Dzeja - Daugavpils Valsts ģimnāzija
Dzeja - Daugavpils Valsts ģimnāzija
Dzeja - Daugavpils Valsts ģimnāzija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Konsultante un korektore:<br />
skolotāja Elita Vanaģele<br />
Redaktore: Sanita Dzalbe<br />
Tehniskā redaktore: Sanita Subatjalo<br />
Piedalījās:<br />
Sarmīte Puncule<br />
Guntars Japiņš<br />
Rimma Jakovļeva<br />
Veronika Prokofjeva<br />
Olga Fedjakina<br />
Marina Dukule<br />
Gita Lazdāne<br />
Laura Verza<br />
u.c.<br />
Izdots: <strong>Daugavpils</strong> 2009<br />
Saturs<br />
Redaktores sleja<br />
Aktualitātes skolas dzīvē<br />
Jaunajam gadam par godu līksmojot! 2<br />
“Latgaļīšu večerinka” 3<br />
Dzīve kopmītnēs 4<br />
DVĢ kora piedzīvojumi Valmierā 4<br />
Pārliecību dzimšanas dienā sveicot! 6<br />
<strong>Dzeja</strong><br />
DVĢ audzēkņu dzejoļi 7<br />
Literārā jaunrade<br />
Kas ir mīlestība? 13<br />
Pasmaidīsim<br />
Anekdotes 14<br />
„Jociņi” no skolēnu domrakstiem 15<br />
Skolēnu veidotās parodijas tautasdziesmu pantmērā<br />
Receptes<br />
15<br />
Cepumu kūka 16
Redaktores sleja<br />
Labdien, visiem!<br />
Tagad, ejot uz 0. stundu, ārā nav vairāk tik tumšs....Arī<br />
vakari kļūst gaišāki.....mūsos it kā kaut kas raisās un<br />
mostas.... Tas ir pavasaris...Mēs varam brīvi ieelpot, jo<br />
arī lielākā daļa skolēnu ir uzrakstījuši savu ZPD. Kādam<br />
tas bija pirmais, kādam - jau pēdējais.<br />
Ir pagājuši vairāki mēneši, kopš ir iznācis mūsu<br />
pirmais numurs... Šis numurs būs veltīts trim<br />
mēnešiem - decembrim, janvārim un februārim.<br />
Šajā numurā jūs varēsiet uzzināt , kas tad ir<br />
noticis mūsu skolā ziemas periodā. Šaja laikā mūsu<br />
skolas skolēni ir piedalījušies dažādos pasākumos un<br />
guvuši labus, man pat gribas teikt, izcilus panākumus,<br />
piemēram, meiteņu basketbola komanda ir ieguvusi<br />
pirmo vietu pilsētā, un tagad viņas gaida sacensības<br />
Rīgā. Lai veicas! Šis ziemas periods bija bagāts ar<br />
notikumiem - ZPD aizstāvēšana, projektu nedēļa,<br />
volejbola turnīrs starp mūsu skolas klasēm,<br />
Valentīndiena un daudzi citi.<br />
Tāpat šajā numurā jūs varēsiet iepazīties ar<br />
mūsu skolas skolēnu jaunradi. Baudīsim pavasari, un lai<br />
šis laiks mūs iedvesmo jauniem piedzīvojumiem,<br />
izaicinājumiem, kā arī atklājumiem!<br />
/Sanita Dzalbe/<br />
1
Aktualitātes skolas dzīvē<br />
Jaunajam gadam par godu līksmojot!<br />
Aizvien jauni un vecāki cilvēki tic: „Kā lielos svētkus<br />
sagaidīsi, tā arī gads turpmākais paies.” Mēs, dažādu klašu<br />
pārstāvji, būdami šajā ziņā konservatīvi un tradicionāli, ar<br />
entuziasmu nolēmām piedalīties skolas rīkotajā pasākumā<br />
un organizēt nelielus priekšnesumus. Pēc nolikuma bija<br />
jāizdomā sižeti visdažādākajiem iestudējumiem kā<br />
reklāma, šovs, dziesma vai kas cits. Spriests un runāts tika<br />
ilgi, scenāriji tapa smejoties, un galu galā vakars bija<br />
pienācis.<br />
Sporta zāle, kur jaunieši taisījās rādīt sagatavoto,<br />
bija cilvēku un emociju pārpilna, īpaši sākumā. Tika<br />
nodemonstrēta radošā prasme ar humora izjūtas<br />
palīdzību, no nieka izveidojot greznu ludziņu, kas nudien<br />
pastiprināja pārliecību par saviem spēkiem un ļāva gūt no<br />
notiekošā baudu. Par spīti tam, ka skaidri saredzēt un<br />
sadzirdēt aktierus bija iespēja tikai cilvēkiem, kuriem<br />
laimīgā kārtā bija izdevies apmesties pirmajās rindās,<br />
publika vienoti priecājās kopā ar debitantiem, ik pa<br />
brīžam satraucot skolas gaisotni ar aplausu brāzmām.<br />
Vakars tika piestrāvots ar pozitīvajām emocijām, kuras<br />
pastiprinājās, tam veiksmīgi noslēdzoties ar diskotēku<br />
skolas trešajā stāvā. Droši vien juzdamies pārkarsuši, daļa<br />
ģimnāzistu tomēr devās savās gaitās – pastaigāties pa<br />
tumsā ieslīgušo pilsētu, taču vairākums par patīkamāku<br />
izvēlējās skaļo mūziku un gaviles.<br />
Vārdu sakot, nosvinēts tika kārtīgi. Ceram, ka līdzīgi<br />
veiksies arī otrajā pusgadā... Lai sokas!<br />
/VeroNika 10.a/<br />
2
Aktualitātes skolas dzīvē<br />
“Latgaļīšu večerinka”<br />
Šī gada projektu nedēļa mūs pārsteidza ar dažādiem<br />
interesantiem projektiem. Viens no tādiem projektiem bija<br />
“Latagļīšu večerinka” , kuru vadīja skolotāja I.Žukovska.<br />
Pasākums “Latgaļīšu večerinka” notika 19.februārī<br />
plkst. 16.00 <strong>Daugavpils</strong> <strong>Valsts</strong> <strong>ģimnāzija</strong>s aktu zālē. Vēl<br />
neieejot zālē, varēja dzirdēt skanam latgaliešu dziesmas.<br />
Pasākuma sākumā ar savu prezentāciju par latgaliešu<br />
izteicieniem Izvaltas un Kombuļu pagastos uzstājās<br />
A.Naruševiča, K.Stivriņa un G.Japiņš. Daudzu sejās šie<br />
izteicieni izraisīja smaidu, jo daudzi šos izteicienus lieto<br />
ikdienā. Ar savām prezentācijām par latgaliešu valodas<br />
izplatību un lietošanu DVĢ uzstājās arī pārējie projekta<br />
dalībnieki.<br />
“Večerinkas” muzikanti bija folkloras kopa<br />
“Dyrbyni”, kurā darbojas arī DVĢ skolēni. Jautru latgaliešu<br />
tautasdziesmu pavadījumā kopā ar folkloras kopas<br />
dalībniekiem “večerinkas” apmeklētājiem bija iespēja<br />
iemācīties jaunus deju soļus un jaunas dejas. Tika izdejoti<br />
„Zīlānu dancis”, „Ļipa kust”, „Oira, oira”, „Atašienes<br />
suseklis” un citas dejas. Pārtraukumā visi tika aicināti pie<br />
galda, protams, vispirms nodziedājām galda dziesmu „Ai,<br />
gaļdeņi!” un tad baudījām latgaliešu ēdienus. Tika sarūpēti<br />
visdažādākie latgaliešu ēdieni – zirņi ar speķi, speķis, siers,<br />
biezpiens, medus, rupjmaize u.c. Iestiprinājušies varējām<br />
turpināt dejot tālāk. Kā pēdējo dziesmu „Dyrbyni” izpildīja<br />
grupas „Dabasu durovys” dziesmu „Piparmātru čajs ar<br />
madu”.<br />
Man šķiet, ka šis pasākums bija lieliski izdevies, jo<br />
tiem, kuri atnāca, bija jautri un interesanti. Mums ir jātur<br />
cieņā mūsu senču – latgaliešu - tradīcijas, un tās nekādā<br />
gadījumā nedrīkst aizmirst. Kā arī nevajag kautrēties runāt<br />
vienam ar otru latgaliski, bet gan ar lepnumu lietot šo<br />
valodu.<br />
/Sarmīte Puncule/<br />
3
Aktualitātes skolas dzīvē<br />
Dzīve dienesta viesnīcā<br />
Šis <strong>Daugavpils</strong> <strong>Valsts</strong> <strong>ģimnāzija</strong>i ir nozīmīgs gads -<br />
beidzot mums pašiem ir sava dienesta viesnīca! Jāsaka, ka<br />
dzīve tajās nekad nestāv uz vietas, bet gan tikai virzās uz<br />
priekšu. Ģimnāzijas dienesta viesnīcā dzīvo 35 skolēni.<br />
Pirmajā stāvā dzīvo zēni, taču otrajā un trešajā - dzīvo<br />
meitenes. Lai mēs varētu mierīgi mācīties, mums ir<br />
mācību telpa, kurā mācoties mēs ievērojam klusumu, un,<br />
ja kas nav skaidrs, tad paskaidrojam viens otram. Kad<br />
pabeidzam mācīties, saprotam, ka ir jāatpūšas. Šim<br />
nolūkam mums ir atpūtas telpa, kurā visi draudzīgi<br />
pulcējamies, lai mēs noskatītos hokeja maču vai kādu<br />
aizraujošu filmu.<br />
Katru trešdienu no pulksten 20:00 līdz 21:00 mēs dodamies uz sporta zāli, kur visbiežāk<br />
spēlējam volejbolu vai kādas citas komandu spēles.<br />
Tā kā mēs esam 35, tad dzimšanas dienu mums netrūkst. Dzimšanas dienas mēs arī<br />
mēdzam svinēt kopā. Tas parasti notiek mācību telpā, kad tiek sastumti kopā vairāki galdi, uz<br />
kuriem mēs liekam dažādus našķus un gardumus. Kad esam paēduši, ir īstais laiks, lai uzspēlētu<br />
kādu spēli.<br />
Vārdu sakot, dienesta viesnīcā mēs satiekam ļoti draudzīgi, esam iecietīgi viens pret<br />
otru, palīdzam bēdās, esam kopā laimes brīžos. Tā kā tuvojas vasara, manuprāt, būs skumīgi<br />
šķirties vienam no otra... Tādi mēs esam - dažreiz laižam pāri strīpai, bet mēs esam viens<br />
vesels!!!<br />
DVĢ kora piedzīvojumi Valmierā<br />
Esiet sveicināti, mīļie lasītāji! Prieks atkal rakstīt<br />
jums rindas un stāstīt par saviem iespaidiem. Ir laiks<br />
izpaust Jums „lielo Valmieras noslēpumu”. Kāpēc tieši<br />
Valmieras, tūlīt uzzināsiet?<br />
03.04.09 <strong>Daugavpils</strong> <strong>Valsts</strong> <strong>ģimnāzija</strong>s jauktais<br />
koris tika uzaicināts uz 6.Starptautisko jauniešu koru<br />
festivālu, kurā piedalijās daudzi, jo daudzi Latvijas kori un<br />
arī Lietuvas meiteņu koris.<br />
Plānojām doties ceļā plkst. 7.00, jo jau plkst. 13.00<br />
bija ieplānots kopmēģinājums. Dodoties ceļā neviens<br />
netika atstāts Daugavpilī un rajonā. Pilnā sastāvā jau<br />
pēcčetrām stundām mēs jau iebraucām burvīgā pilsētā-<br />
Valmierā.<br />
/Sanita Dzalbe/<br />
4
Aktualitātes skolas dzīvē<br />
Mūs sagaidīja Vidzemes saule un cilvēku laipnie sejas<br />
vaibsti.<br />
Pirmām kārtām devāmies uz Valmieras<br />
koncertzāli, lai mēģinātu. Katram korim bija noteikts<br />
mēģinājuma laks un ilgums, kuru bija stingri jāievēro.<br />
Vakarā bija jānotiek koncertam un pēc tam - diskotēkai.<br />
Pēc kopmēģinājuma visiem dziedātājiem vajadzēja<br />
iekārtoties naktsmītnēs. Festivāla dalībnieki, arī mēs,<br />
nakšņojām Valmieras <strong>Valsts</strong> <strong>ģimnāzija</strong>s dienesta viesnīcā.<br />
Laiks steidzās uz priekšu, un mūs jau veda ekskursijā pa<br />
pilsētu. Apskatījām daudzas interesantas vietas,<br />
uzzinājām daudzus faktus par pilsētas vēsturi.<br />
Pateicamies par ekskursiju mūsu gidei Valmieras <strong>Valsts</strong><br />
<strong>ģimnāzija</strong>s vēstures skolotājai!<br />
Viss bija ļoti interesanti, un drīz vajadzēja jau<br />
sākties koncertam. Katrs koris dziedāja 2 dziesmas. Pēc<br />
koncerta bija paredzēta nakts diskotēka, kurā visi kopā<br />
palikām un dejojām, bet, zinot, ka no rīta būs agri jāceļas,<br />
pusvienos naktī jau gājām pa pilsētas tumšajām ieliņām<br />
uz mūsu viesnīcu, kuru rūpīgi apsargāja liels rotveilers-<br />
Kido, par drošību mums nebija jāraizējas. Dienesta<br />
viesnīcā bija daudz istabiņu, kuras bija izvietotas trīs<br />
stāvos, katrā no tiem bija aptuveni 15 istabiņas ar trim<br />
gultām katrā. Katrā stāvā bija virtuve, dušas telpa,<br />
vannasistaba, to visu mēs varējām izmantot.<br />
No rīta nevienam negribējās celties, bet tas bija<br />
jādara, jo festivāla otrajā dienā vajadzēja dziedāt baznīcā.<br />
Autobusa šoferis mūs visus jau gaidīja, un mēs devāmies<br />
uz koncertu, bet pirms tam devāmies brokastīs Valmieras<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>ģimnāzija</strong>s kafejnīcā. Baznīcā notika mēģinājums,<br />
un tad mums bija dots brīvais laiks pastaigām pa pilsētu,<br />
neko īpaši nezinājām, tāpēc daļa aizgāja uz Valmieras<br />
tirdzniecības centru VALLETA. Pēc pāris stundām mēs jau<br />
bijām nodziedājuši un, atvadīdamies no citiem koriem,<br />
traucāmies atpakaļ mājās, uz Daugavpili.<br />
Atpakaļceļā tika dziedātas dziesmas, spēlētas<br />
spēles. Visi bija laimīgi, kaut arī koris neieguva godalgu,<br />
bet tas nekas, nākošgad mēs noteikti rādīsim klasi!<br />
/ Marina 10.a /<br />
5
Aktualitātes skolas dzīvē<br />
Pārliecību dzimšanas dienā sveicot!<br />
Tas ir visiem labi zināms fakts, ka mūsu skolā tiek<br />
aktīvi atbalstīta debašu kustība, t.i., vasarā jau otro gadu<br />
pēc kārtas diskutētmīlošos skolēnus ar prieku izklaidē<br />
vasaras nometne, savukārt ziemā notiek intensīva<br />
gatavošanās pilsētas, novada un nacionālajām<br />
sacensībām. Bet kas to būtu domājis, ka <strong>ģimnāzija</strong>s<br />
debašu klubs pavisam nesen ir nosvinējis savu jubileju?<br />
Nudien, mūsu erudītu ģilde ir sagaidījusi savu desmito<br />
gadadienu!<br />
2009.gada 30.janvārī kopīgi priecāties par zīmīgo<br />
notikumu skolas zālē bija sanākuši gan pieredzējušie, gan<br />
jaunie, taču entuziasma pilnie kluba dalībnieki.<br />
Panākumus un citādus labumus ieradās novēlēt pat sen<br />
skolu absolvējusī bijusī kluba prezidente Ruta Sarkane,<br />
kura kādreiz bija veiksmīgi izdomājusi Pārliecības logo un<br />
devusi vārdu debašu klubam. Tika pieminēti jocīgie<br />
atgadījumi, noklausītas audiokasetes un skatītas filmas.<br />
Noslēgumā ar humoristisko rezolūciju „Zīdaiņiem ir<br />
vajadzīgi knupīši” uzstājās divas gada sākumā izveidotās<br />
komandas. Kā pienākas šādās godībās - arī dedzinājām<br />
svecītes un cienājāmies ar kūku!<br />
Skolas žurnāla veidotāji silti sveic jubilārus un<br />
novēl tiem ar neizsīkstošu enerģiju pārstāvēt savu<br />
viedokli. Lai veicas topošajiem oratoriem! Tāpat<br />
atsevišķus pateicības vārdus gribētos veltīt kluba<br />
iedvesmotājai – skolotājai O.Deičai.<br />
Lai gaišs top jaunais skolā rīts, kad nopietns<br />
darbs ir padarīts!<br />
/ Nīke 10.a /<br />
6
<strong>Dzeja</strong><br />
Zaļš<br />
Pagalms, mans soliņš, kreisā acs un<br />
vientulība.<br />
Izveido kopu, kuru vieno līdzība,<br />
Izdevās?<br />
Nekas nenotiek bez iemesla, nekas nav<br />
viens...<br />
Nē, kļūdos.<br />
Viena ir tā muļķīgā doma, atceries?<br />
Tā par to..<br />
Par manu slideno alfabēta izpratni un<br />
Taviem pirmajiem soļiem.<br />
Ja zāle spētu runāt, tā izkliegtu Tev tās zaļo<br />
izmisumu –<br />
Tas par zilo jūru un banālo tuksneša rozi,<br />
Pat kamielim tas likās aizdomīgi.<br />
Ķer !<br />
Es laimīgs..<br />
Un es par zaļo –<br />
Par manu zaļo pulksteni un rozā banti,<br />
Par bālo svītru.. – ssssss......<br />
Par to, kas vajadzīgs Tev – bez iemesla.<br />
....<br />
Parasts...<br />
Tāds nav neviens..<br />
Pa – rasts..<br />
Melns un balts..<br />
Z&D.<br />
Kas būtu, ja tos apvienotu..<br />
Iedomāsimies uz brīdi,<br />
Ka pa – ir ikdienišķais,<br />
Rasts – tas īpašais..<br />
Ja mēs tam uz brīdi ticēsim,<br />
Tad esam diži..<br />
Mēs izdarījām neiespējamo,<br />
Savienojām nesavienojamo,<br />
Kliedzām klusējot,<br />
Un tas bija tik viegli,<br />
Tādēļ, ka ļāvi sev impulsīvi lekt..<br />
Tu neko nezaudēji,<br />
Ja šķiet, ka arī neieguvi,<br />
Tad apdomā to vēl.<br />
....<br />
Palaid<br />
Neturi un strikti nepiesaisti,<br />
Nesaki, ka rīt glābsi to, kas šodien zudis,<br />
Nemelo sev par klāt esošo cerību, kas tik<br />
perfekta -<br />
Tā kā ēna sekoja manam solim,<br />
Ar viltu apgalvoja, ka savādāka būs atmoda,<br />
bet acis aizvērsim otrpus nakts.<br />
Maldi un melnas pārslas.<br />
Mēs – zemei pieplakuši,<br />
Vaļā nelaistie,<br />
Palaid reiz,<br />
Arī Tu –<br />
Kļūsi brīvs.<br />
....<br />
7
<strong>Dzeja</strong><br />
Laiks<br />
Diena pēc dienas iet,<br />
Ik vakaru saule riet.<br />
Naktīs, kad lietus līst,<br />
Manas domas visapkārt klīst.<br />
Laiks ātri steidzas,<br />
Un sapnis atkal beidzas.<br />
Sapnis par to, kas mēs esam,<br />
Kādas nastas šai dzīvē nesam.<br />
Sapnis par labu omu<br />
Un ceļojumu uz Romu,<br />
Par laimi pasaulē<br />
Un mieru dvēselē.<br />
Rītā pamosties ar smaidu sejā,<br />
Ej pa ielu, mati plīvo vējā.<br />
Laiks savā ritmā iet,<br />
Un nevajag tam pa priekšu skriet.<br />
Vēlos vēl stundu vienu,<br />
Lai pagarinātu katru dienu.<br />
Tad es grieztos straujā dejā<br />
Tā kā sniegpārsliņa vējā.<br />
Laiks nepārtraukti iet,<br />
Un atkal saule riet.<br />
Ļaudis uz mājām steidzas,<br />
Un diena atkal beidzas.<br />
Laiks...<br />
Mēs bieži skatāmies uz viņu<br />
Ar domām, kad un kur mums<br />
skriet.<br />
Un brīžam meklējam mēs ziņu,<br />
Ar kādu nolūku tas iet.<br />
Mēs plēšam acis,<br />
Sitam stiklu,<br />
Lai redzētu gaismu tuvumā,<br />
Bet vai tu aizdzīsi prom miglu,<br />
Ja laiks mūs aizved svešumā?<br />
Starp koku zariem,<br />
Sniega pārslām<br />
Skrien vējiņš lēnāks nekā laiks...<br />
Un, aizverot acis ēnām pāri,<br />
Mums jāskrien,<br />
Jāpazūd, pirms nāks...<br />
Pirms atnāks mūžība bez gala,<br />
Pirms apstāsies uz mūžu sirds,<br />
Pirms atsauksies mums svešā tāle,<br />
Pirms kļūsim pelēki kā vilks...<br />
Jā! Laiks mūs pataisīs par vilkiem,<br />
Par vientuļiem un pilniem ilgu,<br />
Par ļauniem ārienē, bet iekšā...<br />
Par skumjiem bezdibeņa iežiem.<br />
Laiks nezina visu,<br />
Bet zina posmu,<br />
Kurš ir mums katram,<br />
Katrā mīt...<br />
Tas laiks no dzimšanas līdz nāvei,<br />
Tas laiks, kurš mūsu sirdīs sit.<br />
Laiks nepazīst sāpes, viņš tās ārstē,<br />
Ver mūsu skumjās acis ciet,<br />
Bet vai viņš kādam kaut ko stāsta?<br />
To zina tik tas, kurš zemē zied...<br />
Tas, kurš sen sadzird tumšās ēnas,<br />
Kurš skatās skaņās , kuras skrien,<br />
Kurš guļ, vien ieraujoties zemē,<br />
bet laiks vēl iet, joprojām skrien.<br />
8
<strong>Dzeja</strong><br />
Laiks<br />
Sēžu pie loga naktī,<br />
Skatos tur tālumā zvaigznītes mirdz.<br />
Nāks rīts, nāks un pazudinās to mirdzumu.<br />
Laiks. Pat zvaigznītes dzīvo laikā.<br />
Viena sekunde, viena minūte, viena stunda,<br />
Vai tas ir daudz?<br />
Katrs mirklis, ko mēs nodzīvojam šajā sapnī,<br />
Ir svarīgs. Mēs nedrīkstam to palaist garām.<br />
Ko Dievs domāja, kad nolēma, ka viss ritēs pēc laika?<br />
Vai viņš vēlējās, lai mēs izbaudām katru mirkli?<br />
Mums taču ir dāvāts tik daudz!<br />
Mēs varam dzīvot kaut vai veselu sekundi un redzēt<br />
saules gaismu.<br />
Laiks. Tas tomēr ir dīvains jēdziens.<br />
To neviens nevar kontrolēt, apstādināt, jo tas ir mūžīgs.<br />
Tas iet roku rokā ar mūsu likteni.<br />
Un dzīvo mums līdzi mūžīgi!<br />
/ Sany.* /<br />
Reiz gaismai pienāks gals...<br />
Tu paņēmi rokā šo sveci, kas kvēlo.<br />
Tās gaisma ir siltums, kas acīs Tev mirdz,<br />
Bet nelaid to vaļā, līdz kamēr tā dzisīs,<br />
Līdz kamēr beigs pukstēt reiz salauztā sirds.<br />
Nekas nav tik spēcīgs kā degošā liesma,<br />
Pat sargātājs dažkārt nespēj to valdīt.<br />
Taču agri vai vēlu šī gaisma reiz dzisīs<br />
Un paliks vien tukšums, ko Cerberam rīt…<br />
/Marina Dukule/<br />
Gaidas<br />
Es esmu tava, nebaidies,<br />
Nekur es projām nedošos.<br />
Un zinu- mani atceries,<br />
Kaut sen neesam tikušies.<br />
Tu gaidi mani, pacieties,<br />
Jau drīz es atpakaļ griezīšos,<br />
Lai kopā ārā varam draiskoties<br />
Un saules staros laistīties.<br />
Bet nebēdā, ja nesagaidi mani.<br />
Tas nozīmē, ka vējš ir triecis tālumā<br />
Tik ceri, ka vēlreiz satikt mani varēsi,<br />
Lai atkal nirstam mīlas reibumā.<br />
/Marina Dukule/<br />
9
<strong>Dzeja</strong><br />
Atmiņas<br />
Reiz patiki tu man un reibums nāca,<br />
Kad redzēju es tevi tuvumā,<br />
Tad arī nolēmu es patiesību izpaust,<br />
Lai zini tu, ka esmu tāda vienīgā.<br />
Bet nācās vilties man ikkatru dienu,<br />
Tu mani atraidīji vēl un vēl.<br />
Un vēlāk noskumu, ka dienu vienu<br />
Reiz nācās tevi iemīlēt.<br />
Bet neesi ne šahs, ne buda,<br />
Kam sievu daudz un naudas maiss,<br />
Tu esi tikai niecīgs puika,<br />
Kas nezina, ko no dzīves paņem laiks.<br />
Pēc visa tā es centos aizmirst tevi,<br />
Un tas ir izdevies, jo zaudēts viss.<br />
Bet tomēr atmiņā man uzaust domas<br />
Par tevi un par to, kas paliks neaizmirsts.<br />
Māmiņa<br />
/Marina Dukule/<br />
Tavas rokas tik maigas kā zīds,<br />
Acis tik dzidras kā avota ūdens.<br />
Mans bērnības laiks kā mākoņos tīts,<br />
Kur neiegriezās ne vētra, ne zibens.<br />
Cik sirds tava ir plaša,<br />
Cik rūpju un bēdu tā pārdzīvo!<br />
Tu esi mans eņģelis, kam uzpūsta Dieva dvaša.<br />
Tu esi tā, kas mūžīgo laimi izstaro.<br />
Man atmiņā ataust tavs pirmais glāsts.<br />
Laiks, kas piepilda mani ar ilgām un cerību.<br />
Tu esi likteņa nepabeigts stāsts,<br />
Tu esi krāšņākais zieds, kas dāvā man mīlestību!<br />
/Kristīne Biezā ♥/<br />
Viņai<br />
Tik novazāts un pelēks<br />
Ir katras dienas rīts<br />
Balta papīra lapa-<br />
Viņas vienīgais draugs<br />
Tukšums...<br />
Asaras kā lietus lāses<br />
Krīt cita pēc citas.<br />
Miljoniem cilvēku<br />
Kā tumšas dvēseles<br />
Paiet viņai garām<br />
Bez sajūtām,<br />
Bez sāpēm un sajūsmas.<br />
Vientuļi...<br />
Bezgala vientuļi.<br />
Viņai sāp...<br />
Tikai neviens neredz...<br />
Viņa kliedz.<br />
Tikai visi izliekas nedzirdam.<br />
Pasauli nevar mainīt.<br />
Viņai tā vienmēr būs tāda.<br />
Tik tukša un pelēka,<br />
Tik vienkārša un parasta.<br />
Nekam vairs nav nozīmes,<br />
Viss pēkšņi sabrucis.<br />
Nav neviena, kas uzklausītu.<br />
Neviena, kas saprastu.<br />
Bezcerīgi.<br />
Viņa neprata tā dzīvot,<br />
Viņai pietrūka spēka.<br />
Sāpju pilna un sagrauta<br />
Sirds apstājās.<br />
Padevās.<br />
/Nelda B. 10.b/<br />
10
<strong>Dzeja</strong><br />
Vējš pūš uz manu pusi<br />
un apvij manus plecus,<br />
es stāvu, stāvu klusi<br />
un pretī saulrietam tiecos.<br />
Kāpēc tu šodien nodarīji pāri<br />
Man, tādam jūtīgam putnam?<br />
Kāpēc man tagad jāvēro tāli<br />
Un kāpēc visam jābūt tik grūtam?<br />
Es redzu sauli blakus,<br />
Jā, ar mani vētra mana.<br />
Tā sapurina manus matus<br />
Un noslāpē sirdi, kas vairs nav tava.<br />
Bet nedomā, ka nomiru, es piedzimšu no jauna –<br />
Būšu brīva kā putns, kuram nav kauna.<br />
Un jūtas pret tevi mūžīgi būs<br />
Kā saules stars, kas reiz sildīja mūs!<br />
---�---<br />
Lietus dusmas krīt pār zemi,<br />
Aizskalojot ļauno lēni.<br />
Un skatos stikla tarā es,<br />
Jo tur bijām kādreiz mēs.<br />
Lāse pēc lāses mokoši birst<br />
Un acīs aklums sāk klīst,<br />
Jo cik žēlīgi domāt, cik ātri<br />
Mēs zaudējām kopīgo saiti.<br />
Sirds liesmas ūdens neslāpē<br />
Un dzelzs plosās dvēselē,<br />
Bet lietus nelīst jau,<br />
Jo man tavā sirdī vietas nav.<br />
Mēness staru atspulgs<br />
Krīt uz taviem matiem,<br />
Un smalkais vējš starp koku zariem<br />
Pazūd tavā elpā, izejot caur vārtiem.<br />
Pamazām jūti, kā elpa sāk zust,<br />
Plaušas jau aizmirsa nozīmi dzīvot.<br />
Un dzīslas pamazām jūk,<br />
Kliedzot caur gadsimtu tālēm.<br />
Balkons notirpa zem kājām,<br />
Un restes nosedza acis,<br />
Bet sirds joprojām stāv<br />
Kā cietums manos sapņos.<br />
---�---<br />
Sirds sāp un plosās<br />
No tik vien vārda - „ Nē ”<br />
Un sapņi tikai sapņi<br />
Kaut kur pagātnē.<br />
Mīlēt ir tik grūti,<br />
Kad cerību nav,<br />
Pasaule sabrūk<br />
Un laika to uzbūvēt nav.<br />
Asinis pūst<br />
Ledus acīs aklās,<br />
Un saule kūst<br />
Žēlabās manās.<br />
Kā paradīze elles varā<br />
Manas jūtas mirst,<br />
Un manā garā virmo<br />
Salauzta sirds.<br />
11
<strong>Dzeja</strong><br />
Skaties, kur zūd<br />
Mūsu laimes mirkļi,<br />
Sapņi tur trūd,<br />
Kur meklējam bikli.<br />
Mēs mūžīgi akli<br />
Taustāmies gaisā,<br />
Un laika ilgi malti,<br />
Mūsu ķermeņi plaisā.<br />
Šeit esam vieni –<br />
Te vientuļa sala,<br />
Bet tu esi tālu,<br />
Tur vietas man nav.<br />
Tev nevajag tādu kā es –<br />
Saules atstumtu, melnu.<br />
Un kopā nesaliekamies „mēs”<br />
Pagriež manu delnu.<br />
Es jūtu , drīz beigsies<br />
Šī moku pilnā spēle.<br />
Varbūt aiz pasaulē steigsies<br />
Nodegt mana miesa jēla.<br />
---�---<br />
Cik laika man vajag,<br />
Lai saprastu tu –<br />
Tev pieder visums<br />
Un paisums ap mums.<br />
Tu esi viens –<br />
Mans pavēlnieks,<br />
Un dvēseles miers<br />
Tev kalpos kā Dievs.<br />
Gribi – ņem manu elpu,<br />
Man nebūs žēl,<br />
Ja zināšu es,<br />
Ka sirds tava kvēl.<br />
Ziedo cerību –<br />
Esi ar mani,<br />
Un ļauj man redzēt<br />
Viņpasauli.<br />
---�---<br />
Tālu aiz robežām<br />
Sirds mana steidz –<br />
Meklē tā tevi,<br />
Samīļot vien!<br />
Maldās tā tālumā –<br />
Pilsētās brien,<br />
Steidzās tā tevi<br />
Samīļot vien!<br />
Asaras tek<br />
Un nošņirkst zobi,<br />
Sirds šausmās sten,<br />
Un izlaužas robi.<br />
Bet cerība blakus –<br />
Tā nepamet mani!<br />
Un cilvēki ārpus<br />
Saplūst kā zvani...<br />
Puksti sāk bremzēt,<br />
Elpa – zust,<br />
Vēnām tīk berzēt,<br />
Bet asinīm kust.<br />
Un it kā jau viss –<br />
Nav jēgas, nav sirds.<br />
Tā bezspēkā mirst<br />
Un pauzē flirts.<br />
12
Literārā jaunrade<br />
Kas ir mīlestība?<br />
Šis maģiskais, fascinējošais, cilvēku mūžīgi alktais vārds no 9 burtiem apzīmē to, ko ar<br />
vārdiem izteikt ir grūti. Dažreiz es brīnos, kā cilvēki spēj dot nosaukumus it visam, pat tam, kas<br />
eksistē tikai nosacīti, cilvēku prātos un sirdīs. Tādi jau nu mēs esam - homo sapiens - ar savu<br />
mūžīgo vēlēšanos visu sakārtot un sistematizēt, līmēt visam klāt etiķetes.<br />
Kas tad ir mīlestība? Jautājums, kurš nodarbina cilvēku prātus jau no civilizāciju<br />
aizsākuma brīža. Jautājums, uz kuru atbilde tiek meklēta sen un tiks meklēta mūžīgi. Jautājums,<br />
uz kuru tiek dotas dažādas atbildes un skaidrojumi. Arī es mēģinu to darīt.<br />
Vispirms, palūkošos vārdnīcā. “Mīlestība ir emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas dziļas<br />
simpātijas, sirsnība (pret pretēja dzimuma cilvēku) un jutekliska tieksme pēc tā” - to man vēsta<br />
latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca. Fui, cik nosacīti un stereotipiski. 21. gadsimtā mīlestība<br />
var būt ne tikai pret pretēja dzimuma cilvēku, laiks to jau atzīt un novākt šīs iekavas, šo<br />
iedalījumu “drīkst” un “nedrīkst”. Nē, es neatbalstu tādu mīlestību, bet tā pastāv, netakarīgi no<br />
tā, ko es, jūs vai kāds cits par to domā. Turklāt, pateikt, ka mīlestība ir “dziļas simpātijas”,<br />
nozīmē nepateikt neko.<br />
Metam nost vārdnīcu un dodamies pie filosofiem. Sengrieķu filosofs Platons uzskatījis,<br />
ka “pasaulīgā mīlestība ir pakāpiens virzienā uz debesu mīlestību”, kā arī “tieksme pēc labuma<br />
un nemirstības, sevis saglabāšana mūžībā caur dzimtas turpinājumu.” Nu kāpēc tik sarežģīti? Vai<br />
tad tiešām mīlestība ir tieksme saglabāt sevi mūžībā? Varbūt tā arī ir, bet 16 gadu vecumā man<br />
ir grūti mīlēt ar domu vēlēties saglabāt sevi „mūžībā caur dzimtas turpinājumu”. Iespējams, kad<br />
būšu kļuvusi vecāka, es sapratīšu, ko šis ģeniālais cilvēks ir gribējis pateikt ar šiem vārdiem.<br />
Tāpēc dodamies tālāk.<br />
Tā kā es esmu 21. gadsimta bērns un protu to izmantot, man ir pieejama pasaules<br />
“lielākā mistkaste” jeb Internets. Palūkosimies, ko var izrakt no šīs “mistkastes”. Atveru pašu<br />
pirmo saiti, ko mums piedāvā Google uz jautājumu “Kas ir mīlestība?”. Redzu kādu bezkrāsainu<br />
bildīti ar jaunu sievieti un vīrieti, abi izskatās dziļi nopietni. Lasu tekstu zem attēla: “Mīlestība,<br />
tas ir tad, kad tev izaug spārni, pasaule uzzied apkārt tev, krāsas paliek spilgtākas, un tu beidzot<br />
saproti, ka dzīvo!” Tālāk nelasu. Standarta formulējums ar spārnu izaugšanu ir tieši tas, ko biju<br />
gaidījusi, zvejot globālajā miskastē. Mīlestības skaidrojuma meklējumi man sāk apnikt.<br />
Viss. Es nolemju mest malā šo muļķīgo nodarbi. Kādēļ es vispār to daru? Vai tad pašā<br />
sākumā es pati nebiju devusi sev atbildi uz jautājumu “Kas ir mīlestība” ? Mīlestība, ir tas, kas<br />
eksistē cilvēku prātos un sirdīs. Tas, kas spēj padarīt cilvēku dzīvi laimīgu, un reizē tas, kas spēj<br />
atņemt dzīvību. Tas, pēc kā savā būtībā tiecas ikviens. Tas, kas pārdzīvos cilvēku un eksistēs līdz<br />
ar laiku.<br />
Tas, ko, aprakstot vārdos, vienmēr sanāk neprecīzs formulējums.<br />
Tas, kas ir manī, Tevī, mūsos.<br />
13
Pasmaidīsim<br />
Anekdotes<br />
Pēteris iesit Jānītim.<br />
Skolotāja prasa:<br />
-Pēterīt, kāpēc tu iesiti Jānim?<br />
-Tāpēc, ka viņš mani pagājušā gadā nosauca par šimpanzi!<br />
- Bet kāpēc tu iesiti tikai tagad?<br />
-Jo es tikai vakar pa televizoru ieraudzīju, kā izskatās šimpanze!<br />
--�---<br />
-Kāpēc nokavēji skolu?<br />
-Ievēroju ceļa zīmes!<br />
-Ko?? Kādas vēl ceļa zīmes??<br />
-Nu, piemēram: Samaziniet ātrumu, tuvojas skola!<br />
--�---<br />
Kāds no skolniekiem regulāri ielaiž kļūdas vārdu pareizrakstībā.<br />
Arī šoreiz, rakstot uz tāfeles, viņš iesprauž burtu d vārdos, kuros vispār šī burta nav.<br />
Satriektā skolotāja no klases aizmugures enerģiski komandē:<br />
-Bez dē! Bez dē!<br />
Skolnieks nosarcis atskatās...<br />
--�---<br />
Skolotāja jautā:<br />
- Pēterīt, kurš priekšmets skolā Tev visvairāk nepatīk?<br />
- Klases žurnāls, atbild Pēterītis.<br />
--�---<br />
Jānītis, kurš vispār nelieto pieturzīmes, lepni:<br />
-Es tagad vispār par pieturzīmēm nedomāju,<br />
man tagad šis process ir pilnībā automatizējies!<br />
--�---<br />
-Jānīti, pasaki, lūdzu, vārdu „muzikants” daudzskaitlī<br />
-prasa skolotāja;<br />
-Orķestris!<br />
--�---<br />
skolā..-<br />
-bērni ,kāds ir vispopulārakais vārds skolēnu vidū..?<br />
-kāds atbild "nezinu"<br />
-pilnīgi pareizi..:<br />
14
Pasmaidīsim<br />
„Jociņi” no skolēnu domrakstiem<br />
1. Novelē „Purva bridējs” sievietes tēls bija tāds kaprīzs un pašpārliecināts.<br />
2. Novelē „Purva bridējs” sievietes tēls bija Kristīne, kura arī nebija viena no tām labākajām<br />
sievietēm, bet beigu beigās tā tomēr labojās.<br />
3. Kristīni iemīlēja Edgars, bet Kristīne ar viņu nevēlējās būt. Viņš viņai sūta visvisādas<br />
anonīmas vēstules, bet viņa neliekas ne zinis. Bet uz vienu vēstuli viņa atbild un aiziet uz<br />
norādīto vietu, un tur pieķer Edgaru solījuma laušanā.<br />
4. Var spriest, ka Kristīne ir nedaudz tāda kā izvēlīga, jo sākumā ir ar vienu, bet vēlāk ar<br />
otru.<br />
5. Edgars uzvedās kā purva bridējs, kurš pie purva ļoti bieži dzēra, Kristīnei tas apnika, un<br />
viņa apprecējās ar Akmentiņu.<br />
6. Kristīne ir iepatikusies bagātam kungam Akmentiņam, kurš vēlējās, lai viņa ar viņu<br />
apprecas. Kā „atlīdzību” viņš piedāvā Kristīnei savu bagātību un ikmēneša maksu.<br />
Skolēnu veidotās parodijas tautasdziesmu pantmērā<br />
Lai bij’ vārdi, kam bij’ vārdi,<br />
Skolēniem - tiem bija vārdi.<br />
Sliktus vārdus samācās<br />
Dažādās valodās.<br />
---�---<br />
Pilna skola puišu, meitu,<br />
Pilna skola nebēdnieku.<br />
Tie jauc galvu katru stundu,<br />
Trako katru starpbrīdīti.<br />
---�---<br />
Ai, daiļās tautu meitas,<br />
Cik veiklas sportotājas!<br />
Skolotāja galvu lauzī<br />
Kur puspunktu jums noņemt.<br />
---�---<br />
Mūsu skolā daudz gailīšu-<br />
Viens „Armadi, ” cits<br />
„Versači”.<br />
Sapirkās „firmas” drēbes<br />
Plašajā Dittonā.<br />
---�---<br />
Pilna skola skolēniņu<br />
Ar visādām mantiņām.<br />
Ja nu kāda pārāk skaļa,<br />
Skolotāja nu ir klāt.<br />
Jautru dzīvi es dzīvoju,<br />
Līdz iestājos ģimnāzijā.<br />
Tagad vieglāk man likās<br />
Nokāpt ellē miltus malt.<br />
---�---<br />
Mācies, bērns! Mācies, bērns!<br />
Vai tu slims, vai tu vesels.<br />
Mācies, bērns, mācies, bērns!<br />
Pārējais pagaidīs.<br />
---�---<br />
Nevienam tādi draugi<br />
Kā gudram skolniekam.<br />
Gan mācēja norakstīt,<br />
Gan darbiņu sacerēt.<br />
---�---<br />
Pielīgoja meitenīte<br />
Pie skolas durtiņām.<br />
Ar gariem zābaciņiem,<br />
Ar īsiem svārciņiem.<br />
---�---<br />
Garajos starpbrīžos<br />
Visi bērni atslābuši-<br />
Ēdnīcā saskrējuši<br />
Un bez rindas salīduši.<br />
---�---<br />
Kam ir labi, tam ir labi,<br />
Bastotājiem tiem ir labi.<br />
Prom no stundām aizgājuši,<br />
Rītā zīmi atnesuši.<br />
---�---<br />
Noskan zvans, visi skrien,<br />
Pāri galdiem, krēsliem brien.<br />
Kaut tik ātrāk ārā tiktu<br />
Un pa ceļam nesatiktu.<br />
---�---<br />
Kavēju es nulto stundu,<br />
Skrēju līdz pat nelabumam.<br />
Paspēju uz sporta stundu<br />
Atkal skriet līdz nelabumam.<br />
/Nelda B. 10.b/<br />
15
Receptes<br />
Cepumu kūka<br />
Sastāvdaļas:<br />
1. cepumi-2 paciņas<br />
2. biezpiens-2paciņas<br />
3. saldais krējums<br />
4. ievārījums-pēc gaumes<br />
5. marmelāde-nav obligāta<br />
6. cukurs-pēc garšas<br />
7. rozīnes,rieksti<br />
Pagatavošana: 15 min.<br />
Saldo krējumu uzputo,izveidojot putukrējumu. Masai pievieno cukuru,<br />
biezpienu,rozīnes,riekstus.<br />
Cepumus kārto kārtās vienu pie otra, pār cepumiem uzklāj biezpiena masu, atkal virsū kārto<br />
cepumus, tad uzsmērē ievārījumu utt.<br />
Kad pabeigts kārtot kārtās, tad kūku apsmērē ar biezpiena masu gan no augšpuses, gan sāniem.<br />
Virsū izkārto marmelādes.<br />
Ieliek uz pāris stundām ledusskapī, lai sastāvdaļas sasūcas cepumos.<br />
Labu apetīti!<br />
16
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Valsts</strong> <strong>ģimnāzija</strong>s<br />
Literārais žurnāls „SEJA”<br />
Ieteikumus un atsauksmes sūtīt uz e-pastu: minciite32@inbox.lv<br />
©SEJA 2009
Change language