I

Ventspils pilsētas attīstības virzieni līdz 2020.gadamVentspils pilsētas attīstības programma 2007.-2013.gadam1997.gadā Ventspils IKP veidoja 6,6% no Latvijas IKP, 2000.gadā – 5,2%, 2004. un 2005.gadā – 3,2%,bet 2007.gadā – 2,2%. Savukārt Kurzemes reģiona IKP Ventspils daļa 1997.gadā bija gandrīz puse -44,7%, 2005.gadā – 29,8%, bet 2007.gadā nedaudz vairāk kā piektā daļa – 21,6% (5.1.3.tabula).Par attīstību liecina arī nefinanšu investīciju apjoma un salīdzinošais rādītājs, līdzīgi, kā ar IKP, arī šisrādītājs par pilsētām pieejams tikai līdz 2007.gadam. Ventspilī nefinanšu investīciju apjoms2006.gadā bija 155,4 miljoni latu, 2007.gadā – 149,2 miljoni latu 22 . Attiecinot to uz iedzīvotājuskaitu, Ventspilī bija augstākais rādītājs Latvijā. Nefinanšu investīcijas uz 1 iedzīvotāju 2006.gadāLatvijā bija 1810,1 Ls, Rīgā – 2816,5 Ls, Ventspilī – 3568,8 Ls; 2007.gadā Latvijā bija 1939,5 Ls, Rīgā –2926,2 Ls, Ventspilī – 3445,8 Ls 23 .Latvijā teritorijas attīstības salīdzināšanai tiek izmantots sintētisks rādītājs - teritorijas attīstībasindekss 24 . Ventspilij teritorijas attīstības indekss ir pozitīvs un pēc šī indeksa deviņu republikaspilsētu grupā Ventspils 2009.gadā ieņēma 4.vietu 25 , 2008.gadā pilsēta bija 5.vietā 26 . 2009.gadāVentspils indeksa vērtība ir paaugstinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kurzemes reģionsstarp pieciem plānošanas reģioniem pēc teritorijas attīstības indeksa ir trešajā vietā aiz Rīgas reģionaun Zemgales reģiona. Vienīgi Rīgas reģiona indekss ir pozitīvs, bet pārējiem reģioniem tas ir negatīvs.Ja ilgu laiku pilsētas ekonomikā bija izteikta vienas nozares dominante, tad pēdējos gados irizmaiņas. Joprojām pilsētas nozīmīgākā nozare ir ar ostu saistītais transports un uzglabāšana (pēcpievienotās vērtības, pēc strādājošo skaita), taču tās īpatsvars pēdējos desmit gados ir mazinājies,bet rūpniecības apjoms un īpatsvars palielinājies, kā arī būtiski attīstījies ir pakalpojumu sektors.Šobrīd pilsētas ekonomiku pamatoti var vērtēt kā daudznozaru ekonomiku. Un arī nākotnē pilsētasattīstība paredzēta daudznozaru ekonomikas virzienā.5.1.4.tabula. Pievienotās vērtības struktūra pa nozarēm Ventspilī 2000. un 2007.gadā, %Nozares 2000. 2007.Lauksaimniecība, mežsaimniecība. Zvejniecība 14,4 1,9Ieguves rūpniecība. Apstrādes rūpniecība.3,6 6,7Elektroenerģija, gāze un ūdens apgādeBūvniecība 20,8 16,7Tirdzniecība, auto, sadzīves iekārtu remonts 6,6 10,6Viesnīcas, restorāni 0,6 0,7Transports, uzglabāšana, sakari 53,1 32,6Finanšu starpniecība. Operācijas ar nekustamo īpašumu 3,7 14,4Valsts pārvalde. Izglītība. Veselība un sociālā aprūpe.Pārējie pakalpojumi 10,2 16,4Avots: CSPVentspils iedzīvotāji ikgada iedzīvotāju aptaujā, raksturojot aktuālākās pilsētas problēmas, visbiežākir norādījuši uz nepieciešamību risināt bezdarba problēmas (2010.gadā – 38% respondentu, arī2009.gadā - 38%), piektā daļa iedzīvotāju, kā pirmām kārtām risināmus jautājumus norādījušiekonomikas jautājumus (18%), tajā skaitā iedzīvotāji aicina veicināt ražošanu un atbalstītuzņēmējdarbību 27 .22 Latvija 2009. Galvenie statistikas rādītāji. CSP, 2009.23 Reģionu attīstība Latvijā. VRAA, 2009.24 Teritorijas attīstības indeksa aprēķinos republikas pilsētām izmanto bezdarba līmeni, iedzīvotāju ienākumanodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetā uz 1 iedzīvotāju, demogrāfisko slodzi, iedzīvotāju skaita izmaiņaspēdējo piecu gadu laikā.25 Aiz Jūrmalas, Rīgas, Jelgavas26 Aiz Jūrmalas, Jelgavas, Valmieras, Rīgas27 Ventspils iedzīvotāju aptauja. SKDS, 2010.gads.Esošās situācijas analīze, 2011.gada jūnijs 37