Dzeja - Daugavpils Valsts ģimnāzija

daugrc.edu.lv

Dzeja - Daugavpils Valsts ģimnāzija

Konsultante un korektore:

skolotāja Elita Vanaģele

Redaktore: Sanita Dzalbe

Tehniskā redaktore: Sanita Subatjalo

Piedalījās:

Sarmīte Puncule

Guntars Japiņš

Rimma Jakovļeva

Veronika Prokofjeva

Olga Fedjakina

Marina Dukule

Gita Lazdāne

Laura Verza

u.c.

Izdots: Daugavpils 2009

Saturs

Redaktores sleja

Aktualitātes skolas dzīvē

Jaunajam gadam par godu līksmojot! 2

“Latgaļīšu večerinka” 3

Dzīve kopmītnēs 4

DVĢ kora piedzīvojumi Valmierā 4

Pārliecību dzimšanas dienā sveicot! 6

Dzeja

DVĢ audzēkņu dzejoļi 7

Literārā jaunrade

Kas ir mīlestība? 13

Pasmaidīsim

Anekdotes 14

„Jociņi” no skolēnu domrakstiem 15

Skolēnu veidotās parodijas tautasdziesmu pantmērā

Receptes

15

Cepumu kūka 16


Redaktores sleja

Labdien, visiem!

Tagad, ejot uz 0. stundu, ārā nav vairāk tik tumšs....Arī

vakari kļūst gaišāki.....mūsos it kā kaut kas raisās un

mostas.... Tas ir pavasaris...Mēs varam brīvi ieelpot, jo

arī lielākā daļa skolēnu ir uzrakstījuši savu ZPD. Kādam

tas bija pirmais, kādam - jau pēdējais.

Ir pagājuši vairāki mēneši, kopš ir iznācis mūsu

pirmais numurs... Šis numurs būs veltīts trim

mēnešiem - decembrim, janvārim un februārim.

Šajā numurā jūs varēsiet uzzināt , kas tad ir

noticis mūsu skolā ziemas periodā. Šaja laikā mūsu

skolas skolēni ir piedalījušies dažādos pasākumos un

guvuši labus, man pat gribas teikt, izcilus panākumus,

piemēram, meiteņu basketbola komanda ir ieguvusi

pirmo vietu pilsētā, un tagad viņas gaida sacensības

Rīgā. Lai veicas! Šis ziemas periods bija bagāts ar

notikumiem - ZPD aizstāvēšana, projektu nedēļa,

volejbola turnīrs starp mūsu skolas klasēm,

Valentīndiena un daudzi citi.

Tāpat šajā numurā jūs varēsiet iepazīties ar

mūsu skolas skolēnu jaunradi. Baudīsim pavasari, un lai

šis laiks mūs iedvesmo jauniem piedzīvojumiem,

izaicinājumiem, kā arī atklājumiem!

/Sanita Dzalbe/

1


Aktualitātes skolas dzīvē

Jaunajam gadam par godu līksmojot!

Aizvien jauni un vecāki cilvēki tic: „Kā lielos svētkus

sagaidīsi, tā arī gads turpmākais paies.” Mēs, dažādu klašu

pārstāvji, būdami šajā ziņā konservatīvi un tradicionāli, ar

entuziasmu nolēmām piedalīties skolas rīkotajā pasākumā

un organizēt nelielus priekšnesumus. Pēc nolikuma bija

jāizdomā sižeti visdažādākajiem iestudējumiem kā

reklāma, šovs, dziesma vai kas cits. Spriests un runāts tika

ilgi, scenāriji tapa smejoties, un galu galā vakars bija

pienācis.

Sporta zāle, kur jaunieši taisījās rādīt sagatavoto,

bija cilvēku un emociju pārpilna, īpaši sākumā. Tika

nodemonstrēta radošā prasme ar humora izjūtas

palīdzību, no nieka izveidojot greznu ludziņu, kas nudien

pastiprināja pārliecību par saviem spēkiem un ļāva gūt no

notiekošā baudu. Par spīti tam, ka skaidri saredzēt un

sadzirdēt aktierus bija iespēja tikai cilvēkiem, kuriem

laimīgā kārtā bija izdevies apmesties pirmajās rindās,

publika vienoti priecājās kopā ar debitantiem, ik pa

brīžam satraucot skolas gaisotni ar aplausu brāzmām.

Vakars tika piestrāvots ar pozitīvajām emocijām, kuras

pastiprinājās, tam veiksmīgi noslēdzoties ar diskotēku

skolas trešajā stāvā. Droši vien juzdamies pārkarsuši, daļa

ģimnāzistu tomēr devās savās gaitās – pastaigāties pa

tumsā ieslīgušo pilsētu, taču vairākums par patīkamāku

izvēlējās skaļo mūziku un gaviles.

Vārdu sakot, nosvinēts tika kārtīgi. Ceram, ka līdzīgi

veiksies arī otrajā pusgadā... Lai sokas!

/VeroNika 10.a/

2


Aktualitātes skolas dzīvē

“Latgaļīšu večerinka”

Šī gada projektu nedēļa mūs pārsteidza ar dažādiem

interesantiem projektiem. Viens no tādiem projektiem bija

“Latagļīšu večerinka” , kuru vadīja skolotāja I.Žukovska.

Pasākums “Latgaļīšu večerinka” notika 19.februārī

plkst. 16.00 Daugavpils Valsts ģimnāzijas aktu zālē. Vēl

neieejot zālē, varēja dzirdēt skanam latgaliešu dziesmas.

Pasākuma sākumā ar savu prezentāciju par latgaliešu

izteicieniem Izvaltas un Kombuļu pagastos uzstājās

A.Naruševiča, K.Stivriņa un G.Japiņš. Daudzu sejās šie

izteicieni izraisīja smaidu, jo daudzi šos izteicienus lieto

ikdienā. Ar savām prezentācijām par latgaliešu valodas

izplatību un lietošanu DVĢ uzstājās arī pārējie projekta

dalībnieki.

“Večerinkas” muzikanti bija folkloras kopa

“Dyrbyni”, kurā darbojas arī DVĢ skolēni. Jautru latgaliešu

tautasdziesmu pavadījumā kopā ar folkloras kopas

dalībniekiem “večerinkas” apmeklētājiem bija iespēja

iemācīties jaunus deju soļus un jaunas dejas. Tika izdejoti

„Zīlānu dancis”, „Ļipa kust”, „Oira, oira”, „Atašienes

suseklis” un citas dejas. Pārtraukumā visi tika aicināti pie

galda, protams, vispirms nodziedājām galda dziesmu „Ai,

gaļdeņi!” un tad baudījām latgaliešu ēdienus. Tika sarūpēti

visdažādākie latgaliešu ēdieni – zirņi ar speķi, speķis, siers,

biezpiens, medus, rupjmaize u.c. Iestiprinājušies varējām

turpināt dejot tālāk. Kā pēdējo dziesmu „Dyrbyni” izpildīja

grupas „Dabasu durovys” dziesmu „Piparmātru čajs ar

madu”.

Man šķiet, ka šis pasākums bija lieliski izdevies, jo

tiem, kuri atnāca, bija jautri un interesanti. Mums ir jātur

cieņā mūsu senču – latgaliešu - tradīcijas, un tās nekādā

gadījumā nedrīkst aizmirst. Kā arī nevajag kautrēties runāt

vienam ar otru latgaliski, bet gan ar lepnumu lietot šo

valodu.

/Sarmīte Puncule/

3


Aktualitātes skolas dzīvē

Dzīve dienesta viesnīcā

Šis Daugavpils Valsts ģimnāzijai ir nozīmīgs gads -

beidzot mums pašiem ir sava dienesta viesnīca! Jāsaka, ka

dzīve tajās nekad nestāv uz vietas, bet gan tikai virzās uz

priekšu. Ģimnāzijas dienesta viesnīcā dzīvo 35 skolēni.

Pirmajā stāvā dzīvo zēni, taču otrajā un trešajā - dzīvo

meitenes. Lai mēs varētu mierīgi mācīties, mums ir

mācību telpa, kurā mācoties mēs ievērojam klusumu, un,

ja kas nav skaidrs, tad paskaidrojam viens otram. Kad

pabeidzam mācīties, saprotam, ka ir jāatpūšas. Šim

nolūkam mums ir atpūtas telpa, kurā visi draudzīgi

pulcējamies, lai mēs noskatītos hokeja maču vai kādu

aizraujošu filmu.

Katru trešdienu no pulksten 20:00 līdz 21:00 mēs dodamies uz sporta zāli, kur visbiežāk

spēlējam volejbolu vai kādas citas komandu spēles.

Tā kā mēs esam 35, tad dzimšanas dienu mums netrūkst. Dzimšanas dienas mēs arī

mēdzam svinēt kopā. Tas parasti notiek mācību telpā, kad tiek sastumti kopā vairāki galdi, uz

kuriem mēs liekam dažādus našķus un gardumus. Kad esam paēduši, ir īstais laiks, lai uzspēlētu

kādu spēli.

Vārdu sakot, dienesta viesnīcā mēs satiekam ļoti draudzīgi, esam iecietīgi viens pret

otru, palīdzam bēdās, esam kopā laimes brīžos. Tā kā tuvojas vasara, manuprāt, būs skumīgi

šķirties vienam no otra... Tādi mēs esam - dažreiz laižam pāri strīpai, bet mēs esam viens

vesels!!!

DVĢ kora piedzīvojumi Valmierā

Esiet sveicināti, mīļie lasītāji! Prieks atkal rakstīt

jums rindas un stāstīt par saviem iespaidiem. Ir laiks

izpaust Jums „lielo Valmieras noslēpumu”. Kāpēc tieši

Valmieras, tūlīt uzzināsiet?

03.04.09 Daugavpils Valsts ģimnāzijas jauktais

koris tika uzaicināts uz 6.Starptautisko jauniešu koru

festivālu, kurā piedalijās daudzi, jo daudzi Latvijas kori un

arī Lietuvas meiteņu koris.

Plānojām doties ceļā plkst. 7.00, jo jau plkst. 13.00

bija ieplānots kopmēģinājums. Dodoties ceļā neviens

netika atstāts Daugavpilī un rajonā. Pilnā sastāvā jau

pēcčetrām stundām mēs jau iebraucām burvīgā pilsētā-

Valmierā.

/Sanita Dzalbe/

4


Aktualitātes skolas dzīvē

Mūs sagaidīja Vidzemes saule un cilvēku laipnie sejas

vaibsti.

Pirmām kārtām devāmies uz Valmieras

koncertzāli, lai mēģinātu. Katram korim bija noteikts

mēģinājuma laks un ilgums, kuru bija stingri jāievēro.

Vakarā bija jānotiek koncertam un pēc tam - diskotēkai.

Pēc kopmēģinājuma visiem dziedātājiem vajadzēja

iekārtoties naktsmītnēs. Festivāla dalībnieki, arī mēs,

nakšņojām Valmieras Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīcā.

Laiks steidzās uz priekšu, un mūs jau veda ekskursijā pa

pilsētu. Apskatījām daudzas interesantas vietas,

uzzinājām daudzus faktus par pilsētas vēsturi.

Pateicamies par ekskursiju mūsu gidei Valmieras Valsts

ģimnāzijas vēstures skolotājai!

Viss bija ļoti interesanti, un drīz vajadzēja jau

sākties koncertam. Katrs koris dziedāja 2 dziesmas. Pēc

koncerta bija paredzēta nakts diskotēka, kurā visi kopā

palikām un dejojām, bet, zinot, ka no rīta būs agri jāceļas,

pusvienos naktī jau gājām pa pilsētas tumšajām ieliņām

uz mūsu viesnīcu, kuru rūpīgi apsargāja liels rotveilers-

Kido, par drošību mums nebija jāraizējas. Dienesta

viesnīcā bija daudz istabiņu, kuras bija izvietotas trīs

stāvos, katrā no tiem bija aptuveni 15 istabiņas ar trim

gultām katrā. Katrā stāvā bija virtuve, dušas telpa,

vannasistaba, to visu mēs varējām izmantot.

No rīta nevienam negribējās celties, bet tas bija

jādara, jo festivāla otrajā dienā vajadzēja dziedāt baznīcā.

Autobusa šoferis mūs visus jau gaidīja, un mēs devāmies

uz koncertu, bet pirms tam devāmies brokastīs Valmieras

Valsts ģimnāzijas kafejnīcā. Baznīcā notika mēģinājums,

un tad mums bija dots brīvais laiks pastaigām pa pilsētu,

neko īpaši nezinājām, tāpēc daļa aizgāja uz Valmieras

tirdzniecības centru VALLETA. Pēc pāris stundām mēs jau

bijām nodziedājuši un, atvadīdamies no citiem koriem,

traucāmies atpakaļ mājās, uz Daugavpili.

Atpakaļceļā tika dziedātas dziesmas, spēlētas

spēles. Visi bija laimīgi, kaut arī koris neieguva godalgu,

bet tas nekas, nākošgad mēs noteikti rādīsim klasi!

/ Marina 10.a /

5


Aktualitātes skolas dzīvē

Pārliecību dzimšanas dienā sveicot!

Tas ir visiem labi zināms fakts, ka mūsu skolā tiek

aktīvi atbalstīta debašu kustība, t.i., vasarā jau otro gadu

pēc kārtas diskutētmīlošos skolēnus ar prieku izklaidē

vasaras nometne, savukārt ziemā notiek intensīva

gatavošanās pilsētas, novada un nacionālajām

sacensībām. Bet kas to būtu domājis, ka ģimnāzijas

debašu klubs pavisam nesen ir nosvinējis savu jubileju?

Nudien, mūsu erudītu ģilde ir sagaidījusi savu desmito

gadadienu!

2009.gada 30.janvārī kopīgi priecāties par zīmīgo

notikumu skolas zālē bija sanākuši gan pieredzējušie, gan

jaunie, taču entuziasma pilnie kluba dalībnieki.

Panākumus un citādus labumus ieradās novēlēt pat sen

skolu absolvējusī bijusī kluba prezidente Ruta Sarkane,

kura kādreiz bija veiksmīgi izdomājusi Pārliecības logo un

devusi vārdu debašu klubam. Tika pieminēti jocīgie

atgadījumi, noklausītas audiokasetes un skatītas filmas.

Noslēgumā ar humoristisko rezolūciju „Zīdaiņiem ir

vajadzīgi knupīši” uzstājās divas gada sākumā izveidotās

komandas. Kā pienākas šādās godībās - arī dedzinājām

svecītes un cienājāmies ar kūku!

Skolas žurnāla veidotāji silti sveic jubilārus un

novēl tiem ar neizsīkstošu enerģiju pārstāvēt savu

viedokli. Lai veicas topošajiem oratoriem! Tāpat

atsevišķus pateicības vārdus gribētos veltīt kluba

iedvesmotājai – skolotājai O.Deičai.

Lai gaišs top jaunais skolā rīts, kad nopietns

darbs ir padarīts!

/ Nīke 10.a /

6


Dzeja

Zaļš

Pagalms, mans soliņš, kreisā acs un

vientulība.

Izveido kopu, kuru vieno līdzība,

Izdevās?

Nekas nenotiek bez iemesla, nekas nav

viens...

Nē, kļūdos.

Viena ir tā muļķīgā doma, atceries?

Tā par to..

Par manu slideno alfabēta izpratni un

Taviem pirmajiem soļiem.

Ja zāle spētu runāt, tā izkliegtu Tev tās zaļo

izmisumu –

Tas par zilo jūru un banālo tuksneša rozi,

Pat kamielim tas likās aizdomīgi.

Ķer !

Es laimīgs..

Un es par zaļo –

Par manu zaļo pulksteni un rozā banti,

Par bālo svītru.. – ssssss......

Par to, kas vajadzīgs Tev – bez iemesla.

....

Parasts...

Tāds nav neviens..

Pa – rasts..

Melns un balts..

Z&D.

Kas būtu, ja tos apvienotu..

Iedomāsimies uz brīdi,

Ka pa – ir ikdienišķais,

Rasts – tas īpašais..

Ja mēs tam uz brīdi ticēsim,

Tad esam diži..

Mēs izdarījām neiespējamo,

Savienojām nesavienojamo,

Kliedzām klusējot,

Un tas bija tik viegli,

Tādēļ, ka ļāvi sev impulsīvi lekt..

Tu neko nezaudēji,

Ja šķiet, ka arī neieguvi,

Tad apdomā to vēl.

....

Palaid

Neturi un strikti nepiesaisti,

Nesaki, ka rīt glābsi to, kas šodien zudis,

Nemelo sev par klāt esošo cerību, kas tik

perfekta -

Tā kā ēna sekoja manam solim,

Ar viltu apgalvoja, ka savādāka būs atmoda,

bet acis aizvērsim otrpus nakts.

Maldi un melnas pārslas.

Mēs – zemei pieplakuši,

Vaļā nelaistie,

Palaid reiz,

Arī Tu –

Kļūsi brīvs.

....

7


Dzeja

Laiks

Diena pēc dienas iet,

Ik vakaru saule riet.

Naktīs, kad lietus līst,

Manas domas visapkārt klīst.

Laiks ātri steidzas,

Un sapnis atkal beidzas.

Sapnis par to, kas mēs esam,

Kādas nastas šai dzīvē nesam.

Sapnis par labu omu

Un ceļojumu uz Romu,

Par laimi pasaulē

Un mieru dvēselē.

Rītā pamosties ar smaidu sejā,

Ej pa ielu, mati plīvo vējā.

Laiks savā ritmā iet,

Un nevajag tam pa priekšu skriet.

Vēlos vēl stundu vienu,

Lai pagarinātu katru dienu.

Tad es grieztos straujā dejā

Tā kā sniegpārsliņa vējā.

Laiks nepārtraukti iet,

Un atkal saule riet.

Ļaudis uz mājām steidzas,

Un diena atkal beidzas.

Laiks...

Mēs bieži skatāmies uz viņu

Ar domām, kad un kur mums

skriet.

Un brīžam meklējam mēs ziņu,

Ar kādu nolūku tas iet.

Mēs plēšam acis,

Sitam stiklu,

Lai redzētu gaismu tuvumā,

Bet vai tu aizdzīsi prom miglu,

Ja laiks mūs aizved svešumā?

Starp koku zariem,

Sniega pārslām

Skrien vējiņš lēnāks nekā laiks...

Un, aizverot acis ēnām pāri,

Mums jāskrien,

Jāpazūd, pirms nāks...

Pirms atnāks mūžība bez gala,

Pirms apstāsies uz mūžu sirds,

Pirms atsauksies mums svešā tāle,

Pirms kļūsim pelēki kā vilks...

Jā! Laiks mūs pataisīs par vilkiem,

Par vientuļiem un pilniem ilgu,

Par ļauniem ārienē, bet iekšā...

Par skumjiem bezdibeņa iežiem.

Laiks nezina visu,

Bet zina posmu,

Kurš ir mums katram,

Katrā mīt...

Tas laiks no dzimšanas līdz nāvei,

Tas laiks, kurš mūsu sirdīs sit.

Laiks nepazīst sāpes, viņš tās ārstē,

Ver mūsu skumjās acis ciet,

Bet vai viņš kādam kaut ko stāsta?

To zina tik tas, kurš zemē zied...

Tas, kurš sen sadzird tumšās ēnas,

Kurš skatās skaņās , kuras skrien,

Kurš guļ, vien ieraujoties zemē,

bet laiks vēl iet, joprojām skrien.

8


Dzeja

Laiks

Sēžu pie loga naktī,

Skatos tur tālumā zvaigznītes mirdz.

Nāks rīts, nāks un pazudinās to mirdzumu.

Laiks. Pat zvaigznītes dzīvo laikā.

Viena sekunde, viena minūte, viena stunda,

Vai tas ir daudz?

Katrs mirklis, ko mēs nodzīvojam šajā sapnī,

Ir svarīgs. Mēs nedrīkstam to palaist garām.

Ko Dievs domāja, kad nolēma, ka viss ritēs pēc laika?

Vai viņš vēlējās, lai mēs izbaudām katru mirkli?

Mums taču ir dāvāts tik daudz!

Mēs varam dzīvot kaut vai veselu sekundi un redzēt

saules gaismu.

Laiks. Tas tomēr ir dīvains jēdziens.

To neviens nevar kontrolēt, apstādināt, jo tas ir mūžīgs.

Tas iet roku rokā ar mūsu likteni.

Un dzīvo mums līdzi mūžīgi!

/ Sany.* /

Reiz gaismai pienāks gals...

Tu paņēmi rokā šo sveci, kas kvēlo.

Tās gaisma ir siltums, kas acīs Tev mirdz,

Bet nelaid to vaļā, līdz kamēr tā dzisīs,

Līdz kamēr beigs pukstēt reiz salauztā sirds.

Nekas nav tik spēcīgs kā degošā liesma,

Pat sargātājs dažkārt nespēj to valdīt.

Taču agri vai vēlu šī gaisma reiz dzisīs

Un paliks vien tukšums, ko Cerberam rīt…

/Marina Dukule/

Gaidas

Es esmu tava, nebaidies,

Nekur es projām nedošos.

Un zinu- mani atceries,

Kaut sen neesam tikušies.

Tu gaidi mani, pacieties,

Jau drīz es atpakaļ griezīšos,

Lai kopā ārā varam draiskoties

Un saules staros laistīties.

Bet nebēdā, ja nesagaidi mani.

Tas nozīmē, ka vējš ir triecis tālumā

Tik ceri, ka vēlreiz satikt mani varēsi,

Lai atkal nirstam mīlas reibumā.

/Marina Dukule/

9


Dzeja

Atmiņas

Reiz patiki tu man un reibums nāca,

Kad redzēju es tevi tuvumā,

Tad arī nolēmu es patiesību izpaust,

Lai zini tu, ka esmu tāda vienīgā.

Bet nācās vilties man ikkatru dienu,

Tu mani atraidīji vēl un vēl.

Un vēlāk noskumu, ka dienu vienu

Reiz nācās tevi iemīlēt.

Bet neesi ne šahs, ne buda,

Kam sievu daudz un naudas maiss,

Tu esi tikai niecīgs puika,

Kas nezina, ko no dzīves paņem laiks.

Pēc visa tā es centos aizmirst tevi,

Un tas ir izdevies, jo zaudēts viss.

Bet tomēr atmiņā man uzaust domas

Par tevi un par to, kas paliks neaizmirsts.

Māmiņa

/Marina Dukule/

Tavas rokas tik maigas kā zīds,

Acis tik dzidras kā avota ūdens.

Mans bērnības laiks kā mākoņos tīts,

Kur neiegriezās ne vētra, ne zibens.

Cik sirds tava ir plaša,

Cik rūpju un bēdu tā pārdzīvo!

Tu esi mans eņģelis, kam uzpūsta Dieva dvaša.

Tu esi tā, kas mūžīgo laimi izstaro.

Man atmiņā ataust tavs pirmais glāsts.

Laiks, kas piepilda mani ar ilgām un cerību.

Tu esi likteņa nepabeigts stāsts,

Tu esi krāšņākais zieds, kas dāvā man mīlestību!

/Kristīne Biezā ♥/

Viņai

Tik novazāts un pelēks

Ir katras dienas rīts

Balta papīra lapa-

Viņas vienīgais draugs

Tukšums...

Asaras kā lietus lāses

Krīt cita pēc citas.

Miljoniem cilvēku

Kā tumšas dvēseles

Paiet viņai garām

Bez sajūtām,

Bez sāpēm un sajūsmas.

Vientuļi...

Bezgala vientuļi.

Viņai sāp...

Tikai neviens neredz...

Viņa kliedz.

Tikai visi izliekas nedzirdam.

Pasauli nevar mainīt.

Viņai tā vienmēr būs tāda.

Tik tukša un pelēka,

Tik vienkārša un parasta.

Nekam vairs nav nozīmes,

Viss pēkšņi sabrucis.

Nav neviena, kas uzklausītu.

Neviena, kas saprastu.

Bezcerīgi.

Viņa neprata tā dzīvot,

Viņai pietrūka spēka.

Sāpju pilna un sagrauta

Sirds apstājās.

Padevās.

/Nelda B. 10.b/

10


Dzeja

Vējš pūš uz manu pusi

un apvij manus plecus,

es stāvu, stāvu klusi

un pretī saulrietam tiecos.

Kāpēc tu šodien nodarīji pāri

Man, tādam jūtīgam putnam?

Kāpēc man tagad jāvēro tāli

Un kāpēc visam jābūt tik grūtam?

Es redzu sauli blakus,

Jā, ar mani vētra mana.

Tā sapurina manus matus

Un noslāpē sirdi, kas vairs nav tava.

Bet nedomā, ka nomiru, es piedzimšu no jauna –

Būšu brīva kā putns, kuram nav kauna.

Un jūtas pret tevi mūžīgi būs

Kā saules stars, kas reiz sildīja mūs!

---�---

Lietus dusmas krīt pār zemi,

Aizskalojot ļauno lēni.

Un skatos stikla tarā es,

Jo tur bijām kādreiz mēs.

Lāse pēc lāses mokoši birst

Un acīs aklums sāk klīst,

Jo cik žēlīgi domāt, cik ātri

Mēs zaudējām kopīgo saiti.

Sirds liesmas ūdens neslāpē

Un dzelzs plosās dvēselē,

Bet lietus nelīst jau,

Jo man tavā sirdī vietas nav.

Mēness staru atspulgs

Krīt uz taviem matiem,

Un smalkais vējš starp koku zariem

Pazūd tavā elpā, izejot caur vārtiem.

Pamazām jūti, kā elpa sāk zust,

Plaušas jau aizmirsa nozīmi dzīvot.

Un dzīslas pamazām jūk,

Kliedzot caur gadsimtu tālēm.

Balkons notirpa zem kājām,

Un restes nosedza acis,

Bet sirds joprojām stāv

Kā cietums manos sapņos.

---�---

Sirds sāp un plosās

No tik vien vārda - „ Nē ”

Un sapņi tikai sapņi

Kaut kur pagātnē.

Mīlēt ir tik grūti,

Kad cerību nav,

Pasaule sabrūk

Un laika to uzbūvēt nav.

Asinis pūst

Ledus acīs aklās,

Un saule kūst

Žēlabās manās.

Kā paradīze elles varā

Manas jūtas mirst,

Un manā garā virmo

Salauzta sirds.

11


Dzeja

Skaties, kur zūd

Mūsu laimes mirkļi,

Sapņi tur trūd,

Kur meklējam bikli.

Mēs mūžīgi akli

Taustāmies gaisā,

Un laika ilgi malti,

Mūsu ķermeņi plaisā.

Šeit esam vieni –

Te vientuļa sala,

Bet tu esi tālu,

Tur vietas man nav.

Tev nevajag tādu kā es –

Saules atstumtu, melnu.

Un kopā nesaliekamies „mēs”

Pagriež manu delnu.

Es jūtu , drīz beigsies

Šī moku pilnā spēle.

Varbūt aiz pasaulē steigsies

Nodegt mana miesa jēla.

---�---

Cik laika man vajag,

Lai saprastu tu –

Tev pieder visums

Un paisums ap mums.

Tu esi viens –

Mans pavēlnieks,

Un dvēseles miers

Tev kalpos kā Dievs.

Gribi – ņem manu elpu,

Man nebūs žēl,

Ja zināšu es,

Ka sirds tava kvēl.

Ziedo cerību –

Esi ar mani,

Un ļauj man redzēt

Viņpasauli.

---�---

Tālu aiz robežām

Sirds mana steidz –

Meklē tā tevi,

Samīļot vien!

Maldās tā tālumā –

Pilsētās brien,

Steidzās tā tevi

Samīļot vien!

Asaras tek

Un nošņirkst zobi,

Sirds šausmās sten,

Un izlaužas robi.

Bet cerība blakus –

Tā nepamet mani!

Un cilvēki ārpus

Saplūst kā zvani...

Puksti sāk bremzēt,

Elpa – zust,

Vēnām tīk berzēt,

Bet asinīm kust.

Un it kā jau viss –

Nav jēgas, nav sirds.

Tā bezspēkā mirst

Un pauzē flirts.

12


Literārā jaunrade

Kas ir mīlestība?

Šis maģiskais, fascinējošais, cilvēku mūžīgi alktais vārds no 9 burtiem apzīmē to, ko ar

vārdiem izteikt ir grūti. Dažreiz es brīnos, kā cilvēki spēj dot nosaukumus it visam, pat tam, kas

eksistē tikai nosacīti, cilvēku prātos un sirdīs. Tādi jau nu mēs esam - homo sapiens - ar savu

mūžīgo vēlēšanos visu sakārtot un sistematizēt, līmēt visam klāt etiķetes.

Kas tad ir mīlestība? Jautājums, kurš nodarbina cilvēku prātus jau no civilizāciju

aizsākuma brīža. Jautājums, uz kuru atbilde tiek meklēta sen un tiks meklēta mūžīgi. Jautājums,

uz kuru tiek dotas dažādas atbildes un skaidrojumi. Arī es mēģinu to darīt.

Vispirms, palūkošos vārdnīcā. “Mīlestība ir emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas dziļas

simpātijas, sirsnība (pret pretēja dzimuma cilvēku) un jutekliska tieksme pēc tā” - to man vēsta

latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca. Fui, cik nosacīti un stereotipiski. 21. gadsimtā mīlestība

var būt ne tikai pret pretēja dzimuma cilvēku, laiks to jau atzīt un novākt šīs iekavas, šo

iedalījumu “drīkst” un “nedrīkst”. Nē, es neatbalstu tādu mīlestību, bet tā pastāv, netakarīgi no

tā, ko es, jūs vai kāds cits par to domā. Turklāt, pateikt, ka mīlestība ir “dziļas simpātijas”,

nozīmē nepateikt neko.

Metam nost vārdnīcu un dodamies pie filosofiem. Sengrieķu filosofs Platons uzskatījis,

ka “pasaulīgā mīlestība ir pakāpiens virzienā uz debesu mīlestību”, kā arī “tieksme pēc labuma

un nemirstības, sevis saglabāšana mūžībā caur dzimtas turpinājumu.” Nu kāpēc tik sarežģīti? Vai

tad tiešām mīlestība ir tieksme saglabāt sevi mūžībā? Varbūt tā arī ir, bet 16 gadu vecumā man

ir grūti mīlēt ar domu vēlēties saglabāt sevi „mūžībā caur dzimtas turpinājumu”. Iespējams, kad

būšu kļuvusi vecāka, es sapratīšu, ko šis ģeniālais cilvēks ir gribējis pateikt ar šiem vārdiem.

Tāpēc dodamies tālāk.

Tā kā es esmu 21. gadsimta bērns un protu to izmantot, man ir pieejama pasaules

“lielākā mistkaste” jeb Internets. Palūkosimies, ko var izrakt no šīs “mistkastes”. Atveru pašu

pirmo saiti, ko mums piedāvā Google uz jautājumu “Kas ir mīlestība?”. Redzu kādu bezkrāsainu

bildīti ar jaunu sievieti un vīrieti, abi izskatās dziļi nopietni. Lasu tekstu zem attēla: “Mīlestība,

tas ir tad, kad tev izaug spārni, pasaule uzzied apkārt tev, krāsas paliek spilgtākas, un tu beidzot

saproti, ka dzīvo!” Tālāk nelasu. Standarta formulējums ar spārnu izaugšanu ir tieši tas, ko biju

gaidījusi, zvejot globālajā miskastē. Mīlestības skaidrojuma meklējumi man sāk apnikt.

Viss. Es nolemju mest malā šo muļķīgo nodarbi. Kādēļ es vispār to daru? Vai tad pašā

sākumā es pati nebiju devusi sev atbildi uz jautājumu “Kas ir mīlestība” ? Mīlestība, ir tas, kas

eksistē cilvēku prātos un sirdīs. Tas, kas spēj padarīt cilvēku dzīvi laimīgu, un reizē tas, kas spēj

atņemt dzīvību. Tas, pēc kā savā būtībā tiecas ikviens. Tas, kas pārdzīvos cilvēku un eksistēs līdz

ar laiku.

Tas, ko, aprakstot vārdos, vienmēr sanāk neprecīzs formulējums.

Tas, kas ir manī, Tevī, mūsos.

13


Pasmaidīsim

Anekdotes

Pēteris iesit Jānītim.

Skolotāja prasa:

-Pēterīt, kāpēc tu iesiti Jānim?

-Tāpēc, ka viņš mani pagājušā gadā nosauca par šimpanzi!

- Bet kāpēc tu iesiti tikai tagad?

-Jo es tikai vakar pa televizoru ieraudzīju, kā izskatās šimpanze!

--�---

-Kāpēc nokavēji skolu?

-Ievēroju ceļa zīmes!

-Ko?? Kādas vēl ceļa zīmes??

-Nu, piemēram: Samaziniet ātrumu, tuvojas skola!

--�---

Kāds no skolniekiem regulāri ielaiž kļūdas vārdu pareizrakstībā.

Arī šoreiz, rakstot uz tāfeles, viņš iesprauž burtu d vārdos, kuros vispār šī burta nav.

Satriektā skolotāja no klases aizmugures enerģiski komandē:

-Bez dē! Bez dē!

Skolnieks nosarcis atskatās...

--�---

Skolotāja jautā:

- Pēterīt, kurš priekšmets skolā Tev visvairāk nepatīk?

- Klases žurnāls, atbild Pēterītis.

--�---

Jānītis, kurš vispār nelieto pieturzīmes, lepni:

-Es tagad vispār par pieturzīmēm nedomāju,

man tagad šis process ir pilnībā automatizējies!

--�---

-Jānīti, pasaki, lūdzu, vārdu „muzikants” daudzskaitlī

-prasa skolotāja;

-Orķestris!

--�---

skolā..-

-bērni ,kāds ir vispopulārakais vārds skolēnu vidū..?

-kāds atbild "nezinu"

-pilnīgi pareizi..:

14


Pasmaidīsim

„Jociņi” no skolēnu domrakstiem

1. Novelē „Purva bridējs” sievietes tēls bija tāds kaprīzs un pašpārliecināts.

2. Novelē „Purva bridējs” sievietes tēls bija Kristīne, kura arī nebija viena no tām labākajām

sievietēm, bet beigu beigās tā tomēr labojās.

3. Kristīni iemīlēja Edgars, bet Kristīne ar viņu nevēlējās būt. Viņš viņai sūta visvisādas

anonīmas vēstules, bet viņa neliekas ne zinis. Bet uz vienu vēstuli viņa atbild un aiziet uz

norādīto vietu, un tur pieķer Edgaru solījuma laušanā.

4. Var spriest, ka Kristīne ir nedaudz tāda kā izvēlīga, jo sākumā ir ar vienu, bet vēlāk ar

otru.

5. Edgars uzvedās kā purva bridējs, kurš pie purva ļoti bieži dzēra, Kristīnei tas apnika, un

viņa apprecējās ar Akmentiņu.

6. Kristīne ir iepatikusies bagātam kungam Akmentiņam, kurš vēlējās, lai viņa ar viņu

apprecas. Kā „atlīdzību” viņš piedāvā Kristīnei savu bagātību un ikmēneša maksu.

Skolēnu veidotās parodijas tautasdziesmu pantmērā

Lai bij’ vārdi, kam bij’ vārdi,

Skolēniem - tiem bija vārdi.

Sliktus vārdus samācās

Dažādās valodās.

---�---

Pilna skola puišu, meitu,

Pilna skola nebēdnieku.

Tie jauc galvu katru stundu,

Trako katru starpbrīdīti.

---�---

Ai, daiļās tautu meitas,

Cik veiklas sportotājas!

Skolotāja galvu lauzī

Kur puspunktu jums noņemt.

---�---

Mūsu skolā daudz gailīšu-

Viens „Armadi, ” cits

„Versači”.

Sapirkās „firmas” drēbes

Plašajā Dittonā.

---�---

Pilna skola skolēniņu

Ar visādām mantiņām.

Ja nu kāda pārāk skaļa,

Skolotāja nu ir klāt.

Jautru dzīvi es dzīvoju,

Līdz iestājos ģimnāzijā.

Tagad vieglāk man likās

Nokāpt ellē miltus malt.

---�---

Mācies, bērns! Mācies, bērns!

Vai tu slims, vai tu vesels.

Mācies, bērns, mācies, bērns!

Pārējais pagaidīs.

---�---

Nevienam tādi draugi

Kā gudram skolniekam.

Gan mācēja norakstīt,

Gan darbiņu sacerēt.

---�---

Pielīgoja meitenīte

Pie skolas durtiņām.

Ar gariem zābaciņiem,

Ar īsiem svārciņiem.

---�---

Garajos starpbrīžos

Visi bērni atslābuši-

Ēdnīcā saskrējuši

Un bez rindas salīduši.

---�---

Kam ir labi, tam ir labi,

Bastotājiem tiem ir labi.

Prom no stundām aizgājuši,

Rītā zīmi atnesuši.

---�---

Noskan zvans, visi skrien,

Pāri galdiem, krēsliem brien.

Kaut tik ātrāk ārā tiktu

Un pa ceļam nesatiktu.

---�---

Kavēju es nulto stundu,

Skrēju līdz pat nelabumam.

Paspēju uz sporta stundu

Atkal skriet līdz nelabumam.

/Nelda B. 10.b/

15


Receptes

Cepumu kūka

Sastāvdaļas:

1. cepumi-2 paciņas

2. biezpiens-2paciņas

3. saldais krējums

4. ievārījums-pēc gaumes

5. marmelāde-nav obligāta

6. cukurs-pēc garšas

7. rozīnes,rieksti

Pagatavošana: 15 min.

Saldo krējumu uzputo,izveidojot putukrējumu. Masai pievieno cukuru,

biezpienu,rozīnes,riekstus.

Cepumus kārto kārtās vienu pie otra, pār cepumiem uzklāj biezpiena masu, atkal virsū kārto

cepumus, tad uzsmērē ievārījumu utt.

Kad pabeigts kārtot kārtās, tad kūku apsmērē ar biezpiena masu gan no augšpuses, gan sāniem.

Virsū izkārto marmelādes.

Ieliek uz pāris stundām ledusskapī, lai sastāvdaļas sasūcas cepumos.

Labu apetīti!

16


Daugavpils Valsts ģimnāzijas

Literārais žurnāls „SEJA”

Ieteikumus un atsauksmes sūtīt uz e-pastu: minciite32@inbox.lv

©SEJA 2009

More magazines by this user
Similar magazines