Tīmekļa pārlūkošana un saziņa - Bezmaksas programmatūras ...

Materiāls licencēts ar 

Attribution-ShareAlike 3.0 

Unported (CC BY-SA 3.0) licenci 

http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0 

7. modulis 

Tīmekļa pārlūkošana un saziņa 

Šis materiāls sagatavots ar 

Eiropas Savienības atbalstu un 

tas nepauž oficiālu Eiropas 

Savienības viedokli. 

Materiāls izstrādāts atbilstoši 

Syllabus 5 prasībām ECDL 

sertifikācijai. 

STUDENTA GRĀMATA

Satura rādītājs 

TĪMEKĻA PĀRLŪKOŠANA UN SAZIŅA ____________________________________ 5 

Internets un tā servisi ____________________________________________________ 5 

Internets _____________________________________________________________________ 5 

Pakalpojumi ___________________________________________________________________ 6 

Tīmekļa pārlūkošana _____________________________________________________ 7 

Pieslēgums Internetam __________________________________________________________ 7 

Tīmekļa pārlūks ________________________________________________________________ 8 

Tīmekļa adrese ________________________________________________________________ 9 

Tīmekļa lapu pārlūkošana ________________________________________________________ 9 

Papildus darbības darbā ar pārlūkprogrammu ________________________________ 14 

Informācijas dzēšana, rediģēšana ________________________________________________ 15 

Mājas lapas norādīšana ________________________________________________________ 16 

Grāmatzīmes _________________________________________________________________ 16 

Vēsture _____________________________________________________________________ 19 

Rīkjoslas _____________________________________________________________________ 19 

Palīdzības sistēma _____________________________________________________________ 20 

Meklēšana tīmeklī ______________________________________________________ 24 

Meklētājprogrammas __________________________________________________________ 24 

Meklēšana specializētos tīmekļa resursos __________________________________________ 27 

Formas tīmekļa lapās ____________________________________________________ 28 

Tīmekļa resursu izmantošana _____________________________________________ 29 

Lapas saglabāšana _____________________________________________________________ 29 

Lapas drukāšana ______________________________________________________________ 29 

Tīmekļa lapu satura izmantošana _________________________________________________ 30 

Datņu saglabāšana ____________________________________________________________ 31 

Drošība Internetā _______________________________________________________ 36 

Vīrusi _______________________________________________________________________ 36 

Pikšķerēšana _________________________________________________________________ 38 

Ugunsmūris __________________________________________________________________ 38 

Lietotājvārds un parole _________________________________________________________ 38 

Drošības kods ________________________________________________________________ 38 

Ciparsertifikāts _______________________________________________________________ 39 

Elektroniskais paraksts _________________________________________________________ 40 

Papildus iestatījumi pārlūkprogrammās ___________________________________________ 40 

Uznirstošo logu bloķēšana ______________________________________________________ 41 

Sīkdatņu bloķēšana ____________________________________________________________ 42 

Informācijas publicēšana _______________________________________________________ 44 

Vecāku kontrole ______________________________________________________________ 44 

Elektroniskais pasts _____________________________________________________ 49 

Nepieciešamie priekšnosacījumi _________________________________________________ 50 

Kā strādā e− pasts _____________________________________________________________ 52 

Evolution Mail programma ______________________________________________________ 53 

Ziņojuma nosūtīšana ___________________________________________________________ 55 

Ziņojuma saņemšana __________________________________________________________ 61

Darbības ar saņemto ziņojumu ___________________________________________________ 62 

Pielikumi e− pasta ziņojumiem ____________________________________________ 63 

Papildus darbības programmā Evolution ____________________________________ 65 

Ziņojuma svarīgums ____________________________________________________________ 65 

Satura iekopēšana ziņojumā _____________________________________________________ 66 

Ziņojuma melnraksts ___________________________________________________________ 66 

Ziņojumu kārtošana ____________________________________________________________ 66 

Darbs ar mapēm ______________________________________________________________ 68 

Ziņojuma dzēšana un atjaunošana ________________________________________________ 69 

Adrešu grāmatiņa ______________________________________________________ 70 

Kontaktpersonas ______________________________________________________________ 70 

Adresātu saraksts _____________________________________________________________ 71 

Citi elektroniskās saziņas veidi ____________________________________________ 76 

Tūlītēja ziņojumapmaiņa ________________________________________________________ 76 

VoIP (Voice over Internet Protocol) _______________________________________________ 76 

Virtuālās sabiedrības ___________________________________________________________ 76 

Īsziņas _______________________________________________________________________ 77

7.MODULIS 

TĪMEKĻA PĀRLŪKOŠANA UN SAZIŅA 

Šajā modulī Jūs apgūsiet kā: 

Atšķirt dažādus Internet pakalpojumus; 

Pārlūkot tīmekļa lapas; 

Veikt meklēšanu tīmeklī; 

Aizpildīt formas tīmekļa vietņu lapās; 

Izmantot e− pastu saziņai; 

Pievienot datnes e− pasta ziņojumiem; 

Atšķirt citus elektroniskās saziņas veidus; 

Izmantot pieejamās palīdzības sistēmas. 

Internets un tā servisi 

Internets 

Internets ir globāls vispasaules datortīkls, kas sevī apvieno lielu daudzumu citu mazāku 

datortīklu− valdībām, uzņēmumiem un privātpersonām piederošus datortīklus. 

Interneta, tāpat kā jebkura datortīkla, pamatuzdevums ir nodrošināt datu pārraidi starp 

dažāda veida datorsistēmām. Šī uzdevuma izpildi nodrošina globālajam tīklam pieslēgtā 

aparatūra− datorsistēmas, serveri, komutācijas un maršrutēšanas ierīces, vadu un 

bezvadu sakaru kanāli, un programmatūra, kas nodrošina aparatūras darbību. 

Datu pārraide notiek pārvēršot datus elektriskajos signālos un pārsūtot šos signālus 

noteiktā veidā− izmantojot kādu no datu pārraides protokoliem. Internetā datu pārraidei 

izmanto protokolu TCP/IP (Pārraides vadības protokols/ Internet protokols) . 

Internet pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs. Aizsardzības ministrijas 

pasūtījumā tika izstrādāti droša datortīkla uzbūves principi un arī radīts reāli strādājošs 

datortīkls valdības vajadzībām− ARPHANET (Advanced Research Projects Agency 

Network). Sākotnēji šis tīkls savstarpēji savienoja 4 punktus− Amerikas vadošās 

universitātes. 

Šāda tīkla uzbūves princips ir vienkāršs. Visiem punktiem, kas savienoti vienā tīklā, 

piemīt līdzvērtīga loma un tiesības katram no tiem izveidot, pārsūtīt un saņemt ziņas. 

Likvidējot vienu punktu, tīkls tāpat pastāvēs un darbosies. 

Internet globālajam tīklam nav centralizētas vadības sistēmas, nav globāli plānotas 

attīstības stratēģijas.

6 Tīmekļa pārlūkošana un saziņa 

Pakalpojumi 

Tā kā Internets universāli piemērots dažādas informācijas pārraidei, tā izmantošanas 

iespējas ierobežo tikai sakaru kanālu ātrums un programmatūras risinājumu izstrāde. 

Globālais tīmeklis 

Globālais tīmeklis (World Wide Web) ir viens no vispopulārākajiem Interneta 

pakalpojumiem. To veido savstarpēji saistītas tīmekļa lappuses, kas ar speciālas 

programmatūras palīdzību izveidotas serveros un pieejamas lietotājiem. Mūsdienās 

tīmekļa lapas satur ne tikai tekstu, bet arī attēlus un multivides elementus. 

Tīmekļa dokumentus veido ar speciāla koda− HTML valodas palīdzību. Lapas savstarpēji 

sasaista, izvieto serveros un tas rada tīmekļa vietni. 

FTP 

FTP serviss nodrošina datņu pārsūtīšanu starp datorsistēmām, izmantojot Internet. 

E− pasts 

Elektroniskās saziņas līdzeklis Internetā. Ziņojumi ātri tiek nosūtīti uz jebkuru pasaules 

malu. 

RSS 

RSS− satura vienkāršo sindicēšanu izmanto, lai lietotājam piegādātu tīmekļa vietnes 

saturu īsa apraksta− kopsavilkuma veidā ar klikšķināmām saitēm uz pilno saturu. 

Lietotājam ir iespēja aplūkot RSS barotnes saturu specializētās programmas vai tīmekļa 

pārlūkā, izveidot savu RSS vietņu sarakstu. 

Par RSS satura esamību Internet vietnē liecina speciāla pārlūkprogrammas ikona vai 

grafiskais attēls lapas tekstā. 

Podraide 

Podraide ir Internetā pieejama sagatavotu multivides datņu klausīšanās vai lejupielāde 

portatīvajā multivides datņu atskaņošanas ierīcē. Parasti veido un publicē audio vai 

multivides datņu sērijas− raidījumus.

Piemēram, audio datnes tiek speciāli sagatavotas: 

Svarīgi! 

7.modulis 7 

Publicētājs izveido audio datni (datnes) MP3 formātā un izvieto pieejamā serverī 

Internetā; 

Tiek izveidota RSS datne, ko publicē tīmeklī. Tā satur pamatinformāciju par audio 

datni− nosaukumu, aprakstu un saiti uz tās atrašanās vietu tīmeklī; 

Lietotājs pārbauda RSS informāciju, atjauninot to; 

Lietotājs klausās datni ar klienta programmas palīdzību vai lejupielādē to. 

Mācību materiālā apskatītas programmas Mozilla Firefox un e− pasta klienta 

programma Evolution operētājsistēmas Linux Ubuntu 10.10 grafiskajā vidē Gnome. 

Mape 7_internet ar uzdevumu sagatavēm jāiekopē lietotāja konta mapē Documents. 

Tīmekļa pārlūkošana 

Lai pārlūkotu tīmekļa lapas ir nepieciešams: 

Pieslēgums Internetam; 

Datorsistēma ar tīmekļa pārlūkprogrammu; 

Zināt tīmekļa vietnes adresi. 

Pieslēgums Internetam 

Mūsdienās datori bez pieslēguma tīmeklim tiek izmantoti reti. Tam ir pamatots 

izskaidrojums− tīmekļa vietņu pārlūkošana ir kļuvusi par ikdienu. 

Lai varētu lietot globālā tīkla pakalpojumus un pārlūkot tīmekļa lapas ir nepieciešams 

pieslēgums Internetam. 

Parasti pieslēgumu iekārto specializēti uzņēmumi− Interneta pakalpojumu sniedzēji (ISP- 

Internet Sevice Provider). ISP nodrošina datu apmaiņu starp Jūsu datoru un Internetu. 

Internet pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir speciāli tehniskie līdzekļi− sakaru kanāli, 

iekārtas, tie var uzturēt papildus tīkla dienestus pieslēguma nodrošināšanai. Daudzi ISP 

piedāvā papildus pakalpojumus, piemēram, bezmaksas e− pasta kastītes, vietu datņu 

glabāšanai, tīmekļa vietnes izveidošanu. 

Internet pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādas tehnoloģijas pieslēguma 

nodrošināšanai, piemēram: 

Tiešs pieslēgums Internetam. Šajā gadījumā datorsistēma pieslēgta Internet 

tīklam nepastarpināti; 

Mobilais pieslēgums. Pieslēgums izmanto mobilo telefonu tīklu; 

Pieslēgumi, izmantojot publisko vai privāto telekomunikāciju tīklu; 

Bezvadu pieslēgumi. 

Bieži vien pieslēguma nodrošināšanai izmanto speciālas ierīces− modemus.


Svarīgi! 

Internet pieslēgums nav tikai vienkārša sakaru pieslēguma ierīkošana un ierīču 

uzstādīšana. Internet pakalpojumu sniedzējs nodrošina veselu virkni dažādu 

tehnoloģisku dienestu datu pārraides nodrošināšanai. 

Tīmekļa pārlūks 

Ja dators ir pieslēgts Internetam, tad tīmekļa vietņu pārlūkošanai ir nepieciešama 

tīmekļa pārlūkprogramma. Tīmekļa vietnēs izvietotās lapas patiesībā izskatās apmēram 

šādi: 

Tie ir speciālā hiperteksta marķēšanas valodā rakstīti teksta dokumenti, kas satur 

instrukcijas un norādes tīmekļa pārlūkprogrammai. Sekojot šai instrukcijai, 

pārlūkprogramma izveido un attēlo tīmekļa lapas tādas, kādas parasti redzam datora 

monitorā. 

Tīmekļa pārlūkprogrammas var būt dažādas. Biežāk izmantotās operētājsistēmas Linux 

vidē: 

Mozilla Firefox. Instalēta operētājsistēmā Linux Ubuntu pēc noklusējuma; 

Chrome. Kompānijas Google izstrādāts pārlūks; 

Flock. Izstrādāts integrācijai ar sociālo tīklu tīmekļa vietnēm; 

Opera. Ātrs pārlūks; 

Sea Monkey.

Tīmekļa adrese 

7.modulis 9 

Lai varētu aplūkot tīmekļa lapu, ir jāzina tās adrese. Tīmekļa vietnēs parasti izvietots un 

sakārtots liels daudzums savstarpēji saistītu lapu. Viena no tām būs norādīta kā primārā 

un atvērsies, ja pārlūkprogrammā norādīs vietnes adresi. 

Pilna tīmekļa vietnes adrese saturēs arī Internet pakalpojuma veida apzīmējumu (datu 

pārraides protokolu) un to sauc par vienoto resursu vietrādi URL− Uniform Resource 

Locator. 

A B 

A – Protokols; B – Vietnes adrese 

Attēls Nr. 1 Tīmekļa vietnes URL 

Vienotais resursu vietrādis var norādīt arī uz konkrētu tīmekļa resursu− lapu vietnē: 

Tīmekļa adreses izdala un reģistrē speciāli dienesti, kas ir iekļauti kopējā Internet 

informācijas sistēmā, šīs funkcijas var veikt arī Internet pakalpojumu sniedzējs. 

Izveidota speciāla domēna nosaukumu sistēma− DNS (Domain Name System). Vietnes 

nosaukumā adreses daļas atdala ar punktiem. Starptautiskā līmenī reģistrēti augstākā 

līmeņa domēni, piemēram: 

.lv; .lt; .ee; .ie; .de− atbilstoši Latvija, Lietuva, Igaunija, Īrija, Vācija; 

.com− komerciālās vietnes; 

.eu− Eiropas Savienība. 

Vietnes īpašnieks var reģistrēt savu domēna vārdu, papildinot augstāka līmeņa domēna 

nosaukumu, piemēram, sitename.eu, un tālāk pievienojot datora nosaukumu vai 

pieņemto tīmekļa vietnes apzīmējumu www: 

Tīmekļa lapu pārlūkošana 

Lai arī kādu tīmekļa pārlūkprogrammu lietotu, vispirms tā ir jāaktivizē. Aplūkosim Linux 

Ubuntu pamatinstalācijā esošo pārlūkprogrammu Mozilla Firefox. 

Lai aktivizētu tīmekļa pārlūkprogrammu: 

Darbvirsmas augšējā paneļa izvēlnē jāizpilda komanda Applications−>Internet−>Firefox 

Web Browser:


Lai arī pārlūkprogrammu vizuālais izskats un vadības rīku izkārtojums var atšķirties, 

pamatdarbības citās tīmekļa pārlūkprogrammās ir līdzīgas. 

A 

B 

C 

D 

E 

F 

A – Izvēlņu josla; B – Navigācijas josla; C − Grāmatzīmju josla; D – Tīmekļa lapas cilne; E – Horizontālā ritjosla; 

F – Statusa josla ar hipersaites URL; G – Pārlūka loga virsrakstjosla ar atvērtās lapas virsrakstu; H – Adreses 

lauks; I – Vertikālā ritjosla; J – Hipersaite; 

Attēls Nr. 2 Pārlūks Mozilla Firefox 

Lai atvērtu pārlūkā tīmekļa lapu: 

1. Noklikšķina pārlūkprogrammas adreses laukā ar peles kreiso taustiņu; 

2. Ievada tīmekļa vietnes adresi vai vienoto resursu vietrādi; 

3. Nospiež tastatūras taustiņu Enter 

vai 

G 

H 

I 

J

3. Nospiež pogu Go adreses lauka beigās: 

7.modulis 11 

Aplūkojot atvērto lapu redzams, ka dažas vietas tekstā ir atšķirīgi izceltas. Novietojot 

peles rādītāju uz šāda teksta (vai attēla), tas maina savu izskatu uz roku ar izstieptu 

rādītājpirkstu. Tās ir hipersaites uz citiem tīmekļa dokumentiem. Noklikšķinot uz šādas 

saites, pārlūkprogramma lejupielādēs un atvērs piesaistīto tīmekļa lapu vai citu resursu. 

Tīmekļa lapas saturs, izskats, izkārtojums un izvēlētās krāsas ir atkarīgas no tās veidotāja 

ieskatiem. Nav lielas nozīmes uzdot sev jautājumu „kāpēc tā” attiecībā uz tīmekļa lapas 

izskatu. Lielākajā daļā gadījumu atbilde skanētu sekojoši: „tāpēc, ka tās autors tā vēlējās 

(izveidoja)”. 

Timekļa lapas saturu var mainīt tikai tās autors, izņemot gadījumus, ja lapā paredzēta 

komentēšanas vai cita teksta pievienošanas iespēja. 

Navigācija 

Atvērtā tīmekļa lapā lietotājs var pārvietoties tālāk, noklikšķinot uz esošas hipersaites. 

Lai pārietu uz piesaistīto tīmekļa lapu: 

1. Novieto peles rādītāju uz hipersaites; 

2. Pārliecinās, lai peles rādītājs nomaina apzīmējumu: 

3. Veic klikšķi ar peles kreiso taustiņu. 

Papildus ir iespējams izmantot pārlūkprogrammas navigācijas pogas: 

A B C D E 

A – Iepriekš aplūkotā lapa; B – Atgriezties pēc iepriekšējo lapu aplūkošanas; C – Atsvaidzināt lapas saturu; D 

– Apturēt lapas ielādi; E – Atgriezties uz sākumlapu 

Attēls Nr. 3 Navigācija pārlūkā Mozilla Firefox 

Lapas satura atsvaidzi izmanto atkārtotai lapas satura ielādei. Tas var būt nepieciešams 

lapām ar dinamisku, laikā mainīgu saturu, piemēram, akciju kotējuma diagrammas biržā, 

vai arī kādu tehnisku problēmu gadījumos, kad lapas saturs neielādējas pareizi, 

piemēram, redzama novecojusi informācija, trūkst attēlu.


Sākumlapa ir pirmā lapa, kas atveras pēc pārlūka aktivizēšanas. Šīs lapas adresi lietotājs 

var mainīt programmas iestatījumos. Noklusētā sākumlapa programmā Mozilla Firefox ir 

Google meklēšanas pakalpojuma tīmekļa lapa. 

Tīmekļa lapas atvēršana jaunā cilnē 

Bieži vien nepieciešams atvērt vairākas tīmekļa lappuses vienlaicīgi. Protams, var atvērt 

vairākas tīmekļa programmas instances, atkārtoti aktivizējot pārlūku, katrā no tām 

ierakstīt tīmekļa vietnes adresi un strādāt ar atsevišķiem pārlūku logiem. 

Iespējams izmantot ērtāku risinājumu. Lielākā daļa pārlūkprogrammu atbalsta cilņu 

sistēmu− vairākas tīmekļa lapas var atvērt katru savā cilnē viena pārlūka loga ietvarā: 

Lai atvērtu tīmekļa lapu jaunā cilnē: 

1. Nospiež plus zīmes simbolu cilņu joslas beigās; 

vai 

1. Izpilda komandu pārlūka loga izvēlnē File−>New Tab; 

2. Jaunās cilnes adreses laukā ieraksta tīmekļa vietnes adresi vai URL; 

3. Aktivizē ierakstīto adresi, nospiežot taustiņu Enter vai nospiežot pogu Go, kas parasti 

izvietota adreses joslas beigās. 

Lai pārslēgtos starp cilnēm: 

1. Novieto peles rādītāju uz lappuses cilnes; 

2. Noklikšķina peles kreiso taustiņu. 

Lai aizvērtu cilni: 

Noklikšķina uz krustiņa apzīmējuma cilnē. 

Lai hipersaiti atvērtu jaunā cilnē: 

1. Noklikšķina uz hipersaites ar peles rullīti; 

vai 

1. Noklikšķina uz hipersaites peles labo taustiņu;

2. Labā taustiņa izvēlnē izpilda komandu Open Link in New Tab. 

7.modulis 13 

7.1. uzdevums Atveriet tīmekļa vietni www.ecdl.com. Izmantojiet hipersaites vietnes 

satura pārlūkošanai. Aktivizējiet hipersaiti jaunā cilnē. 

1. Aktivizējiet tīmekļa pārlūkprogrammu Mozilla Firefox: 

1.1. Izpildiet komandu Applications−>Internet−>Firefox Web Browser darbvirsmas 

augšējā paneļa izvēlnē. 

2. Atveriet tīmekļa vietni www.ecdl.com: 

2.1. Novietojiet peles rādītāju virs adreses joslas; 

2.2. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi, lai atlasītu adreses laukā esošo tekstu; 

2.3. Ievadiet tīmekļa vietnes adresi www.ecdl.com; 

2.4. Nospiediet tastatūras taustiņu Enter; 

2.5. Aplūkojiet izmaiņas adreses laukā− pārlūkprogramma pievienoja adresei 

protokola apzīmējumu http://. 

3. Atrodiet un aktivizējiet hipersaiti, kas norāda uz ECDL programmām: 

3.1. Novietojiet peles rādītāju uz saites; 

3.2. Noklikšķiniet peles kreiso taustiņu: 

4. Atveriet saiti ECDL/ICDL jaunā cilnē: 

4.1. Novietojiet peles rādītāju uz saites; 

4.2. Veiciet klikšķi ar peles rullīti. 

4.3. Atveriet jauno cilni, noklikšķinot uz tās nosaukuma. 

5. Atveriet tīmekļa adresi www.bda.lv jaunā cilnē: 

5.1. Izpildiet izvēlnes komandu File−>New Tab; 

5.2. Pārliecinieties, ka ievietošanas punkts atrodas adreses joslā− mirgo teksta 

kursors; 

5.3. Ierakstiet adresi www.bda.lv; 

5.4. Nospiediet pogu Go adreses joslas beigās: 

6. Atveriet ECDL vietnes cilni: 

6.1. Novietojiet peles rādītāju uz pirmās cilnes; 

6.2. Noklikšķiniet peles kreiso taustiņu. 

7. Atsvaidziniet atvērtās tīmekļa lapas saturu: 

7.1. Nospiediet pogu Reload current page:


8. Aizveriet ECDL vietnes cilni: 

8.1. Nospiediet pogu Close Tab cilnē: 

9. Aizveriet pārlūkprogrammu: 

9.1. Nospiediet pogu Close pārlūkprogrammas virsrakstjoslā: 

9.2. Dialoga logā apstipriniet visu atvērto cilņu aizvēršanu, nospiežot pogu Close 

tabs: 

Papildus darbības darbā ar pārlūkprogrammu 

Lai labāk izprastu pārlūkprogrammas darbību, aplūkosim tīmekļa lapas pārlūkošanas 

secību: 

Lietotājs ievada tīmekļa adresi pārlūkprogrammas adreses laukā, aktivizē to; 

Pārlūkprogramma nosūta šo informāciju speciālam domēnu vārdu dienestam− 

DNS. DNS dienests šo nosaukumu pārveido atbilstošā tīmekļa vietnes servera 

Internet protokola (IP) adresē. Datori savā starpā sazinās izmantojot šīs IP 

adreses, kas izskatās, piemēram, šādi: 192.168.3.234. IP adreses ir unikālas un 

viennozīmīgi identificē katru datoru Internet tīklā. 

Saņemot servera IP adresi, pārlūks pieslēdzas tieši vietnes serverim; 

Vietnes serveris nosūta tīmekļa lapas kodu, saturu, iekļautās un pievienotās 

datnes pārlūkprogrammai; 

Pārlūkprogramma izveido un attēlo timekļa lapu. 

Tīmekļa pārlūkprogrammā uzkrājas: 

Tīmekļa vietnes nosūtītās datnes. Daļa tīmekļa lapā iekļauto datņu paliek 

pārlūkprogrammas pagaidu datņu krātuvē atkārtotai izmantošanai. Šādu 

mehānismu lieto, lai paātrinātu pārlūkošanu, ja lietotājs atkārtoti pieslēdzas jau 

aplūkotai tīmekļa lapai. Pārlūks pārbauda, vai vietnes saturs mainīts un, ja nav 

mainīts, izmanto pagaidu krātuvē esošās datnes ātrākai vietnes ielādei. Šo 

pagaidu krātuvi apzīmē ar jēdzieniem Cache, Temporary Internet Files.

7.modulis 15 

Aplūkoto lapu adrešu vēsture. Aplūkoto lapu vēsture veidojas automātiski, to 

var izmantot ātrākai jau apmeklēto tīmekļa lapu atvēršanai− adrese nav jāraksta 

atkārtoti. Tāpat iespējams atrast iepriekš aplūkota tīmekļa resursa URL. 

Sīkdatnes− Cookies. Parasti tās ir nelielas teksta datnes, ko tīmekļa vietne 

novieto pārlūkprogrammas pagaidu datņu krātuvē. Sīkdatnes lieto 

autentifikācijai, lietotāja iestatījumu saglabāšanai vietnē (ir vietnes, kur lietotājs 

var izvēlēties izskatu, izkārtojumu un saturu) un tās var saturēt privātu 

informāciju, piemēram, lietotāja vārdu, e− pasta adresi. 

Tīmekļa pārlūkprogrammā var uzkrāties: 

Lietotājvārdi un paroles; 

Tīmekļa formu aizpildīšanas informācija. 

Informācijas dzēšana, rediģēšana 

Tīmekļa pārlūka uzkrāto informāciju var pārvaldīt. Dzēst pagaidu datus, vēsturi un citus 

vienumus var dialoga logā Clear Recent History. 

Lai dzēstu datus: 

1. Izpilda komandu pārlūkprogrammas Mozilla Firefox izvēlnē Tools−>Clear Recent 

History; 

2. Izvēlas laika periodu Time range to clear; 

3. Izvēlas dzēšamos vienumus, nospiežot pogu Details; 

4. Apstiprina izvēli: 

Attēls Nr. 4 Pārlūka Mozilla Firefox datu dzēšana 

Browsing & Download History− visa pārlūkošanas un lejupielāžu vēsture; 

Form & Search History− formu aizpildīšanas un meklēšanas vēsture; 

Cookies− sīkdatnes; 

Cache− pagaidu datnes pārlūkprogrammas krātuvē; 

Active Logins− atvērto tīmekļa lapu pieteikšanās informācija; 

Site Preferences− tīmekļa lapas iestatījumi.


Mājas lapas norādīšana 

Pēc noklusējuma, Mozilla Firefox tīmekļa pārlūks atver meklēšanas dienesta Google 

sākumlapu. Šo sākumlapu var mainīt, norādīt citu kā pirmo, kas atveras, aktivizējot 

programmu. 

Lai mainītu pārlūkprogrammas Mozilla Firefox sākumlapu: 

1. Izpilda komandu pārlūkprogrammas izvēlnē Edit−>Preferences; 

2. Cilnē General laukā Home Page ieraksta jauno mājas lapas adresi; 

3. Aizver dialoga logu Firefox Preferences: 

Grāmatzīmes 

Tīmekļa lapas URL var būt ļoti garš un šādu adresi atkārtotai izmantošanai iegaumēt būs 

grūti. Piemēram, pamēģiniet atcerēties šādu tīmekļa lapas adresi: 

Pierakstīt arī nebūs pieņemams risinājums, jo pietiek kļūdīties vienā simbolā, lai atvērtos 

pavisam kas cits. 

Pārlūkprogrammā iespējams izveidot grāmatzīmes apmeklētu tīmekļa lapu ātrai 

atkārtotai atvēršanai. Šajā gadījumā pietiks atrast lapas grāmatzīmi izvēlnē Bookmarks 

un noklikšķināt uz tās ar kreiso peles taustiņu. 

Lai atvērto tīmekļa lapu pievienotu grāmatzīmēm: 

1. Izpilda komandu izvēlnē Bookmarks−>Bookmark This Page; 

2. Veic papildus darbības dialoga logā: 

2.1. Ieraksta grāmatzīmes nosaukumu laukā Name; 

2.2. Izvēlnē Folder izvēlas grāmatzīmju mapi; 

2.3. Laukā Tags pievieno grāmatzīmei etiķetes, atdalot tās ar komatu.

7.modulis 17 

3. Apstiprina grāmatzīmes pievienošanu ar pogas Done nospiešanu. 

Padoms 

Liela grāmatzīmju apjoma gadījumā to sakārtošanai ērti izmantot tematiskas mapes un 

grāmatzīmei pievienotas etiķetes− Tags. 

Grāmatzīmju pārvaldīšanai programmā Mozilla Firefox izmanto grāmatzīmju un 

apmeklēto lapu vēstures bibliotēkas rīku. 

Lai atvērtu grāmatzīmju bibliotēku: 

Izpilda komandu izvēlnē Bookmarks−>Organize Bookmarks: 

Bibliotēkas rīka logs sadalīts divās rūtīs. Kreisajā rūtī uzskaitītas grāmatzīmju atrašanās 

vietas: 

Bookmarks Toolbar− grāmatzīmju rīkjosla; 

Bookmarks Menu− grāmatzīmju izvēlne; 

Unsorted Bookmarks− nesašķirotās grāmatzīmes, kas nav pievienotas izvēlnei 

Bookmarks vai ievietotas kādā no tematiskajām mapēm. 

Loga labās puses rūtī redzams kreisajā rūtī izvēlētās mapes saturs. 

Lai izveidotu jaunu tematisko mapi izvēlnē Bookmarks: 

1. Atver grāmatzīmju un vēstures bibliotēkas dialoga logu; 

2. Kreisajā rūtī izvēlas grāmatzīmju izvēlni Bookmarks Menu; 

3. Nospiež pogu Organize dialoga loga rīkjoslā; 

4. Izvēlnē izpilda komandu New Folder;


5. Dialoga loga New Folder laukā Name ieraksta mapes nosaukumu; 

6. Nospiež pogu Add; 

7. Aizver grāmatzīmju un vēstures dialoga logu Library. 

Lai izveidotu jaunu mapi, pievienojot grāmatzīmi: 

1. Izpilda komandu izvēlnē Bookmarks−>Bookmark This Page; 

2. Veic papildus darbības dialoga logā: 

2.1. Ieraksta grāmatzīmes nosaukumu laukā Name; 

2.2. Nospiež pogu Show all the bookmarks folders: 

2.3. Dialoga logā nospiež pogu New Folder; 

2.4. Ieraksta mapes nosaukumu; 

2.5. Nospiež pogu Done. 

Lai dzēstu mapi ar grāmatzīmēm: 



3. Labajā rūtī atlasa mapi grāmatzīmju izvēlnē; 

4. Nospiež tastatūras taustiņu Delete. 

Lai dzēstu grāmatzīmi: 



3. Labajā rūtī izvērš mapi grāmatzīmju izvēlnē:

4. Izvēlas grāmatzīmi saturošo mapi no saraksta; 

5. Labajā rūtī izvēlas grāmatzīmi dzēšanai; 


Vēsture 

7.modulis 19 

Pārlūkprogrammā uzkrāto vēsturi ērti izmantot tīmekļa resursu atkārtotai atvēršanai. 

Lai atvērtu nesen apmeklētu tīmekļa lapu, izmantojot adreses joslu: 

1. Noklikšķina ar peles kreiso taustiņu uz lejupvērstās bultiņas adreses joslas beigās; 

2. Izvēlas tīmekļa lapu sarakstā: 

Lai atvērtu tīmekļa lapu apmeklējumu vēsturē: 

1. Atver grāmatzīmju un vēstures bibliotēkas dialoga logu ar komandu izvēlnē 

History−>Show All History; 

2. Dialoga loga Library labajā rūtī veic peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz 

nepieciešamās dienas ieraksta; 

3. Sarakstā veic dubultklikšķi uz nepieciešamā URL. 

Lai dzēstu ierakstu pārlūkošanas vēsturē: 

1. Atver grāmatzīmju un vēstures bibliotēkas dialoga logu ar komandu izvēlnē 

History−>Show All History; 

2. Dialoga loga Library labajā rūtī veic peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz 

nepieciešamās dienas ieraksta; 

3. Atlasa ierakstu apmeklēto lapu vēsturē; 


Rīkjoslas 

Programma Mozilla Firefox pēc noklusējuma izmanto divas rīkjoslas− navigācijas un 

grāmatzīmju. Papildus iespējams pievienot dažādu papildprogrammu rīkjoslas, tīmekļa 

pārlūkprogrammas paplašinājumus un spraudņus. Rīkjoslu parādīšanu (slēpšanu) veic 

programmas loga izvēlnē.


Lai rādītu (slēptu) rīkjoslās programmā Mozilla Firefox: 

1. Izpilda izvēlnes komandu View−>Toolbars; 

2. Izvēlas rīkjoslu rādīšanai (slēpšanai): 

Palīdzības sistēma 

Tāpat kā citām programmām, arī tīmekļa pārlūkam Mozilla Firefox ir iebūvēta palīdzības 

sistēma− rokasgrāmata programmas lietošanai. 

Lai atvērtu Mozilla Palīdzības sistēmu: 

Izpilda komandu programmas izvēlnē Help−>Firefox Help. 

Pārlūka palīdzības sistēma izvietota tīmekļa vietnē un darbojas tiešsaistes režīmā: 

7.2. uzdevums Iestatiet pārlūka sākumlapu www.openoffice.org. Izmantojiet vēsturi 

un grāmatzīmes apmeklēto lapu atvēršanai. 

1. Aktivizējiet tīmekļa pārlūku Mozilla Firefox: 



2. Norādiet tīmekļa vietnes adresi www.openoffice.org kā mājas lapu: 

2.1. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Preferences;

7.modulis 21 

2.2. Atveriet cilni General, ja tā nav atvērta, noklikšķinot uz tās nosaukuma; 

2.3. Dialoga logā Firefox Preferences laukā Home Page ierakstiet vietnes adresi 

www.openoffice.org: 

2.4. Aizveriet dialoga logu, nospiežot pogu Close; 

2.5. Aizveriet pārlūkprogrammu, nospiežot pogu Close pārlūka loga virsrakstjoslā. 




4. Importējiet grāmatzīmes no datnes: 

4.1. Izpildiet komandu izvēlnē Bookmarks−>Organize Bookmarks; 

4.2. Nospiediet pogu Import and Backup dialoga loga Library rīkjoslā; 

4.3. Izvēlnē izpildiet komandu Import HTML; 

4.4. Dialoga logā Import Wizard nospiediet pogu Next; 

4.5. Dialoga logā Import Bookmarks File: 

4.5.1. Rūtī Places atlasiet mapi Documents; 

4.5.2. Veiciet peles kreisās pogas dubultklikšķi uz mapes 7_internet labajā rūtī; 

4.5.3. Veiciet peles kreisās pogas dubultklikšķi uz mapes 7.2_bookmarks; 

4.5.4. Veiciet peles kreisās pogas dubultklikšķi uz datnes bookmarks.html; 

4.5.5. Aizveriet dialoga logu Library ar pogas Close nospiešanu virsrakstjoslā. 

5. Atveriet grāmatzīmi E− learning: 

5.1. Atveriet izvēlni Bookmarks, noklikšķinot uz tās nosaukuma ar peles kreiso 

taustiņu; 

5.2. Noklikšķiniet uz grāmatzīmes E− learning grāmatzīmju sarakstā. 

6. Atveriet Ubuntu mājas lapu jaunā cilnē: 

6.1. Atveriet izvēlni Bookmarks; 

6.2. Noklikšķiniet ar peles labo taustiņu uz grāmatzīmes Homepage | Ubuntu; 

6.3. Labā taustiņa izvēlnē izpildiet komandu Open in a New Tab: 

7. Pievienojiet grāmatzīmju mapei ECDL adresi www.bda.lv: 

7.1. Atveriet jaunu cilni pārlūkprogrammā, nospiežot uz pogas Open a new tab:


7.2. Adreses laukā ierakstiet tīmekļa vietnes adresi www.bda.lv; 


7.4. Izpildiet komandu izvēlnē Bookmarks−>Bookmark This Page; 

7.5. Dialoga logā Page Bookmarked laukā Name ierakstiet Testing Centre; 

7.6. Izvēlnē Folder izvēlieties komandu Choose: 

7.7. Izvērsiet mapi Bookmarks Menu, noklikšķinot uz melnā trijstūra ieraksta sākumā 

ar peles kreiso taustiņu; 

7.8. Izvēlieties mapi ECDL: 

7.9. Apstipriniet grāmatzīmes pievienošanu ar pogas Done nospiešanu. 

8. Izdzēsiet grāmatzīmi Homepage | Ubuntu; 

8.1. Atveriet izvēlni Bookmarks; 

8.2. Noklikšķiniet peles labo taustiņu uz grāmatzīmes Homepage | Ubuntu; 

8.3. Labā taustiņa izvēlnē izpildiet komandu Delete. 

9. Izdzēsiet grāmatzīmju mapi OOO: 

9.1. Izpildiet komandu izvēlnē Bookmarks−>Organize Bookmarks; 

9.2. Dialoga loga Library kreisajā rūtī noklikšķiniet uz ieraksta Bookmarks Menu ar 

peles kreiso taustiņu; 

9.3. Labajā rūtī izvēlieties mapi OOO; 

9.4. Nospiediet tastatūras taustiņu Delete. 

10. Atveriet mājas lapu: 

10.1. Nospiediet pogu Home pārlūka rīkjoslā: 

11. Atveriet iepriekšējo lapu: 

11.1. Nospiediet pogu Go back one page rīkjoslā: 

12. Atjaunojiet iepriekšējās lapas (mājas lapas) attēlošanu: 

12.1. Nospiediet pogu Go forward one page rīkjoslā:

7.modulis 23 

13. Aizveriet pārlūkprogrammu: 

13.1. Nospiediet pogu Close virsrakstjoslā; 

13.2. Dialoga logā apstipriniet visu atvērto cilņu aizvēršanu, nospiežot pogu Close 

tabs. 


14.1. Izpildiet komandu Applications−>Internet−>Firefox Web Browser 

darbvirsmas augšējā paneļa izvēlnē. 

15. Atveriet vietni www.bda.lv, izmantojot adreses lauka vēsturi: 

15.1. Atveriet adreses lauka vēstures izvēlni, noklikšķinot uz trijstūra adreses lauka 

beigās: 

15.2. Izvēlieties vietnes adresi www.bda.lv no saraksta: 

16. Atveriet vietni Ubuntu no apmeklēto lapu vēstures: 

16.1. Izpildiet komandu izvēlnē History−>Show All History; 

16.2. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz ieraksta Today labajā rūtī; 

16.3. Izvēlieties sarakstā Homepage | Ubuntu; 

16.4. Nospiediet tastatūras taustiņu Enter: 

7.3. uzdevums Izdzēsiet adresi no pārlūkošanas vēstures. Nodzēsiet visas pagaidu 

datnes. Nodzēsiet visu pārlūkošanas vēsturi. Slēpiet un atklājiet rīkjoslas. 

1. Aktivizējiet tīmekļa pārlūku Mozilla Firefox, ja nav atvērts: 



2. Nodzēsiet Ubuntu tīmekļa vietnes adresi (vai kādu citu, ja iepriekšējais uzdevums 

netika pildīts): 

2.1. Izpildiet komandu programmas loga izvēlnē History−>Show All History; 

2.2. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz ieraksta Today labajā rūtī; 

2.3. Izvēlieties sarakstā Homepage | Ubuntu; 

2.4. Nospiediet tastatūras taustiņu Delete. 

3. Nodzēsiet visus pārlūkošanas datus: 

3.1. Izpildiet komandu izvēlnē Tools−>Clear Recent History; 

3.2. Dialoga logā Clear Recent History izvēlnē Time range to clear izvēlieties 

Everything;


3.3. Izvērsiet dzēšamo objektu sarakstu, noklikšķinot uz pogas Details, ja tas nav 

redzams; 

3.4. Pārliecinieties, ka ieliktas visas atzīmes, izņemot Site Preferences; 

3.5. Nospiediet pogu Clear Now: 

4. Pārliecinieties, ka izdzēsta visa apmeklēto lapu vēsture: 

4.1. Izpildiet komandu programmas loga izvēlnē History−>Show All History; 

4.2. Pārliecinieties, ka dialoga loga Library rūtīs nav apmeklēto lapu ierakstu; 

4.3. Aizveriet dialoga logu Library, nospiežot pogu Close virsrakstjoslā; 

4.4. Aizveriet pārlūkprogrammu. 

Padoms 

Ja nevēlas, lai pārlūkprogramma uzglabātu tīmekļa pārlūkošanas dati− vēsture, pagaidu 

datnes, sīkdatnes, izmanto pārlūkprogrammas privāto režīmu. 

Mozilla Firefox to ieslēdz ar izvēlnes komandu Tools−>Start Private Browsing. 

Meklēšana tīmeklī 

Informācijas apjoms tīmekļa lapās ir ārkārtīgi liels. Reģistrētu tīmekļa lapu skaits šodien 

pārsniedz 13,5 miljardus (www.worldwidewebsize.com). Pats par sevi saprotams, ka uz 

papīra izdrukāts tīmekļa katalogs ir neiespējams, bez tam tīmekļa saturs ir dinamisks un 

nepārtraukti mainās− tiek atvērtas jaunas tīmekļa vietnes, slēgtas esošās. 

Meklētājprogrammas 

Lai varētu atrast informāciju, nezinot tīmekļa vietnes adresi, izmanto 

meklētājprogrammas. Tās ļauj atrast informāciju pēc atslēgas vārdiem, pēc noteiktas 

tēmas. 

Meklētājprogrammas darbojas automātiski, tās regulāri pārlūko tīmekļa saturu un 

jaunatrastās vietnes reģistrē savās datu bāzēs, veidojot elektronisku katalogu. Lai 

lietotājs varētu izmantot meklētājprogrammu, tai ir jāpieslēdzas, atverot 

meklētājprogrammas tīmekļa vietni pārlūkā.

Dažas populāras meklētājprogrammas: 

7.modulis 25 

Google− www.google.com. Meklētājprogrammas tīmekļa lapas ir pieejamas 

dažādās valodās. 

Yahoo!− www.yahoo.com 

Bing− www.bing.com 

Ask− www.ask.com 

Lai atrastu informāciju tīmeklī: 

1. Atver meklētājprogrammas tīmekļa lapu; 

2. Ievada atslēgvārdu (atslēgvārdus) meklētājprogrammas laukā; 

3. Nospiež meklēšanas aktivizēšanas pogu; 

4. Pārlūko rezultātus; 

5. Atver atrasto resursu. 

Padoms 

Ja nepieciešams atrast konkrētu frāzi, to liek pēdiņās, piemēram, ierakstot 

meklētājprogrammā vārdus writer tips un „writer tips” rezultāti būs atšķirīgi. 

Meklēšanas rezultāti satur īsu atrasto tīmekļa lapu aprakstu un hipersaiti uz tām: 

Padoms 

Izvairieties no vispārīgiem atslēgvārdiem. Piemēram, meklējot pēc atslēgvārda auto 

iegūsiet aptuveni 2,5 miljardus rezultātu. 

Meklētājprogrammas piedāvā papildus iespējas precīzākai rezultātu atrašanai. 

Piemēram, izslēgt no meklēšanas rezultātiem tos, kas satur kādu noteiktu vārdu, meklēt 

pēc datuma, valodas, datnes formāta.


Lai izmantotu meklētājprogrammas papildus iespējas: 

1. Meklētājprogrammas tīmekļa lapā nospiež papildiespēju pogu (saiti); 

2. Aizpilda nepieciešamos laukus; 

3. Nospiež meklēšanas aktivizēšanas pogu. 

Šīs lapas vizuālais izskats un iespējas var būt atšķirīgas dažādās meklētājprogrammās. 

Piemēram, meklētājprogrammas Google paplašinātās meklēšanas lapa: 

Šajā piemērā tiks meklēti PDF formāta dokumenti igauņu valodā, kas satur vārdu 

openoffice vai frāzi openoffice writer, bet nesatur vārdus calc, impress, base, draw un 

kas ir ievietoti tīmeklī pēdējā mēneša laikā. 

To pašu varēja izdarīt tīmekļa meklētājprogrammas Google atslēgvārdu laukā ierakstot: 

Padoms 

Meklēšanas logs iebūvēts arī pārlūkprogrammas Mozilla Firefox rīkjoslā ar iespēju 

izvēlēties meklētājprogrammu:

Meklēšana specializētos tīmekļa resursos 

7.modulis 27 

Meklēšanu var izmantot arī daudzās vietnēs. Liela apjoma vietnēs tas ir neatsverams 

palīgs informācijas atrašanā. Piemēram, orientēšanās populārajā vietnē 

www.youtube.com nav iedomājama bez meklēšanas sistēmas. Pati meklēšana vietnē 

neatšķiras no meklētājprogrammu izmantošanas− jāieraksta atslēgvārds (atslēgvārdi), kā 

arī jāaktivizē meklēšana un jāizvērtē rezultāti: 

Tas pats attiecas uz tīmekļa enciklopēdijām un vārdnīcām. Piemēram, viena no 

populārākajām ir tīmekļa enciklopēdija www.wikipedia.org (Wikipedia, Wiki):


Formas tīmekļa lapās 

Daudzās tīmekļa vietnēs iespējams ne tikai pārlūkot lapās ievietoto informāciju, bet arī 

saņemt kādu pakalpojumu vai ievietot savu informāciju. Piemēram, lai izmantotu e− 

pastu, iepirktos tīmekļa veikalā, iesniegtu datus kādā valdības institūcijā, vispirms ir 

jāreģistrējas pakalpojuma saņemšanai− jānorāda savi dati. Tīmekļa lapās parasti to dara 

ar speciāli izveidotu formu palīdzību. Lietotājs aizpilda nepieciešamos laukus un iesniedz 

formas datus. 

Piemēram, vietnes www.youtube.com lietotāja reģistrācijas forma: 

A 

B 

C 

D 

A – Radiopoga; B – Atzīmjrūtiņa; C – Pakalpojuma lietošanas noteikumi; D – Formas datu iesniegšanas poga; 

E – Lauks teksta ievadei; F – Nolaižamais saraksts 

Attēls Nr. 5 Lietotāja reģistrācija vietnē www.youtube.com 

E 

F

Tīmekļa resursu izmantošana 

Lapas saglabāšana 

7.modulis 29 

Lai arī pārlūkprogrammā ir iespēja saglabāt atvērto tīmekļa lapu lietošanai bezsaistē, tas 

ne vienmēr var izdoties. Saglabājot tīmekļa lapu, pārlūks mēģinās saglabāt arī lapā 

izvietotos attēlus un citus elementus. Saglabāšanas iespēja atkarīga arī no tīmekļa lapas 

koda un tehnoloģiskajiem risinājumiem. 

Pārlūkprogrammā atvērtā un redzamā tīmekļa lapa sastāv no daudziem elementiem, 

attēliem, teksta, multivides objektiem. Daļa no šīs informācijas var neatrasties tajā pašā 

tīmekļa lapā, bet tā var būt piesaistīta ar hipersaitēm no citām tīmekļa vietnēm. 

Arī hipersaites uz citām lapām nestrādās bez Internet pieslēguma. 

Lai saglabātu tīmekļa lapu pārlūkprogrammā Mozilla Firefox: 

1. Izpilda komandu izvēlnē File−>Save Page As; 

2. Dialoga logā Save as norāda saglabāšanas vietu datora datņu sistēmā; 

3. Apstiprina vietnes saglabāšanu. 

Lapas drukāšana 

Tīmekļa lappuses izstrādā to aplūkošanai uz datora monitora. Tām nav noteikts papīra 

lapas formāts, izņemot speciāli drukāšanai sagatavotas tīmekļa lappuses. Līdz ar to lapas 

attēlojums uz monitora pārlūkprogrammā un izdruka var ievērojami atšķirties. Pirms 

drukāšanas lietderīgi veikt lapas priekšskatījumu un veikt lappuses iestatījumu maiņu− 

norādīt piemales, orientāciju, lapas izmēru. 

Lai priekšskatītu tīmekļa lapu: 

Izpilda komandu izvēlnē File−>Print Preview. 

A B C D E F G 

A – Atver drukāšanas dialoga logu; B – Atver lapas iestatījumu dialoga logu; C – Navigācija pa izdrukas 

lappusēm; D – Lapas mēroga maiņa; E – Portretorientācija; F – Ainavorientācija; G – Aizvērt drukas 

priekšskatījumu 

Attēls Nr. 6 Drukas priekšskatījuma dialoga loga rīkjosla 

Lai veiktu iestatījumu maiņu: 

1. Izpilda komandu izvēlnē File−>Page Setup. 

2. Dialoga logā Page Setup: 

2.1. Izvēlnē Format for izvēlas printeri iestatījumu maiņai; 

2.2. Izvēlnē paper Size izvēlas papīra lapas formātu;


2.3. Izvēlas lapas orientāciju; 

2.4. Pielieto izmaiņas, nospiežot pogu Apply. 

Padoms 

Lapas iestatījumu maiņu var veikt arī no drukas priekšskatījuma, nospiežot pogu Page 

Setup. 

Lai izdrukātu tīmekļa lapu (atlasīto tīmekļa lapas daļu, noteiktas lappuses): 

1. Izpilda komandu izvēlnē File−>Print 

2. Dialoga loga Print cilnē General norāda drukāšanas parametrus; 

3. Drukā, nospiežot pogu Print. 

A 

B 

C 

D 

E 

A – Izvēlētais printeris; B – Drukāt visas lapas; C – Drukāt patreizējo lappusi; D – Drukāt atlasi; E − Drukāt 

laukā norādītās lappuses; F – Eksemplāru skaits 

Attēls Nr. 7 Drukāšanas loga cilne General 

Tīmekļa lapu satura izmantošana 

Tīmekļa lapu saturu− tekstu, attēlus iespējams kopēt citos dokumentos. 

Svarīgi! 

Tīmekļa lapas saturs var būt aizsargāts ar autortiesībām arī tad, ja tas tieši nav norādīts 

tīmekļa lapā. Pirms satura kopēšanas pārliecinieties par lapas satura izmantošanas 

noteikumiem un iepazīstieties ar saistību atrunu, ja tāda ir publicēta vai norādīta. 

F

Lai kopētu tīmekļa lapas saturu: 

7.modulis 31 

1. Atlasa tīmekļa lapas saturu; 

2. Izpilda kopēšanas komandu kādā no iespējamiem (zināmiem) veidiem; 

3. Norāda vietu ielīmēšanai citā dokumentā; 

4. Izpilda ielīmēšanas komandu kādā no iespējamiem (zināmiem veidiem. 

Kopēšanas komandas: 

Komanda izvēlnē Edit−>Copy; 

Tastatūras taustiņu kombinācija Ctrl+C; 

Komanda Copy peles labā taustiņa izvēlnē, noklikšķinot peles labo taustiņu uz 

atlases: 

Ielīmēšanas komandas: 

Svarīgi! 

Komanda izvēlnē Edit−>Paste; 

Tastatūras taustiņu kombinācija Ctrl+V; 

Komanda Paste peles labā taustiņa izvēlnē, noklikšķinot peles labo taustiņu uz 

atlases: 

Lai kopētu attēlus no tīmekļa lapas ielīmēšanai citā dokumentā, izmanto peles labā 

taustiņa izvēlnes komandu Copy. 

Datņu saglabāšana 

Tīmeklī publicētas datnes lietotājs var saglabāt uz sava datora. Šo procesu sauc par 

lejupielādi. Tā var notikt dažādos veidos atkarībā no vietnes izstrādātāja izmantotās 

metodes datņu piesaistei. Dažos gadījumos pietiek noklikšķināt uz datnes ikonas vai 

saites, citos nepieciešams tieši norādīt saglabāšanas darbību vai izmantot speciālu norādi 

Download. 

Pārlūkā Mozilla Firefox lejupielādes process redzams atsevišķā dialoga logā . 

Lai saglabātu datni no tīmekļa lapas: 

1. Aktivizē lejupielādi; 

2. Dialoga logā pārliecinās par izvēlētu saglabāšanas komandu vai izvēlas Save File:


3. Nospiež pogu OK. 

Svarīgi! 

Programma Mozilla Firefox pēc noklusējuma automātiski saglabā lejupielādētās datnes 

lietotāja konta mapē Downloads. Šo iestatījumu var mainīt programmas 

pamatiestatījumu dialoga loga cilnē General. To atver ar komandu Edit−>Preferences. 

A 

B 

C D 

A – Saglabāt datnes norādītajā mapē; B – Vienmēr jautāt, saglabājot datni; C – Datņu saglabāšanas vieta 

datora datņu sistēmā; D − Citas mapes izvēle 

Attēls Nr. 8 Datņu saglabāšanas iestatījumu maiņa dialoga loga Firefox Preferences cilnē General 

7.4. uzdevums Izmantojiet meklētājprogrammu informācijas atrašanai. Atrodiet un 

lejupielādējiet datni. Izmantojiet tīmekļa enciklopēdiju. Kopējiet atrasto informāciju 

citā dokumentā. Saglabājiet atrasto tīmekļa lapu. 

1. Atrodiet tīmeklī informāciju par operētājsistēmu Linux Ubuntu: 

1.1. Aktivizējiet tīmekļa pārlūku Mozilla Firefox, ja tas nav atvērts: 

1.1.1. Izpildiet komandu Applications−>Internet−>Firefox Web Browser 


1.2. Atveriet meklētājprogrammas vietni www.google.com: 

1.2.1. Pārlūkprogrammas adreses laukā aizvietojiet esošo tekstu ar adresi 

www.google.com; 

1.2.2. Nospiediet tastatūras taustiņu Enter. 

1.3. Meklēšanas laukā ierakstiet vārdus „Linux Ubuntu” liekot tos pēdiņās: 

1.4. Nospiediet pogu Google Search. 

1.5. Aktivizējiet pirmā atrastā rezultāta vietnes hipersaiti: 

1.5.1. Novietojiet peles rādītāju uz hipersaites meklēšanas rezultātu pirmajā 

ierakstā; 

1.5.2. Noklikšķiniet peles kreiso taustiņu:

7.modulis 33 

2. Atrodiet un saglabājiet datora datņu sistēmā PDF dokumentu angļu valodā par 

programmu OpenOffice.org Base, izslēdzot pārējos programmatūras grupas 

komponentus− Writer, Drawing, Impress, Calc: 

2.1. Nospiediet pārlūkprogrammas rīkjoslā pogu Back divas reizes, lai atgrieztos 

Google meklētājprogrammas vietnē; 

2.2. Noklikšķiniet uz saites Advanced Search ar peles kreiso taustiņu: 

2.3. Aizpildiet meklēšanas formas laukus, atbilstoši norādītajam attēlā: 

2.4. Aktivizējiet saiti Date, usage rights, numeric range and moore, noklikšķinot uz 

tās ar peles kreiso taustiņu; 

2.5. Izvēlieties dokumenta publicēšanas laiku Past Week izvēlnē Date: 

2.6. Nospiediet pogu Advanced Search; 

2.7. Noklikšķiniet uz pirmā atrastā dokumenta saites: 

2.8. Dialoga logā Opening izvēlieties datnes saglabāšanu Save File: 

2.9. Nospiediet pogu OK dialoga logā; 

2.10. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz lejupielādētās datnes ieraksts 

dialoga logā Downloads; 

2.11. Aizveriet dokumentu, noklikšķinot uz pogas Close dokumenta loga 

virsrakstjoslā;


2.12. Aizveriet dialoga logu Downloads, noklikšķinot uz pogas Close tā 

virsrakstjoslā. 

3. Atrodiet tīmekļa enciklopēdijā Wikipedia informāciju par ECDL programmu: 

3.1. Atveriet enciklopēdijas Wikipedia vietni: 

3.1.1. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi pārlūkprogrammas adreses laukā; 

3.1.2. Ierakstiet vietnes adresi www.wikipedia.org; 


3.2. Izvēlieties enciklopēdijas valodu English: 

3.3. Meklēšanas laukā Search ierakstiet vārdu ECDL: 


3.5. Meklēšanas rezultātos aktivizējiet saiti European Computer Driving Licence: 

4. Saglabājiet atrasto tīmekļa lapu: 

4.1. Pārlūkprogrammas izvēlnē izpildiet komandu File−>Save Page As; 

4.2. Dialoga logā Save as rūtī Places atlasiet mapi Documents; 

4.3. Nospiediet pogu Save. 

5. Priekšskatiet atrasto tīmekļa lapu izdrukai. Iestatiet lappuses formātu A4: 

5.1. Izpildiet izvēlnes komandu File−>Print Preview; 

5.2. Priekšskatījuma logā nospiediet pogu Page Setup; 

5.3. Dialoga logā izvēlnē Paper Size izvēlieties papīra lapas formātu A4; 

5.4. Nospiediet pogu Apply; 

5.5. Aizveriet priekšskatījuma logu, nospiežot pogu Close rīkjoslā: 

6. Iekopējiet pirmās trīs rindkopas jaunā teksta dokumentā: 

6.1. Atlasiet pirmās trīs rindkopas pamattekstā: 

6.1.1. Noklikšķiniet trešās rindkopas beigās ar peles kreiso taustiņu; 

6.1.2. Turot nospiestu taustiņu, velciet peles rādītāju un pirmās rindkopas 

sākumu; 

6.1.3. Atlaidiet peles taustiņu.

7.modulis 35 

6.2. Kopējiet atlasīto tekstu: 

6.2.1. Nospiediet tastatūras taustiņu Ctrl; 

6.2.2. Turot taustiņu nospiestu, nospiediet tastatūras taustiņu ar rakstzīmi C; 

6.2.3. Atlaidiet taustiņus. 

6.3. Izveidojiet jaunu dokumentu: 

6.3.1. Izpildiet komandu darbvirsmas augšējā paneļa izvēlnē 

Applications−>Office−>OpenOffice.org Word Processor. 

6.4. Ielīmējiet nokopēto tekstu dokumentā: 

6.4.1. Nospiediet tastatūras taustiņu Ctrl; 

6.4.2. Turot taustiņu nospiestu, nospiediet tastatūras taustiņu ar rakstzīmi V; 

6.4.3. Atlaidiet taustiņus. 

7. Iekopējiet attēlu ar ECDL logo dokumentā: 

7.1. Pārslēdzieties uz pārlūkprogrammas logu, izmantojot pogu darbvirsmas apakšējā 

panelī: 

7.2. Veiciet peles labā taustiņa klikšķi uz attēla ar ECDL logo: 

7.3. Labā taustiņa izvēlnē izpildiet komandu Copy; 

7.4. Pārslēdzieties uz dokumenta logu, izmantojot pogu darbvirsmas apakšējā panelī; 

7.5. Ielīmējiet attēlu: 

7.5.1. Noklikšķiniet ar peles labo taustiņu zem teksta dokumentā; 

7.5.2. Labā taustiņa izvēlnē izpildiet komandu Paste;


8. Saglabājiet izveidoto dokumentu: 

8.1. Nospiediet pogu Save dokumenta loga rīkjoslā; 

8.2. Dialoga loga Save laukā Name ierakstiet datnes nosaukumu ECDL; 

8.3. Nospiediet pogu Save; 

8.4. Aizveriet dokumentu, nospiežot pogu Close virsrakstjoslā. 

Drošība Internetā 

Vīrusi 

Datorvīruss ir neliela programma vai izpildāmā datne, kas programmēta kaitnieciskai 

darbībai un darbojas bez lietotāja ziņas. 

Datorvīrusi mēdz bojāt datnes, palēnināt vai pārtraukt operētājsistēmas darbību, iegūt 

konfidenciālu informāciju no lietotāja datora, pārsūtīt to tālāk vīrusa autoram. 

Mūsdienās datori bieži saslēgti datortīklos un pievienoti tīmeklim. Izmantojot nepilnības 

operētājsistēmās, tie var strauji izplatīties. Tīmekļa vietnes arī mēdz būt inficētas, tajās 

var būt slēpti izpildāmie faili. 

Ja, pārlūkojot tīmekļa lapu, uz ekrānā parādās uzaicinājums bez maksas pārbaudīt 

datoru, savest kārtībā sistēmu vai kāds cits piedāvājums lejupielādēt kādu papildus 

datni, jāapzinās, ka tas var būt arī vīruss vai spiegošanas vai cita ļaunprātīga 

programmatūra. 

Piemēram, ļaunprātīga programma, kas uzdodas par antivīrusu programmu:

7.modulis 37 

Izplatīta arī ļaunprātīga programmatūra, kas bloķē piekļuvi darbvirsmai, šifrē lietotāja 

datnes. Lai piekļūtu datnēm, no lietotāja tiek prasīta maksa. 

Datorvīrusu piemēri: 

„Bumbas” (Logic Bombs)− vīrusi, kas nostrādā noteiktā datumā un laikā vai ar 

attālinātu komandu. 

„Trojas zirgi” (Trojan)− pēc analoģijas ar faktu no Senās Grieķijas vēstures, 

vīruss, kas atver kādu lietotāja neatļautu „caurumu” datora aizsardzības sistēmā. 

„Tārpi” (Worm)− izplatās datortīklos, izmantojot nepilnības operētājsistēmas 

aizsardzībā. 

Makro vīrusi (Macro Virus)− makro vīrusi inficē noteiktu programmu datnes. 

Makro komandas ir nelielas programmas, kas darbojas dokumenta iekšienē, 

automatizējot kādu darbību. Makrokomandas bieži izmanto teksta apstrādes 

programmās, izklājlapās, datu bāzēs. 

Visvairāk vīrusi izplatīti operētājsistēmas Windows videi un datnēm. 

Svarīgi! 

Noklusētajā operētājsistēmas Linux Ubuntu instalācijā antivīrusu programma nav 

iekļauta. 

Datora aizsardzībai pret vīrusiem nepieciešams: 

Neaktivizēt apšaubāmus e− pasta ziņojumu pielikumus; 

Izvairīties no nedrošu tīmekļa vietņu apmeklējuma; 

Datorsistēmā instalēt antivīrusu programmatūru; 

Regulāri atjaunināt antivīrusu programmas datu bāzi; 

Izmantot ugunsmūri.


Pikšķerēšana 

Pikšķerēšana ir krāpniecisks lietotāja privātas vai finansu informācijas iegūšanas veids. 

Lietotājs var saņemt e− pasta ziņojumu it kā no kādas finanšu (vai citas) organizācijas ar 

lūgumu apmeklēt noteiktu vietni tīmeklī. Šī vietne ir viltota un vizuāli atgādina 

organizācijas īsto vietni. Ja lietotājs šīs vietnes formā ievada kādus konfidenciālus datus, 

piemēram, kredītkartes numuru, internetbankas kodu, paroli, pases datus, tie nonāk 

krāpnieku rokās. 

Ugunsmūris 

Tā kā mūsdienās lielākā daļa datoru tā vai citādi pievienota kādam datortīklam ar 

Internet pieslēgumu, informācija ir pakļauta nesankcionētas piekļūšanas riskam no 

ārpuses. Viens no aizsardzības risinājumiem ir ugunsmūris. Tā var būt gan fiziski 

eksistējoša iekārta, gan programmatūra. Ugunsmūris atļauj pārlūkprogrammai veikt 

pieprasījumu tīmeklī un atļauj šī pieprasījuma atbildei nokļūt datorā, bet bloķē „svešus” 

ugunsmūrim „nezināmus” datu apmaiņas pieprasījumus no Internet (datortīkla). 

Daudzās operētājsistēmās ugunsmūra programmatūra ir iekļauta pamatinstalācijā. 

Lietotājvārds un parole 

Lai nodrošinātu autorizētu piekļūšanu tīmekļa pakalpojumiem, lietotāja identificēšanai 

izmanto lietotājvārdus un paroles. Tikai ievadot pareizu lietotājvārdu un paroli vienlaicīgi 

ir iespējama piekļuve, piemēram, savam tīmekļa e− pastam, profila datiem sociālā tīkla 

vietnē. 

Reģistrējoties tīmekļa pakalpojuma lietošanai, paroles jāizvēlas pārdomāti. Droša parole 

sastāvēs no vismaz astoņām rakstzīmēm− lielajiem un mazajiem burtiem, cipariem un 

simboliem jauktā secībā. Protams, šādu paroli grūti atcerēties, bet iespējams pārveidot 

kādu ikdienā lietojamu vārdu, piemēram, mypassword par Myp@s$w2rD. 

Svarīgi! 

Ievadot paroli jāņem vērā lielie un mazie burti. Piemēram, paroles myp@s$w2rd un 

Myp@s$w2rD ir atšķirīgas. 

Neizmantojiet tādas viegli uzminamas paroles, kā piemēram, personas kodu, 

automašīnas numuru, mājdzīvnieka vārdu un tml. 

Drošības kods 

Ļaunprātīgos nolūkos iespējams uzrakstīt programmu, kura veiks automātisku 

vairākkārtīgu reģistrāciju tīmekļa pakalpojumam. Tāpat iespējams mēģinājums uzminēt 

kādas personas privātā profila vai e− pasta kastītes paroli.

7.modulis 39 

Lai ierobežotu vairākkārtīgu darbību reģistrācijas formā vai paroles, lietotājvārda 

ievadīšanas laukos, izmanto drošības kodu. Tas var būt gan ļaunprātīgajai programmai 

nesaprotams burtu savirknējums, gan kāda darbība, kas jāizdara cilvēkam, piemēram, 

matemātiska darbība: 

Ciparsertifikāts 

Ciparsertifikāts nodrošina vietnes autentiskumu un nodrošina droša savienojuma izveidi 

starp lietotāja pārlūkprogrammu un vietni. Digitālos ciparsertifikātus izsniedz akreditētas 

tīmekļa pakalpojumu organizācijas, garantējot vietnes īstumu. 

Par ciparsertifikāta esamību liecina atslēgas simbols tīmekļa pārlūkprogrammas Mozilla 

Firefox statusa joslā. Paturot peles rādītāju, parādās sertifikāta izdevējs: 

Lai aplūkotu ciparsertifikāta datus: 

1. Noklikšķina ar peles kreiso taustiņu uz atslēgas simbola pārlūkprogrammas statusa 

joslā; 

2. Dialoga loga Page Info cilnē Security nospiež pogu View Certificate: 

3. Apskata ciparsertifikātā iekļauto informāciju:


A – Sertifikāta īpašnieks; B – Ciparsertifikāta izdevējs; C – Ciparsertifikāta derīguma termiņš 

Attēls Nr. 9 Vietnes www.google.com ciparsertifikāts 

Drošs savienojums nozīmē, ka dati tiek pārraidīti šifrētā, sagrozītā veidā. Ja kāds ir 

ļaunprātīgi pieslēdzies datu plūsmai tīmeklī vai datortīklā, viņš nevarēs iegūt patiesos 

datus, piemēram, lietotājvārdu, paroli, formas datus, kā arī mainīt tos. 

Šifrētu savienojumu izmanto, piemēram, finansiālu darījumu veikšanai tīmeklī, strādājot 

ar Internet banku. Šifrētu savienojumu viegli atpazīt pēc izmantotā datu pārraides 

protokola https:// apzīmējuma adreses joslā: 

Elektroniskais paraksts 

Elektroniskais paraksts pēc būtības ir parastā paraksta aizvietotājs elektroniskajā vidē. 

Tas ir juridiski saistošs, pastāv atbilstoša likumdošana un normatīvie akti, ir drošāks pret 

viltojumiem nekā ierastais paraksts uz papīra. Elektroniskais paraksts lietojams 

elektroniskajās dokumentu uzskaites sistēmās. Elektroniski parakstītus dokumentus 

iespējams nosūtīt pa e− pastu, publicēt tīmeklī. 

Līdzīgi kā tīmekļa lapām, personai iespējams iegūt autoritatīvas iestādes ciparsertifikātu, 

kas apliecina personas īstumu elektroniskajā vidē. Šo ciparsertifikātu izmanto 

elektroniskā paraksta veidošanā. 

Papildus iestatījumi pārlūkprogrammās 

Tīmekļa pārlūkprogrammās var norādīt papildus iestatījumus, pielāgojot to lietotāja 

vajadzībām. Pārlūkprogrammā Mozilla Firefox Linux operētājsistēmā iestatījumu maiņu 

veic dialoga logā Firefox Preferences. 

A 

B 

C

Lai atvērtu dialoga logu Firefox Preferences: 

Izpilda komandu izvēlnē Edit−>Preferences. 

Uznirstošo logu bloķēšana 

7.modulis 41 

Uznirstošie logi ir tīmekļa lapu elements, kas atveras atsevišķā logā. Tie var atvērties arī 

automātiski tīmekļa lapas aplūkošanas laikā, ja lapas izstrādātājs to paredzējis. 

Uznirstošajos logos parasti izvieto reklāmu, aptauju formas, attēlus, multivides 

elementus, piedāvājumu instalēt datorā kādu (ļaunprātīgu) programmatūru. Bieži vien 

šie uznirstošie logi traucē tīmekļa pārlūkošanu un ir kaitinoši. Var būt arī pretēja 

situācija− nepieciešamie uznirstošie logi ir bloķēti, ir nepieciešamība atbloķēt. 

Lielākajā daļā mūsdienīgu pārlūkprogrammu paredzēta šo logu bloķēšana. Pārlūkā 

Mozilla Firefox uznirstošo logu bloķēšana ir aktivizēta pēc noklusējuma. Šo iestatījumu 

var mainīt dialoga loga Firefox Preferences cilnē Contents. Turpat var noteikt 

izņēmumus, norādot vietnes, kurās uznirstošie logi atļauti. 

Lai izslēgtu (ieslēgtu) uznirstošo logu bloķēšanu: 

1. Atver dialoga logu Firefox Preferences; 

2. Atver iestatījumu dialoga loga cilni Content; 

3. Izņem (ieliek) atzīmi rūtiņā Block pop−up windows. 

Lai pievienotu tīmekļa adresi atļauto vietņu sarakstam: 



3. Nospiež pogu Exceptions pretim atzīmjrūtiņai Block pop−up Windows; 

4. Laukā Adress of web site ieraksta tīmekļa adresi; 

5. Nospiež pogu Allow; 

6. Aizver dialoga logus:


Lai izņemtu tīmekļa adresi no saraksta: 



3. Nospiež pogu Exceptions pretim atzīmjrūtiņai Block pop−up Windows; 

4. Dialoga logā Allowed Sites−Pop−ups atlasa vietnes adresi; 

5. Nospiež pogu Remove Site; 

6. Aizver dialoga logus. 

Sīkdatņu bloķēšana 

Sīkdatnes var saturēt privātu informāciju un vietnes tās var izmantot lietotāja un datora 

identificēšanai tīmeklī. Spiegprogrammatūra var „marķēt” datoru ar sīkdatnes palīdzību. 

Sīkdatnes atrodas lietotāja datorā. Ja tas nav vēlams, sīkdatņu izmantošanu 

pārlūkprogrammā var izslēgt. 

Lai aizliegtu (atļautu) sīkdatņu izmantošanu: 


2. Atver iestatījumu dialoga loga cilni Privacy; 

3. Rūtī History izvēlnē Firefox will izvēlas Use custom settings for history; 

4. Izņem atzīmi rūtiņā Accept cookies from sites:

5. Aizver dialoga logu Firefox Preferences. 

Svarīgi! 

7.modulis 43 

Sīkdatņu izmantošanas aizliegšana var ietekmēt tīmekļa lapu, formu darbību. Šādā 

situācijā iespējams brīdinājums tīmekļa lapā, piemēram: 

Lai noteiktu sīkdatņu izmantošanas aizliegumus vai atļaujas noteiktām vietnēm: 


2. Atver iestatījumu dialoga loga cilni Privacy; 

3. Rūtī History izvēlnē Firefox will izvēlas Use custom settings for history; 

4. Nospiež atzīmjrūtiņai Accept cookies from sites atbilstošo pogu Exceptions; 

5. Laukā Adress of web site ieraksta tīmekļa adresi; 

6. Nospiež pogu Allow, lai atļautu sīkdatņu izmantošanu no šīs adreses, Block− lai 

neatļautu, Allow for Session− lai atļautu sīkdatņu izmantošanu tikai noteiktās lapas 

pārlūkošanas laikā; 

7. Aizver dialoga logus: 

Padoms 

Pārlūkprogrammas uzkrātās sīkdatnes var aplūkot, nospiežot pogu Show Cookies 

sīkdatņu aizliegšanas (atļaušanas) dialoga logā:


Informācijas publicēšana 

Tīmeklī ir ļoti daudz pakalpojumu, kas atļauj lietotājiem publicēt fotogrāfijas, 

videomateriālus, piemēram, sociālo tīklu vietnes. Tāpat ar tīmekļa pakalpojumu vietņu 

palīdzību iespējams sazināties ar kādu personu, un šī persona var uzdoties par ko vien 

vēlas. Vienīgā iespēja uzzināt ko vairāk ir aplūkot šīs personas sniegtos datus, kas 

ievietoti pakalpojuma lietotāja profilā. 

Lietotāja profils (konts) satur datus, ko lietotājs sniedzis par sevi. 

Svarīgi! 

Pārdomājiet tīmekļa pakalpojuma lietotāja profilā iesniedzamo datu nozīmi un 

svarīgumu pirms to ievietošanas. Profila dati būs pieejami citiem lietotājiem un, 

iespējams, arī atrodami ar meklētājprogrammas palīdzību. 

Ja iespējams, ierobežojiet sava profila datu aplūkošanu, atļaujiet pieeju saviem datiem 

tikai zināmiem tīmekļa pakalpojuma lietotājiem. 

Jūsu datus var izmantot ļaunprātīgi! 

Vecāku kontrole 

Mūsdienu operētājsistēmās iespējams automātiski noteikt pieejas laikus tīmeklim, 

bloķēt vai atļaut aplūkot noteiktas tīmekļa lapas. 

Linux Ubuntu operētājsistēmās populāra programmatūra ir Nanny Parental Control. 

Programmu var pievienot Ubuntu programmatūras pārvaldības rīkā Ubuntu Software 

Center. Programmu pievienošana un noņemšana apskatīta ECDL kursa 2.modulī „Datora 

lietošana un datņu pārvalde”. 

Ierobežojumus attiecina uz lietotāja kontu, iestatījumi aizsargāti ar datora 

administratora paroli.

Programmā Nanny var: 

7.modulis 45 

Noteikt piekļuves laiku datoram un tīmeklim noteiktās dienās un stundās; 

Noteikt datora un tīmekļa lietošanas kopējos laika ierobežojumus; 

Bloķēt noteiktas tīmekļa adreses; 

Atļaut noteiktas tīmekļa adrese; 

Noteikt ierobežojumus e− pasta programmas lietošanai; 

Noteikt ierobežojumus tūlītējai ziņojumapmaiņai. 

7.5. uzdevums Pārbaudiet, vai vietnei www.gmail.com ir ciparsertifikāts. Pārbaudiet 

pārlūkprogrammas uznirstošo logu bloķēšanas rīka darbību. Pārtrauciet sīkdatņu 

izmantošanu. Atjaunojiet iestatījumus. 

1. Aktivizējiet tīmekļa pārlūku Mozilla Firefox, ja tas nav atvērts: 



2. Atveriet tīmekļa vietni www.gmail.com: 

2.1. Atlasiet tekstu pārlūkprogrammas adreses laukā; 

2.2. Ierakstiet vietnes adresi www.gmail.com; 

2.3. Nospiediet tastatūras taustiņu Enter. 

3. Noskaidrojiet vietnes identitāti: 

3.1. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz atslēgas simbola pārlūka statusa 

joslas labajā malā: 

3.2. Pārliecinieties, ka dialoga logā Page Info atvērta cilne Security; 

3.3. Aplūkojiet vietnes identitātes apliecinājumu:


3.4. Aizveriet dialoga logu, nospiežot pogu Close loga virsrakstjoslā: 

4. Pārliecinieties, ka datu pārraide notiek pa šifrētu savienojumu: 

4.1. Aplūkojiet atvērtās lapas URL tīmekļa protokola apzīmējumu adreses joslā: 

5. Pārbaudiet uznirstošo logu bloķēšanas rīka iestatījumus: 

5.1. Atveriet tīmekļa vietni popuptest.com: 

5.1.1. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi pārlūka adreses joslā; 

5.1.2. Ierakstiet vietnes adresi popuptest.com; 


5.2. Aktivizējiet saiti Multi Pop−Up Test: 

5.2.1. Novietojiet peles rādītāju uz saites; 

5.2.2. Noklikšķiniet peles kreiso taustiņu. 

5.3. Aplūkojiet uzrakstu atvērtās lapas augšpusē; 

5.4. Aplūkojiet simbolu ar aizlieguma zīmi pārlūkprogrammas statusa joslā:

7.modulis 47 

6. Atveriet vienu no bloķētajiem uznirstošajiem logiem šajā lapā: 

6.1. Nospiediet pogu Preferences tīmekļa lapas cilnes augšējā labajā stūrī; 

6.2. Noklikšķiniet uz pirmā uznirstošā loga popup1.html ieraksta: 

6.3. Aizveriet uznirstošo logu, nospiežot pogu Close tā virsrakstjoslā: 

7. Izslēdziet uznirstošo logu bloķēšanas rīku: 

7.1. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Preferences; 

7.2. Dialoga logā Firefox Preferences atveriet cilni Content, noklikšķinot uz tās 

nosaukuma ar peles kreiso taustiņu;


7.3. Izņemiet atzīmi rūtiņā Block pop−up Windows, noklikšķinot uz tās ar peles 

kreiso taustiņu; 

7.4. Aizveriet iestatījumu dialoga logu, nospiežot pogu Close; 

7.5. Nospiediet pogu Reload current page, lai atkārtoti ielādētu tīmekļa lapu: 

7.6. Aizveriet visus uznirstošos logus, nospiežot pogu Close to virsrakstjoslās; 

7.7. Atjaunojiet uznirstošo logu rīka darbību: 

7.7.1. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Preferences; 

7.7.2. Dialoga logā Firefox Preferences atveriet cilni Content, ja tā nav atvērta; 

7.7.3. Ielieciet atzīmi rūtiņā Block pop−up Windows, noklikšķinot uz tās ar peles 


7.7.4. Aizveriet iestatījumu dialoga logu, nospiežot pogu Close. 

8. Bloķējiet sīkdatņu izmantošanu: 

8.1. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Preferences; 

8.2. Dialoga logā Firefox Preferences atveriet cilni Privacy, noklikšķinot uz tās 

nosaukuma; 

8.3. Izvēlnē Firefox will izvēlieties Use custom settings for history; 

8.4. Izņemiet atzīmi rūtiņā Accept cookies from sites, noklikšķinot uz tās ar peles 


8.5. Nospiediet pogu Close, lai aizvērtu dialoga logu; 

8.6. Pārbaudiet iestatījumu darbību: 

8.6.1. Atveriet tīmekļa vietni www.gmail.com: 

8.6.1.1. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi pārlūka adreses joslā; 

8.6.1.2. Ierakstiet vietnes adresi www.gmail.com; 

8.6.1.3. Nospiediet tastatūras taustiņu Enter. 

8.6.2. Noklikšķiniet Google Account laukā Username; 

8.6.3. Ierakstiet lietotājvārdu ecdltestuser 

8.6.4. Noklikšķiniet laukā Password; 

8.6.5. Ierakstiet paroli P@$$word 

8.6.6. Nospiediet pogu Sign in: 

8.7. Ja sīkdatņu izmantošana bloķēta, parādīsies paziņojums par to:

7.modulis 49 

8.8. Atjaunojiet sīkdatņu izmantošanu: 

8.8.1. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Preferences; 

8.8.2. Dialoga logā Firefox Preferences atveriet cilni Privacy, ja tā nav atvērta; 

8.8.3. Izvēlnē Firefox will izvēlieties Use custom settings for history; 

8.8.4. Izņemiet atzīmi rūtiņā Accept cookies from sites, noklikšķinot uz tās ar 

peles kreiso taustiņu; 

8.8.5. Nospiediet pogu Close, lai aizvērtu dialoga logu. 

9. Atrodiet tīmeklī datus par sevi: 

9.1. Noklikšķiniet programmas Mozilla Firefox iebūvētajā meklētāja laukā; 

9.2. Ierakstiet savu vārdu un uzvārdu; 


9.4. Aplūkojiet meklēšanas rezultātu sarakstu. 

Piezīme 

Iespējamas sakritības ar citu personu vārdiem un uzvārdiem. 

Elektroniskais pasts 

Elektroniskais pasts ziņojumu nosūtīšanai izmanto Internet tīklu un tā infrastruktūru. 

Ziņojumi ātri tiek piegādāti uz jebkuru pasaules malu dažu sekunžu laikā. Elektronisko 

pastu raksturo ātra darbība un zemas pašizmaksas. E− pasta ziņojumam var pievienot arī 

datnes− fotoattēlus, dokumentus. Vienu ziņojumu var nosūtīt lielam skaitam adresātu. 

Diemžēl šīs iespējas izmanto arī surogātpasta (nevēlamā pasta) ziņojumu sūtītāji, izplatot 

reklāmas un ļaunprātīgas programmatūras datnes. 

Svarīgi! 

Izvērtējiet nepazīstamu sūtītāju ziņojuma ticamības pakāpi. Lielākajā daļā gadījumu tie ir 

krāpnieciski un var saturēt vīrusus vai ļaunprātīgu programmatūru pielikumā 

pievienotajās datnēs. 

Elektroniskās saziņas līdzekļu lietotāji pieturas pie nerakstītām normām, ko mēdz saukt 

par tīkla etiķeti: 

Ziņojumus cenšas rakstīt skaidri saprotamus, izslēdzot divdomības; 

Izmanto ziņojuma virsrakstus, tematus; 

Ievēro pieklājības normas rakstītā tekstā; 

Bez nepieciešamības nepadara savu ziņojumu par „mākslas darbu”, pieblīvējot 

ar krāsainu tekstu, attēliem, tabulām. Noformētus dokumentus labāk sūtīt 

ziņojuma pielikumā; 

Nav nepieciešams papīrs; 

Ziņojumus iespējams saņemt uz mobilajām ierīcēm.


Tā kā ziņojuma saņēmējs un sūtītājs elektroniskajā pastā neredz viens otru, ziņojuma 

emocionālo nokrāsu var norādīt ar emocijzīmēm, kas e− pasta programmās un tīmekļa 

vietnēs pieejamas gan grafisku attēlu veidā, gan tās var izveidot no rakstzīmēm, 

piemēram :−) vai � nozīmēs smaidu. 

E− pasta ziņojumiem ieteicams izmantot arī pareizrakstības pārbaudi pirms tā 

nosūtīšanas. 

Nepieciešamie priekšnosacījumi 

Lai izmantotu elektronisko pastu, lietotājam jābūt izveidotai elektroniskā pasta kastītei− 

jābūt kādas e− pasta sistēmas reģistrētam lietotājam. Uzņēmumi, organizācijas parasti 

uztur vai nomā pašas savu e− pasta sistēmu ar tehnisko nodrošinājumu. Darbiniekiem e− 

pasta kastītes iekārto uzņēmuma IT speciālisti. 

Pasta kastīti var iekārtot arī kāds no sabiedriski pieejamajiem bezmaksas vai maksas 

pakalpojumu sniedzējiem. E− pasta pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir speciāls izdalīts 

dators− serveris ar e− pasta darbības nodrošināšanai nepieciešamo programmatūru. Ja 

šis pakalpojums orientēts sabiedriskai izmantošanai, tad, visdrīzāk, pakalpojuma 

sniedzējs būs izveidojis arī tīmekļa vietni piekļuvei e- pastam. 

Dažu populāru e− pasta pakalpojumu tīmekļa vietnes: 

www.gmail.com− pieejams vairākas valodās; 

mail.yahoo.com 

www.inbox.com 

www.inbox.lv 

mail.com 

Reģistrējoties tīmekļa vietnē, lietotājs iegūst savā rīcībā e− pasta kastīti, kas izvietota uz 

pakalpojumu sniedzēja servera Internet tīklā. 

Svarīgi! 

Dažādu tīmekļa vietņu saturs, izkārtojums un dizains var ievērojami atšķirties. Tāpat var 

atšķirties jauna lietotāja formā ievadāmo datu apjoms. 

Lai reģistrētu elektroniskā pasta kastīti tīmekļa vietnē: 

1. Izvēlas pakalpojumu sniedzēju; 

2. Atver e− pasta pakalpojuma tīmekļa vietni; 

3. Nospiež jauna lietotāja reģistrācijas pogu (aktivizē hipersaiti); 

4. Aizpilda jauna lietotāja formu, ievadot pieprasītos datus: 

4.1. Izvēlas lietotājvārdu; 

4.2. Izvēlas paroli; 

4.3. Ievada pārējos pieprasītos datus; 

4.4. Apstiprina elektroniskās pasta kastītes izveidošanu.

Svarīgi! 

7.modulis 51 

Izvēlētais lietotājvārds e− pasta sistēmā var būt jau izmantots. Sistēma neļaus izveidot 

otru lietotāju ar tādu pašu lietotājvārdu− e− pasta adresi. 

Reģistrācijas sistēmā var būt noteikts nepieciešamai paroles garums un prasības tās 

sastādīšanai. 

Pakalpojumu sniedzējs nodrošina sistēmas darbību, nodrošina saistību ar citiem e− pasta 

pakalpojumu sniedzējiem un viņu klientu elektroniskā pasta kastītēm. Lai elektroniskā 

pasta sistēma funkcionētu normāli, pakalpojuma sniedzējs reģistrē domēna vārdu 

Internet vārdu reģistrā un piešķir nosaukumu serverim, lai tas būtu atrodams Internet 

tīklā. Šis domēna vārds veido e− pasta adreses daļu, ko lietotājs nevar mainīt vai 

izvēlēties, piemēram: 

Parasti, reģistrējoties e− pasta sistēmā, lietotājs norāda vai lietotājam piešķir sistēmas 

lietotājvārdu, kas veido e− pasta adreses pirmo daļu. Lietotājvārdu no domēna vārda 

atdala simbols @, piemēram: 

Pēc reģistrācijas lietotājs iegūst: 

elektroniskā pasta kastīti uz pasta servera; 

pasta kastītei atbilstošu e− pasta adresi, kas ir unikāla un neatkārtojas visā 

Internet tīklā; 

lietotājvārdu un paroli e-pasta piekļuvei; 

servera adresi Internet tīklā, uz kura iekārtota pasta kastīte. Šo adresi lietotājs 

var nezināt, ja e− pasta kastītei piekļūst tīmekļa lapā; 

tīmekļa vietnes adresi piekļūšanai pasta kastītei tīmekļa pārlūkā, ja tādu 

izveidojis pakalpojuma sniedzējs.


Kā strādā e− pasts 

A – Sūtītājs; B –Serveris e− pasta sūtīšanai; C – Serveris ar saņēmēja pastkastīti; D – Pakalpojuma sniedzēja 

lapa tīmekļa pārlūkā; E – Saņēmēja dators ar e− pasta programmu 

Attēls Nr. 10 Elektroniskā pasta darbība 

Lai piekļūtu savai e− pasta kastītei izmanto: 

tīmekļa vietni, ja tādu piedāvā elektroniskā pasta pakalpojumu sniedzējs; 

speciālu programmu− e− pasta klientu. 

Tīmekļa vietne ērti izmantojama no jebkura datora ar Internet pieslēgumu. Visi ziņojumi 

glabājas e− pasta serverī. Pastu pārlūko un jaunus ziņojumus veido tīmekļa lapā. 

Svarīgi! 

A B C D E 

Daudzi e− pasta pakalpojumu sniedzēji ierobežo maksimālo pasta kastītes lielumu uz 

servera. Ja pasta kastīte pilna, jauni ziņojumi netiek pieņemti, jaunus nav iespējams 

nosūtīt. 

E− pasta klienta programma instalējas uz lietotāja datora. Pasta ziņojumi tiek 

lejupielādēti un atrodas uz datora. Tie ir izmantojami uzreiz arī tad, ja nav Internet 

pieslēguma, un tos nevajag katrreiz ielādēt no jauna. Klienta programmas īpaši 

piemērotas lielāku elektroniskās sarakstes ziņojumu apjomam. Viena e− pasta klienta 

programma var strādāt ar vairākām pasta kastītēm. Programma nodrošina arī veselu 

rindu papildiespēju, piemēram, ziņojumu automātisku filtrēšanu un šķirošanu, 

integrāciju ar organizācijas kopējo adrešu grāmatiņu, iespējams strādāt bezsaistē. 

Iespējams lietot abas metodes vienlaicīgi. 

Populāras e− pasta klienta programmas:

Evolution Mail; 

Mozilla Thunderbird; 

KMail; 

Claws Mail; 

Outlook (Windows sistēmām). 

7.modulis 53 

Neatkarīgi no izmantotās piekļuves metodes un programmatūras darbam ar elektronisko 

pastu, darbības veicamas ļoti līdzīgi. 

Svarīgi! 

Materiālā apskatīta Ubuntu Linux pēc noklusējuma sistēmā uzinstalētā e− pasta klienta 

programma Evolution Mail. 

Darbību secība un lauku aizpildīšana norisinās līdzīgi citās e− pasta klienta programmās 

un tīmekļa formās. 

Evolution Mail programma 

A 

B 

C 

A – Mapes; B – Pārslēgties uz e− pastu; C – Pārslēgties uz adrešu grāmatiņu; D – Rīkjosla; E – Atlasīts e− 

pasta ziņojums sarakstā; F – Sūtītāja e− pasta adrese; G – Ziņojuma saturs 

Attēls Nr. 11 Programma Evolution Mail 

E− pasta programmās un tīmekļa vietņu formās ziņojumu sistematizēšanai izmanto 

mapes. 

Programmas Evolution mapes: 

Inbox− ienākušais pasts; 

Drafts− ziņojumu melnraksti, sagataves; 

Junk− nevēlamais e− pasts. Klienta programmās parasti iebūvēta nevēlamā e− 

pasta filtrēšanas funkcija. Šajā mapē nonāk tie ziņojumi, ko programma uzskata 

par nevēlamo e− pastu; 

D 

E 

F 

G


Outbox− ziņojumi izsūtīšanai. Ja programmai ir Internet pieslēgums, šī mape 

parasti ir tukša: visi ziņojumi veiksmīgi aizsūtīti; 

Sent− aizsūtīto ziņojumu kopijas; 

Templates− ziņojumu veidnes; 

Trash− atkritne nodzēstajiem e− pasta ziņojumiem. 

Atlasītās mapes saturu var aplūkot labās puses rūtī; 

Atlasītā ziņojuma saturu var aplūkot ziņojuma rūtī. 

Lai slēptu (rādītu) programmas loga sastāvdaļas: 

1. Izpilda komandu View−>Layout; 

2. Izvēlas loga sastāvdaļas: 

2.1. Rīkjoslu Toolbar; 

2.2. Sānu rūti Side Bar; 

2.3. Statusa joslu Status Bar. 

Lai izmantotu programmas palīdzības sistēmu: 

1. Izpilda komandu izvēlnē Help−>Contents; 

2. Noklikšķina uz izvēlētās tēmas hipersaites; 

vai 

2. Izmanto meklēšanas rīku Search:

Ziņojuma nosūtīšana 

7.modulis 55 

Lai strādātu ar e− pasta ziņojumiem pakalpojumu sniedzēja izveidotajā tīmekļa lapā: 

1. Atver tīmekļa pārlūkprogrammu; 

2. Atver e− pasta tīmekļa vietni; 

3. Ievada lietotājvārdu un paroli; 

4. Atver savu pasta kastīti: 

Lai izmantotu e− pasta klienta programmu: 

Aktivizē e− pasta programmu datorā. 

Svarīgi! 

E pasta klienta programma pirmajā aktivizēšanas reizē jāsagatavo lietošanai− jānorāda 

pasta kastītes parametri: ienākošā un izejošā pasta serveris, pasta kastītes tips, 

uzrādāmais vārds, ko redzēs ziņojuma saņēmējs, lietotājvārds, parole.


A 

B 

C 

D 

E 

F 

G 

A – Sūta ziņojumu; B – Ieraksta adresātu(s); C – Kopijas saņēmēja adrese; D – Ieraksta ziņojuma virsrakstu; E 

– Izvēlas formātu; F – Kļūdains vārds; G – Ziņojuma apgabals 

Attēls Nr. 12 Ziņojuma sastādīšana programmā Evolution 

Lai nosūtītu jaunu e− pasta ziņojumu: 

1. Aktivizē e− pasta klienta programmu (atver tīmekļa adresi un atver savu pastkastīti); 

2. Programmā Evolution Mail nospiež pogu New− Compose a new mail message: 

3. Dialoga logā Compose Message: 

3.1. Laukā To ieraksta pilnu adresāta e pasta adresi. Ja vēstuli sūta vairākiem 

adresātiem, saņēmēju e− pasta adreses atdala ar komatu. Šī lauka aizpildīšana 

e− pasta programmas un tīmekļa e− pastā ir obligāta. 

3.2. Laukā Cc ieraksta ziņojuma kopijas saņēmēja e− pasta adresi, ja vēstules kopiju 

paredzēts adresēt kādam citam saņēmējam. Saņēmējs redzēs, ka viņam 

nosūtīta oriģinālā ziņojuma kopija. E− pasta sarakstē šo lauku pieņemts 

izmantot, ja no saņēmēja nav nepieciešama kāda rīcība saistībā ar ziņojumu un 

tam ir informatīvs raksturs. Piemēram, e− pasta vēstule par jauna projekta 

uzsākšanu: laukā To ieraksta projekta vadītāja adresi, informē grāmatvedības 

darbinieku− laukā Cc ierakstot grāmatvedības adresi. Nav obligāti aizpildāms 

lauks. 

3.3. Laukā Bcc ierakstīto ziņojuma adresātu neredzēs pārējie šī ziņojuma saņēmēji. 

Saņēmēji, kuru adreses ierakstītas laukos To un Cc redz arī visus pārējos šī

Svarīgi! 

7.modulis 57 

ziņojuma saņēmējus, izņemot laukā Bcc ierakstītos. Nav obligāti aizpildāms 

lauks. 

Bieži vien šis lauks e− pasta klienta programmās un tīmekļa formās ir slēpts. Lai to 

atklātu, jāsameklē norāde tīmekļa formā. 

Programmā Evolution to atver izvēlnē View−>Bcc Field: 

3.4. Laukā Subject ieraksta vēstules virsrakstu, tematu. Lai arī šī lauka aizpildīšana 

nav obligāta, tas ir ļoti ieteicams. Ziņojumus bez temata daudzas e− pasta 

sistēmas uzskata par nevēlamo e− pastu un filtrē. Ja saņēmējam pienāk liels 

daudzums ziņojumu, pēc to virsrakstiem ērtāk izvērtēt to saturu un organizēt 

darbu. 

3.5. Ziņojuma laukā ieraksta vēstules tekstu. Darbības ar tekstu notiek tāpat kā 

jebkurā citā teksta ievadīšanas vietā. Izmanto divus ziņojuma satura formātus: 

Vienkāršs teksts− Plain text. Šajā formātā ziņojums var saturēt tikai tekstu. 

E−pasts sākotnēji tika paredzēts ātrai teksta ziņojumu apmaiņai. 

HTML formāts. Formatēti ziņojumi ar attēliem, tabulām, krāsainu tekstu, fona 

attēliem utt. 

Der zināt! 

Lai ar mūsdienu e− pasta programmas var strādāt ar bagātinātiem HTML formāta 

ziņojumiem, joprojām ir daudz lietotāju, kas šo iespēju atslēdz un vēlas saņemt 

neizskaistinātu tekstuālu informāciju. 

Programmā Evolution ziņojuma satura tips pēc noklusējuma ir vienkāršs teksts. To var 

mainīt izvēlnē Editing Mode: 

4. Pēc ziņojuma stādīšanas to nosūta, nospiežot pogu Send: 

Nosūtītās vēstules kopija tiek saglabāta mapē Sent.


Pareizrakstības pārbaude 

Pirms nosūtīšanas ieteicams veikt ziņojuma pareizrakstības pārbaudi, ja tas iespējams. 

Izvēlētās valodas vārdnīcā neesošie vārdi tiek pasvītroti ar sarkanu viļņotu līniju. 

Lai pārbaudītu pareizrakstību programmā Evolution: 

Nospiež funkcionālo taustiņu F7 tastatūras pirmajā rindā, vai izpilda komandu izvēlnē 

Edit−>Check Spelling. 

Lai izvēlētos pareizrakstības pārbaudes valodu: 

Izpilda komandu izvēlnē Edit−>Current Languages un izvēlas nepieciešamo valodu. 

Piezīme 

Operētājsistēmā Linux Ubuntu jābūt uzinstalētām atbilstošām valodu vārdnīcām. 

Pareizrakstības pārbaudi Ubuntu programmās pēc noklusēšanas veic programmatūras 

modulis Aspell. 

Lai veiktu labojumu pasvītrotajam vārdam: 

1. Noklikšķina uz sarkani pasvītrota vārda peles labo taustiņu; 

Labā taustiņa izvēlnē izvēlas vārdnīcas vārdu aizvietošanai. 

Padoms 

Lai apgūtu darbu ar e pasta programmu vai pakalpojuma tīmekļa vietnes formām, 

iespējams nosūtīt e− pasta ziņojumu uz savu adresi, netraucējot citus adresātus ar 

izmēģinājuma ziņojumiem. 

7.6. uzdevums nosūtiet e− pasta ziņojumu e− pasta klienta programmā. Atveriet pasta 

kastīti tīmekļa vietnē. 

Piezīme 

Pirmo reizi aktivizējot programmu Evolution notiek tās sagatavošana darbam. 

Uzdevumā tiek izmantots pakalpojuma Google Mail lietotāja pastkastīte un tās dati. 

1. Aktivizējiet e− pasta programmu Evolution: 

1.1. Izpildiet komandu darbvirsmas augšējā paneļa izvēlnē 

Applications−>Internet−>Evolution Mail; 

1.2. Dialoga logā Evolution Setup Assistant nospiediet pogu Forward; 

1.3. Nospiediet pogu Forward atkārtoti, ja tas nepieciešams loga Identity atvēršanai; 

1.4. Laukā Full Name ierakstiet uzrādāmo vārdu ECDL Candidate; 

1.5. Laukā E− mail Address ierakstiet e− pasta adresi ecdltestuser@gmail.com:

1.6. Nospiediet pogu Forward; 

1.7. Dialoga logā Receiving Email: 

1.7.1. Izvēlnē Server Type izvēlieties servera tipu POP; 

Der zināt 

7.modulis 59 

POP (Post Office Protocol)− Interneta protokols, kas paredzēts e- pasta ziņojumu 

nolasīšanai no pasta servera. Pēc ziņojuma nolasīšanas, tas uz servera parasti tiek dzēsts 

un pārvietots uz e- pasta klienta programmu. 

IMAP (Internet Message Access Protocol)− paredzēts piekļuvei elektroniskajam pastam 

uz servera ar klienta programmas palīdzību. Parasti ziņojumu kopijas paliek pasta 

serverī. Šis protocols nodrošina lielāku funkcionalitāti, piemēram, darbu ar pasta 

ziņojumiem gan tiešsaistē uz servera, gan lokāli klienta programmā nesaistes režīmā, 

paralēlu ziņojumu aplūkošanu klienta programmā un tīmekļa vietnē. 

SMTP (Simple Mail Transfer Protocol)− Internet protokols e- pasta ziņojumu nosūtīšanai. 

1.7.2. Laukā Server ierakstiet pasta servera adresi pop.gmail.com; 

1.7.3. Laukā Username ierakstiet pilnu e− pasta adresi ecdltestuser@gmail.com; 

1.7.4. Izvēlnē Use secure connection izvēlieties drošu savienojumu SSL; 

1.7.5. Nospiediet pogu Forward: 


1.9. Nospiediet pogu Forward atkārtoti; 

1.10. Dialoga logā Sending Mail: 

1.10.1. Pārliecinieties, ka izvēlnē Server Type izvēlēts servera tips SMTP 

ziņojumu nosūtīšanai; 

1.10.2. Laukā Server ierakstiet servera adresi smtp.gmail.com; 

1.10.3. Izvēlnē Use Secure Connection izvēlieties drošu savienojumu SSL 

encryption; 

1.11. Nospiediet pogu Forward;


1.12. Dialoga logā Account Management laukā Name ierakstiet e− pasta konta 

nosaukumu ECDL Training; 


1.14. Nospiediet pogu Apply nākošajā dialoga logā. 

2. Nolasiet e− pasta kastītes ziņojumus: 

2.1. Nospiediet pogu Send/Receive rīkjoslā; 

2.2. Dialoga logā Enter Password ierakstiet paroli P@$$word 

2.3. Ielieciet atzīmi rūtiņā Remember this password; 

2.4. Nospiediet pogu OK. 

3. Nosūtiet testa ziņojumu: 

3.1. Nospiediet pogu New programmas rīkjoslā; 

3.2. Izveidojiet ziņojumu: 

3.3. Nospiediet pogu Send; 

3.4. Dialoga logā Enter Password ierakstiet paroli P@$$word 

3.5. Ielieciet atzīmi rūtiņā Remember this password; 

3.6. Nospiediet pogu OK. 

3.7. Neaizveriet programmas logu. 

4. Atveriet pasta kastīti tīmekļa vietnē: 

4.1. Aktivizējiet tīmekļa pārlūku Mozilla Firefox, ja tas nav atvērts: 



4.2. Atveriet tīmekļa vietni www.gmail.com: 

4.2.1. Atlasiet tekstu pārlūkprogrammas adreses laukā; 

4.2.2. Ierakstiet vietnes adresi www.gmail.com;

7.modulis 61 


4.3. Pieteikšanās laukā Username ierakstiet lietotājvārdu ecdlspecialist 

4.4. Ierakstiet paroli P@$$word paroles laukā Password; 

4.5. Nospiediet pogu Sign In: 

4.6. Vēstuļu sarakstā noklikšķiniet uz ziņojuma ar tematu Test message ar peles 

kreiso taustiņu: 

4.7. Izlasiet ziņojumu; 

4.8. Pabeidziet darbu tīmekļa vietnes pastkastītē: 

4.8.1. Noklikšķiniet uz lietotāja e− pasta adreses lapas augšējā labajā stūrī; 

4.8.2. Izvēlnē noklikšķiniet uz komandas Sign out: 

5. Aizveriet tīmekļa pārlūkprogrammu: 

5.1. Nospiediet pogu Close virsrakstjoslā. 

Ziņojuma saņemšana 

Nosūtītais ziņojums nonāk izejošā e− pasta serverī, tālāk tiek nosūtīts serverim, uz kura 

atrodas saņēmēja pastkastīte. 

Lai izlasītu saņemto e− pastu: 

1. Aktivizē e− pasta klienta programmu Evolution (atver savu pasta kastīti pakalpojuma 

tīmekļa vietnē); 

2. Noklikšķina uz ienākušā pasta mapes Inbox, ja tā nav atlasīta; 

3. Noklikšķina uz jaunpienākušā ziņojuma; 

4. Aplūko ziņojumu. Programmā Evolution tas redzams programmas loga apakšējā rūtī.


Der zināt 

Aktivizējot e− pasta klienta programmu, tā pēc noklusējuma pārbauda pasta kastīti 

serverī un lejupielādē jaunos ziņojumus mapē Inbox. 

Lai pārbaudītu pasta kastīti programmā Evolution pēc tās atvēršanas, nospiež pogu 

Send/Receive programmas rīkjoslā: 

Jaunpienākušie, vēl neizlasītie ziņojumi parasti izcelti treknrakstā un tos apzīmē ar 

neatvērtas aploksnes simbolu: 

Programma automātiski nomaina saņemtā ziņojuma statusu uz „lasīts”. 

Darbības ar saņemto ziņojumu 

Lai izdrukātu e− pasta ziņojumu programmā Evolution: 

1. Izvēlas ziņojumu; 

2. Izpilda komandu programmas izvēlnē File−>Print Preview; 

3. Priekšskatījuma logā nospiež pogu Print this document: 

Šajā gadījumā e− pasta ziņojums tiks izdrukāts vienā eksemplārā uz datora noklusētā 

printera. 

Lai norādītu drukāšanas iestatījumus atlasītajam ziņojumam: 

1. Izpilda komandu programmas izvēlnē File−>Print; 

2. Dialoga logā Print: 

2.1. Izvēlas drukas ierīci pieejamo printeru sarakstā; 

2.2. Norāda drukājamās lappuses; 

2.3. Norāda eksemplāru skaitu. 

Lai atbildētu ziņojuma sūtītājam: 

1. Izvēlas ziņojumu sarakstā; 

2. Nospiež pogu Reply programmas rīkjoslā:

3. Virs oriģinālās vēstules teksta ieraksta atbildi; 

4. Nosūta vēstuli. 

Der zināt 

7.modulis 63 

Oriģinālās vēstules teksts atbildes vēstulēs tiek iekļauts, lai saglabātu sarakstes vēsturi 

un saņēmējs redzētu, uz ko ir saņemta atbilde. Iekļauto oriģināltekstu pēc 

nepieciešamības var brīvi rediģēt, dzēst, u.tml. 

Lai atbildētu visiem oriģinālā ziņojuma adresātiem, ja tie ir bijuši vairāki: 

Nospiež pogu Reply to All programmas rīkjoslā: 

Lai pārsūtītu ziņojumu citam adresātam: 

Nospiež pogu Forward programmas rīkjoslā: 

Pielikumi e− pasta ziņojumiem 

E –pasta ziņojumam var pievienot datnes− noformētus un sagatavotus dokumentus, 

attēlus, prezentācijas, programmas. 

Svarīgi! 

Daudzas e− pasta sistēmas ierobežo kopējo datņu lielumu e− pasta ziņojuma pielikumā 

un var noteikt ierobežojumus programmatūras datņu tipiem. 

Pārāk lielu pielikumu pievienošana sagādās problēmas gan sūtītājam, gan saņēmējam. 

Lai pievienotu e− pasta ziņojumam datni: 

1. Programmā Evolution raksta jaunu ziņojumu (atbild, pārsūta); 

2. Dialoga loga Compose Message apakšējā daļā nospiež pogu Add Attachment: 

3. Atlasa datni datora datņu sistēmā; 

4. Apstiprina datnes pievienošanu.


Ziņojumam pievienotās datnes redzamas atsevišķā loga rūtī. Turpat tās var dzēst, ja 

lietotājs pārdomājis vai pievienojis nepareizas datnes. 

Pielikumus e− pasta programmās un tīmekļa vietņu formās apzīmē ar papīra saspraudi: 

Lai atceltu datnes pievienošanu: 

1. Atlasa datni; 

2. Nospiež taustiņu Delete uz tastatūras: 

Lai atvērtu pielikumu e− pasta ziņojumam programmā Evolution: 

1. Izvēlieties e− pasta ziņojumu; 

2. Noklikšķiniet uz izvēlnes pie pielikuma ikonas; 

3. Izpildiet komandu Open With ...: 

Lai saglabātu pielikumu e− pasta ziņojumam datora datņu sistēmā: 

1. Izvēlieties e− pasta ziņojumu; 

2. Noklikšķiniet uz izvēlnes pie pielikuma ikonas; 

3. Izpildiet komandu Save As; 

4. Norādiet vietu datora datņu sistēmā; 

5. Apstipriniet saglabāšanu.

Papildus darbības programmā Evolution 

Ziņojuma svarīgums 

7.modulis 65 

Sūtītājam ir iespēja norādīt ziņojuma svarīguma pakāpi. Tas neko nomaina ziņojuma 

sastādīšanas, nosūtīšanas procesā, bet norāda saņēmējam, ka sūtītājs uzskata ziņojumu 

par svarīgu, prioritāru. 

Lai norādītu ziņojuma prioritāti: 

1. Sastāda (atbild, pārsūta) ziņojumu; 

2. Ziņojuma loga izvēlnē izpilda komandu Options−>Prioritize Message; 

3. Nosūta ziņojumu. 

Svarīgi! 

Ne visas e− pasta klienta programmas un tīmekļa vietņu formas atbalsta prioritātes 

attēlošanu e- pasta ziņojumu sarakstā. 

Ziņojuma saņēmējs arī var izcelt kādu svarīgu ziņojumu, to karogojot e− pasta klienta 

programmā. Līdzīgā veidā var mainīt ziņojuma statusu uz „nelasīts”. 

Lai karogotu ziņojumu: 

1. Atlasa ziņojumu sarakstā; 

2. Noklikšķina karogošanas kolonā pirms ziņojuma sūtītāja informācijas: 

Lai atceltu karogošanu, noklikšķina atkārtoti. 

Lai mainītu ziņojuma statusu: 


2. Noklikšķina statusa kolonā uz aploksnes simbola pirms ziņojuma sūtītāja 

informācijas: 

Lai atceltu statusa maiņu, noklikšķina atkārtoti.


Satura iekopēšana ziņojumā 

Ja jau eksistē teksts vai tā daļa, ko var iekļaut ziņojuma saturā, to var atkārtoti izmantot 

kopējot. 

Lai iekopētu esošu tekstu ziņojumā: 

1. Atlasa tekstu; 

2. Kopēt tekstu kādā no pieejamajiem veidiem, piemēram, ar komandu izvēlnē 

Edit−>Copy; 

3. Norāda ielīmēšanas vietu e− pasta ziņojumā; 

4. Izpilda ielīmēšanas komandu kādā no veidiem, piemēram, ar izvēlnes komandu 

Edit−−>Paste. 

Ziņojuma melnraksts 

Var izveidot jaunu e− pasta ziņojuma melnrakstu, to nesūtot uzreiz pēc tā izveidošanas. 

Lai saglabātu ziņojumu kā uzmetumu: 

1. Veido jaunu e− pasta ziņojumu; 

2. Programmas Evolution jauna ziņojuma veidošanas dialoga logā izpilda izvēlnes 

komandu File−>Save as Draft. 

Nenosūtītais ziņojuma melnraksts tiek saglabāts mapē Drafts. 

Ziņojumu kārtošana 

Ziņojumi programmā Evolution izkārtoti saraksta veidā. To pamatinformācija sakārtota 

kolonās ar virsrakstiem kolonu augšpusē. Kolonu, un līdz ar to arī parādāmās 

informācijas skaits ir maināms. 

A B C D E F 

A – Lasīts? Nelasīts ziņojums; B – Pielikumi; C – Karogotie ziņojumi; D – Sūtītājs; E – Ziņojuma virsraksts; F − 

Datums 

Attēls Nr. 13 Ziņojumu saraksts programmā Evolution

Lai kārtotu ziņojumus noteiktā secībā: 

7.modulis 67 

1. Noklikšķina uz izvēlētās kolonas virsraksta vienreiz, lai kārtotu pieaugošā 

(alfabētiskā) secībā; 

2. Noklikšķina uz izvēlētās kolonas virsraksta atkārtoti, lai kārtotu dilstošā (apgriezti 

alfabētiskā) secībā. 

Izvēlēto kolonu un kārtošanas secību norāda trijstūris kolonas virsrakstā: 

Lai pievienotu kolonas saraksta skatam: 

1. Noklikšķina peles labo taustiņu uz kolonas virsraksta; 

2. Izvēlas komandu Add a Column; 

3. Pārvelk izvēlētās kolonas uz virsrakstu joslu: 

4. Aizver dialoga logu Add a Column. 

Lai noņemtu kolonu: 

1. Noklikšķina peles labo taustiņu uz kolonas virsraksta; 

2. Izvēlas komandu Remove This Column. 

Programmā Evolution un parasti arī e− pasta pakalpojuma tīmekļa vietņu lapās iebūvētā 

meklēšana atvieglo ziņojumu atrašanu. 

Lai meklētu ziņojumu pēc tēmas vai sūtītāja e− pasta adreses: 

1. Programmas Evolution rīkjoslā ieraksta pilnu vai daļēju vēstures virsrakstu (sūtītāja 

adresi, vārdu); 

2. Noklikšķina uz palielināmā stikla ikonas meklēšanas laukā; 

3. Izvēlas meklēt pēc meklējamā vārda:


3.1. Tematā vai adresē− Subject or Addresses contain; 

3.2. Virsrakstā− Subject contains; 

3.3. Saturā− Body contains. 

4. Nospiež tastatūras taustiņu Enter: 

Lai atceltu meklēšanu: 

Noklikšķina uz dzēšanas ikonas meklēšanas loga beigās: 

Darbs ar mapēm 

Gadījumos, kad ziņojumu ir ļoti daudz, lietotājs savai ērtībai tos var ievietot tematiskās 

mapēs. 

Lai izveidotu jaunu mapi programmā Evolution: 

1. Programmas loga rūtī Mail noklikšķina uz ieraksta On This Computer ar peles labo 

taustiņu; 

2. Labā taustiņa izvēlnē izpilda komandu New Folder; 

3. Ieraksta mapes nosaukumu; 

4. Dialoga logā Create Folder pabeidz darbību, nospiežot pogu Create:

Lai nodzēstu mapi: 

7.modulis 69 

1. Programmas loga rūtī Mail noklikšķina uz mapes ar peles labo taustiņu; 

2. Labā taustiņa izvēlnē izpilda komandu Delete; 

3. Apstiprina mapes dzēšanu. 

Svarīgi! 

Dzēšot mapi tiks nodzēsti visi mapē esošie ziņojumi. 

Lai iekopētu (pārvietotu) ziņojumu uz kādu noteiktu mapi: 

1. Ziņojumu sarakstā noklikšķina peles labo taustiņu uz ziņojuma; 

2. Labā taustiņa izvēlnē izpilda komandu Copy to Folder (Move to Folder); 

3. Dialoga logā atlasa mērķa mapi; 

4. Apstiprina kopēšanu (pārvietošanu): 

Ziņojuma dzēšana un atjaunošana 

Līdzīgi kā citviet datorsistēmas programmās arī e− pasta klientā Evolution nodzēstais e− 

pasta ziņojums nonāk programmas atkritnē Trash, no kurienes vēl to iespējams atjaunot. 

Lai nodzēstu ziņojumu: 



Lai atjaunotu ziņojumu 

1. Atlasa mapi Trash; 

2. Noklikšķina peles labo taustiņu uz ziņojuma; 

3. Labā taustiņa izvēlnē izvēlas komandu Undelete Message. 

Lai iztukšotu atkritni: 

1. Noklikšķina peles labo taustiņu uz atkritnes Trash mapes; 

2. Labā taustiņa izvēlnē izvēlas komandu Empty Trash.


Adrešu grāmatiņa 

Iebūvēta adrešu grāmatiņa atvieglo kontaktpersonu uzskaiti un padara ērtāku e− pasta 

ziņojumu nosūtīšanu. 

Kontaktpersonas 

Programmā Evolution adrešu grāmatiņa atrodama kreisajā rūtī: 

Lai izveidotu kontaktpersonas ierakstu: 

1. Atver adrešu grāmatiņu, nospiežot uz pogas Contacts; 

2. Izpilda komandu izvēlnē File−>New−>Contact; 

3. Dialoga logā Contact Editor ievada laukos zināmo informāciju; 

4. Saglabā kontaktpersonas ierakstu: 

Lai pievienotu sūtītāja adresi kontaktu sarakstam: 

1. Atlasa e− pasta ziņojumu sarakstā; 

2. Noklikšķina ar peles labo taustiņu uz sūtītāja e− pasta adreses ziņojuma rūtī; 

3. Labā taustiņa izvēlnē izpilda komandu Add to Address Book:

7.modulis 71 

4. Dialoga logā Contact Quick−Add: 

4.1. Nospiež pogu OK; 

vai 

4.1. Nospiež pogu Edit Full kontaktpersonas ieraksta datu papildināšanai: 

Lai rediģētu datus: 


2. Veic peles labā taustiņa klikšķi uz kontaktpersonas ieraksta; 

3. Labā taustiņa izvēlnē izpilda komandu Open Contact. 

Lai dzēstu kontaktpersonas ierakstu: 


2. Veic peles labā taustiņa klikšķi uz kontaktpersonas ieraksta; 

3. Labā taustiņa izvēlnē izpilda komandu Delete; 

4. Apstiprina kontaktpersonas ieraksta dzēšanu. 

Adresātu saraksts 

Adresātu saraksts apvieno zem viena nosaukuma rindu adresātu vienlaicīgai ziņojuma 

saņemšanai. Adresātu saraksta izmantošanas rezultāts līdzīgs vairāku adrešu 

ierakstīšanai laukā To, bet izmantošana daudz vienkāršāka. 

Lai izveidotu jaunu adresātu sarakstu programmā Evolution: 


2. Izpilda komandu izvēlnē File−>New−>Contact List; 

3. Dialoga loga Contact List Editor laukā List name ieraksta adresātu saraksta 

nosaukumu; 

4. Rūts Members laukā ieraksta adresāta e− pasta adresi; 

5. Nospiež pogu Add; 

6. Atkārto darbības pārējiem saraksta adresātiem; 

7. Apstiprina saraksta izveidošanu:


Adrešu grāmatiņā adresātu sarakstu izdala ar speciālu ikonu: 

Adresātu sarakstu rediģē līdzīgi kā kontaktpersonas ieraksta datus. 

7.7. uzdevums Saņemiet e− pasta ziņojumus. Atbildiet uz vēstuli, pievienojot 

pielikumu. Pievienojiet adrešu grāmatiņai kontaktpersonu. 

Piezīme 

Lai veiktu šo uzdevumu, jābūt izpildītam uzdevumam 7.6.− nokonfigurētai programmai 

un atsūtītam testa ziņojumam. 

1. Aktivizējiet programmu Evolution, ja tā nav atvērta: 

1.1. Izpildiet komandu darbvirsmas augšējā panelī 

Applications−>Internet−>Evolution Mail. 

2. Nolasiet e− pasta ziņojumus; 

2.1. Nospiediet pogu Send/Receive rīkjoslā. 

3. Atbildiet uz ziņojumu ar virsrakstu Test message: 

3.1. Atlasiet ziņojumu ar tematu Test message ziņojumu sarakstā; 

3.2. Nospiediet pogu Reply rīkjoslā; 

3.3. Pievienojiet attēlu pielikumā: 

3.3.1. Ziņojuma dialoga logā nospiediet pogu Add Attachment; 

3.3.2. Dialoga logā Add Attachment rūtī Places atlasiet mapi Documents; 

3.3.3. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz mapes 7_internet labajā rūtī; 

3.3.4. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz mapes 7.7_manage; 

3.3.5. Atlasiet attēla datni mountain.jpg; 

3.3.6. Nospiediet pogu Attach. 

3.4. Nosūtiet ziņojumu: 

3.4.1. Nospiediet pogu Send.

4. Nolasiet e− pasta ziņojumus: 

4.1. Uzgaidiet 10 sekundes. Nospiediet pogu Send/Receive. 

5. Sakārtojiet ziņojumus pēc temata alfabētiskā secībā: 

5.1. Noklikšķiniet uz pogas kolonas Subject virsrakstā: 

7.modulis 73 

6. Atrodiet vēstuli ar tematu Test message. Pievienojiet šīs vēstules adresātu adrešu 

grāmatiņas kontaktpersonām: 

6.1. Atlasiet ziņojumu ar tematu Test message vēstuļu sarakstā: 

6.2. Noklikšķiniet uz vēstules saņēmēja adreses To: ar peles labo taustiņu; 

6.3. Labā taustiņa izvēlnē izpildiet komandu Add to Address Book: 

6.4. Dialoga logā Contact Quick−Add ierakstiet kontaktpersonas nosaukumu Trainer; 

6.5. Nospiediet pogu OK: 

7. Karogojiet šo ziņojumu: 

7.1. Noklikšķiniet karogošanas kolonā ziņojuma ierakstā ar peles kreiso taustiņu: 

8. Aplūkojiet ziņojuma drukas priekšskatījumu: 

8.1. Izpildiet komandu izvēlnē File−>Print Preview; 

8.2. Aizveriet drukas priekšskatījuma logu, nospiežot pogu Close loga virsrakstjoslā. 

9. Nodzēsiet ziņojumu: 

9.1. Nospiediet taustiņu Delete uz tastatūras. 

9.2. Atjaunojiet ziņojumu: 

9.2.1. Izvēlieties mapi Trash kreisajā rūtī; 

9.2.2. Atlasiet ziņojumu ar tematu Test message sarakstā; 

9.2.3. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Undelete Message. 

10. Izveidojiet vēstules uzmetumu. Iekopējiet ziņojuma saturā tekstu no datnes 

text.odt: 

10.1. Atveriet teksta datni text.odt: 

10.1.1. Darbvirsmas augšējā panelī izpildiet komandu Places−>Documents;


10.1.2. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz mapes 7_internet labajā 

rūtī; 

10.1.3. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz mapes 7.7_manage; 

10.1.4. Atlasiet teksta datni text.odt; 

10.1.5. Tastatūras taustiņu Enter. 

10.2. Atlasiet tekstu dokumentā: 

10.2.1. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Select All; 

10.2.2. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Copy; 

10.3. Pārslēdzieties uz programmas Evolution logu, izmantojot pogu darbvirsmas 

apakšējā panelī: 

10.4. Nospiediet pogu New; 

10.5. Noklikšķiniet ziņojuma satura apgabalā; 

10.6. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Paste; 

10.7. Pārbaudiet pareizrakstību: 

10.7.1. Nospiediet tastatūras funkcionālo taustiņu F7; 

10.7.2. Dialoga logā Replace izvēlieties pareizo vārdu sample; 

10.7.3. Nospiediet pogu Replace: 

10.8. Izpildiet komandu izvēlnē File−>Save As Draft; 

10.9. Aizveriet ziņojuma logu, nospiežot pogu Close virsrakstjoslā. 

11. Izveidojiet jauni mapi Project: 

11.1. Izpildiet komandu izvēlnē File−>New−>Mail Folder; 

11.2. Dialoga logā Create Folder ierakstiet mapes nosaukumu Project laukā Folder 

Name; 

11.3. Mapju saraksta rūtī izvēlieties On This Computer; 

11.4. Nospiediet pogu Create:

7.modulis 75 

12. Pārvietojiet ziņojumu uz jaunizveidoto mapi Project: 

12.1. Mapju sarakstā atlasiet mapi Inbox; 

12.2. Vēstuļu sarakstā atlasiet ziņojumu ar tematu Test message; 

12.3. Izpildiet komandu izvēlnē Message−>Move to Folder; 

12.4. Dialoga logā Move to Folder atlasiet mapi Project; 

12.5. Nospiediet pogu Move. 

13. Izveidojiet adresātu sarakstu: 

13.1. Izpildiet komandu programmas Evolution izvēlnē File−>New−>Contact List; 

13.2. Dialoga logā Contact List editor ierakstiet adresātu saraksta nosaukumu 

ECDL; 

13.3. Laukā Type an mail address... ierakstiet e− pasta adresi 

ecdlspecialist@gmail.com; 

13.4. Nospiediet pogu Add; 

13.5. Atkārtojiet darbības adresei ecdlguru@gmail.com; 

13.6. Nospiediet pogu OK: 

14. Aizveriet programmu Evolution: 

14.1. Nospiediet pogu Close virsrakstjoslā.


Citi elektroniskās saziņas veidi 

Tūlītēja ziņojumapmaiņa 

Tūlītēja ziņojumapmaiņa atšķiras no e− pasta ar to, ka ziņojumapmaiņa notiek tiešsaistē 

starp diviem vai vairākiem lietotājiem. Parasti izmanto speciālas programmas vai 

ziņojumapmaiņas iespēju kādā tīmekļa vietnē. Iespējams nosūtīt arī pielikumus failu 

veidā. Ziņojumapmaiņas sistēmās iespējams redzēt kontaktpersonas faktisko vai 

norādīto tiešsaistes statusu. 

VoIP (Voice over Internet Protocol) 

Tehnoloģija VoIP izstrādāta, lai nodrošinātu balss telefonijas pakalpojumus datortīklos 

un Internetā, aizvietojot publisko telekomunikāciju tīklu izmantošanu. Lai arī sākotnēji 

bija problēmas ar sakaru kvalitāti, pieaugot Internet savienojumu stabilitātei un 

ātrumam, attīstoties programmatūrai, situācija uzlabojusies. 

Pašreiz tehnoloģiju iespējams izmantot ne tikai starp datoriem, bet arī eksistē speciāli 

tālruņi. Ir uzņēmumi, kas piedāvā parastos telefonus un to pieslēguma līnijas aizvietot ar 

VoIP. Tehnoloģija piedāvā zemas pašizmaksas zvanus gan uz mobilajiem, gan uz 

fiksētajiem tālruņiem, izmantojot esošos Internet pieslēgumus. 

Virtuālās sabiedrības 

Virtuālā sabiedrība ir sabiedriskais (sociālais) tiešsaistes tīkls, kas veidots, izmantojot 

Internet vidi un tehnoloģijas. Lai izmantotu šos pakalpojumus, parasti jāreģistrējas 

atbilstošajā vietnē. 

Piemēri saziņai virtuālajā sabiedrībā: 

Svarīgi! 

Internet forumi domu apmaiņai un kopīgai jautājumu apspriešanai; 

Tērzēšana tiešsaistē; 

Tiešsaistes vairāku dalībnieku spēles; 

Sociālo tīklu Internet vietnes ar sazarotām iespējām. Lietotāji var publicēt 

informāciju par sevi, videofailus, fotogrāfijas. 

Publicējot personiska rakstura informāciju Internetā var būt pieejama arī citiem konkrētā 

pakalpojuma lietotājiem un to var indeksēt arī Internet meklēšanas dienesti!

Īsziņas 

7.modulis 77 

Īsziņas (SMS− Short Message Service) ir veids, kā pārsūtīt īsus teksta ziņojumus starp 

mobilajām ierīcēm, no specializētām tīmekļa lapām uz mobilo ierīci un pretēji. Īsziņas 

garums parasti ir līdz 160 rakstzīmēm. 

Īsziņas veiksmīgi integrējušās arī sociālajās tīmekļa vietnēs, piemēram, 

www.twitter.com. Reģistrēts šīs vietnes lietotājs var publicēt ziņojumu arī no mobilās 

sakaru ierīces un saņemt tās telefonā. 

7.8. uzdevums Pārbaudiet savas zināšanas, izpildot praktisko darbu. 

Paskaidrojumi: 

Darbā iekļauti 31 uzdevums, uzdevuma izpilde tiek vērtēta ar punktiem. 

Darbs jāizpilda 45 minūtēs. 

Lai arī uzdevumos norādīti izpildes soļi, var lietot arī citas metodes, kuras šķiet ērtākas 

un pierastākas. 

Mēģiniet uzdevumus izpildīt patstāvīgi, nesekojot norādēm. 

Darbs ir izpildīts, ja iegūto punktu skaits ir lielāks par 24 (75 % no maksimāli iespējamā 

32). 

Darbā izmantota nokonfigurēta e− pasta klienta programma Evolution: 

E− pasta adrese: ecdltestuser@gmail.com 

Lietotājvārds programmas konfigurācijā: ecdltestuser@gmail.com 

Parole: P@$$word 

Uzrādāmais vārds: ECDL Candidate 

POP serveris: pop.gmail.com ar SSL šifrēšanu 

SMTP serveris: smtp.gmail.com ar SSL šifrēšanu 

Izmantotie e− pasta konti ar piekļuvi tīmekļa pārlūkā: 

Pasta pakalpojuma vietne: www.gmail.com 

Lietotājvārds Parole 

ecdlspecialist P@$$word 

ecdlguru P@$$word 

Uzdevumos 25.− 31. izmanto iepriekš sagatavotus un atsūtītus ziņojumus. Uzdevumiem 

atbilstošs ziņojuma pielikums atrodas lietotāja konta mapē 

Documents/7_Internet/7.8_test/trainerfiles. Nosūtīto ziņojumu kopijas atrodas e− 

pasta lietotāja ecdlspecialist pasta kastītes mapē Sent un tās iespējams atkārtoti 

izmantot.


Padoms 

E pasta uzdevumu izpildei pieaiciniet palīgu klātienē vai attālināti. 

1. Atveriet teksta dokumentu atbilžu ierakstīšanai answers.odt (1 punkts): 

1.1. Izpildiet komandu darbvirsmas augšējā paneļa izvēlnē Places−>Documents; 

1.2. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz mapes 7_internet; 

1.3. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz mapes 7.8_test; 

1.4. Atlasiet teksta datni answers.odt; 


2. Kas no nosauktajiem ir sabiedriski pieejams pasaules datortīklu apvienojums? Te un 

turpmāk pareizās atbildes burtu ierakstiet datnē answers.odt (1 punkts): 

A. Vispasaules tīmeklis (WWW; World Wide Web); 

B. Internet; 

C. Starpkontinentālais datortīkls; 

D. Publiskais sakaru tīkls. 

3. Kas ierīko un nodrošina organizāciju, uzņēmumu, privātpersonu, valsts institūciju 

Internet pieslēguma darbību (1 punkts): 

A. Universālais resursu vietrādis (URL); 

B. Internet pakalpojumu sniedzējs; 

C. Iestādes, organizācijas IT dienests; 

D. Ugunsmūris. 

4. Kura no universālā resursu vietrāža http://ww.ecdl.org daļām apzīmē augstākā 

līmeņa domēnu (1 punkts): 

A. http:// 

B. www. 

C. ecdl 

D. .org 

5. Kas no uzskatītajiem ir tīmeklī izplatāmas multivides datnes lejupielādei un sekojošai 

atskaņošanai datorsistēmā vai portatīvajās multivides ierīcēs (1 punkts): 

A. RSS barotne; 

B. Podraide; 

C. MP3 audiodatnes; 

D. Lejupielādes. 

6. Kas ir ciparsertifikāts (1 punkts): 

A. Apliecinājums, ka tīmekļa vietnē nav vīrusu; 

B. Tīmekļa lapas izstrādes versijas numurs un apzīmējums; 

C. Tīmekļa vietnes autora vai izstrādātāja elektroniskais paraksts; 

D. Elektronisks dokuments, kas apliecina tīmekļa vietnes autentiskumu un ko 

izmanto droša savienojuma nodrošināšanai ar vietni.

7.modulis 79 

7. Kas ir vislabākais no uzskaitītā drošai piekļuvei Internet pakalpojumam (1 punkts): 

A. Šifrēta savienojuma izmantošana; 

B. Jāizmanto lietotājvārds un parole, lai pieteiktos datorsistēmā ar Internet 

pieslēgumu; 

C. Pakalpojums pieejams tikai par maksu; 

D. Pakalpojuma vietne nodrošina aizsardzību pret vīrusiem. 

8. Kas, visdrīzāk, var inficēt datoru ar vīrusu tīmekļa pārlūkošanas laikā (1 punkts): 

A. Datņu lejupielāde no tīmekļa vietnēm; 

B. Sīkdatņu ielādes atslēgšana; 

C. Vairāku tīmekļa lapu vienlaicīga atvēršana; 

D. Filmu skatīšanās tiešsaistē. 

9. Atveriet tīmekļa lapu ar vietrādi http://www.ecdl.org/m7sampletestv5 (1 punkts): 

9.1. Aktivizējiet tīmekļa pārlūkprogrammu Mozilla Firefox: 



9.2. Atlasiet tekstu pārlūkprogrammas adreses laukā; 

9.3. Ierakstiet adreses laukā resursa adresi www.ecdl.org/m7sampletestv5 


10. Aktivizējiet saiti Social Networking iepriekšējā uzdevumā atvērtajā lapā (1 punkts): 

10.1. Novietojiet peles rādītāju virs teksta Social Networking; 

10.2. Noklikšķiniet peles kreiso taustiņu; 

11. Atvērtajā sociālā tīkla vietnē pievienojiet komentāru, aizpildot formu (1 punkts): 

11.1. Paritiniet tīmekļa lapu uz leju, lai ir redzama forma komentāriem; 

11.2. Noklikšķiniet ar peles kreiso taustiņu laukā Username; 

11.3. Ierakstiet lietotājvārdu AR_Jones; 

11.4. Laukā E− mail ierakstiet pasta adresi arjones@infaxa.com; 

11.5. Izvēlnē Mood izvēlieties noskaņas apzīmējumu Happy; 

11.6. Laukā Comment ierakstiet: Thanks for the fly tips. I caught a nice brown 

trout:


11.7. Iesniedziet formas datus, nospiežot pogu Post, neaizveriet tīmekļa lapu. 

12. Iekopējiet pēdējos trīs teikumus ar ievietotās ziņas pārbaudes numuru dokumentā 

answers.odt atbildei paredzētajā laukā (1 punkts): 

12.1. Atlasiet tekstu tīmekļa lapā; 

12.2. Noklikšķiniet ar peles labo taustiņu uz atlases; 

12.3. Labā taustiņa izvēlnē izpildiet komandu Copy: 

12.4. Pārslēdzieties uz dokumentu answers.odt, izmantojot pogu darbvirsmas 

apakšējā panelī; 

12.5. Novietojiet teksta kursoru atbildei paredzētajā laukā; 

12.6. Izpildiet komandu izvēlnē Edit−>Paste; 

12.7. Saglabājiet izmaiņas dokumentā, nospiežot pogu Save rīkjoslā. 

13. Sameklējiet informāciju tīmeklī, izmantojot atslēgas vārdu trout (1 punkts): 

13.1. Pārslēdzieties uz meklētājprogrammas logu, izmantojot pogu darbvirsmas 

apakšējā panelī; 

13.2. Atveriet jaunu cilni pārlūkprogrammā: 

13.2.1. Izpildiet komandu izvēlnē File−>New Tab. 

13.3. Adreses laukā ierakstiet meklētājprogrammas adresi www.google.com; 

13.4. Meklētājprogrammas lapā meklēšanas laukā ierakstiet vārdu trout; 


14. Atveriet kādu no atrastajām lapām un saglabājiet to datora datņu sistēmā (1 

punkts): 

14.1. Meklēšanas rezultātu sarakstā noklikšķiniet uz kāda rezultāta saites: 

14.2. Izpildiet komandu izvēlnē File−>Save Page As;

7.modulis 81 

14.3. Dialoga logā Save as rūtī Places atlasiet mapi Documents; 

14.4. Nospiediet pogu Save. 

15. Precizējiet meklēšanu, meklējot frāzi brown trout (1 punkts): 

15.1. Atveriet meklētājprogrammas lapu: 

15.1.1. Atveriet nesen apmeklēto lapu vēsturi, atverot izvēlni History; 

15.1.2. No apmeklēto lapu saraksta izvēlieties meklētājprogrammas 

www.google.com adresi: 

15.2. Pārlūkprogrammas laukā ierakstiet frāzi brown trout, liekot to pēdiņās: 

15.3. Nospiediet pogu Google Search; 

15.4. Atveriet vienu tīmekļa lapu no atrastajiem rezultātiem; 

15.4.1. Noklikšķiniet uz lapas saites meklēšanas rezultātu saraksta vienumā. 

16. Izdrukājiet atvērtās timekļa lapas pirmās trīs rindkopas (1 punkts): 

16.1. Izpildiet komandu izvēlnē File−>Page Setup; 

16.2. Dialoga logā Page Setup: 

16.2.1. Izvēlieties papīra lapas formātu A4 izvēlnē Paper size; 

16.2.2. Nospiediet pogu Apply. 

16.3. Tīmekļa lapā atlasiet saturu aptuveni pirmo trīs rindkopu apmērā; 

16.4. Izpildiet komandu izvēlnē File−>Print; 

16.5. Dialoga logā Print izvēlieties pieejamo printeri; 

16.6. Ielieciet atzīmi Selection rūtī Range: 

16.7. Nospiediet pogu Print. 

17. Kura no atbildēm vislabāk raksturo atšķirību starp laukiem Cc un Bcc e –pasta 

programmās? Te un turpmāk pareizās atbildes burtu ierakstiet datnē answers.odt (1 


A. Starp laukiem Cc un Bcc nav nekādas atšķirības; 

B. Bcc laukā ievadītā saņēmēja adrese ir redzama visiem ziņojuma saņēmējiem; 

C. Bcc laukā ievadītā saņēmēja adrese nav redzama visiem ziņojuma saņēmējiem;


D. Cc laukā ievadītā saņēmēja adrese nav redzama visiem ziņojuma saņēmējiem. 

18. Kura no sekojošām darbībām neatbilst tīkla etiķetei (1 punkts): 

A. Ziņojuma pareizrakstības pārbaude pirms tā nosūtīšanas; 

B. Datņu saspiešana pirms to pievienošanas e− pasta ziņojumiem; 

C. Atbildēšana tikai uz ziņojumiem, kas atzīmēti kā steidzami; 

D. Īsa vēstules temata izmantošana laukā Subject. 

19. Kura no uzskaitītajām darbībām, visticamāk, var būt par iemeslu datora inficēšanai 

ar vīrusu (1 punkts): 

A. Teksta iekopēšana no e− pasta ziņojuma uz teksta dokumentu; 

B. E− pasta pielikuma atvēršana no nezināma sūtītāja ziņojuma; 

C. Sūtītāja adreses pievienošana adrešu grāmatiņai; 

D. E− pasta pielikuma saglabāšana mapē datora datņu sistēmā. 

20. Kurš no uzskaitītajiem elektroniskās saziņas veidiem parāda izvēlētās 

kontaktpersonas atrašanos tiešsaistē (1 punkts): 

A. Satura vienkāršā sindicēšana (RSS); 

B. Īsziņu nosūtīšana (SMS); 

C. Tūlītējā ziņojumapmaiņa (IM); 

D. Kontaktpersonas URL. 

21. Izveidojiet e pasta ziņojumu adresātam ecdlspecialist@gmail.com (1 punkts): 

21.1. Saglabājiet izmaiņas dokumentā answers.odt: 

21.1.1. Nospiediet pogu Save rīkjoslā. 

21.2. Aizveriet dokumentu answers.odt, nospiežot pogu Close virsrakstjoslā. 

21.3. Aktivizējiet e− pasta klienta programmu: 

21.3.1. Izpildiet komandu darbvirsmas augšējā panelī 

Applications−>Internet−>Evolution Mail. 

21.4. Programmas loga rīkjoslā nospiediet pogu New: 

21.5. Izveidojiet ziņojumu: 

21.5.1. Laukā To ierakstiet adresāta e− pasta adresi ecdlspecialist@gmail.com 

21.5.2. Laukā Subject ierakstiet ziņojuma tematu About testing; 

21.5.3. Ievadiet ziņojuma tekstu (attēlā):

7.modulis 83 

22. Nosūtiet ziņojuma kopiju adresātam ecdlguru@gmail.com (1 punkts): 

22.1. Laukā Cc ierakstiet kopijas saņēmēja adresi ecdlguru@gmail.com. 

23. Pievienojiet ziņojumam datni answers.odt (1 punkts): 

23.1. Nospiediet pogu Add Attachment ziņojuma logā; 

23.2. Dialoga logā Add Attachment rūtī Places atlasiet mapi Documents; 

23.3. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz mapes 7_internet labajā rūtī; 

23.4. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz mapes 7.8_test; 

23.5. Atlasiet teksta datni answers.odt; 

23.6. Nospiediet pogu Attach. 

24. Nosūtiet ziņojumu ar augstu prioritāti (1 punkts): 

24.1. Izpildiet komandu ziņojuma loga izvēlnē Options−>Prioritize Message; 

24.2. Nospiediet pogu Send ziņojuma loga rīkjoslā. 

25. Atrodiet, izmantojot meklēšanas rīku, ziņojumu pasta kastītē ar tematu Testing (1 


25.1. Pārbaudiet e− pasta sūtījumus: 

25.1.1. Nospiediet pogu Send/ Receive programmas Evolution logā; 

25.1.2. Pārliedinieties, ka izvēlēta mape Inbox. 

25.2. Meklēšanas laukā ierakstiet tematu Testing; 


26. Atveriet ziņojumu (1 punkts): 

26.1. Meklēšanas rezultātu sarakstā atlasiet vēstuli ar tematu Testing no sūtītāja 

ECDL Trainer; 

26.2. Aplūkojiet ziņojuma saturu.


27. Atveriet pielikumu ziņojumam (1 punkts): 

27.1. Izvērsiet pielikuma rūti: 

27.1.1. Noklikšķiniet uz pielikuma ieraksta: 

27.2. Veiciet peles kreisā taustiņa dubultklikšķi uz pielikuma ikonas: 

28. Iekopējiet atvērtā dokumenta pirmo rindkopu (pēc virsraksta) atbildes e− pasta 

ziņojumā, nesaglabājot oriģinālo ziņojuma tekstu (2 punkti): 

28.1. Atlasiet tekstu pirmajā dokumenta rindkopā; 

28.1.1. Noklikšķiniet ar peles kreiso taustiņu rindkopas beigās pēc vārda 

providers; 

28.1.2. Turot nospiestu peles taustiņu, velciet peles rādītāju līdz pirmās 

rindkopas sākumam un novietojiet to pirms vārda ECDL: 

28.1.3. Atlaidiet peles taustiņu. 

28.2. Izpildiet komandu teksta redaktora izvēlnē Edit−>Copy; 

28.3. Pārslēdzieties uz e− pasta programmas logu, nospiežot pogu darbvirsmas 

apakšējā panelī: 

28.4. Nospiediet pogu Reply e− pasta klienta programmas logā; 

28.5. Atlasiet visu ziņojuma tekstu: 

28.5.1. Noklikšķiniet ziņojuma satura apgabalā ar peles kreiso taustiņu; 

28.5.2. Izpildiet komandu ziņojuma loga izvēlnē Edit−>Select All. 

28.6. Izpildiet komandu ziņojuma loga izvēlnē Edit−>Paste; 

28.7. Nospiediet pogu Send. 

29. Saglabājiet ziņojuma pielikumu mapē Documents (1 punkts): 

29.1. Nospiediet pogu Save As blakus pielikuma ierakstam; 

29.2. Dialoga logā Save Attachment rūtī Places atlasiet mapi Documents; 

29.3. Nospiediet pogu Save; 

29.4. Atceliet meklēšanas rezultātu attēlošanu:

29.4.1. Nospiediet atcelšanas pogu meklēšanas logā; 

7.modulis 85 

30. Pārsūtiet ziņojumu ar tematu Forward uz e− pasta adresi ecdlguru@gmail.com (1 


30.1. Pārbaudiet e− pasta sūtījumus: 

30.1.1. Nospiediet pogu Send/ Receive programmas Evolution logā; 

30.1.2. Pārliedinieties, ka izvēlēta mape Inbox. 

30.2. Atlasiet vēstuļu sarakstā ziņojumu ar tematu Forward; 

30.3. Nospiediet pogu Forward programmas rīkjoslā: 

30.4. Ziņojuma laukā ierakstiet saņēmēja adresi ecdlguru@gmail.com; 

30.5. Nospiediet pogu Send. 

31. Izdrukājiet ziņojumu uz noklusētā printera (ja iespējams) (1 punkts): 

31.1. Izpildiet komandu izvēlnē File−>Print; 

31.2. Dialoga logā Print, nospiediet pogu Print.


1.pielikums 

ECDL prasības 7.modulim: Tīmekļa pārlūkošana un saziņa. 

Tīmekļa pārlūkošana: 

Saziņa: 

Jāizprot, kas ir Internets. Jāzina vispārīgie jēdzieni saistībā ar Internetu, drošības 

apsvērumi. 

Jāprot veikt ikdienišķi tīmekļa pārlūkošanas uzdevumi, iekļaujot pārlūka 

iestatījumu maiņu. 

Jāprot atrast informāciju, aizpildīt un iesniegt formas tīmekļa lapās. 

Jāprot saglabāt tīmekļa lapas un lejupielādēt datnes no tām. Jāprot iekopēt 

tīmekļa lapas saturu dokumentā. 

Jāizprot, kas ir e− pasts un zināt galvenās tā priekšrocības un trūkumus. Zināt 

citus elektroniskās saziņas veidus. 

Jāpārzina tīkla etiķeti un drošības apsvērumus e− pasta pielietošanā. 

Jāprot izveidot, pārbaudīt pareizrakstību un nosūtīt e− pasta ziņojumu. Jāprot 

atbildēt uz ziņojumu un pārsūtīt to, jāmāk rīkoties ar datņu pielikumiem un 

izdrukāt ziņojumu. 

Pārzināt veidus produktivitātes uzlabošanai darbā ar e− pasta programmām. 

Jāmāk organizēt un pārvaldīt e− pasta ziņojumus. 

Kategorija Prasmju kopa Nr. Uzdevumi Lappuse 

7.1 Internet 7.1.1 Jēdzieni 7.1.1.1 Izprast, kas ir Internets. 5 

7.1.2 Drošības 

apsvērumi 

7.1.1.2 Izprast, kas ir globālais tīmeklis (WWW). 6 

7.1.1.3 Definēt un izprast jēdzienus: Interneta 

pakalpojumu sniedzējs (ISP), vienotais resursu 

vietrādis (URL), hipersaite. 

7.1.1.4 Izprast tīmekļa adreses struktūru un tās 

veidošanas principus. 

7.1.1.5 Izprast, kas ir tīmekļa pārlūkprogramma un 

prast nosaukt dažas pārlūkprogrammas. 

7, 9, 11 

7.1.1.6 Zināt, kas ir meklētājprogramma. 24 

7.1.1.7 Izprast jēdzienu satura vienkāršā sindicētā 

plūsma (RSS). Izprast parakstīšanās uz RSS 

mērķi. 

7.1.1.8 Izprast jēdzienu podraide. Izprast 

parakstīšanās uz podraidi mērķi. 

7.1.2.1 Zināt, kā pazīt drošu tīmekļa vietni: https, 

atslēgas simbols. 

7.1.2.2 Zināt, kas ir tīmekļa vietnes ciparsertifikāts. 39 

7.1.2.3 Izprast jēdzienu šifrēšana. 40 

9 

8 

6 

6 

40

7.2 

7.modulis 87 


Pārlūkprogrammas 

lietošana 

7.2.1 Pārlūkošanas 

pamati 

7.1.2.4 Zināt par tādiem drošības apdraudējumiem 

tīmekļa vietnēs, kā vīrusi, tārpi, Trojas zirgi, 

spiegprogrammatūra. Izprast jēdzienu 

ļaunprātīga programmatūra. 

7.1.2.5 Saprast, ka regulāri atjaunota pretvīrusu 

programmatūra palīdzēs aizsargāt datoru pret 

drošības apdraudējumiem. 

7.1.2.6 Izprast, ka ugunsmūris palīdz aizsargāt datoru 

pret ielaušanos. 

7.1.2.7 Zināt, ka tīkla resursiem jābūt aizsargātiem ar 

lietotājvārdiem un parolēm. 

7.1.2.8 Noteikt dažus riskus, saistītus ar tiešsaistes 

aktivitātēm, kā, piemēram, nesankcionēta 

personiskās informācijas atklāšana, 

iebiedēšana vai uzmākšanās, uzbrukšana 

lietotāja datiem. 

7.1.2.9 Zināt tādas vecāku kontroles iespējas, kā 

uzraudzība, tīmekļa pārlūkošanas aizliegumi, 

datorspēļu aizliegumi, datora izmantošanas 

laika ierobežošana. 

7.2.1.1 Atvērt, aizvērt tīmekļa pārlūkprogrammu. 9 

7.2.1.2 Ievadīt URL pārlūkprogrammas adreses joslā, 

doties uz ievadīto adresi. 

7.2.1.3 Attēlot tīmekļa lapu jaunā logā, cilnē. 12 

7.2.1.4 Apturēt tīmekļa lapas lejupielādi. 11 

7.2.1.5 Atsvaidzināt tīmekļa lapu. 11 

7.2.1.6 Lietot pieejamās palīdzības funkcijas. 20 

7.2.2 Iestatījumi 7.2.2.1 Iestatīt tīmekļa pārlūkprogrammas mājas 

lapu/ sākumlapu. 

7.2.2.2 Dzēst pārlūkošanas vēsturi pilnībā, daļēji. 15,19 

7.2.2.3 Atļaut, bloķēt uznirstošos elementus tīmekļa 

lapās. 

7.2.2.4 Atļaut, bloķēt sīkdatnes. 42 

7.2.2.5 Dzēst pagaidu tīmekļa datnes. 15 

7.2.2.6 Rādīt, slēpt iebūvētās rīkjoslas. 20 

7.2.3 Navigācija 7.2.3.1 Aktivizēt hipersaiti. 11 

7.2.3.2 Pārvietoties atpakaļ un uz priekšu pa iepriekš 

aplūkotajām tīmekļa lapām. 

7.2.3.3 Pārvietoties uz mājas lapu (sākumlapu). 11 

37 

37 

38 

38 

44 

44 

10 

16 

41 

11



7.2.3.4 Attēlot iepriekš apmeklētās tīmekļa lapas, 

izmantojot pārlūkprogrammas adreses joslu, 

vēsturi. 

7.2.4 Grāmatzīmes 7.2.4.1 Pievienot tīmekļa lapu grāmatzīmēm. Dzēst 

grāmatzīmi. 

19 

16, 18 

7.2.4.2 Attēlot grāmatzīmēm pievienotu tīmekļa lapu. 16 

7.2.4.3 Izveidot, dzēst mapi ar grāmatzīmēm. 17, 18 

7.2.4.4 Pievienot tīmekļa lapas grāmatzīmju mapei. 16 

7.3 Tīmekļa lietošana 7.3.1 Formas 7.3.1.1 Aizpildīt formas tīmekļa lapās, izmantojot 

7.4 Datu saglabāšana 7.4.1 Datņu 

7.5 Elektroniskā 

saziņa 

teksta laukus, nolaižamos sarakstus, 

sarakstlodziņus, atzīmjrūtiņas, radiopogas. 

7.3.1.2 Iesniegt, dzēst formu tīmekļa lapās. 28 

7.3.2 Meklēšana 7.3.2.1 Izvēlēties noteiktu meklētājprogrammu. 25 

saglabāšana 

7.4.2 Sagatavošana 

un drukāšana 

7.5.1 Jēdzieni/ 

termini 

7.3.2.2 Īstenot meklēšanu, izmantojot atslēgvārdu, 

frāzi. 

7.3.2.3 Izmantot meklēšanas papildiespējas rezultātu 

precizēšanai: meklēt tiešu frāzi, izslēgt 

noteiktus vārdus, meklēt pēc datuma, pēc 

datnes formāta. 

7.3.2.4 Meklēt tīmekļa enciklopēdijās, vārdnīcās. 27 

7.4.1.1 Saglabāt tīmekļa lapu datora datņu sistēmā. 29 

7.4.1.2 Lejupielādēt datnes no tīmekļa lapas datorā. 31 

7.4.1.3 Kopēt tekstu, attēlu, URL no tīmekļa lapas 

dokumentā. 

7.4.2.1 Sagatavot tīmekļa lapu drukāšanai: mainīt 

izdrukas lapas orientāciju, papīra lapas izmēru, 

piemales. 

7.4.2.2 Priekšskatīt tīmekļa lapu. 29 

7.4.2.3 Izvēlēties tādas drukāšanas opcijas, kā drukāt 

visu tīmekļa lapu, noteiktas lapas, atlasīto 

tekstu, izdrukāto eksemplāru skaitu, drukāt. 

7.5.1.1 Saprast jēdzienu e− pasts un zināt tā 

pielietojumu. 

7.5.1.2 Izprast e− pasta adreses struktūru un 

izveidošanas principus. 

7.5.1.3 Izprast jēdzienu īsziņa (SMS). 76 

7.5.1.4 Izprast jēdzienu balss pārraide ar Interneta 

protokolu (VoIP) un zināt galvenās 

priekšrocības. 

28 

25 

25 

31 

29 

30 

6 

50 

76

7.modulis 89 


7.5.2 Drošības 

apsvērumi 

7.6 E− pasta lietošana 7.6.1 E− pasta 

sūtīšana 

7.5.1.5 Izprast galvenās tūlītējās ziņojumapmaiņas 

(IM) priekšrocības: saziņa reālā laikā, iespēja 

redzēt kontaktpersonas tiešsaistes statusu, 

zemas izmaksas, iespēju pārsūtīt datnes. 

7.5.1.6 Izprast virtuālās sabiedrības jēdzienu. Prast 

nosaukt piemērus: sociālās tīmekļa lapas, 

tīmekļa forumi, tērzētavas, tiešsaistes 

datorspēles. 

7.5.2.1 Būt uzmanīgam, saņemot krāpnieciskus un 

nevēlamus e− pasta ziņojumus. 

7.5.2.2 Izprast jēdzienu pikšķerēšana. Atpazīt 

pikšķerēšanas mēģinājumus. 

7.5.2.3 Būt uzmanīgam no datora inficēšanas, atverot 

nezināmu e− pasta ziņojumu, ziņojuma 

pielikumu. 

7.5.2.4 Izprast, kas ir digitālais paraksts. 40 

7.5.3 E− pasta teorija 7.5.3.1 Izprast e− pasta sistēmu priekšrocības: ātra 

ziņojuma piegāde, zemas izmaksas, iespēja 

lietot tīmekļa e− pasta servisu no dažādām 

lietotāja atrašanās vietām. 

7.5.3.2 Izprast tīmekļa etiķetes nozīmi: lietot 

paskaidrojošus un atbilstošus tematus e− 

pasta ziņojumos, izvairīties no bravūras 

atbildes ziņojumos, veikt pareizrakstības 

pārbaudi ziņojuma tekstam. 

7.5.3.3 Izvairīties no iespējamām problēmām 

pielikumu sūtīšanā: nepārsniegt datnes 

lieluma ierobežojumus, ievērot datņu tipu 

ierobežojumus (piemēram, izpildāmās datnes). 

7.5.3.4 Izprast atšķirību starp laukiem To, Cc, Bcc. 56 

7.6.1.1 Atvērt, aizvērt e− pasta programmu. Atvērt, 

aizvērt e− pastu tīmeklī. 

76 

76 

49 

38 

37 

49 

49 

63 

56, 55 

7.6.1.2 Izveidot jaunu e− pasta ziņojumu. 56 

7.6.1.3 Ievadīt e− pasta adresi laukos To, Cc, Bcc. 56 

7.6.1.4 Ievadīt ziņojuma virsrakstu temata laukā. 57 

7.6.1.5 Kopēt tekstu no cita avota e− pasta ziņojumā. 66 

7.6.1.6 Pievienot, noņemt datni pielikumā. 63 

7.6.1.7 Saglabāt ziņojuma melnrakstu. 66 

7.6.1.8 Lietot pareizrakstības rīkus un izlabot 

pareizrakstības kļūdas. 

7.6.1.9 Nosūtīt e− pasta ziņojumu, nosūtīt ar zemu, 

augstu prioritāti. 

57 

57, 65



7.7 E− pasta 

pārvaldība 

7.6.2 Ziņojumu 

saņemšana 

7.6.3 Produktivitātes 

uzlabošana 

7.6.2.1 Lietot funkcijas atbildēt, atbildēt visiem. 62 

7.6.2.2 Pārsūtīt e− pasta ziņojumu. 63 

7.6.2.3 Saglabāt e− pasta pielikumu datora datņu 

sistēmā, atvērt pielikumu. 

7.6.2.4 Priekšskatīt, izdrukāt ziņojumu, izmantojot 

pieejamās opcijas. 

7.6.3.1 Pievienot, noņemt kolonas un to 

apzīmējumus iesūtnes skatam: sūtītājs, 

temats, saņemšanas datums. 

7.6.3.2 Pielietot komandu Atbildēt ietverot oriģinālo 

ziņojuma tekstu, bez tā. 

7.6.3.3 Karogot e− pasta ziņojumu. Noņemt karogu. 65 

7.6.3.4 Atšķirt lasītus, nelasītus ziņojumus, mainīt 

statusu uz lasīts/ nelasīts. 

7.6.3.5 Slēpt, atklāt iebūvētās rīkjoslas, cilnes. 54 

7.6.3.6 Lietot iespējamās palīdzības funkcijas. 54 

7.7.1 Organizēšana 7.7.1.1 Meklēt ziņojumu pēc nosūtītāja, temata, 

7.7.2 Adrešu 

grāmatiņa 

ziņojuma satura. 

7.7.1.2 Kārtot ziņojumus pēc nosaukuma, datuma, 

lieluma. 

7.7.1.3 Izveidot, dzēst mapi ziņojumiem. 68 

7.7.1.4 Pārvietot ziņojumus uz citu mapi. 69 

7.7.1.5 Dzēst ziņojumu. 69 

7.7.1.6 Atjaunot dzēsto ziņojumu. 69 

7.7.1.7 Iztukšot dzēsto ziņojumu mapi− atkritni. 69 

7.7.2.1 Pievienot kontaktpersonas datus adrešu 

grāmatiņā. Dzēst kontaktpersonas datus. 

7.7.2.2 Pievienot adrešu grāmatiņas ierakstu no 

pienākušā e− pasta. 

7.7.2.3 Izveidot/ atjaunināt izplatīšanas sarakstu/ 

ziņojumu sarakstu. 

64 

62 

67 

62 

65 

67 

66 

70, 71 

70 

71

Tīmekļa pārlūkošana un saziņa - Bezmaksas programmatūras ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?