I

Ventspils pilsētas attīstības virzieni līdz 2020.gadamVentspils pilsētas attīstības programma 2007.-2013.gadamPārventaPārventas rajons atrodas Ventas labajā krastā. Tā ir teritorijā starp Kurzemes, Rūjienas, Talsu,Sanatorijas un Dzintaru ielām, ko no visām pusēm iekļauj Ventspils brīvostas teritorija. Pārventa irviendabīga dzīvojamā vide ar regulāro ielu tīklu. Pārventā dzīvo 35,3% no iedzīvotāju. Apbūvesstruktūru veido divu veidu apbūve, kur lielākā daļa iedzīvotāju (ap 87%) dzīvo daudzdzīvokļu mājās,pārējie dzīvo vienģimenes, divģimeņu dzīvojamās mājās.Pārventas rajona labiekārtošanā vairāk investēts pēdējos gados. Teritorijas privātmāju apbūvei līdz2009.gadam nebija iespēja iespēja lietot centralizētus ūdenssaimniecības pakalpojumus. Jaunuinženierkomunikāciju, t.sk. ūdensvada un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūve Pārventā tika uzsākta2009.gadā, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2012.gada beigām. Pārventā ierīkoti vairāki pilsētasobjekti – Pārventas bibliotēka, strūklaka, bērnu parks „Fantāzija” u.c. Pārventas esošajā apbūvesstruktūrā ir apmēram 23 neapbūvēti zemes gabali ar vidējo platību 1480 m 2 .KrievlaukiApbūves teritorija pilsētas dienvidu virzienā Ventas upes labajā krastā. Teritorijas ziņā plašs, bet retiapdzīvots pilsētas rajons. Te dzīvo 1,4% pilsētas iedzīvotāju. Šeit raksturīga vienģimeņu undivģimeņu dzīvojamā apbūve. Šeit atrodas vairākas dārzkopības sabiedrības (individuālo augļudārzu) apbūves zonas, un vasarās ir liels vasarnieku īpatsvars. Krievlauku daļā ir maz komercobjektuun sabiedrisko objektu. Teritorijas privātmāju apbūvei nav iespējas lietot centralizētusūdenssaimniecības pakalpojumus.StaldzeneAr mežu ģeogrāfiski nodalīta pilsētas daļa Ventspils pilsētas ziemeļu daļā apmēram 10 km attālumāno pilsētas centra, starp jūru un Būšnieku ezeru, izcili ainaviskā dabas vidē. Staldzene ir mazapdzīvota pilsētas daļa, kurā vienģimenes – divģimeņu mājās dzīvo ap 0,5% pilsētas iedzīvotāju.Vasaras sezonā šeit ir liels vasarnieku īpatsvars. Teritorijas privātmāju apbūvei nav iespējas lietotcentralizētus ūdenssaimniecības pakalpojumus.Bangu ielas galā, pie jūras ir daļēji labiekārtota pludmale ar auto stāvvietām, ko nepieciešamspaplašināt. Apbūves rajonā nav tehniskās infrastruktūras un pakalpojumu objektu. Iedzīvotājiizmanto galvenokārt Pārventas skolas, pirmsskolas un ārstniecības iestādes, kā arī veikalus. Sasaistear pilsētas centru un Pārventu uzskatāma par apmierinošu.MaurciemsMaurciema daļa pilsētā iekļauta 1996.gadā, veicot Ventspils pilsētas un toreizējā Ventspils rajonaTārgales pagasta administratīvo robežu korekcijas ar mērķi nodrošināt Ventspilī rūpniecisko ražotņuattīstību. Šobrīd Maurciema teritorijā, lauku viensētās dzīvo 0,3% no iedzīvotāju skaita. Šajā rajonānav pieejama centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.Lidlauka rajonsLidlauka rajons izvietojies pilsētas pievārtē abpus Kuldīgas ielai (sasaistē ar autoceļu P 108). Lidlaukarajonā dzīvo 0,8% Ventspils iedzīvotāju. Apbūve ir reta, dzīvojamās 1-2 stāvu mājas mijas ar dažāmdaudzstāvu mājām un lauksaimnieciska rakstura ražošanas objektiem. Tās nesen izslēgtas noVentspils brīvostas teritorijas, savukārt brīvostā iekļautas teritorijas ap Ventspils lidostu rūpnieciskāszonas paplašināšanai.Lidlauka rajonā nepieciešams uzlabot ielu un inženiertehnisko nodrošinājumu. Iedzīvotāju kustībapēc pakalpojumiem no šī rajona, lielākoties, notiek uz Jaunpilsētu.Esošās situācijas analīze, 2011.gada jūnijs 33