizatoriskus pārkārtojumus.
Pēc tam aprēķinu atkārto, izmantojot koriģētos datus, līdz iegūst vēlamo rezultātu.
27