Olivzars Nr. 1
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Komentārs<br />
Cīņa par priesterienēm. Kādēļ liberāļiem nav izredžu?<br />
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinodes lēmums<br />
par sieviešu ordinācijas aizliegumu izraisījis sašutuma vilni<br />
liberāļu aprindās. Kā parasti, par kristietības ceļiem pie<br />
mums visvairāk uztraucas tie, kuri Dievu neatzīst vai arī<br />
mēģina Viņu veidot „pēc sava ģīmja un līdzības”.<br />
Foto no mītiņa “par sieviešu tiesībām”<br />
Vatikānā 2011.gadā<br />
tulk.: Dievs aicina sievietes<br />
būt par priesterienēm.<br />
Jautājums par iespēju iecelt sievietes par draudžu ganiem<br />
nav tikai iekšēja diskusija vienas denominācijas ietvaros.<br />
Plašākā kontekstā uzbrukumus par „neiecietību” un<br />
„seksismu” piedzīvo visi mūsdienu kristietības virzieni,<br />
kuri liberālu reformu vietā izvēlas uzticību Bībelei. Ņemot<br />
vērā, ka sieviešu ordinācija ir reliģisks jautājums,<br />
nevienam nav loģiska pamatojuma diskusijā pielietot<br />
politiskus argumentus. Tādēļ „modernistu” runas par<br />
nepieciešamību nodrošināt dzimumu līdztiesību Baznīcas<br />
hierarhijā varētu vienkārši neņemt vērā. Turklāt paši<br />
liberāļi nepārtraukti skandina, ka Baznīca ir atdalīta no<br />
valsts. Tātad, Baznīcai ir visas tiesības risināt savas iekšējās<br />
lietas nerēķinoties ar politisko modi.<br />
Daudz vairāk sarūgtina pašu kristiešu mēģinājumi viltot<br />
Svēto Rakstu patiesības, safabricējot šķietami bībeliskus<br />
argumentus ordinēšanas lietā. Šī stratēģija pret<br />
tradicionālo kristietību tiek pielietota visā pasaulē, līdzīgā<br />
veidā apgalvojot, ka Dieva Vārds nenosoda<br />
homoseksuālas attiecības, abortus, kopdzīvi ārpus<br />
laulības, u.tml. Lai pārtrauktu debates par nepieciešamību<br />
iekļaut sievietes Baznīcas hierarhijā, pietiktu ar vienu<br />
vienīgu citātu: „Bīskapam jābūt nevainojamam, vienas<br />
sievas vīram.” (1. Tim 3:2) Tomēr šādi sīkumi netraucē<br />
liberālo protestantisma virzienu „bīskapēm” turpināt<br />
apgalvot, ka tieši viņas apdāvinātas ar vienīgo korekto un<br />
pietiekoši mūsdienīgo Bībeles izpratni.<br />
Tomēr „neiecietīgais” apustulis Pāvils brīdina: „Bet, ja arī<br />
mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu<br />
evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār<br />
to!” (Gal. 1:8) Pēdējo desmitgažu pieredze daudzos<br />
protestantisma virzienos skaidri liecina, ka mēģinājumi<br />
reformēt doktrīnu un atkāpties no Rakstiem garīgo krīzi<br />
nevis atrisina, bet padziļina.<br />
Liberāli noskaņotie katoļu teologi un garīdznieki ar<br />
pasaulīgo plašsaziņas līdzekļu atbalstu periodiski cenšas<br />
ierosināt diskusijas par „progresa” ieviešanu arī<br />
katolicismā. Tomēr vēl 1994. gadā sv.Jānis Pāvils II skaidri<br />
pasludinājis, ka Baznīcai vienkārši nav pilnvaru atļaut<br />
sieviešu ordināciju. Kā pamatoti atzīst jezuītu priesteris<br />
Dariušs Kovaļčiks (Dariusz Kowalczyk SJ), plašākā<br />
kontekstā sieviešu ordinācija ir ne tik abstrakti<br />
teoloģisks, cik garīgs jautājums par sievietes vietu<br />
Baznīcā. Kreisi orientētie domātāji uzskata, ka to var<br />
atrisināt, pārdalot varu Baznīcas struktūrās, ieviešot<br />
dzimumu kvotas u. tml., tomēr viņi neņem vērā, ka<br />
Dieva Valstība nav no šīs pasaules, un tās veidošanā<br />
nevar balstīties uz modernā liberālisma principiem.<br />
Daudzu gadsimtu garumā nevienam Baznīcā neradās<br />
vēlme ieviest „priesterieņu” institūtu. Piemēram,<br />
Florences un Tridentes koncilos, kuru laikā tika<br />
apcerēti daudzi ar sakramentiem saistītie jautājumi,<br />
nekas netika runāts par sieviešu ordināciju, jo visiem<br />
bija skaidrs, ka sievietēm no Dieva uzticēta cita<br />
misija.<br />
Pirmo reizi vēsturē jautājums par sieviešu ordinēšanu<br />
tika aktualizēts XX gadsimta sākumā atsevišķās<br />
protestantu draudzēs, kas nav brīnums, jo<br />
protestantisma izpratne par priesterisko kalpošanu<br />
būtiski atšķiras no tradicionālās pieejas katoļticībā un<br />
pareizticībā, kur priesterību atzīst par sakramentu.<br />
Tiesa, pēc Otrā Vatikāna koncila arī daži katoļu<br />
teologi uzstājās par radikālām reformām. Šī diskusija,<br />
kā arī anglikāņu lēmums atļaut sieviešu ordināciju,<br />
8