02.11.2014 Views

genderuli Tanasworobis gaumjobeseba saqarTveloSi

genderuli Tanasworobis gaumjobeseba saqarTveloSi

genderuli Tanasworobis gaumjobeseba saqarTveloSi

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong><br />

<strong>gaumjobeseba</strong><br />

<strong>saqarTveloSi</strong>


©hainrih biolis fondi<br />

Tbilisi 2009<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

Semdgeneli: eka wereTeli<br />

redaqtori: nino beqiSvili<br />

fotoebi: irina abJandaZe, eka aRdgomelaSvili<br />

foto 73-e gverdidan: hainrih biolis fondi. 2008<br />

winamdebare publikacia gamoica <strong>saqarTveloSi</strong> evrokavSiris delegaciis<br />

mier dafinansebuli proeqtis “sazogadoebrivi ndobis<br />

Camoyalibeba da marginaluri jgufebis Tanamonawileoba gadawyvetilebis<br />

miRebis procesSi <strong>saqarTveloSi</strong> gamWvirvale arCevnebis<br />

xelSewyobis gziT” farglebSi.<br />

publikacia gamoica evrokavSiris daxmarebiT. mis Sinaarsze pasuxismgebelia<br />

hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionaluri<br />

biuro da is ar asaxavs evrokavSiris Sexedulebebs.<br />

hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionaluri biuro<br />

zovreTis q.38<br />

0160 Tbilisi, saqarTvelo<br />

u!!!+995 32 38 04 67/68<br />

g!!!+995 32 91 28 97<br />

f!!!info@boell.ge<br />

w!!!www.boell.ge


sarCevi<br />

winasityvaoba 4<br />

proeqtis Sesaxeb 5<br />

kanonmdeblobis analizi da<br />

samomavlo perspeqtivebi 9<br />

xaTuna WiTanava 9<br />

nino javaxiSvili 17<br />

qalebi politikaSi 25<br />

lela gafrindaSvili 26<br />

eka aRdgomelaSvili 32<br />

qalTAa roli konfliqtebis daregulirebaSi 39<br />

nino cixisTavi 39<br />

qalTAa ekonomikuri<br />

mdgomareobis <strong>gaumjobeseba</strong> 45<br />

marina TabukaSvili 45<br />

nana fanculaia 53<br />

irma inariZe 59<br />

mixeil ToqmaziSvili 65<br />

qalebi da mdgradi ganviTareba 73<br />

marina elbaqiZe 73<br />

nino SavguliZe 81<br />

homofobia 89<br />

homofobia, rogorc socialuri problema 91<br />

homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde 104


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

winasityvaoba<br />

winamdebare krebuli warmoadgens konferenciis masalebs,<br />

romelic 2009 wlis noemberSi q. TbilisSi Sedga da <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebs mieZRvna. konferencia<br />

ganxorcielda evrokavSiris mier dafinansebuli proeqtis<br />

`samoqalaqo iniciativa Tanabari monawileobisaTvis~ farglebSi.<br />

organizatorebi SevecadeT sxvadasxva speqtrSi warmogveCina<br />

qalebis monawileoba sazogadoebriv da politikur<br />

cxovrebaSi da misi ganviTarebis samomavlo perspeqtivebi.<br />

konferenciis msvlelobisas ganvixileT iseTi sakiTxebi,<br />

rogoricaa qalebis monawileoba samSvidobo procesebSi, qalebi<br />

politikaSi, sakanonmdeblo bazis analizi <strong>genderuli</strong><br />

kuTxiT, qalebi ekonomikuri ganviTarebisaTvis da qalebi<br />

mdgrad ganviTarebaSi da sxv.<br />

konferenciis Tematikis aqtualobis gamo saWirod CavTvaleT<br />

am masalebis calke publikaciad gamocema.<br />

publikaciaSi Sevida TerTmeti moxseneba, sadac ganxilulia<br />

is sakiTxebi, romelTa gadaWra uaxloesi wlebis ganmavlobaSi<br />

unda moxdes.<br />

publikaciis bolo nawili daeTmo ramdenime Canawers sajaro<br />

debatebidan, romlebic hainrih biolis fondSi 2004<br />

wlidan imarTeba proeqtis `sajaro debatebi saqarTvelos<br />

modernizaciis Sesaxeb~ farglebSi. am gamocemaSi Sesuli<br />

diskusiebis Tema homofobiaa, romelic konferenciis samuSao<br />

Temebs Sorisac moiazreboda, Tumca konferenciis<br />

formatma misi ganxilvis saSualeba ar mogvca. homofobia<br />

Cveni sazogadoebisTvis aqtualur sakiTxad rCeba da<br />

aucileblad migvaCnia misi, rogorc sadiskusio Temis win<br />

wamoweva. publikaciaSi Sevida 2007 da 2009 wels Semdgari<br />

ori diskusiis Canaweri (16 marti, 2007 da 20 maisi, 2009),<br />

raTa gveCvenebina dinamika da sazogadoebis ganwyobis cvlileba<br />

droSi. gvinda avRniSnoT, rom sajaro debatebi<br />

hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionalur biuroSi<br />

2004 wlidan imarTeba. fondi cdilobs gansaxilvelad<br />

wamowios is Temebi, rac sazogadoebaSi im normebisa<br />

da Rirebulebebis damkvidrebas Seuwyobs xels, romelebic<br />

demokratuli da samoqalaqo politikuri kulturis ganviTarebas<br />

waadgeba. sajaro debatebi publikaciis saxiT<br />

yovelwliurad gamoicema da yvela diskusiis Canawers<br />

moicavs.<br />

dasasrul, gvsurs madloba vuTxraT <strong>saqarTveloSi</strong> evrokavSiris<br />

warmomadgenlobas, romlis finansuri daxmarebiTac<br />

ganxorcielda es proeqti, statiebis avtorebs, romlebmac<br />

TavianTi codna da gamocdileba gagviziares da imeds<br />

vitovebT, rom winamdebare publikacia saintereso masalad<br />

iqceva msjelobisaTvis da momavali diskusiebisTvis.<br />

4


proeqtis Sesaxeb<br />

hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionaluri biuros mier evrokavSiris<br />

finansuri mxardaWeriT 2007-2009 wlebSi ganxorcielda<br />

samwliani proeqti `samoqalaqo iniciativa Tanabari monawileobisaTvis~.<br />

proeqti mimarTuli iyo marginaluri jgufebis, kerZod qalebis,<br />

eTnikuri umciresobebis warmomadgenlebisa da iZulebiT gadaadgilebuli<br />

pirebis gaaqtiurebisaken. proeqtis umTavresi mizani iyo gaezarda<br />

samizne jgufis CarTuloba saqarTvelos politikur cxovrebaSi da xeli<br />

Seewyo qveyanaSi demokratiuli procesebis gamWvirvalobisa da am procesebis<br />

mimarT ndobis zrdisaTvis.<br />

proeqti xorcieldeboda 3 adgilobriv partnior-organizaciasTan er-<br />

Tad – `samoqalaqo kulturis saerTaSoriso centrTan~, `qalTa politikuri<br />

resurs centrTan~ da `qalTa ganaTlebis saerTaSoriso resurscentrTan~<br />

erTad da xuT ZiriTad nawilad iyo gayofili.<br />

amomrCevelTa ganaTlebis programa xorcieldeboda `samoqalaqo kulturis<br />

saerTaSoriso centris~ mier samcxe-javaxeTsa da qvemo qarTlSi.<br />

igi moicavda specialurad SemuSavebul satreningo programas eTnikuri<br />

umciresobebisaTvis da mimarTuli iyo saarCevno procesis proceduruli<br />

sakiTxebis ukeT gacnobisken. specialuri satreningo programis SemuSavebis<br />

Semdeg adgilobrivi multiplikatorebi muSaobdnen soflis<br />

TemebSi.<br />

proeqtis am nawilis mizani iyo safuZveli Caeyara momavalSi am miznobrivi<br />

jgufebis aqtiuri monawileobisaTvis <strong>saqarTveloSi</strong> mimdinare demokratiul<br />

procesebSi.<br />

SesaZleblobebis Seqmnis programa parlametis wevrobis kandidati da<br />

politikosi qalebis xelSewyobisaTvis SemuSavda `qalTa ganaTlebis<br />

saerTaSoriso resurs-centris~ mier da moicavda treningebis cikls<br />

regionuli lideri qalebisaTvis, aseve konsultaciebs politikur partiebTan<br />

qali kandidatebis gasaaqtiureblad.<br />

misi mizani iyo, sxvadasxva eTnikuri warmomavlobis qalebisaTvis mieca<br />

saqarTvelos politikur cxovrebaSi aqtiuri monawileobis SesaZlebloba,<br />

qalebSi gaeCina SegrZneba, rom isini politikuri diskursis ganuyofel<br />

nawils Seadgenen da, imavdroulad daerwmunebinaT isini, gamoeyenebinaT<br />

sakuTari saamomrCevlo uflebebi.<br />

JurnalistTa treningebis programa SemuSavda da ganxorcielda `samoqalaqo<br />

kulturis saerTaSoriso centris~ mier.<br />

regionaluri mediis JurnalistebisTvis SemuSavebul iqna specialuri<br />

programa, romelic moicavda sxvadasxva sakiTxebs, rogoricaa saarCevno<br />

sistemebi, marginaluri jgufebis politikuri monawileobis dadebiTi<br />

mxareebi, samoqalaqo kontrolisa da moqalaqeTa monawileobis modelebi.<br />

demokratiuli sajaroobis ganviTarebaSi mediis mier umciresobaTa<br />

sakiTxebis gaSuqebis mniSvneloba. aseve specialuri yuradReba eTmoboda<br />

genderisa da eTnikuri sakiTxebis mimarT mgrZnobelobis gazrdis<br />

sakiTxebs.<br />

5


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

komponenti mimarTuli iyo saqarTvelos sxvadasxva regionebis JurnalistTa<br />

cnobierebis amaRlebisaken da marginaluri jgufebis mimarT maTi<br />

mgrZnobelobis gazrdisaken.<br />

piar-kampania marginalur jgufTa warsadgenad moamzada da organizeba<br />

gauwia `qalTa politikurma resurs-centrma~. kampaniis mizani iyo, gam-<br />

Wvirvalobisa da Tanamonawileobis ideis xelSewyoba saqarTvelos mosaxleobaSi,<br />

gansakuTrebiT ki marginalur jgufebs Soris.<br />

kampaniis specialuri masalebi (posterebi, broSurebi, video da radioklipebi)<br />

SemuSavda miznobrivi jgufebis saWiroebebis gaTvaliswinebiT<br />

da mTel <strong>saqarTveloSi</strong> gavrcelda.<br />

am komponentis farglebSi daigegma da ganxorcielda regularuli tele<br />

da radio ganxilvebi. maTi ZiriTadi Temebi iyo demokratiuli faseulobebi,<br />

samarTliani da gamWvirvale arCevnebi, politikuri pasuxismgebloba<br />

da mosaxleobis ndobasTan dakavSirebul sxvadasxva sakiTxebi.<br />

rigi ganxilvebisa gansazRvrulad iyo mimarTuli eTnikuri umciresobebis,<br />

iZulebiT gadaadgilebuli pirebis da qalTa problemebisken.<br />

adgilobrivi Temis unarebisa da ndobis formirebisa da monawileobis<br />

programa xorcieldeboda hainrix biolis fondis mier da mimarTuli iyo<br />

regionaluri resursis gansaviTareblad.<br />

sasurveli Sedegis misaRwevad SeirCa Semdegi regionebi: samcxe-javaxeTi<br />

(axalcixe da axalqalaqi), qvemo qarTli (marneuli da bolnisi), Sida qar-<br />

Tli (gori), imereTi (quTaisi da wyaltubo), aWara (baTumi) da samegrelo<br />

(zugdidi).<br />

komponentis pirvel etapze Catarda specialurad SemuSavebuli<br />

treningebi qalebisaTvis, romlebic regionebis specifikidan gamomdinare<br />

sxvadasxva sakiTxebze akeTebda aqcentirebas. kerZod, erT-erTi<br />

moduli iyo mimarTuli arasamTavrobo seqtoris ganviTarebaze da ganixileboda<br />

iseTi Temebi, rogoricaa proeqtebis dagegmva da ganxorcieleba,<br />

strategiuli dagegmva, lideroba, xolo meore modulSi aqcenti<br />

keTdeboda koaliciuri muSaobis principebsa da solidarobaze. aseve<br />

SemuSavebul iqna specialuri satreningo modulebi adgilobriv TviTmmarTvelobis<br />

warmomadgenelTaTvis, romlebic exeboda warmomadgenlobiTobis<br />

genderulad dabalansebasa da gadawyvetilebis miRebis procesebSi<br />

mosaxleobis CarTulobasTan dakavSirebul sakiTxebs.<br />

am aqtiobebis paralelurad mowyobilma sajaro debatebma da mrgvali magidis<br />

diskusiebma Tavisi wvlili Seitana kritikuli azrovnebis, azrisa<br />

da gamoxatvis Tavisuflebis kulturis safuZvlebis SeqmnaSi.<br />

komponentis meore etapze moewyo sazafxulo skola wina aqtiobebidan<br />

SerCeuli monawileebisTvis, romlebic samoqalaqo sazogadoebis ideebis<br />

Semdgomi ganmaviTareblebi iqnebodnen TavianT raionebSi. sazafxulo<br />

skolis ZiriTadi samuSao modulebi iyo proeqtis menejmentis treningi,<br />

informaciis mopoveba da marTva. bolo etapze yuradReba gamaxvilebuli<br />

iyo koaliciis Seqmnaze, liderobasa da lobirebis meqanizmebze.<br />

proeqtis Semajamebeli RonisZieba gaxldaT saerTaSoriso konferencia<br />

`<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong>~. konferenciis<br />

6


samuSao Temebi iyo sakanonmdeblo bazis analizi da samomavlo perspeqtivebi,<br />

qalebi politikaSi, qalebi konfliqtebis daregulirebis sakiTx-<br />

Si, qalTa ekonomiuri mdgomareobis <strong>gaumjobeseba</strong>, qalebi da mdgradi<br />

ganviTareba. konferenciis erTgvar Sejamebas warmoadgenda publikacia,<br />

romelSic konferenciaze gakeTebuli moxsenebebis umetesi nawili Sevida.<br />

amas garda gamoica proeqtis Semajamebeli publikacia.<br />

proeqti `samoqalaqo iniciativa Tanabari monawileobisaTvis~ mTlianad<br />

regionebze iyo fokusirebuli da misi ganxorcielebisas hainrih biolis<br />

fondi Seecada gamoeyenebina adgilobrivi regionaluri resursi,<br />

gaezarda samizne jgufebis CarTuloba da amiT proeqtis mier wamoWrili<br />

iniciativebi ufro sicocxlisunariani gaexada. am strategiam saSualeba<br />

mogvca ganviTarebuliyo regionaluri resursi, romelic samomavlo<br />

proeqtebis ganxorcielebisas realur dasayrden Zalad SeiZleba iqces.<br />

fondi Semdgomac ganagrZobs TanamSromlobas proeqtis partniorebTan<br />

da monawileebTan da mxars dauWers adgilobrivi iniciativebis win<br />

wamowevasa da ganxorcielebas.<br />

7


lboponefcmpcjt!bobmj{j!eb!<br />

tbnpnbwmp!qfstqfrujwfcj!<br />

xaTuna WiTanava


saqarTvelos kanonmdeblobis<br />

mimoxilva <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

xaTuna WiTanava saqarTvelos axalgazrda<br />

iuristTa asociaciis `ojaxuri<br />

Zaladobis da adamianebiT vaWrobis<br />

(trefikingis) winaaRmdeg brZolis~ programis<br />

koordinatori.<br />

2004 wlidan muSaobs qalTa mimarT Zaladobis<br />

sakiTxebze. monawileobs<br />

sakanonmdeblo saqmianobaSi – aris ramdenime<br />

samarTlebrivi dokumetis Tanaavtori,<br />

uwevs samarTlebriv daxmarebas<br />

ojaxuri Zaladobis da trefikingis msxverplebs<br />

da monawileobs cnobierebis<br />

amaRlebis kampaniebSi.<br />

aqvs ori magistris xarisxi – samarTal-<br />

Si - savaWro da biznes samarTali (floridis<br />

universitetSi, florida aSS) da<br />

sajaro mmarTvelobaSi (sajaro mmarTvelobis<br />

instituti, Tbilisi)


saqarTvelos kannonmdeblobis mimoxilva <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

xaTuna WiTanava<br />

saqarTvelos kanonmdeblobiT <strong>genderuli</strong> Tanasworoba uzrunvelyofilia<br />

_ mamakacebi da qalebi Tanabari uflebebiT sargebloben,<br />

rac konstituciasa da sxva kanonebSia areklili. saqarTvelos ratificierebuli<br />

aqvs saerTaSoriso dokumentebi, romlebic krZalavs diskriminacias:<br />

`adamianis uflebaTa sayovelTao deklaracia~, `samoqalaqo da<br />

politikur uflebaTa saerTaSoriso paqti~, `qalTa diskriminaciis yvela<br />

formis aRmofxvris konvencia~ da sxv. magram, miuxedavad amisa, Cvens<br />

qveyanaSi SesaZleblobebis Tanasworoba jer kidev sakmaod problematur<br />

sakiTxs warmoadgens.<br />

SeiZleba iTqvas, rom saqarTvelos kanonmdebloba genderulad neitraluria<br />

– dagmobilia diskriminacia, magram ar aris gaTvaliswinebuli<br />

raime wamaxalisebeli zomebi qalTa monawileobis gasazrdelad; ar arsebobs<br />

meqanizmebi, romlebic xels Suwyobda qalebis monawileobas qveynis<br />

sazogadoebriv cxovrebaSi magaliTad, politikasa da biznesSi maT CarTvas.<br />

2006 wels saqarTvelos parlamentma daamtkica saqarTvelos <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> saxelmwifo koncefcia, rac, safuZvlad daedo kanonproeqts<br />

`<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> Sesaxeb~, romelic parlamentSi 2009 wels<br />

waradgines.<br />

unda aRiniSnos, rom 2006 wels koncefciis miReba wingadadgmuli nabiji<br />

iyo Tanasworuflebianobis mopovebis sferoSi. koncefcia saparlameto<br />

doneze damtkicebuli pirveli erovnuli dokumentia da aRiarebs, rom<br />

qveyanaSi aucilebelia <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> miRweva, magram is mainc<br />

deklaraciul xasiaTs atarebs da ufro metad problemis aRiarebas emsaxureba,<br />

vidre raime qmediTi meqanizmebis SemoRebas. am sferoSi kanonis<br />

miReba <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> instutucionalur doneze damkvidrebas<br />

da regulirebas Seuwyobs xels. aRsaniSnavia isic, rom <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> mxriv 1995 wlidan dRemde sakmaod bevri ram gakeTda. 2006<br />

wlis koncefciis da 2009 wels kanonproeqtis SemuSavebas am sferoSi momuSave<br />

arasamTavrobo da saerTaSoriso organizaciebis mravalmxrivi<br />

muSaoba uZRoda win.<br />

1994 wlis 22 seqtembers saqarTvelo SeuerTda konvencias’~qalTa diskriminaciis<br />

yovelgvari formis aRmofxvris Sesaxeb~, riTac valdebuleba<br />

aiRo, rom yvela saWiro zomas miiRebda qveynis politikur da<br />

sazogadoebriv cxovrebaSi qalTa mimarT diskriminaciis aRmosafxvrelad.<br />

konvenciiT qalebisTvis gaTvaliswinebulia Tanabari uflebebis<br />

uzrunvelyofa: saxeldobr, arCevnebsa da sajaro referendumebSi xmis<br />

micemis ufleba, sajarod arCeul organoebSi kandidaturis wamoyenebis<br />

SesaZlebloba da mTavrobis politikis Camoyalibebasa da ganxorcielebaSi<br />

monawileoba; agreTve imis SesaZlebloba, rom qalebma saxelmwifo<br />

postebi daikavon da monawileoba miiRon saxelmwifo organizaciebisa da<br />

asociaciebis saqmianobaSi.<br />

gaeroSi gaigzavna angariSi <strong>saqarTveloSi</strong> diskriminaciis yvela formis<br />

aRmofxvris da konvenciis cxovrebaSi gatarebis Sesaxeb. uSiSroebis sab-<br />

Wos adamianis uflebebis ganyofilebam SeimuSava specialuri programebi<br />

yvela sferoSi qalTa uflebebis dacvasTan dakavSirebiT.<br />

1995 wlis seqtemberSi saqarTvelom monawileoba miiRo qalTa sakiTxebze<br />

gaeros IV msoflio konferenciaSi `<strong>Tanasworobis</strong>, ganviTarebisa da mSvi-<br />

11


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

dobisaTvis~, sadac saqarTvelos arasamTavrobo organizaciebma qveynis<br />

angariSi waradgines. am konferenciis Sedegad 189 saxelmwifos mTavrobebi,<br />

maT Soris saqarTvelosic, SeTanxmdnen da daamtkices qalebis ganviTarebisa<br />

da gaZlierebisaken mimarTuli xuTwliani samoqmedo gegma,<br />

romelic aseve ~pekinis samoqmedo platformis~ saxeliT aris cnobili da<br />

miznad isaxavs qalebisaTvis meti SesaZleblobebis micemas da maT gansaxorcieleblad<br />

pirobebis Seqmnas.<br />

1997 wlis 27 noembers prezidentis brZanebulebiT #593, `pekinis samoqmedo<br />

platforma 2000 wels~ momzadda erovnuli samoqmedo gegma pekinis<br />

samoqmedo platformis ganxorcielebis mizniT. TebervalSi prezidentis<br />

#48 brZanebulebis Sesabamisad dafuZnda ~saxelmwifo komisia<br />

saxelmwifo politikis srulyofisaTvis qalebis xelSewyobis mizniT~.<br />

komisia unda yofiliyo mTavari sameTvalyureo organo saxelmwifo <strong>genderuli</strong><br />

politikis gansaxorcieleblad.<br />

1998 wels miRebuli iqna gaeros ganviTarebis programis mier SemuSavebuli<br />

samoqmedo gegma <strong>saqarTveloSi</strong> 1998-2000 wlebSi qalTa mdgomareobis<br />

gaumjobesebis Sesaxeb _ `qalebi ganviTarebis procesSi~, romelic<br />

prezidentis mier iqna damtkicebuli. samoqmedo gegma pekinis platformis<br />

Tormeti prioritetidan Svids moicavda. misi mTavari mizani<br />

saqarTvelos sazogadoebrivi cxovrebis yvela sferoSi <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> uzrunvelyofa iyo da iTvaliswinebda qalTa daxmarebis<br />

aucileblobas gardamaval periodSi arsebul socialur problemaTa gadasaWrelad,<br />

rac qveynis kanonmdeblobaSi konkretuli cvlilebebis Setanas<br />

gulisxmobda.<br />

`qalTa diskriminaciis yvela formis aRmofxvris~ komitetis rekomendaciebis<br />

sapasuxod 1999 wlis agvistoSi saxelmwifom gamosca specialuri<br />

brZanebuleba #511, romelic mimarTuli iyo qalTa uflebebis dacvis<br />

gaumjobesebisaken. am brZanebulebiT `qalTa adamianis uflebebis dacvis<br />

gaZlierebis RonisZiebebis Taobaze~ saxelmwifo komisiam SeimuSava<br />

da amocanebi dausaxa 13 samTavrobo uwyebas. es amocanebi miznad isaxavda<br />

qalTa uflebebis xelSewyobasa da qveyanaSi qalebisTvis pirobebis <strong>gaumjobeseba</strong>s.<br />

2000 wlis 25 Tebervlis prezidentis #64 brZanebulebis Tanaxmad damtkicda<br />

qalebis mimarT Zaladobis winaaRmdeg brZolis samwliani gegma<br />

(2000-2002). Semdegi vada ki 2004 wlamde gagrZelda.<br />

2003 wlis `vardebis revoluciis~ Semdeg <strong>saqarTveloSi</strong> ganxorcielda<br />

rigi administraciuli cvlilebebisa, romlebmac garkveuli gavlena<br />

moaxdina qalTa winsvlis sakiTxze – marTalia, uSiSroebis sabWosTan arsebuli<br />

`qalTa winsvlis komisia~ 2004 wlis ianvarSi gauqmda, magram mis<br />

nacvlad saqarTvelos parlamentis TavmjdomaresTan arsebuli <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebis sakonsultacio sabWo Camoyalibda.<br />

2003 agvistoSi, genderis problemebze momuSave arasamTavrobo organizaciebma<br />

parlamentSi wamoayenes iniciativa politikur partiebSi<br />

kvotebis SemoRebis Sesaxeb. es winadadeba deputatebis mier ugulvelyofil<br />

iqna, kenWisyris proceduraSi 235-dan mxolod 67 deputatma<br />

miiRo monawileoba. aRsaniSnavia, rom Tavad arasamTavrobo seqtorSic<br />

sxvadasxva Sexeduleba aqvT kvotirebis proncipis SemoRebasTan dakav-<br />

SirebiT.<br />

12


2004 wels parlamentis spikeris #105/3 brZanebulebiT da gaeros ganvi-<br />

Tarebis programis proeqtis ~genderi da politika samxreT kavkasiaSi~<br />

mxardaWeriT, saqarTvelos parlamentis TavjdomaresTan arsebuli <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebis sabWo Camoyalibda. sabWos uZRveboda<br />

spikeri da igi Cvidmeti wevrisagan Sedgeboda: Svidi parlamentis wevri,<br />

sami samTavrobo struqturis warmomadgeneli (Sromis, janmrTelobisa<br />

da socialur saqmeTa saministro, saqarTvelos evropuli integraciis<br />

saxelmwifo ministris kabineti, erovnuli uSiSroebis sabWosa da saqarTvelos<br />

saxalxo damcvelis aparati), da eqvsi piri arasamTavrobo seqtoridan.<br />

sabWo gansazRvravda saxelmwifos genderul politikas da<br />

genderis kuTxiT qveynis kanonmdeblobis saerTaSoriso normebTan da<br />

standartebTan Sesabamisobas uzrunvelyofda.<br />

2005 wlis 28 ivniss saqarTvelos mTavrobis #109 dadgenilebis safuZvelze<br />

da arasamTavrobo organizaciebis iniciativiT daarsda `droebi-<br />

Ti samTavrobo komisia <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebze~. sakonsultacio<br />

sabWos msgavsad, iqac warmodgenili iyo parlamenti, samTavrobo<br />

struqurebi da arasamTavrobo seqtori. komisias daevala, erTi wlis ganmavlobaSi<br />

SeemuSavebina erovnuli koncefcia da <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

miRwevis gegma. droebiTi samTavrobo komisia 2006 wels gauqmda.<br />

2006 wlis TebervalSi, gaeros sxvadasxva saagentoebis mxardaWeriT<br />

(gaeros ganviTarebis programa, gaeros ganviTarebis fondi qalebisaTvis,<br />

gaeros mosaxleobis fondi), komisiam da sakonsultacio sabWom Seqmnes<br />

samuSao jgufi, sadac am komisiisa da mrCevelTa sabWos wevrebis<br />

garda, monawileobdnen mTavrobis, arasamTavrobo seqtoris da saxalxo<br />

damcvelis aparatis warmomadgenlebi. amave wlis 24 ivliss parlamentma<br />

miiRo <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> saxelmwifo koncefcia, romelic saparlamento<br />

doneze miRebuli erT-erTi yvelaze mniSvnelovani dokumentia.<br />

2007 wlis maisSi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> koordinaciis sakiTxebze pasuxismgebloba<br />

mTavrobis aRmasrulebeli Stodan saxelmwifo ministris<br />

daqvemdebarebaSi gadavida. 20 ivliss #97/3 brZanebulebiT ganaxlda<br />

saqarTvelos parlamentis TavjdomaresTan arsebuli <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

sakiTxebis sakonsultacio sabWos Semadgenloba, sadac parlamentis<br />

eqvsi wevri Sevida.<br />

amave wlis 26 seqtembers momzadda da #539 samTavrobo brZanebulebiT<br />

damtkicda erovnuli samoqmedo gegma (2007-2009 ww.), romelic Semdeg<br />

sakiTxebs moicavs:<br />

• <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> disciplinaTSorisi komisiis Seqmna;<br />

• <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> samarTlebrivi safuZvlis SemuSaveba;<br />

• genderul sakiTxebze mosaxleobis cnobierebis amaRleba, <strong>genderuli</strong><br />

sakiTxebis popularizaciis da maTze informaciis gavrcelebis meSveobiT;<br />

• genderul sakiTxebTan dakavSirebuli stereotipebis genderul Tanasworobze<br />

orientirebuli axali xedviT Secvla ganaTlebis sistemis yvela<br />

doneze.<br />

agreTve #211 brZanebulebis safuZvelze Camoyalibda <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

politikis SemmuSavebeli uwyebaTaSorisi komisia. komisiis<br />

aT wevrs, romlebic samTavrobo uwyebebidan iyvnen warmodgenilni, reformebis<br />

koordianaciis sferoSi saxelmwifo ministri xelmZRvanelobsaqarTvelos<br />

kannonmdeblobis mimoxilva <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

xaTuna WiTanava<br />

13


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

da. komisia Seiqmna, magram ar umuSavia.<br />

2009 wels saqarTvelos parlamentSi sakomiteto mosmena gaira kanonproeqtma<br />

`<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> Sesaxeb~. kanonproeqtis SeqmnaSi<br />

aqtiuri monawileoba miiRo saqarTvelos parlamentis TavjdomaresTan<br />

arsebuli <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebis sakonsultacio sabWom,<br />

UNDP-m da arasamTavrobo organizaciebma. kanoni ayalibebs saxelmwifo<br />

politikis ZiriTad mimarTulebebs qalisa da mamakacis Tanabari uflebebis,<br />

Tavisuflebebisa da SesaZleblobebis sferoSi, avalebs Sesabamis<br />

uwyebebs Seagrovon da daamauSavon statistika <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

sferoSi, ayalibebs saqarTvelos parlamentSi mudmivmoqmed samuSao<br />

jgufs da <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> uwyebaTaSoris samTavrobo komisias,<br />

gansazRvravs qalisa da mamakacis <strong>Tanasworobis</strong> garantiebs socialuri<br />

cxovrebis sxvadasxva sferoSi. sakanonmdeblo paketSi agreTve Sedis<br />

cvlilebebi saqarTvelos administraciul samarTaldarRvevaTa kodeqsSi,<br />

romlebic <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> darRvevisTvis Sesabamis pasuxismgeblobas<br />

Seexeba. paketi agreTve Seicavs Sesabamis cvlilebebs sxva<br />

sakanonmdeblo aqtebSi, romlebic am kanonidan gamomdinareobs. magali-<br />

Tad, cvlilebebi saqarTvelos saarCevno kodeqsSi, saqarTvelos SromiT<br />

kodeqsSi, statistikis Sesaxeb saqarTvelos kanonSi da sxva.<br />

Sesabamisad, kanoni xazs usvams saqarTvelos mier aRiarebul saerTaSoriso<br />

principebs da diskriminaciis aRmofxvras. kanonSi gansakuTrebuli<br />

fokusi keTdeba diskriminaciis aRmofxvraze:<br />

dasaqmebisa da SromiTi movaleobebis Sesrulebisas;<br />

SromiTi urTierTobisas;<br />

jandacvisa da socialur sferoSi;<br />

saojaxo urTierTobebSi;<br />

qalisa da mamakacis mier yvela saxis saganmanaTleblo dawesebulebaSi<br />

zogadi, profesiuli, umaRlesi ganaTlebis miRebisas;<br />

socialur-ekonomikuri da sainformacio resursebisadmi Tanabari<br />

xelmisawvdomoba;<br />

kanoni agreTve exeba saojaxo urTierTobebs, xazs usvams, rom qali da<br />

mamakaci sargebloben Tanabari piradi da qonebrivi uflebebiT da maT<br />

Tanabari movaleobebi ekisrebaT, Tanaswori ufleba aqvT damoukideblad<br />

gadawyviton SromiT da sazogadoebriv saqmianobaSi monawileobis<br />

sakiTxi, Svilebis aRzrdisa da sxva problemebi. gansakuTrebiT<br />

sainteresoa, rom kanoni ayalibebs Tanasworobas qonebrivi sakiTxebis<br />

aspeqtSi, radgan miuxedavad imisa, rom kanonmdeblobiT qalsa da mamakacs<br />

Tanabari xelmisawvdomoba aqvT socialur-ekonomikur resursebisadmi<br />

da memkvidreobis miRebisas, qveyanaSi damkvidrebuli praqtika aCvenebs,<br />

rom qonebis da memkvidreobis gadacema mamakacebis sasargeblod ufro<br />

xSirad xorcieldeba.<br />

winamdebare kanonis erT-erTi yvelaze saintereso muxli (muxli 13) Seexeba<br />

Tanaswori saarCevno uflebebis garantiebs da ayalibebs, rom saarCevno<br />

subieqtebis mier kandidatTa siebis momzadebisas, daculi unda<br />

iqnes <strong>genderuli</strong> Tanasworoba; aseve saarCevno subieqtebis xelmZRvanel,<br />

aRmasrulebel, makontrolebel da sxva organoebSi qalTa da mamakacTa<br />

Tanaswori warmomadgenloba. msgavsi specialuri zomebi msoflio praqtikaSi<br />

sakmaod farTod gamoiyeneba. arCevnebze moqmedebs e.w. `<strong>genderuli</strong><br />

cenzi,~ rac vlindeba partiis mier kandidatTa SerCevis meqanizmebSi,<br />

14


saqarTvelos kannonmdeblobis mimoxilva <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

xaTuna WiTanava<br />

saarCevno kampaniis dafinansebaSi, masmediis saSualebebiT qali kandidatebis<br />

reklamirebaSi. aRsaniSnavia isic, rom <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

formalurad aRiareba ar iZleva realuri uzrunvelyofis garantiebs.<br />

amitom, zogierTma qveyanam kanonmdeblobaSi garkveuli daTqmebi Cado,<br />

romlebic xels Seuwyobs <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> principebis ganxorcielebas.<br />

kanonproeqtis avtorebma didi kamaTis Semdeg gadawyvites, am<br />

etapisTvis ar SemoeRoT kvotirebis principi, rac am kuTxiT, patara, magram<br />

mainc wingadadgmuli nabiji iqneboda.<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> Sesaxeb kanons Semoaqvs kidev ramdenime mniSvnelovani<br />

cvlileba. magaliTad, <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

statistikis Segroveba (sqesis niSniT gancalkevebuli monacemebi) da damuSaveba<br />

uflebamosili saxelmwifo organoebis mier da maTi Semdgomi<br />

sistematizacia statistikis saxelmwifo departamentis mier. es informacia<br />

sasargeblo iqneba genderis sferoSi saxelmwifo politikis dagegmvisas<br />

da ganxorcielebisas.<br />

kanonis me-3 Tavi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> uzrunvelyofis sferoSi saxelmwifo<br />

organoTa uflebebsa da movaleobebs Seexeba. yalibdeba ori<br />

uwyeba – saqarTvelos parlamentSi Sesabamisi mudmivmoqmedi samuSao<br />

jgufi, romlis funqciaa genderul sakiTxebze sistemuri da koordinirebuli<br />

muSaobis uzrunvelyofa. saqarTvelos mTavrobaSi ki Seiqmneba<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> uzrunvelyofis sakiTxebze momuSave mudmivmoqmedi<br />

uwyebaTaSorisi komisia.<br />

2006 wels miRebuli saqarTvelos <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> saxelmwifo<br />

koncefcia zogadad ayenebda <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxs da ayalibebeda<br />

ZiriTad mimarTulebebs, romlebic saqarTvelos xelisuflebas<br />

unda gaetarebina. es kanoni ki gansazRvravs <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

ZiriTad safuZvlebs, garantiebs iZleva politikur da socialur,<br />

agerTve sazogadoebriv sferoebSi, dasaqmebisa da ganaTlebis sakiTxSi,<br />

saojaxo urTierTobebSi, jandacvaSi; ori axali uwyebis Seqmna <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxSi parlamentis da mTavrobis koordinirebul<br />

muSaobas daexmareba; ayalibebs qalTa warmomadgenlobis gazrdas<br />

saarCevno siebSi da Sesabamisad, qalTa monawileobas gazrdas gadawyvetilebis<br />

miRebis procesebSi. Tumca, migvaCnia, rom xelmZRvanel,<br />

aRmasrulebel, makontrolebel da sxva organoebSi Tanaswori warmomadgenlobis<br />

misaRwevad droTa ganmavlobaSi kidev ufro meti wamaxalisebeli<br />

zomebis Cadeba SeiZleba.<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> kuTxiT 1995 wlidan dRemde, marTlac, sakmaod<br />

bevri ram gakeTda, magram miuxedavad amisa, realurad bevri araferi<br />

Secvlila. amis erT-erTi mizezi isicaa, rom saqarTvelos kanonmdebloba<br />

gendrulad neitraluria – ar arsebobs iseTi specialuri normebi,<br />

romlebic xels Seuwyobda <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> miRwevas. amasTan<br />

tradiciuli Sexedulebebi da warmodgenebi qalisa da kacis stereotipuli<br />

rolebis Sesaxeb, qveyanaSi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> miRwevas zRudavs.<br />

zogadad, <strong>saqarTveloSi</strong> aris ramdenime sfero, sadac qalis monawileoba<br />

genderulad mgrZnobiare cvlilebebis gatarebiT unda iqnes miRweuli:<br />

• saparlamento da adgilobriv TviTmmarTvelobis arCevnebSi qalTa<br />

monawileoba;<br />

15


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

• aRmasrulebel xelisuflebaSi (gadawyvetlebis mimRebis doneze) qalTa<br />

dasaqmeba;<br />

• qalTa qonebivi uflebebis ganxorcieleba – miuxedavad imisa, rom<br />

samoqalaqo kodeqsis 1153 muxli pirdapir krZalavs diskriminacias<br />

sqesis niSniT, faqtobrivad arsebuli tardiciebidan gamomdinare,<br />

qalebi sakmaod xSirad amboben uars qonebrivi (memkvidreobiTi)<br />

uflebis ganxorcielebaze Zmis sasargeblod;<br />

• ojaxSi Zaladoba – damcavi da Semakavebeli orderebis gacema;<br />

• qalTa monawileoba qveynis ekonomikur cxovrebaSi<br />

• <strong>genderuli</strong> biujetis Seqmna;<br />

• <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi statistikuri informaciis arseboba<br />

da/an kvlevebis Catareba saxelmwifo doneze.<br />

• qalTa uflebebis dacvis gaumjobesebis mizniT saWiroa arsebuli<br />

meqanizmebis gaZliereba da xelisuflebis mxridan mkafiod gamoxatuli<br />

politikuri neba. agreTve Zalian didi mniSvneloba eniWeba<br />

sazogadoebis gaTviTcnobierebas <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> Sesaxeb.<br />

amitom, saxelmwifom gansakuTrebuli aqcenti unda gaakeTos gana-<br />

Tlebis rolze da Caataros sainformacio kampaniebi.<br />

isic unda aRiniSnos, rom bevr qveyanaSi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> miRweva<br />

jer kidev problemad rCeba. evropis qveynebSic ki Tvlian, rom bevri<br />

ram aris gasakeTebli, sanam realurad miiRweva Tanasworuflebianoba.<br />

magram am qveynebSi muSaobs garkveuli meqanizmebi, romlebic <strong>Tanasworobis</strong><br />

principebis cxovrebaSi gatarebas uzrunvelyofs. aseve, gansakuTrebuli<br />

mniSvneloba eniWeba axali Taobis <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

principebze aRzrdas.<br />

saqarTvelos mTavroba Tu gamoxatavs politikur nebas da Tanasworuflebianobis<br />

misaRwevad da qalTa gadawyvetilebis procesebSi CasarTavad<br />

kanonSi da kanonqvemdebare aqtebSi realuri meqanizmebi Caideba, ma-<br />

Sin, nel-nela Seicvleba midgoma da gaizrdeba qalTa monawileoba qveynis<br />

sazogadoebriv, politikur da ekonomikur cxovrebaSi. winaaRmdeg Sem-<br />

TxvevaSi, es kanonic 2006 wlis koncefciis msgavsad, deklaraciuli xasiaTisa<br />

iqneba da ubralo faratina furclad darCeba, romlis miRebac mxolod<br />

qveynis mier aRebulma saerTaSoriso valdebulebebma ganapiroba.<br />

16


lboponefcmpcjt!bobmj{j!eb!bybmj!<br />

lboponefcmpcjt!qfstqfrujwfcj<br />

nino javaxiSvili


winaaRmdegoba pozitiuri qmedebisadmi:<br />

studentebis da arasamTavrobo organizaciebis<br />

warmomadgenlebis poziciebi<br />

nino javaxiSvili _ arasamTavrobo<br />

organizacia „dinamikuri fsiqologia<br />

ganviTarebisa da demokratiisaTvis“<br />

aRmasrulebeli direqtori da <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> saparlamento<br />

sabWos wevri, fsiqologiis mecnierebaTa<br />

doqtori, Tsu profesori. Tsu<br />

socialur mecnierebaTa centris mier<br />

administrirebuli genderis samagistro<br />

programis avtori da xelmZRvaneli<br />

2005-2008 wlebSi. kiTxulobs<br />

leqciebs da eweva kvlevas socialuri<br />

fsiqologiisa da genderis sakiTxebze.


winaaRmdegoba pozitiuri qmedebisadmi: studentebis da<br />

arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenlebis poziciebi<br />

nino javaxiSvili<br />

2008 wlis ap ril Si sa qar Tve los par la ments wa rud gi nes jgu fis ini ciativa,<br />

romelic miznad isaxavs politikur partiebSi kvotebis sistemis<br />

Se mo Re bas ise, rom par ti is si is yo ve li me o re wev ri gan sxva ve bu li sqe sis<br />

war mo mad ge ne li 1 iyos. parlamenti valdebulia ganixilos es winadadeba<br />

da da de bi Ti, an uar yo fi Ti pa su xi gas ces. es mo va le o ba axa li mow ve vis<br />

par la ments ekis re ba da jer je ro biT uc no bi a, ro dis ga ni xi lavs is gende<br />

ru li Ta nas wo ro bi sa ken mi mar Tul am ini ci a ti vas. Tum ca, uk ve cno bilia<br />

wi na mow ve vis par la men tis zo gi er Ti wev ris mkveT rad uar yo fi Ti damo<br />

ki de bu le ba am sa kiTx i sad mi.<br />

miuxedavad imisa, rom parlamentis is wevrebi, romlebmac am iniciativasTan<br />

dakavSirebiT gamoTqves mosazreba, gansxvavebuli politikuri Sexedulebebis<br />

arian, sakmarisad erTsulovanni iyvnen im argumentebis warmodgenisas,<br />

romlebiTac politikur partiebSi <strong>genderuli</strong> kvotebis sistemis SemoRebas<br />

ewinaaRmdegebodnen. argumentebi Semdegi iyo: `saerTod, kvotebis winaaRmdegi<br />

var, kvota niSnavs, rom aRiareb qalebis sisutes da uunarobas da xelovnurad<br />

cdilob mis moyvanas politikaSi~. `qali ratom avirCioT, iqneb<br />

mamakaci sjobs?~ aRmoCnda, rom kvotebisadmi uaryofiTi damokidebuleba<br />

gavrcelebuli fenomenia (Schu man et al. 1997). socialur da politikis fsiqologiaSi<br />

ganxorcielebuli mravali kvleva aCvenebs, rom pozitiuri qmedebis<br />

2 es da sxva formebi adamianebis mier araerTgvarovnad aRiqmeba da aigeba.<br />

pozitiuri qmedeba politikuri sistemis gavrcelebuli da damkvidre<br />

bu li ia ra Ria Ta nas wo ro bis mi saR we vad, mas aq ti u rad iye ne ben aS S-Si<br />

ra sob ri vi uTa nas wo ro bis, in do eT Si kas te bis sis te mis, ev ro pis mra val<br />

qveyanaSi (norvegiaSi, safrangeTSi, germaniaSi da sxv.) <strong>genderuli</strong> uTanas<br />

wo ro bis aR mo saf xvre lad. rad ga nac ga dawy ve ti le bis mi Re bis or ganoebSi<br />

qalTa warmomadgenlobis zrdis koeficienti mcirea, politikaSi<br />

gen de ru li dis ba lan sis da saZ le vad msof li os 70-ze met ma qve ya nam ga moiyena<br />

iseTi specialuri RonisZiebebi, rogoricaa saarCevno kvotebi.<br />

pozitiuri qmedebisadmi winaaRmdegoba Tavdapirvelad elitarul poli<br />

ti kur dis kur sSi gaC nda da Sem dgom gav rcel da far To wre eb Si (Gamson,<br />

Mo dig li ani, 1987) pozitiuri qmedebis sawinaaRmdego argumentacia Semde<br />

gi a: is usa mar Tlod ani Webs upi ra te so bas gar kve ul jgu febs, es igi ve<br />

dis kri mi na ci a a, is stig mas adebs zus tad im xalxs, vi si dax ma re bac surs,<br />

is xazs us vmas ide as, rom gar kve u li jgu fe bi sxveb ze ua re sia (Car mi nes and<br />

Mer ri man, 1993). ro gorc vxe davT, qar Tve li res pon den te bis ar gu men te bi<br />

prqti ku lad em Txve va ze moT moy va nil mo saz re bebs.<br />

1 cvlileba unda Sevides saqarTvelos organul kanonSi moqalaqeTa politikuri gaerToianebebis<br />

Sesaxeb. 96-e muxlis me-7 nawili Camoyalibdes Semdegi redaqciiT:<br />

7. partiuli siis Sedgenis wess gansazRvraven partiebi da saarCevno blokebi, imgvarad, rom<br />

siis yoveli meore iyos gansxvavebuli sqesis warmomadgeneli.~.<br />

97-e muxlis me-4 nawili Camoyalibdes Semdegi redaqciiT:<br />

`4. partiam/saarCevno blokma maJoritaruli wesiT asarCevad unda waradginos ZiriTadi da<br />

sarezervo maJoritari kandidatebi, imgvarad, rom yovel sam kandidatSi iyos aranakleb erTi<br />

gansxvavebuli sqesis warmomadgeneli, xolo im SemTxvevaSi, rodesac warsadgenia xuTi kandidati,<br />

maT Soris ori unda iyos gansxvavebuli sqesis warmomadgeneli. im SemTxvevaSi, rodesac<br />

mravalmandatian saarCevno olqSi warsadgen kandidatTa raodenoba samze naklebia, magram<br />

ZiriTad da sarezervo maJoritarul kandidatebad erTianobaSi warsadegia oTxi kandidati,<br />

warsadgen oTxeulSi unda iyos aranakleb ori gansxvavebuli sqesis warmomadgeneli.~<br />

2 am terminis qarTuli versiis kidev erTi variantia pozitiuri diskriminacia. Cemi azriT,<br />

sityva qmedeba ukeT gamoxatavs am terminis arss, vidre diskriminacia, radgan pozitiuri<br />

qmedeba swored diskriminaciis aRmofxvriskenaa mimarTuli.<br />

19


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

• pozitiuri qmedebis ramdenime forma arsebobs. mkvlevrebi maT 6<br />

jgu fad yo fen. si da ni u si da ha lei (Haley, Sidanius, 2006) aCveneben, rom<br />

res pon den te bi gan sxva ve bul da mo ki de bu le bas av le nen po zi tu ri<br />

qme de bis am eq vsi for mis mi marT, ker Zod ga mo ik ve Ta sa mi qvej gu fi:<br />

• pir veli qvej gu fis for me bi sad mi da mo ki de bu le ba da de bi Ti a:<br />

• garkveuli jgufebis wevrTa ganaTleba maTi kvalifikaciis asamaRleb<br />

lad;<br />

• gan sa kuT re bu li Za lis xme vis da xar jva gar kve ul jgu feb Si kva li ficiuri<br />

kadrebis mosaZieblad;<br />

• meore qvejgufis formebisadmi respondentebi zomier damokidebule<br />

bas av le nen;<br />

• garkveuli jgufis wevrobis gaTvaliswineba erT-erT faqtorad;<br />

• garkveuli jgufis wevrobis faqtorad gamoyeneba Tanabari kvalifika<br />

ci is mqo ne ap li kan teb Tan;<br />

• me sa me qvej gu fis for me bi sad mi yve la ze uar yo fi Ti da mo ki de bu le ba<br />

ga mov lin da;<br />

• kvo te bi, anu gar kve u li jgu fis wev re bi saT vis ad gi le bis da be ve ba;<br />

• garkveuli jgufis naklebad kvalificirebuli wevrisaTvis privilegi<br />

is mi ni We ba.<br />

kvle veb ma aC ve na, rom po zi ti u ri qne de bis mxar da We ra da mo ki de bu lia<br />

politikur orientaciaze — mas liberalebi metad uWeren mxars, vidre<br />

kon ser va to re bi (Si da ni us, Prat to, Bo bo 1996); ra sa ze _ um ci re so be bi (i gulis<br />

xme ba aSS-s um ci re so be bi, la Ti no a me ri ke le bi, azi e le bi da af ro a meri<br />

ke le bi) me tad uWe ren mxars, vid re um rav le so ba _ TeT rka ni a ne bi (Fe deri<br />

co and Si da ni us, 2000, Si da ni us et all., 1996); in di vi u a liz mze _ rac uf ro mxars<br />

uWers individualizms respondenti, miT ufro ewinaaRmdegeba pozitiur<br />

qme de bas (Si da ni us 2000).<br />

gar da ze moT moy va ni li faq to re bi sa, po zi ti u ri dis kri mi na ci i sad mi<br />

da mo ki de bu le ba ze ze moq me debs so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta ci a,<br />

kerZod, maRali socialuri dominantobis mqone adamianebi da aseTebi<br />

ume te sad do mi nan tu ri jgu fis wev re bi ari an, po zi ti ur qme de bas uf ro<br />

miuRebeli formebiT ayalibeben (mag: kvota), xolo daqvemdebarebuli<br />

jgu fe bis wev re bi, rom leb sac ume te sad da ba li so ci a lu ri do mi nan tobis<br />

ori en ta cia aqvT, po zi ti ur qme de bas Se da re biT mi sa Re bi for me biT<br />

(mag: ga naT le ba) aya li be ben.<br />

socialuri dominantobis Teoriis mTavari debulebaa, rom yovel sazogadoebaSi<br />

arsebobs jgufuri ierarqia. TiToeuli ierarqiuli struqtura<br />

sa Ta ve Si mi ni mum erT an mci re ra o de no biT do mi nan tur da he ge mo nur<br />

jgufs da ram de ni me daq vem de ba re bul jgufs mo i cavs. do mi nan tur jgufs<br />

pozitiuri socialuri pozicia aqvs — politikuri avtoriteti da Zala,<br />

cxovrebis saukeTeso pirobebi, maRali socialuri statusi da sxv. daqvem<br />

de ba re bul jgufs yo ve li ve es ar ga aC nia (Si da ni us, Prat to, 1999; ja va xiSvi<br />

li, be ru aS vi li, kldi aS vi li, 2007).<br />

sak vle vi kiTx va Sem de gi a: aris Tu ara gen de ri kav Sir Si po zi ti u ri qme debi<br />

sad mi wi na aR mde go bas Tan? gan xi lul li te ra tu ra Si am kiTx va ze pa su xi<br />

ar Cans, Tu ar Cav TvliT na kos tes da mi si ko le ge bis mo na ce mebs imis Sesa<br />

xeb, rom biz ne sis fa kul te tis stu den te bi uar yo fi Tad ari an gan wyobil<br />

ni qa leb ze mi mar Tu li po zi ti u ri qme de bi sad mi. sa va ra u dod, gen de ri<br />

nam dvi lad iq ne ba faq to ri, ro me lic aZ li e rebs po zi ti u ri qme de bis mo wi-<br />

20


winaaRmdegoba pozitiuri qmedebisadmi: studentebis da<br />

arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenlebis poziciebi<br />

nino javaxiSvili<br />

na aR mde ge Ta re zis ten to bas im mo ti viT, rom qa le bi ar ari an da Cag ru lebi<br />

da maT Ta vad ar surT po li ti ka Si mos vla. Se sa ba mi sad, Cve ni hi po Te za<br />

Sem de gi a: wi na aR mde go ba gen de ru li kvo te bi sad mi uf ro ma Ra li iq ne ba,<br />

vid re zo ga dad kvo te bis sis te mi sad mi.<br />

kvo te bis sis te mi sad mi uar yo fiT da mo ki de bu le bas da so ci a lu ri do minan<br />

to bis ori en ta ci as So ris kav Si ris kvle vi sas, aR moC nda, rom hi po Teza<br />

Sem de gi a: rac uf ro ma Ra lia so ci a lu ri do mi na to bis ori en ta ci a, miT<br />

uf ro wi na aR mde gi iq ne bi an ada mi a ne bi kvo te bis (maT So ris gen de ru lis)<br />

mi marT; xo lo, rac uf ro da ba lia so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta ci a<br />

miT ufro dauWeren mxars kvotebis sistemas.<br />

me To di<br />

gavzome socialuri dominantobis orientacia da damokidebuleba kvotebis<br />

sis te mis, xo lo Sem deg gen de ru li kvo te bis mi marT.<br />

socialuri dominantobis orientacia amave Teoriis avtorebis - sidaniusisa<br />

da pratos mier Seqmnili kiTxvariT gavzome. kvotebisadmi damokide<br />

bu le ba fo kus -jgu fu ri in ter vi us me To diT vik vli e. jgu fe bis mo nawi<br />

le ebs ve kiTx e bo di, ras fiq rob dnen po zi ti ur qme de ba ze, mis cak le ul<br />

formebze, dauWerdnen Tu ara mxars kvotebs saerTod da im SemTxvevaSi,<br />

Tu es zo ma mi mar Tu li iq ne bo da qa leb ze. fo kus jgu fis mo na wi le e bi Tavi<br />

anT da mo ki de bu le bebs ase ve 7-qu li an ska la ze afiq si reb dnen, sa dac 1<br />

niS nav da mi ni ma lur mxar da We ras, xo lo 7 — maq si ma lurs.<br />

kvle va Ca tar da sul 14 fo kus jguf Si. maT gan, 9 stud ne teb Tan (63 studenti),<br />

xolo 5 arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenlebTan (35<br />

mo na wi le).<br />

sainteresoa, rom mTel SerCevaSi - sul 98 adamiani, mxolod 15 mamakaci monawileobda,<br />

anu, SerCevis 14.7%. monacemebis damuSavebam aCvena, rom qal<br />

da mamakac monawileTa mosazrebebi erTmaneTisagan ar gansxvavdeboda.<br />

Se de ge bi:<br />

fo kus jgu fe bi<br />

aR moC nda, rom sa er Tod kvo te bis da ker Zod, gen de ru li kvo te bis mxar da-<br />

We ra gan sxva ve bu li a:<br />

cxri li #1 kvo te bi sa da gen de ru li kvo te bis mxar da We ra fo kus jgu fis<br />

wev re bis mi er<br />

stu den te bi<br />

ara sam Tav ro bo<br />

organizaciebis<br />

war mo mad gen le bi<br />

kvo te bis mxar da We ra Qqa le bi ma ma ka ce bi qa le bi ma ma ka ce bi<br />

sa Su a lo qu la 5.7 5.6 6.3 6.1<br />

stan dar tu li ga dax ra 1.2 0.5 17 0.6<br />

gen de ru li kvo te bi Qqa le bi ma ma ka ce bi qa le bi ma ma ka ce bi<br />

sa Su a lo qu la 4.9 4.8 5.4 5.1<br />

stan dar tu li ga dax ra 1.1 0.6 1.3 0.7<br />

21


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

ori ve fo kus jguf Si ga mov lin da po zi ti u ri qme de bis ro gorc mxar dam-<br />

We ri, ase ve sa wi na aR mde go mo saz re be bi. gan sa kuT re biT un da aRi niS nos<br />

stu den te bis fo kus jgu fe bi, sa dac sa qar Tve lo Si qal Ta po li ti ka Si<br />

nak le bad war mod ge nis prob le mis ga daW ris gzad mo na wi le eb ma Ta vad daasaxeles<br />

kvotebis sistema da ganixiles misi dadebiTi da uaryofiTi mxareebi.<br />

stu den te bi:<br />

da de bi Ti mxa re e bis aR mwe ri ti pu ri fra za ase Ti iyo:<br />

`kvotebis sistema droebiTi zomaa, es cnobilia. me mas mxars vuWer, mimaCnia,<br />

rom mdgomareobas namdvilad gamoasworebs da meti qali iqneba politi<br />

ka Si, rac gaz rdis de mok ra ti u lo bas~.<br />

kvo te bis sis te mis uar yo fi Ti mxa re e bis am sax ve li ti pu ri fra za ase Ti<br />

iyo:<br />

`mxolod raodenobis gazrda ar aris sakmarisi, radgan bevri qalis mosvla<br />

po li ti ka Si ar niS navs imas, rom isi ni da mo u ki de be li po li ti ko se bi<br />

iq ne bi an da se ri o zul clvi le bas Se i ta nen gad wyve ti le bis mi Re bis proces<br />

Si~.<br />

`par ti is li de re bi Zi ri Ta dad im gvar qa lebs asa xe le ben kan di da te bad,<br />

rom le bic ma Ti mor Ci le bi iq ne bi an da maT Se xe du le bebs ga a ta re ben mxolod<br />

da ara sakuTar, damoukidebel azrs. kvotebis sistemis SemoReba,<br />

savaraudod, gamoiwvevs amgvari qalebis ricxvis zrdas, rac raodenobriv<br />

zrdas niS navs, da ara xa ris xob rivs~. es mo saz re ba eTan xme ba gav rcele<br />

bul ar gu ments kvo te bis sis te mis wi na aR mdeg, ro me lic am bobs, rom<br />

par ti is li de re bi swo red am gva ri me qa ni ku ri ricx vis gaz rdiT Se mo i-<br />

far gle bi an da amiT `or kur dRels~ mok la ven: val sac mo ix di an kvo te bis<br />

wi na Se da Ta vi si mor Ci li kon tin get is ra o de no ba sac gaz rdi an.<br />

ara sam Tav ro bo or ga ni za ci is wev re bi:<br />

`ar maqvs ime di, rom Cve ni wi na da de ba kvo te bis Se sa xeb ga va, rad gan<br />

sa zo ga do e ba, par la men tis sa xiT, mas mxars ar da u Wers, jer ar aris<br />

mzad. mag ram ma inc wa mo viwy eT es ini ci a ti va, ra Ta far To sa zo gado<br />

e bis yu radR e ba mi viq ci oT da de ba te bis sag nad vaq ci oT qal Ta<br />

po li ti ka Si mci red war mod ge nis prob le ma.~<br />

`par la men tSi am gva ri ini ci a ti vis war dge nis pro ce du ra Za li an<br />

rTu li a, jer jgu fi re gis trir de ba, Sem deg un da Se ag ro vo 32000<br />

xel mo we ra, Sem deg es xel mo we re bi un da da a das tu ro no ta ri us Tan.<br />

amas di di dro, ener gia da Tan xe bi Wir de ba, mag ram Cven ga vi a reT<br />

yve la es eta pi qa le bis po li ti ka Si mos vlis uke Te si pi ro be bis Seqmnis<br />

miz niT~<br />

`kvo te bis sis te ma Si ve ra fer sa gan ga Sos ver vxe dav, sa yo vel Ta o-<br />

daa cnobili, rom es droebiTi zomaa disbalansis aRsadgenad. gasage<br />

bi a, rom es xe lov nu ri gza a, mag ram sak ma od na yo fi e ri, msof lio<br />

ga moc di le ba amas aC ve nebs~.<br />

sa wi na aR mde go mo saz re ba:<br />

`kvo te bis sis te mis Se mo Re ba na ad re vi a, sa zo ga do e ba amas ver ga i-<br />

22


winaaRmdegoba pozitiuri qmedebisadmi: studentebis da<br />

arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenlebis poziciebi<br />

nino javaxiSvili<br />

gebs, arc par la men ti da u Wers mxars, miT ume tes, rom ami si ga mocdi<br />

le ba gvaqvs, er Txel uk ve iyo mcde lo ba ram de ni me wlis win da<br />

Ca ag des~.<br />

`miuxedavad imisa, rom samoqalaqo sazogadoeba CvenTan TiTqmis<br />

Ca mo ya lib da, is ma inc ar aris mzad qal Ta sa kiTx is gan xil vi saT vis.<br />

iT vle ba, rom am etap ze sxva uf ro mniS vne lo va ni prob le maa ga dasaW<br />

re li.~<br />

socialuri dominantobis orientacia<br />

ara sam Tav ro bo or ga ni za ci e bis war mo mad gen le bis 97%-s aR mo aCnda<br />

dabali socialuri dominantobis orientacia, xolo studente<br />

bi dan - 65%-s.<br />

socialuri dominantobis orientaciis saSualo monacemebi warmodgenilia<br />

cxril Si:<br />

cxri li #2 socialuri dominantobis orientaciis saSualo qula<br />

stu den te bi<br />

ara sam Tav ro bo<br />

organizaciebis<br />

war mo mad gen le bi<br />

so ci a lu ri<br />

do mi nan to bis<br />

ori en ta ci is<br />

qa le bi ma ma ka ce bi qa le bi ma ma ka ce bi<br />

sa Su a lo qu la 38.7 38.5 21.3<br />

stan dar tu li<br />

ga dax ra<br />

4.34 1.45<br />

socialuri dominantobis orientaciis saSualo qula orive jgufSi daba<br />

lia (ma Ra li qu la iwy e ba 70-dan).<br />

gan xil va<br />

ga mo kiTx ul Ta aS ka ra ume te so bas so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta cia<br />

da ba li aR mo aC nda, es araa ga sak vi ri da em Txve va am kon struq tis av to rebis<br />

da ma Ti ko le ge bis mi er Ca ta re bul kvle vebs msof li os mra val qveya<br />

na Si. ker Zod, ara sam Tav ro bo or ga ni za ci e bis war mo mad gen lebs so ci a-<br />

lu ri do mi nan to bis Te o ri is av to re bi pro fe si a Ta im jgufs - ie rar qi is<br />

Se ma sus te be li — mi a kuT vne ben, ro me lic ada mi an Ta Ta nas wo ro ba ze zrunavs<br />

da Se sa ba mi sad, maT so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta ci ac da ba li<br />

un da hqon deT. (Si da ni us & Prat to, 1999). rac Seexeba studentebs, aq ierarqiis<br />

Se ma sus te be li an ga maZ li e reb li spe ci a lo be bi/ fa kul te te bi ga mo i yo fa,<br />

kerZod, fsiqologia da sociologia calsaxad ierarqiis Semasustebeli<br />

specialobebia, ekonomika da iurisprudencia 1 - ierarqiis gamaZlierebeli.<br />

kvo te bis sis te mi sad mi mxar da We ris sa Su a lo maC ve neb li sak ma od ma Ra-<br />

1 Tumca, Tu iuristi e. w. `daCagruli mosaxleobis~ advokatad imuSavebs, maSin, es ierarqiis<br />

Semasustebeli profesia iqneba.<br />

23


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

lia — 5.9, (maqsimumi SeiZleba 7 yofiliyo), rac aseve mosalodneli iyo,<br />

radgan arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenelebi Tavad ibrZvian<br />

de mok ra ti is dam kvid re bi saT vis. ase ve, stu den te bi iT vle bi an Se da re biT<br />

li be ra lu ri fa se u lo be bis ma ta reb le bad (Si da ni us & Prat to, 1999; Car mi nes &<br />

Mer ri man, 1993).<br />

is faq ti, rom gen de ru li kvo te bi sad mi mxar da We ra nak le bi iyo - sa Su a-<br />

lo maC ve ne be li 5.05, ase ve ar iw vevs gak vir ve bas ga mom di na re Cve ni sa zogadoebis<br />

aSkara maskulinuri xasiaTidan (surmaniZe, 2003; javaxiSvili,<br />

2003; Ja vak his hvi li, Kho me ri ki, 2003) da iqedan, rom zogadad, qalebisadmi mimar<br />

Tul kvo tebs nak le bad uWe ren mxars, vid re mo xu ce bis, an SezR u du li<br />

Se saZ leb lo bis mqo ne pir Ta mi marT (Qu inn et all, 2001; Mur rell et all, 1994; Na cos te,<br />

Hum mels, 1994). ama ve dros, es maC ve ne be li sak ma ri sad ma Ra lia da isev studen<br />

te bi sa da ara sam Tav ro bo or ga ni za ci e bis war mo mad gen le bis de mok ratiulobiT<br />

SeiZleba aixsnas.<br />

rac uf ro da ba lia so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta ci a, miT uf ro uWeren<br />

mxars kvo te bis sis te mas (po zi ti ur qme de bas), xo lo rac uf ro ma Ralia<br />

socialuri dominantobis orientacia, miT ufro ewinaaRmdegebian<br />

kvo te bis sis te mas. igi ve Se iZ le ba iT qvas gen de rul kvo teb ze. da das turda<br />

ag reT ve hi po Te zac, rom wi na aR mde go ba gen de ru li kvo te bi sad mi ufro<br />

ma Ra li a, vid re, zo ga dad, kvo te bi sad mi.<br />

24


mfcj!qpmjujlbTj<br />

lela gafrindaSvili


ariergardSi Tu avangardSi –<br />

qalebis arCevani<br />

Llela gafrindaSvili (1967) kavSiris `qalebis<br />

iniciativa <strong>Tanasworobis</strong>aTvis~<br />

Tavmjdomare da iv. javaxiSvilis saxelobis<br />

Tbilisis saxelwofo universitetis<br />

profesori (sociologiis mimarTuleba).<br />

misi akademiuri da sazogadoebrivi saqmianoba<br />

dakavSirebulia <strong>saqarTveloSi</strong> qal-<br />

Ta kulturis, qalTa moZraobis istoriis<br />

kvlevasTan, <strong>genderuli</strong>/qalTa/feministuri<br />

kvlevis da ganaTlebis xelSewyobas-<br />

Tan. Aaris am sakiTxebTan dakavSirebuli<br />

mravali kvlevis da publikaciis avtori.


ariergardSi Tu avangardSi – qalebis arCevani<br />

lela gafrindaSvili<br />

Tanamedrove <strong>saqarTveloSi</strong> <strong>genderuli</strong> Tanasworobaze refleqsia<br />

moiTxovs gaviazroT am sakiTxis mTeli istoria, rac gulisxmobs pasuxs<br />

kiTxvaze: aqvs Tu ara <strong>Tanasworobis</strong> ideas sakuTriv qarTuli saTave? Dda<br />

Tu sawyisi wertili arsebobs, maSin rogor ukavSirdeba igi dRevandelobas?<br />

mxolod aseTi samuSaos Sesruleba mogvcems saSualebas racionalurad<br />

SevafasoT qalTa moZraobis postsabWoTa gamocdileba da gaviazroT samomavlo<br />

perspeqtiva.<br />

XIX saukunis <strong>saqarTveloSi</strong> qalebma SeZles gadaelaxaT feodalur-partiarqaluri<br />

Sexedulebebi da moepovebinaT TavianTi adgili sazogadoebaSi.<br />

maTi Zalisxmeva erT-erTi mZlavri nakadi iyo rusifikaciis sawinaaRmdego<br />

moZraobaSi, romelic saganmanaTleblo kampaniis saxiT gaformda. 1879 wels<br />

Camoyalibebuli `qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazogadoeba~<br />

gaxda qalebis, rogorc socialuri jgufis, Camoyalibebis provokatori.<br />

swored am jgufis mecadineobiT SesaZlebeli gaxda gogonebisTvis<br />

ganaTlebis uflebis mopoveba, ramac niadagi moamzada maTi ekonomikuri<br />

damoukudeblobisaTvis. TiTqmis yvela mazraSi gaCnda qalTa SemoqmedebiTi,<br />

sazogadoebrivi da saqvelmoqmedo organizaciebi. amis paralelurad<br />

gamoica qarTvel mweral qalTa nawarmoebebi, maT mier naTargmni, ucxouri<br />

literatura da, rac yvelaze mTavaria, daiwyo sazogadoebrivi diskusia<br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebze.<br />

70-iani wlebidan moyolebuli saukunis dasasrulamde ar arsebobda<br />

perioduli gamocema, romelSic weliwadSi erTxel mainc ar gamarTuliyo<br />

polemika `dedaTa kiTxvaze~. am polemikas Sedegad mohqonda qalis<br />

rolisa da daniSnulebis Sesaxeb tradiciuli Sexedulebebis gadasinjva,<br />

<strong>Tanasworobis</strong> ideis evropuli istoriis gacnoba da qalTa jgufebs Soris<br />

solidarobis gaZliereba.<br />

meoce saukunis dasawyiss da social-demokratiis ideis gamoCenas ukav-<br />

Sirdeba qalTa moZraobis meore talRa, romlis samizned socialuri samar-<br />

Tlianobis da <strong>Tanasworobis</strong> ideebi iqca. yvelaze aqtualuri gaxda qalis<br />

samoqalaqo uflebebi: arCevnebSi monawoleobis ufleba: iTargmna avgust<br />

bebelis `qali da socializmi~, `amomrCeveli qali~, gaCndnen qarTveli<br />

sufraJistebi da maTi gaerTianebebi: `qalTa <strong>Tanasworobis</strong> saqarTvelos<br />

kavSiris `qarTvel qalTa sazogadoeba~, `kavkasiel qalTa sazogadoeba~. am<br />

moZraobas SeuerTda pirveli talRis monawile qalTa didi nawili.<br />

1918 wels saqarTvelos erovnuli sabWo arCevnebisTvis emzadeboda. yvela<br />

partia Tavis kandidatebs asaxelebda. social-demokratebis Sekrebaze,<br />

roca nino tyeSelaSvilma kandidatebs Soris vercerTi qali ver<br />

aRmoaCina, sityva moiTxova:<br />

`me mWermetyveli ara var, sazogadoebaSi laparaks gavurbivar. warsulma,<br />

qalis fexSekrulma cxovrebam qali daamunja, magram Tqven axla iseTi<br />

usamarTlobis winaSe dagvayeneT, rom qvac enas amoidgams. qali ojaxs<br />

uvlis, Svilebs uzrdis qveyanas, sazogadoebas emsaxureba, riTac da rogorc<br />

SeuZlia, cota gvyvandnen revolucioneri qalebi? Tqven 20 kacSi<br />

27


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

erTi qalic ver amogirCeviaT..~. gamosvlis bolos, ninom partias 5 kandidati<br />

qali SesTavaza, magram amaod. Ggawbilebulma oratorma da misma<br />

Tanamoazreebma (k. miqelaZe, a. RviniaSvili, a. xaxutaSvili, d. gelovani, b.<br />

xositaSvili) protestis niSnad, demonstraciulad datoves kreba.<br />

qalebis samoqalaqo da politikuri uflebebis mopovebisaTvis gaSlilma<br />

moZraobam mainc gamoiRo Sedegi. 1919 wlis TebervalSi Catarebuli<br />

sayovelTao arCevnebis Sedegad, damfuZnebeli krebis wevri gaxda 130<br />

deputati, maT Soris iyo 4 (3%) qalic: e. ColoyaSvili. Ee. maxvilaZe, a.<br />

soloraSvili. q. SaraSiZe. (26 adgiliani kvota ganisazRvra erovnuli umciresobebis<br />

warmomadgenelTaTvis!) 1921 wlis 21 Tebervlis konstituciaSi<br />

ki Caiwera:<br />

`orive sqesis moqalaqe Tanasworia rogorc politikur, ise samoqalaqo,<br />

ekonomikur da saojaxo uflebiT~ (moxli 39).<br />

magram qalebi xedavdnen, rom <strong>Tanasworobis</strong> konstituciuri garantia da<br />

realoba Zalian gansxvavdeboda erTmaneTisgan. `demokratiis~ rogorc<br />

Rirebulebis gaufasurebas eZRvneba maT mier am periodSi dawerili<br />

uamravi publicisturi werili. maT Soris Zalian mniSvnelovania dramaturgi<br />

qalis, natalia azianis, werili: `interviu qalbaton demokratias-<br />

Tan~. sayovelTao qaosiT da usamarTlobiT gabezrebuli natalia gadawyvets<br />

qalbatoni demokratiis monaxulebas da aRmoaCens, rom nacvlad<br />

mdidruli apartamentebisa, igi bnel sardafSi cxovrobs. SimSilisa da<br />

sicivisagan datanjuli demokratia uambobs Tavis stumars misi tanjuli<br />

bedis Sesaxeb: rogor miaTxoves jer ruseTis imperiis moxeles, Semdeg –<br />

menSeviks da rogor uRalata orive qmarma:<br />

` ...ubedudureba is aris, rom mesameT mipireben gaTxovebas. Aar vici, viRac<br />

bolSeviki gamoCenila, exla is mearSiyeba, did bednierebas mpirdeba, magram<br />

ra vqna, rogor gavbedo?...~<br />

Tavzardacemuli natalia gulwrfelad urCevs qalbaton demokratias – aRaravis<br />

aRar misTxovdes, radgan aucileblad giRalatebeno.<br />

bolSevikebis mmarTvelobam, sabWoTa reJimma ideologiur saburvelSi<br />

gaaxvia <strong>Tanasworobis</strong> idea. magram bevrisTvis maSinac naTeli iyo, rom am<br />

kriminalur wyobas mxolod `rabotnica-kolxoznicebi~ da `komsomolka-komunistkebi~<br />

ainteresebda da ara – kritikulad moazrovne qalebi.<br />

swored amitom gausworda igi sazogadoebis yvelaze niWier, Semoqmed da<br />

progresul nawils, romelTa Soris bevri iyo qali.<br />

postsabWoTa periodis <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa sazogadoebrivi aqtiurobis<br />

dasaxasiaTeblad, aucilebelia arasamTavrobo seqtoris, samoqalaqo<br />

sazogadoebis ganviTarebis tendenciebs gadavxedoT. 1992 wlidan dRemde<br />

9000-ze meti arasamTavrobo organizacia registrirebuli, romelTaganac,<br />

cxadia, mxolod 10-20 procentia aqtiuri. maT ricxvSi daaxloebiT<br />

40% orientirebulia iseT problemebze, romlebic qalTa sakiTxebs<br />

nawilobriv an srulad faravs. organizaciaTa liderTagan 25%-s qalebi<br />

Seadgenen.<br />

qalTa politikuri liderobis ideis realizaciis mTavar instruments war-<br />

28


ariergardSi Tu avangardSi – qalebis arCevani<br />

lela gafrindaSvili<br />

moadgens gaeros `qalis mimarT Zaladobis yvela formis aRmofxvris konvencia~,<br />

romelsac saqarTvelo 1994 wels miuerTda.<br />

1999 wlidan qalTa arasamTavrobo organizaciebma daiwyes konvenciis<br />

erT-erTi fundamenturi sakiTxis `kvotirebis ideis~ lobireba. 2001-2003<br />

wlebSi saqarTvelos parlamentSi 4 aseTi iniciativa Sevida. zogi maTgani<br />

interfraqciul jgufSive Cavarda, zogi ki – saparlamento mosmenebisas.<br />

Tanamedrove <strong>saqarTveloSi</strong> qalis politikuri monawileobis suraTi<br />

zustad imeorebs saerTaSoriso gamocdilebis logikas: qalebis warmomadgenloba<br />

yvelaze maRalia adgilobrivi TviTmmarTvelobis organoebSi,<br />

Semdeg modis – sakanonmdeblo organo da bolos – aRmasrulebeli<br />

xelisufleba.<br />

`vardebis revoluciis~ Semdeg, xelisuflebis yvela doneze, qalebis raodenobis<br />

mkveTri kleba SeiniSneba.<br />

sakanonmdeblo organoSi qalebis monawileobis dinamika kargad Cans Semdeg<br />

monacemebSi:<br />

weli<br />

sakanonmdeblo<br />

organo<br />

deputatTa<br />

saerTo<br />

raodenoba<br />

deputat<br />

qalTa<br />

raodenoba<br />

deputat<br />

qalTa<br />

raodenoba<br />

%-ulad<br />

damfuZnebeli<br />

1919<br />

130 4 3%<br />

kreba<br />

1990 uzenaesi sabWo 250 18 (7.2%)<br />

1992 parlamenti 222 14 6.3 %<br />

1995 parlamenti 250 16 6.4 %<br />

1999 parlamenti 235 17 7.2 %<br />

2003 parlamenti 217 22 9.7 % %<br />

2008 parlamenti 150 8 5.3%<br />

mTavari kiTxva, romelic qalTa moZraobis warmomadgenlebisaTvis<br />

dRemde aqtualuria, aris garkveva imisa, Tu ras irCevs Tanamedrove<br />

saqarTvelos moqalaqe qali: iSromos da imoRvaweos ariergardSi Tu demokratiuli<br />

gardaqmnebis nakads saTaveSi moeqces da misi avangardi gaxdes?<br />

ra aris maTi arCevanis mizezi?<br />

qalis politikuri monawileobis da <strong>Tanasworobis</strong> ideaTa realizaciis<br />

procesSi aseve lobirebisas, umniSvnelovanesia qalTa jgufebs Soris<br />

solidaroba. pirveli da meore talRis qalTa moZraobas <strong>saqarTveloSi</strong><br />

es problema hqonda, magram misma nawilma gaerTianeba SeZlo da mxolod<br />

maSin miaRwia warmatebas. Tumca, jer kidev 1918 wels, kato miqelaZe ekaterine<br />

gabaSvils swerda:<br />

`veraviTari zemodan boZebuli ufleba Cven ver gvixsnis, Tu TviT qalebi<br />

ar movindomebT Cveni adamianuri pirovnebis aRdgenas. gadaxedeT Cvens<br />

ubadruk cxovrebas, Tu ra cota sWirdebaT mamakacebs saxelisa da avtoritetis<br />

mosapoveblad da ra didi Sroma da tanjva – qalebs, rom ubralo<br />

29


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

yuradReba miiqcion. Cven unda SevqmnaT atmosfera qalTa Semoqmedur<br />

ZalTa da aqtiurobis asaRorZineblad da es moxdeba maSin, roca qalebi<br />

daiswavlian sakuTari Tavisa da urTierT pativiscemas, romelsac miscems<br />

maT sazogadoebrivi cxovreba. is, vinc dRes iZaxis `sworuflebianni<br />

varT~-o , mas arasodes ganucdia sulieri tanjva Tavisi uuflebo mdgomareobis<br />

gamo.. Cven unda SevqmnaT namdvili sulieri kavSiri, rom aravi-<br />

Tarma winaaRmdegobam ar SegvaSinos da ar gagvacalkeos. saWiro ar aris<br />

simravle ricxvisa. Zala erTobaSia da ara – ricxvSi...~<br />

2009 wlis dasawyisidan, xelisufleba `demokratiis meore talRaSi~<br />

CasarTvelad gvixmobs. qarTuli qalTa moZraobis mesame talRas ki jerjerobiT<br />

ar moufiqrebia idea an ideebi, romelTa garSemo gaerTianebas<br />

SeZlebs. cxadia, dRes 19-20-e saukunis realobisgan gansxvavebuli realobaa,<br />

magram qalTa problemebis simravle gvaiZulebs davfiqrdeT<br />

sakiTxze, romelic am problemaTagan umTavresia.<br />

30


mfcj!qpmjujlbTj<br />

eka aRdgomelaSvili


~mTavaria profesionalizmi<br />

da ara sqesi?~<br />

eka aRdgomelaSvili (1969) `qalTa<br />

iniciativebis mxardam-<br />

Weri jgufis~ aRmasrulebeli<br />

direqtori. genderis specialisti.<br />

upiratesad muSaobs genderisa<br />

da seqsualobis Temebze,<br />

2006 wlidan aris pirveli<br />

lgbt Jurnal`me~-s redaqtori.<br />

2000 wlidan muSaobs mediakvlevebze.


~mTavaria profesionalizmi da ara sqesi?~<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

qarTulenovani media yovelTvis iCenda met-nakleb yuradRebas calkeuli<br />

politikosi qalebis mimarT (calke sakiTxia, Tu rogor xdeboda<br />

politikaSi monawile subieqtebis <strong>genderuli</strong> markireba). Tumca, iseTi<br />

sakiTxebiT, rogoricaa qalTa politikuri monawileobis dabali<br />

done qveyanaSi, misi gamomwvevi mizezebi Tu problemis gadaWris gzebi,<br />

naklebad interesdeboda. am TvalsazrisiT, 2008 wlis winasaarCevno<br />

maraToni imiTac iyo mniSvnelovani, ramdenadac mediaSi kanti-kuntad,<br />

Tumca mainc daiwyo saubrebi zogadad qalTa politikuri aqtivobis<br />

mniSvnelovanebasa da saWiroebaze. qalTa arasamTavrobo organizaciebis<br />

politikur partiebTan mravalwliani muSaobis garda, am sakiTxiT mediis<br />

dainteresebas da sajaro diskusebis provocirebas amjerad xeli qar-<br />

Tul politikaSi gamoCenilma axalma politikurma subieqtma ~qalTa partiamac~<br />

Seuwyo.<br />

winasaarCevno mediis mimoxilvamde, suraTis ukeT warmosaCenad statistikas<br />

moviSvelieb. 2008 wlis saparlamento arCevnebSi monawile 12<br />

partiidan da blokidan xuTprocentiani barieris gadalaxva mxolod<br />

4 saarCevno subieqtma SeZlo. Tu winasaarCevno partiul siebSi qalebi<br />

saerTo raodenobis 28 procentiT iyvnen warmodgenilebi, kidev ufro<br />

TvalSisacemi iyo <strong>genderuli</strong> disbalansi maJoritar kandidatTa Soris<br />

_ 12%. centraluri saarCevno komisiis mier 4 ivliss gamoqveynebuli<br />

saboloo Sedegebis mixedviT, 150-kacian parlamentSi sul 9 qalia (6%).<br />

maT Soris 8 proporciuli wesiTaa arCeuli, 1 ki maJoritaruli siiT<br />

gavida. qveynisaTvis, sadac mosaxleobis 53 procents qalebi Seadgenen,<br />

amgvari Tanafardoba sakmaod araadekvaturia. Tu wina saparlamento<br />

arCevnebis Sedegebs gadavavlebT Tvals, movlenaTa ganviTarebis dinamika<br />

naklebad iZleva optimizmis safuZvels (1992 w – 5%, 1995 – 5.8%,<br />

1999 – 6.8%, 2004 – 9,3%).<br />

mizezebi, romlebic negatiur gavlenas axdens qalebis aqtiur CarTvaze<br />

politikur procesebSi, sxvadasxvaa – saarCevno kanonmdeblobidan<br />

dawyebuli, sazogadoebaSi arsebuli tradiciuli <strong>genderuli</strong> stereotipebiT<br />

damTavrebuli. yovel SemTxvevaSi, sazogadoebis umravlesoba<br />

`qarTveli qalis gansakuTrebul rolsa da adgilze~ saubrisas sazogadoebriv<br />

cxovrebaSi, politikur aqtivobas rom namdvilad ar gulisxmobs,<br />

es am statistikidanac kargad Cans.<br />

partiaSi qalebis ricxviT jerjerobiT `saqarTvelos respulikur partia~<br />

da `leiboristuli (Sromis)~ partia lideroben. Tumca, qalTa politikuri<br />

aqtivobis gazrdis aucileblobaze dRes yvela politikuri Zala<br />

Tanxmdeba. rac Seexeba misaRwev strategiebs, amaze umetesobas sakmaod<br />

bundovani warmodgena aqvs. am TvalsazrisiT, erTaderTi, rac maT aer-<br />

TianebT, genderul kvotebis SemoRebis mimarT kritikuli damokidebulebaa.<br />

`qalTa partiis~ garda, politikuri speqtris arc erTi warmomadgeneli<br />

misaRebad ar Tvlis kvotirebis princips rogorc <strong>genderuli</strong><br />

disbalansis daZlevis erT-erT saSualebas. kvotirebis mowinaaRmdegeTa<br />

mTavari argumenti parlamentSi araprofesionali kadrebis Sedinebis<br />

saSiSroebaa. profesionalebs moZebna da waxaliseba sWirdebaT, ara-<br />

33


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

profesionalebs _ momzadeba, am yvelafers ki politikuri neba da Zalauflebis<br />

gadanawilebis realuri survili. ise ki, profesionalurobis<br />

TvalsazrisiT, Cveni parlamentis Semadgenlobas Tu gadavxedavT,<br />

amgvari SiSi cota gazvidebuli meCveneba.<br />

specialuri meqanizmebis ararsebobis pirobebSi, situaciis Secvla mniSvnelovanwilad<br />

damokidebulia calkeuli politikuri partiebis xelmZ-<br />

Rvanelobis keTil nebaze, romelTa umetesobac daaxloebiT amgvarad<br />

afasebs qalTa politikuri gaaqtiurebis xelSesawyobad specialuri<br />

meqanizmebis SemuSaveba-amoqmedebas:<br />

`politika avtobusi ar aris da qalisTvis adgilis daTmoba ar Rirs.<br />

qalma sakuTari adgili Tavad unda moipovos. rogorc ki vityviT, qalebs<br />

adgili unda davuTmoT, es ukve Seuracxyofaa. es ukve niSnavs,<br />

rom raRaciT arasrulfasovania qali da Tu adgili ar dauTme, ise Tavisas<br />

ver miaRwevs. es rom araswori warmodgenaa, gviCvenebs rogorc<br />

msoflio istoria da ise _ saqarTvelos warsulic. ubralod, dro<br />

unda imas, rom qalma Tavis TavSi igrZnos is Tavdajerebuloba, romelic<br />

politikur moRvaweobas sWirdeba~. _ ramaz sayvareliZe.<br />

cxadia, amgvari midgoma Tavidanve ugulvebelyofs im araTanabar winasastarto<br />

pirobebs, romelSic qalebi da kacebi imyofebian: mag. politikuri<br />

socializaciis procesSi arsebuli <strong>genderuli</strong> gansxvavebebi,<br />

romelic Tavis mxriv, ganapirobebs qalis politikaSi mosvlis dabal<br />

motivacias; rogorc materialuri, ise aramaterialuri resursebis<br />

araTanabari xelmisawvdomoba qalebisa da mamakacebisaTvis, rac zRudavs<br />

qali politikosebis SesaZleblobebs; Sidapartiuli diskriminaciuli<br />

damokidebuleba, romlis wyalobiTac qalebi naklebad arian<br />

warmodgenilebi sapasuxismgeblo postebze da rogorc wesi, partiuli<br />

siis boloSi arian moqceulebi; sazogadoebaSi arsebuli stereotipebi,<br />

romelic gavlenas axdens amomrCevlis gadawyvetilebaze Tanabari pirobebis<br />

SemTxvevaSic ki arCevani mamakaci politikosis sasargeblod gaake-<br />

Tos da a.S.<br />

SedarebiT aqtiuri politikosi qalebi, romlebic, erTi mxriv, akrZalul<br />

sajaro sivrceSi iWrebian da imavdroulad, cdiloben SeinarCunon<br />

patriarqaluri kulturisaTvis misaRebi imiji (raTa ar dakargon<br />

qaluroba), politikuri ambiciebis gasamarTleblad sakuTar aqtivobas<br />

sazogadoebisaTvis socialurad daucvel fenebze zrunvis moTxovnilebiT<br />

xsnian. iziareben ra gavrcelebul Teziss, rom qaluri politika socialuradaa<br />

orientirebuli da es daadastura msoflio gamocdilebam,<br />

am tipis politikosebi cdiloben Seesabamebodnen tradiciul molodinebs<br />

da ar iTxoven imaze met Zalauflebas, vidre amis saSualebas <strong>genderuli</strong><br />

sistema aZlevs. am tipis politikosi qalebi, erTi mxriv, SeiZleba<br />

orientirebulni iyvnen problemebis gadaWraze, romelic gavlenas<br />

moaxdens qalebis mdgomareobaze, magram, imavdroulad, rogorc wesi,<br />

naklebad cdiloben Secvalon tradiciuli midgomebi qalTa sakiTxisadmi.<br />

maTi saarCevno politika mSvidia da gawonasworebuli, raTa ar<br />

gaaRizianon mamakaci amomrCevlebi. maT ritorikaSi sakmaod xSirad gvx-<br />

34


~mTavaria profesionalizmi da ara sqesi?~<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

vdeba sityvaTSeTanxmebebi: qali-deda, qali-erTguli meuRle, mzrunveli<br />

diasaxlisi da a.S.<br />

`qveynisaTvis rTul periodSi qarTvelma qalebma sakuTar mxrebze itvirTes<br />

mZime funqcia. Tavis droze mec amitom momiwia biznesSi CarTva<br />

da moxaruli var, rom qalebis es keTilSobiluri aqtivoba fasdeba.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> jer kidev uamrav adamians uWirs da es yvelaze zustad<br />

qalebma viciT. qali xom deda da meuRlea...<br />

... iq sakuTari Tavis warmosaCenad da salaparakod misvlas ar vapireb...<br />

konstruqciul, saqmian parlamentSi Cemi Tavi warmomidgenia dedafutkris<br />

mdgomareobaSi.~<br />

rusudan kervaliSvili. kviris qronika, #16, 21-27 aprili.<br />

qali politikosis kidev erTi imiji, genderulad neitralur pozicias<br />

gulisxmobs. am tipis qali politikosebi aqcents profesionalizmze<br />

akeTeben da rogorc wesi, an Tavs arideben qalTa problemebis calke<br />

sakiTxad gamoyofas da masze saubars, an meorexarisxovnad Tvlian („ara<br />

mgonia, rom <strong>saqarTveloSi</strong> es sakiTxi mwvaved idges, Tumca, udavod, arsebobs.`<br />

nino burjanaZe). vinaidan qalis politikuri monawileoba, es ufro<br />

metad gamonaklisia, vidre wesi, amitom maTi magaliTi ar gamodgeba sxva<br />

qalebis cxovrebiseuli TviTrealizaciisaTvis.<br />

profesional politikos qalTa am tipisaTvis damaxasiaTebelia imis mtkiceba,<br />

rom qalisaTvis profesiuli politikuri kariera aratipiuria.<br />

imisaTvis, rom xazi gausvavn sakuTar gansakuTrebulobasa da rols,<br />

isini aucileblad Tvlian amtkicon stereotipuli <strong>genderuli</strong> normebis<br />

uryevoba sxva danarCeni qalebisaTvis („mimaCnia, rom qali <strong>saqarTveloSi</strong><br />

isedac privilegirebul mdgomareobaSia, xolo, Tu is diasaxlisia, sulac<br />

ar niSnavs, rom daCagrulia. ver vityvi, romelia ukeTesi, ojaxi Tu<br />

politika - maT Soris ukeTesi an uaresi ar arsebobs`. fiqria CixraZe).<br />

sakiTxis mimarT genderulad neitraluri midgoma aqvs Tina xidaSelsac.<br />

arsebuli rTuli struqturuli Tu situaciuri barierebis daZlevis<br />

mTavar strategiad is maRal profesionalizmsa da politikuri mokav-<br />

Sirebis Ziebis gzas miiCnevs da ewinaaRmdegeba kvotirebis sistemis SemoRebis<br />

saWiroebas. Tumca, sxva `profesionali~ qali politikosebisagan<br />

gansxvavebiT, Tavs ar aridebs am sakiTxebze sakuTari poziciis Riad<br />

dafiqsirebasa da argumentirebas.<br />

`im qalebma, romlebic ukve arian politikaSi, biznesSi, mediaSi... unda<br />

gaaCinon motivacia, rom mTavaria profesionalizmi da ara sqesi...<br />

politikaSi mniSvneloba ara aqvs, qali xar Tu kaci. pirvel rigSi mniSvnelovania<br />

profesionalizmi, codna, gamocdileba, principuloba.<br />

mTavari is ki araa parlamentSi vin iqnebian, qalebi Tu kacebi, aramed -<br />

goniereba, wesiereba... qalebis sasargeblod erTaderTi ram SemiZlia<br />

vTqva, rom qalebi ufro met pasuxismgeblobas grZnoben xolme, rogorc<br />

wesi...~<br />

(Tina xidaSeli. Toq-Sou `tabu~. 07.05.08)<br />

35


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

saerTo isteriam, romlis fonzec bolo saparlamento arCevnebSi<br />

monawile subieqtebis mTavari strategiad amomrCevlebisaTvis sxvaze<br />

metad `prouflisturobis~ mtkiceba iqca, qali-politikosis kidev erTi<br />

imijis Seqmnas Seuwyo xeli. moinanie codvili, romelic aRiarebs saku-<br />

Tari qcevis Seusabamobas eklesiis SexedulebasTan qalis rolisa da adgilis<br />

Sesaxeb sazogadoebaSi:<br />

~minda Tqveni pirveli kiTxviT daviwyo: qali politikaSi ufro uke-<br />

Tesi arCevania Tu mamakaci politikaSi. Tema Tavisi SinaarsiaTa da<br />

specifikiT cota saxifaToc ki SeiZleb iyos winasaarCevno period-<br />

Si, imitom rom Cveni poziciis gamo, SeiZleba mamakaci amomrCeveli<br />

dagvakargvinos, magram mainc gavbedoT da vTqvaT, rasac vfiqrobT...<br />

dasawyisSive minda vTqva, rom me, rogorc erTi TqvenTagani, marTlmadidebeli<br />

aRmsarebeli upirobod viReb formulas, frazasa da mtkicebulebas,<br />

rom kaci aris Tavi da qali mas unda morCilebdes, es mec<br />

ki, qals, romelsac miaCnia, rom yovelTvis viyavi damoukidebeli, aqtiuri<br />

da a.S. upirobod viReb am frazas da am ganmartebas~.<br />

eka beselia. gadacema `tabu~. 07.05.08<br />

zemoT CamoTvlili imijis matarebeli qali politikosebi, imisda miuxedavad,<br />

aRiareben Tu uaryofen sakuTar gansxvavebuloba, uars amboben<br />

qalebis, rogorc specifiuri jgufis interesebis gamoyofaze. cxadia,<br />

maTi politikuri karierisaTvis ufro mniSvnelovania ara jgufuri, aramed<br />

zogadsamoqalaqo interesebi.<br />

~qalebi zogadad politikaSi da, miT umetes, maRali rangis Tanamdebobebze<br />

faqtiurad ar arian. an Tu arian, ZiriTadad iseTebi, romlebic<br />

Tavad Cven, qalebs ar mogvwons da romlebic qaluri solidarobis<br />

principiT ar moqmedeben anu ar TamaSoben `qaluri TamaSebiT~. gamodis,<br />

rom qali absoluturad gamoTiSulia sazogadoebrivi cxovrebisgan<br />

maSin, roca yvela sxva doneze qali gadamwyvet rols asrulebs.~<br />

lia muxaSavria. sainformacio biuleteni ~qali da politika~.<br />

marti.2008<br />

~qalTa partia~, romelic swored arCevnebiswina periodSi Seiqmna,<br />

jerjerobiT erTaderTi politikuri Zalaa, romelic zemoaRniSnuli<br />

strategiebis sapirispirod aqcents swored gansxvavebulobaze akeTebs<br />

da <strong>saqarTveloSi</strong> politikuri sivrcis Tvisobrivi cvlilebis aucileblobaze<br />

saubrobs.<br />

~nakvlevia rom Tu qali da mamakaci politikosebi gansxvavdebian<br />

maTi ZiriTadi Rirebulebebis mixedviT, politikis prioritetebis<br />

da sakanonmdeblo stilis mixedviT, aseT SemTxvevaSi Tu parlamenti<br />

gadadis arabalansirebulidan titulirovan jgufisken an dabalansebulisken,<br />

adgili eqneba transformacias institucionalur kulturaSi,<br />

politikur diskursSi da politikur dRis wesrigSi~. (guguli<br />

maRraZis sityva qalTa partiis damfuZnebel yrilobaze)<br />

~qalTa partiis~ Seqmnas araerTgavarovani gamoxmaureba mohyva. umetesoba<br />

daaxloebiT iseTive Sinaarsis iyo, rogorc b-ni ramaz sayvareliZis<br />

36


~mTavaria profesionalizmi da ara sqesi?~<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

SeniSvna imis Taobaze, rom ~qalebs politika da avtobusi erTmaneTSi<br />

erevaT~, mcire nawili - qedmaRlur-Semwynarebluri:<br />

`guguli maRraZes rac Seexeba, igi Cveni partiis wevri iyo da didi xania<br />

vicnob.... axla `qalTa partia~ daafuZna, rac Cemi azriT, misaRebi da<br />

momxiblavi idea iyo. Tvals Tu gadavavlebT maT wevrebs, darwmundebiT,<br />

rom am adamianebs qveynisaTvis bevri sikeTis motana SeuZliaT, magali-<br />

Tad advokat lia muxaSavrias... `qalTa partiis~ wevrebi roca aq modian,<br />

gancvifrebuli var maTi aqtiurobiTa da sazogadoebrivi azrovnebiT.~<br />

akaki asaTiani.<br />

qarTuli politikuri speqtrisaTvis amgvari paradoqsebi namdvilad<br />

araa ucxo xili, Tumca, dameTanxmebiT, iseTi mravlismnaxveli politikuri<br />

figuris gancvifreba da moxibvla `aqtiurobiTa da sazogadoebrivi<br />

azrovnebiT~, romelic kondoliza raizs `im Sav qalad~ moixseniebs, arc-<br />

Tu ise advili saqmea. miT umetes, politikur aliansSi Sesvla da maTTan<br />

erTad blokis Camoyalibeba.<br />

arCevnebamde ori kviriT adre, gadacema `tabum~ calke gadacema miuZRvna<br />

qalTa politikur monawileobas . kiTxvebs, romelic gadacemaSi daisva -<br />

arian Tu ara qalebi saWiro raodnobiT warmodgenili parlamentSi; Tu<br />

ara, ra aris imisTvis saWiro, rom gaizardos qalTa monawileoba politikaSi<br />

da ra SeiZleba Secvalos qalis mosvlam politikaSi - winasaarCevno<br />

maraTonSi Cabmuli qali kandidatebi pasuxobdnen.<br />

mowveuli stumrebidan rusudan mkervaliSvili erTaderTi aRmoCnda,<br />

romelic saerTod uaryofs <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa politikuri monawileobis<br />

problemis arsebobas:<br />

`me saerTod ver daveTanxmebi imas, rom qali aris raime disbalansSi<br />

<strong>saqarTveloSi</strong>. ver warmomidgenia... saqarTvelo is qveyanaa sadac lekvi<br />

lomisa sworia da ese iyo es yovelTvis... im qveyanaSi, sadac qeTevan<br />

wamebulis kultia, sadac wminda nino aris ganmanaTlebeli qveynis.<br />

erTaderTi qveyanaa, sadac qalisagan miiRes ganmanaTlebloba... qveyanaSi,<br />

sada Tamar-mefe marTavda qveyanas...~<br />

gadacemis monawile qali kandidatebisaTvis guguli maRraZis gamoklebiT,<br />

aseve miuReblad miaCniaT kvotebis SemoReba. kvotirebis saWiroebasa<br />

da aucileblobis argumentireba kritkiuli masis TeoriiT da misi<br />

gamyareba skandinaviuri qveynebis gamocdilebiT, rogorc Cans, arasakmarisad<br />

miiCneva Cvens realobaSi.<br />

Tu gaviTvaliswinebT aqtiuri politikosi qalebis damokidebulebas qalTa<br />

sakiTxebisadmi, iseTi patriarqaluri Rirebulebebis mqone qveyanaSi,<br />

rogorc saqarTveloa, sakiTxis marginalizacias didxans ver davaRwevT<br />

Tavs. qalTa uflebebze momuSave arasamTavrobo organizaciebis<br />

simravlis miuxedavad ki, Tamamad SegviZlia vTqvaT, rom qalTa moZraobis<br />

samoqalaqo aqtivobis xarisxi mTlianobaSi, rbilad rom vTqvaT, aradamakmayofilebelia.<br />

rogorc erT-erTi qalTa organizaciis warmomadgenelisa<br />

da feministisaTvis, am problemasa da misi daZlevis gzebze<br />

37


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

saubari Zalian mniSvnelovania, radgan <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa moZraobis<br />

susti ganviTareba praqtikulad gamoricxavs ara mxolod politikosi qalebis<br />

rekrutirebas sazogadoebrivi aqtivizmidan, aramed, qalTa uflebebTan<br />

dakavSirebuli problemebis artikulirebis SesaZleblobasac sajaro<br />

sivrceSi.<br />

38


mUBb!spmj!<br />

lpogmjrufcjt!ebsfhvmjsfcbTj<br />

nino cixisTavi


a aris qalTa roli konfliqtebisa da<br />

omis Semdgom periodSi<br />

Tu vsaubrobT qalTa usafrTxoebaze<br />

<strong>saqarTveloSi</strong>?<br />

nino cixisTavi (1966)<br />

arasamTavrobo organizacia `kavkasiis<br />

qalTa qselis~ damfuZnebeli, Tavmjdomare,<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxTa<br />

eqsperti, qalTa globaluri fondis<br />

mrCeveli <strong>saqarTveloSi</strong>.<br />

gamoqveynebuli Sromebidan aRsaniSnavia<br />

– qalTa problemebis profilireba <strong>saqarTveloSi</strong><br />

2002, ojaxuri Zaladobis mravalkomponentiani<br />

kvleva <strong>saqarTveloSi</strong><br />

2005, <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> saxelmwifo<br />

instituciuri meqanizmebi, saxelmwifo<br />

politikisa da moqmedebaTa gegmis<br />

proeqti <strong>saqarTveloSi</strong> 2006, <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> mdgomareobis angariSi<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> 2009.


a aris qalTa roli konfliqtebisa da omis Semdgom periodSi<br />

Tu vsaubrobT qalTa usafrTxoebaze <strong>saqarTveloSi</strong>?<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> didi xania saubroben qalebze, maT mdgomareobaze, gamocdilebasa<br />

da saqmianobis Sedegebze. xSirad svamen SekiTxvas, aris Tu ara<br />

gamokveTili qalTa roli konfliqtebSi, maT Semdgom periodSi, samoqalaqo<br />

sazogadoebaSi, Tu aris, ra feria, rogori forma aqvs; zogi apirebs<br />

gemo gausinjos, zogi ki cdilobs, perioduloba mianiWos – rodisaa<br />

saWiro da rodis _ ara. zogi Tvlis, rom is – qali Tavisi socialuri da<br />

politikuri roliT, SeiZleba, kidevac arsebobdes, magram daSlil-dacalkevebulia<br />

da solidaroba ar arsebobs. yovel SemTxvevaSi, qalTa aqtioba<br />

angariSgasawevi Zala cota Tu vinmes hgonia.<br />

msgavsi gansjebis Sedegad xandaxan iseTi STabeWdileba iqmneba, rom es<br />

Cveni roli erTjeradi moxmarebis sagania, romelsac viRacis saWiroebis<br />

mixedviT ujridan amoiReb, moixmar da mere SegiZlia, gadaagdo.<br />

diax, xSirad Cvensken iSveren xels da amboben, rom Cven, qalebi, solidarulni<br />

ara varT, da pirvel rigSi, erTmaneTis mimarT.<br />

Tumca, Cveni miznebis erTgulni vrCebiT da agreTve vacxadebT mzaobas, ara<br />

marto movaxdinoT gavlena politikaze, aramed pasuxismgebloba Tanabrad<br />

gaviziaroT miRebul Sedegebze.<br />

gansakuTrebiT mniSvnelovania, Camoyalibdes gaziarebuli pasuxismgeblobis<br />

is safuZvlebi, romlebic Tanabar saSualebas mogvcems, mivi-<br />

RoT monawileoba da viyoT CarTulni, erTi mxriv, Cveni qveynis prioritetebisa<br />

da strategiebis dagegmvaSi, da aseve, ukve SemuSavebuli<br />

gegmebis ganxorcielebaSi.<br />

ras vgulisxmobT qalTa usafrTxoebaSi<br />

dRevandel dRes isev grZeldeba diskusia imis Taobaze, Tu ra aris adamian-<br />

Ta usafrTxoeba, aris Tu ara igive, rac qalTa usafrTxoeba, rogoria misi<br />

Semadgeneli komponentebi. sxvadasxva saerTaSoriso Tu samTavroboT-<br />

Soriso organizacias gansxvavebuli midgoma aqvs SemuSavebuli, romelsac<br />

am sferoSi samuSaod eyrdnoba.<br />

adamianTa (qalTa da mamakacTa cal-calke) usafrTxoebis sakiTxiT Segvi-<br />

Zlia rogorc saxelmwifos usafrTxoebis gazomva, aseve, misi gansazRvrac.<br />

arsebobs usafrTxoebis tradiciuli da adamianTa usafrTxoebis 1 gageba.<br />

tradiciuli usafrTxoeba exeba saxelmwifos mTlianobas. adamianTa<br />

usafrTxoeba ki gulisxmobs individs, adamians, adamianTa jgufs, mis/<br />

maT mTlianobas, romelic dgas daavadebaTa, siRaribis, Zaladobis,<br />

naRmebis, adamianis uflebaTa Selaxvisa da zewolis problemaTa winaSe,<br />

an ukve ganicdis maT.<br />

am midgomaSi swored adamianebi da ara saxelmwifoa usafrTxoebis strategiis<br />

fokusi. adamianTa usafrTxoebam unda uzrunvelyos adamianis, individis,<br />

da Temis, sazogadoebis fizikuri dacva, mTlianoba da ara gaamagros<br />

sazRvrebi gareSe safrTxeebisgan. adamianTa usafrTxoebis strategiebi<br />

proaqtiuri unda iyos da ara reaqtiuri.<br />

Cven regularulad gviwevs vamtkicoT, sazogadoebis Semadgeneli mniSvnelovani<br />

nawilia Tu ara qalTa usafrTxoebis sakiTxebi, gamowveuli maTi<br />

mdgomareobiT, da, unda mieqces Tu ara, bolos da bolos, am sakiTxebs jerovani<br />

yuradReba. Tumca, Cvens qveyanaSi Camoyalibebuli midgomebisgan<br />

gansxvavebiT, serTaSoriso sazogadoebebSi sxvagvari, sruliad sapirispiro<br />

damokidebulebaa.<br />

1 HUMAN RIGHTS, HUMAN SECURITY AND DISARMAMENT, 2004<br />

nino cixisTavi<br />

41


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

gaero-s ganviTarebis programa (UNDP) adamianTa usafrTxoebis mimar-<br />

TulebiT adgens 7 komponents, romelTac eyrdnoba kvlevisas: ekonomikuri,<br />

sasursaTo, janmrTeloba, garemo, personaluri, politikuri da<br />

saTemo/socialuri usafrTxoeba. amaTgan, yveli komponenti eyrdnoba<br />

konkretuli problemis arsebobas 1 .<br />

siRaribiT gamowveuli ekonomikuri usafrTxoeba;<br />

SimSiliTa da naxevradSimSiliT gamowveuli sasursaTo usafrTxoeba;<br />

dazianebebiTa da daavadebebiT gamowveuli janmrTelobis usafrTxoeba;<br />

dabinZurebiT, garemos degradaciiTa da gamofitviT gamowveuli garemos<br />

usafrTxoeba;<br />

Zaladobis sxvadasxva formiT gamowveuli personaluri usafrTxoeba;<br />

politikuri represiebiT gamowveuli politikuri usafrTxoeba;<br />

socialuri areulobebiT, arastabilurobiT gamowveuli saTemo/socialuri<br />

usafrTxoeba.<br />

rodesac adamianTa usafrTxoebaze vsaubrobT, mniSvnelovania, komponentebze<br />

dafuZnebuli midgoma. magaliTad, Jorj nefi 2 adamianTa usafrTxoebaSi<br />

xuT urTierTdakavSirebul qvesistemas aRwers. esenia: ekosistema,<br />

ekonomika, sazogadoeba, xelisufleba da kultura.<br />

adamianTa usafrTxoebis farTo koncefciaSi mesame, gansakuTrebuli mniSvnelobis<br />

atributia pirdapiri fokusi wevrTa (liderebis, individebis)<br />

ZiriTad Semadgenlobaze, maT Sefasebebze. es mniSvnelovania, raTa gavmijnoT<br />

cnebebi `adamianTa usafrTxoeba~ da `adamianis ganviTareba~. es<br />

ukanaskneli ufro metad dakavSirebulia `karg(ad) yofasTan (yofnasTan)~,<br />

vidre `saswrafo, kritikul mdgomareobasTan~.<br />

adamianTa usafrTxoebis damoukidebeli komisia 3 , iaponiis mTavrobis<br />

iniciativiT Seiqmna, misi Tana-Tavmjdomare 4 - q-ni sadako ogata prioritetulad<br />

ayenebs adamianTa usafrTxoebis fokusis mimarTvas wevrTa<br />

(liderebis, individebis) ZiriTad Semadgenlobaze da ara zianis gamomwvev<br />

problemaze. nacvlad imisa, rom komisias waredgina problemaTa mogvarebis<br />

gzebis sia, man daadgina mTavari kriteriumi: rogorc ki problema wevrTa<br />

ZiriTadi Semadgenlobis mxridan wamoiweva, is unda identificirdes da<br />

mogvardes, rogorc adamianTa usafrTxoebis Semadgeneli nawili. komisia<br />

agreTve adgens, rom Sesabamisi institutebi da organizaciebi, ra Tqma<br />

unda, ver daicaven xalxs yvela SesaZlo zianisagan, magram maT aucileblad<br />

unda mianiWon didi mniSvneloba yvela im problemas, Tundac is arc<br />

ki iyos adamianis sicocxlisaTvis safrTxis Semcveli.<br />

zemoT moyvanili sami midgomis mimoxilvis Semdeg ufro naTeli xdeba<br />

adamianTa usafrTxoebis farTo koncefcia, romelic unda mijnavdes mis<br />

Semadgenel komponentebs usafrTxoebis sxvadasxva tipebisagan, unda<br />

gaimijnos qalTa da mamakacTa usafrTxoeba, raTa SevZloT, rom cal-calke<br />

gavnvixiloT (an SeviswavloT) da Semdeg, gavamaxviloT yuradReba problemebis<br />

mosagvareblad.<br />

1 United Nations Development Programme, 1994, ‘New Dimensions of Human Security’, Human Development<br />

Report 1994, New York, Oxford University Press<br />

2 J. Nef, 2003, Human Security and Mutual Vulnerability, The Global Political Economy of Development and<br />

Underdevelopment (second edition), Ottawa, IDRC Books<br />

3 Commission on Human Security, 2003, Human Security Now:<br />

The Human Security Commission Report, New York, at .<br />

4 On 1 May 2003, Co-Chairs of the Commission on Human Security, Sadako Ogata and Amartya Sen, presented<br />

the Commission’s Final Report, Human Security Now, to the United Nations Secretary-General, Koi Annan.<br />

42


a aris qalTa roli konfliqtebisa da omis Semdgom periodSi<br />

Tu vsaubrobT qalTa usafrTxoebaze <strong>saqarTveloSi</strong>?<br />

nino cixisTavi<br />

2003 wels germaniaSi Seiqmna qalTa uSiSroebis sabWo 1 , romelmac gaaerTiana<br />

50 wevri qali sxvadasxva kvleviTi, politikuri da arasamTavrobo organizaciidan,<br />

moamzada specialuri Crdilovani angariSi qalTa usafrTxoebis<br />

sakiTxze gaeros rezolucia 1325-is SesrulebasTan dakavSirebiT<br />

germaniis federaciul respublikaSi.<br />

am mimarTulebiT <strong>saqarTveloSi</strong> didi da mravalferovani saqmianobaa ganxorcielebuli.<br />

qarTulma arasamTavrobo organizaciebma 2000 wlidan<br />

saqmianoba araerTi mimarTulebiT ganaxorcieles da Sedegad sxvadasxva<br />

forumze (mag. bolo periodis erT-erTi didi saerTaSoriso konferencia 2<br />

euTos adamianis uflebaTa dacvis biuros mxardaWeriT ganxorcielda<br />

2006 w. ivnisSi) gaitanes konkretuli rekomendaciebi, rogori unda iyos<br />

qveynis politika da misi implementacia qalTa da <strong>genderuli</strong> sakiTxebis<br />

asaxvisaTvis konfliqtebisa da omisSemdgom qveyanaSi.<br />

araerTi saganmanaTleblo, Tu instituciuri gaerTianebis (koalicia, qseli<br />

da sxva) programa 3 ganxorcielda, araerTi mowodeba da saerTo xelmowerili<br />

werili 4 daigzavna erovnul Tu saerTaSoriso adresatTan.<br />

2008 wlis agvistos omis Sedegad isev Tavidan gaviareT es gza – ramdenime<br />

organizaciam Caatara kvlevebi (raodenobrivi da Tvisobrivi) 5 , raTa xelaxla<br />

dagvenaxebina yvela Sesabamisi struqturisaTvis, rom didi problemebia<br />

jer aRsaricxi da Semdeg _ mosagvarebeli, magram, samwuxarod, adamianis,<br />

adamianTa jgufebis da mTlianad sazogadoebis usafrTxoebis problemebi<br />

ufro metia, vidre maT mosagvareblad gadadgmuli konkretuli nabijebi.<br />

dRes am saerTo sainformacio fonze mwvaved dgas omiT dazaralebuli<br />

adamianebis, kerZod ki – qalebis Semdegi problemebi:<br />

gansxvavebuli (e.i diskriminaciulia) midgomebi sakompensacio Tanxebis<br />

gadacemisas: saxlebisaTvis fuladi Semweobis gamoyofisa da ganawilebis<br />

principis gaumWvirvalobis problema _ goris raionSi dabrunebuli mosaxleobisaTvis<br />

(15 000 aSS dolaris eqvivalenti) da didi da patara liax-<br />

1 http://www.glow-boell.de/en/rubrik_2/813_998.htm<br />

2 International Conference Increasing Women’s Participation in Democratic Processes , 22-23 June, 2006,<br />

Tbilisi, Georgia<br />

3 euTo-s adamianis uflebaTa dacvis biuros, (OSCE/ODIHR) da gaero-s qalTa fondis (UNIFEM)<br />

mxardaWerili programebi <strong>saqarTveloSi</strong> bolo 10 wlis manZilze, aseve sxvadasxva saerTaSoriso<br />

fondebi da maTi mxardaWerili programebi miZRvnili konkretulad qalTa gaaqtiurebisaTvis<br />

postkonfliqtur qveyanaSi mSvidobismSeneblobisaTvis.<br />

4 OPEN STATEMENT OF GEORGIAN CIVIL SOCIETY ORGANISATIONS to PACE Members, 28 September, 2009;<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> moqmedi arasamTavrobo organizaciebis, qalTa da mamakacTa <strong>Tanasworobis</strong>a da<br />

<strong>genderuli</strong> sakiTxebis eqspertTa mimarTva q-n rusudan kervaliSvils, saqarTvelos parlamentis<br />

vice-spikers, 31 ivlisi, 2009 w. Tbilisi, saqarTvelo;<br />

AEPALAND DEMANDS OF WOMEN’S NGOs OF GEORGIA TO THE GOVERNMENT OF GEORGIA IN RESPONSE TO CURRENT<br />

POST-WAR SITUATION AFTER RUSSIAN-GEORGIAN AUGUST ‘08 WAR , 23 OCTOBER, 2008 , TBILISI, GEORGIA;<br />

saqarTvelos qalTa arasamTavrobo organizaciebis mimarTva gaero-s generalur mdivans,<br />

b-n pan gi muns, gaero-s generalur asambleas, gaero-s uSiSroebis sabWos, 10 dekemberi, 2008<br />

Tbilisi, saqarTvelo;<br />

5 devnil qalTa saWiroebebis aRwera devnilTa kompaqturad dasaxlebul centrebSi, 10 oqtomberi,<br />

2008 w. kavkasiis qalTa qseli, Tbilisi, saqarTvelo.;<br />

2008 wlis 12 oqtombridan goris raionSi dabrunebuli mosaxleobis - e.w. dabrunebul<br />

devnilTa problemebi 11 soflis mixedviT: karaleTi, tyviavi, karbi, mereTi, guguTianTkari,<br />

meRvrekisi, ergneTi, qsuisi, disevi, koSkebi, tirZnisi, - kavkasiis qalTa qselis kvleva, 25 noemberi,<br />

2008 w. Tbilisi, saqarTvelo.<br />

gaero-s qalTa fondis mier xelSewyobili kvleva 2008 w. agvistos omis Sedegad devnili mosaxleobis<br />

saWiroebebze, sazogadoebrivi politikis instituti, noemberi, 2008, Tbilisi, saqarTvelo<br />

43


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

vis xeobis mosaxleobisaTvis gamoyofili kotejebis sanacvlod (10 000 aSS<br />

dolaris eqvivaleti);<br />

gayris sakiTxi TavSesafris damatebiT gamoyofis gamo dauregulirebeli<br />

da problemuria. aseve, xdeba TbilisSi myofi devnili ojaxebis fiqtiuri<br />

gayra da amis Sedegad binebiT cal-calke dakmayofileba, rac savaraudod,<br />

korufciis wyaros warmoadgens mavani Tanamdebobis pirisTvis; maT Soris,<br />

am mimarTulebiT mkvidrdeba e.w. sakomlo gayris instituti, romelic ar<br />

efuZneba raime oficialur dokumentacias.<br />

samsaxuridan usafuZvlod daTxovnis problema. miTumets, axlandel<br />

gaWirvebul mdgomareobaSi – kerZod, saubari iyo samxreT oseTis administraciaze;<br />

kerZo seqtorSi CasaxlebulTa mimarT fuladi Semweobisa da humanitaruli<br />

daxmarebis miuwvdomlobisa da e.i. praqtikulad ararsebobis problema;<br />

liaxvis xeobis da aseve zogi e.w. `sasazRvre soflebis~ mosaxleobisaTvis<br />

saflavebze gasvlis problema;<br />

dasaqmebisa da umuSevarTa profesiuli da kvalifikaciis problema;<br />

wamlebiT droulad uzrunvelyofis problema (saWiro iyo gaevlo komisia<br />

da 12 dRis Semdeg aZlevdnen wamlebs, axla esec Sewyda);<br />

TavSesafris micema xdeba mxolod kacebze da ara qalebze, martoxela adamianebze<br />

maTTvisve aSenebuli koteji ar gaicema.<br />

gaumWvirvale da daxuruli procesis dakanonebis tendenciebi, devnilTa<br />

monawileobisa da CarTulobis ardaSveba;<br />

humanitaruli daxmarebiT gaTvaliswinebuli kvebis produqtebis mwiri<br />

raodenoba da erTferovani racioni (sul makaroni da lobio);<br />

omiT dazaralebulma an devnilis statusis mqonem an Semweobaze unda<br />

Tqvas uari, an socialurad daucvelis statusis Semweobaze. orive er-<br />

Tad ar gaicema.<br />

erT-erTi magaliTi: siRaribis zRvaris damdgenma komisiam 99 000<br />

quliT Seafasa vanaTidan devnili qalis (romelic 2008 w. omiT<br />

dazaralebulia, devnilia da cxovrobs q. Tbilisis isnis r-nis<br />

yofili samxedro hospitlis SenobaSi _ droebiT TavSesafarSi)<br />

`qoneba~ da ar Casva umweoTa daxmarebis programaSi, maRali<br />

qulebis gamo. aseTi magaliTebi sakmaod bevria, Tumca es problema<br />

mogvardeba, Tu dauyovnebliv daiwyeba devnilTaTvis socialuri<br />

dacvis kriteriumebis gadaxedva: gadasaxedia socialurad<br />

daucvelTa statusis ganmsazRvreli koeficienti. migvaCnia, rom<br />

TavSesafrisa da devnilobis koeficienti Seusabamod dabalia.<br />

erTi ram naTelia: dRes <strong>saqarTveloSi</strong> niadagi momzadebulia qalTa uSiSroebis<br />

sabWos Sesaqmnelad, romelic moamzadebs angariSs, Tu ratom ver<br />

xorcieldeba saqmianoba saxelmwifos mxridan ise, rom masSi aisaxos konfliqtebisa<br />

da omisSemdgom qveyanaSi qalTa saWiroebebisa da problemebis<br />

mogvarebis gzebi.<br />

migvaCnia, rom arsebuli gansakuTrebuli mdgomareobis gamo, saxelmwifo<br />

struqturebma adamianTa usafrTxoebis sakiTxebze unda Seqmnan adamianTa<br />

usafrTxoebis specialuri samTavrobo komisia, romelic SeimuSavebs er-<br />

Tian midgomas da dasaxavs am problemaTa gadaWris gzebs.<br />

44


mUBb!flpopnjlvsj!nehpnbsfpcjt!<br />

hbvnkpcftfcb<br />

marina TabukaSvili


soflad mcxovreb qalTa gaZliereba<br />

ekonomikuri saqmianobisTvis da<br />

sazogadoebrivi moRvaweobisTvis<br />

marina TabukaSvili profesia: klasikuri<br />

filologia, xelovnebaTmcodneoba.<br />

1995 wlidan: sazogadoebrivi/humanitaruli<br />

saqmianoba. 2000-2006 wlebSi:<br />

fondis `Ria sazogadoeba - saqarTvelo~<br />

qalTa programis koordinatori.<br />

2007 wlidan _ am programis memkvidre<br />

damoukidebeli fondis, `fondis<br />

taso~ direqtori.


soflad mcxovreb qalTa gaZliereba ekonomikuri<br />

saqmianobisTvis da sazogadoebrivi moRvaweobisTvis<br />

marina TabukaSvili<br />

miuxedavad imisa, rom ukve 10–wleulze metia, rac qalTa arasamTavrobo<br />

organizaciebi moqmedeben <strong>saqarTveloSi</strong> da mraval miRweul warmatebas<br />

Tan sdevs am organizaciebis da maTi liderebis profesiuli zrda da<br />

seriozuli winsvla organizaciaTaSorisi TanamSromlobis mimarTulebiTac,<br />

mainc Znelia imis Tqma, rom <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa moZraoba namdvilad<br />

Sedga, rogorc sazogadoebrivi moZraoba, romelic momTxovni da<br />

qmediTia qveyanaSi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong>a da samarTlianobis misaRwevad.<br />

Sesabamisad, miuxedavad qalTa organizaciebis mier mosaxleobis<br />

cnobierebis asamaRleblad ganxorcielebuli araerTi media kampaniisa,<br />

qveyanaSi ar aris Camoyalibebuli sazogadoebrivi moTxovna genderul<br />

samarTlianobasa da Tanasworobaze, iseve, rogorc mraval sxva sakiTxze,<br />

rac mosaxleobis ekonomikur da socialur ganviTarebas, sabolood ki, demokratiuli<br />

ganviTarebis umniSvnelovanes sakiTxebs Seexeba. sazogadoebrivi<br />

moTxovnis deficitis gamo <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxi kvlav<br />

marginalizirebulia, mZimed iwevs win <strong>genderuli</strong> niSniT Zaladobis sawinaaRmdegod<br />

mimarTuli kanonebis ganxorcielebis saqme.<br />

demokratiuli ganviTarebisTvis, socialuri samarTlianobisa da <strong>Tanasworobis</strong>ken<br />

mimarTul muSaobas didad aferxebs qveynis ekonomikuri<br />

ganuviTarebloba, umravlesobis siRaribe da soflis mosaxleobis,<br />

gansakuTrebiT ki, qalebis izolacia sazogadoebrivi da politikuri<br />

cxovrebisgan.<br />

soflad mcxovreb qalTa sazogadoebrivi aqtivizmis gamosawvevad<br />

aucilebelia siRaribis dasaZlevad mimarTuli saqmianobis Serwyma samoqalaqo<br />

ganaTlebis programebTan, qalaqad mcxovrebi eqspertebisa da<br />

soflis mosaxleobis mWidro TanamSromlobaze dafuZnebuli Tanmimdevruli<br />

da mizandasaxuli muSaoba soflis mosaxleobis CasarTavad demokratiuli<br />

ganviTarebis saqmeSi.<br />

2004 wlidan OSGF qalTa programa, 2007 wlidan ki „fondi taso~, uSualod<br />

TanamSromlobs soflad mcxovreb qalebTan maTi iniciativebis mxardasaWerad.<br />

2005 wlidan – mcire biznesis/Semosavlis momtani proeqtebis<br />

mxardasaWerad. yovel wels tardeba mcire biznesis marTvis swavleba,<br />

2007 wlidan ki qalTa liderobisa da qalTa uflebebis skolebi. 2007 wels<br />

„fondma tasom~ gamosca wigni „soflis Rirseba~, sadac dokumenturad<br />

aisaxa saqarTvelos soflis mosaxleobis socialur–ekonomikuri mdgomareoba.<br />

soflad mcxovreb qalTa ekonomikuri gaZlierebis samuSao mimarTuleba<br />

imTaviTve ukavSirdeboda saqarTvelos regionebSi qalTa gaaqtiurebis<br />

amocanas. Cven ar vwyvetT kavSirs wina wlebis grantismimReb partniorebTan<br />

da viTvaliswinebT am adamianur resurss samoqalaqo sazogadoebis<br />

mSeneblobasTan dakavSirebul sxva proeqtebSi.<br />

2004 wlidan Cven, rogorc OSGF qalTa erovnulma programam prioritetul<br />

mimarTulebad davisaxeT qalTa moZraobis gavrceleba dedaqalaqidan<br />

qveynis siRrmeSi da soflad mcxovreb qalTa/eTnikur umciresobaTa<br />

warmomadgeneli qalebis CarTva sazogadoebriv cxovrebaSi. es iyo xangrZlivi,<br />

mravalmxrivi da Tanmimdevruli muSaobis dasawyisi.<br />

2004 wels qalTa programam, Ria konkursis safuZvelze, soflad mcxovreb<br />

qalTa sainiciativo jgufebTan uSualo TanamSromloba daiwyo. am wels<br />

47


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

dafinansda humanitaruli, sasicocxlod mniSvnelovani proeqtebi – xuT<br />

sofelSi gayvanili iqna sasmeli wyali, erT sofelSi bunebrivi gazi Sevida<br />

da kidev erTgan sabavSo baRis Senobis aRdgena moxda. soflebi: ninowminda<br />

(sagarejos r-ni), RoreSa (xaragaulis r-ni), dedalauri (xonis r-ni),<br />

eris imedi (siRnaRis r-ni), Saraxevi (duSeTis r–ni), orTaSeni (goris r–<br />

ni), gergeTi (yazbegis r–ni).<br />

qalTa programis koordinatoris xSirma mogzaurobam soflebSi, saubrebma,<br />

yofisa da problemebis adgilze gacnobam moitana daskvna imis<br />

Sesaxeb, rom iniciativian da mizandasaxul qalebs/qalTa jgufebs<br />

warmatebuli muSaobisTvis, pirvel rigSi, siRaribis daZleva da ekonomikuri<br />

gaZliereba sWirdebodaT.<br />

imis gamo, rom soflad mcxovreb qalebs, arc winaT da arc axla, ar miuwvdebaT<br />

xeli iaf sesxebze ekonomikuri saqmianobis dasawyebad, CavTvaleT,<br />

rom mcire grantebiT qalTa ekonomikuri saqmianobis mxardaWera<br />

is dasawyisia, rac, Tanmimdevruli muSaobis Sedegad, soflel qalTa<br />

sazogadoebriv da politikur cxovrebaSi CarTvas gamoiwvevs.<br />

2005 wels sagranto konkursSi soflad mcxovreb qalTaTvis pirvelad<br />

iqna daSvebuli iseTi proeqtebis wardgena, romlebic qalTa sainiciativo<br />

jgufebis mogebaze gaTvlil, Semosavlis momtan saqmianobas iTvaliswinebda.<br />

mxardaWerili proeqtebis ganxorcielebis msvlelobam<br />

daadastura soflad mcxovreb, socialurad daucvel qalTaTvis mcire<br />

biznesis dasawyebad grantebis gacemis mizanSewoniloba, magram gamarjvebuli<br />

proeqtebis gamovlenas win uZRvoda Tvenaxevriani jgufuri<br />

konsultaciebi TbilisSi, fondis ofisSi. sakonsultacio SexvedrebSi<br />

monawileobda sagangebod mowveuli biznes konsultanti zurab janjRava.<br />

qalTa programis komisiis daskvniT saintereso, realisturi iniciativebi<br />

bevrad meti aRmoCnda, vidre dafinansebis SesaZlebloba. Seiqmna<br />

winanswarSerCeuli proeqtebis sia. saboloo gadawyvetilebis miRebamde<br />

adgilebze, soflebSi Semowmda winaswarSerCeuli proeqtebis ganxorcielebadoba.<br />

dafinansda 5 proeqti soflebSi: nijgori, idomala da oSora<br />

(aspinZis r–ni), timoTesubani (borjomis r/ni), ruispiri (Telavis r–<br />

ni), natanebi (ozurgeTis r–ni), maRaroskari (duSeTis r–ni).<br />

mcire biznesis marTvis sferoSi Cven ganaTlebas vaZlevT im qalebs, romlebsac<br />

ukve aqvT mopovebuli granti ekonomikuri saqmianobis gansaxorcieleblad.<br />

2005 wels mxardaWerili proeqtebis ganmaxorcielebeli gundebis wevri<br />

qalebisTvis fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo~ darbazSi gaimarTa<br />

seminari, romelzec qalTa programam da misma partniorebma sakuTari<br />

saqmianoba da ganviTarebis SesaZleblobebi warmoadgines, xolo fondis<br />

finansurma menejerma nino kiknaveliZem da mTavarma buRalterma daviT<br />

jaSiaSvilma usasyidlod Caatares swavleba Temaze – „mcire biznesis ganviTareba<br />

da sagadasaxado valdebulebebi~.<br />

2006 wlis dasawyisisTvis qalTa programas saqarTvelos soflebSi ukve<br />

eguleboda qalTa saimedo, warmatebuli jgufebi, amitom programis am<br />

wlis saqmianoba axali partniorebis Ziebasa da mxardaWerasTan erTad,<br />

moicavda muSaobasac ukve gamocdil da sando jgufebTanac maTi sazogadoebrivi<br />

moRvaweobis xelSesawyobad.<br />

48


soflad mcxovreb qalTa gaZliereba ekonomikuri<br />

saqmianobisTvis da sazogadoebrivi moRvaweobisTvis<br />

marina TabukaSvili<br />

2006 wels gamocxadebuli konkursis mizanTa Soris ZiriTadi iyo soflad<br />

qalTa xelSewyoba individualuri da kooperaciuli mcire biznesis<br />

gasaviTareblad. orTviani sakonsultacio periodis Semdeg programis<br />

koordinatorma isev imogzaura saqarTvelos soflebSi. sabolood<br />

SeirCa da dafinansda rva proeqti soflebSi: dedofliswyaro, asureTi,<br />

axalqalaqi, leliani, nafareuli, axalsofeli, vardisubani, qurTa. sakmarisi<br />

saxsrebis qonis SemTxvevaSi winaswarSerCeuli proeqtebidan programa<br />

kidev erT amden perspeqtiul proeqts daafinansebda.<br />

aq unda iTqvas, rom did sirTules warmoadgens fondebis mozidva Semdgom<br />

grantebis gasacemad, gansakuTrebiT ki, grantebis gasacemad mcire<br />

biznesis damwyebTaTvis.<br />

zafxulis miwuruls, roca dafinansebuli qalTa jgufebi proeqtebze muSaobas<br />

Seudgnen, organizacia „adamianuri kavSirebi~ da saqarTvelos megobrebis<br />

holandiuri fondi iwyebdnen <strong>saqarTveloSi</strong> axal proeqts „qalebi<br />

ganviTarebis procesSi~. es proeqti gulisxmobda saqarTvelos regionebSi<br />

macxovrebel qalTa momzadebas mcire biznesis dasawyebad. Catarda qalTa<br />

programisa da „adamianuri kavSirebis~ ramdenime samuSao Sexvedra, Sejerda<br />

faseulobebi, miznebi da amocanebi, daisaxa erToblivi muSaobis gegmebi,<br />

romelTagan pirveli – erTkviriani trening-seminari, romelic 28 qalma (qalTa<br />

programis partniorebi/ gundebis wevrebi) gaiara, fondis „Ria sazogadoeba<br />

– saqarTvelo~ ofisSi ganxorcielda. treningi Caatares giorgi<br />

xuciSvilma da arsen onianma („adamianuri kavSirebi~), xolo erTi samuSao<br />

dRe qalTa programis TanamSromlebTan erTad Caatara qalTa dasaqmebis<br />

eqspertma nino SioSvilma. treningis yoveli dRis bolos monawileebs sa-<br />

Sualeba hqondaT enaxaT TiTo filmi `Ria sazogadoebis~ institutis qalTa<br />

qseluri programis dokumenturi filmebis koleqciidan „<strong>genderuli</strong> montaJi<br />

2~.<br />

Catarebulma samuSaom (Semosuli ganacxadebis ganxilva, konsultaciebi<br />

da mxardaWerili proeqtebis monitoringi), mravalricxovanma Sexvedrebma<br />

rogorc soflad, aseve fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo`<br />

ofisSi, dagvarwmuna, rom mcire biznesis xelSewyoba grantis saxiT swori<br />

gadawyvetileba iyo saqarTvelos soflebSi qalTa konkretuli jgufebisTvis<br />

siRaribis dasaZlevad da gasaaqtiureblad, Tumca, cxadi iyo isic,<br />

rom saboloo mizanTan misaaxloveblad qveynis agraluri politikis<br />

<strong>gaumjobeseba</strong>a aucilebeli.<br />

2006 wlis 31 dekembers qalTa programam daasrula 1988 wels dawyebuli<br />

muSaoba fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo` farglebSi da 2007<br />

wlidan, qalTa programis misiis gasagrZeleblad, Tanmimdevrulad gavlili<br />

mosamzadebeli periodis Semdeg, gardaiqmna damoukidebel organizaciad<br />

– „fondi taso~. 2007 wlidan fondi agrZelebs saqmianobas soflad<br />

mcxovreb qalTa iniciativebis mxardasaWerad, afinansebs rogorc<br />

Semosavlis momtan proeqtebs, agreTve demokratiuli ganviTarebisken<br />

mimarTul iniciativebs. mravalwliani saqmianobis Sedegad ukve arsebobs<br />

soflad mcxovrebel partnior qalTa erToba, romlis gasamtkiceblad<br />

da gasaviTareblad „fondi taso~ kvlav awyobs trening-seminarebsa da<br />

samuSao Sexvedrebs. qalTa ekonomikuri gaZlierebis garda, am samuSaos<br />

miznad soflad mcxovreb qalTa sazogadoebrivi pasuxismgeblobis zrdac<br />

isaxeba.<br />

49


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

2007 wels „fondma taso~, Ria konkursis safuZvelze, orsafexuriani<br />

SerCeviTa da proeqtebis ganxorcielebadobis gasarkvevad 32 proeqtis<br />

adgilze SemowmebiT (29 sofeli), 18 proeqts dauWira mxari. proeqtebi<br />

ganxorcielda soflebSi: arTana, leliani, hereTiskari, nafareuli, saniore,<br />

badiauri, araSenda, veliscixe (2 proeqti), Semoqmedi, didi jixaiSi,<br />

Walovani, gobroneTi, arSa, noqalaqevi, kaxaTi, roSka, Zevri. 2007 wlis<br />

seqtemberSi soflad mcxovreb 11 qals Cautarda socialur–fsiqologiuri<br />

treningi liderobis Temaze (treneri zurab mxeiZe).<br />

proeqtebis SerCevis procesSi, adgilebze Semowmebisas, da mxardaWerili<br />

proeqtebis ganxorcielebis monitoringis dros Cawerili 41 interviu,<br />

gadaRebuli 100–ze meti foto da damatebiTi masala „fondis taso~ arqividan<br />

safuZvlad daedo publikacias „soflis Rirseba~. es aris wigni qalTa<br />

mdgomareobis, qalTa aqtivizmisa da SromiTi migraciis Sesaxeb saqarTvelos<br />

soflebSi. savele samuSaoebSi monawileobda wovinar nazarova,<br />

eqsperti SromiTi migraciisa da trefikingis sferoSi.<br />

„fondTan taso` TanamSromlobiT, fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo`<br />

ekonomikuri ganviTarebis programam, Tavisi Sida proeqtis farglebSi<br />

2007 wlis noemberSi uzrunvelyo mcire biznesis marTvis sferoSi<br />

ori erTkviriani skolis Catareba „fondis taso` partniori 40 soflad<br />

mcxovrebi qalisTvis (skolebi Caatara „konsultaciisa da treningis<br />

centrma; CTC). proeqtis monawile qalTa saprezentacio/saangariSo Sexvedra<br />

fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo` sxdomaTa darbazSi 1 dekembers<br />

Sedga.<br />

am mimarTulebiT muSaoba gagrZelda 2008 welsac da Tebervlis dasawyisSi<br />

gamocxadda axali konkursi. orTviani, sagangebo periodis ganmavlobaSi,<br />

„fondis taso` ofisSi konsultaciebi 120–ze metma qalma miiRo.<br />

„fondis taso` gamgeobam ganixila 84 sakonkursod registrirebuli<br />

proeqti da Camoayaliba winaswarSerCeuli proeqtebis sia. proeqtebis<br />

ganxorcielebadobis xarisxis gasarkvevad ganmcxadeblebis soflebSi<br />

mgzavrobebi 2 aprilidan daiwyo. am procesSi voluntarad iyo CarTuli<br />

frangi eqsperti humanitaruli da ganviTarebis programebis sferoSi<br />

lin makki. igi warmarTavda zogierT intervius ganmcxadeblebTan, uwevda<br />

konsultaciebs da programis xelmZRvanelTan erTad afasebda samizne<br />

jgufis saWiroebebs maTi piradi da adgilobrivi Temis ganviTarebis potencialis<br />

TvalsazrisiT.<br />

konkursis Sedegad 2008 wels dafinansda 29 proeqti soflebSi: norio,<br />

nagebi, maxaraZe, vaqiri, saniore, giorgeTi, fSaveli, leliani, Sroma, winandali,<br />

udabno, Toxliauri, dvabzu, sarbevi, laxundara, arali, vale,<br />

gobroneTi, ufliscixe, bulaCauri, ingiri, duisi, arTana, lemSveniera,<br />

Tamarisi, saCino.<br />

2008 wels, fondis `Ria sazogadoeba – saqarTvelo~ mier mxardaWerili<br />

proeqtis `saTemo centri sazogadoebrivi pasuxismgeblobisTvis demokratizaciis<br />

procesSi~ farglebSi `fondma taso~ soflad mcxovrebi qalebisTvis<br />

moawyo erTkviriani skolebi: `qalTa uflebebi~ da `mcire biznesis<br />

marTva~ (es ukanaskneli Caatara „konsultaciisa da treningis centrma~).<br />

2009 wels „fondi taso~ Tavis saqmianobas soflis qalebis ekonomiuri ga-<br />

ZlierebisaTvis agrZelebs ukve konfliqtis regionSi, Sida qarTlSi da<br />

50


soflad mcxovreb qalTa gaZliereba ekonomikuri<br />

saqmianobisTvis da sazogadoebrivi moRvaweobisTvis<br />

marina TabukaSvili<br />

saqarTvelos bankis „konfliqtis Sedegad dazaralebulTa fondis~ mxardaWeriT<br />

iwyebs proeqts „qalTa ekonomikuri gaZliereba Sida qarTlis 9<br />

TemSi~. samuSao ganxorcielda Semdeg soflebSi: tyviavi, mereTi, tirZnisi,<br />

variani, niqozi, iZulebiT adgilnacvalTa karaleTis dasaxleba (goris municipaliteti)<br />

da frones xeobis sam sofelSi: breTi, dvani, dirbi (qarelis<br />

municipaliteti). proeqti daiwyo rigi mizanmimarTuli SexvedrebiT adgilobrivi<br />

xelisuflebis warmomadgenlebTan, qalebTan; yvela TemSi Catarda<br />

proeqtis saprezentacio da sakonsultacio xalxmravali Sexvedrebi.<br />

TiToeul sofelSi SeirCa 2–2 adgilobrivi konsultanti qali, romlebic<br />

gvexmarebodnen adgilobrivi mosaxleobis socialuri mdgomareobis, maTi<br />

SesaZleblobebis ukeT gacnobaSi. konkursis farglebSi 126 ganacxadi<br />

Semovida. amaTgan SeirCa da adgilobriv konsultantebTan erTad miRebuli<br />

gadawyvetilebiT dafinansda 53 proeqti.<br />

mxareTa SeTanxmebiT, am proeqtis monawile qalebma gaiares erTTviani swavleba<br />

mcire biznesis marTvis sferoSi saqarTvelos axalgazrda ekonomist-<br />

Ta asociaciis mier gaeros qalTa fondis mxardaWeriT ganxorcielebuli<br />

proeqtis „momavlis imedi~ farglebSi.<br />

2009 wlis gazafxulze evraziis TanamSromlobis fondisa da norvegiis<br />

ltolvilTa sabWos mxardaWeriT „fondma taso~ daiwyo ganxorcieleba<br />

proeqtisa „karaleTis qalTa centri ZaladobasTan sabrZolvelad da<br />

saTemo ganviTarebisaTvis`. centris saganmanaTleblo/qalTa liderobis<br />

programaSi monawileoben gorisa da qarelis municipalitetebis im<br />

soflebis warmomadgeneli qalebic, sadac Cven, saqarTvelos bankis „konfliqtis<br />

Sedegad dazaralebulTa fondis~ mxardaWeriT, qalTa ekonomikuri<br />

gaZlierebis proeqti ganvaxorcieleT. karaleTis proeqtis mizania<br />

adgilobriv doneze demokratiuli ganviTarebis xelSewyoba qalTa<br />

liderobiTa da mosaxleobis mobilizaciiT.<br />

fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo~ qalTa programis / „fondis<br />

taso~ ekonomikuri gaZlierebisken mimarTuli saqmianobis safuZvelze<br />

Camoyalibebuli qalTa sazogadoebrivi pasuxismgeblobis centrebi muSaoben<br />

soflebSi: leliani (lagodexi), saniore (Telavi), dvabzu (ozurge-<br />

Ti), dirbi (qareli), karaleTi (gori).<br />

amJamad, qalTa im jgufebis gamosavlenad, da mxardasaWerad, romelnic<br />

sazogadoebriv saqmianobas ewevian saqarTvelos soflebSi, Cveni fondi<br />

atarebs konkurss `soflis qalTa gaZliereba sazogadoebrivi da politikurad<br />

mniSvnelovani saqmianobisTvis~.<br />

Cveni mizania soflis qalTa, da maTi liderobiT, soflis mosaxleobis<br />

cnobierebisa da sazogadoebrivi pasuxismgeblobis amaRlebis gziT mivaRwioT<br />

mosaxleobis umravlesobis CarTvas demokratiuli ganviTarebis<br />

procesSi da, Sesabamisad – demokratiis xarisxis amaRlebas saqarTvelo-<br />

Si. am mizanTan miaxloveba miT ufro mniSvnelovania, rom, miuxedavad<br />

qalTa organizaciebis mravalwliani muSaobisa, arc xelisuflebisgan<br />

da arc mosaxleobisgan, araa gacnobierebuli <strong>genderuli</strong> Tanasworoba,<br />

rogorc ganmsazRvreli mniSvnelobis mqone Semadgeneli mSvidobiani da<br />

stabiluri demokratiuli ganviTarebisTvis.<br />

iseve, rogorc sxva Rarib qveynebSi, romelTac ganviTarebis demokratiuli<br />

gzis arCevani ganacxades, aucilebelia qalTa moZraoba gaZlierdes<br />

51


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

da gafarTovdes intensiuri muSaobiT Semdegi mimarTulebebiT:<br />

• qalTa moZraobam, politikuri da socialuri problemebis sirTulisa<br />

da urTierTkavSiris gaazrebis safuZvelze, unda ganacxados, rom mas,<br />

rogorc qveynis mosaxleobis umravlesobis warmomadgenels, exeba<br />

ara mxolod e.w. qalTa problemebi, aramed qveyanaSi arsebuli yvela<br />

problema; unda gaaZlieros urTierTqmedeba arasamTavrobo organizaciebis<br />

sxva konsolidirebul jgufebTan/organizaciebTan samoqalaqo<br />

sazogadoebis gasaZliereblad da Semdgomi urTierTTanamSromlobisTvis<br />

mSvidobis, garemos dacvis, ekonomikuri ganviTarebisa<br />

da sxva umniSvnelovanes sferoebSi;<br />

• ganviTarebulma/dawinaurebulma qalTa organizaciebma xeli unda<br />

Seuwyon soflad mcxovreb qalTa sazogadoebriv aqtivizms, intensiurad<br />

da sistematiurad gadascen codna da gamocdileba soflebSi<br />

da qalaqebis gareubnebSi mcxovreb qalebs, eTnikuri unciresobebis<br />

warmomadgenel qalebs maTi kompaqturi dasaxlebis adgilebSi raTa<br />

daexmaron maT TanamSromlobis damyarebaSi adgilobriv xelisuflebasTan/TviTmarTvelobis<br />

organoebTan adamianis uflebebis/<br />

qalTa uflebebis gansaxorcieleblad da socialurad samarTliani<br />

adgilobrivi biujetebis SemuSavebisa da ganxorcielebis saqmeSi;<br />

Tanmimdevruli da mizandasaxuli muSaobiT, unda Seuqmnan soflad<br />

mcxovreb qalebs aucilebeli winapirobebi maTi saqmianobis pirdapiri<br />

saerTaSoriso dafinansebisTvis;<br />

• qalTa moZraobam, qalTa politikuri warmomadgenlobis ricxobrivad<br />

da xarisxobrivad gasazrdelad, intensiurad unda imuSaos<br />

qalebSi sazogadoebrivi pasuxismgeblobis, Tavdajerebulobisa da<br />

liderobis SegrZnebis dasanergad da kvalifikaciis miznobrivad<br />

amaRlebis mimarTulebiT;<br />

• qalTa moZraobam unda iTanamSromlos mediasTan imisaTvis, raTa<br />

aCvenos sazogadoebas, rom qalTa moZraobisgan, wlebis ganmavlobaSi,<br />

xorcieldeba mTeli sazogadoebisTvis margi da mniSvnelovani saqmianoba,<br />

rom <strong>genderuli</strong> Tanasworoba, rac adamianis uflebebis ganxorcielebas<br />

gulisxmobs, xels uwyobs ekonomikur ganviTarebas, samar-<br />

Tlianobisa da stabilurobis damkvidrebas; amgvarad, unda aRdges<br />

demokratiuli faseulobebis Rirseba farTo sazogadoebis TvalSi;<br />

• qalTa moZraobam unda iTanamSromlos ganviTarebis/donor organizaciebTan<br />

am ukanasknelTa programebis dagegmarebis etapze am<br />

programebis asagebad qveyanaSi mimdinare procesebis/qalTa mdgomareobis<br />

realuri suraTis safuZvelze da imisTvis, rom SesaZlebeli<br />

gaxdes qalTa moZraobisa da donori organizaciebis strategiuli<br />

gegmebis harmonizacia.<br />

• dasasrul, unda gaZlierdes erovnuli fondebi, raTa gaizardos soflad<br />

mcxovreb qalebTan/mosaxleobasTan uSualo TanamSromlobis<br />

SesaZleblobebi Tundac im dromde, sanam es ukanasknelni imdenad<br />

daxvewaven TavianT inglisurs, daeuflebian samuSao enas, SeiZenen Sesabamis<br />

Cvevebs, organizaciulad ganviTardebian imisaTvis, rom daakmayofilon<br />

saerTaSoriso donor organizaciebTan TanamSromlobis<br />

moTxovnebi.<br />

52


mUBb!flpopnjlvsj!nehpnbsfpcjt!<br />

hbvnkpcftfcb<br />

nana fanculaia


qalTa ekonomikuri<br />

damoukideblobis Seqmnis modeli<br />

nana fanculaia (1958) xelmZRvanelobs<br />

qalTa fonds <strong>saqarTveloSi</strong>. aqvs mesame<br />

seqtorSi aRmasrulebel poziciaze<br />

muSaobis ToTxmetwliani gamocdileba<br />

- adgilobrivi filanTropiis, <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong>a da qalTa samoqalaqo<br />

aqtiobis ganviTarebis kuTxiT.<br />

aris Semdegi publikaciebis da perioduli<br />

gamocemebis avtori da Tanaavtori:<br />

`filanTropia <strong>saqarTveloSi</strong> – warsulis,<br />

awmyosa da momavlis paradigmebi~,<br />

`qalTa organizaciebis gzamkvlevi~,<br />

`filanTropia – Teoria da praqtika~,<br />

`filanTropiis gakveTilebi~, `qalTa<br />

aqtivizmi <strong>saqarTveloSi</strong>~ da sxv.


sqesTa Tanasworoba da qalTa uflebamosilebis gazrda dRes msoflioSi<br />

yvelgan aqtualurad ganixileba da erTnairad moicavs samarTlebriv,<br />

ekonomikur da socialur aspeqtebs. patriarqalur sistemebSi qalTa<br />

moZraoba ibrZvis socialuri samarTlianobisaTvis, aRiarebs <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong>a da qalTa uflebebisaTvis brZolis sayovelTaobas (globalurad).<br />

es Zalisxmeva sazogado sargeblis momtani rom gaxdes, masSi<br />

qalTa sxvadasxva jgufebis monawileobaa saWiro.<br />

dRes qalebi kanonier moTxovnebs ayeneben: esenia Tanasworoba, individualuri<br />

Tavisufleba, araZaladoba, usafrTxoeba, ekonomikuri damoukidebloba,<br />

aRiareba da a.S., oRond ara marto deklarirebuli, aramed<br />

cxovrebaSi realurad ganxorcielebuli da sazogadoebis mier<br />

mxardaWerili.<br />

imisaTvis, rom qalTa uflebebi cxovrebaSi namdvilad ganxorcieldes,<br />

imisaTvis, rom sazogadoebam ifiqros da saRad Seafasos, Tu ra<br />

aris gasakeTebeli qalTa mdgomareobis gasaumjobeseblad, imisaTvis,<br />

rom qalebi davinaxoT da maTi xma gavigonoT – qalTa jgufebs realuri<br />

daxmarebis gaweva sWirdebaT. amitomaaa, rom mTels msoflioSi qalTa<br />

fondebi TavianT saxsrebs warmarTaven qalTa moZraobis yvelaze marginalizebuli<br />

nawilisaken, rogoricaa soflis qalebi, eTnikuri Tu<br />

seqsualuri umciresobebi, patimrebi, Zaladobisa da trefikingis msxverplebi<br />

da a.S. es is adamianebi arin, romelTac, rogorc wesi, uWirT<br />

mxardaWeris mopoveba da xSirad qalTa fondebisagan miRebuli finansuri<br />

daxmareba maTi gadarCenis erTaderTi resursi da saSualebaa.<br />

`qalTa fondi~ <strong>saqarTveloSi</strong> 2005 wels saganmanaTleblo TanamSromlobisa<br />

da ganviTarebis centris iniciativiT dafuZnda. centrs mesame<br />

seqtorSi Svidi wlis muSaobis gamocdileba gaaCnda, adgilobrivi<br />

filanTropiis ganviTarebisa da mTian regionebSi saganmanaTleblo<br />

programebis ganxorcielebis, kvleviTi da sainformacio saqmianobis,<br />

qalTa jgufebis gaZlierebis kuTxiT. `qalTa fondis~ Seqmna logikuri<br />

nabiji gaxldaT, erTi mxriv, gamocdilebiT nakarnaxevi, meore mxriv, ki<br />

am rTul saqmeSi wvlilis Setanis didi surviliT ganpirobebuli. `qalTa<br />

fondi~ <strong>saqarTveloSi</strong> damoukidebeli adgilobrivi grantisgamcemi organizaciaa,<br />

romelic mxars uWers qalTa jgufebis saqmianobasa da iniciativebs<br />

<strong>saqarTveloSi</strong>. `qalTa fondi~ naTlad xedavs qveyanaSi qalTa<br />

problemebs, xels uwyobs qalTa axali organizaciebis dafuZnebasa da<br />

novaciebis danergvas, qalTa iniciativebis programul ganviTarebas. es<br />

yovelive kidev ufro drouli da gadaudeblad aucilebelia saqarTvelos<br />

regionebSi, radgan iq problemebi gansakuTrebiT mwvavea, situacia<br />

ki, ufro damZimebuli. zemoaRniSnulidan gamomdinare, qalTa fondis<br />

prioritetebi moicavs qalTa gaZlierebisa da maTi uflebebis dacvis<br />

farTo speqtrs, maT Soris qalTa ekonomikuri SesaZleblobebis ganviTarebas,<br />

konfliqtis zonaSi mcxovrebi qalebis daxmarebas, qalTa gaTviTcnobierebas<br />

genderul sakiTxebze, sazogadoebis mgrZnobelobis amaRlebas<br />

qalTa sakiTxebisadmi, qalTa erToblivi iniciativebis mxardaWeras.<br />

rogorc cnobilia, saqarTvelos mosaxleobis ekonomikuri gadarCenis<br />

umTavres faqtors mcire da saSualo biznes-iniciativebis ganviTareba<br />

warmoadgens. saqarTvelos aqvs mcire biznesis ganviTarebis Zlieri<br />

potenciali qveynis regionebSi, sadac soflis meurneobis tradicieqalTa<br />

ekonomikuri damoukideblobis Seqmnis modeli<br />

nana fanculaia<br />

55


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

bi jer kidev arsebobs. Tumca, saqarTvelos regionebSi, aseve Zalian<br />

TvalsaCinod dgas socialuri da ekonomikuri daucvelobis sakiTxi,<br />

gansakuTrebiT ki Znelad misadgom da izolirebul adgilebSi. aseT<br />

regionebSi rTuli garemoa Seqmnili qalebisTvis, romlebic ojaxisa<br />

da partiarqaluri struqturebis mkacri da rigiduli wesebis gavlenis<br />

qveS cxovroben, rac, Tavis mxriv, xels uSlis Zalauflebis Tanabar<br />

ganawilebas genderebs Soris da bunebrivad aferxebs qalTa uflebebis<br />

srulyofil realizacias, gaZlierebas da Sesabamisad, TemebSi<br />

maT aqtiur moTamaSeebad Camoyalibebas. Mmravali kvlevis Tanaxmad,<br />

cnobilia, rom finansuri saxsrebis xelmisawvdomoba aumjobesebs qalis<br />

statuss ojaxSi da sazogadoebaSi. es umniSvnelovanesi faqtoria<br />

qalis asertiulobisa da TavdajerebulobisaTvis, ekonomikuri damoukideblobis<br />

mopovebis gziT igi axerxebs iyos aRiarebuli da gaxdes<br />

angariSgasawevi Zala.<br />

`qalTa fondma~, romlis umTavresi mizani saqarTvelos regionebSi qalebis<br />

gaZlierebaa, Tavis erT-erT mimarTulebad daisaxa qalTa ekonomikuri<br />

damoukideblobis programa, romelic Semdeg models efuZneba:<br />

• qalTa biznes da menejeruli SesaZleblobebis ganviTareba;<br />

• qalebisaTvis mcire biznesis wamowyebis xelSewyoba;<br />

• mikrosafinanso institutebis interesis gafarToveba damwyebi biznesebis<br />

dafinansebis sferoSi;<br />

• qalebisTvis mcire biznesis SesaZleblobebis ganviTareba.<br />

programa gulisxmobs regionebSi mcxovrebi qalebis daxmarebas biznes<br />

Cvevebis ganviTarebaSi, saintereso biznes ideis CamoyalibebaSi, biznesgegmis<br />

dawera-damuSavebaSi, dabolos, finansuri SesaZleblobebis SeqmniT<br />

sakuTari mcire biznesis wamowyebaSi. es finansuri SesaZlebloba,<br />

SesaZloa, orgvarad Seiqmnas: davexmaroT damwyeb qalebs mikrosafinanso<br />

institutebTan urTierTobaSi, rom mikro sesxebi aiRon; an mivceT maT<br />

finansuri wyaro mcire biznesis wamosawyebad mcire grantebis saxiT.<br />

programaSi monawileobisaTvis qalebis SerCevisas prioriteti eniWebaT<br />

socialurad daucvel, umuSevar an dabalxelfasian, iZulebiT adgilnacval,<br />

ojaxis marCenal qalebs.<br />

programiT gaTvaliswinebuli saqmianobebi kompleqsuria da gulisxmobs<br />

Semdeg umTavres komponentebs:<br />

1. programis monawile qalebis SerCeva regionebSi testirebis gziT;<br />

2. SerCeuli qalebis treningi `mcire biznesis ganviTareba~<br />

3. treningis monawile qalebis dakavSireba mikrosafinanso organizaciebTan<br />

an sagranto konkursi mcire grantebis mosapoveblad.<br />

SerCeul qalebs utardebaT SviddRiani intensiuri treningi groningenis<br />

(holandia) universitetSi SemuSavebuli meTologiiT – `inovaciuri<br />

mewarmeoba~, romlis mflobelia `saqarTvelos megobarTa asociacia~,<br />

xolo treneri am asociaciis damfuZnebeli - giorgi xuciSvili.<br />

programis holandielma konsultantma, petra Taamsma holandiaSi<br />

daafuZna sagarantio fondi `Stichting Queen Tamar Foundation~, romelic<br />

2008 wlis dasawyisSi sagangebod Seiqma mikrosafinanso institutebis<br />

56


qalTa ekonomikuri damoukideblobis Seqmnis modeli<br />

nana fanculaia<br />

wasaxaliseblad axaldawyebuli biznesebis dafinansebaSi da momzadebuli<br />

qalebisTvis liberaluri sakredito pirobebis SesaTavazeblad.<br />

sagarantio fondi Tavis Tavze iRebda gacemuli kreditis darCenili<br />

Tanxis 50%-is dafarvas difoltis SemTxvevaSi. Ggarda amisa, `qalTa<br />

fondi~ da mikrosafinanso institutebi aformeben memorandums Tanam-<br />

Sromlobaze, romlis mixedviTac sakredito instituti programis<br />

monawile damwyeb qalebs gansakuTrebuli SeRavaTs sTavazobs (mag.,<br />

giraos armoTxovna).<br />

programis ganxorcielebis pirvel etapze, sakuTari biznesi daiwyo proeqtis<br />

monawileTa 46 %-ma, aqedan biznes-gegmebis naxevari dafinansda<br />

mikrosafinanso institutebis mier, xolo naxevari dafinansda qalebis<br />

mier Tavad moZiebuli saxsrebiT.<br />

gamovlenili problemebi da rekomendaciebi<br />

• qveyanaSi arastabiluri ekonomikuri mdgomareoba - arsebulma krizisma<br />

qalebi ufro frTxili gaxada;<br />

• kreditis Tanxa sasurvelia iyos erovnul valutaSi, an dafiqsirdes<br />

ucvleli kursi sesxis aRebis mTlian periodze;<br />

• qalebi iTxoven SeRavaTiani periodis gazrdas, radgan maTi biznesi an<br />

sezonuria, an mogebas iZleva mxolod garkveuli periodis Semdeg;<br />

• gasaumjobesebelia momsaxurebis pirobebi, iyo SemTxvevebi, roca qalebs<br />

ar Seatyobines uaryofiTi pasuxi, Sesabamisad qalebma pasuxis<br />

molodinSi dakarges didi dro.<br />

programis Sedegebi<br />

• proeqtSi monawile qalebi gaZlierdnen, SeZles gadawyvetilebis damoukideblad<br />

miReba;<br />

• proeqtSi monawileebs miecaT finansuri damoukideblobis SesaZlebloba;<br />

• qalebma miiRes aucilebeli codna mcire biznesis wamowyebis, marTvisa<br />

da adgilobriv konteqstSi saqmianobis sworad warmarTvisaTvis;<br />

• qalebma SeiZines biznes da menejeruli Tvisebebi, darwmundnen TavianT<br />

SesaZleblobebSi;<br />

• qalebma moipoves finansuri saxsrebi sakuTari biznesebis dasawyebad;<br />

• mikrosafinaso institutebma daafinanses damwyebi biznesebi;<br />

• qalebma gamoavlines didi pasuxismgebloba da windaxeduleba sesxis<br />

aReba/dafarvasTan dakavSirebiT;<br />

• qalebma daiwyes sakuTari biznesi imis miuxedavad, rom araferi icodnen<br />

sagarantio fondis Sesaxeb;<br />

• gamoikveTa proeqtis gagrZelebis realuri SesaZlebloba sxva mikrosafinaso<br />

organizaciebTan TanamSromlobis safuZvelze.<br />

amjerad, <strong>saqarTveloSi</strong> SeiraRebuli konfliqtis Semdgom, qveyanaSi Seqmnilma<br />

rTulma socialurma, ekonomikurma da politikurma situaciam<br />

kidev ufro daZaba situacia, marginalizebuli jgufebis raodenoba<br />

gaizarda, qalebisTvis aseve Semcirda sakuTari cxovrebis gaumjobesebis<br />

SesaZleblobebi.<br />

57


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

<strong>genderuli</strong> paradigma kidev ufro TvalsaCino gaxda, radgan Seiara-<br />

Rebuli konfliqti, rogorc wesi, zrdis socialuri usamarTlobis<br />

xarisxs. Kkonfliqtis travmuli gamocdileba zegavlenas axdens qalebze<br />

da metwilad saqme gvaqvs iseT SemTxvevebTan, romlebic saWiroeben ara<br />

mxolod swraf humanitarul, aramed Sedegze orientirebul, mdgrad<br />

da grZelvadian daxmarebas. aqve isic unda aRiniSnos, rom amgvar eqstremalur<br />

situaciebSi, qalebma gamoiCines maqsimaluri elastiuroba,<br />

aRmoCndnen sakmarisad Zlierebi, rom gadarCeniliyvnen da aqtiurad<br />

CarTuliyvnen, rogorc humanitarul, ise socialur Tu ekonomikur<br />

saqamianobebSi.<br />

yovelive zemoTTqmulidan gamomdinare da aseve programis pirveli<br />

etapis ganxorcielebisas gamovlenili problemebisa da Sedegebis gaTvaliswinebiT,<br />

amjerad, `qalTa fondi~ gegmavs imuSaos iZulebiT adgilnacval<br />

qalebTan Sida qarTlSi da aseve, yvelaze Rarib da izolirebul<br />

regionebSi, sadac qalTa mewarmeobis waxaliseba moxdeba ekonomikuri<br />

gaZlierebis aRniSnuli modelis danergviT, rac gulisxmobs:<br />

• biznesis wamowyebisaTvis aucilebeli da saWiro codnis miRebas;<br />

• biznes-konsultaciebs;<br />

• sakuTari mcire biznesis dawyebas fondisgan miRebuli finansuri<br />

saxsrebis (mcire grantebis) meSveobiT.<br />

58


mUBb!flpopnjlvsj!nehpnbsfpcjt!<br />

hbvnkpcftfcb<br />

irma inariZe


qalTa gaZliereba ekonomikur sferoSi –<br />

socialuri cvlilebebis<br />

mniSvnelovani agenti<br />

irma inariZe (1966) agroturistuli<br />

qselis - `glexebis<br />

maspinZloba <strong>saqarTveloSi</strong>~<br />

Tavmjdomare, `qalTa iniciativebis<br />

mxardamWeri jgufis~<br />

damfuZnebeli. 2001 wlidan muSaobs<br />

soflad macxovrebel qalTa<br />

ekonomikuri gaZlierebis<br />

proeqtebze. muSaobs kulturul-gacvliT<br />

programebze<br />

saqarTvelosa da safrangeTs<br />

Soris.


qalTa gaZliereba ekonomikur sferoSi –<br />

socialuri cvlilebebis mniSvnelovani agenti<br />

irma inariZe<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> 90-iani wlebis dasawyisSi momxdarma movlenebma (samoqalaqo<br />

omi, eTnokonfliqtebi afxazeTsa da samaCbloSi) kidev ufro<br />

daamZima gardamavali periodis qveynebisaTvis damaxasiaTebeli socialur-ekonomikuri<br />

mdgomareoba. sabazro ekonomikaze moumzadebelma,<br />

stiqiurma gadasvlam qali gamoaZeva inteleqtualuri da maRalanazRaurebadi<br />

samuSaos sferodan. pirvelive saparlamento arCevnebma mkveTrad<br />

Seamcira qalTa raodenoba sakanonmdeblo organoSi. Seicvala sabWoTa<br />

reJimisaTvis damaxasiaTebeli ideologiuri midgoma qalTa sakiTxisadmi<br />

- gaZlierda tradiciuli patriarqaluri Sexedulebebi qalis rolisa<br />

da daniSnulebis Sesaxeb sazogadoebaSi, rac gansakuTrebiT regionebSia<br />

sagrZnobi.<br />

erTiani sabWoTa ekonomikuri sivrcis daSlisa da qveyanaSi gatarebuli<br />

araswori ekonomikuri reformebis fonze, saqarTvelos mosaxleobis naxevarze<br />

meti siRaribis zRvars miRma aRmoCnda. mosaxleobis 52,7% siRaribis<br />

zRvars miRma cxovrobs. ukiduresi siRaribis zRvars qvemoT myofi<br />

mosaxleobis ricxvi ki 16,9%. aTaswleulis miznebis gansaxorcieleblad<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> 2003 wlis ivnisSi xelisuflebam SeimuSava saqarTvelos<br />

ekonomikuri ganviTarebisa da siRaribis daZlevis programa. programis<br />

dawyebidan 2 wlis Tavze ucxouri da saerTaSoriso organizaciebis<br />

monitoringis Sedegebis gaTvaliswinebiT, prognozi arcTu saxarbieloa.<br />

wina wlebTan SedarebiT Raribi mosaxleobis wili umniSvnelod Semcirda<br />

(1,8%–iT). ucvleli darCa ukiduresi siRaribis zRvars qvemoT myofi<br />

mosaxleobis ricxvi. eqspertTa azriT, <strong>saqarTveloSi</strong> siRaribis maCveneblebi<br />

zrdis tendencias atareben da arsebiTi zemoqmedebis gareSe, 2015<br />

wlisaTvis siRaribis maCveneblebi ara Tu Semcirdeba, aramed 68,2%–s miaRwevs<br />

(ukiduresi siRaribisa ki - 29,6%–s) 1 . sainteresoa siRaribis zrdis<br />

maCvenebelTa gansxvaveba soflisa da qalaqis WrilSi. 2004 welTan SedarebiT,<br />

siRaribis donis maCvenebeli zrdis tendenciiT xasiaTdeba: qalaqSi<br />

_ 2.8 procentuli punqtiT, xolo soflad – 4.6 procentuli punqtiT 2 .<br />

msoflio bankis monacemebiT, saqarTvelo meore qveyanaa postsabWoTa<br />

sivrceSi, sadac ojaxis ufrosis sqesi mWidro kavSirSia siRaribesTan. 3<br />

konfliqtebisa da SromiTi migraciis Sedegad mkveTradaa gazrdili im<br />

ojaxebis raodenoba, romlebsac saTaveSi qalebi udganan. rogorc wesi,<br />

aseTi ojaxebi mosaxleobis uRaribes fenas miekuTvnebian.<br />

gardamaval periodSi qveyanaSi ukontrolo privatizaciis procesebma gamoiwvia<br />

qalTa dasaqmebis tradiciuli sferoebis arealis Semcireba, ramac am<br />

sawarmoebSi dasaqmebuli qalebis umetesoba umuSevari datova. samsaxurTan<br />

erTad maT samuSao adgilebTan dakavSirebuli socialuri daxmarebebi da<br />

SeRavaTebic dakarges, romelTa sanacvlodac sxva socialuri dacvis meqanizmebi<br />

ar Seqmnila.<br />

zemoaRniSnuli problemebis miuxedavad, saxelmwifo dRes naklebadaa<br />

orientirebuli Sromis bazarze arsebuli <strong>genderuli</strong> disbalansis mizezebis<br />

aRmofxvraze. SeiniSneba uaryofiTi tendenciac, rac gamoixateba<br />

aSkara diskriminaciuli xasiaTis mqone kanonproeqtis SemuSavebas<br />

1 `aTaswleulis ganviTarebis miznebi <strong>saqarTveloSi</strong>~. Tbilisi. 2005<br />

2 `aTaswleulis ganviTarebis miznebi TbilisSi~. Tbilisi. 2007<br />

3 „<strong>genderuli</strong> problemebi gardamaval periodSi~. msoflio banki. 2002 w.<br />

61


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

SromiTi kanonmdeblobis Sesaxeb. 1<br />

2008 wlis monacemebiT, qalebi dasaqmebulTa saerTo ricxvis 44,9%–s Seadgenen.<br />

maTi umetesoba dabalanazRaurebad samsaxurebSi muSaobs (mag. pedagogTa<br />

70% qalia. dawyebiTi ganaTlebis dawesebulebebSi, sadac yvelaze<br />

dabali anazRaurebaa, qalebi 83%-s Seadgenen). 56,6% soflis meurneoba-<br />

Sia dasaqmebuli 2 , 12,6 % – ganaTlebis sferoSi, 9,9 % – vaWrobaSi, 6,2 % –<br />

janmrTelobis dacvisa da socuzrunvelyofis sferoSi. qalebis nominaluri<br />

xelfasi ekonomikis yvela seqtorSi naklebia daqiravebiT dasaqmebul<br />

kacTa saSualo nominalur xelfasze. Semosavlebis saerTo maCveneblebze<br />

gavlenas axdens dabali pensiebic. saSualo pensia saarsebo minimumze 5–<br />

jer naklebia, pensionerTa 64,6%-s ki qalebi Seadgenen. 3<br />

TviTdasaqmebul qalebSi mcirea mewarme qalebis wili (13,8%), roca igive<br />

statusiT kacebSi 26,2% dasaqmebuli. sazogadoebis damokidebulebis<br />

garda, es SeiZleba imiTac aixsnas, rom qalebs naklebad miuwvdebaT xeli<br />

resursebze, kreditebze, teqnologiebze. ar floben biznesis sawarmoeblad<br />

saWiro codnas.<br />

amasTan, saqmiani/mewarme qalebi naklebad arian orientirebulni Tanam-<br />

Sromlobaze, jgufur muSaobaze, rac erTi mxriv, xels Seuwyobda maT<br />

TviTganviTarebas, meore mxriv, gaaZlierebda maT samoqalaqo aqtivobas.<br />

jansaRi socialuri garemo da ekonomika aucileblad gulisxmobs<br />

amgvari tipis TanamSromlobas. 4<br />

gansakuTrebiT mZimea soflad mcxovreb qalTa mdgomareoba. patriarqaluri<br />

tradiciebis gavlena regionebSi ufro sagrZnobia, soflad<br />

mcxovreb qalebs naklebad miuwvdebaT xeli informaciaze qalTa uflebebis<br />

Sesaxeb. gansakuTrebul yuradRebas saWiroeben musulmanebiTa<br />

da eTnikuri umciresobebiT mWidrod dasaxlebuli regionebi, sadac<br />

qalebis saqmianoba mTlianad Semoifargleba ojaxur/SinameurneobaSi<br />

dasaqmebiT. Sesabamisad ar xdeba maTi Sromis valorizeba da maTi sazogadoebriv<br />

saqmianobaSi CarTuloba maqsimalurad SezRudulia.<br />

kreditebi da sesxebi soflad macxovrebeli qalebisaTvis gansakuTrebiT<br />

xelmiuwvdomelia ramdenime mizezis gamo: rogorc wesi, qalebi naklebad<br />

arian mesakuTreebi; mikrosafinanso organizaciebisa da sabanko<br />

seqtoris sakredito politika faqtobrivad ar iTvaliswinebs sasoflo–sameurneo<br />

sesxebis specifikas (grZelvadiani da mcireprocentiani<br />

kreditebi da sxv.).<br />

siRaribis donis zrdam qveyanaSi uaryofiTi gavlena moaxdina qveynis ekologiazec.<br />

mosaxleobis dabalma ekologiurma sensitiurobam mzardi siR-<br />

1 Sromis kodeqsis mixedviT orsuloba, mSobiaroba da bavSvis movla SromiTi urTierTobis<br />

SeCerebis safuZvels warmoadgens, romlis drosac daqiravebuls ar miecema anazRaureba. gasul<br />

wels gauqmda kanoni savaldebulo socialuri dazRvevis Sesaxeb, romelic aregulirebda<br />

droebiTi Sromisuunarobisa da dekretuli Svebulebis anazRaurebis sakiTxebs. am sakiTxebis<br />

maregulirebeli norma amoRebuli iqna Sromis kodeqsidanac. droebiTi Sromisuunarobisa da<br />

dekretuli Svebulebis anazRaurebis wess wlis saxelmwifo biujetis Sesaxeb kanoni gansaz-<br />

Rvravs, romelic Seusabamod mcire, araadeqvatur anazRaurebas iTvaliswinebs.<br />

2 „dasaqmebis ucvleli tendenciis pirobebSi, Sinameurneobebi, romelTa Semosavlis wyaro<br />

sasoflo TviTdasaqmebaa, siRaribis maRali riskis jgufad rCeba~. aTaswleulis ganviTarebis<br />

miznebi <strong>saqarTveloSi</strong>. ganxorcielebis angariSi 2004-2005 ww. Tbilisi. 2005 w.<br />

3 „qali da kaci~. statistikis saxelmwifo departamenti. Tbilisi. 2008 w.<br />

4 Gender Assessment for USAIDCaucasus . June 2003. Tbilisi.<br />

62


aribis fonze gazarda anTropogenuli zewola, rogorc biznes-seqtoris,<br />

aseve marginaluri fenebis mxridanac, romlebic praqtikulad arseboben<br />

bunebrivi resursebis xarjze. bunebrivi resursebis aragegmazomieri<br />

gamoyeneba (xe-tyis ukontrolo Wra, savargulebisa da saZovrebis, wylis<br />

resursebis aragegmazomieri moxmareba, brakonieroba da sxv.) safrTxes<br />

uqmnis regionis biomravalferovnebas. meores mxriv, dasaqmebisa da Semosavlis<br />

alternatiuli saSualebebis gareSe ki praqtikulad uSedego<br />

da araefeqturia saerTaSoriso organizaciebis mier rekomendebuli sxvadasxva<br />

ekoprogamebis ganxorcieleba da implementacia.<br />

mniSvnelovania, rom soflad macxovrebel qalTa gaZlierebaze mimar-<br />

Tuli proeqtebi met-naklebad iTvaliswinebdes zemoCamoTvlil problemebsa<br />

da tendenciebs.<br />

`qalTa iniciativebis mxardamWeri jgufi~, romelic 2000 wlidan muSaobs<br />

soflad macxovrebel qalTa gaZlierebaze socialur-ekonomikur<br />

sferoSi orientirebuli iyo proeqtebze, romelic xels Seuwyobda maT<br />

TviTdasaqmebasa da gaZlierebas organizebuli urTierTTanamSromlobis<br />

gziT.<br />

soflad macxovrebel qalebTan ramdenimewlianma muSaobam dagvanaxa, rom<br />

maTi resursebisa da sxva gare faqtorebis gaTvaliswinebiT, maTi TviTdasaqmebis<br />

erT-erT optimalur gzas agroturizmi da agroturistuli<br />

qselis Camoyalibeba warmoadgenda. maspinZlobis tvirTi ojaxSi tradiciulad<br />

qals ekisreba, magram es Sromac, iseve rogorc zogadad misi saqmianoba<br />

ojaxur SinameurneobaSi, valorizebuli araa. agroturizmis kidev<br />

erTi Tavisebureba imaSi mdgomareobs, rom is xels uwyobs maspinZeli<br />

ojaxebis garSemo saTemo meurneobebis Seqmnas, mcire turistuli infrastruqturis<br />

Camoyalibebas. es yovelive soflad mcxovrebi qalebis ekonomikuri<br />

gaZlierebisa da kvalifikaciis amaRlebis garda, xels uwyobs<br />

qalebis aqtiur Cabmas qveyanaSi mimdinare socio-kulturulsa da ekonomikur<br />

cxovrebaSi sakuTari meurneobisagan mouwyvetlad.<br />

2001 wlidan `qalTa iniciativebis mxardamWerma jgufma~ daiwyo saqarTvlos<br />

sxvadasxva regionebSi iseTi ojaxebis moZebna, romlebic akmayofilebdnen<br />

agroturizmis ganviTarebisaTvis saWiro moTxovnebs.<br />

organizaciam maTTvis SeimuSava individualuri agroturistuli koncefciebi,<br />

informacia maT Sesaxeb ganTavsda rogorc organizaciis vebgverdze,<br />

ise ucxour agroturistul katalogebSi, movizideT maTTvis<br />

turistebi.<br />

adgilobrivi ganviTareba, romlis erT-erT agentsac warmoadgens<br />

agroturistuli saqmianoba dakavSirebulia mudmiv formaciebTan,<br />

informaciis gacvlasTan. amasTan, izrdeba agroturizmiT dainteresebul<br />

ojaxTa ricxvic. Sesabamisad, Cven SevimuSaveT permanentuli<br />

treningebisa da formaciebis kursi regionSi mcxovrebi qalebisaTvis,<br />

vinc agroturizmiTaa dainteresebuli (kursi moicavs iseT sakiTxebs<br />

rogoricaa: qveynisa da regionuli turistuli resursebi; ekoganaTleba,<br />

mdgradi ganviTareba da <strong>genderuli</strong> balansi; samoqalaqo aqtivoba da<br />

adgilobrivi TviTmmarTveloba; solidarobis mniSvneloba da qseluri<br />

muSaobis upiratesobebi; koleqtiuri aqtivoba; individualuri turistuli<br />

servis-paketis damoukideblad Sedgenis praqtikuli unar-Cvevebi;<br />

informacia qveyanaSi arsebuli sagadasaxado politikis, mikrosqalTa<br />

gaZliereba ekonomikur sferoSi –<br />

socialuri cvlilebebis mniSvnelovani agenti<br />

irma inariZe<br />

63


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

afinanso da sakredito institutebis Sesaxeb; biznes-gegmebis Sedgenis<br />

praqtikuli unar-Cvevebi da sxv.).<br />

6 wlisani muSaobis Sedegad, 2006 wels agroturistuli qseli damoukidebel<br />

iuridiul pirad daregistrirda rogorc fondi „glexebis<br />

maspinZloba <strong>saqarTveloSi</strong>`dResdReobiT fonds hyavs 10 namdvili da 16<br />

asocirebuli wevri saqarTvelos sxvadasxva kuTxeSi. qseli momxmarebels<br />

sTavazobs: mwvane, ornitologiur, musikalur, Rvinis turebs; sazafxulo<br />

skolebis organizebas.<br />

qalTa ekonomikuri, socialuri da kulturuli uflebebi mWidrodaa dakavSirebuli<br />

erTmaneTTan. amitomac, vTvliT, rom miRwevebi, romelic<br />

Cvens jgufs aqvs mniSvnelovania ara mxolod qselis wevrebisaTvis, aramed<br />

mniSvnelovan resurss warmoadgens qveyanaSi saWiro socialuri cvlilebebis<br />

ganxorcielebis inicirebisTvisac.<br />

64


mUBb!flpopnjlvsj!nehpnbsfpcjt!<br />

hbvnkpcftfcb<br />

mixeil ToqmaziSvili


saqarTvelos neoliberaluri<br />

politikis <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

mixeil ToqmaziSvili (1955)<br />

ekonomikis mecnierebaTa doqtori,<br />

profesori. muSaobs<br />

sxvadasxva arasamTavrobo organizaciebSi.<br />

wlebis ganmavlobaSi<br />

iyo gaeros programis<br />

`genderi da politika samxreT<br />

kavkasiaSi~ eqsperti. aris<br />

naSromebis avtori makroekonomikis,<br />

ekonomikuri politikis,<br />

saerTaSoriso ekonomikisa<br />

da socialuri ekonomikis<br />

sferoebSi.


saqarTvelos neoliberaluri politikis <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

mixeil ToqmaziSvili<br />

Sesavali<br />

ukanaskneli 5 wlis ganmavlobaSi <strong>saqarTveloSi</strong> ganxorcielebulma instituciurma<br />

cvlilebebma da ekonomikis ganviTarebis winaaRmdegobebma<br />

kvlav daayena dRis wesrigSi <strong>genderuli</strong> problemebis gadaWris<br />

aucilebloba, romelic dakavSirebulia rogorc memkvidreobiT miRebul<br />

gadmonaSTebTan da ojaxis tradiciul modelTan, aseve srulad axali<br />

tendenciebis aRmocenebasTan, romelic Sromis bazris ganviTarebam,<br />

socialuri dacvis sistemis cvlilebam da socialuri infrastruqturis<br />

ganviTarebam warmoSva. <strong>genderuli</strong> problemebi kidev ufro gaamwvava<br />

globaluri krizisis Sedegad saqarTvelos ekonomikis zrdis tempebis<br />

dacemam da saqarTvelo-ruseTis omis Sedegad devnilebis axali talRis<br />

gamoCenam. yovelive aman moiTxova saxelmwifo finansebis ganawilebis<br />

axali midgomebis gamoyeneba da socialur da genderul problemebze<br />

orientirebuli politikis SemuSaveba. biujetis socialurma orientaciam<br />

kidev ufro gazarda saxelmwifos roli <strong>genderuli</strong> problemebis<br />

gadaWraSi. dRes sakanonmdeblo organoSi ganixileba <strong>genderuli</strong> koncefciis<br />

miRebis sakiTxic.<br />

Sromis bazris <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

sabazro ekonomikaze gardamaval periodSi, saqarTvelosaTvis, iseve<br />

rogorc sxva postkomunisturi qveynisaTvis, damaxasiaTebeli gaxda<br />

mosaxleobis dabali Semosavlebi, SezRuduli fiskaluri resursebi da<br />

ganuviTarebeli sabazro institutebi. politikurma arastabilurobam,<br />

ekonomikis dargobrivma krizisebma da mouwyobelma sagareo urTier-<br />

Tobebma eqstremaluri viTareba Seqmna <strong>saqarTveloSi</strong> da Zalze gaamwvava<br />

socialur-ekonomikuri problemebi. yovelive es ki refleqsurad aisaxa<br />

Sromis bazris ganviTarebaSi: mkveTrad Semcirda dasaqmeba, warmoiSva<br />

regionaluri da <strong>genderuli</strong> disproporciebi da umuSevrobam, gansakuTrebiT,<br />

axalgazrdobaSi, xangrZlivi xasiaTi SeiZina.<br />

2004 wlidan <strong>saqarTveloSi</strong> safuZveli eyreba e.w. `radikalurad liberaluri~<br />

ekonomikis principebis ganxorcielebas, romlis Tanaxmad, ekonomikis<br />

yvela seqtori imarTeba mxolod Tavisufali sabazro kanonebis<br />

Tanaxmad da saxelmwifo ar aniWebes prioritets arc erT seqtors. instituciuri<br />

reformebis Sedegad saqarTvelo iqca mowinave reformistul<br />

qveynad. biznesis gamartivebam da ekonomikaSi saxelmwifo Carevis<br />

minimalizaciam xeli Seuwyo pirdapiri ucxouri investiciebis zrdas.<br />

miuxedavad amisa, Sromis bazari daZabuli darCa.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> Sromis bazris arsebuli struqtura ZiriTadad daefuZna<br />

demografiuli, socialur-ekonomikuri da institucionaluri faqtorebis<br />

zemoqmedebas. daqiravebiT dasaqmebulebi dRemde ver gaxdnen<br />

ekonomikis warmmarTveli ZiriTadi Zala, romelsac SeuZlia qveyanaSi<br />

Sromis mwarmoeblurobis zrda uzrunvelyos.<br />

gamokvlevebma sxvadasxva qveyanaSi daadastures, rom rodesac mamakacebis<br />

dasaqmeba mcirdeba, qalebis dasaqmeba procentulad naklebad<br />

mcirdeba an kidev igive rCeba, da piriqiT. umuSevrobis dros aunazRaurebeli<br />

Sromis raodenoba qalebSi ufro metad izrdeba, vidre mamakacebSi.<br />

amdenad, qalis dasaqmeba ufro moqnilia da mgrZnobiarea bazris<br />

67


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

cvlilebebis mimarT, vidre mamakacis, Tumca, dasaqmebis `komercializaciis~<br />

maCvenebeli, anu anazRaurebadi Sromis wili SromiTi danaxarjebis<br />

mTlian moculobaSi qalebSi sagrZnoblad dabalia mamakacebTan<br />

SedarebiT. yovel 100 mamakacze qalebis raodenoba saojaxo meurneobaSi<br />

dasaqmebulTa Soris orjer da metad aRemateba aRniSnul Tanafardobas<br />

daqiravebiT dasaqmebulTa Soris. amasTan, qali profesiuli samuSaodan<br />

advilad gadaerTveba ojaxur saqmeebze, mamakaci ki ufro mWidrod aris<br />

~mibmuli~ profesiul saqmianobasTan, amitom samuSaos dakargva masze<br />

ufro mtkivneulad moqmedebs, vidre qalze.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> Sromis bazari genderulad segmentirebulia. qalebi<br />

ZiriTadad saxelmwifo seqtorSi arian dasaqmebuli. rogorc gamokvlevebi<br />

cxadyofs, Sromis bazarze qalebis kvalifikacia ar CamorCeba<br />

mamakacebis kvalifikacias. miuxedavad amisa, Tu 1990-iani wlebis dasawyisSi<br />

saqarTvelos erovnul meurneobaSi dasaqmebuli qalis saSualo<br />

xelfasi mamakacis saSualo xelfasis 75 procents Seadgenda, 1990-iani<br />

wlebis bolosaTvis igi 52 procentamde daeca da Semdeg kidev ufro metad<br />

Semcirda. Yyovelive es, ojaxur meurneobaSi qalis aunazRaurebel<br />

Sromis mniSvnelobis zrdasTan erTad, <strong>saqarTveloSi</strong> Sromis bazarze <strong>genderuli</strong><br />

problemebis arsebobazec metyvelebs.<br />

siRaribis zrdam gazarda qalebis dasaqmeba mamakacis proporciulad,<br />

Tumca, <strong>genderuli</strong> vertikaluri uTanasworoba, rogorc Tanamdebobebis<br />

dakavebaSi da karieris keTebaSi, aseve Sromis anazRaurebaSi, kvlav didia.<br />

amis magaliTia is, rom Tu evropis qveyenebSiD saSualod 17 procentiT<br />

CamorCeba qalis erToblivi anazRaureba mamakacis erTobliv anazRaurebas,<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> es sxvaoba 52 procents aRwevs.<br />

amasTan, bolo wlebSi ekonomikuri tempebis zrda mcirediT uzrunvelyofda<br />

dasaqmebis arasaxarbielo struqturis cvlilebas. Tu 2003 wels<br />

TviTdasaqmebulebs ekavaT yvelaze didi wili mTlianad dasaqmebulebSi<br />

da Seadgenda 75 procents, 2007 wels igi Semcirda daaxloebiT 20 punqtiT,<br />

xolo im sferoebSi ki, romlebic swrafi tempebiT izrdeboda (komunikaciebi,<br />

gadamamuSavebeli mrewveloba, mSenebloba, safinansoDSuamavloba<br />

da sxv), ver uzrunvelyofda dasaqmebis mkveTr zrdas am seqtorebisaTvis<br />

damaxasiaTebeli dasaqmebis SezRuduli bunebis gamo.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> dasaqmebis didi wili agrarul seqtorze modis, magram<br />

seqtorSi dabali Sromis mwarmoeblurobis gamo, mosaxleobis migracia<br />

qalaqad kvlav did problemas warmoadgens. amas emateba migraciuli procesebis<br />

„feminizacia` ucxoeTis qveynebSi, sadac qalze modis SromiTi<br />

emigracis yvelaze didi tvirTi. Mmigraciis „feminizaciam` mowyvita qali<br />

Sinameurneobisagan da kidev ufro gaamwvava <strong>saqarTveloSi</strong> isedac arasaxarbielo<br />

demografiuli mdgomareoba.<br />

SromiTi migracia<br />

qalTa raodenobis masiuri zrda SromiT migraciaSi damaxasiaTebeli tendencia<br />

gaxda saerTaSoriso migraciiasaTvis. qali martoxela, gaTxovili,<br />

umetes SemTxvevaSi ukeTesi ganaTlebiT, vidre mamakaci, cxovrebis pirobebis<br />

gaumjobesebis mizniT sazRvrebs gareT eZebs samuSaos. bolo periodSi<br />

SromiT migrantTa Soris qalTa wili ufro metad izrdeba, vidre<br />

68


saqarTvelos neoliberaluri politikis <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

mixeil ToqmaziSvili<br />

mamakacebis. kvlevebiT dadasturebulia, rom mraval qveyanaSi Sromis bazris<br />

struqturulma cvlilebebma ganapirobes SromiTi migraciis feminizacia.<br />

1<br />

ganaTlebisa da profesionalizmis maRali done qalebs stimuls aZlevs,<br />

rac SeiZleba naklebad iqnen dakavebuli SromiT ojaxSi. Sromis danawilebis<br />

tradiciuli <strong>genderuli</strong> modeli TandaTanobiT icvleba. qalic<br />

iseve monawileobs ojaxis biujetis formirebaSi, rogorc mamakaci. qalisTvis<br />

mniSvnelovania ara marto finansuri faqtori, aramed moraluric.<br />

qalis saqmianoba mxolod ojaxSi araprestiJuli gaxda. Sromis bazarze<br />

dasaqmebuli qali Tavs ufro komfortulad da damoukideblad<br />

miiCnevs, amitomac SesaZleblobis pirobebSi Sromis bazars irCevs.<br />

saSualo Semosavlebis ojaxebSi qalis reproduqciuli saqmianoba daqiravebul<br />

Sromis Zalam Secvala. ganviTarebuli qveynebSi qalTa umravlesobam<br />

aunazRaurebeli saojaxo Sromidan gadainacvla anazRaurebad<br />

SromaSi, xolo maTi adgili daikava ganviTarebadi qveynebidan Camosulma<br />

SromiTma migrantebma. miuxedavad garkveuli kvalifikaciisa da profesionalizmisa,<br />

gardamavali ekonomikis qveynebidan Camosuli qalebi<br />

dasaqmdnen momsaxurebis infrastruqturis dabal safexurze. maTi umravlesoba<br />

moaxled, momvlelad, damxmare muSad, gamyidvelad da oficiantad<br />

muSaobs. samxreT aziisa da aRmosavleT aziis Tavisufal ekonomikur<br />

zonebSi mTeli samuSaos Zalis 80 % qalia. igi iafi samuSao Zalaa.<br />

maTgan sakmaod didi nawili SromiTi emigrantia da Cabmulia gasarTob<br />

industriaSi, umetesad prostituciaSi. 2<br />

1990-ian wlamde <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa SromiTi migracia ar iyo damaxasiaTebeli.<br />

tradiciuli, qarTuli mentalitetisaTvis miuRebeli iyo,<br />

rom qals ojaxi mietovebina da saSovarze Sors wasuliyo. magram arsebulma<br />

realobam, Rrma socialur - ekonomikurma krizisma, cxovrebis donis<br />

dacemam ganapiroba is, rom SromiTi migracia gaxda saqarTvelos mosaxleobis<br />

fizikuri arsebobis SenarCunebis erT-erTi gza. man dasabami<br />

misca qalTa farTo monawileobas SromiT migraciaSi. SromiT migrantTa<br />

<strong>genderuli</strong> struqtura naTlad gviCvenebs qalTa da mamakacTa xvedriTi<br />

wilis gaTanabrebas am procesebSi.<br />

gamokvleviT dadginda, rom qalebi dasaqmebulni arian momsaxureobis<br />

seqtorSi momvlelebad, aRmzrdelebad, oficiantebad, damlageblebad,<br />

gamyidvelebad da a.S.<br />

qalTa SromiTi migracia gamowveulia mZime socialur-ekonomikuri pirobebiT,<br />

romelic uaryofiT gavlenas axdens ojaxze, demografiul ganviTarebaze.<br />

mamakacebTan SedarebiT qalebs ufro uWirT ojaxidan Sors yofna.<br />

xSiria SemTxveva, roca mcirewlovani Svilebis patroni migranti qalebi<br />

sxvis Svilebs zrdian. sakuTari Svilebi ki samSobloSi axloblebis amara<br />

hyavT datovebuli. maTi wili, visac qmari da Svilebi <strong>saqarTveloSi</strong> hyavT,<br />

mTel nakadSi erTi mesamedia, aqedan, Sviliani ki ufro meti.<br />

qalTa SromiTi emigraciis intensiurobis zrdam mniSvnelovnad Secvala<br />

ojaxis struqtura da <strong>genderuli</strong> roluri funqciebi. gaxSirda<br />

1 Castles S., Miller J., The Age of Migration, International Population, Movements to the Modern World, London,<br />

1993;International organization For Migration, Migrant Workers 1999 ,International Migration. IMO: April<br />

2001<br />

2 Becker G.S. ``A Theory of the allocation Time``. The Economic Journal vol.80 Harvard page 15<br />

69


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

ojaxuri Zaladobis SemTxvevebi. Sesustda axalgazrdebsa da bavSvebze<br />

ojaxis moraluri zegavlena. rTulma ekonomikurma da socialurma faqtorebma<br />

gamoiwvies trefikingTan, prostituciasa da damnaSaveobasTan<br />

dakavSirebuli movlenebis gavrceleba qveyanaSi, sadac Zaladobis msxverplTa<br />

Soris qalebi umravlesobas warmoadgenen.<br />

qveynis gareT qalebi ZiriTadad dakavebuli arian araformalur seqtor-<br />

Si, sadac ar arsebobs SromiTi uflebebis dacvis legaluri meqanizmi.<br />

mcire da saSualo biznesis ganviTareba<br />

am problemebs emateba mcire mewarmeobis ganuviTarebloba. saqarTvelo-<br />

Si bolo wlebSi (2002-2006ww.) Camoyalibebuli proporciebis mixedviT,<br />

biznes-seqtoris mTlian brunvaSi mcire biznesis wilad modis daaxloebiT<br />

15 procenti, saSualo biznesis wilad – 10 procenti da msxvili biznesis<br />

wilad – 75 procenti. SedarebisaTvis, evrokavSirSi gacilebiT<br />

dabalia msxvili biznesis wili da Seadgens mTeli brunvis daaxloebiT<br />

42 procents. Sesabamisad, maRali - saSualo (19%) da mcire (39%) biznesis<br />

wili.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> 2002-2008 wlebSi Camoyalibebuli proporciebis mixedviT,<br />

biznes-seqtoris mTlian brunvaSi mcire biznesis wilad daaxloebiT 15<br />

procenti modis, saSualo biznesis wilad – 10 procenti, msxvili biznesis<br />

wilad ki – 75 procenti. mTlianad saSualo da mcire biznesis wili<br />

mTlian gamoSvebaSi 1/4-s ar aRemateba. 1<br />

oficialuri statistikuri monacemebiT, 2000 wlidan dRemde grZeldeba<br />

samewarmeo seqtoris mTlian brunvasa da saerTo gamoSvebaSi mcire<br />

da saSualo biznesis wilis Semcireba da msxvili biznesis wilis zrda.<br />

amis Sedegad katastrofulad dabali rCeba samuSaos damqiraveblebis<br />

ricxovnoba. amJamad, damqiravebulTa saerTo raodenoba 20 aTasze naklebia<br />

da 2003 welTan SedarebiT maTi ricxvi ara Tu ar gaizarda, aramed<br />

Semcirda kidec daaxloebiT 2,5 aTasi kaciT.<br />

Ees sfero gansakuTrebiT genderulad mgrZnobiarea, radgan qali rogorc<br />

mewarme, ZiriTadad am sferoSi ikeTebs karieras. garda amisa, igi<br />

dasaqmebis erT-erTi mTavari potenciuri sferoa. Aam seqtorSi dasaqmebulia<br />

momuSaveTa naxevarze meti, magram mTlian gamoSvebaSi maTi erToblivi<br />

wili Zalian dabalia, 20 procentze naklebia. dRes <strong>saqarTveloSi</strong><br />

ekonomikuri zrda ZiriTadad msxvili sawarmoebis wilad modis, sadac<br />

ZiriTadad mamakacebia dasaqmebuli (gadamamuSavebeli mrewveloba). mas<br />

zrdadi tendencia aqvs, xolo mcire da saSualo sawarmoebis konkurentunarianoba<br />

da efeqtianoba dabalia da sul ufro mcirdeba. maTi ganvi-<br />

Tareba recesiul mdgomareobaSia.<br />

saxelmwifo seqtoris <strong>genderuli</strong> tendenciebi<br />

<strong>genderuli</strong> disbalansi arsebobs saxelmwifo dasaqmebis sferoSic. rogorc<br />

gamokvlevebi adasturebs, es sfero qalebisaTvis dasaqmebis<br />

yvelaze sasurvelia.<br />

1 evrokavSirSi msxvili biznesis wili mTeli brunvis daaxloebiT 42 procents ASeadgens da<br />

maRalia saSualo da mcire biznesis wili, Sesabamisad, - 19 da 39 procenti.<br />

70


saqarTvelos neoliberaluri politikis <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

mixeil ToqmaziSvili<br />

saxelmwifo seqtori 2006 wels iyo qalis upiratesi dasaqmebis sfero, magram<br />

saminitroebis reorganizaciis Sedegad misi wili 2006-2008 wlebSi<br />

mniSvnelovnad Semcirda. es aris imis dasturi, rom reorganizacia upirveles<br />

yovlisa amcirebs qalis dasaqmebas.<br />

Semcirda xelmZRvanel Tanamdebobeze maTi xverdriTi wilic da 2008<br />

wels Seadgina 28-29 procenti. amasTan, saxelmwifo seqtorSi qalis sa-<br />

Sualo Tviuri xelfasi Sedagens mamakacis mxolod 80 procents. qalis<br />

upiratesma gamonTavisuflebam am seqtorSi kidev ufro gazarda qalisa<br />

da kacis xelfasebs Soris sxvaoba 2005-2007 wlebSi, magram 2008 wels igi<br />

mkveTrda gauaresda, miuxedavad amisa misma xelfasma Sedagina kacis xelfasis<br />

90 procenti. Erac aris <strong>genderuli</strong> gansxvavebis gamovlineba.<br />

faqtobrivad 2005-2008 wlebSi saxelmwifo seqtorSi qalis dasaqmebis<br />

maCveneblebi gauaresda, marTalia, saxelmwifo setorSi erToblivad<br />

dasaqmebuli qalebis ganaTleba aRemateba mamakacebis ganaTlebis dones,<br />

magram Tanamdebobisa da anazRaurebis ganawilebis TvalsazrisiT disbalansi<br />

sakmaod didia. amasTan, saxelmwifo seqtorSi dasaqmebulTa saer-<br />

To raodenobaSi yovel 100 mamakacze marTvis organos xelmZRanelia 36<br />

qali, 161 umaRlesi donis kvalificiuri specialisti, 159 saSualo donis<br />

kvalificiuri specialisti, 254 informaciis momzadebiT, dokumentebis<br />

gaformebiT, aRricxviTa da momsaxurebiT dakavebuli muSaki. Bukanaskneli<br />

wlebis ganmavlobaSi kidev ufro gaZlierda profesiuli da vertikaluri<br />

segregacia Sromis bazarze.<br />

Nneoliberaluri politikidan socialur orientaciaze transformacia<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> mimdinare ekonomikuri politika efuZneba Eneoliberalur<br />

Rirebulebebs, sadac socialur problemetikas meorexarisxovani mniSvneloba<br />

eniWeba. am Rirebulebebis Sesabamisad, saxelmwifo sakuTrebis<br />

gansaxelmwifoebriobis procesma da biznesis keTebis liberalizaciam<br />

unda uzrunvelyos damatebiTi samuSao adgilebis gaCena da dasaqmebis donis<br />

zrdac, rac Tavis mxriv, aqtiuri socialuri politikis ganxorcielebas<br />

Seuwyobda xels. <strong>saqarTveloSi</strong> mniSvnelovani reformebi gatarda<br />

sagadasaxado, sabaJo sferoebSi, Semcirda sagadasaxado ganakveTebi da<br />

gamartivda sabaJo procedurebi. amis paralelurad Semcirda saxelmwifos<br />

instituciuri Careva ekonomikaSi. Sedegad daCqarda ekonomikis zrdis<br />

tembebi, magram importze orientirebulma politikam mniSvnelovnad<br />

imoqmeda inflaciis importzec da globaluri krizisis Sedegad ki Semcirda<br />

pirdapiri investiciebi. mravali sawarmo gakotrebis safrTxis win<br />

dadga. gaizarda umuSevroba da qalis dasaqmebis wili SinameurneobebSi.<br />

yovelve aman kidev erTxel moiTxova xelisuflebis mxridan radikaluri<br />

RonisZiebebis gatarebis aucilebloba, gansakuTrebiT ki socialur<br />

sferoSi.<br />

2008 wlamde saqarTvelos biujeti orientirebuli iyo im urTierTobebze,<br />

romlebsac unda ganemtkicebina usafrTxoeba da uzrunveleyo<br />

saxelmwifo saqmianobis efeqtianobis amaRleba. biujeti mxolod 2008<br />

wlidan gaxda orientirebuli socialuri problemebis mogvarebaze. saxelmwifo<br />

safinanso politikam <strong>genderuli</strong> elferic SeiZina. aseTi radikaluri<br />

cvlilebebi ganpirobebuli iyo socialuri daZabulobis zrdiT,<br />

71


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

romelmac Tavis mxriv, moiTxova socialuri reformebis warmarTvis<br />

aucilebloba. saxelmwifo biujetis resursebis ganawileba radikalurad<br />

Seicvala da mTel rig infrastruqturaSi (ganaTleba, jandacva)<br />

dafinanseba ganxorcielda sadazRvevo principebisa da Sedegze orientirebuli<br />

politikis safuZvelze. Sesabamisad, Seicvala danaxarjebis<br />

dinamika. amasTan, miznobrivma socialurma dafinansebam gazarda saxelmwifo<br />

biujetis socialuri tvirTi da pozitiurad imoqmeda Raribi<br />

socialuri fenebis dacvaze. Mmiuxedavad amisa, yovelive es arasakmarisi<br />

aRmoCnda imisaTvis, rom <strong>genderuli</strong> balansi damyarebuliyo. saqarTvelo<br />

<strong>genderuli</strong> ganviTarebis indeqsis mixedviT 124 qveyanas Soris 93 adgilze<br />

aRmoCnda, xolo <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> indeqsiT ki 65 adgilze, maSin<br />

rodesac biznesis keTebis indeqsiT igi me-11 adgilzea msoflios 153<br />

qveyanas Soris.<br />

daskvna<br />

mTlianobaSi neoliberaluri politikis gaxorcielebam, marTalia, xeli<br />

Seuwyo ekonomikis daCqarebas, magram igi araadekvaturi iyo imisaTvis,<br />

rom qveyenaSi gadaWriliyo socialuri problemebi da orientacia sayovelTao<br />

keTildReobaze yofiliyo aqcentirebuli. axalma sabiujeto iniciativebma<br />

Seqmna sastarto pirobebi siRaribis dasaZlevad da socialuri<br />

fonis gasaumjobeseblad, magram ekonomikis zrdis tempebis mkveTri<br />

dacema kidev ufro zrdis socialur problemebs da umuSevrobas da mtkivneuls<br />

xdis <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebs.<br />

72


mfcj!eb!nehsbej!hbowjUbsfcb<br />

marina elbaqiZe


ganaTlebis misawvdomoba araqarTulenovani<br />

qalebisaTvis da maTi monawileoba<br />

sazogadoebriv cxovrebaSi<br />

marina elbaqiZe kiTxulobs fsiqologiis<br />

kurss Tbilisis saxelmwifo<br />

universitetSi. 1996 wlidan muSaobs<br />

`mSvidobis, demokratiisa da ganvi-<br />

Tarebis kavkasiur institutSi~; misi<br />

kvlevis ZiriTad sferos warmoadgens<br />

konfliqtebis analizi, aseve<br />

eTnikuri, religiuri da <strong>genderuli</strong><br />

sakiTxebi.


ganaTlebis misawvdomoba araqarTulenovani qalebisaTvis<br />

da maTi monawileoba sazogadoebriv cxovrebaSi<br />

marina elbaqiZe<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> konteqstSi, ZiriTadad samoqalaqo<br />

sazogadoebis farglebSi, mimdinareobs msjeloba ramdenad arian<br />

CarTuli qalebi sazogadoebriv cxovrebaSi, gadawyvetilebis miRebis<br />

procesSi, magaliTad, politikis, biznesis da sxva sferoebSi. am sakiTxebze<br />

msjelobisas xSirad gaismis kiTxva, ramdenad aqvT qalebs Sesabamisi kvalifikacia,<br />

profesiuli unarebi da, rac mTavaria, ramdenad aqvs qalebis<br />

monawileobis saWiroeba, `moTxovnileba~ sazogadoebas da Tavad qals.<br />

aseTi msjelobebi xSirad spekulaciuri xasiaTisaa an sazogadoebis mniSvnelovani<br />

nawilis mier <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> problemebi xelovnul<br />

sakiTxad miiCneva. sqesTa <strong>Tanasworobis</strong>a da qalis adamianis uflebebis Temis<br />

wamoWra calkeul SemTxvevebSi ironiasac ki iwvevs. am Temisadmi aseTi<br />

araerTmniSvnelovani da xSirad emociuri damokidebuleba adasturebs,<br />

rom igi imsaxurebs siRmiseul ganxilvas, analizs da wamoWril kiTxvebze<br />

damajerebeli, argumentirebuli pasuxebis gacemas. Tundac imis garkveva,<br />

es marTlac xelovnuri Tu arsebiTi sakiTxia Cveni sazogadoebisaTvis,<br />

mniSvnelovnad waadgeboda reformebis procesSi myof qveyanas.<br />

faqtia, rom bolo ori aTwleulis manZilze, mkveTri politikuri da ekonomikuri<br />

ryevebis fonze, qalisa da kacis roli socialur-ekonomikuri<br />

indikatorebis mixedviT mniSvnelovnad Seicvala; garkveuli wvlili<br />

Seitanes qalebma politikur procesebSic. magram rogoria am wvlilis<br />

mniSvneloba, ra moutana aman sazogadoebas da momavalSi saiT da ra formiT<br />

unda warimarTos qalebis potenciali, amis sistemuri analizi da Sefaseba,<br />

SeiZleba iTqvas, ar gakeTebula. Tumca, Catarda calkeuli mniSvnelovani<br />

kvlevebi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> mdgomareobis Seswavlis<br />

mimarTulebiT da arsebobs eqspertuli Sefasebebi (angariSebi), romelTagan<br />

mniSvnelovan nawilSi aRniSnulia, rom <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

TvalsazrisiT <strong>saqarTveloSi</strong> mniSvnelovani xarvezebia sxvadasxva sferoebSi.<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxze, iseve rogorc sxva socialur movlenebze<br />

msjelobisas, unda ganvixiloT sakiTxis samarTlebrivi, ekonomikuri,<br />

socialuri, fsiqologiuri da zogierTi sxva aspeqti. am<br />

sakiTxis samarTlebrivi mxare, SeiZleba iTqvas, ZiriTadad dadebiTad<br />

fasdeba dargis eqspertebis mier _ saqarTvelos kanonmdeblobiT uzrunvelyofili<br />

iuridiuli baza arsebiTad sakmarisia <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong>aTvis.<br />

unda aRiniSnos, rom am samarTeblivi safuZvelis Seqmna<br />

daiwyo eduard SevardnaZis mmarTvelobis periodSi, xolo vardebis<br />

revoluciis Semdeg sakanonmdeblo baza am mimarTulebiT kidev ufro<br />

gaumjobesda. gamarTuli samarTeblivi safuZvlis arsebobis miuxedavad,<br />

eqspertebis mniSvnelovani nawili aRniSnavs, rom es kanonebi ar aris<br />

qmediTi, radgan maTSi ar aris Cadebuli maTi aRsrulebis meqanizmi da,<br />

rac mTavaria, qveyanaSi am kanonebis srulyofilad amoqmedebis politikuri<br />

neba ar arsebobs.<br />

kanonebis qmediTunarianobas SesaZloa erTgvar dabrkolebas uqmnis<br />

sazogadoebrivi cnobierebac, romelic ar aris mzad, Riad imsjelos<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebTan dakavSirebul problemebze;<br />

sazogadoebis RirebulebaTa sistemaSi es sakiTxi TiTqosda ar warmoadgens<br />

prioritets. amis dasturad gamodgeba, magaliTad, parlamentis<br />

calkeuli wevrebis (kanonSemomqmedTa!) cinikuri reaqcia, romelic 2006<br />

wels parlamentSi ojaxuri Zaladobis winaaRmdeg mimarTuli kanonpro-<br />

75


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

eqtis ganxilvas mohyva. Tavad samoqalaqo sazogadoebaSic ki <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebsa da qalis adamianis uflebebze momuSave arasam-<br />

Tavrobo organizaciebi xSirad marginalebad aRiqmeba. sazogadoeba ar<br />

iRebs `axal genderul ideebs~ da Tavad am organizaciebmac ar ician, rogor<br />

miawodon `ucxo~ mosazrebebi sazogadoebas ise, rom agresia an ironia<br />

ar gamoiwvion, rogorc mamakacebSi, aseve Tavad qalebSi. gavrcelebuli<br />

stereotipebi da Tavad qalebis tradiciuli warmodgenebi sqesTa<br />

rolebze da qalTa uflebebze, SeiZleba, aranaklebi winaRoba iyos, vidre<br />

mamakacebis xedva.<br />

cxadia, politikuri nebis simwire politikuri Zalebis mxridan, ekonomikuri<br />

sirTuleebi da sazogadoebis SexedulebaTa arsebuli sistema<br />

qmnis erTgvar dabrkolebas sazogadoebriv da politikur procesebSi<br />

qalebis aqtiuri monawileobis mimarTulebiT. am faqtorebis garda<br />

mniSvnelovania sazogadoebis am sakiTxebSi informirebulobis xarisxi<br />

da sazogadod, ganaTlebis misawvdomoba. informirebulobisa da gan-<br />

Tlebis dabali xarisxi SeiZleba mniSvnelovani winapiroba iyos, rogorc<br />

qalTa uflebebis darRvevisa, aseve maTi sazogadoebriv procesebSi dabali<br />

xarisxiT monawileobisa. informirebulobis dabali xarisxi <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebSi dRes mTel sazogadoebas sqesis miuxedavad<br />

Tanabrad axasiaTebs; ganaTlebis misawvdomobis TvalsazrisiT, ar<br />

arsebobs raime diskriminacia sqesis mixedviT, samarTlebrivad yvelas<br />

Tanabari ufleba eZleva – qalsac da kacsac. faqtobrivi mdgomareobac<br />

adasturebs amas, mgaliTad, bolo saswavlo wlis statistika gviCvenebs,<br />

rom qali studentebis raodenoba umaRles saswavleblebSi mamakacebis<br />

raodenobaze cota metic ki aris. es faqti, cxadia, TavisTavad ar aris<br />

garanti imisa, rom qalebi karieris Semdeg safexurzec mamakacebis Tanabari<br />

konkurentebi iqnebian.<br />

rogoria sazogadoebis araqarTulenovani nawilis da, kerZod, araqar-<br />

Tulenovani qalebis mdgomareoba am TvalsazrisiT? rogoria maTi informirebulobis<br />

xarisxi da ganaTlebis miRebis perspeqtivebi? sazogadoebis<br />

araqarTulenovani nawilis monawileoba (miuxedavad sqesisa)<br />

qveynis sazogadoebriv-politikur cxovrebaSi gacilebiT mcirea, vidre<br />

qarTulenovani mosaxleobisa. am jgufis warmomadgeneli qalebi sazogadoebriv<br />

procesebTan dakavSirebiT gadawyvetilebis miRebaSi naklebad<br />

monawileoben. es sruliad ar niSnavs imas, rom maT ara gaaCniaT Sesabamisi<br />

unarebi an aqtivobis potenciali, maTi rogorc personaluri, aseve maTi,<br />

rogorc jgufis, SesaZleblobebi iseTivea rogorc danarCeni qalebis,<br />

magram es SesaZleblobebi dRes ufro qmediTia Temis doneze da pasiuria<br />

mTeli sazogadoebis masStabiT. aseTi mdgomareobis arsebiTi winapiroba<br />

aris saxelmwifo enis (qarTulis) codnis dabali xarisxi, romelic ufro<br />

xSirad sruli arcodnis donezea (ZiriTadad eTnikuri umciresobebiT<br />

dasaxlebul regionebSi). enis arcodna da aqedan gamomdinare informirebulobis<br />

dabali xarisxi bariers uqmnis am jgufs aqtiuri monawileoba<br />

miiRos sazogadoebriv cxovrebaSi.<br />

saxelmwifo enis arcodna qmnis bariers ganaTlebis miRebaSi, romelic,<br />

`maRal doneze~ gadawyvetilebis miRebaSi monawileobisaTvis erT-erTi<br />

mniSvnelovani winapirobaa. rogoria zogadi (saskolo) da umaRlesi ganaTlebis<br />

misawvdomoba araqarTulenovani mosaxelobisaTvis? am kiTxvaze<br />

pasuxis gasacemad gadavxedoT statistikas. araqarTulenovan mo-<br />

76


ganaTlebis misawvdomoba araqarTulenovani qalebisaTvis<br />

da maTi monawileoba sazogadoebriv cxovrebaSi<br />

marina elbaqiZe<br />

saxleobas ZiriTadad eTnikuri umciresobebis warmomadgenlebi qmnian<br />

– saqarTvelos mosaxleobis daaxloebiT 17 %; araqarTulenovani skolebi<br />

sajaro skolebis saerTo raodenobis 11,96 % Seadgens (sul 265 araqarTulenovani<br />

skolaa); araqarTulenovani skolebis moswavleebi moswavleTa<br />

saerTo raodenobis 8,79 % Seadgenen. ganaTlebis xelmisawvdomoba<br />

kanonmdeblobiT yvelasaTvis Tanabrad aris garantirebuli (ix. saqarTvelos<br />

`kanoni zogadi ganaTlebis Sesaxeb~). miuxedavad amisa, calkeuli<br />

kvlevebi adasturebs, rom swavlebis xarisxi araqarTulenovan skolebSi<br />

ufro dabalia, vidre qarTulenovan skolebSi. amis dasturad gamodgeba<br />

2009 wels Catarebuli saskolo olimpiada - olimpiadis meore etapze gasulTa<br />

Soris sul ramdenime moswavle iyo araqarTulenovani skolidan.<br />

amis ZiriTadi mizezebia moZvelebuli da qarTuli skolebisagan gansxvavebuli<br />

saswavlo programebi da saxelmZRvaneloebi, pedagogTa kvalifikacia<br />

da a.S. magram mTavari problema mainc saxelmwifo enis swavlebis<br />

da misi codnis dabali xarisxia. xelisuflebis mxridan am problemebis<br />

dasaZlevad aris rigi mcdelobebisa (ramdenime klasisaTvis iTragmna saxelmZRvaneloebi<br />

qarTulidan araqarTulenovan moswavleTa mSobliur<br />

enaze, momzadda qarTTuli enis Semswavleli saxelmZRvanelo `TavTavi~,<br />

xorcieldeba programa qarTuli enis pedagogTa mosamzadeblad da a.S.),<br />

miuxedavad amisa, am skolebis warmomadgenlebis mniSvnelovani nawili<br />

miiCnevs, rom am mimarTulebiT xelisufleba da ganTlebis saministro<br />

ar axorcielebs gaazrebul da efeqtur politikas, Sesabamisad, SiSoben,<br />

rom uaxloes momavalSi dagegmili cvlilebebic ver iqneba warmatebuli.<br />

magaliTad, ganaTlebis Sesaxeb kanonis me-5 muxlis me-4 punqtis<br />

Sesabamisad, im zogadsaganmanaTleblo dawesebulebebSi, sadac swavleba<br />

xorciledeba arasaxelmwifo enaze, saqarTvelos istoria, saqarTvelos<br />

geografia da sxva sazogadoebrivi mecnierebebi unda iswvlebodes qar-<br />

Tulad (afxezeTis avtonomiur respublikaSi - qarTulad an afxazurad).<br />

kanonis 58-e muxlis Sesabamisad me-5 muxlis me-4 punqti unda amoqmeddes<br />

etapobrivad araugvianes 2010-2011 saswavlo wlisa. magram, dRevandeli<br />

relobidan gamomdinare, es araganxocilebadia, radgan am skolebis<br />

pedagogebs da moswavleebs ar gaaCniaT Sesabamisi enobrivi kompetencia<br />

da qarTuli enis swavlebis dabali donis gamo verc eqnebaT uaxloes 2-3<br />

weliwadSi. aseTi fonis pirobebSi unda davuSvaT, rom ganaTleba am jgufisaTvis<br />

ufro rTulad misawvdomia.<br />

skolis mitoveba - kidev erTi indikatoria, romelic gviCvenebs, rom<br />

zogad ganaTlebas araqarTulenovani moswavleebis ufro mcire procentuli<br />

wili iRebs, vidre qarTulenovani moswavleebisa. skolis mitovebis<br />

procentuli maCvenebeli araqarTulenovani skolebis moswavleebs Soris<br />

ufro maRalia (skolis mitovebis saerTo maCvenebeli daaxloebiT erT<br />

procents aRwevs). am niSniT azebaijanuli skolebi gamoirCevian, skolis<br />

mitovebis saerTo ricxvidan maTze 30% modis. am SemTxvevaSi mkafiod<br />

Cans <strong>genderuli</strong> sxvaoba. maT did nawils, vinc skolas tovebs, Seadgenen<br />

gogonebi. mitovebis yvelaze didi wili modis sabazo safexurze (zogadi<br />

ganaTlebis sistema moicavs sam safexurs: dawyebiTi, sabazo da saSualo).<br />

qvemo qarTlisa da samcxe-javaxeTis skolebSi zeda klasebSi (ZiriTadad<br />

soflad) gognebs praqtikulad ver naxavT – isini an gaTxovili arian, an<br />

skolaSi ojaxi ar uSvebs. azrebaijaneli gogonebis mniSvnelovani nawili<br />

saskolo ganaTlebis gareSe rCeba.<br />

77


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

am sakiTxebTan dakavSirebiT, yuradReba unda mivaqcioT araqarTulenovani<br />

skolebis pedagogebisa da direqtorebis problemebsac, miT<br />

umetes, ganaTlebis sistema qalebis mier umravlesobiT `dapyrobili~<br />

lamis erTaderTi dargia. statistikuri monacemebiT, ganaTlebis sferoSi<br />

dasaqmebulTa 80% qalia (statistikis departamentis 2004 wlis monacemebi).<br />

Tu qalebi `Civian~, rom politikaSi da `seriozul~ biznesSi<br />

mcired arian warmodgenili, ganaTlebis sferoSi umravlesobas qmnian.<br />

araqarTulenovani skolebis pedagogebi Sedgenen pedagogebis saerTo<br />

rodenobis 9,5%-s. maT SemTxvevSic monawileobis arsebiT dabkolebas<br />

enis arcodna warmoadgens. Znelia isaubro maT sazogadoebiriv aqtivobaze,<br />

roca xSirad profesiul saqminobasTan dakavSirebuli sakiTxebic<br />

ki dauZlevelia maTTvis. magaliTad, ori wlis win skolis direqtorebisaTvis<br />

Catarebul sakvalifikacio gamocdebze sruli pasiuroba gamoi-<br />

Cines. Tu erT qarTuli skolaze konkursiT ramdenime kandidati modioda,<br />

erT araqarTulenovan skolaze saSualod 0,3 konkursanti midioda.<br />

maT winaswar gadawyvites, rom ver daZlevdnen sasertifikacio testis<br />

qarTulenovan nawils. marTalic iyvnen, saxelmwifo enis mwiri codnis<br />

gamo, konkursi bolomde mxolod 26 kandidatma gaiara, anu 265 araqarTulenovani<br />

skolidan mxolod 26 skolaSia sertificirebuli direqtori.<br />

uaxloes momavalSi dagegmilia maswavlebelTa sertificireba. amisaTvis<br />

araqarTulenovani skolebis pedagogebis momzadeba TiTqmis ar xdeba qarTuli<br />

enis arcodnis gamo (mosamzadebeli treningebi maswavlebelisaTvis<br />

ZiriTadad qarTul enaze mimdinareobs). araqarTulenovani skolebis<br />

pedagogebi mcired arian CarTuli mosamzadebel etapSi da SiSoben, rom<br />

ver daZleven testirebas ara marto enis arcodnis gamo, aramed programebisa<br />

da saxelmZRvaneloebis gansxvavebis gamo. maT aSfoTebT isic,<br />

rom ar mzaddeba axali kadri da pedagogiuri koleqtivis `daberebis~<br />

procesi qarTul skolebTan SedarebiT ufro swrafad midis, pedagogTa<br />

62 % araqarTulenovani skolebSi ormoc wels aris gadacilebuli da<br />

ase Tu gagrZelda, 20 wlis Semdeg praqtikulad axalgazrda maswavlebeli<br />

aRar eyolebaT. dabereba rom ar moxdes, saSualod weliwadSi 100<br />

pedagogi unda momzaddes da Caenacvlos Zvel Taobas. es ki faqtia, dRes<br />

ver xorcieldeba, praqtikulad ar mzaddeba kadri araqarTulenovani<br />

skolebisaTvis. dRes ukve ara marto qarTuli enis pedagogebis, aramed<br />

sxva sagnebis pedgogebis deficitic aris regionebSi da soflis skolebSi.<br />

Sesabamisad, imedi imisa, rom Semdegi Taoba am skolebidan ufro<br />

ganaTlebuli wamova, mcirea.<br />

umaRlesi ganaTlebis miReba dRes yvelaze mwvave sakiTxia araqarTulenovani<br />

axalgazrdebisaTvis. unda aRiniSnos, rom sazogadoebis araqarTulenovani<br />

nawili (iseve rogorc sazogadoebis danarCeni nawili)<br />

umaRles saswavleblebSi misaReb erTian erovnul gamocdebs, rogorc<br />

samarTlian da arakorufciul principze agebuli sistemas, dadebiTad<br />

afasebs, miiCnevs ganaTlebis sistemaSi mimdinare reformis yvelaze<br />

warmatebul komponentad. magaram savaldebulo gamocda qarTul enaSi,<br />

maTi didi nawilisaTvis miwvdomels xdis sauniversiteto ganaTlebas.<br />

aqedan gamomdinare, saqarTvelos universitetebSi Cabarebis msurvel<br />

araqarTulenovan abiturientTa ricxvi abiturientebis saerTo raodenobis<br />

daaxloebiT 1 % Seadgens, Sesabamisad, studentTa ricxvic mcirea,<br />

Caricxul studenTa raodenobis daaxloebiT - 0,5% (univesitetSi mis-<br />

78


3. ganaTlebis sistemaSi mimdinare reformebis Sefaseba. mSvidobis,<br />

demokratiisa da ganviTarebis kavkasiuri institutis mier CatareganaTlebis<br />

misawvdomoba araqarTulenovani qalebisaTvis<br />

da maTi monawileoba sazogadoebriv cxovrebaSi<br />

marina elbaqiZe<br />

aReb gamocdaze savaldebulo sagnebia: zogadi unarebi, qarTuli ena,<br />

ucxo ena da bolo cvlilebiT daemateba meoTxe savaldebulo gamocda.<br />

abiturients SeuZlia zogadi unarebi Caabaros qarTul, rusul, somxur<br />

an azerbaijanul enaze, danarCeni gamocdebi - rusul an qarTul enaze.<br />

qarTuli ena savaldebuloa da erTiani standartia yvelasaTvis).<br />

unda aRniSnos, rom xelisufleba bolo wlebis manZilze cdilobs araqarTulenovani<br />

abiturientebis problemebis gadaWras, Tumca eqspertebis<br />

azriT, xelisufleba xSirad `cdis da Secdomis meTodiT~ eZebs swor<br />

gadawyvetilebas da ara aqvs Camoyalibebuli grZelvadiani strategia.<br />

xelisuflebis mxridan problemis gadawyvetis mcdelobaze metyvelebs<br />

calkeuli programebis moqmedeba. magaliTad, dRes `erTiani gamocdebisaTvis<br />

momzadebis programis~ farglebSi moqmedebs mosamzadebeli kursebi<br />

regionebSi kompaqturad gansaxlebul eTnikuri umciresobebisaTvis;<br />

moqmedebs euTo-s erovnul umciresobaTa umaRlesi komisrisa da saqarTvelos<br />

ganaTlebisa da mecnierebis saministros erToblivi proeqtebi enis<br />

saswvleblad; SemuSavda da damtkicda araqarTulenovan skolebSi qarTuli<br />

enis swavlebis axali saswavlo gegma, romelic momzadda saqarTvelos<br />

ganaTlebisa da mecnierebis saministrosa euTo-s erovnul imciresobaTa<br />

dargSi umaRlesi komisris programebis – qarTulis, rogorc meore enis<br />

swavleba samcxe-javaxeTis araqarTulenovan skolebSi da qarTulis, rogorc<br />

meore enis swavlebis xelSwyoba qvemo qarTlis araqarTulenovan<br />

skolebSi – farglebSi; 2008 wels saqarTvelos ganaTlebisa saministrosa<br />

da euTo-s erovnul umciresobaTa umaRlesi komisris ofisis TanamSromlobiT<br />

SemuSavda bilingvuri ganaTlebis strategia. amJamad saqarTvelos<br />

ganaTlebisa da mecnierebis saministroSi ganixileba proeqti, romelic<br />

qvotirebis sitemiT (Casaricxi studentebis 5%) saSualebas miscems araqarTulenovan<br />

abiturienebs Cairicxon mxolod unarebis gamocdiT umaRles<br />

saswavlebelSi da erTi weli, `noli~ kursi (garkveuli odenobis saxelmwifo<br />

dafinansebiT) dauTmon enis swavlas. enis aTvisebis SemTxvevaSi<br />

ugamocdod gadavlen Sesabamisi fakultetis pirvel kursze. es arsebiTad<br />

Secvlis ganaTlebis misawvdomobis sakiTxs, rogorc araqarTulenovani<br />

qalebis, aseve mamakacebisaTvis.<br />

magram umaRlesi ganaTleba ar aris erTaderTi faqtori sazogadoebriv<br />

procesebSi qalebis an araqarTulenovani mosaxleobis CasarTavd; gana-<br />

Tleba da informirebuloba aris sasargeblo safuZveli, magram aucilebelia<br />

yvela sxva socialuri da samarTleblivi meqanizmebis amuSaveba,<br />

romelic xels Seuwyobs sazogadod qalebis da araqarTulenovani qalebis<br />

monawileobas gadawyvetilebis miRebis procesebSi sxvadasxva<br />

doneze.<br />

gamoyenebuli wyaroebi<br />

1. gamocdebis erovnuli centris veb-gverdi www.naec.ge<br />

2. sabedaSvili Tamar. genderi da demokratizacia. saqarTvelo: 1991-<br />

2006. hainrix biolis fondi. Tbilisi, 2007 w.<br />

79


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

buli kvleva. 2009 w.<br />

4. saqarTvelos kanoni ganaTlebis Sesaxeb www.parliament.ge<br />

5. saqarTvelos ganaTlebisa da mecnierebis saministros veb-gverdi<br />

www.mes.gov.ge<br />

6. <strong>saqarTveloSi</strong> sqesTa Tanabari SesaZleblobebis <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

mdgomareoba. kavkasiis qalTa qseli. angariSi, 2006-2008 w.<br />

7. tabataZe Salva. saqarTvelos ganaTlebis sistemis reforma da<br />

araqarTulenovani skolebi: rekomendaciebi politikis SesamuSaveblad.<br />

mSvidobis, demokratiisa da ganviTarebis instituti. Tbilisi,<br />

2009 w.<br />

80


mfcj!eb!nehsbej!hbowjUbsfcb<br />

nino SavguliZe<br />

81


samxreT kavkasiis qveynebSi soflad<br />

mcxovreb qalTa unar-SesaZleblobebis<br />

gazrda da maTi CarTva bunebrivi<br />

resursebis mdgrad marTvaSi<br />

nino SavguliZe (1972) ganaTlebiT<br />

qimikosi, 2003 wels mieniWa doqtoris<br />

akademiuri xarisxi. wlebis ganmavlobaSi<br />

kiTxulobda leqciebs<br />

Tbilisis samedicino universitetis<br />

samedicino qimiis kaTedraze<br />

qarTveli da ucxoeli studentebisTvis.<br />

2007 wlidan moRvaweobs kavkasiis<br />

garmeosdacviTi arasamTavrobo<br />

organizaciebis qselSi (CENN) proeqtis<br />

menejeris poziciaze. gamoqveynebuli<br />

aqvs 23 samecniero naSromi da<br />

aris 2 patentis avtori.


samxreT kavkasiis qveynebSi soflad mcxovreb qalTa<br />

unar-SesaZleblobebis gazrda da maTi CarTva<br />

bunebrivi resursebis mdgrad marTvaSi<br />

nino SavguliZe<br />

samxreT kavkasiis regioni bunebrivi resursebis mravalferovnebiT<br />

gamoirCeva. qali ki am resursebis sakmaod aqtiuri momxmarebelia. amitomac,<br />

bunebrivi resursebis mdgradi marTvis uzrunvelsayofad, mniSvnelovania<br />

aRniSnul sakiTxebze gadawyvetilebis miRebis procesSi qalebis<br />

monawileoba.<br />

Tumca, realoba sxvagvaria. qalebis umravlesoba bunebrivi resursebis<br />

marTvaSi monawileobas ar iRebs da xeli ar miuwvdeba garemosdacviT<br />

sakiTxebTan dakavSirebuli politikis gansazRvrisa da gadawyvetilebis<br />

miRebaze. gansakuTrebiT mwvaved dgas sakiTxi soflebSi,<br />

sadac qalis monawileoba adgilobrivi bunebrivi resursebis marTvaSi<br />

sakmaod mniSvnelovania.<br />

mdgomareobis gamosasworeblad, <strong>genderuli</strong> rolis ganawilebis arsebuli<br />

dogmebis rRvevasTan erTad, aucilebelia qalebis codnis donis<br />

amaRleba da Sesabamisi unar-Cvevebis ganviTareba bunebrivi resursebis<br />

mdgradi marTvis sakiTxebTan dakavSirebiT.<br />

am mxriv, aRsaniSnavia is iniciativa, romelsac kavkasiis garemosdacvi-<br />

Ti arasamTavrobo organizaciebis qseli (CENN) axorcilebs transsasazRvro<br />

mdinareebis _ xrami-debedasa da alaznis _ auzebSi. iniciativis<br />

mizania:<br />

qalTa unar-SesaZleblobebis gazrda samxreT kavkasiis qveynebSi (saqarTvelo,<br />

somxeTi, azerbaijani)<br />

qalTa aqtiuri CarTvis xelSewyoba bunebrivi resursebis marTvis procesSi<br />

regionuli TanamSromlobis ganviTarebis xelSewyoba<br />

adgilobrivi qalebis gaaqtiurebis da bunebrivi resursebis marTvis<br />

procesSi maTi CarTvis mizniT, samxreT kavkasiis samive qveyanaSi soflad<br />

mcxovreb qalTa 4 sabWo Seiqmna – gulgula-fSavelis 1 , ratevanis 2 ,<br />

SnoRis 3 da gerexli-Talas 4 .<br />

soflebi swrafi garemosdacviTi Sefasebis safuZvelze SeirCa _<br />

gaanalizda arsebuli literaturuli monacemebi, moewyo Sexvedrebi<br />

mosaxleobasTan, samTavrobo da arasamTavrobo struqturebis warmomadgenlebTan,<br />

ris Sedegadac identificirebuli iqna adgilze arsebuli<br />

problemebi. Catarebuli Sefasebis safuZvelze gamoikveTa garemosdacviTi<br />

kuTxiT met-naklebad msgavsi problemebis mqone soflebi,<br />

rac oTxive qalTa sabWosTvis gamosadegi erTiani samoqmedo gegmis SemuSavebis<br />

saSualebas iZleva.<br />

daarsebisTanave, qalTa sabWoebma aqtiurad daiwyes muSaoba adgilze<br />

arsebuli problemebis identificirebisa da gadaWris kuTxiT da ukve<br />

mniSvnelovan Sedegebsac miaRwies:<br />

sofel ratevanSi wlebis ganmavlobaSi mougvarebeli sakiTxi gadawyda,<br />

romelic 11 kustaruli sawarmos mier garemos organuli narCenebiT<br />

dabinZurebasTanaa dakavSirebuli. zafxulSi organuli narCenebi ixrwneba,<br />

gamoiyofa suni da adgilobriv mosaxleobas cxovrebis gausaZlisi<br />

pirobebi eqmneba. ratevanis qalTa sabWos warmomadgenlebis ZalisxmeviT<br />

miRebuli iqna gadawyvetileba bunebrivi gamwmendi saSualebebis<br />

– septikuri avzebis _ mSeneblobis Sesaxeb, romelsac Tavad mewarmeebi<br />

da adgilobrivi mTavroba daafinansebs.<br />

1 soflebi gulgula da fSaveli mdebareobs Telavis raionSi, saqarTvelo<br />

2 sofeli ratevani mdebareobs bolnisis raionSi, saqarTvelo<br />

3 sofeli SnoRi mdebareobs Tumanianis raionSi, somxeTi<br />

4 soflebi gerexli da Tala mdebareobs Sesabamisad belaqanis da zaqaTalas raionebSi, azerbaijani<br />

83


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

Telavis raionSi, qalTa sabWos da saTemo centris warmomadgenlebis<br />

mier ganxorcielebuli proeqtebis Sedegad, sofeli gulgula 4 mcire<br />

zomis, aralegaluri nagavsayrelisgan gasufTavda; xolo fSavelSi<br />

bavSvebisaTvis gasarTobi parki moewyo.<br />

SnoRis qalTa sabWos aqtiurobis Sedegad soflis mosaxleoba onkanis<br />

wylis sasmelad gamoyenebas SeZlebs 1 . miRweulia SeTanxmeba frangulsomxur<br />

kompania `armenia-jurTan~, romelic wylis sistemis reabilitacias<br />

ganaxorcielebs.<br />

sofel gerexlSi qalTa sabWosa da adgilobrivi mTavrobis aqtiuri<br />

TanamSromlobiT bunebrivi airi iqna Seyvanili.<br />

amave dros gadawyvetilebis miRebis procesSi qalebis CarTvis efeqturobis<br />

uzrunvelsayofad sabWos wevrebs CautardaT treningebi Sesabamisi<br />

unar-Cvevebis ganviTarebis mizniT Temebze: samoqalaqo seqtoris<br />

da sxva dainteresebuli pirebis uflebebi da pasuxismgebloba,<br />

sazogadoebis CarTulobis mniSvneloba bunebrivi resursebis marTvis<br />

procesSi, proeqtis weris unar-Cvevebi, biujetis monitoringi, koaliciis<br />

Seqmna, molaparakebis warmoebis unar-Cvevebi, liderobis unar-<br />

Cvevebi, advokatireba da lobireba, sazogadoebrivi monitoringi.<br />

transsasazRvro mdinareebis auzSi arsebuli problematikis ukeT gacnobisa<br />

da Semdgomi nabijebis swored dagegmvis mizniT Catarda sociologiuri<br />

kvleva 2 , romlis farglebSic Seswavlili iqna mdinareebis _<br />

xrami-debedasa da alaznis auzebSi bunebrivi resursebis marTvasTan dakavSirebuli<br />

sakiTxebis <strong>genderuli</strong> aspeqtebi, anu:<br />

garemos mdgomareobis zegavlena sakvlev teritoriaze mcxovreb qalebze;<br />

qalebis roli bunebrivi resursebis marTvaSi;<br />

bunebrivi resursebis marTvis procesSi sakvlev teritoriaze mcxovrebi<br />

qalebis CarTvis mzaoba.<br />

sociologiuri gamokiTxva specialurad momzadebuli kiTxvarebis sa-<br />

SualebiT Tavad qalTa sabWos wevrebma Caatares. amisTvis maT Sesabamisi<br />

treningi gaiares3.<br />

kvlevam moicva saqarTvelos, somxeTisa da Aazerbaijanis eqvsi raioni _<br />

Telavi, yvareli, zaqaTali, belaqani, bolnisi da Tumaniani.<br />

sul gamokiTxuli iqna 810 respondenti, maT Soris:<br />

518 qali, ramac gamokiTxulTa 64% Seadgina da<br />

292 mamakaci, gamoTxulTa 36%<br />

asakobrivi kategoriis mixedviT, gamokiTxvaSi monawileoba miiRo yvela<br />

srulwlovani asakobrivi kategoriis warmomadgenelma. kvlevis farglebSi,<br />

garemosdacviT sakiTxebTan dakavSirebuli problematikis garda,<br />

Seswavlil iqna mosaxleobis demografiuli struqtura:<br />

respondentis ojaxuri mdgomareoba<br />

respondentTa ganaTleba<br />

respondentTa dasaqmebuloba<br />

ojaxis raodenobrivi Semadgenloba da <strong>genderuli</strong> struqtura<br />

migracia da misi mizezebi<br />

1 BdaaxloebiT bolo 10 wlis ganmavlobaSi onkanSi mRvrie wyali modis, romelic sasmelad gamouyenebelia<br />

2 kvleva ganxorcielebuli iqna CEN-is sociologis, nino TevzaZis mier<br />

3 treningi Caatara CENN-is sociologma, nino TevzaZem, 2008 wlis 22-25 seqtembers<br />

84


samxreT kavkasiis qveynebSi soflad mcxovreb qalTa<br />

unar-SesaZleblobebis gazrda da maTi CarTva<br />

bunebrivi resursebis mdgrad marTvaSi<br />

nino SavguliZe<br />

respondentis ojaxis ekonomikuri mdgomareoba<br />

ojaxSi gadawyvetilebis miRebis ganmsazRvreli faqtorebi<br />

Tumca, winamdebare naSromSi kvlevis mxolod is nawili ganixileba, romelic<br />

bunebrivi resursebis marTvasTan dakavSirebul sakiTxebs exeba.<br />

garemos mdgomareobis zegavlena sakvlev teritoriaze mcxovreb qalebze<br />

gamokiTxuli qali respondentebis azriT, bunebrivi resursebis moxmareba<br />

(tyis Wra, Zoveba, Tevzis Wera da sxv.) mniSvnelovan gavlenas axdens<br />

maTi ojaxebis ekonomikur mdgomareobaze.<br />

46%<br />

11,2% 15,1%<br />

26,8%<br />

mniSvnelovan gavlenas axdens<br />

praqtikulad aranair gavlenas ar axdens<br />

umniSvnelo gavlenas axdens<br />

ar vici/ver getyviT<br />

grafiki #1. qalebis azri Temis ojaxebis ekonomikur mdgomareobaze<br />

bunebrivi resursebis moxmarebis gavlenis Sesaxeb<br />

sakmaod mravalferovania im garemosdacviTi problemebis sia, romlebic,<br />

qalebis azriT, aqtualuria maTi soflebisaTvis da saswrafo<br />

gadawyvetas moiTxovs. Tumca, aseve aRsaniSnavia, rom sakvlev areal-<br />

Si mcxovrebi qalebisTvis yvelaze ufro mniSvnelovania Semdegi sami<br />

sakiTxi 1 :<br />

wyalTan dakavSirebuli problemebi (sasmeli da sairigacio wyali);<br />

mdinaris dabinZureba;<br />

tyis gaCexa.<br />

qalebis roli bunebrivi resursebis marTvaSi<br />

sakvlev teritoriaze mcxovrebi qalebis umravlesoba Tvlis, rom qalebis<br />

CarTva bunebrivi resursebis marTvis procesSi mniSvnelovania,<br />

Tumca, miuxedavad am gancxadebisa, Temis qalebis umravlesoba mainc ar<br />

aris CarTuli am procesSi.<br />

31,1% 37,5% 28,8% 27,7%<br />

29,4% 34,3%<br />

19,1%<br />

14,3% 17,2%<br />

26,4%<br />

17,1% 17,2%<br />

qali<br />

Zalian an mniSvnelovania<br />

i a<br />

mamakaci<br />

sul<br />

nawilobriv mniSvnelovania<br />

i a<br />

saerTod ar aris mniSvnelovani<br />

i<br />

ar vici/miWirs pasuxis s gacema<br />

grafiki #2. bunebrivi resursebis marTvis procesSi qalebis CarTvis<br />

mniSvneloba<br />

aRsaniSnavia, rom qalebTan (14.3%) SedarebiT ufro meti mamakaci (27.7%)<br />

Tvlis, rom bunebrivi resursebis marTvis procesSi qalebis CarTva ar<br />

aris mniSvnelovani. sakuTar pozicias es respondentebi ZiriTadad ori<br />

85


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

mizeziT xsnian:<br />

qalebi datvirTulebi arian umTavresad saojaxo saqmeebiT da amis gamo<br />

sxva saqmeebisTvis dro Zalian cota, an saerTod ara aqvT;<br />

qali ojaxis saqmeebiT unda iyos dakavebuli.<br />

xolo is respondentebi, romlebic qalebis CarTvas bunebrivi resursebis<br />

marTvis procesSi mniSvnelovnad miiCneven, asaxeleben Semdeg mizezebs:<br />

am sferoSi arsebuli problemebi qalebsa da mamakacebs erTnairad<br />

awuxebT;<br />

qals ufro meti Sexeba aqvs bunebriv resursebTan;<br />

bunebrivi resursebis marTvis procesSi qalebis CarTva mniSvnelovania<br />

qalebisaTvis damaxasiaTebeli Tvisebebis gamo, rogorebicaa: aqtiuroba,<br />

sandooba, niWiereba, goniereba, TavSekavebuloba, mimtevebloba, moTminebis<br />

unari, samarTlianoba, pasuxismgebloba, nebisyofa, siZliere;<br />

qalis roli da CarTva yvela sakiTxis gadaWrisas mniSvnelovania.<br />

rogorc zemoT aRvniSneT, gamokiTxuli respondentebis umravlesoba<br />

Tvlis, rom misi Temis qalebi ar arian CarTulebi adgilobrivi bunebrivi<br />

resursebis marTvis procesSi. sxvaoba am mxriv qali da mamakaci respondentebis<br />

pasuxebs Soris ar fiqsirdeba.<br />

63,9%<br />

51,7% 59,5%<br />

24,3% 26,4% 25,1%<br />

11,8% 21,9%<br />

15,4%<br />

qali<br />

mamakaci<br />

sul<br />

diax<br />

ara<br />

ar vici / ver getyviT<br />

grafiki #3. arian Tu ara CarTulebi Temis qalebi adgilobrivi bunebrivi<br />

resursebis marTvaSi<br />

bunebrivi resursebis marTvis procesSi qalebis arCarTvis ZiriTad<br />

mizezad orive sqesis respondentebis mier saxeldeba drois uqonloba.<br />

aRsaniSnavia, rom aRzrdaze, tradiciaze, rogorc bunebrivi resursebis<br />

marTvis procesSi qalebis arCarTvis mizezze, qalebTan SedarebiT<br />

ufro metad mamakacebi saubroben.<br />

mizezebi qali mamakaci sul<br />

aRzrda, tradicia 13.9% 21.2% 16.1%<br />

drois uqonloba 45.0% 47.0% 45.4%<br />

Sesabamisi unar-Cvevebis arqona 16.9% 11.9% 15.3%<br />

interesis arqona 15.1% 9.3% 13.2%<br />

ar vici / getyviT 4.8% 6.6% 5.4%<br />

cxrili #2. bunebrivi resursebis marTvaSi Temis qalebis CaurTvelobis<br />

mizezebi piradad gamokiTxul qal respondentTa umravlesobac<br />

86


samxreT kavkasiis qveynebSi soflad mcxovreb qalTa<br />

unar-SesaZleblobebis gazrda da maTi CarTva<br />

bunebrivi resursebis mdgrad marTvaSi<br />

nino SavguliZe<br />

(89.6%) ar aris CarTuli bunebrivi resursebis marTvaSi. amis mizezad<br />

gamokiTxul qalTa 36.4% survilis arqonas asaxelebs; gamokiTxuli qalebis<br />

30% saubrobs drois simcireze da mxolod 18.9% - Sesabamisi unar-Cvevebis<br />

arqonaze.<br />

bunebrivi resursebis marTvis procesSi sakvlev teritoriaze<br />

mcxovrebi qalebis CarTvis mzaoba<br />

mniSvnelovania, rom gamokiTxuli qalebis umravlesoba (65.5%) mzadaa,<br />

SesaZleblobis SemTxvevaSi piradad CaerTos bunebrivi resursebis mar-<br />

TvaSi.<br />

cxrili 3. piradad Tqven xarT Tu ara mzad, SesaZleblobis SemTxvevaSi<br />

CaerToT bunebrivi resursebis marTvaSi?<br />

%<br />

diax 65.5%<br />

ara 29.4%<br />

ar vici / getyviT 5.1%<br />

imisaTvis, rom SeZlon bunebrivi resursebis marTvis procesSi CarTva,<br />

gamokiTxuli qalebis azriT, maT esaWiroebaT daxmareba _ Sesabamisi informaciis<br />

miReba.<br />

amrigad, SeiZleba iTqvas, rom orive mdinaris auzSi mcxovrebi qalebis<br />

umetesobas aqvs aSkarad gamoxatuli survili CaerTos bunebrivi<br />

resursebis marTvis da zogadad, gadawyvetilebis miRebis procesSi.<br />

Tumca, jer-jerobiT es survili ganuxorcielebeli rCeba, rac dakav-<br />

Sirebulia, erTi mxriv, zogadad sazogadoebis damokidebulebasTan am<br />

sakiTxisadmi da meore mxriv Tavad qalebis pasiurobasTan. adgilobrivi<br />

qalebis pasiurobis erT-erT mizezs ki Sesabamisi unar-Cvevebis arqona<br />

da informaciis simcire warmoadgens.<br />

Sesabamisad, mniSvnelovania am kuTxiT intensiuri muSaoba, anu sxvadasxva<br />

saganmanaTleblo kampaniis da treningis Catareba, rac xels Seuwyobs<br />

Sesabamisi unar-Cvevebis ganviTarebas da zogadad sakiTxis irgvliv informirebis<br />

donis amaRlebas.<br />

87


homo<br />

fobia


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

homofobia, rogorc socialuri problema<br />

16 marti, 2007 w.<br />

daviT paiWaZe _ Cven adrec gvisaubria hainrih biolis<br />

fondis ofisSi am Temaze da maSin darbazSi, Cemi CaTvliT,<br />

sul ori Tu sami mamakaci viyaviT, rac, albaT, kanonzomieria,<br />

radgan, cnobilia, rom im sakiTxis mimarT, romelsac<br />

dRes Cven ganvixilavT, qalebi met tolerantobas iCenen.<br />

vgulisxmob, cxadia, ara homofobias, aramed homoseqsualur<br />

urTierTobebs da am urTierTobaTa subieqtebs.<br />

dRevandel diskusiaze mamakacTa simravle ki, SesaZloa,<br />

imis mimaniSnebeli iyos, rom ori wlis ganmavlobaSi Cveni<br />

sazogadoeba ufro Semwynarebluri gaxda am sakiTxisadmi.<br />

cxadia, CvenTvis cnobilia sazogadoebaSi arsebuli homofobiis<br />

ganmsazRvreli ramdenime faqtori. homofobias<br />

iwvevs ganaTlebis simcire, Tumca, TavisTavad, ganaTleba<br />

ar aris is, rac ama Tu im socialur problemas<br />

dagaZlevinebs. ganaTleba pirobas qmnis, raRac gaiazro<br />

da daZlio. erT-erTi mizezia tradiciul SexedulebaTa<br />

sistema, romelic aseve tradiciuli institutebiTaa<br />

gansazRvruli. homofobiis gamomwvevi SeiZleba iyos religia,<br />

romelsac aRiarebs Cveni moqalaqeebis umravlesoba,<br />

SeiZleba iyos <strong>genderuli</strong> stratifikaciis SenarCunebis<br />

sakiTxic.<br />

momxseneblebi:<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

fondi `inkluzivi~<br />

programebis menejeri<br />

Sorena SaverdaSvili<br />

Jurnalis `cxeli Sokoladi~<br />

mTavari redaqtori da<br />

Tanagamomcemeli<br />

sofio jafariZe<br />

saqarTvelos axalgazrda<br />

iuristTa asociaciis wevri<br />

moderacia<br />

daviT paiWaZe<br />

warmogidgenT Cvens stumrebs _ eka aRdgomelaSvili, fondis `inkluzivi~,<br />

programebis menejeri da Jurnal `me~-s redaqtori, Sorena SaverdaSvili<br />

_ Jurnalis, `cxeli Sokoladi~, mTavari redaqtori da sofio<br />

jafariZe _ saqarTvelos axalgazrda iuristTa asociaciis warmomadgeneli.<br />

upirveles yovlisa, aseTi kiTxviT minda mogmarToT _ cnobilia, rom homoseqsualoba<br />

determinirebulia, aris Tu ara igi depaTologizebulic?<br />

eka aRdgomelaSvili _ depaTologizebasTan dakavSirebiT guSindeli<br />

SemTxveva minda gagacnoT. miuxedavad imisa, rom jandacvis msoflio<br />

sazogadoebam homoseqsualoba daavadebaTa siidan 1991 wels amoiRo,<br />

mis mimarT aseTi damokidebuleba bevrgan kvlav Tavs iCens. erovnul<br />

biblioTekaSi, iq, sadac perioduli Jurnalebis klasifikacias axdenen,<br />

Cveni JurnalisTvis Sesabamisi kodis asaRebad viyavi misuli. rodesac<br />

davinteresdi, ra kods aniWebdnen Jurnals, pasuxi aseTi iyo _ `sqesobrivi<br />

garyvnileba~. wignSi, romelic 2002 wels aris gamocemuli, da romlis<br />

mixedviTac gansazRvraven gamocemis klasifikacias, versad vnaxe sityvebi<br />

`genderi~, `seqsualoba~. rodesac vikiTxe, ra iyo JurnalisTvis<br />

aseTi klasifikaciis miniWebis mizezi, biblioTekis TanamSromlebma mipasuxes,<br />

rom maT sxvagvarad moqcevis ufleba ar hqondaT da Cveni Jurnalis<br />

garekanze dabeWdil sityvaze mimiTiTes. es iyo sityva `lesboseli~.<br />

mogvianebiT aRmoCnda, rom klasifikatorSi sityva `genderi~ mxolod qalTa<br />

uflebebis mniSvnelobiT aris moyvanili.<br />

vidre ganvmartavdeT, ras niSnavs `homofobia~, albaT, ukeTesi iqneba, Tu<br />

jer homoseqsualobaze visaubrebdiT. iseve rogorc genderi, homoseqsualobac<br />

socialuri konstruqtia, imitom, rom ar arsebobs erTiani war-<br />

91


sajaro debatebi<br />

modgena homoseqsualur qcevaze, romelic aRwerda am qcevas nebismier<br />

sazogadoebasa da kulturaSi. calke sakiTxia, kultura rogor afasebs<br />

mas, dadebiTad Tu uaryofiTad. seqsualoba, seqsologia, axalgazrda<br />

mecnierebaa. damoukidebel mecnierebad is gvian, wina saukuneSi Camoyalibda.<br />

seqsualobis, da maT Soris, homoseqsualobis Seswavla, mecnierebma<br />

me-19 saukunis bolos daiwyes. maSin gaCnda swored es terminic, romelic<br />

aseT qcevas aRwerda. Tu gaviTvaliswinebT im periodis garemos, da imas,<br />

Tu rogori gavlena hqonda arsebul, maT Soris, religiur, warmodgenebs<br />

mecnierebaze, advilad gasagebi gaxdeba, rogor aRwerdnen imdroindeli<br />

mecnierebi homoseqsualobas.<br />

mogiyvanT ramdenime magaliTs. jer kidev me-19 saukunis dasawyisidan,<br />

swored religiuri warmodgenebis zegavleniT, mecnierulad `asabuTebdnen~,<br />

rom qalis gonebrivi SesaZleblobebi CamorCeboda mamakacisas,<br />

aseve `asabuTebdnen~, rom masturbacia nerviul aSlilobas iwvevda,<br />

da rom, qali aseqsualuri da frigiduli unda yofiliyo. qalis mxridan<br />

seqsualobis nebismieri gamovlineba nerviul aSlilobad aRiqmeboda. qalis<br />

seqsualobis, rogorc aranormatiuli mdgomareobis Sesaxeb warmodgena,<br />

SemdgomSi fsiqoanalizmac gaaZliera. amas isic iwvevda, rom mecnierebis<br />

umetesoba am movlenaze sakuTari pacientebidan gamomdinare<br />

msjelobda. mogvianebiT, rodesac daiwyes zogadi kvlevebi, sadac is adamianebi<br />

monawileobdnen, romlebic sakuTar Tavs da sakuTar seqsualobas<br />

adekvaturad aRiqvamdnen, mecnierebi mividnen im daskvnamde, rom es<br />

ar iyo fsiqologiuri daavadeba da 1971 wels amerikis fsiqoTerapevtTa<br />

asociaciam homoseqsualoba daavadebaTa siidan amoiRo. 1975 wels aseve<br />

moiqca fsiqoTerapevtTa msoflio asociaciac; sabolood, 1991 wels<br />

msoflio jandacvis sazogadoebamac amoiRo homoseqsualoba daavadebaTa<br />

siidan. am dRes, 17 maiss, homoseqsualobis depaTologizaciis dRes,<br />

msoflios bevr qveyanaSi homofobiis winaaRmdeg brZolis dRed moiazreben.<br />

Cvenc gvsurda am dRisTvis RonisZiebebi migveZRvna. erT-erTi maTgania<br />

swored dRevandeli Cveni Sexvedra, sajaro debatebi am Temaze, romelic<br />

hainrih biolis fondis xelSewyobiT imarTeba.<br />

rac Seexeba homofobias, homoseqsualobis msgavsad, misi konkretuli<br />

portretis gansazRvra Zalian Znelia. termini `homofobia~, Tavdapirvelad<br />

mamakacis mimarT SiSs an zizRs gamoxatavda. fsiqoTerapevtebma<br />

am terminis mamakaci homoseqsualis an homoseqsualuri qcevis mimarT<br />

gamoyeneba 70-iani wlebidan daiwyes. termini `homofobia~ garkveul winaaRmdegobebs<br />

Seicavs, imitom, rom xSirad igi ganisazRvreba, rogorc<br />

sxva fobiebi, anu, konkretuli adamianebisTvis damaxasiaTebeli SiSi, da<br />

gamoricxavs am movlenis mimarT koleqtiuri damokidebulebis moments,<br />

rac arasworia. mogvianebiT gaCnda ramdenime termini, romlis saSualebiTac<br />

cdilobdnen arsebuli mdgomareobis zizRisa da SiSis koleqtiuri<br />

damokidebulebisadmi dakavSirebas. esenia `heteroseqsizmi~ da<br />

`seqsualuri winaswarganwyoba~. sabolood, homofobiaSi ZiriTadad,<br />

ufro gafarToebuli mniSvneloba ideba. magaliTad, evroparlamentis<br />

rezoluciaSi, homofobia ganmartebulia, rogorc iracionaluri SiSi<br />

da siZulvili lesboselebis, geebis, biseqsualebisa da transgenderi<br />

adamianebis mimarT, efuZneba winaswarganwyobas da emsgavseba rasizms,<br />

qsenofobias, antisemitizmsa da seqsizms. homofobia, rogorc movlena,<br />

SemTxveviT ar moxvedrila am CamonaTvalSi. mas bevri ram anaTesavebs seqsizmTan,<br />

genderul Sovinizmsa da antisemitizmTanac. am movlenebs bevri<br />

92


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

saerTo aqvT. am tipis movlenebze saubrisas gverds ver avuvliT verc winaswarganwyobebs,<br />

verc crurwmenebsa da verc stereotipebs.<br />

erTi ram minda aRvniSno. seqsizmTan, rasizmTan, antisemitizmTan,<br />

da saerTod, aseT movlenebTan mimarTebaSi, kvlevis da analizis sagani<br />

iyo is konkretuli adamianebi an maTi jgufi, vis winaaRmdegac iyo<br />

mimarTuli diskriminacia. ratomRac, yovelTvis yuradRebis miRma rCeboda<br />

medlis meore mxare, anu is, Tu ra gavlenas axdens zemoT CamoTvlili<br />

movlenebi Tavad winasawarganwyobis matarebel adamianebze an maT<br />

jgufebze da mTlianad sazogadoebaze. arsebobs mcdari mosazreba imis<br />

Sesaxeb, rom homofobia mxolod geebze, lesboselebze, biseqsualebsa<br />

da transseqsualebze moqmedebs. erT martiv magaliTs movixmob. es ambavi<br />

80-iani wlebis dasawyisSi, amerikis erT-erT universitetSi moxda.<br />

gei-aqtivistebma gadawyvites, daxmarebodnen adamianebs, romlebic Tavs<br />

geid moiazrebdnen, magram xmamaRla amis aRiareba ar SeeZloT. imisaTvis,<br />

raTa waexalisebinaT maTi iatakqveSeTidan gamosvlis procesi da misTvis<br />

masobrivi xasiaTi miecaT, daiTqva konkretuli dRe da gadawyda, rom am<br />

dRes universitetSi geebi cisferi jinsiT misuliyvnen. rogorc Cans, es<br />

gancxadeba gaxmaurda, mis Sesaxeb mTelma universitetma Seityo, da moxda<br />

ucnauri ram _ geebis iatakqveSeTidan amosayvani aqcia sul sxva movlenaSi<br />

gadaizarda. daTqmul dRes universitetSi mamakacebis 90% SortebiT<br />

mivida. es SemTxveva kargad gamoxatavs imas, Tu rogor gavlenas axdens<br />

homofobia heteroseqsualebze, romlebmac, imis SiSiT, vinmes isini<br />

homoseqsualebad ar aReqva, uari Tqves sakuTar Cvevasa da gemovnebaze.<br />

Cven weRan homoseqsualobis depaTologizaciaze vsaubrobdiT. masze<br />

gavlena geebis ganmaTavisuflebel, diskriminaciis winaaRmdeg mimar-<br />

Tul moZraobasTan erTad, mecnierebaSi momxdarma mniSvnelovanma cvlilebamac<br />

iqonia. am meTods poststruqturalisturi ewodeba da dRemde<br />

arsebobs. manamde iyo esencialisturi midgoma, romelic ama Tu im movlenis<br />

aRwerisas yovelTvis binaruli opozitebiT sargeblobs. esencializmi<br />

seqsualobas, zogadad, adamianis seqsualobas, gansazRvravs,<br />

rogorc destruqciul da saSiS survils, romelic aucileblad unda<br />

eqvemdebarebodes garkveul socialur kontrols. SeiZleba iTqvas,<br />

savsebiT Seesabameba seqsualobaze iudaistur-qristianul tradiciebSi<br />

arsebul warmodgenas da im represiul meqanizmebs, romlebic axasiaTebT<br />

am institutis warmomadgenlebs. meore meTodi _ feministuri, poststruqturalisturi,<br />

aRar oponirebs binaruli opozitebiT, da iZleva<br />

imis saSualebas, srulad davinaxoT arsebuli gradacia. igi gvaCvenebs<br />

imasac, rom genderic SeiZleba iyos transpresiuli, anu ar iyos mxolod<br />

feminuroba da maskulinoba da arsebobdes gradacia am or polarul mxares<br />

Soris. es cvlileba mecnierebaSi Zalian mniSvnelovani iyo, radgan<br />

homofobiis doneze sazogadoebaSi mniSvnelovan gavlenas axdens swored<br />

<strong>genderuli</strong> Sovinizmi da <strong>genderuli</strong> rolebis mkveTri polarizacia.<br />

daviT paiWaZe _ Tu SeiZleba, gangvimarteT, ras niSnavs `<strong>genderuli</strong> Sovinizmi~.<br />

eka aRdgomelaSvili _ mamakacurobasa da qalurobaze warmodgena bevr<br />

kulturaSi maqsimalurad polarizebuli da urTierTgamomricxavia.<br />

SekiTxvaze, Tu romelia dominanturi da waxalisebuli, romeli aRiqmeba<br />

normatiulad, pasuxi patriarqalur sazogadoebaSi calsaxaa. aseT<br />

sazogadoebaSi aris agresiuli maskulinobis kulti.<br />

93


sajaro debatebi<br />

dRevandel situaciazec minda visaubro. yovelive imas, rac dRes Cvens<br />

qveyanaSi xdeba, SeiZleba, neopatriarqalizmi uwodo. faseulobebis,<br />

maTi Secvlis da Camoyalibebis TvalsazrisiT Zalian ukan gadavcvivdiT.<br />

es ar gamoixateba mxolod calkeul lozungebsa da metyvelebaSi me-19<br />

saukunis sxvadasxva terminis damkvidrebis mcdelobaSi. aseTia, magali-<br />

Tad sityva `mandilosani~. politikosebis mxridan karg tonad iTvleba<br />

qalis mandilosnad moxsenieba.<br />

daviT paiWaZe _ SeiZleba davuSvaT, rom politikosTa axalma Taobam<br />

sul ar icodes am sityvis warmomavloba, is neologizmi egonos da gansxvavebul<br />

mniSvnelobas debdes am cnebaSi.<br />

eka aRdgomelaSvili _ homofobiaze saubrisas Zalian mniSvnelovania<br />

konkretuli adamianis an konkretuli jgufis mimarT winaswarganwyobis<br />

sakiTxi. winaswarganwyobis bunebaze saubrisas ki, unda gaviTvaliswinoT,<br />

Tu ra amarTlebs maT arsebobas. winaswarganwyoba gaxlavT is, risi<br />

meSveobiTac xdeba socialuri u<strong>Tanasworobis</strong> racionalizacia da misi<br />

gamarTleba. sazogadoebaSi arsebuli socialurad araTanabari statusi,<br />

ierarqiebi, Tavis mxriv, xels uwyobs, winaswarganwyobis Camoyalibebasac.<br />

es urTierTgadajaWvuli procesia. da ar unda dagvaviwydes, rom igi<br />

strategizaciis mniSvnelovani etapia. iseTi movlenebis arseboba ki, rogorebicaa<br />

seqsizmi, Sovinizmi da antisemitizmi, mxolod adamianisTvis<br />

an adamianTa jgufisTvis, araTanabari statusebis miniWebas emsaxureba.<br />

Sesabamisad, sazogadoebaSi araTanabrad gadanawildeba Zalauflebac.<br />

es aris erT-erTi mTavari mizezi, ris gamoc, homofobias saSiS socialur<br />

movlenad miviCnevT.<br />

daviT paiWaZe _ rogorc ekam aRniSna, am movlenam SeiZleba moqalaqeebisTvis<br />

araTanabari statusis miniWeba gamoiwvios. moqalaqeebis xseneba<br />

ki, samarTlebriv sferos gulisxmobs, romelzec sofio jafariZe isaubrebs.<br />

sofio gvesaubreba am niadagze arsebuli diskriminaciis Sesaxeb<br />

da im lokalur da saerTaSoriso sakanonmdeblo aqtebsac mimoixilavs,<br />

romlebic exeba da aregulirebs am sakiTxs.<br />

sofio jafariZe _ upirveles yovlisa, nebismierma demokratiulma saxelmwifom<br />

unda Seqmnas efeqturi kanonmdeblobloba, raTa maqsimalurad<br />

iyos daculi seqsualuri umciresobebis garantiebi, rogorc qveynis<br />

uzenaesi kanoniT _ konstituciiT, ise sxva normatiuli aqtebiT. Cvens<br />

qveyanaSi konstitucia uzenaesi kanonia da yvela sxva normatiuli aqti<br />

mas unda Seesabamebodes. saerTaSoriso xelSekrulebebsa da SeTanxmebebsac,<br />

Tu isini ar ewinaaRmdegeba konstitucias da konstituciur Se-<br />

Tanxmebas, upiratesi Zala gaaCniaT Sida saxelmwifoebriv normatiul<br />

aqtebTan mimarTebaSi. Cven mierTebulni varT sxvadasxva saerTaSoriso<br />

xelSekrulebas da SeTanxmebas, romelic krZalavs diskriminacias,<br />

maT Soris, iseT niSnebze dayrdnobiT, rogoric seqsualuri orientaciaa.<br />

aseTia, magaliTad, adamianis uflebaTa da TavisuflebaTa dacvis<br />

evropuli konvencia. konstituciisa da am saerTaSoriso meqanizmebis<br />

urTierTdamokidebulebaze msjelobamde, unda aRvniSnoT, rom sqesobrivi<br />

Tanacxovreba da seqsualuri orientaciis arCeva is sakiTxebia,<br />

romlebic piradi cxovrebis xelSeuxeblobis garantiebiTaa regulirebuli.<br />

saqarTvelos konstituciis me-20 muxli, ra Tqma unda, icavs piradi<br />

cxovrebis xelSeuxeblobas, romelic sxvadasxva komponentebisgan<br />

Sedgeba. evropuli konvenciis me-8 muxli aseve icavs piradi cxovrebis<br />

xelSeuxeblobas. diskriminaciis winaaRmdegaa mimarTuli me-14 muxlic.<br />

94


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

Cven axlaxan mivuerTdiT evropuli konvenciis me-12 oqmsac, romelic<br />

aseve krZalavs diskriminacias.<br />

mogexsenebaT, rom piradi cxovreba, arc Cveni konstituciiT, da arc<br />

saerTaSoriso xelSekrulebiT, ar aris absoluturi ufleba, da is,<br />

garkveul garemoebebSi, SesaZloa, SeizRudos kidec. magaliTad, konstituciis<br />

mixedviT, es SeiZleba moxdes sasamarTlos gadawyvetilebis<br />

SemTxvevaSi, an Tu arsebobs amis gadaudebeli aucilebloba, sasamarTlos<br />

gadawyvetilebis gareSec. rac Seexeba evropul konvencias, aqac<br />

aris garkveuli CamonaTvali, romelTa safuZvelzec SeiZleba SeizRudos<br />

es ufleba. es SeiZleba ganpirobebuli iyos erovnuli uSiSroebiT,<br />

usafrTxoebiT, sxvisi uflebebis dacviT, moraliT da a.S. magram, piradi<br />

cxovrebis xelSeuxeblobis SezRudva aucileblad kanoniT unda iyos<br />

gansazRvruli. unda arsebobdes Tanafardoba mizansa da SezRudvas Soris.<br />

es aris aucilebeli piroba demokratiul sazogadoebaSi.<br />

rac Seexeba diskriminacias, konstituciis me-14 muxli acxadebs, rom kanonis<br />

winaSe yvela Tanasworia, ganurCevlad kanis feris, sqesis, politikuri<br />

da religiuri Sexedulebebisa, magram evropuli konvenciis me-14<br />

muxlsa da Cveni konstituciis me-14 muxls erTi ram ganasxvavebs. saqarTvelos<br />

konstituciaSi es wertiliT dasrulebuli debulebaa, rac<br />

imas niSnavs, rom iq aris konkretuli CamonaTvali im niSnebisa, romelTa<br />

safuZvelzec ikrZaleba pirovnebis diskriminacia da maT Soris ar aris<br />

moxseniebuli seqsualuri orientacia. ra Tqma unda, amis sawinaaRmdego<br />

argumentad SeiZleba daasaxelon is, rom saerTaSoriso xelSekrulebebs<br />

da SeTanxmebebs CvenTan pirdapiri moqmedebis Zala aqvs da isini integrirebulia<br />

Cvens sakanonmdeblo sivrceSi, da rom CvenTvis savaldebuloa<br />

is movaleobebi, romlebsac gvakisrebs es xelSekrulebebi da SeTanxmebebi.<br />

magram, miuxedavad amisa, mainc ukeTesi iqneboda, rom seqsualuri<br />

orientacia, rogorc niSani, pirdapir yofiliyo moxseniebuli diskriminaciis<br />

amkrZalav muxlSi. seqsualuri orientacia arc adamianis uflebaTa<br />

dacvis evropuli konvenciis konkretuli niSnebis CamonaTvalSia<br />

moxseniebuli, magram es Ria dasasrulis debulebaa, rac niSnavs, rom debuleba<br />

sruldeba terminiT `da sxva...~, da amaSi seqsualuri orientaciac<br />

igulisxmeba.<br />

diskriminaciis akrZalvis TvalsazrisiT, Cvens Sromis kanonTa kodeqsSi<br />

Setanili bolo cvlilebebi, diskriminaciis SromiTi urTierTobebis<br />

dros akrZalvis Sesaxeb, wingadadgmuli nabijia. es saerTaSoriso<br />

sazogadoebamac aRiara. me-2 muxlSi, diskriminaciis amkrZalav normaSi,<br />

ukve saxeldeba seqsualuri orientacia, da es pozitiuri nabijia.<br />

rac Seexeba sisxlis samarTlis kanonmdeblobas, aqac gvaqvs mocemuli<br />

adamianTa Tanasworuflebianobis winaaRmdeg mimarTuli danaSauli,<br />

magram problema absoluturad identuria, gadmotanilia konstituciis<br />

Sesabamisi debuleba da aqac gamorCenilia seqsualuri orientacia,<br />

rogorc diskriminaciis amkrZalavi erT-erTi niSani. rasizmisa da<br />

Seuwynareblobis winaaRmdeg brZolis evropulma komitetma am muxlTan<br />

dakavSirebiT SeniSvna gamoTqva da ganacxada, rom ukeTesi iqneboda, Tu<br />

es muxli naklebad SemzRudavi iqneboda. amaSi igulisxmeba konkretuli<br />

CamonaTvalis daboloeba sityvebiT _ `es adamianis uflebebis arsebiT<br />

darRvevas unda iwvevdes~. evropuli komitetis azriT, ar iyo savaldebulo<br />

muxlSi `arsebiTi darRvevis~ Cadeba.<br />

95


sajaro debatebi<br />

problemaa isic, rom Cven ar gvaqvs mkveTrad da mkafiod Camoyalibebuli<br />

antidiskriminaciuli kanonmdebloba, Tundac, vTqvaT, siZulvilis motivze<br />

damyarebuli danaSaulebis sisxlis samarTlis kodeqssa Tu sxva<br />

kodeqsebSi Cadebis mxriv, risi gamocdilebac sxva qveynebs aqvT. siZulvilis<br />

motivze damyarebuli gancxadebebi bevri qveynis sxvadasxva sakanonmdeblo<br />

sivrceSi gvxvdeba. CvenTan problemaa is, rom aseTi gancxadebebis<br />

akrZalva, Tuki ar gaviTvaliswinebT diskriminaciis amkrZalav zogad debulebas,<br />

principSi, ar arsebobs. es ki xSirad xdeba imis safuZveli, rom<br />

maRali Tanamdebobis pirebis mxridan gakeTdes siZulvilze damyarebuli<br />

gancxadebebi, rac uSualod aisaxeba sazogadoebis ganwyobaze.<br />

ar SeiZleba, ar aRiniSnos, rom sisxlis samarTlis kodeqsis 408-e muxlis<br />

mixedviT adamianurobis winaaRmdeg mimarTul danaSaulad CaiTvleba<br />

nebismieri qmedeba, Cadenili samoqalaqo mosaxleobaze an pirebze,<br />

farTomasStabiani an sistematuri Tavdasxmis farglebSi, gamoxatuli<br />

mkvlelobiT an sxva niSnebiT, aseve, pirTa jgufis devniT, politikuri,<br />

rasobrivi, erovnuli, eTnikuri, kulturuli, religiuri, sqesobrivi an<br />

sxva niSnis safuZvelze. es SeiZleba miviRoT, rogorc Ria dasasrulis<br />

debuleba da `sxva niSanSi~ seqsualuri orientaciac moviazroT.<br />

mniSvnelovania, <strong>saqarTveloSi</strong> seqsualuri umciresobebis uflebebis<br />

darRveva arasrulyofili kanonmdeblobiT aris ganpirobebuli, Tu<br />

misi araadekvaturi implimentaciiT da praqtikaSi gamoyenebiT. sisxlis<br />

samarTlis kodeqsis 142-e muxliT (adamianTa Tanasworuflebianobis<br />

darRveva) romelzec weRan vsaubrobdi, 2006 wels sul oTxi saqmea aRZruli.<br />

maTgan oTxive religuri umciresobebis xelyofis faqtebs exeba.<br />

Tamamad SemiZlia vTqva, rom seqsualuri orientaciis niadagze ganxorcielebuli<br />

qmedebebis winaaRmdeg mimarTuli danaSaulis gamo jer arc<br />

erTi saqme ar aRZrula. Tumca, iyo erTi SemTxveva, rodesac axalgazrda<br />

iuristTa asociacia seqsualuri umciresobis erT-erTi warmomadgenlis<br />

interesebs icavda. am adamians Tavs daesxnen, mis mimarT seqsualur<br />

orientaciasTan dakavSirebuli Seuracxmyofeli gancxadebebic gakeTda.<br />

magram, sayuradReboa is, rom, sisxlis samarTlis saqme mxolod Zarcvis<br />

muxliT aRiZra. miuxedavad dazaralebulisa da misi advokatebis mxridan<br />

didi mcdelobisa, es qmedeba dakvalificiriebuliyo danaSaulad adamianTa<br />

Tanasworuflebianobis winaaRmdeg, es ar moxda, rac, piradad me, makeTebinebs<br />

daskvnas, rom es SesaZloa mentalitetis problema ufro iyos,<br />

vidre arasrulyofili kanonmdeblobis. Cemi azriT, mTavari problema<br />

saxelmwifosa da samarTaldamcveli organoebis mxridan umoqmedoba da<br />

aseT faqtebze reagirebis survilis arqonaa.<br />

daviT paiWaZe _ am sakiTxze msjeloba, Cemi azriT, SeuZlebelia im vi-<br />

Tarebis gauTvaliswineblad, romelic mas-mediaSi SeiZleba amoikiTxos<br />

adamianma. amaze Sorena SaverdaSvili isaubrebs.<br />

Sorena SaverdaSvili _ swored am diskusiisTvis mzadebisas gavecani<br />

fond `inkluzivis~ mier Catarebuli kvlevis Sedegebs, romlebic amave<br />

fondis saitzea ganTavsebuli da qarTul mas-mediaSi homoseqsualobisa<br />

da homoseqsualebis reprezentirebas warmoadgens. aq amokrefilia am<br />

TemasTan dakavSirebuli yvela is `margaliti~, romelsac SeiZleba gadavawydeT<br />

bolo 4-5 wlis presaSi. ramdenime maTgans gagacnobT _ `geirevolucia<br />

modis da unda movemzadoT, rom ar gairyvnan Cveni Svilebi~,<br />

`dasavluri talRa sul male wagvlekavs~. aqve waawydebiT `cisferTa<br />

SeTqmulebis Teorias~ `cisferTa mafiis~ Sesaxeb, romelic `mZvinvarebs~<br />

96


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

yvela sferoSi, dawyebuli Sou-biznesidan, politikiT damTavrebuli. am<br />

kvlevaSi kargadaa naCvenebi is tendenciebi, romlebic realurad arsebobs<br />

Cvens sazogadoebaSi, amitomac girCevT mis wakiTxvas.<br />

Sevecdebi visaubro Cems pirad gamocdilebaze da im SekiTxvebze, romlebic<br />

miCndeba da mawuxebs, rogorc `cxeli Sokoladis~ redaqtors da adamians,<br />

romelsac protesti uCndeba am yvelafris mimarT da aqvs survili,<br />

raRac daupirispiros aseT medias. amaswinaT vnaxe `postskriptumSi~ gasuli<br />

siuJeti, romelsac, wesiT, axal Jurnalze, `meze~, unda moeTxro.<br />

aRmaSfoTa siuJetSi gakeTebulma aqcentebma. aqcenti iyo gakeTebuli<br />

imaze, rom JurnalSi ar aris miTiTebuli redaqciis misamarTi. CemTvis<br />

gaugebaria, ratom CaiTvala es aseT mniSvnelovan sakiTxad. meore, razec<br />

gamaxvilda yuradReba _ xom ar Seuwyobs Jurnali xels gei-praidebs<br />

da xom ar aRaSfoTebs es marTlmadidebel mSobelTa kavSiris wevrebs.<br />

kidev erTi `mniSvnelovani~ aqcenti iyo gakeTebuli _ Jurnalis gadacemaSi<br />

Cawerili erT-erTi avtoris heteroseqsualoba sagangebod iyo dakonkretebuli.<br />

es aqcentebi CemTvis gaugebari iyo. `mes~ bolo nomerSi<br />

Zalian sworad aris Sefasebuli es siuJeti.<br />

imave periodSi wavikiTxe eka aRdgomelaSvilis ese erT-erT krebulSi da<br />

gadavwyvite, im yvelafris sapasuxod, rac xdeboda, rame gagvekeTebina<br />

`cxel SokoladSi~ am Temaze da ekaze, radgan igi, misi nawerebidan gamomdinare,<br />

CemTvis Zalian saintereso adamiani aRmoCnda. visac wagikiTxavT<br />

`cxeli Sokoladi~, iciT, rom istoriebi pirovnebebze Cveni tradiciuli<br />

rubrikaa. Cveni interviu Sedga, magram, samwuxarod, sabolood, is statia<br />

Zalian mSrali gamovida im sivrcisTvis, romlisTvisac momzadda. Cemi,<br />

rogorc redaqtoris mizani iyo, xma migvewvdina ara im 100 da 200 adamianisTvis,<br />

romelsac am Temis, homoseqsualobis an homoseqsualebis mimarT,<br />

isedac Camoyalibebuli da swori pozicia aqvs, aramed, pirobiTad, danarCeni<br />

4800 mkiTxvelisTvis, romelic, veWvob, rom, Tu agresiuli ara,<br />

neitraluri damokidebulebiT Semoifargleba am sakiTxis mimarT. samwuxrod,<br />

momzadebuli statia ver CaiTrevda aseT mkiTxvels, ver gaxsnida<br />

maTTvis xedvis axal rakurss. Zalian bevri vifiqre, ra formiT, ra<br />

xerxebiT migveRwia Cveni miznisTvis. erTi SexedviT, amocana Zalian ioli<br />

iyo _ Cven ekasTvis unda gvekiTxa, Tu ratom muSaobs am Temebze, unda<br />

gadmogveca personaluri istoriebi, aq, <strong>saqarTveloSi</strong> arsebul realobaze<br />

gvsurda saubari _ aseTi iyo Cemi molodini, magram am molodinma ar<br />

gamimarTla.<br />

sainteresoa, rom roca CvenTan keTilganwyobili media-saSualeba Cndeba,<br />

am Temaze Riad saubari mainc gaWirda. momzadebuli interviu, informaciulobis<br />

TvalsazrisiT, Zalian saintereso iyo. piradad CemTvis, am<br />

intervium bevri ucnobi faqti gaxada cnobili, magram ufro moxsenebis<br />

formiT gakeTebuli saxelmZRvanelo teqsti gamovida. Zalian damwyda<br />

guli. ar vici, visi bralia, iqneb Cemi, rogorc redaqtoris, romelmac<br />

sworad ver Camoayaliba amocana, iqneb Jurnalistis, romelic dakompleqsda<br />

da sworad ver dasva SekiTxvebi, iqneb, ekasic, romelmac ver<br />

gasca SekiTxvebs adekvaturi pasuxebi. bolos mivageniT aseT gzas _ JurnalSi<br />

daibeWda realur istoriaze dafuZnebuli mza masala. mzad varT<br />

am Temebze momavalSic vweroT. vimeoreb, CemTvis yvelaze mniSvnelovani<br />

SekiTxvaa, rogor unda vweroT am Temaze Jurnalistebma ise, rom momzadebuli<br />

statia misaRebi iyos im adamianebisaTvis, romlebic maT agresiulad<br />

ekidebian.<br />

97


sajaro debatebi<br />

daviT paiWaZe _ CvenTan xSirad usaubriaT sazogadoebis Seuwynareblobasa<br />

da aratolerantulobaze. fond `Ria sazogadoeba _ saqarTvelos~<br />

grifiT gamoqveynebuli qarTuli sazogadoebis Rirebulebebis kvleva,<br />

gviCvenebs, rom arseboben adamianebi, romlebsac ar surT mezobloba,<br />

magaliTad, religiuri umciresobis warmomadgenelTan.<br />

eka aRdgomelaSvili _ kvlevebTan dakavSirebiT minda mogaxsenoT. Zalian<br />

mniSvnelovania, rogor atareb amas, rogor kiTxvebs usvam adamianebs,<br />

Rias Tu faruls. Tu Ria SekiTxvas svam da magaliTad, ekiTxebi, Tu<br />

vis ar isurvebda mezoblad, adamiani ufro metad aris Tavisufali sakuTar<br />

arCevanSi, da, SesaZloa, saerTod ar gaaxsendes am dros arc romelime<br />

eTnikuri jgufis warmomadgeneli, arc narkomani da homoseqsuali.<br />

lela gafrindaSvili, filosofosi, kavSiri `qalebis iniciativa <strong>Tanasworobis</strong>aTvis~<br />

_ homofobia dakavSirebulia qsenofobiasTan _ gansxvavebulisadmi<br />

SiSTan. erTia SiSi da meorea siZulvili. Cven gvainteresebs,<br />

rogor gadaizrdeba SiSi siZulvilSi. SiSi ucxos da ucnauris<br />

mimarT, adamianis bunebrivi mdgomareobaa, magram raRac etapze, am ucxo<br />

obieqtis Seswavlis Semdeg, es SiSi an daiZleva, moixsneba, an piriqiT, si-<br />

ZulvilSi gadaizrdeba. amasTan dakavSirebiT erTi magaliTi maxsendeba<br />

media-sivrcidan. daaxloebiT ori wlis win inga grigoliam homoseqsualobis<br />

Temas specialuri gadacema miuZRvna, sadac parlamentari goCa<br />

fifia, poeti daviT gogibedaSvili, erT-erTi modeli da telereJisori<br />

gia Wanturia monawileobdnen. am gadacemaSi goCa fifiam hitleris naTqvami<br />

gaixsena imis Sesaxeb, Tu rogor unda gaeyvanaT gemiT zRvaSi homoseqsualebi<br />

da erTad CaeZiraT isini, da daamata, rom isic ase moiqceoda,<br />

amis saSualeba rom miscemoda. albaT, gaxsovT, igive deputati parlamentis<br />

tribunidan xmamaRla saubrobda parlamentarTa genealogiisa da<br />

eTnikuri warmomavlobis dadgenaze. homoseqsualobis, rogorc dominantisagan<br />

gansxvavebulis, dakavSireba dominanturi eTnosisagan aseve<br />

gansxvavebuli kulturisa da eTnikurobis warmomadgenlebTan, Zalian<br />

mniSvnelovania, radgan orive SemTxvevaSi gansxvavebulis mimarT SiSiT<br />

aris ganpirobebuli.<br />

mniSvnelovani sakiTxia, ra tipis mxardaWera SegviZlia Cven. mesmis, rom<br />

aseTi kulturuli represiis pirobebSi am socialuri jgufis warmomadgenelTa<br />

mxridan sakuTari seqsualuri orientaciis Sesaxeb xmamaRla<br />

saubari Zalian Znelicaa da SesaZloa, riskTanac iyos dakavSirebuli.<br />

magram, Cemi azriT, Tundac erTi maTgani rom gamovides da Tqvas, rom am<br />

jgufs ekuTvnis, da rom am jgufs aqvs yvela sxva interesTa jgufisgan<br />

gansxvavebuli interesi, da iCagrebian, magaliTad, SromiT bazarze, sxva<br />

socialuri jgufebis mxridan mxardaWera am adamianebis mimarT gaizrdeba.<br />

es precedenti sakanonmdeblo aqtivobasac gazrdis da xels Seuwyobs mis<br />

integrirebas romelime samarTalSi. es socialuri jgufebi unda amovidnen<br />

`andergraundidan~. unda moxdes maTi saxeldeba. faruli socialuri<br />

jgufis interesebis dacva ar xdeba, es arc erT qveyanaSi ar momxdara. `andergraundSi~<br />

yofna amZafrebs am jgufis interesebis miTologizacias<br />

da mis mimarT qsenofobiisa da homofobiis xarisxs zrdis.<br />

nestan cecxlaZe, Jurnalisti _ rogor warmogidgeniaT am socialuri<br />

jgufis mxridan sakuTari seqsualuri orientaciis xmamaRla aRiareba,<br />

roca sazogadoebis aseTi maRali procenti ambobs, rom ar isurvebda<br />

mezoblad homoseqsualis yolas?<br />

98


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

lela gafrindaSvili _ me pasuxismgebloba da socialuri gmiroba vigulisxme.<br />

ra Tqma unda, <strong>saqarTveloSi</strong> bevri problemaa, romelTa daZlevac,<br />

mesmis, Zalian rTulia. magram precedenti akeTebs saqmes. jer erTi, socialurad<br />

aqtualurs xdis sakiTxs. iwyeba am Temaze saubari, am formiT<br />

ki ara, rogorc axla vsaubrobT. ar SeiZleba am Temebze mxolod Caketil<br />

sivrceSi saubari. vici, rom am adamianebs haeriviT sWirdebaT mxardaWera.<br />

maT aqvT sociluri urTierTobebis SiSi. deklarirebis gareSe SeuZlebelia<br />

maT mxardaWera moipovon. es gamoiwvevs kvlevebsac am sakiTxTan dakavSirebiT.<br />

paata sabelaSvili, fondi `inkluzivi~ _ azri minda gamovTqva Sorenas<br />

SekiTxvaze, imasTan dakavSirebiT, Tu ratom vkargavT aseT sakiTxebze<br />

weris dros gaxsnilobas. rogorc wesi, respodenti, aseT Temebze saubris<br />

dros, kadrs miRma rCeba xolme. mas xSirad xmasac ucvlian, da am fonze,<br />

rodesac uceb Jurnalists respodenti stigmis gareSe, Riad esaubreba,<br />

mas SeiZleba iTqvas, stigmis kompensacia emarTeba. Cemi azriT, rodesac<br />

am Temaze farul saubars eli da sapirispiros iReb, es garkveul reaqcias<br />

iwvevs. aris proeqciis momentebic. bevri Jurnalisti, samwuxarod, saku-<br />

Tari fobiebis proeqcirebas axdens.<br />

CvenTan mosuli Jurnalistebi xSirad gveubnebian, rom Cven `andergraunduli~<br />

organizacia varT. me ki maT vpasuxob, rom mesame sarTulze<br />

vimyofebiT. xSirad gvekiTxebian imasac, Tu ratom ar vuTiTebT Cvens<br />

misamarTs. Jurnalze sul ramdenime adamiani vmuSaobT da mudmivad redaqciaSi<br />

arasodes varT. miTiTebuli gvaqvs imeili, sistematurad vpasuxobT<br />

Semosul werilebs. CvenTan dakavSirebis problema, dRemde aravis<br />

hqonia. Cven arafers vmalavT da arc SekiTxvebze pasuxis gacemas<br />

varidebT Tavs. arc im gadacemebSi monawileobaze vambobT uars, sadac<br />

monawileoba Cveni sainformacio politikidan gamomdinare, saWirod da<br />

sasargeblod migvaCnia. magaliTad, uari vTqviT monawileobaze gadacemaSi<br />

`tabu~, radgan migvaCnia, rom am gadacemis formati ar iyo iseTi, sadac<br />

Cveni sainformacio politikis miznis mosaxleobisTvis sworad da<br />

obieqturad gacnobis saSualeba mogvecemoda. uari vuTxariT `re-aqciasac~.<br />

saerTod, JurnalistebTan Zalian frTxili damokidebuleba gvaqvs,<br />

imitom, rom Zalian bevr arakompetentur siuJets da statias vawydebiT.<br />

arakompetenturobaze miTiTeba ki, ratomRac, zewolad aRiqmeba. imedi<br />

maqvs, Catardeba am Temaze treningebi da raRac Seicvleba.<br />

daviT paiWaZe _ lelam rogorc Tqva, deklarirebis gareSe mxardaWeras<br />

ver moipoveb, oRond es deklarireba jgufis saxeliT unda iyos gakeTebuli.<br />

ar vici, ramdenad gaamarTlebs es gza. erT SemTxvevas gavixseneb. es<br />

ambavi quTaisSi moxda da JurnalistebTan urTierTobis sailustraciodac<br />

kargi iqneba. axalgazrda kacma Riad ganacxada sakuTari seqsualuri<br />

orientaciis Sesaxeb. ar minaxavs am Temaze momzadebuli satelevizio<br />

siuJeti, sagazeTo publikacia maqvs mxedvelobaSi. mamam sakuTari Svili<br />

policias misi seqsualuri orientaciis gamo daaWerina. Tumca, mere<br />

gamoixsna kidec. am biWs ar daumalavs sakuTari vinaoba, magram sainteresoa,<br />

rom Jurnalisti mas mainc inicialebiT moixseniebda. es adamiani jgufis<br />

saxeliT ar gamosula. man sakuTari nebiT ganacxada sakuTari seqsualuri<br />

orientaciis Sesaxeb. mainteresebs, ramdenad aucilebelia, aseTi<br />

gancxadebebis maincdamainc jgufis saxeliT gakeTeba? aq isic iTqva, rom<br />

homofobia aris winaswarganwyoba garkveul adamianTa jgufis mimarT.<br />

Tqvens msjelobebSi sityva `jgufi~ figurirebs. Tu aseT gancxadebas<br />

99


sajaro debatebi<br />

individi gaakeTebs da ara jgufi, am adamianebis gageba da tolerantuli<br />

damokidebulebis Camoyalibeba ufro Zneli iqneba?<br />

eka aRdgomelaSvili _ rodesac xilvadobasa da `qaming auTzea~ saubari,<br />

ra Tqma unda, ar unda dagvaviwydes is garemo, romelSic vcxovrobT. rac<br />

ufro meti adamiani aRiarebs sakuTar seqsualur orientacias, SiSi, ra<br />

Tqma unda, miT ufro Semcirdeba am socialuri jgufis mimarT, magram es<br />

ar niSnavs imas, rom aseTi ganwyoba SesaZloa mTlianad gaqres. rac Seexeba<br />

daTos SekiTxvas, me, magaliTad, ver warmomidgenia, Tu ras unda niSnavdes<br />

jgufuri aRiareba. sagulisxmoa isic, rom xilvadobis gazrdasTan erTad<br />

izrdeba Zaladobis talRac, rogorc jgufis, ise konkretuli adamianebis<br />

mimarTac.<br />

lela gafrindaSvili _ magram, sainteresoa, amis Semdeg ra periodi<br />

iwyeba. amis Semdeg iwyeba yvelaze mniSvnelovani etapi. amas mohyveba saqmis<br />

sasamarTlomde misvla, anu zogadad rezistencia xdeba.<br />

eka aRdgomelaSvili _ geTanxmebiT, magram ar unda daviviwyoT, arc<br />

erTi aRiarebuli geisTvis an lesboselisTvis ar aris es erTjeradi procesi.<br />

yvela axali nacnob-megobris wreSi mas xelaxla uwevs aseTi aRiareba,<br />

da xSirad es procesi mTeli cxovreba grZeldeba.<br />

rac Seexeba qsenofobias, erTi mxriv, raRac drois ganmavlobaSi, TiTqos<br />

Seicvala situacia. iyo periodi, roca aratradiciuli seqsualuri<br />

orientacia CvenTan dasavleTidan xelovnurad Semotanil produqtad<br />

iTvleboda. iTvleboda, rom sxvagan, Sors, SeiZleboda yofiliyvnen<br />

gansxvavebuli seqsualuri orientaciis adamianebi, magram es CvenTvis<br />

ucxo unda yofiliyo. dRes situacia Secvlilia. bolo ramdenime welia,<br />

Seicvala diskursi. dRes es movlena ukve, ara rogorc ucxo, aramed, rogorc<br />

Cveni daavadebuli nawili, ise ganixileba. aq ukve absoluturad<br />

gansxvavebuli meqanizmebi muSaobs da sazogadoebis mxridan wamosul<br />

damsjel RonisZiebebs da agresias sul sxvanairi simZafre aqvs. es agresia,<br />

arasodes miemarTeba erTi konkretuli adamianisken. is jgufiskenaa<br />

mimarTuli. SesaZloa, es CvenSi damkvidrebuli koleqtiuri RirebulebebiTac<br />

iyos ganpirobebuli. CvenTan jgufi, romelsac miekuTvnebi,<br />

ojaxi, megobrebi, samsaxuri, ufro faseulia. anu, CvenTan aseTi aRiareba<br />

aucileblad gulisxmobs pasuxismgeblobas ara marto sakuTari Tavis winaSe,<br />

aramed ojaxis winaSec, romlis wevrebic aseve xdebian homofobiis<br />

msxverplni.<br />

elizbar elizbaraSvili, filosofosi _ Tuki mizezebis speqtri mxolod<br />

Tqvens mier CamoTvliliT Semoifargleba, maSin unda vTqvaT, rom<br />

homofobia calsaxad negatiuri movlenaa da mis dasaZlevad didi Zalisxmevaa<br />

saWiro. magram msurs, ufro Rrmad gavaanalizoT yvelaferi. kidev<br />

ra mizezebiT SeiZleba iyos ganpirobebuli sazogadoebaSi homofobia?<br />

amaze pasuxis gasacemad me dRevandeli qarTuli sazogadoebis Zvel ber-<br />

Znul sazogadoebasTan Sedareba mWirdeba. homofobia funqcionaluri<br />

xdeba, rac imas niSnavs, rom antikur saberZneTSi homoseqsuali adamiani<br />

Cveulebriv adamianad iTvleboda. <strong>saqarTveloSi</strong>, qristianuli da qarTuli<br />

tradiciebidan da Rirebulebebidan, aseve mamakacisa da qalis Sesaxeb<br />

arsebuli zogadi warmodgenebidan gamomdinare, homoseqsuali adamiani<br />

qarTuli wiaRidan mowyvetilad moiazreba. amitom qarTveli homoseqsuali<br />

Tavs yovelTvis gamijnulad da gariyulad aRiqvams. igi sazogadoebis<br />

mxridan yovelTvis awydeba agresias, ris Sedegadac Tavad masac<br />

100


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

umuSavdeba sapasuxo agresia sazogadoebis mimarT. sabolood, is, misi<br />

damsjeli sazogadoebis mimarT agresiuli da asocialuri xdeba. ar vambob,<br />

rom es kargia, magram faqtia, da imis gamo, rom berZeni homoseqsualisgan<br />

gansxvavebiT, romelsac yvela berZeni, rogorc Cveulebriv berZens,<br />

ise uyurebda, <strong>saqarTveloSi</strong> homoseqsualebi eWvs iwveven _ arian Tu ara<br />

isini qarTuli saqmis mimarT, qarTuli saxelmwifos mimarT erTgulebi.<br />

Cemi azriT, homofobiis erT-erT mizezad, vimeoreb, SeiZleba is garemoeba<br />

CaiTvalos, rom es adamianebi saqarTvelosaTvis brZolaSi, misi<br />

interesebis dacvaSi, iqneba es brZolis velze Tu kalmiT xelSi, saqarTvelos<br />

mosaxleobis mier arasandoebad aRiqmebian. Tumca, es ar aris calsaxad<br />

negatiuri mizezi, radgan yvela eri cdilobs Tavis gadarCenas da<br />

ucxo elementebs eWvis TvaliT uyurebs.<br />

SiSi, rogorc ukve vTqvi, ar aris mxolod negatiuri fenomeni.<br />

vidre es socialuri jgufi sazogadoebas ar daarwmunebs, rom misi wevrebi<br />

ar ewinaaRmdegebian mas da saxelmwifoebriv midgomebSi iseTive qarTvelebi<br />

arian, rogorc sxva adamianebi, maT mimarT damokidebuleba ar<br />

Seicvleba.<br />

paata sabelaSvili _ erTia pozicia, magram mniSvnelovania, rogor axden<br />

mis reprezentacias. arsebobs Tanasworoba da ar arsebobs sxvebTan<br />

SedarebiT ufro Tanaswori adamiani. ase rom, Tu SenTvis arsebobs Tanasworoba,<br />

ar SeiZleba iyo tolerantuli, vTqvaT, somexis mimarT da ar<br />

iyo tolerantulad ganwyobili iehovas mowmis mimarT. tolerantoba<br />

arCeviTi ar aris. Tanasworoba aris Tanasworoba, miuxedavad imisa, es<br />

SenTvis misaRebia Tu ara, es aris obieqturi realoba da Cveni azrebisgan<br />

damoukideblad arsebobs. ramdenad viRebT mas, es ukve sxva momentia. yvelas<br />

aqvs ufleba raRac ar miiRos, magram aseve yvelas aqvs ufleba icxovros<br />

absoluturad Tanaswor mdgomareobaSi imis miuxedavad, vis ras daudasturebs<br />

da sxvebi rogor daijereben mis naTqvams.<br />

oriode sityva mindoda meTqva institucionalur homofobiaze. evrosabWos<br />

adamianis uflebaTa dacvis komisarTan Sexvedrisas daviT dar-<br />

CiaSvilma aseTi SekiTxviT mogvmarTa, raRa unda gvdomoda amaze meti,<br />

axlandeli mTavroba SevardnaZisa da gamsaxurdias mTavrobebisgan gansxvavebiT,<br />

xom gacilebiT ukeT ekideba am sakiTxs. vis moeTxoveba <strong>saqarTveloSi</strong><br />

adamianis uflebebis dacva? amisTvis, bunebrivia, ramdenime<br />

saxelmwifo uwyeba arsebobs, da isini angariSvaldebulni arian qveynis<br />

yvela moqalaqis mimarT. aviRoT, magaliTad, adamianis uflebaTa dacvis<br />

saparlamento komiteti. SegiZliaT ixiloT q-n elene TevdoraZis<br />

citatebi am Temaze. maT Cemi komentari ar sWirdeba. Cven ombudsmenis<br />

poziciazec gamovTqviT pretenzia. misi TqmiT, igi mzad aris daicvas<br />

yvela calkeuli adamianis ufleba, magram ar aris valdebuli gaiziaros<br />

jgufTa <strong>Tanasworobis</strong> ufleba. amazec uxerxulad migvaCnia komentaris<br />

gakeTeba. igive, daviT baqraZe, saqarTvelos evropaSi integraciis saparlamento<br />

komitetis Tavmjdomare _ mas moeTxoveba im evropuli<br />

sakanonmdeblo velis codna, romelsac mierTebulia saqarTvelo, ambobs,<br />

rom konstitucia unda icavdes iseT moTxovnebs, romlebic adamians<br />

dabadebis momentSi uCndeba da ar SeiZleba maTi Secvla _ kanis feri,<br />

rasa da sqesi. Cemi azriT, samives Secvla SeiZleba da adamianis gemovneba<br />

da piradi Sexedulebebi konstituciis dasacavi ar aris. amas rom qveyanaSi<br />

reagireba mohyveba, es ukve didi problemaa.<br />

101


sajaro debatebi<br />

kidev erT yofil saxelmwifo struqturas Sevexebi. sazogadoebriv mauwyebels<br />

vgulisxmob, romelmac yvelaferi gaakeTa evropis mauwyebelTa<br />

kavSirSi mosaxvedrad, raTa sofo xalvaSs saqarTvelo wels `evroviziaze~<br />

esaxelebina. Cven SevTanxmdiT, rom 17 maiss sazogadoebrivi mauwyeblis<br />

eTerSi unda gasuliyo germanuli kompaniis mier gadaRebuli filmi<br />

`cisartyelas dasasruli~. iq aRwerilia, Tu rogor sTxoven britaneTSi<br />

TavSesafris Ziebis sistemaSi adamians Tavisi seqsualuri umciresobebisadmi<br />

mikuTvnebulobis dadasturebas, igive, islamSi rogor ekidebian<br />

am sakiTxs, holandiaSi, amsterdamSi rogor xdeba geebis diskriminacia.<br />

miuxedavad miRweuli SeTanxmebisa, q-n Tamar kinwuraSvilis TbilisSi<br />

dabrunebis Semdeg aRmoCnda, rom filmis saeTero sivrceSi Casma qronometraJis<br />

gamo veRar moxerxdeboda. Cven Riad vdebT brals sazogadoebriv<br />

mauwyebels homofobiaSi. maT erTi Txovna maqvs _ ar vTqvaT `-zmi~<br />

da `-sti~, radgan, rogorc ar SeiZleba unarSezRuduls invalidi ewodos,<br />

aseve gaumarTlebelia terminebi `homoseqsualizmi~ da `homoseqsualisti~.<br />

es formebi rusulidanaa Semosuli da kriminalTan, garyvnilebasa da<br />

daavadebasTan asocirdeba, rac ar aris swori.<br />

da kidev erT sakiTxze msurs Tqveni yuradRebis SeCereba _ ganvasxvavoT<br />

homoseqsualuri qceva homoseqsualuri orientaciisgan. imitom, rom<br />

esec ukve dadasturebulia, rom homoseqsualTa umravlesobas ar axasiaTebs<br />

homoseqsualuri sqesobrivi kavSiri da im adamianebis umravlesoba,<br />

romlebsac aqvT aseTi kavSirebi, heteroseqsualebi arian.<br />

daviT gabunia, Tbilisis saxelmwifo universiteti, genderis magistratura<br />

_ Cveni socialur-politikur mecnierebaTa fakulteti am Temaze<br />

kvlevebs atarebs. aq meTodologiis Sesaxeb daisva SekiTxva. Cven gvaqvs<br />

fokus-jgufebi, kvlevis Tema ki zustad emTxveva dRevandeli diskusiis<br />

Temas _ `homofobia, rogorc socialuri problema~. jerjerobiT kvleva<br />

mxolod or fokus-jgufTan gvaqvs Catarebuli _ 27-dan 35 wlamde<br />

dauqorwinebel mamakacebTan da amave asakis qalebTan. jer saboloo<br />

Sedegebze laparaki zedmetia, arc imas vfiqrobT, rom am azrebs mTeli<br />

saqarTvelo iziarebs. sociologiuri principebidan gamomdinare, rasakvirvelia,<br />

ase ar xdeba. es kvleva ar aris reprezentatuli da aqve unda<br />

iTqvas, rom <strong>saqarTveloSi</strong> iseTi kvlevebis nimuSebi, romelTa ganzogadebac<br />

SesaZlebelia da statistikurad sandoa, TiTze CamosaTvlelia.<br />

sadac ar aris saxelmwifos mxridan dakveTa, aseTi masStabis kvlevebi ar<br />

tardeba. Cven vapirebT kvlevis gagrZelebas, magram saintereso tendenciebi<br />

gamoikveTa da maTze msurs gesaubroT.<br />

Cven velodiT, rom mamakacebSi homofobia gacilebiT ufro xSiri iqneboda,<br />

vidre qalebSi. da Cveni es varaudi 99,9%-iT dadasturda. ra Tqma unda,<br />

ar gvifiqria, rom qalebi naklebad homofobebi aRmoCndebodnen, qalTa<br />

jgufidan ar velodiT nakleb homofobiur azrebs, magram saintereso<br />

iyo Tavad midgoma am sakiTxisadmi, Tu vis gulisxmoben isini homoseqsualebSi.<br />

aRmoCnda, rom yovelTvis mamakaci homoseqsualebi igulisxmebian.<br />

anu, ganxilvis sagani yovelTvis kaci xdeba. sainteresoa, ratomaa, rom<br />

lesboseloba saerTod ar aRiqmeba seriozul movlenad.<br />

da kidev erTi, Cven aseTi SekiTxviTac mivmarTeT Cvens kvlevis obieqtebs:<br />

maTi neba rom yofiliyo, romel sferoSi ar daasaqmebdnen homoseqsualebs?<br />

rogorc qalebis, ise mamakacbis 100%-ma gvipasuxa, rom homoseqsualTa<br />

dasaqmebis sfero araviTar SemTxvevaSi ar unda iyos pedagogika da<br />

samxedro da sasazRvro sferoebi.<br />

102


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

nino leJava, hainrih biolis fondi _ msurs gamovexmauro b-n elizbaris<br />

SekiTxvas imasTan dakavSirebiT, Tu sad vxedavT homofobias. rodesac 6<br />

maiss saqarTvelos `konservatiuli partiis~ wevrebma giorgoba da safrangeTSi<br />

konservatorebis gamarjveba izeimes, zviad ZiZigurma brZana,<br />

rom evropaSi konservatorebis dabruneba imaze miuTiTebs, rom `wavida<br />

sayuriani biWebis dro da evropaSic ki Coxosani biWebi modian~. ar aris es<br />

homofobia, Tqveni azriT?<br />

rodesac parlamentarma beso juRelma `mikirtumebi~ axsena, amas sazogadoebis<br />

nawilis mxridan sajaro sivrceSi reagireba mohyva, magram, samwuxarod,<br />

me ar gamigia, rom vinme zviad ZiZiguris am komentars aReSfoTebina.<br />

daviT paiWaZe _ gazeT `24 saaTSi~ daiwera amis Sesaxeb.<br />

eka aRdgomelaSvili _ aq saubari iyo imis Sesaxeb, rom Cven arasrulad<br />

CamovTvaleT homofobiis mizezebi. maTze marTlac dausruleblad Sei-<br />

Zleba saubari. calsaxad gamomwvevi mizezebi ar arsebobs. mxolod imis<br />

Tqma SegviZlia, Tu ra SeiZleba uwyobdes xels winaswarganwyobas. arc<br />

is unda daviviwyoT, rom raimes logikuri dasabuTeba am adamianebis winaswarganwyobis<br />

avtomaturad Secvlas ar gulisxmobs. erTaderTi, rac<br />

SeiZleba amas mohyves, saamisod adamianis metad gaxsnaa. mizezi marTlac<br />

bevria da isini saZiebelia rogorc individualur, ise koleqtiur cnobierebaSi.<br />

individualur Taviseburebebze saubari Zalian Sors wagviyvans.<br />

homofobiis mizezebze dRevandeli Cveni zogadi saubris mizani<br />

imis Cveneba iyo, rom seqsizms, antisemitizms, homofobias da sxva aseT<br />

movlenebs, erTnairi meqanizmebi axasiaTebT. dafuZnebulia Tu ara es<br />

winaswarganwyobaze, warmoadgens Tu ara es viRacis winaswarganwyobas,<br />

romelzec, Tavis mxriv, religiurma Sexedulebebma moaxdina gavlena? magram<br />

swored imazea saubari, rom adamians araferi, Tundac misi religiuri<br />

an piradi Sexedulebebi, ar aZlevs uflebas, moaxdinos sxva adamianis<br />

diskriminacia.<br />

103


sajaro debatebi<br />

homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde<br />

nino danelia _ diskusia, konkretul TariRs, 17 maiss eZRvneba _ homofobiis<br />

winaaRmdeg brZolis saerTaSoriso dRes. msoflio jandacvis organizaciam<br />

am dRes amoiRo homoseqsualoba fsiqiuri daavadebebis siidan.<br />

gaeroSi mimarTvis Semdeg es dRe Semdeg gadaiqca saerTaSoriso dRed.<br />

yovelive amaze Cveni momxseneblebi ufro dawvrilebiT isaubreben.<br />

paata sabelaSvili _ didi madloba hainrih biolis fonds imisaTvis, rom<br />

es faqtobrivad, erTaderTi organizaciaa, romlis mizanic ar aris am Temaze<br />

principulad muSaoba da romelic Cven tribunas gviTmobs.<br />

Cveni mowinaaRmdegeebi xSirad gveubnebian _ ra saWiroa am Temis sajarod<br />

ganxilva? maTi TqmiT, es Cveni piradi problemaa, unda viyoT CvenTvis<br />

saxlSi. maTive TqmiT, Cven aravin gviSlis xels: avtobusSic Tavisuflad<br />

avdivarT, arc samsaxuridan gvagdeben. Riad ar unda davenaxoT aravis, ar<br />

unda mivawodoT axalgazrdobas informacia Cvens Sesaxeb, – es <strong>saqarTveloSi</strong><br />

ar SeiZleba. ar SeiZleba saubari erTsqesiani qorwinebis dakanonebazec<br />

ki, araTu partniorebis mier erToblivad Svilis ayvanaze da a.S.<br />

ar SeiZleba iseT struqturebSi vimsaxuroT, romlebzec damokidebulia<br />

qveynis usafrTxoeba, sazRvris dacva da a.S. diskusiis ganviTarebasTan er-<br />

Tad, qronologiuradac ase xdeba xolme, aris argumentirebis aseTi artikulireba,<br />

iwyeba piradi cxovrebis xelSeuxeblobidan da bolos mTavrdeba<br />

am pirad cxovrebaSi uxeSi CareviT ukve sajaro sivrceSi. faqtobrivad,<br />

saxelmwifo, sazogadoeba da eklesia “gviwveba loginSi”, da Semdeg, rodemomxseneblebi:<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

qalTa iniciativebis<br />

mxardamWeri jgufi<br />

paata sabelaSvili<br />

fondi `inkluzivi~<br />

nodar sarjvelaZe<br />

fsiqologi,<br />

qristian-demokratiuli<br />

institutis xelmZRvaneli<br />

moderacia<br />

nino danelia<br />

20 maisi, 2009 w<br />

nino leJava, hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionaluri<br />

biuro direqtoris moadgile _ mogexsenebaT,<br />

homofobiis Tema sakmaod tabuirebulia. Cven 2005 wels<br />

movaxerxeT am tabus cotaTi mainc garRveva, rodesac<br />

fondSi pirveli diskusia CavatareT. maSindeli diskusiis<br />

Tema iyo `seqsualuri umciresobebi: tabu saqarTvelo-<br />

Si?~ maSinac da homofobiis Sesaxeb 2007 wels gamarTul<br />

meore diskusiaSic erT-erTi momxsenebeli gaxldaT eka<br />

aRdgomelaSvili, romelic dResac moviwvieT. pirveli<br />

diskusiisTvis Cven Zalian gagviWirda Tanamomxseneblebis<br />

povna. maxsovs, rogor davdiodiT da vxumrobdiT, rom ve-<br />

ZebdiT heteroseqsual mamakacs, romelic isaubrebda homoseqsualur<br />

Temebze. es gambedavi adamiani maSin levan<br />

TarxniSvili, sociologi aRmoCnda.<br />

meore diskusia am Temaze Sedga ori wlis win, 16 maiss. am<br />

dRis Sesaxeb, albaT, momxseneblebi Tavadac isaubreben.<br />

es diskusia saTauriT “homofobia, rogorc socialuri<br />

problema” Sevida krebulSi “Careva sasurvelia: sajaro<br />

debatebi hainrih biolis fondSi”.<br />

sajaro diskusiebi CvenTan 2004 wlidan imarTeba. maT samuSao<br />

saTaurad aqvs “diskusiebi saqarTvelos modernizaciis<br />

Sesaxeb”. sxva diskusiebs Soris, Tu ar CavTvliT konfliqtebis<br />

Temaze da religiisa da nacionalizmis Sesaxeb<br />

gamarTul diskusiebs, homofobiis Temaze gamarTul diskusiebs<br />

yovelTvis mwvave gamoxmaureba mohyveboda xolme.<br />

imedi maqvs, rom es diskusiac aseve Sinaarsiani iqneba.<br />

.<br />

104


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

sac movakiTxavT Cvens uflebas sajaro sivrceSi, mkacrad gvewinaaRmdegeba<br />

amaSi.<br />

1990 wlis 17 maiss msoflio jandacvis organizaciam homoseqsualoba<br />

amoiRo fsiqiuri daavadebebis siidan. es dRe ukve xuTi welia aRiniSneba,<br />

rogorc homofobiis winaaRmdeg brZolis saerTaSoriso dRe. wels am formulirebas<br />

daemata transfobiac, vinaidan xSirad, lesbosel, gei, biseqsual<br />

da transgender adamianebs erT jgufad moixsenieben, sazogadoeba<br />

ki araa informirebuli, rom lesboseli, gei da biseqsuali adamianebi sxva<br />

adamianebisgan orientaciis mxriv arian gansxvavebulebi, transgenderebi<br />

ki, _ <strong>genderuli</strong> identobis mxriv. amitom, wels ukve oficialurad, es dRe<br />

formulirdeba, rogorc homofobiisa da transfobiis winaaRmdeg brZolis<br />

saerTaSoriso dRe.<br />

minda Sevexo saqarTvelos saxelmwifos pozicias am TemasTan dakavSirebiT.<br />

deklarirebis doneze saqarTvelos saxelmwifo cdilobs – am bolo<br />

periodSi mainc, – rom aSkara homofobiuroba Riad ar daadasturos, metic,<br />

Cveni sagareo politikis prioritetebidan gamomdinare, kargi imiji<br />

SeinarCunos dasavleT evropul da CrdiloeT amerikul organizaciebTan,<br />

struqturebTan da fondebTan. Tumca, es yvelaferi xSirad mxolod<br />

deklarirebis doneze xdeba da sulac ar niSnavs imas, rom saqarTvelos<br />

saxelmwifo raime qmediT nabijebs dgams qveyanaSi homofobiis aRmosafxvrelad.<br />

gagacnobT im dokumentebs, romlebsac saqarTvelom moawera xeli. aman<br />

SesaZloa, gagakvirvoT kidec, imitom, rom qveyanaSi amis msgavsi araferi<br />

SeiniSneba. daviwyeb sul axali dokumentiT, romelic 16 maiss, sul ramdenime<br />

dRis win gamoqveynda briuselSi. es aris CexeTis prezidentobiT,<br />

evrokavSiris saxeliT gakeTebuli gancxadeba, romelic gmobs homofobiis<br />

nebismier gamovlinebas. am deklaraciis xelmosawerad miiwvies ara marto<br />

evrokavSiris qveynebi, aramed is qveynebic, romlebTanac raime saxis Tanam-<br />

Sromloba samomavlod moiazreba. Cvenda sasixarulod, im qveynebs Soris,<br />

romlebmac Tanxmoba ganacxades, am deklaracias mierTebodnen, iyo saqarTveloc.<br />

cota xniT adre, gasuli wlis 18 dekembers, niu-iorkSi generaluri asambleis<br />

mTavari Tema iyo adamianis uflebebis sayovelTao deklaraciis 60<br />

wlisTavi. evrokavSirma maSinac, safrangeTis TavmjdomareobiT gaakeTa<br />

amave Sinaarsis gancxadeba, oRond gaeros doneze es ufro rbilad xdeba<br />

xolme (vinaidan, gaeros 80-ze meti qveyana jer kidev axdens homoseqsualuri<br />

urTierTobis kriminalizacias. ganvmartav, es aris zrdasrul adamianebs<br />

Soris urTierTTanxmobiT Semdgari seqsualuri aqtebi) da gakeTda<br />

mowodeba msoflioSi homoseqsualobis universaluri dekriminalizaciisaken.<br />

saqarTvelom am gancxadebasac moawera xeli. minda aRvniSno, rom ruseTs<br />

da aSS-s misTvis xeli ar mouweriaT. buSis administracia cnobili iyo<br />

Tavisi homofobiurobiT. aSS am deklaracias mxolod TebervalSi, obamas<br />

administraciis mosvlis Semdeg SeuerTda.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> homoseqsualobis dekriminalizacia moxda 2000 wlis 1<br />

ivniss. manamde or zrdasrul mamakacs Soris nebayoflobiTi sqesobrivi<br />

kavSiri iTvleboda sisxlis samarTlis danaSaulad.<br />

garda saxelmwifo poziciisa, aRsaniSnavia sazogadoebis damokidebulebac<br />

am sakiTxis mimarT. amas Zalian bevri winapiroba aqvs: patriarqaluri wyoba,<br />

<strong>genderuli</strong> Sovinizmi, tradiciuli ideologiebis gavlena da a.S. homofobia<br />

Zalian Rrmad aris gamjdari qarTul sazogadoebaSi. amas adasturebs<br />

Cvens mier Catarebuli kvlevebic, iseve rogorc sxva organizaciebis mier<br />

105


sajaro debatebi<br />

Catarebuli zogadi sazogadoebrivi azris gamokiTxvebi. homoseqsualebi<br />

yovelTvis lideroben im jgufebs Soris, romlis naxvac sazogadoebis<br />

Zalian did nawils mis gverdiT ar surs. amas emateba sxvadasxva organizaciebisa<br />

da jgufebis mxridan gamwvavebuli da politizirebuli homoseqsualobis<br />

Tema. saqarTvelos marTlmadidebluri eklesia, mas Semdeg<br />

rac Cven daviwyeT Riad da daufaravad moRvaweoba, axdens homoseqsualobis<br />

inkriminacias patriarqis mier gamoqveynebul saSobao da saaRdgomo<br />

epistoleebSi. garda amisa, sxva sazogadoebrivi jgufebic xSirad cdiloben<br />

am Temis gamoyenebas politikuri dapirispirebis dros, sakuTari<br />

oponentis diskreditaciisTvis. amis damadasturebeli mravali faqti arsebobs.<br />

nino danelia _ kidev erTxel Sevecdebi, ganvmarto, ra aris homofobia.<br />

igi aixseneba, rogorc iracionaluri SiSi da siZulvili lesboseli, gei,<br />

biseqsuali da transgenderi adamianebis mimarT, romelic efuZneba winaswarganwyobas<br />

da emsgavseba rasizms, qsenofobias da seqsizmis.<br />

paata sabelaSvili _ imisaTvis, rom Cveni saxelmwifo deklarirebul faseulobebTan<br />

SesabamisobaSi movides, qveyanaSi homofobiis daZlevisTvis,<br />

unda idgmebodes garkveuli nabijebi. amas xels uSlis Zalian bevri faqtori,<br />

Tundac sakanonmdeblo doneze. saqarTvelos ara aqvs integrirebuli<br />

antidiskriminaciuli kanonmdebloba. mxolod ramdenime dokumentSia<br />

naxsenebi homoseqsualoba, rogorc is statusi, romlis mixedviTac<br />

ar SeiZleba adamianis diskriminacia. saqarTvelos kanonmdebloba ar icnobs<br />

iseT mniSvnelovan koncefcias, romelsac hqvia `siZulviliT motivirebuli<br />

danaSauli~, da “siZulvilis ena”. garda amisa, sxvadasxva politikis<br />

formirebisas saqarTvelos mTavroba Segnebulad axdens gamoricxvas,<br />

gamotovebas seqsualuri orientaciis mxriv sakuTari Tanamoqalaqeebisa,<br />

magaliTad, ganaTlebis erovnul koncefciaSi da kidev bevr sxva RonisZiebaSi,<br />

romelic samoqalaqo integracias exeba. maSin, rodesac igi SedarebiT<br />

warmatebebs aRwevs sxva socialuri jgufebis inkluziaSi.<br />

Cven unda SevexoT homofobiis erTi-or aSkara gamovlinebas, rom ufro na-<br />

Teli iyos, dRes raze vsaubrobT. 2007 wlis ivlisSi gazeT «aliaSi» daibe-<br />

Wda irakli mamalaZis statia, romelic exeboda evropis sabWos mier organizebul<br />

kampanias «yvela gansxvavebuli, yvela Tanaswori». Jurnalistma<br />

warmoadgina damaxinjebuli informacia da aRniSna, rom sinamdvileSi es<br />

kampania SeniRbuli Tbilisis gei-praidi iyo, ise, rom mas aravisTvis ukiTxavs<br />

amis Sesaxeb. amas mediaSi didi aJiotaJi mohyva. ramdenime politikosi<br />

iqamdec mivida, rom homoseqsuali adamianebisTvis saarCevno uflebis CamorTmevas<br />

moiTxovda. es Cven imaSi dagvexmara, rom evrosabWo dagverwmunebina,<br />

rom homofobia aReniSna saqarTvelos Sesaxeb moxsenebaSi, rogorc<br />

problema.<br />

sul cota xnis win JurnalSi ”cxeli Sokoladi”, gamoqveynda statia saxelwodebiT<br />

”arSemdgari diskusia”, romelSic monawileobdnen sazogadoebrivi<br />

mauwyeblis sameurveo sabWos Tavmjdomare, aseve generaluri prodiuseri<br />

da sxva TanamSromlebi sazogadoebis sxva warmomadgenlebTan erTad.<br />

am moxsenebisas generalurma prodiuserma, b-nma giorgi Wanturiam homoseqsualebi<br />

moixsenia aramarTebuli leqsikiT, romelic pirdapir aris<br />

aRniSnuli sazogadoebrivi mauwyeblis qcevis kodeqsSi, rogorc dauSvebeli.<br />

minda SegaxsenoT, rom sazogadoebrivi mauwyeblis qcevis kodeqsi<br />

aris normatiuli aqti. Sesabamisi struqturebidan reagireba am faqts ar<br />

mohyolia. davwereT saprotesto werili, magram pasuxis Rirsic ar gavxdiT.<br />

radgan es aris samarTaldarRveva, amitom CavrTe es saqme Cems moxsenebaSi.<br />

araTu reagireba ar moyolia, generalurma direqtorma – levan<br />

106


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

yubaneiSvilma – gaamarTla sakuTari TanamSromeli. Semdeg es gamarTleba<br />

werilobiT gaformda im mxriv, rom sazogadoebrivma mauwyebelma dawera<br />

sapasuxo statia, sadac gaamarTla generaluri prodiuseri da daadanaSaula<br />

`cxeli Sokoladi» da yvela is adamiani, romelsac bunebrivi protesti<br />

gauCnda am faSisturi gamonaTqvamebis winaaRmdeg. citatas wagikiTxavT:<br />

”naxevarmilionian ltolvilian qveyanaSi sagulSematkivro meti aRaravin<br />

aRar dagvrCa?”<br />

Cven gvaqvs konkretuli rekomendaciebi saqarTvelos xelisuflebis<br />

mimarT, romlebzec cota mogvianebiT, diskusiis gaxsnis Semdeg visaubreb.<br />

bolos davZen, rom xSirad gveubnebian, rom sazogadoebrivi mauwyebelia<br />

dRes mTavari problema, vinaidan eklesias aqvs Tavisi legitimuri<br />

ufleba gamoxatos Tavisi azri nebimier movlenasTan dakavSirebiT. isic<br />

minda SegaxsenoT, rom saqarTvelos moqalaqe lesbosel, gei, biseqsual da<br />

transgender gadasaxadis gadamxdelebs saqarTvelos eklesiis Senaxva orjer<br />

meti ujdeba, vidre saqarTvelos sazogadoebrivi mauwyeblis. gmadlobT.<br />

nino danelia _ iqneb gangvimartoT bolo winadadeba?<br />

paata sabelaSvili _ 12-milionnaxevari lari aris saqarTvelos sazogadoebrivi<br />

mauwyeblis biujeti, romelsac igi iRebs saxelmwifo biujetidan,<br />

romelic yvela Cvenganis mier gadaxdili gadasaxadebiT ivseba. saqarTvelos<br />

marTlmadidebel eklesias aqvs pirdapiri dafinanseba 25 milioni<br />

laris odenobiT dRevandeli biujetidan. sazogadoebriv mauwyebelTan<br />

SedarebiT orjer meti gvijdeba mTel mosaxleobas da maT Soris Cvenc.<br />

nino danelia _ axla sityvas eka aRdgomelaSvils gadavcem. paatam<br />

ZiriTadad isaubra imaze, Tu sad xdeba sajaro sivrceSi homoseqsualebis<br />

diskriminacia da kanonmdebloba ramdenad uwyobs amas xels.<br />

ramdenadac vici, Tqven gaqvT mediis analizi, romelic am Temas Seexeba.<br />

swored mediaSi Cndeba xolme tendenciebi, romlebic Semdeg mTel sazogadoebaze<br />

vrcldeba. yvelam viciT, rom media mniSvnelovnad gansazRvravs<br />

sazogadoebriv azrs.<br />

eka aRdgomelaSvili _ es Tema sajaro sivrceSi daxloebiT 90-iani wlebis<br />

Semdeg moxvda. kvlevac, Sesabamisad, am periodidan SegviZlia daviwyoT.<br />

nino leJavam Tqva, rom me mesamed miwevs biolis fondSi am Temisadmi miZ-<br />

Rvnil diskusiaSi monawileoba. pirveli diskusia exeboda 90-iani wlebidan<br />

2003 wlamde, ”vardebis revoluciamdel” periods, Tu rogor xdeboda am<br />

periodSi homoseqsualobis reprezentireba.<br />

2006 wels, ukve fond ”inkluzivis” dakveTiT Catarda aseTi kvleva, ramac<br />

saSualeba mogvca, dagvenaxa tendenciebi da cvlilebebi. dRes swored am<br />

cvlilebebze minda gesaubroT; minda warmogidginoT 2007-2008 wlebis mediis<br />

analizi. im ZiriTad tendenciebze gavamaxvileb yuradRebas, romelic<br />

dReisTvis ikveTeba. 2006 wlis Semdeg Cven ukve mediis sistemur analizs<br />

vawarmoebT, rac saSualebas gvaZlevs, gavakeToT rogorc xarisxobrivi,<br />

ise Tvisobrivi analizi.<br />

90-iani wlebidan moyolebuli, mTlian dinamikas Tu SevxedavT, rogorc<br />

wesi, homoseqsualobis Tema, ukavSirdeboda politikaSi Zalauflebis<br />

gadanawilebis procesebs. Tema mediisaTvis aqtualuri xdeboda swored im<br />

periodSi, rodesac garkveuli Zalebi iwyebdnen xelisuflebaSi mosvlas.<br />

ar vici, ramdenad gaxsovT, magram arCevnebis periodSi, 1999-2003 wlebSi<br />

Zalian aqtualuri iyo miTi `cisferTa SeTqmulebis~ Sesaxeb, romlebic xelisuflebaSi<br />

apirebdnen mosvlas. maSindeli presa saSinlad homofobiuri<br />

iyo _ gajerebuli homofobiuri gamonaTqvamebiT rogorc xelisuflebis,<br />

107


sajaro debatebi<br />

ise maSindeli opoziciis mxridan. `vardebis revoluciis” Semdeg es panika<br />

Cacxra. is saarCevno procesis dawyebasTan erTad kvlav agorda. arCevnebs<br />

Soris periodSi, SeiZleba iTqvas, sazogadoebriv-politikuri presis<br />

furclebidan Temam nel-nela `yviTeli presis” furclebze gadainacvla.<br />

amasac Tavisi axsna aqvs. rogorc mogexsenebaT, socialuri, ekonomikuri<br />

da politikuri krizisis dros nebismier qveyanaSi Zlierdeba xolme qsenofobiuri<br />

tendenciebi. CvenTan ki 90-iani wlebis Semdeg mudmivad aris es<br />

krizisi, igi ubralod, mZafrdeba xolme arCevnebis moaxloebasTan erTad.<br />

rac Seexeba wina wlebis kvlevis Sedegebs, ramdenime punqts gamovyof, raTa<br />

SevZloT axal tendenciebze saubari. 2005-06 wlebSi Catarebuli kvlevis<br />

Sedegebi SegiZliaT ixiloT fond “inkluzivis” veb-gverdzec (www.inclusive-foundation.org).<br />

vnaxoT, rogor konstruirdeboda homoseqsualoba qarTulenovan mediaSi:<br />

1. sazogadoebriv-politikuri presisaTvis gadamwyveti mniSvneloba<br />

hqonda ara homoseqsualobas, aramed `aratradiciuli~ seqsualobis<br />

sazogadoebriv problemad qcevis process. Sesabamisad, isini met adgils<br />

uTmobdnen zogadi xasiaTis saubrebs homoseqsualobaze mowveuli<br />

eqspertebis saSualebiT. mimarTavdnen diskursis monopolizebis praqtikas<br />

da naklebad aZlevdnen Sanss lgbt adamianebs Tavad moexdinaT saku-<br />

Tari Tavis reprezentireba.<br />

2. analitikuri xasiaTis publikaciebSi araheteroseqsualuri qceva<br />

ZiriTadad samedicino aspeqtSi ganixileboda.<br />

3. ar xdeboda homofobiis, rogorc socialuri problemis identifikacia.<br />

4. lgbt adamianebisaTvis TviTreprezentaciis saSualebas mxolod yvi-<br />

Teli presa iZleoda, magram maTi respodentebis umetesoba negatiurad<br />

iyo warmoCenili. Sesabamisad, maT mier warmoCenili tipaJebi mxolod<br />

aZlierebda homoseqsualis uaryofiT xats.<br />

mniSvnelovani cvlilebebi, rac ukavSirdeba bolo ori wlis medias, is gaxlavT,<br />

rom wina wlebTan SedarebiT, mkveTrad gaizarda negatiur Sefaseba-<br />

Ta procentuli maCvenebeli (65%-dan 86%-mde). Tumca, neitralur SefasebaTa<br />

Semcirebis xarjze gaCnda pozitiuri Sefasebebic (21%).<br />

nino danelia _ vin akeTebs aseTi Sefasebebs, Tavad Jurnalistebi? ras<br />

gulisxmobT negatiur SefasebebSi?<br />

eka aRdgomelaSvili _ uaryofiTi Sefasebis SemTxvevaSi homofobiis<br />

ZiriTadi gamovlenis formebad miviCnevdiT:<br />

1. homofobiuri teqstebis citirebas komentaris an saredaqcio SeniSvnis<br />

gareSe, rodesac SeuZlebelia ganvasxvavoT respodentis teqsti Jurnalistis<br />

mosazrebsagan an redaqciis poziciisagan;<br />

2. lgbt adamianebis damamcirebel konteqstSi moxsenieba (maT Soris dehumanizacia,<br />

deindividualizacia damamcirebeli metsaxelebiT moxsenieba);<br />

3. lgbt adamianebisagan mtris xatis Seqmna (magaliTad, adamianis diskreditaciis<br />

mizniT miTiTebebi mis kavSirze narkomaniasTan, qurdobasa da<br />

prostituciasTan; adamianebis arasrulfasovnebis mtkiceba moraluri,<br />

fsiqologiuri Tu sxva TvalsazrisiT; adamianebis dadanaSauleba sazogadoebaze<br />

negatiuri gavlenis moxdenaSi; maTi dadanaSauleba Zalauflebis<br />

borotad gamoyenebis mcdelobaSi, dominireba)<br />

4. Sefaruli an pirdapiri mowodeba Zaladobisa da diskriminaciisaken<br />

(magaliTad, Zaladobisa da diskriminaciis istoriuli magaliTebis, homofobiuri<br />

poziciis ideologiuri, moraluri Tu sxva mizeziT gamarTleba,<br />

108


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

uSualo mowodebebi Zaladobisaken konkretuli pirebis miTiTebiT an<br />

zogadad, lgbt jgufis winaaRmdeg).<br />

pozitiur SefasebebSi, lgbt adamianTa pozitiuri xatis Seqmnis garda, moviazrebT<br />

homofobiuri poziciis, Zaladobisa da diskriminaciisaken mowodebebis<br />

kritikasa da homofobiis socialur problemad Sefasebis faqtebsac.<br />

Tu gaviTvaliswinebT wina kvlevis Sedegebs, neitralur SefasebaTa 88%<br />

Seadgenda ucxouri presidan gadmobeWdil informacias ucxoel Sou-biznesisa<br />

da sportis sferoSi moRvawe homo/bi/transseqsualebis Sesaxeb.<br />

am gziT xdeboda distancireba `gansxvavebuli” seqsualobisagan, rogorc<br />

`dasavluri movlenisagan~. neitraluri xasiaTis publikaciebSi es tendencia<br />

dResac SenarCunebulia.<br />

pozitiuri xasiaTis SefasebaTa mateba SesaZloa, ukavSirdebodes lgbt<br />

jgufis xilvadobis gazrdas, aseve gasaTvaliswinebelia is politikur da<br />

socio-kulturuli movlenebic, romlebic dRes qveyanaSi xdeba. sabWouri<br />

memkvidreoba da `tradiciul~ faseulobebTn dabrunebis mcdeloba mxolod<br />

qveyanaSi arsebuli politikuri krizisis saxiT ar iCens Tavs. faseulobaTa<br />

gadafaseba sakmaod mZimed mimdianreobs. SefasebaTa amgvari<br />

gadanawileba erTgvarad aireklavs swored amgvari krizisuli periodisaTvis<br />

damaxasiaTebel faseulobaTa da RirebulebaTa polarizaciis process.<br />

meore mniSvnelovani movlena, romelic moxda, mediis homofobiis problemiT<br />

dainteresebaSi gamoixateba. zogadad, rogorc wesi, mediis yuradRebis<br />

centrSi diskriminirebuli jgufi eqceva, rac xels uwyobs jgufis stigmatizacias,<br />

rogorc msxverplisa. erTi SexedviT, rCeba STabeWdileba, rom<br />

es mxolod diskriminirebuli jgufis an konkretuli adamianis problemaa<br />

da ara mTeli sazogadoebisa. sakmaod gvian daiwyes mecnierebma imis kvleva,<br />

Tu ra gavlenas axdens sazogadoebis umravlesobaze homofobia, rasizmi an<br />

seqsizmi. homofobia gavlenas axdens rogorc umciresobis, ise umravlesobis<br />

wevrebzec, rac SeiZleba, qcevaSic gamoixatebodes.<br />

homofobiis kritika qsenofobiis konteqstSi daiwyo. Zalian mniSvnelovani<br />

iyo imis xazgasma, rom homofobia aris qsenofobiis iseTive gamovlineba,<br />

rogoric rasizmi da seqsizmia, rom maT erTi safuZveli aqvT. Tumca, arsebobs<br />

gansxvavebac. magaliTad, rodesac mediaSi Suqdeba umciresobasTan<br />

dakavSirebuli sakiTxebi, Tu saqme exeba erovnul umciresobas, Jurnalisti<br />

cdilobs, rom metnaklebad dabalansebulad warmoaCinos situacia.<br />

homoseqsualobasTan dakavSirebul sakiTxebTan mimarTebaSi media cota<br />

sxvagvarad iqceva. magaliTad, aravis mouva azrad, rom situaciis dasabalanseblad<br />

SavkanianTa problemebze saubrisas `ku-kluqs-klans” Txovos<br />

azris gamoTqma, an antisemitizmTan dakavSirebiT – neonacistur dajgufebas.<br />

CvenTan homoseqsualobaze saubrisas maSinve axsendebaT «marTlmadidebel<br />

mSobelTa kavSiri» da komentars sTxoven aseTi radikaluri mosazrebis<br />

jgufs.<br />

rac Seexeba dagegmil aqcias, `yvela gansxvavebuli, yvela Tanaswori~,<br />

romelsac aseTi vnebaTaRelva mohyva, politikosTa da ara marto politikosTa<br />

aRSfoTeba gamoiwvia swored homofobiis qsenofobiis sxva<br />

formebTan erT planSi ganxilvam:<br />

daTo zurabiSvili, saparlamento fraqcia `demokratiuli frontis~<br />

Tavmjdomare: `Tu aseTi aRlumi gaimarTeba, albaT mis monawileebs scemen,<br />

policia, albaT, gaaSvelebs, magram erTi-ors Tavadac daamatebs. ramdenadac<br />

me vici, igegmeba seqsualuri, religiuri da eTnikuri umciresobebis<br />

109


sajaro debatebi<br />

erTiani aqcia, rac arasworad mimaCnia. me am umciresobebs erT sibrtyeSi<br />

ar ganvixilav. SeiZleba Zalian konservatorad CamTvaloT, magram CemTvis<br />

termini `seqsualuri umciresoba” Zalian miuRebelia”.<br />

mamuka giorgaZe, `saxalxo partiis” lideri: `geiaRlumis~ organizatorma<br />

organizaciam sibinZuris metnaklebad dasafarad Tvalis axvevis sakmaod<br />

ususur xerxs mimarTa da `interkulturuli~, `interreligiurobis” terminis<br />

qveS, Zalauneburad, Tanamonawile gaxades religiuri da eTnikuri<br />

umciresobebi <strong>saqarTveloSi</strong> sodomuri codvis stimulireba-propagandisa”.<br />

rogorc Tvisobrivma da diskursiulma analizma aCvena, Seicvala negatiur<br />

SefasebaTa konteqstic. Tuki 1999-2003 wlebSi homoseqsualobis ”problemad”<br />

qcevas met-naklebad racionaluri argumentebiT cdilobdnen (mag.<br />

arsebuli homofobiuri mosazrebebis gasamyareblad media mimarTavda<br />

misTvis sasurvel eqspertebsa da specialistebs), dRes ”gansxvavebuli” seqsualobis<br />

problematizaciisaTvis sakmarisad miiCneva ”SeuTavsebloba/<br />

winaaRmdegoba qarTul da marTlmadideblur tradiciebTan”.<br />

Tu moraluri panikis xelovnurad Seqmnaze vsaubrobT, avtomaturad Cndeba<br />

kiTxva, vis aZlevs xels am sakiTxis garSemo arajansaRi aJiotaJis Seqmna<br />

da situaciis apokalipturad warmoCena?<br />

negatiuri Sefasebebis TvalsazrisiT kvlevisas gamoikveTa adresantebis<br />

sami ZiriTadi jgufi:<br />

pirveli antrepeniori, romelic homofobiuri teqstebis gavrceleba/tiraJirebas<br />

axdens, yviTeli presaa da am mxriv, misi daintereseba am TemiTa<br />

da ”saSineli mtris xatis” SeqmniT advili asaxsnelia, radgan maTi tiraJi<br />

uSualod ukavSirdeba maT arsebobas.<br />

meore jgufs politikosebi Seadgenen, rasac Tavisi mizezebi aqvs: rogorc<br />

aRvniSneT, socialuri fobiebi, rogorc wesi, qveyanaSi arsebuli politikuri,<br />

ekonomikuri Tu socialuri krizisis periodSi Zlierdeba xolme,<br />

roca aucilebeli xdeba ”xiluli mtris” xatis Seqmna (dRes amgvari ”xiluli<br />

mtris xats” qveyanaSi mcxovrebi eTnikuri da religiuri umciresobebis<br />

garda homoseqsualebi da Cinelebic miematnen). amgvari fobiebis arseboba<br />

kargi niadagia sazogadoebrivi azriT manipulirebisaTvis da mas xSirad<br />

iyeneben rogorc politikuri brZolis iaraRs politikosebi;<br />

mesame jgufs marTlmadidebluri eklesiisa da masTan arsebuli jgufebis<br />

wevrebi warmoadgenen. maTTvis mniSvnelovania simboluri dominirebis<br />

sakiTxi. rogorc wesi, socialuri jgufebi, romlebic dainteresebulni<br />

arian moraluri panikis SeqmniT, ekonomikuri da politikuri dainteresebis<br />

garda, miiswrafvian iqiTken, rom flobdnen simbolur Zalauflebasac,<br />

rac gamoixateba socialuri realobis sakuTar xedvaSi, situaciis<br />

sakuTar SefasebaSi, raTa yvelas Tavs moaxvion sakuTari azri da gazardon<br />

sakuTari jgufis gavlenis sfero. am jgufis pretenzia ZiriTadad ”sajaro<br />

sivrcis codvisagan ganwmendas” ukavSirdeba.<br />

aq pirvel rigSi sapatriarqos vgulisxmob. aris aseTi arasamTavrobo organizaciac,<br />

romelic sapatriarqosTan arsebobs, mas ewodeba `adamianis<br />

uflebaTa dacvis organizacia~. `me movedi geiaRlumis gamarTvis sawinaaRmdego<br />

aqciaze, radgan saqarTvelos mosaxleobis udidesi nawili marTlmadidebeli<br />

qristiania~, es sityvebi am organizaciis prezidents ekuTvnis.<br />

`SevniSnavT, rom bibliurad dagmobili aRniSnuli gaukuRmarTeba mxolod<br />

sulisaTvis ki ara, fizikuri arsebobisTvisac saxifaToa. amitomac homoseqsualizmTan<br />

brZolas mxolod religiuri aspeqti ar gaaCnia. sayuradReboa<br />

isic, rom amjerad sodomis codvis gamamarTlebelni cdiloben,<br />

110


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

TavianT gamosvlas politikuri xasiaTi SesZinon: isini eTno, religiur da<br />

seqsualur umciresobebs aerTianeben da zogadad, umciresobis saxeliT<br />

gamodian. ara gvgonia, am tipis `gaerTianebas~ miesalmon eTnikuri da religiuri<br />

umciresobebi.... es aqcia saqarTvelos strategiul interesebze<br />

SeiZleba cudad aisaxos, ramdenadac arc afxazeTs da arc samxreT oseTs<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> gaerTianeba ar moundeba, Tu iq gei-aRlumebi gaimarTeba” _<br />

sruliad saqarTvelos adamianis uflebebis dacvis asociacia.<br />

wina wlebTan SedarebiT ufro metad daintereseda am TemiT eleqtronuli<br />

media. amerikelma mecnierebma, romlebic sxvadasxva umciresobis<br />

reprezentirebas swavlobdnen, televiziis meSveobiT oTxi ZiriTadi qronologiuri<br />

stadia gamoyves: miCumaTeba, rodesac umciresobebi da maTTan<br />

dakavSirebuli Temebi saerTod ar xvdeba sajaro sivrceSi teleeTeris<br />

meSveobiT; dacinva, rodesac dominirebuli jgufi sakuTari imijis ukeT<br />

warmoCenas umciresobis jgufis warmomadgenelTa stereotipizaciisa da<br />

damcirebis xarjze axdens; regulireba (umciresobaTa warmomadgenel-<br />

Ta warmoCena xdeba mxolod pozitiurad. iqmneba warmatebuli adamianis<br />

dadebiTi imiji) da pativiscema, rodesac aRar xdeba apelireba gansxvavebulobaze,<br />

Cndeba pativiscema am adamianebis mimarT da maT warmoaCenen<br />

iseve, rogorc dominirebuli jgufis wevrebs. Tu am kriteriumebiT SevafasebT<br />

qarTul telesivrceSi homoseqsualTa reprezentirebis process,<br />

advili dasanaxia, rom am Temebze tabus moxsnis Semdeg, bolo aTi wlis man-<br />

Zilze <strong>saqarTveloSi</strong> telekompaniebi ver gascdnen meore etaps.<br />

nino danelia _ didi madloba. axla b-n nodar sarjvelaZes movusminoT.<br />

b-no nodar, ra tipis iracionalur SiSzea saubari, homofobiis SemTxvevaSi<br />

da aris Tu ara es iseTive problema umravlesobisTvis, rogorc umciresobisTvis.<br />

nodar sarjvelaZe _ rodesac homofobiaze vsaubrobT, igulisxmeba adamianebi,<br />

romlebsac gansxvavebuli swrafvani aqvT seqsualur sferoSi da<br />

igulisxmeba maTdami da maTi qmedebebisadmi damokidebuleba, romelsac<br />

vuwodebT fobias, SiSs, da iTvleba, rom is iracionaluria. albaT, unda<br />

veZioT am iracionaluri SiSis Zirebi. marTlac, arsebobs Tu ara es SiSi<br />

da aqvs Tu ara mas safuZveli. safuZveli yvela SiSs aqvs. SiSi biologiuri<br />

reaqciaa, romelic raRac safrTxes efuZneba da sruliad mizanSewonili<br />

reaqciaa. sxva ambavia, rodesac SiSi gadadis fobiaSi, anu fiqsirdeba<br />

rogorc qronikuli mdgomareoba, da adamiani gadametebulad ufrTxis<br />

raimes..<br />

SiSis arabunebrioba iwvevs. es aris SiSi imis mimarT, rac bunebis kanonebis<br />

winaaRmdegia. adamians, romelic Tavisi swrafvebiT umravlesobas miekuTvneba,<br />

miaCnia, rom seqsualuri swrafva bunebrivia, rodesac is aris qalsa<br />

da mamakacs Soris da romlis Sedegadac ibadeba axali arseba. seqsualoba<br />

ganixileba mis im nawilTan kavSirSi, romelic momavali Taobis warmoqmnas<br />

ukavSirdeba. adamianSi, marTalia, erotizmi gamravlebis instinqtisgan<br />

gamocalkevda im TvalsazrisiT, rom damoukidebeli swrafvis funqcia<br />

SeiZina, gansxvavebiT cxovelebisgan. orsqesovan mentalitets efuZneba<br />

warmodgena imis Sesaxeb, rom Tavdapirveli arseba iyo erTsqesianiovani,<br />

androgini, mere gaixliCa orad, da maT Soris aris bunebrivi swrafva, raTa<br />

am swrafvis niadagze warmoiqmnas mesame arseba.<br />

qorwineba ganxilulia, rogorc ojaxis Seqmnis winapiroba. ojaxi yovelTvis<br />

samwevriania: mSoblebi da Svili. yvelafer amas, saR azrs ewinaaRmdegeba<br />

homoseqsualoba. is upirispirdeba adamianis swrafvas bunebriobisaken.<br />

Tavisi Zirebi SeiZleba mas antikur epoqaSic hqonda, magram es problema<br />

yvelaze mkafiod protestantizmis periodSi wamoiWra, rodesac CaTvales,<br />

111


sajaro debatebi<br />

rom adamiani mxolod RmerTis winaSea angariSvaldebuli. kalvinistebma<br />

isic ki Tqves, rom bediswera gardauvalia, da Sesabamisad, yvelafris gakeTeba<br />

SeuZliaT, imitom, rom am SemTxvevaSi, gardauvalia maTi seqsualuri<br />

orientaciac, radgan is dakavSirebulia bediswerasTan. Tu bediswera<br />

dakavSirebulia uzenaesis nebasTan, maSin adamiani Tavisufldeba pasuxismgeblobisgan,<br />

is mxolod ganmxorcielebelia da meti araferi. naxes, rom<br />

Tu Tavisufldebi eklesiuri gansazRvrulobidan, da Tu pirdapir xar angariSvaldebuli<br />

gangebasTan, maSin gaqvs ufleba, Seni Rirseba da ufleba<br />

sakuTari ZalebiT daicva da wardge RmerTis winaSe rogorc sakuTar TavSi<br />

dafuZnebuli TviTkmari arseba. da Tu TviTkmari var, es Cems orientaciasac<br />

exeba. es xazi Seicavs dilemas, progresi kargia, adamianis uflebebi<br />

kargia, swrafva diskriminaciis moxsnisaken kargia, magram ratomRac bunebriobas<br />

upirispirdeba. iseve rogorc teqnologiuri progresi upirispirdeba<br />

ekologiur sisufTaves da arRvevs bunebis wonasworobas.<br />

meore SiSi imiT aixsneba, rom adamians aqvs miswrafeba, rom daefuZnos Tavis<br />

Zirs. es Ziri xSirad aris ara mxolod biologiuri, aramed igulisxmeba<br />

tradiciebic, im TvalsazrisiT, rom es aris istoriuli memkvidreoba da<br />

istoriulad aris ganpirobebuli da ara, vTqvaT, genetikurad. istoriuli<br />

ganipirobebulobis TvalsazrisiT, adamians aqvs midrekileba, SeinarCunos<br />

da daicvas tradiciebi. yvelaferi is, ras amas upirispirdeba, iwvevs<br />

SiSs. Tu Cemi istoriuli tradicia dairRva, miCndeba SiSi, rom raRac<br />

memuqreba. es SiSi istoriuli mdgradobis dakargvas ukavSirdeba.<br />

mesame axsna SeiZleba iyos is, rom arc erTi socialuri jgufi ar aris mSvidobiani.<br />

yvelas aqvs Tavisi agresiuli muxti. sicocxle, rogorc ki warmoiSoba,<br />

iltvis eqspansiisaken, yovelTvis cdilobs gafarToebas da sivrcis<br />

amovsebas. nebismieri socialuri jgufi cdilobs Tavi ganavrcos. es<br />

swrafva axasiaTebs ara marto umravlesobas, aramed umciresobasac. mas<br />

zemoqmedebis Tavisi resursebi gaaCnia. umciresobis misia aris cvlilebis<br />

gamowveva. swored amis meoxebiT cdilobs umciresoba Tavis damkvidrebas.<br />

erTi mxriv aris cvlilebis gamowveva, meore mxriv TviTsegregacia, anu sakuTar<br />

TavSi Caketva da dapirispireba imiT, rom is ar aris iseTi, rogoric<br />

sxvaa. is Tavisi gansxvavebulobiT imkvidrebs sakuTar Tavs. Tu amas seqsualur<br />

planSi gadavitanT, da gaviTvaliswinebT imas, rom seqsi yovelTvis<br />

dakavSirebulia agresiulobasTan, gansakuTrebiT mamakacuri seqsi<br />

(nevrologiuradac, seqsualobis centri Tavis tvinSi axlos mdebareobs<br />

agresiulobis centrTan), gaupatiurebis, rogorc fenomenis arsebobac,<br />

metyvelebs imaze, rom agresiis muxti Cveulebriv seqsualobasac Tan axlavs.<br />

homoseqsualobasac axasiaTebs Tavisi agresiuloba. imitom, rom<br />

SeuZlebelia, moipovo partniori, Tu vinme ar acdune. seqsualuri partniori<br />

unda gaiCino. SeTavazebis dros, iseve rogorc mamakacsa da qals<br />

Soris flirtis dros xdeba SeTavazeba, cduneba, ayolieba, igivea aqac. es<br />

qmnis imis safuZvels, rom adamianebs eSiniaT homoseqsualTa mxridan agresiisa.<br />

miT umetes, Tu homoseqsualuri aqti cixeebSi an garkveul situaciebSi,<br />

dasjis saSualebad iTvleba.<br />

nino danelia _ iqneb, ufro gamokveToT gansxvaveba homoseqsualur da<br />

heteroseqsualur seqss Soris im TvalsazrisiT, rom SiSs mamakacis mier<br />

qalis gaupatiurebac iwvevs.<br />

nodar sarjvelaZe _ gansxvaveba SeiZleba is iyos, rom seqsualuri urTierTobebisadmi<br />

SiSi ufro qalisTvis aris damaxasiaTebeli, misi bunebidan<br />

modis. mamakaci, piriqiT, dakavSirebulia ara SiSTan, aramed Setevas-<br />

Tan. mamakacs kastraciis SiSi aqvs; qals ki pretenzia, moipovos falosi. es<br />

aris gankacebis tendencia. qalma racionalurad icis, rom seqsSi araferi<br />

112


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

saSiSi ar aris, magram bavSvobidan esmis, rom es mtkivneulia da uyalibdeba<br />

iracionaluri SiSi. arsebobs virgoqorwinebis, – anu qalwulebrivi qorwinebis<br />

– uamravi faqti, rodesac qali wlebis ganmavlobaSi inarCunebs<br />

qalwulobas. magram es qalebisTvis damaxasiaTebeli SiSia. mamakaci ki, Tu<br />

mas meore mamakaci utevs, iZulebulia qalis situaciaSi aRmoCndes. amitom,<br />

mas uCndeba bunebrivi SiSi homoseqsualebis mimarT. am SiSs efuZneba<br />

siZulvili.<br />

amis garda, aris sazogadoebis rRvevis SiSic. arsebobs SesaniSnavi wigni,<br />

`samasTa komiteti~, sadac naCvenebia msoflioSi mimdinare procesebis<br />

marTva elitaruli mmarTvelebis mier. albaT, gsmeniaT aldo moros skandaluri<br />

mkvlelobis Sesaxeb, 70-iani wlebis bolos. aldo moro gaxldaT<br />

italiis premier-ministri. is moitaces da awames. gamoZiebis Semdeg aRmoCnda,<br />

rom am ambavSi CarTulebi iyvnen `samasTa komitetis~ wevrebi, romlebsac<br />

surdaT italiaSi SeemsubuqebinaT vatikanis zegavlena. maT davaleba<br />

hqondaT micemuli aldo morosTvis, rom aucileblad gaetarebina<br />

kanoni kontracepciisa da abortebis legalizaciisa da homoseqsualobis<br />

mfarvelobis Sesaxeb. aldo moro amis winaaRmdegi iyo da rogorc am wign-<br />

Sia moTxrobili, es gaxda misi mokvlis mizezi. anu, ara marto politikosebi<br />

iyeneben am Temas rogorc iaraRs, mowinaaRmdegis diskrimiaciisTvis,<br />

aramed piriqiTac xdeba, rodesac homoseqsualoba gamoiyeneba rogorc<br />

politikuri manipulaciis saSualeba garkveuli Zalebis xelSi.<br />

nino danelia _ gmadlobT. axla albaT ukve darbazsac SeuZlia CaerTos<br />

diskusiaSi. Zalian saintereso sakiTxebi iyo ganxiluli. iyo saubari imaze,<br />

Tu rogor xdeba sakanonmdeblo sferoSi am sakiTxebze aqcentireba, ras<br />

akeTebs media, romelic didwilad gansazRvravs sazogadoebriv azrs, ramdenad<br />

legitimuria es iracionaluri SiSi.<br />

ana Tvauri, studenti _ xom ar SeiZleba homofobiis gamomwvevi mizezi<br />

iyos arainformirebuloba an araswori informirebuloba am sakiTxze?<br />

Temur qoriZe, iuristi _ saqarTvelos realobaSi, rodesac adamianebs,<br />

SesaZloa, Sexeba ar hqondeT homoseqsualur garemosTan, maTi SiSi riT<br />

SeiZleba iyos gamowveuli? es mxolod sazogadoebisgan gariyvis SiSia Tu<br />

kidev sxva mizezebi aqvs mis warmoSobas?<br />

nodar sarjvelaZe _ rac Seexeba arainformirebulobas, homofobia Tavisi<br />

arsiT iracionaluri SiSia. amitom, ramdeni informaciac ar unda miiRos<br />

adamianma, es SiSi ki ar moexsneba, piriqiT, gauZlierdeba. informaciam am<br />

SiSs SeiZleba axali argumentebic ki gauCinos. Cven gvgonia, rom informacia<br />

yovlisSemZlea, magram sinamdvileSi ase ar aris. adamianis cxovrebaSi<br />

aranaklebi Ziri aqvs emocias. xandaxan mopovebuli codna emsaxureba im<br />

emociuri mdgomareobis ganmtkicebas, rac mas ukve aqvs.<br />

rac Seexeba Tqvens SekiTxvas imis Sesaxeb, Tu piradad ar icnoben maT, ratom<br />

aqvT winaswar maT mimarT SiSi, aqac igive faqtori moqmedebs. Tu mas<br />

iracionaluri SiSi aqvs, miaCnia, rom homoseqsualTan kontaqtSi Sesvlis<br />

SemTxvevaSi, viRacis mier daiZraxeba. es SiSi erTdroulad aris individualuric<br />

da socialuric.<br />

nino danelia _ Tu SeiZleba sakiTxis ase dasma, rom saqarTvelos mosaxleobis<br />

umravlesoba icavs raRac normebs, maTi gadasinjva, eWvqveS dayeneba<br />

da axleburad gaazreba ki iyos qveynis Semdgomi ganviTarebis sawindari?<br />

eka aRdgomelaSvili _ albaT, aris msgavsebac da gansxvavebac. homofobiis<br />

Temas davubrundebi. Zalian didi xnis ganmavlobaSi eZebdnen termins,<br />

romelsac unda aRewera es damokidebuleba seqsualuri umciresobebis<br />

mimarT. iyo terminebi ”seqsualuri winaswarganwyoba”, ”heteroseqsizmi”,<br />

113


magram sabolood ”homofobiaze” SeCerdnen. homofobia ufro individualur<br />

doneze ganixileboda, Tumca ki, dRes ra datvirTviTac ixmareba es<br />

termini, es ar aris fobia wminda fsiqologiuri TvalsazrisiT. xSir Sem-<br />

TxvevaSi es aris sakmaod gaazrebuli damokidebuleba sazogadoebis erTi<br />

nawilisa sazogadoebis meore nawilis mimarT. fobia SeiZleba mJRavndebodes<br />

individualur, da koleqtiur donezec da amis uamravi magaliTi<br />

gvaqvs.<br />

b-nma nodarma brZana, rom homofobiis gamovlenis erT-erTi mizezi Sei-<br />

Zleba iyos adamianis survili, warmoCindes sxvaze ufro aRmatebulad. es<br />

SeiZleba iyos romelime socialuri jgufisadmi mikuTvnebulobis damtkiceba,<br />

magaliTad, binZurad ixumros im mizniT, rom garSemomyofTa mowoneba<br />

daimsaxuros.<br />

koleqtiur fobiaze did gavlenas axdens konkretuli qveynis tradiciebi,<br />

ideologia da religia. erT-erTi faqtori namdvilad aris seqsualuri ganaTleba,<br />

romlis donec CvenTan Zalian dabalia. rodesac qveyanaSi zogadad<br />

seqsualobaa tabuirebuli da represirebuli, da Cven swored aseTi<br />

kultura gvaqvs. aseT SemTxvevaSi, Zalian Znelia, adamianma, romelic ver<br />

iRebs sakuTar seqsualobas, miiRos gansxvavebuli seqsualuri orientaciis<br />

mqone adamiani..<br />

nika wiklauri, fotografi _ Tqven kavSiri gaavleT progressa da homoseqsualobas<br />

Soris. riTi aris ganpirobebuli homoseqsualobis ganviTareba,<br />

legitimacia saxelmwifoSi, sociumSi da ra kavSiri aqvs amas progresTan.<br />

Tu gavixsenebT Zvel elinur samyaros, vnaxavT, rom iq homoseqsualuri kavSirebi<br />

savsebiT legitimuri iyo. maSinelinuri samyaro marTlac iyo progresis<br />

maRal doneze.<br />

meore SekiTxviT b-n paatas minda mivmarTo. mainteresebs, ra pozitiuri<br />

nabijebi idgmeba Tqveni organizaciis mier situaciis gamosasworeblad?<br />

avTandil zumbaZe, ”marTlmadidebel mSobelTa kavSiri” _ orientacias<br />

xom ver dagvisaxelebT?<br />

paata sabelaSvili _ Tu me mekiTxebiT, me homoseqsuali var.<br />

avTandil zumbaZe _ Tqven isedac cnobili iyaviT.<br />

nodar sarjvelaZe _ ratom gaiJRera progresis cnebam, progresis ideam<br />

protestantizmis Semdgom epoqaSi...? progresi xSirad moiazreba ise,<br />

rodesac adamiani imaze mets akeTebs, vidre SeuZlia biologiurad. arc<br />

mobilur telefons, arc kompiuters bunebaSi analogi ar aqvs, is adamianis<br />

mier aris Seqmnili. ase viTardeba progresi. Sesabamisad, adamiani sul<br />

ufro gansxvisebuli xdeba bunebrivisagan, bunebisagan. Tu am TvalsazrisiT<br />

mivudgebiT seqsualobas, maSin, erotizmi, romelic dakavSirebulia<br />

seqsualobasTan, nel-nela wydeba Tavis biologiur safuZvels, gamravlebis<br />

biologiur instinqts. is gamoeyofa, rogorc damoukidebeli ram,<br />

da kulturis an cxovrebis nawili xdeba.. SeiZleba bevri homoseqsualuri<br />

qorwinebis dakanonebas moiazrebdes rogorc kacobriobis Zireuli principebis<br />

damangrevlad.<br />

avTandil zumbaZe, ”marTlmadidebel mSobelTa kavSiri” _ Tavidanve<br />

cxadi iyo, ra rakursiT warimarTeboda es Sexvedra. amaze saTauri ”saqarTvelos<br />

modernizaciac” metyvelebs. qalbatonma isaubra, gagvacno ras<br />

niSnavs homofobia, homoseqsualizmi.<br />

homoseqsualizms damangreveli zegavlena aqvs kacobriobaze, rameTu homoseqsualoba<br />

erTsqesian urTierTobas gulisxmobs da aq kvdeba yvelanairi<br />

gamravleba, risTvisac kacobrioba aris mowodebuli. urTierTosajaro<br />

debatebi<br />

114


a swored amisTvis aris. momxseneblebis saubridan gamoikveTa, rom es<br />

yvelaferi dasavleTidan modis. batonma axsena, rom protestantuli mimdinareobidan,<br />

Tumca gacilebiT ufro Rrma fesvebi aqvs, Tundac antikur<br />

saberZneTSi, elinur kulturaSi. yvelaferi es emsaxureba adamianis xrwnas,<br />

rameTu dasavleTis politikaa adamianis gaxrwna da garyvna. garyvnili<br />

adamiani advilad samarTavia.<br />

ai, SexedeT axla: Semdeg aqvs pretenzia adamians, rom sazRvris dacvis<br />

samsaxurSi ar ayeneben. sakuTari kacoba ver dagicvia da qveynis dacva vin<br />

unda mogandos? madloba RmerTs, rom ar gandoben amas da rom kidev arian<br />

aseTi Rirseuli adamianebi SerCenilebi am qveyanaSi.<br />

ratom eCxireba yelSi yvela uzneo da eris mter organizacias `marTlmadidebel<br />

mSobelTa kavSiri?~ maT Soris fond ”inkluzivs”, `21-e saukunes~,<br />

hainrih biolis fonds?<br />

paata sabelaSvili _ CvenTvis ar aqvs mniSvneloba. Tu gindaT pasuxi miiRoT<br />

SekiTxvaze, miiRebT, Tu ar gindaT, ar miiRebT. Tu gainteresebT,<br />

getyviT.<br />

2006 wlis noemberSi gavida siuJeti `kurier-postskriptumSi~, romelic<br />

am gadacemis Jurnalistma sandro kakabaZem moamzada. is ideaSi amzadebda<br />

siuJets Cvenmier gamocemul Jurnal `me~-ze, da komentarisTvis mivida<br />

`marTlmadidebel mSobelTa kavSirTan~. aq Cven «marTlmadidebel mSobelTa<br />

kavSiris» pozicias ki ar vakritikebdiT, Jurnalistebis damokidebulebaze<br />

vsaubrobT. am Jurnalistma miakiTxa «marTlmadidebel mSobel-<br />

Ta kavSirs», romelmac arc ki icoda am Jurnalis Sesaxeb da sakuTari nebiT<br />

gamosZala negatiuri pozicia sruliad ganyenebuli movlenis, gei-praidis<br />

Sesaxeb. Cven sxva rames vgulisxmobdiT, magram Tqven SeiZleba sxvanairad<br />

miiReT, radgan am organizaciis wevrebi xarT.<br />

avTandil zumbaZe _ ”marTlmadidebel mSobelTa kavSiri” ratom geCxirebaT<br />

yelSi uzneo adamianebs?<br />

nino danelia _ Zalian gTxovT, pirad Seuracxyofaze nu gadaxvalT,<br />

Torem aucilebad dagatovebinebT darbazs.<br />

eka aRdgomelaSvili _ aq ramdenjerme gamoiTqva mosazreba homoseqsualobis<br />

”dasavlur” warmoSobaze. es axali idea ar aris. SemiZlia gavixseno<br />

sabWoTa kavSirSi rogor mzaddeboda ideologiuri niadagi mediaSi homoseqsualobis<br />

kriminalizaciisaTvis. es gaxldaT maqsim gorkis werili,<br />

romelic homoseqsualobas ”dampali dasavluri burJuaziis” nayofad<br />

naTlavda. komikuria, magram 60-ian wlebSi amerikaSi musirebda azri, rom<br />

homoseqsualoba iyo sabWoeTis propagandis muSaobis Sedegi amerikaSi.<br />

ramdenjerme axsenes saberZneTi da dasavluri kultura. seqsualuri<br />

orientacia, rogorc termini, gaCnda me-19 saukunis bolos. amitom, orientaciis<br />

TvalsazrisiT, ver vilaparakebT Zvel saberZneTze. arsebobda<br />

kulturebi, sadac iyo amgvari tipis seqsualuri qceva waxalisebuli.<br />

Tqven xom ver ityviT, rom spartis yvela moqalaqe homoseqsuali iyo? es<br />

iyo ubralod, seqsualuri qceva. dResac Zalian xSirad ureven erTmaneTSi<br />

seqsualur qcevasa da seqsualur orientacias. es sxvadasxva ram gaxlavT.<br />

jgufi, romelic Tqven warmoadgineT, me vaxsene gaazrebulad da SemiZlia<br />

gavimeoro, rogorc is iseTive radikaluri dajgufeba, rogoric aris<br />

neofaSisturi dajgufeba; Tundac Tqveni bolo sityvidan gamomdinare,<br />

iseTive, rogoric iyo “kuklusklani” amerikaSi, swored radikaluri moqmedebebis<br />

da jgufis mier gamoxatuli agresiis gamo. CemTvis naklebi mniSvneloba<br />

aqvs imas, es agresia Cemsken aris momarTuli Tu romelime socialhomofobia:<br />

kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

115


sajaro debatebi<br />

uri jgufisken.<br />

paata sabelaSvili _ SekiTxva dagvisves, Cven ras vakeTebT. Cven vmuSaobT<br />

ramdenime doneze; upirveles yovlisa, es aris jgufTan muSaoba, imitom<br />

rom TviTon jgufi aris Zalian stigmatizebuli, marginalizebuli da Zalian<br />

dabali TviTSefasebis mqone; gamomdinare iqidan, ra stigmaSic aqcevs<br />

mas Cveni sazogadoeba. Cven gvaqvs fsiqologis ufaso konsultaciebi,<br />

jgufis wevrebs aseve vTavazobT ufaso iuridiul daxmarebas. garda amisa,<br />

vcdilobT informirebas. b-nma nodarma aRniSna rom informireba ar<br />

aris erTaderTi gamosavali. araerT ganaTlebul da Wkvian adamians vicnobT,<br />

romelsac rac ar unda bevri informacia miawodo, mimReoba mainc ar<br />

gauCndeba. amas Tavisi siRrmiseuli mizezebi gaaCnia.<br />

sami weli xdeba, rac gamovcemT Jurnal ”mes”. garda amisa, gvaqvs veb-saitic.<br />

Jurnali ufasod vrceldeba. gvaqvs sxvadasxva sainformacio RonisZiebebi,<br />

vavrcelebT pres-relizebs mniSvnelovan movlenebTan dakavSirebiT.<br />

Cveni sainformacio politikis erT-erTi nawilia Cveni aq yofna, raTa<br />

Tqveni informireba movaxdinoT. Tqveni gadasawyvetia, ras miiRebT, ras<br />

gaiTvaliswinebT da ras ara. garda amisa, gvaqvs saresurso centri im adamianebisTvis,<br />

romlebic dainteresebulni arian am sakiTxebis samecniero<br />

kvleviT. aseve vawarmoebT adamianis uflebebis darRvevis faqtebis aRricxvas,<br />

organizebas da Sesabamis reagirebas. samarTalwarmoebis donemde<br />

jer verc erTi saqme ver mivida iqidan gamomdinare, rom maT, visi uflebac<br />

dairRva, ar surT identobis gamJRavneba. magram Cven am informacias<br />

vagrovebT da Crdilovani angariSebis saxiT vawvdiT sxvadasxva organizacias<br />

da sxvadasxva tribunas.<br />

daviT gabunia _ b-n nodaris argumentebidan gamomdinare, gamovitane<br />

daskvna, rom homofobiis arsebobis gamamarTlebeli ramdenime safuZveli<br />

arsebobs. erT-erT magaliTad dasaxelebuli iyo Zaladoba, gamovlenili<br />

mamakacsa da mamakacs Soris. ratomRac araferi ar xorcieldeba am<br />

tradiciuli institutebis mier Tundac, ojaxuri Zaladobis winaaRmdeg.<br />

Tu ar vcdebi, mxolod patrulis SemoRebis Semdeg gaxda SesaZlebeli<br />

ojaxuri Zaladobis SemTxvevaSi daereka cols an qmars. arc bavSvebze ganxorcielebul<br />

ZaladobasTan dakavSirebiT gamoiTqmeba protesti.<br />

me mgonia, rom arainformirebulobis bralia is, rom seqsualuri orientaciis<br />

mqone adamianebs tragizmis kuTxiT, saSiS pirovnebebad aRiqvams qar-<br />

Tuli sazogadoeba.<br />

mainteresebs, ratom iTvleba Tundac am organizaciis mier gasarTobi<br />

RonisZiebis, ”helovinis” darbeva gamarTlebulad, da ori xelCakidebuli<br />

geis seirnoba TbilisSi Zaladobis aqtad? (xmauri darbazSi)<br />

nodar sarjvelaZe _ me Sevecade mesaubra homofobiaze, anu am fobiis arsze<br />

da CamovTvale bunebriobis dakargvis SiSi, sazogadoebis rRvevis SiSi,<br />

garda Zaladobisa. Zaladoba erT-erTi maTgani iyo. rac Seexeba Zaladobis<br />

formebis proporciebs da imas, rogori reagireba movaxdinoT, es sakiTxis<br />

sxva mxarea. geTanxmebiT, rom ojaxuri Zaladobac problematuria da bavSvebze<br />

Zaladobac. magram Cemi mizani ar yofila specialurad Zaladobaze<br />

saubari.<br />

daviT gabunia _ Tqven ojaxis institutis darRvevazec isaubreT da TqviT,<br />

rom aman SesaZloa demografiul problemamde migviyvanos. me mgoni,<br />

ufro met problemas qmnis ojaxuri Zaladoba ojaxebSi, vidre gei-qorwinebis<br />

Sedegad bavSvis ayvana.<br />

nodar sarjvelaZe _ uSvilo ojaxi – ojaxi ar aris. uSvilo ojaxi aris<br />

qorwineba. ojaxi yovelTvis samwevrovania.<br />

116


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

giorgi lasuraSvili, ”marTlmadidebel mSobelTa kavSiri” _ mainteresebs,<br />

am adamianebTan erTad ratom ar moiwvieT samedicino muSaki, romelic<br />

auxsnida ra dadebiTi mxare aqvs, Tu aqvs am problemas, da ra _ uaryofiTi,<br />

rogorc sulierad, ise xorcielad, rogorc fsiqologiurad, ise adamianuri<br />

fizikuri problemis mxriv.<br />

b-nma nodarma Zalian kargad Camoayaliba, kmayofili var. is, rom aq aris<br />

winaaRmdegoba bunebriobasa da arabunebriobas Soris da daaskvna, rom es<br />

yvelaferi urtyams kacobriobis fesvebs, anu, iwvevs kacobriobis gadagvarebas.<br />

aqdan gamomdinare Cndeba SekiTxvebi. pirveli: rodesac vsaubrobT<br />

imaze, rom es <strong>saqarTveloSi</strong> ar unda iyos, rom amas giSlian, rom eklesia sawolSi<br />

giwvebaT...<br />

paata sabelaSvili _ es metafora iyo da gageba sWirdeba.<br />

giorgi lasuraSvili _ amisTvis saTanadod unda CamoayaliboT. eklesia<br />

ar aris Tqveni xelwamosakravi da Tu koreqtulobisken sxvas mouwodebT,<br />

pirvel rigSi Tavad unda iyoT koreqtulebi. es gaiTvaliswineT, meored<br />

aseTi Secdoma ar dauSvaT.<br />

Tqven xelovnurad qmniT am problemas, rom damcirebulad igrZnoT Tavi.<br />

sinamdvileSi Tqveni ”mamebi»”dasavleTidan xels giwyoben rom wamowioT<br />

win es mavne da bodiSs vixdi, uzneo orientacia da tradiciuli azrovnebis<br />

adamianebi, romlebic Seadgenen mosaxleobis umravlesobas,<br />

da am tradiciebiT modis Cveni qveyana, saukunea, am tradiciebs CvenTvis<br />

problema arasodes ar Seuqmnia. b-nma nodarmac brZana, ori sxvadasxva<br />

pirovnebis urTierTmizidviT xdeba gamravleba. da saukuneebis dasawyisSi<br />

homoseqsualebi rom yofiliyvnen, riTi gamravldebodnen?<br />

me gamaRizianes da gamanerviules aq Sekrebilma pirebma. Tqven, qalbatono,<br />

rodesac sxvis oxvraze laparakobT, da sxvisgan ar mogwonT SeniSvnebi, ratom<br />

moixseniebT ase ”marTlmadidebel mSobelTa kavSirs”, rom visac ar moswons<br />

Tqveni orientacia, garbian ”marTlmadidebel mSobelTa kavSirSi?”<br />

citirebas vaxden Tqveni sityvebis. ra SuaSia gaqceva? adamiani, romelsac<br />

awuxebs Tavisi tradiciebi, awuxebs im adamianis sve-bedi, romelic acda<br />

gzas, daRupvisken midis da sxvasac ubiZgebs daRupvisken, es aris uzneobis<br />

da gadagvarebis gza, rogorc b-nma nodarmac Tqva. Tqveni SefasebiT ki, Tu<br />

vinmem ar dagicvaT, is aris radikali, fanatikosi da a.S. didi madloba.<br />

paata sabelaSvili _ am problemis xelovnurobas xazi esmeva darbazSi,<br />

ramdenad xelovnurad aris igi warmodgenili Cvens sazogadoebaSi. rac Seexeba<br />

imas, rom aqamde amas <strong>saqarTveloSi</strong> problema arasodes ar Seuqmnia,<br />

da es dasavleTidan Semovida, aris tyuili. TviTon saeklesio teqstebSic<br />

dasturdeba. 1103 wlis ruis-urbnisis saeklesio krebis ZiriTadi Tema,<br />

sxvaTa Soris, iyo homoseqsualobis problemac. es dRes ar damdgara qar-<br />

Tuli eklesiis dRis wesrigSi.<br />

vasil kobaxiZe, ”kavkasiuri saxli” _ sekularul sazogadoebaSi yvelas<br />

aqvs ufleba, Tavisi protesti da Sexeduleba daafiqsiros, maT Soris,<br />

eklesias, marTlmadidebel eklesiasac. axlaxans obama gamovida indianas<br />

universitetSi da amas saprotesto manifestaciebi mohyva. amerika,<br />

– albaT, yvelaze religiuri qveyana, – axerxebs dabalansebas. erTi mxriv,<br />

konservatoruli pozicia aqvs protestantul eklesiebs, baptistebs,<br />

evangelur eklesiebs, magram iq ar aris diskriminacia. yovel SemTxveva-<br />

Si, am filmSi, ”harvi milqSi” es ar Cans, garda religiuri umravlesobis<br />

damokidebulebisa.<br />

Tqven axseneT manifestacia, romelic ramdenime wlis win unda gamarTuliyo<br />

da aRar gaimarTa. demokratizacia damokidebulia TviTon sazogadoebis<br />

117


sajaro debatebi<br />

gaJRenTilobasTan religiur-nacionaluri ideologiiT. am mxriv, gamodis,<br />

rom ruseTi ufro demokratiuli qveyanaa. 2006 wlidan iq es msvlelobebi<br />

imarTeba, masSi cnobili adamianebi, momRerlebic monawileoben; marTalia<br />

cemen, magram vin cems maT? religiur-eqstremistuli jgufebi, faSistebi<br />

da bolo periodSi daiwyes komunistebmac, policiamac, magram, yovel SemTxvevaSi,<br />

imarTeba. aq es mcdeloba gancxadda da Semdeg ukan daixies. mainteresebs,<br />

es ratom moxda, ra SiSi gaCnda. me vfiqrob, rom es umciresobebis, ginda<br />

religiuris da eTnikuris Sekreba ki ar unda yofiliyo, aramed, es unda yofiliyo<br />

manifestacia adamianis uflebebisaTvis. SeiZleba marto am Temaze,<br />

homoseqsualTa diskriminaciis winaaRmdeg, da unda moewviaT yvela adamiani,<br />

visac amis survili eqneboda, orientaciis da kanis feris miuxedavad. Tu<br />

iqneba aseTi manifestacia, me miviReb masSi monawileobas.<br />

daviT arabiZe _ Tu vsaubrobT demokratiaze, maSin unda vifiqroT, rom<br />

am qveyanaSi aris eri, romelsac gaaCnia Tavis faseulobaTa sistema, anu<br />

ideologia. is, rasac Tqven gvTavazobT, ideologiaa. rasakvirvelia, dRes<br />

SeiZleba mas ar gvTavazobT foladis xmliT. magram ra gansxvavebaa im<br />

qmedebaSi, romelic jalaledinma Caidina, rodesac cdilobda garkveuli<br />

ideologia xmliT moexvia CvenTvis, da Tqvens qmedebaSi.<br />

dRes Tqveni ideologia Tavs maxvevs imas, rom Turme ojaxi aris daxuruli<br />

saaqcio sazogadoeba, romelic iqmneba mxolod erToblivi qonebis<br />

samarTavad. es, rasakvirvelia, warmoSobs Cvengan winaaRmdegobis gawevis<br />

survils. miuxedavad imisa, rom Cveni organizacia saero da profkavSiruli<br />

tipis organizaciaa, minda icodeT, rom CvenTvis legitimurad arsebuli<br />

saSualebebiT ideologiuri barikadis im mxares davdgebiT, romlis<br />

Tanaxmadac Tqveni qmedeba aRiqmeba rogorc murvan yrus da jalaledinis<br />

qmedeba. minda, TqvenTvis naTeli iyos, rom es ar aris mxolod politikuri<br />

radikalebis da eqstremistebis pozicia. es aris im adamianebis pozicia,<br />

romlebic dganan im RirebulebaTa sistemaze, romelsac mravalsaukunovani<br />

pozicia gaaCnia.<br />

Tqven ikiTxeT, ratom ar unda imsaxuron SeiaraRebul ZalebSi am orientaciis<br />

adamianebma. magaliad, satanko ekipaJSi aris tradiciuli orientaciis<br />

adamiani da aris ori aratradiciuli orientaciis adamiani. am adamianebma<br />

sabrZolo operaciis Sesrulebis dros mterze unda ifiqron Tu<br />

imaze, rom SeiZleba seqsualuri interesis sagani gaxdes?<br />

paata sabelaSvili _ b-no daviT, erTi SekiTxva maqvs TqvenTan. Tqvens organizaciaSi<br />

Tu gyavT qali TanamSromlebi? samsaxureobrivi movaleobis<br />

Sesrulebis dros seqsualuri devna Tu ,,домогание’’ dauSvebelia nebismieri<br />

sqesis adamianebs Soris. ratom fiqrobT, Tu ori adamiani erTad zis<br />

tankSi, es aucileblad ase unda damTavrdes?<br />

nodar sarjvelaZe _ es isev im bunebrivi SiSis gamoxatulebaa, rac aqvT<br />

adamianebs.<br />

paata sabelaSvili _ ratom amarTlebT amas b-no nodar?<br />

nodar sarjvelaZe _ me arafers ar vamarTleb, ubralod, vambob, rom SiSs<br />

arsebobis ufleba aqvs.<br />

paata sabelaSvili _ b-no nodar, SegiZliaT miTxraT, ratom ver SeZlebT<br />

Tqveni gvaris gamravlebis, me Tu homoseqsuali viqnebi? ratom gadawyviteT,<br />

rom homoseqsual adamians ar SeiZleba hyavdes bavSvi? saidan<br />

mogaqvT aseTi argumentebi? Tqven ggoniaT, rom Tqvens garSemo dafarulad<br />

ar cxovroben homoseqsuali adamianebi, romlebsac uwevT qorwinebaSi<br />

yofna, sxva mamakacebTan sqesobrivi kavSiris damyareba da Svilebis<br />

yola, miuxedavad yvelafrisa? am iluziiT cxovrobT?<br />

118


eka aRdgomelaSvili _ aseT SemTxvevaSi, es iqneboda norma, es xumrobiT.<br />

rac Seexeba raodenobas, xSirad argumentad iyeneben imas, rom rodesac<br />

homoseqsualobaze xmamaRla saubroben, es iTvleba propagandad. zust<br />

ricxvs, romel qveyanaSi ramdeni homoseqsualia, ver dagisaxelebT verc<br />

erTi mecnieri. savaraudod, kvlevebidan gamomdinare, es aris qveynis mosaxleobis<br />

3-dan 7%-mde.<br />

homoseqsualoba ar aris SeZenili. is ar SeiZleba gadagedos.<br />

(darbazSi xangrgZlivi ayalmayalis Semdeg `marTlmadidebel mSobelTa<br />

kavSiris~ wevrebs daatovebines Senoba.)<br />

paata sabelaSvili _ b-n nodaris moxsenebas minda Sevxebodi. Cven ar<br />

mogveca imis saSualeba, rom Cveni diskusia gadagvetana adamianis uflebebis<br />

dacvis WrilSi. minda aRvniSno, rom Cven mxolod qorwinebaze vsaubrobdiT<br />

da ara ojaxze. Cveni organizacia ar moiTxovs <strong>saqarTveloSi</strong><br />

erTsqesiani qorwinebis dakanonebas am etapze. ubralod, me gangimartavT,<br />

ras emyareba xolme aseTi qorwinebis moTxovna. ratom ar gvesmis es<br />

moTxovna? imitom rom Cven jer heteronormatiul konteqstSic ar gvaqvs<br />

qorwineba srulebiT gacnobierebuli, Tavisi uflebrivi meqanizmebiT da<br />

SedegebiT.<br />

saqarTvelos konteqstSi, rogorc wesi, qorwineba ar aRiqmeba uflebebisa<br />

da movaleobis samoqalaqo gaformebad. ratom iTxoven dasavleli lgbt<br />

aqtivistebi erTsqesiani qorwinebis dakanonebas? iseT SemTxvevaSi, roca<br />

qveyanaSi ar arsebobs sxva registrirebuli partnioroba, aRiarebuli saxelmwifos<br />

mxriv, mxolod qorwineba SeiZleba gaxdes rigi uflebebis warmoSobis<br />

saSualeba, romlebic sxva SemTxvevaSi ver warmoiqmneba. mxolod<br />

registrirebul partniors aqvs ufleba xangrZliv paemanze imyofebodes<br />

sasjelaRsrulebis dawesebulebaSi, aseve saavadmyofoSi, garkveuli daavadebis<br />

simwvavis dros, memkvidreobis miRebis da a.S.<br />

im SemTxvevaSi, rodesac qal da mamakac partniorebs aqvT saxelmwifosgan<br />

miRebuli ufleba, daaregistriron TavianTi partnioroba da amiT moipovon<br />

is uflebebi, rac dauregistrireblad ar eqnebodaT, da rodesac erTi<br />

sqesis partniorebsac surT daaregistriron TavianTi uflebebi igive kanoniT,<br />

da maT amis alternatiuli saSualeba ar eZlevaT, amas diskriminacia<br />

hqvia. adamiani ar SeiZleba iyos nawilobriv Tanaswori. Tanasworoba aris<br />

absoluturi kategoria da ver iqnebi ufro metad an naklebad Tanaswori.<br />

da davamateb, homoseqsualoba ar aris daavadeba, es gadawyvetili ambavia,<br />

mogvwons Tu ara, es Cvenze ar aris damokidebuli. Cven ar vambobT iseT<br />

rames, rac ukve gadawyvetili ar aris da razec ar aris msoflios civilizebuli<br />

nawili SeTanxmebuli. amis miRma Cven ar gavdivarT. Cveni muSaobis<br />

principi aris adamianis uflebebi. yvelaze mniSvnelovani faseulobaa adamianis<br />

uflebaTa kanonis uzenaesoba.<br />

Sorena gabunia, xelovnebaTmcodne, hainrih biolis fondis stipendianti<br />

_ Tqven isaubreT homofobiis gare faqtorebze. me erT sakiTxze minda<br />

yuradReba gavamaxvilo. bolo periodSi Sexeba mqonda am TemasTan, Tu rogor<br />

aRiqvams Tbilisis gei sazogadoeba Signidan homofobias. aris aseTi<br />

gamoTqma, Tu ginda gaigo, vin aris yvelaze didi homoseqsuali, daakvirdi,<br />

vin akeTebs yvelaze xmamaRal homofobiur gancxadebebs.<br />

homoseqsualebisgan gamigia, rom maT homofobia saerTod ar awuxebT.<br />

maTgan isic gamigia, rom eTanxmebian aseT ganwyobas. imitom, rom aRizianebT<br />

maneruli geebi, adamianebi, romlebic Tavian qamin-auTs am formiT<br />

akeTeben, yvelafriT, CacmiTac da verbaluradac afiqsireben TavianT seqsualur<br />

orientacias. da maT aseT manerul adamianebTan ufro meti konhomofobia:<br />

kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

119


sajaro debatebi<br />

fliqti aqvT, vidre homofobiurad ganwyobil adamianebTan. Cemi azriT, es<br />

tradiciuli patriarqaluri fesvebidan mowyvetis SiSia.<br />

eka aRdgomelaSvili _ imas, razec Tqven saubrobT, uwodeben internalizebul<br />

homofobias. sxvaTa Soris, sakuTari orientaciiT hipertrofirebuli<br />

siamayec SeiZleba iyos sazogadoebis zewolis Sedegi.<br />

rac Seexeba manerulobas, aq genderul normebTan gvaqvs saqme. esec aris<br />

konkretuli kulturebisTvis damaxasiaTebeli. magaliTad, dasavleTSi,<br />

geipopulaciaSi ufro naklebad aris maneruloba SesamCnevi mamakacebSi<br />

da qalebi ufro manerulebi arian. CvenTan sxvanairad aris. es konkretul<br />

subkulturazea damokidebuli.<br />

is, rom homoseqsuali mamakaci aucileblad maneruli unda iyos, gavrcelebuli<br />

stereotipia, rac simarTles ar Seesabameba. sinamdvileSi, maTi<br />

umetesoba aris Caketili mamakacuri, mkveTrad maskulinuri sazogadoeba.<br />

ase rom, es gavrcelebuli stereotipia.<br />

ina inariZe, `qalTa iniciativebis mxardamWeri jgufi~- SekiTxva maqvs b-n<br />

nodarTan: Tqven TqviT, rom bunebrivia, rom ar unda iCagrebodnen adamianebi,<br />

magram es unda gavigoT. mainteresebs, igive gansazRvreba exeba Tu<br />

ara, magaliTad, erovnuli umciresobis warmomadgenlebs? gamosavali ra<br />

SeiZleba iyos?<br />

nodar sarjvelaZe _ Cemi azriT, erT qvabSi Cayra yvelanairi umciresobis,<br />

erTgvari gatacebaa demokratiuli institutebis, romelic eyrdnoba<br />

raRac sabazo daSvebas. am sabazo daSvebis mixedviT, Tu aris umciresoba, is<br />

aucileblad iCagreba, mas Cagravs umravlesoba. es iseTive winaswarganwyobaa,<br />

rogorc, magaliTad, rasizmi. gansakuTrebiT xSirad aseTi damokidebuleba<br />

aqvT saerTaSoriso organizaciebs. sinamdvileSi, es yovelTvis ase<br />

ar aris. piriqiT, xandaxan umciresoba sakmaod agresiulia da utevs umravlesobas.<br />

rogorc wesi, umciresoba axdens revoluciebs. umciresoba yovelTvis<br />

ar aris daCagruli. piriqiT, xandaxan umciresoba aris mCagvreli.<br />

Tumca, diskriminaciebi, rogorc eTnikuri, ise seqsualuri, arsebobs. magram<br />

eseni absoluturad gansxvavebuli Temebia. magaliTad, segregacia<br />

arsebobs eTnikuri umciresobis dros, magram ar arsebobs seqsualuri umciresobis<br />

dros. ginaxavT Tqven mxolod homoseqsualebiT dasaxlebuli<br />

teritoria?<br />

eka aRdgomelaSvili _ arsebobs getoebi. getoebi gadataniTi mniSvnelobiT.<br />

nodar sarjvelaZe _ yovel SemTxvevaSi, es erTeuli SemTxvevebia. me<br />

imis Tqma minda, rom gaigiveba eTnikuri umciresobis Tematikisa da problemebisa,<br />

seqsualuri umciresobis sakiTxebTan me arasworad mimaCnia. maT<br />

mxolod is akavSirebT, rom umciresobani arian. diskriminaciis wesebi da<br />

meqanizmebic sxvadasxvaa da mizezebic. imaSi geTanxmebiT, rom rodesac<br />

adamianis uflebebis dacviTi RonisZiebebi tardeba, iq unda iyos situaciis<br />

gaTanabreba.<br />

paata sabelaSvili _ adamianis uflebebis dacva an daucveloba aris erTi<br />

konkretuli faqti da ara aqvs mniSvneloba, romel umciresobas miekuTvneba<br />

adamiani. am niadagze Tu irRveva misi ufleba, es aris aRmosafxvreli.<br />

120

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!