02.11.2014 Views

genderuli Tanasworobis gaumjobeseba saqarTveloSi

genderuli Tanasworobis gaumjobeseba saqarTveloSi

genderuli Tanasworobis gaumjobeseba saqarTveloSi

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong><br />

<strong>gaumjobeseba</strong><br />

<strong>saqarTveloSi</strong>


©hainrih biolis fondi<br />

Tbilisi 2009<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

Semdgeneli: eka wereTeli<br />

redaqtori: nino beqiSvili<br />

fotoebi: irina abJandaZe, eka aRdgomelaSvili<br />

foto 73-e gverdidan: hainrih biolis fondi. 2008<br />

winamdebare publikacia gamoica <strong>saqarTveloSi</strong> evrokavSiris delegaciis<br />

mier dafinansebuli proeqtis “sazogadoebrivi ndobis<br />

Camoyalibeba da marginaluri jgufebis Tanamonawileoba gadawyvetilebis<br />

miRebis procesSi <strong>saqarTveloSi</strong> gamWvirvale arCevnebis<br />

xelSewyobis gziT” farglebSi.<br />

publikacia gamoica evrokavSiris daxmarebiT. mis Sinaarsze pasuxismgebelia<br />

hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionaluri<br />

biuro da is ar asaxavs evrokavSiris Sexedulebebs.<br />

hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionaluri biuro<br />

zovreTis q.38<br />

0160 Tbilisi, saqarTvelo<br />

u!!!+995 32 38 04 67/68<br />

g!!!+995 32 91 28 97<br />

f!!!info@boell.ge<br />

w!!!www.boell.ge


sarCevi<br />

winasityvaoba 4<br />

proeqtis Sesaxeb 5<br />

kanonmdeblobis analizi da<br />

samomavlo perspeqtivebi 9<br />

xaTuna WiTanava 9<br />

nino javaxiSvili 17<br />

qalebi politikaSi 25<br />

lela gafrindaSvili 26<br />

eka aRdgomelaSvili 32<br />

qalTAa roli konfliqtebis daregulirebaSi 39<br />

nino cixisTavi 39<br />

qalTAa ekonomikuri<br />

mdgomareobis <strong>gaumjobeseba</strong> 45<br />

marina TabukaSvili 45<br />

nana fanculaia 53<br />

irma inariZe 59<br />

mixeil ToqmaziSvili 65<br />

qalebi da mdgradi ganviTareba 73<br />

marina elbaqiZe 73<br />

nino SavguliZe 81<br />

homofobia 89<br />

homofobia, rogorc socialuri problema 91<br />

homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde 104


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

winasityvaoba<br />

winamdebare krebuli warmoadgens konferenciis masalebs,<br />

romelic 2009 wlis noemberSi q. TbilisSi Sedga da <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebs mieZRvna. konferencia<br />

ganxorcielda evrokavSiris mier dafinansebuli proeqtis<br />

`samoqalaqo iniciativa Tanabari monawileobisaTvis~ farglebSi.<br />

organizatorebi SevecadeT sxvadasxva speqtrSi warmogveCina<br />

qalebis monawileoba sazogadoebriv da politikur<br />

cxovrebaSi da misi ganviTarebis samomavlo perspeqtivebi.<br />

konferenciis msvlelobisas ganvixileT iseTi sakiTxebi,<br />

rogoricaa qalebis monawileoba samSvidobo procesebSi, qalebi<br />

politikaSi, sakanonmdeblo bazis analizi <strong>genderuli</strong><br />

kuTxiT, qalebi ekonomikuri ganviTarebisaTvis da qalebi<br />

mdgrad ganviTarebaSi da sxv.<br />

konferenciis Tematikis aqtualobis gamo saWirod CavTvaleT<br />

am masalebis calke publikaciad gamocema.<br />

publikaciaSi Sevida TerTmeti moxseneba, sadac ganxilulia<br />

is sakiTxebi, romelTa gadaWra uaxloesi wlebis ganmavlobaSi<br />

unda moxdes.<br />

publikaciis bolo nawili daeTmo ramdenime Canawers sajaro<br />

debatebidan, romlebic hainrih biolis fondSi 2004<br />

wlidan imarTeba proeqtis `sajaro debatebi saqarTvelos<br />

modernizaciis Sesaxeb~ farglebSi. am gamocemaSi Sesuli<br />

diskusiebis Tema homofobiaa, romelic konferenciis samuSao<br />

Temebs Sorisac moiazreboda, Tumca konferenciis<br />

formatma misi ganxilvis saSualeba ar mogvca. homofobia<br />

Cveni sazogadoebisTvis aqtualur sakiTxad rCeba da<br />

aucileblad migvaCnia misi, rogorc sadiskusio Temis win<br />

wamoweva. publikaciaSi Sevida 2007 da 2009 wels Semdgari<br />

ori diskusiis Canaweri (16 marti, 2007 da 20 maisi, 2009),<br />

raTa gveCvenebina dinamika da sazogadoebis ganwyobis cvlileba<br />

droSi. gvinda avRniSnoT, rom sajaro debatebi<br />

hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionalur biuroSi<br />

2004 wlidan imarTeba. fondi cdilobs gansaxilvelad<br />

wamowios is Temebi, rac sazogadoebaSi im normebisa<br />

da Rirebulebebis damkvidrebas Seuwyobs xels, romelebic<br />

demokratuli da samoqalaqo politikuri kulturis ganviTarebas<br />

waadgeba. sajaro debatebi publikaciis saxiT<br />

yovelwliurad gamoicema da yvela diskusiis Canawers<br />

moicavs.<br />

dasasrul, gvsurs madloba vuTxraT <strong>saqarTveloSi</strong> evrokavSiris<br />

warmomadgenlobas, romlis finansuri daxmarebiTac<br />

ganxorcielda es proeqti, statiebis avtorebs, romlebmac<br />

TavianTi codna da gamocdileba gagviziares da imeds<br />

vitovebT, rom winamdebare publikacia saintereso masalad<br />

iqceva msjelobisaTvis da momavali diskusiebisTvis.<br />

4


proeqtis Sesaxeb<br />

hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionaluri biuros mier evrokavSiris<br />

finansuri mxardaWeriT 2007-2009 wlebSi ganxorcielda<br />

samwliani proeqti `samoqalaqo iniciativa Tanabari monawileobisaTvis~.<br />

proeqti mimarTuli iyo marginaluri jgufebis, kerZod qalebis,<br />

eTnikuri umciresobebis warmomadgenlebisa da iZulebiT gadaadgilebuli<br />

pirebis gaaqtiurebisaken. proeqtis umTavresi mizani iyo gaezarda<br />

samizne jgufis CarTuloba saqarTvelos politikur cxovrebaSi da xeli<br />

Seewyo qveyanaSi demokratiuli procesebis gamWvirvalobisa da am procesebis<br />

mimarT ndobis zrdisaTvis.<br />

proeqti xorcieldeboda 3 adgilobriv partnior-organizaciasTan er-<br />

Tad – `samoqalaqo kulturis saerTaSoriso centrTan~, `qalTa politikuri<br />

resurs centrTan~ da `qalTa ganaTlebis saerTaSoriso resurscentrTan~<br />

erTad da xuT ZiriTad nawilad iyo gayofili.<br />

amomrCevelTa ganaTlebis programa xorcieldeboda `samoqalaqo kulturis<br />

saerTaSoriso centris~ mier samcxe-javaxeTsa da qvemo qarTlSi.<br />

igi moicavda specialurad SemuSavebul satreningo programas eTnikuri<br />

umciresobebisaTvis da mimarTuli iyo saarCevno procesis proceduruli<br />

sakiTxebis ukeT gacnobisken. specialuri satreningo programis SemuSavebis<br />

Semdeg adgilobrivi multiplikatorebi muSaobdnen soflis<br />

TemebSi.<br />

proeqtis am nawilis mizani iyo safuZveli Caeyara momavalSi am miznobrivi<br />

jgufebis aqtiuri monawileobisaTvis <strong>saqarTveloSi</strong> mimdinare demokratiul<br />

procesebSi.<br />

SesaZleblobebis Seqmnis programa parlametis wevrobis kandidati da<br />

politikosi qalebis xelSewyobisaTvis SemuSavda `qalTa ganaTlebis<br />

saerTaSoriso resurs-centris~ mier da moicavda treningebis cikls<br />

regionuli lideri qalebisaTvis, aseve konsultaciebs politikur partiebTan<br />

qali kandidatebis gasaaqtiureblad.<br />

misi mizani iyo, sxvadasxva eTnikuri warmomavlobis qalebisaTvis mieca<br />

saqarTvelos politikur cxovrebaSi aqtiuri monawileobis SesaZlebloba,<br />

qalebSi gaeCina SegrZneba, rom isini politikuri diskursis ganuyofel<br />

nawils Seadgenen da, imavdroulad daerwmunebinaT isini, gamoeyenebinaT<br />

sakuTari saamomrCevlo uflebebi.<br />

JurnalistTa treningebis programa SemuSavda da ganxorcielda `samoqalaqo<br />

kulturis saerTaSoriso centris~ mier.<br />

regionaluri mediis JurnalistebisTvis SemuSavebul iqna specialuri<br />

programa, romelic moicavda sxvadasxva sakiTxebs, rogoricaa saarCevno<br />

sistemebi, marginaluri jgufebis politikuri monawileobis dadebiTi<br />

mxareebi, samoqalaqo kontrolisa da moqalaqeTa monawileobis modelebi.<br />

demokratiuli sajaroobis ganviTarebaSi mediis mier umciresobaTa<br />

sakiTxebis gaSuqebis mniSvneloba. aseve specialuri yuradReba eTmoboda<br />

genderisa da eTnikuri sakiTxebis mimarT mgrZnobelobis gazrdis<br />

sakiTxebs.<br />

5


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

komponenti mimarTuli iyo saqarTvelos sxvadasxva regionebis JurnalistTa<br />

cnobierebis amaRlebisaken da marginaluri jgufebis mimarT maTi<br />

mgrZnobelobis gazrdisaken.<br />

piar-kampania marginalur jgufTa warsadgenad moamzada da organizeba<br />

gauwia `qalTa politikurma resurs-centrma~. kampaniis mizani iyo, gam-<br />

Wvirvalobisa da Tanamonawileobis ideis xelSewyoba saqarTvelos mosaxleobaSi,<br />

gansakuTrebiT ki marginalur jgufebs Soris.<br />

kampaniis specialuri masalebi (posterebi, broSurebi, video da radioklipebi)<br />

SemuSavda miznobrivi jgufebis saWiroebebis gaTvaliswinebiT<br />

da mTel <strong>saqarTveloSi</strong> gavrcelda.<br />

am komponentis farglebSi daigegma da ganxorcielda regularuli tele<br />

da radio ganxilvebi. maTi ZiriTadi Temebi iyo demokratiuli faseulobebi,<br />

samarTliani da gamWvirvale arCevnebi, politikuri pasuxismgebloba<br />

da mosaxleobis ndobasTan dakavSirebul sxvadasxva sakiTxebi.<br />

rigi ganxilvebisa gansazRvrulad iyo mimarTuli eTnikuri umciresobebis,<br />

iZulebiT gadaadgilebuli pirebis da qalTa problemebisken.<br />

adgilobrivi Temis unarebisa da ndobis formirebisa da monawileobis<br />

programa xorcieldeboda hainrix biolis fondis mier da mimarTuli iyo<br />

regionaluri resursis gansaviTareblad.<br />

sasurveli Sedegis misaRwevad SeirCa Semdegi regionebi: samcxe-javaxeTi<br />

(axalcixe da axalqalaqi), qvemo qarTli (marneuli da bolnisi), Sida qar-<br />

Tli (gori), imereTi (quTaisi da wyaltubo), aWara (baTumi) da samegrelo<br />

(zugdidi).<br />

komponentis pirvel etapze Catarda specialurad SemuSavebuli<br />

treningebi qalebisaTvis, romlebic regionebis specifikidan gamomdinare<br />

sxvadasxva sakiTxebze akeTebda aqcentirebas. kerZod, erT-erTi<br />

moduli iyo mimarTuli arasamTavrobo seqtoris ganviTarebaze da ganixileboda<br />

iseTi Temebi, rogoricaa proeqtebis dagegmva da ganxorcieleba,<br />

strategiuli dagegmva, lideroba, xolo meore modulSi aqcenti<br />

keTdeboda koaliciuri muSaobis principebsa da solidarobaze. aseve<br />

SemuSavebul iqna specialuri satreningo modulebi adgilobriv TviTmmarTvelobis<br />

warmomadgenelTaTvis, romlebic exeboda warmomadgenlobiTobis<br />

genderulad dabalansebasa da gadawyvetilebis miRebis procesebSi<br />

mosaxleobis CarTulobasTan dakavSirebul sakiTxebs.<br />

am aqtiobebis paralelurad mowyobilma sajaro debatebma da mrgvali magidis<br />

diskusiebma Tavisi wvlili Seitana kritikuli azrovnebis, azrisa<br />

da gamoxatvis Tavisuflebis kulturis safuZvlebis SeqmnaSi.<br />

komponentis meore etapze moewyo sazafxulo skola wina aqtiobebidan<br />

SerCeuli monawileebisTvis, romlebic samoqalaqo sazogadoebis ideebis<br />

Semdgomi ganmaviTareblebi iqnebodnen TavianT raionebSi. sazafxulo<br />

skolis ZiriTadi samuSao modulebi iyo proeqtis menejmentis treningi,<br />

informaciis mopoveba da marTva. bolo etapze yuradReba gamaxvilebuli<br />

iyo koaliciis Seqmnaze, liderobasa da lobirebis meqanizmebze.<br />

proeqtis Semajamebeli RonisZieba gaxldaT saerTaSoriso konferencia<br />

`<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong>~. konferenciis<br />

6


samuSao Temebi iyo sakanonmdeblo bazis analizi da samomavlo perspeqtivebi,<br />

qalebi politikaSi, qalebi konfliqtebis daregulirebis sakiTx-<br />

Si, qalTa ekonomiuri mdgomareobis <strong>gaumjobeseba</strong>, qalebi da mdgradi<br />

ganviTareba. konferenciis erTgvar Sejamebas warmoadgenda publikacia,<br />

romelSic konferenciaze gakeTebuli moxsenebebis umetesi nawili Sevida.<br />

amas garda gamoica proeqtis Semajamebeli publikacia.<br />

proeqti `samoqalaqo iniciativa Tanabari monawileobisaTvis~ mTlianad<br />

regionebze iyo fokusirebuli da misi ganxorcielebisas hainrih biolis<br />

fondi Seecada gamoeyenebina adgilobrivi regionaluri resursi,<br />

gaezarda samizne jgufebis CarTuloba da amiT proeqtis mier wamoWrili<br />

iniciativebi ufro sicocxlisunariani gaexada. am strategiam saSualeba<br />

mogvca ganviTarebuliyo regionaluri resursi, romelic samomavlo<br />

proeqtebis ganxorcielebisas realur dasayrden Zalad SeiZleba iqces.<br />

fondi Semdgomac ganagrZobs TanamSromlobas proeqtis partniorebTan<br />

da monawileebTan da mxars dauWers adgilobrivi iniciativebis win<br />

wamowevasa da ganxorcielebas.<br />

7


lboponefcmpcjt!bobmj{j!eb!<br />

tbnpnbwmp!qfstqfrujwfcj!<br />

xaTuna WiTanava


saqarTvelos kanonmdeblobis<br />

mimoxilva <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

xaTuna WiTanava saqarTvelos axalgazrda<br />

iuristTa asociaciis `ojaxuri<br />

Zaladobis da adamianebiT vaWrobis<br />

(trefikingis) winaaRmdeg brZolis~ programis<br />

koordinatori.<br />

2004 wlidan muSaobs qalTa mimarT Zaladobis<br />

sakiTxebze. monawileobs<br />

sakanonmdeblo saqmianobaSi – aris ramdenime<br />

samarTlebrivi dokumetis Tanaavtori,<br />

uwevs samarTlebriv daxmarebas<br />

ojaxuri Zaladobis da trefikingis msxverplebs<br />

da monawileobs cnobierebis<br />

amaRlebis kampaniebSi.<br />

aqvs ori magistris xarisxi – samarTal-<br />

Si - savaWro da biznes samarTali (floridis<br />

universitetSi, florida aSS) da<br />

sajaro mmarTvelobaSi (sajaro mmarTvelobis<br />

instituti, Tbilisi)


saqarTvelos kannonmdeblobis mimoxilva <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

xaTuna WiTanava<br />

saqarTvelos kanonmdeblobiT <strong>genderuli</strong> Tanasworoba uzrunvelyofilia<br />

_ mamakacebi da qalebi Tanabari uflebebiT sargebloben,<br />

rac konstituciasa da sxva kanonebSia areklili. saqarTvelos ratificierebuli<br />

aqvs saerTaSoriso dokumentebi, romlebic krZalavs diskriminacias:<br />

`adamianis uflebaTa sayovelTao deklaracia~, `samoqalaqo da<br />

politikur uflebaTa saerTaSoriso paqti~, `qalTa diskriminaciis yvela<br />

formis aRmofxvris konvencia~ da sxv. magram, miuxedavad amisa, Cvens<br />

qveyanaSi SesaZleblobebis Tanasworoba jer kidev sakmaod problematur<br />

sakiTxs warmoadgens.<br />

SeiZleba iTqvas, rom saqarTvelos kanonmdebloba genderulad neitraluria<br />

– dagmobilia diskriminacia, magram ar aris gaTvaliswinebuli<br />

raime wamaxalisebeli zomebi qalTa monawileobis gasazrdelad; ar arsebobs<br />

meqanizmebi, romlebic xels Suwyobda qalebis monawileobas qveynis<br />

sazogadoebriv cxovrebaSi magaliTad, politikasa da biznesSi maT CarTvas.<br />

2006 wels saqarTvelos parlamentma daamtkica saqarTvelos <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> saxelmwifo koncefcia, rac, safuZvlad daedo kanonproeqts<br />

`<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> Sesaxeb~, romelic parlamentSi 2009 wels<br />

waradgines.<br />

unda aRiniSnos, rom 2006 wels koncefciis miReba wingadadgmuli nabiji<br />

iyo Tanasworuflebianobis mopovebis sferoSi. koncefcia saparlameto<br />

doneze damtkicebuli pirveli erovnuli dokumentia da aRiarebs, rom<br />

qveyanaSi aucilebelia <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> miRweva, magram is mainc<br />

deklaraciul xasiaTs atarebs da ufro metad problemis aRiarebas emsaxureba,<br />

vidre raime qmediTi meqanizmebis SemoRebas. am sferoSi kanonis<br />

miReba <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> instutucionalur doneze damkvidrebas<br />

da regulirebas Seuwyobs xels. aRsaniSnavia isic, rom <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> mxriv 1995 wlidan dRemde sakmaod bevri ram gakeTda. 2006<br />

wlis koncefciis da 2009 wels kanonproeqtis SemuSavebas am sferoSi momuSave<br />

arasamTavrobo da saerTaSoriso organizaciebis mravalmxrivi<br />

muSaoba uZRoda win.<br />

1994 wlis 22 seqtembers saqarTvelo SeuerTda konvencias’~qalTa diskriminaciis<br />

yovelgvari formis aRmofxvris Sesaxeb~, riTac valdebuleba<br />

aiRo, rom yvela saWiro zomas miiRebda qveynis politikur da<br />

sazogadoebriv cxovrebaSi qalTa mimarT diskriminaciis aRmosafxvrelad.<br />

konvenciiT qalebisTvis gaTvaliswinebulia Tanabari uflebebis<br />

uzrunvelyofa: saxeldobr, arCevnebsa da sajaro referendumebSi xmis<br />

micemis ufleba, sajarod arCeul organoebSi kandidaturis wamoyenebis<br />

SesaZlebloba da mTavrobis politikis Camoyalibebasa da ganxorcielebaSi<br />

monawileoba; agreTve imis SesaZlebloba, rom qalebma saxelmwifo<br />

postebi daikavon da monawileoba miiRon saxelmwifo organizaciebisa da<br />

asociaciebis saqmianobaSi.<br />

gaeroSi gaigzavna angariSi <strong>saqarTveloSi</strong> diskriminaciis yvela formis<br />

aRmofxvris da konvenciis cxovrebaSi gatarebis Sesaxeb. uSiSroebis sab-<br />

Wos adamianis uflebebis ganyofilebam SeimuSava specialuri programebi<br />

yvela sferoSi qalTa uflebebis dacvasTan dakavSirebiT.<br />

1995 wlis seqtemberSi saqarTvelom monawileoba miiRo qalTa sakiTxebze<br />

gaeros IV msoflio konferenciaSi `<strong>Tanasworobis</strong>, ganviTarebisa da mSvi-<br />

11


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

dobisaTvis~, sadac saqarTvelos arasamTavrobo organizaciebma qveynis<br />

angariSi waradgines. am konferenciis Sedegad 189 saxelmwifos mTavrobebi,<br />

maT Soris saqarTvelosic, SeTanxmdnen da daamtkices qalebis ganviTarebisa<br />

da gaZlierebisaken mimarTuli xuTwliani samoqmedo gegma,<br />

romelic aseve ~pekinis samoqmedo platformis~ saxeliT aris cnobili da<br />

miznad isaxavs qalebisaTvis meti SesaZleblobebis micemas da maT gansaxorcieleblad<br />

pirobebis Seqmnas.<br />

1997 wlis 27 noembers prezidentis brZanebulebiT #593, `pekinis samoqmedo<br />

platforma 2000 wels~ momzadda erovnuli samoqmedo gegma pekinis<br />

samoqmedo platformis ganxorcielebis mizniT. TebervalSi prezidentis<br />

#48 brZanebulebis Sesabamisad dafuZnda ~saxelmwifo komisia<br />

saxelmwifo politikis srulyofisaTvis qalebis xelSewyobis mizniT~.<br />

komisia unda yofiliyo mTavari sameTvalyureo organo saxelmwifo <strong>genderuli</strong><br />

politikis gansaxorcieleblad.<br />

1998 wels miRebuli iqna gaeros ganviTarebis programis mier SemuSavebuli<br />

samoqmedo gegma <strong>saqarTveloSi</strong> 1998-2000 wlebSi qalTa mdgomareobis<br />

gaumjobesebis Sesaxeb _ `qalebi ganviTarebis procesSi~, romelic<br />

prezidentis mier iqna damtkicebuli. samoqmedo gegma pekinis platformis<br />

Tormeti prioritetidan Svids moicavda. misi mTavari mizani<br />

saqarTvelos sazogadoebrivi cxovrebis yvela sferoSi <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> uzrunvelyofa iyo da iTvaliswinebda qalTa daxmarebis<br />

aucileblobas gardamaval periodSi arsebul socialur problemaTa gadasaWrelad,<br />

rac qveynis kanonmdeblobaSi konkretuli cvlilebebis Setanas<br />

gulisxmobda.<br />

`qalTa diskriminaciis yvela formis aRmofxvris~ komitetis rekomendaciebis<br />

sapasuxod 1999 wlis agvistoSi saxelmwifom gamosca specialuri<br />

brZanebuleba #511, romelic mimarTuli iyo qalTa uflebebis dacvis<br />

gaumjobesebisaken. am brZanebulebiT `qalTa adamianis uflebebis dacvis<br />

gaZlierebis RonisZiebebis Taobaze~ saxelmwifo komisiam SeimuSava<br />

da amocanebi dausaxa 13 samTavrobo uwyebas. es amocanebi miznad isaxavda<br />

qalTa uflebebis xelSewyobasa da qveyanaSi qalebisTvis pirobebis <strong>gaumjobeseba</strong>s.<br />

2000 wlis 25 Tebervlis prezidentis #64 brZanebulebis Tanaxmad damtkicda<br />

qalebis mimarT Zaladobis winaaRmdeg brZolis samwliani gegma<br />

(2000-2002). Semdegi vada ki 2004 wlamde gagrZelda.<br />

2003 wlis `vardebis revoluciis~ Semdeg <strong>saqarTveloSi</strong> ganxorcielda<br />

rigi administraciuli cvlilebebisa, romlebmac garkveuli gavlena<br />

moaxdina qalTa winsvlis sakiTxze – marTalia, uSiSroebis sabWosTan arsebuli<br />

`qalTa winsvlis komisia~ 2004 wlis ianvarSi gauqmda, magram mis<br />

nacvlad saqarTvelos parlamentis TavmjdomaresTan arsebuli <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebis sakonsultacio sabWo Camoyalibda.<br />

2003 agvistoSi, genderis problemebze momuSave arasamTavrobo organizaciebma<br />

parlamentSi wamoayenes iniciativa politikur partiebSi<br />

kvotebis SemoRebis Sesaxeb. es winadadeba deputatebis mier ugulvelyofil<br />

iqna, kenWisyris proceduraSi 235-dan mxolod 67 deputatma<br />

miiRo monawileoba. aRsaniSnavia, rom Tavad arasamTavrobo seqtorSic<br />

sxvadasxva Sexeduleba aqvT kvotirebis proncipis SemoRebasTan dakav-<br />

SirebiT.<br />

12


2004 wels parlamentis spikeris #105/3 brZanebulebiT da gaeros ganvi-<br />

Tarebis programis proeqtis ~genderi da politika samxreT kavkasiaSi~<br />

mxardaWeriT, saqarTvelos parlamentis TavjdomaresTan arsebuli <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebis sabWo Camoyalibda. sabWos uZRveboda<br />

spikeri da igi Cvidmeti wevrisagan Sedgeboda: Svidi parlamentis wevri,<br />

sami samTavrobo struqturis warmomadgeneli (Sromis, janmrTelobisa<br />

da socialur saqmeTa saministro, saqarTvelos evropuli integraciis<br />

saxelmwifo ministris kabineti, erovnuli uSiSroebis sabWosa da saqarTvelos<br />

saxalxo damcvelis aparati), da eqvsi piri arasamTavrobo seqtoridan.<br />

sabWo gansazRvravda saxelmwifos genderul politikas da<br />

genderis kuTxiT qveynis kanonmdeblobis saerTaSoriso normebTan da<br />

standartebTan Sesabamisobas uzrunvelyofda.<br />

2005 wlis 28 ivniss saqarTvelos mTavrobis #109 dadgenilebis safuZvelze<br />

da arasamTavrobo organizaciebis iniciativiT daarsda `droebi-<br />

Ti samTavrobo komisia <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebze~. sakonsultacio<br />

sabWos msgavsad, iqac warmodgenili iyo parlamenti, samTavrobo<br />

struqurebi da arasamTavrobo seqtori. komisias daevala, erTi wlis ganmavlobaSi<br />

SeemuSavebina erovnuli koncefcia da <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

miRwevis gegma. droebiTi samTavrobo komisia 2006 wels gauqmda.<br />

2006 wlis TebervalSi, gaeros sxvadasxva saagentoebis mxardaWeriT<br />

(gaeros ganviTarebis programa, gaeros ganviTarebis fondi qalebisaTvis,<br />

gaeros mosaxleobis fondi), komisiam da sakonsultacio sabWom Seqmnes<br />

samuSao jgufi, sadac am komisiisa da mrCevelTa sabWos wevrebis<br />

garda, monawileobdnen mTavrobis, arasamTavrobo seqtoris da saxalxo<br />

damcvelis aparatis warmomadgenlebi. amave wlis 24 ivliss parlamentma<br />

miiRo <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> saxelmwifo koncefcia, romelic saparlamento<br />

doneze miRebuli erT-erTi yvelaze mniSvnelovani dokumentia.<br />

2007 wlis maisSi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> koordinaciis sakiTxebze pasuxismgebloba<br />

mTavrobis aRmasrulebeli Stodan saxelmwifo ministris<br />

daqvemdebarebaSi gadavida. 20 ivliss #97/3 brZanebulebiT ganaxlda<br />

saqarTvelos parlamentis TavjdomaresTan arsebuli <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

sakiTxebis sakonsultacio sabWos Semadgenloba, sadac parlamentis<br />

eqvsi wevri Sevida.<br />

amave wlis 26 seqtembers momzadda da #539 samTavrobo brZanebulebiT<br />

damtkicda erovnuli samoqmedo gegma (2007-2009 ww.), romelic Semdeg<br />

sakiTxebs moicavs:<br />

• <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> disciplinaTSorisi komisiis Seqmna;<br />

• <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> samarTlebrivi safuZvlis SemuSaveba;<br />

• genderul sakiTxebze mosaxleobis cnobierebis amaRleba, <strong>genderuli</strong><br />

sakiTxebis popularizaciis da maTze informaciis gavrcelebis meSveobiT;<br />

• genderul sakiTxebTan dakavSirebuli stereotipebis genderul Tanasworobze<br />

orientirebuli axali xedviT Secvla ganaTlebis sistemis yvela<br />

doneze.<br />

agreTve #211 brZanebulebis safuZvelze Camoyalibda <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

politikis SemmuSavebeli uwyebaTaSorisi komisia. komisiis<br />

aT wevrs, romlebic samTavrobo uwyebebidan iyvnen warmodgenilni, reformebis<br />

koordianaciis sferoSi saxelmwifo ministri xelmZRvanelobsaqarTvelos<br />

kannonmdeblobis mimoxilva <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

xaTuna WiTanava<br />

13


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

da. komisia Seiqmna, magram ar umuSavia.<br />

2009 wels saqarTvelos parlamentSi sakomiteto mosmena gaira kanonproeqtma<br />

`<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> Sesaxeb~. kanonproeqtis SeqmnaSi<br />

aqtiuri monawileoba miiRo saqarTvelos parlamentis TavjdomaresTan<br />

arsebuli <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebis sakonsultacio sabWom,<br />

UNDP-m da arasamTavrobo organizaciebma. kanoni ayalibebs saxelmwifo<br />

politikis ZiriTad mimarTulebebs qalisa da mamakacis Tanabari uflebebis,<br />

Tavisuflebebisa da SesaZleblobebis sferoSi, avalebs Sesabamis<br />

uwyebebs Seagrovon da daamauSavon statistika <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

sferoSi, ayalibebs saqarTvelos parlamentSi mudmivmoqmed samuSao<br />

jgufs da <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> uwyebaTaSoris samTavrobo komisias,<br />

gansazRvravs qalisa da mamakacis <strong>Tanasworobis</strong> garantiebs socialuri<br />

cxovrebis sxvadasxva sferoSi. sakanonmdeblo paketSi agreTve Sedis<br />

cvlilebebi saqarTvelos administraciul samarTaldarRvevaTa kodeqsSi,<br />

romlebic <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> darRvevisTvis Sesabamis pasuxismgeblobas<br />

Seexeba. paketi agreTve Seicavs Sesabamis cvlilebebs sxva<br />

sakanonmdeblo aqtebSi, romlebic am kanonidan gamomdinareobs. magali-<br />

Tad, cvlilebebi saqarTvelos saarCevno kodeqsSi, saqarTvelos SromiT<br />

kodeqsSi, statistikis Sesaxeb saqarTvelos kanonSi da sxva.<br />

Sesabamisad, kanoni xazs usvams saqarTvelos mier aRiarebul saerTaSoriso<br />

principebs da diskriminaciis aRmofxvras. kanonSi gansakuTrebuli<br />

fokusi keTdeba diskriminaciis aRmofxvraze:<br />

dasaqmebisa da SromiTi movaleobebis Sesrulebisas;<br />

SromiTi urTierTobisas;<br />

jandacvisa da socialur sferoSi;<br />

saojaxo urTierTobebSi;<br />

qalisa da mamakacis mier yvela saxis saganmanaTleblo dawesebulebaSi<br />

zogadi, profesiuli, umaRlesi ganaTlebis miRebisas;<br />

socialur-ekonomikuri da sainformacio resursebisadmi Tanabari<br />

xelmisawvdomoba;<br />

kanoni agreTve exeba saojaxo urTierTobebs, xazs usvams, rom qali da<br />

mamakaci sargebloben Tanabari piradi da qonebrivi uflebebiT da maT<br />

Tanabari movaleobebi ekisrebaT, Tanaswori ufleba aqvT damoukideblad<br />

gadawyviton SromiT da sazogadoebriv saqmianobaSi monawileobis<br />

sakiTxi, Svilebis aRzrdisa da sxva problemebi. gansakuTrebiT<br />

sainteresoa, rom kanoni ayalibebs Tanasworobas qonebrivi sakiTxebis<br />

aspeqtSi, radgan miuxedavad imisa, rom kanonmdeblobiT qalsa da mamakacs<br />

Tanabari xelmisawvdomoba aqvT socialur-ekonomikur resursebisadmi<br />

da memkvidreobis miRebisas, qveyanaSi damkvidrebuli praqtika aCvenebs,<br />

rom qonebis da memkvidreobis gadacema mamakacebis sasargeblod ufro<br />

xSirad xorcieldeba.<br />

winamdebare kanonis erT-erTi yvelaze saintereso muxli (muxli 13) Seexeba<br />

Tanaswori saarCevno uflebebis garantiebs da ayalibebs, rom saarCevno<br />

subieqtebis mier kandidatTa siebis momzadebisas, daculi unda<br />

iqnes <strong>genderuli</strong> Tanasworoba; aseve saarCevno subieqtebis xelmZRvanel,<br />

aRmasrulebel, makontrolebel da sxva organoebSi qalTa da mamakacTa<br />

Tanaswori warmomadgenloba. msgavsi specialuri zomebi msoflio praqtikaSi<br />

sakmaod farTod gamoiyeneba. arCevnebze moqmedebs e.w. `<strong>genderuli</strong><br />

cenzi,~ rac vlindeba partiis mier kandidatTa SerCevis meqanizmebSi,<br />

14


saqarTvelos kannonmdeblobis mimoxilva <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

xaTuna WiTanava<br />

saarCevno kampaniis dafinansebaSi, masmediis saSualebebiT qali kandidatebis<br />

reklamirebaSi. aRsaniSnavia isic, rom <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

formalurad aRiareba ar iZleva realuri uzrunvelyofis garantiebs.<br />

amitom, zogierTma qveyanam kanonmdeblobaSi garkveuli daTqmebi Cado,<br />

romlebic xels Seuwyobs <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> principebis ganxorcielebas.<br />

kanonproeqtis avtorebma didi kamaTis Semdeg gadawyvites, am<br />

etapisTvis ar SemoeRoT kvotirebis principi, rac am kuTxiT, patara, magram<br />

mainc wingadadgmuli nabiji iqneboda.<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> Sesaxeb kanons Semoaqvs kidev ramdenime mniSvnelovani<br />

cvlileba. magaliTad, <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi<br />

statistikis Segroveba (sqesis niSniT gancalkevebuli monacemebi) da damuSaveba<br />

uflebamosili saxelmwifo organoebis mier da maTi Semdgomi<br />

sistematizacia statistikis saxelmwifo departamentis mier. es informacia<br />

sasargeblo iqneba genderis sferoSi saxelmwifo politikis dagegmvisas<br />

da ganxorcielebisas.<br />

kanonis me-3 Tavi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> uzrunvelyofis sferoSi saxelmwifo<br />

organoTa uflebebsa da movaleobebs Seexeba. yalibdeba ori<br />

uwyeba – saqarTvelos parlamentSi Sesabamisi mudmivmoqmedi samuSao<br />

jgufi, romlis funqciaa genderul sakiTxebze sistemuri da koordinirebuli<br />

muSaobis uzrunvelyofa. saqarTvelos mTavrobaSi ki Seiqmneba<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> uzrunvelyofis sakiTxebze momuSave mudmivmoqmedi<br />

uwyebaTaSorisi komisia.<br />

2006 wels miRebuli saqarTvelos <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> saxelmwifo<br />

koncefcia zogadad ayenebda <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxs da ayalibebeda<br />

ZiriTad mimarTulebebs, romlebic saqarTvelos xelisuflebas<br />

unda gaetarebina. es kanoni ki gansazRvravs <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

ZiriTad safuZvlebs, garantiebs iZleva politikur da socialur,<br />

agerTve sazogadoebriv sferoebSi, dasaqmebisa da ganaTlebis sakiTxSi,<br />

saojaxo urTierTobebSi, jandacvaSi; ori axali uwyebis Seqmna <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxSi parlamentis da mTavrobis koordinirebul<br />

muSaobas daexmareba; ayalibebs qalTa warmomadgenlobis gazrdas<br />

saarCevno siebSi da Sesabamisad, qalTa monawileobas gazrdas gadawyvetilebis<br />

miRebis procesebSi. Tumca, migvaCnia, rom xelmZRvanel,<br />

aRmasrulebel, makontrolebel da sxva organoebSi Tanaswori warmomadgenlobis<br />

misaRwevad droTa ganmavlobaSi kidev ufro meti wamaxalisebeli<br />

zomebis Cadeba SeiZleba.<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> kuTxiT 1995 wlidan dRemde, marTlac, sakmaod<br />

bevri ram gakeTda, magram miuxedavad amisa, realurad bevri araferi<br />

Secvlila. amis erT-erTi mizezi isicaa, rom saqarTvelos kanonmdebloba<br />

gendrulad neitraluria – ar arsebobs iseTi specialuri normebi,<br />

romlebic xels Seuwyobda <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> miRwevas. amasTan<br />

tradiciuli Sexedulebebi da warmodgenebi qalisa da kacis stereotipuli<br />

rolebis Sesaxeb, qveyanaSi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> miRwevas zRudavs.<br />

zogadad, <strong>saqarTveloSi</strong> aris ramdenime sfero, sadac qalis monawileoba<br />

genderulad mgrZnobiare cvlilebebis gatarebiT unda iqnes miRweuli:<br />

• saparlamento da adgilobriv TviTmmarTvelobis arCevnebSi qalTa<br />

monawileoba;<br />

15


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

• aRmasrulebel xelisuflebaSi (gadawyvetlebis mimRebis doneze) qalTa<br />

dasaqmeba;<br />

• qalTa qonebivi uflebebis ganxorcieleba – miuxedavad imisa, rom<br />

samoqalaqo kodeqsis 1153 muxli pirdapir krZalavs diskriminacias<br />

sqesis niSniT, faqtobrivad arsebuli tardiciebidan gamomdinare,<br />

qalebi sakmaod xSirad amboben uars qonebrivi (memkvidreobiTi)<br />

uflebis ganxorcielebaze Zmis sasargeblod;<br />

• ojaxSi Zaladoba – damcavi da Semakavebeli orderebis gacema;<br />

• qalTa monawileoba qveynis ekonomikur cxovrebaSi<br />

• <strong>genderuli</strong> biujetis Seqmna;<br />

• <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sferoSi statistikuri informaciis arseboba<br />

da/an kvlevebis Catareba saxelmwifo doneze.<br />

• qalTa uflebebis dacvis gaumjobesebis mizniT saWiroa arsebuli<br />

meqanizmebis gaZliereba da xelisuflebis mxridan mkafiod gamoxatuli<br />

politikuri neba. agreTve Zalian didi mniSvneloba eniWeba<br />

sazogadoebis gaTviTcnobierebas <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> Sesaxeb.<br />

amitom, saxelmwifom gansakuTrebuli aqcenti unda gaakeTos gana-<br />

Tlebis rolze da Caataros sainformacio kampaniebi.<br />

isic unda aRiniSnos, rom bevr qveyanaSi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> miRweva<br />

jer kidev problemad rCeba. evropis qveynebSic ki Tvlian, rom bevri<br />

ram aris gasakeTebli, sanam realurad miiRweva Tanasworuflebianoba.<br />

magram am qveynebSi muSaobs garkveuli meqanizmebi, romlebic <strong>Tanasworobis</strong><br />

principebis cxovrebaSi gatarebas uzrunvelyofs. aseve, gansakuTrebuli<br />

mniSvneloba eniWeba axali Taobis <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

principebze aRzrdas.<br />

saqarTvelos mTavroba Tu gamoxatavs politikur nebas da Tanasworuflebianobis<br />

misaRwevad da qalTa gadawyvetilebis procesebSi CasarTavad<br />

kanonSi da kanonqvemdebare aqtebSi realuri meqanizmebi Caideba, ma-<br />

Sin, nel-nela Seicvleba midgoma da gaizrdeba qalTa monawileoba qveynis<br />

sazogadoebriv, politikur da ekonomikur cxovrebaSi. winaaRmdeg Sem-<br />

TxvevaSi, es kanonic 2006 wlis koncefciis msgavsad, deklaraciuli xasiaTisa<br />

iqneba da ubralo faratina furclad darCeba, romlis miRebac mxolod<br />

qveynis mier aRebulma saerTaSoriso valdebulebebma ganapiroba.<br />

16


lboponefcmpcjt!bobmj{j!eb!bybmj!<br />

lboponefcmpcjt!qfstqfrujwfcj<br />

nino javaxiSvili


winaaRmdegoba pozitiuri qmedebisadmi:<br />

studentebis da arasamTavrobo organizaciebis<br />

warmomadgenlebis poziciebi<br />

nino javaxiSvili _ arasamTavrobo<br />

organizacia „dinamikuri fsiqologia<br />

ganviTarebisa da demokratiisaTvis“<br />

aRmasrulebeli direqtori da <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> saparlamento<br />

sabWos wevri, fsiqologiis mecnierebaTa<br />

doqtori, Tsu profesori. Tsu<br />

socialur mecnierebaTa centris mier<br />

administrirebuli genderis samagistro<br />

programis avtori da xelmZRvaneli<br />

2005-2008 wlebSi. kiTxulobs<br />

leqciebs da eweva kvlevas socialuri<br />

fsiqologiisa da genderis sakiTxebze.


winaaRmdegoba pozitiuri qmedebisadmi: studentebis da<br />

arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenlebis poziciebi<br />

nino javaxiSvili<br />

2008 wlis ap ril Si sa qar Tve los par la ments wa rud gi nes jgu fis ini ciativa,<br />

romelic miznad isaxavs politikur partiebSi kvotebis sistemis<br />

Se mo Re bas ise, rom par ti is si is yo ve li me o re wev ri gan sxva ve bu li sqe sis<br />

war mo mad ge ne li 1 iyos. parlamenti valdebulia ganixilos es winadadeba<br />

da da de bi Ti, an uar yo fi Ti pa su xi gas ces. es mo va le o ba axa li mow ve vis<br />

par la ments ekis re ba da jer je ro biT uc no bi a, ro dis ga ni xi lavs is gende<br />

ru li Ta nas wo ro bi sa ken mi mar Tul am ini ci a ti vas. Tum ca, uk ve cno bilia<br />

wi na mow ve vis par la men tis zo gi er Ti wev ris mkveT rad uar yo fi Ti damo<br />

ki de bu le ba am sa kiTx i sad mi.<br />

miuxedavad imisa, rom parlamentis is wevrebi, romlebmac am iniciativasTan<br />

dakavSirebiT gamoTqves mosazreba, gansxvavebuli politikuri Sexedulebebis<br />

arian, sakmarisad erTsulovanni iyvnen im argumentebis warmodgenisas,<br />

romlebiTac politikur partiebSi <strong>genderuli</strong> kvotebis sistemis SemoRebas<br />

ewinaaRmdegebodnen. argumentebi Semdegi iyo: `saerTod, kvotebis winaaRmdegi<br />

var, kvota niSnavs, rom aRiareb qalebis sisutes da uunarobas da xelovnurad<br />

cdilob mis moyvanas politikaSi~. `qali ratom avirCioT, iqneb<br />

mamakaci sjobs?~ aRmoCnda, rom kvotebisadmi uaryofiTi damokidebuleba<br />

gavrcelebuli fenomenia (Schu man et al. 1997). socialur da politikis fsiqologiaSi<br />

ganxorcielebuli mravali kvleva aCvenebs, rom pozitiuri qmedebis<br />

2 es da sxva formebi adamianebis mier araerTgvarovnad aRiqmeba da aigeba.<br />

pozitiuri qmedeba politikuri sistemis gavrcelebuli da damkvidre<br />

bu li ia ra Ria Ta nas wo ro bis mi saR we vad, mas aq ti u rad iye ne ben aS S-Si<br />

ra sob ri vi uTa nas wo ro bis, in do eT Si kas te bis sis te mis, ev ro pis mra val<br />

qveyanaSi (norvegiaSi, safrangeTSi, germaniaSi da sxv.) <strong>genderuli</strong> uTanas<br />

wo ro bis aR mo saf xvre lad. rad ga nac ga dawy ve ti le bis mi Re bis or ganoebSi<br />

qalTa warmomadgenlobis zrdis koeficienti mcirea, politikaSi<br />

gen de ru li dis ba lan sis da saZ le vad msof li os 70-ze met ma qve ya nam ga moiyena<br />

iseTi specialuri RonisZiebebi, rogoricaa saarCevno kvotebi.<br />

pozitiuri qmedebisadmi winaaRmdegoba Tavdapirvelad elitarul poli<br />

ti kur dis kur sSi gaC nda da Sem dgom gav rcel da far To wre eb Si (Gamson,<br />

Mo dig li ani, 1987) pozitiuri qmedebis sawinaaRmdego argumentacia Semde<br />

gi a: is usa mar Tlod ani Webs upi ra te so bas gar kve ul jgu febs, es igi ve<br />

dis kri mi na ci a a, is stig mas adebs zus tad im xalxs, vi si dax ma re bac surs,<br />

is xazs us vmas ide as, rom gar kve u li jgu fe bi sxveb ze ua re sia (Car mi nes and<br />

Mer ri man, 1993). ro gorc vxe davT, qar Tve li res pon den te bis ar gu men te bi<br />

prqti ku lad em Txve va ze moT moy va nil mo saz re bebs.<br />

1 cvlileba unda Sevides saqarTvelos organul kanonSi moqalaqeTa politikuri gaerToianebebis<br />

Sesaxeb. 96-e muxlis me-7 nawili Camoyalibdes Semdegi redaqciiT:<br />

7. partiuli siis Sedgenis wess gansazRvraven partiebi da saarCevno blokebi, imgvarad, rom<br />

siis yoveli meore iyos gansxvavebuli sqesis warmomadgeneli.~.<br />

97-e muxlis me-4 nawili Camoyalibdes Semdegi redaqciiT:<br />

`4. partiam/saarCevno blokma maJoritaruli wesiT asarCevad unda waradginos ZiriTadi da<br />

sarezervo maJoritari kandidatebi, imgvarad, rom yovel sam kandidatSi iyos aranakleb erTi<br />

gansxvavebuli sqesis warmomadgeneli, xolo im SemTxvevaSi, rodesac warsadgenia xuTi kandidati,<br />

maT Soris ori unda iyos gansxvavebuli sqesis warmomadgeneli. im SemTxvevaSi, rodesac<br />

mravalmandatian saarCevno olqSi warsadgen kandidatTa raodenoba samze naklebia, magram<br />

ZiriTad da sarezervo maJoritarul kandidatebad erTianobaSi warsadegia oTxi kandidati,<br />

warsadgen oTxeulSi unda iyos aranakleb ori gansxvavebuli sqesis warmomadgeneli.~<br />

2 am terminis qarTuli versiis kidev erTi variantia pozitiuri diskriminacia. Cemi azriT,<br />

sityva qmedeba ukeT gamoxatavs am terminis arss, vidre diskriminacia, radgan pozitiuri<br />

qmedeba swored diskriminaciis aRmofxvriskenaa mimarTuli.<br />

19


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

• pozitiuri qmedebis ramdenime forma arsebobs. mkvlevrebi maT 6<br />

jgu fad yo fen. si da ni u si da ha lei (Haley, Sidanius, 2006) aCveneben, rom<br />

res pon den te bi gan sxva ve bul da mo ki de bu le bas av le nen po zi tu ri<br />

qme de bis am eq vsi for mis mi marT, ker Zod ga mo ik ve Ta sa mi qvej gu fi:<br />

• pir veli qvej gu fis for me bi sad mi da mo ki de bu le ba da de bi Ti a:<br />

• garkveuli jgufebis wevrTa ganaTleba maTi kvalifikaciis asamaRleb<br />

lad;<br />

• gan sa kuT re bu li Za lis xme vis da xar jva gar kve ul jgu feb Si kva li ficiuri<br />

kadrebis mosaZieblad;<br />

• meore qvejgufis formebisadmi respondentebi zomier damokidebule<br />

bas av le nen;<br />

• garkveuli jgufis wevrobis gaTvaliswineba erT-erT faqtorad;<br />

• garkveuli jgufis wevrobis faqtorad gamoyeneba Tanabari kvalifika<br />

ci is mqo ne ap li kan teb Tan;<br />

• me sa me qvej gu fis for me bi sad mi yve la ze uar yo fi Ti da mo ki de bu le ba<br />

ga mov lin da;<br />

• kvo te bi, anu gar kve u li jgu fis wev re bi saT vis ad gi le bis da be ve ba;<br />

• garkveuli jgufis naklebad kvalificirebuli wevrisaTvis privilegi<br />

is mi ni We ba.<br />

kvle veb ma aC ve na, rom po zi ti u ri qne de bis mxar da We ra da mo ki de bu lia<br />

politikur orientaciaze — mas liberalebi metad uWeren mxars, vidre<br />

kon ser va to re bi (Si da ni us, Prat to, Bo bo 1996); ra sa ze _ um ci re so be bi (i gulis<br />

xme ba aSS-s um ci re so be bi, la Ti no a me ri ke le bi, azi e le bi da af ro a meri<br />

ke le bi) me tad uWe ren mxars, vid re um rav le so ba _ TeT rka ni a ne bi (Fe deri<br />

co and Si da ni us, 2000, Si da ni us et all., 1996); in di vi u a liz mze _ rac uf ro mxars<br />

uWers individualizms respondenti, miT ufro ewinaaRmdegeba pozitiur<br />

qme de bas (Si da ni us 2000).<br />

gar da ze moT moy va ni li faq to re bi sa, po zi ti u ri dis kri mi na ci i sad mi<br />

da mo ki de bu le ba ze ze moq me debs so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta ci a,<br />

kerZod, maRali socialuri dominantobis mqone adamianebi da aseTebi<br />

ume te sad do mi nan tu ri jgu fis wev re bi ari an, po zi ti ur qme de bas uf ro<br />

miuRebeli formebiT ayalibeben (mag: kvota), xolo daqvemdebarebuli<br />

jgu fe bis wev re bi, rom leb sac ume te sad da ba li so ci a lu ri do mi nan tobis<br />

ori en ta cia aqvT, po zi ti ur qme de bas Se da re biT mi sa Re bi for me biT<br />

(mag: ga naT le ba) aya li be ben.<br />

socialuri dominantobis Teoriis mTavari debulebaa, rom yovel sazogadoebaSi<br />

arsebobs jgufuri ierarqia. TiToeuli ierarqiuli struqtura<br />

sa Ta ve Si mi ni mum erT an mci re ra o de no biT do mi nan tur da he ge mo nur<br />

jgufs da ram de ni me daq vem de ba re bul jgufs mo i cavs. do mi nan tur jgufs<br />

pozitiuri socialuri pozicia aqvs — politikuri avtoriteti da Zala,<br />

cxovrebis saukeTeso pirobebi, maRali socialuri statusi da sxv. daqvem<br />

de ba re bul jgufs yo ve li ve es ar ga aC nia (Si da ni us, Prat to, 1999; ja va xiSvi<br />

li, be ru aS vi li, kldi aS vi li, 2007).<br />

sak vle vi kiTx va Sem de gi a: aris Tu ara gen de ri kav Sir Si po zi ti u ri qme debi<br />

sad mi wi na aR mde go bas Tan? gan xi lul li te ra tu ra Si am kiTx va ze pa su xi<br />

ar Cans, Tu ar Cav TvliT na kos tes da mi si ko le ge bis mo na ce mebs imis Sesa<br />

xeb, rom biz ne sis fa kul te tis stu den te bi uar yo fi Tad ari an gan wyobil<br />

ni qa leb ze mi mar Tu li po zi ti u ri qme de bi sad mi. sa va ra u dod, gen de ri<br />

nam dvi lad iq ne ba faq to ri, ro me lic aZ li e rebs po zi ti u ri qme de bis mo wi-<br />

20


winaaRmdegoba pozitiuri qmedebisadmi: studentebis da<br />

arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenlebis poziciebi<br />

nino javaxiSvili<br />

na aR mde ge Ta re zis ten to bas im mo ti viT, rom qa le bi ar ari an da Cag ru lebi<br />

da maT Ta vad ar surT po li ti ka Si mos vla. Se sa ba mi sad, Cve ni hi po Te za<br />

Sem de gi a: wi na aR mde go ba gen de ru li kvo te bi sad mi uf ro ma Ra li iq ne ba,<br />

vid re zo ga dad kvo te bis sis te mi sad mi.<br />

kvo te bis sis te mi sad mi uar yo fiT da mo ki de bu le bas da so ci a lu ri do minan<br />

to bis ori en ta ci as So ris kav Si ris kvle vi sas, aR moC nda, rom hi po Teza<br />

Sem de gi a: rac uf ro ma Ra lia so ci a lu ri do mi na to bis ori en ta ci a, miT<br />

uf ro wi na aR mde gi iq ne bi an ada mi a ne bi kvo te bis (maT So ris gen de ru lis)<br />

mi marT; xo lo, rac uf ro da ba lia so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta ci a<br />

miT ufro dauWeren mxars kvotebis sistemas.<br />

me To di<br />

gavzome socialuri dominantobis orientacia da damokidebuleba kvotebis<br />

sis te mis, xo lo Sem deg gen de ru li kvo te bis mi marT.<br />

socialuri dominantobis orientacia amave Teoriis avtorebis - sidaniusisa<br />

da pratos mier Seqmnili kiTxvariT gavzome. kvotebisadmi damokide<br />

bu le ba fo kus -jgu fu ri in ter vi us me To diT vik vli e. jgu fe bis mo nawi<br />

le ebs ve kiTx e bo di, ras fiq rob dnen po zi ti ur qme de ba ze, mis cak le ul<br />

formebze, dauWerdnen Tu ara mxars kvotebs saerTod da im SemTxvevaSi,<br />

Tu es zo ma mi mar Tu li iq ne bo da qa leb ze. fo kus jgu fis mo na wi le e bi Tavi<br />

anT da mo ki de bu le bebs ase ve 7-qu li an ska la ze afiq si reb dnen, sa dac 1<br />

niS nav da mi ni ma lur mxar da We ras, xo lo 7 — maq si ma lurs.<br />

kvle va Ca tar da sul 14 fo kus jguf Si. maT gan, 9 stud ne teb Tan (63 studenti),<br />

xolo 5 arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenlebTan (35<br />

mo na wi le).<br />

sainteresoa, rom mTel SerCevaSi - sul 98 adamiani, mxolod 15 mamakaci monawileobda,<br />

anu, SerCevis 14.7%. monacemebis damuSavebam aCvena, rom qal<br />

da mamakac monawileTa mosazrebebi erTmaneTisagan ar gansxvavdeboda.<br />

Se de ge bi:<br />

fo kus jgu fe bi<br />

aR moC nda, rom sa er Tod kvo te bis da ker Zod, gen de ru li kvo te bis mxar da-<br />

We ra gan sxva ve bu li a:<br />

cxri li #1 kvo te bi sa da gen de ru li kvo te bis mxar da We ra fo kus jgu fis<br />

wev re bis mi er<br />

stu den te bi<br />

ara sam Tav ro bo<br />

organizaciebis<br />

war mo mad gen le bi<br />

kvo te bis mxar da We ra Qqa le bi ma ma ka ce bi qa le bi ma ma ka ce bi<br />

sa Su a lo qu la 5.7 5.6 6.3 6.1<br />

stan dar tu li ga dax ra 1.2 0.5 17 0.6<br />

gen de ru li kvo te bi Qqa le bi ma ma ka ce bi qa le bi ma ma ka ce bi<br />

sa Su a lo qu la 4.9 4.8 5.4 5.1<br />

stan dar tu li ga dax ra 1.1 0.6 1.3 0.7<br />

21


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

ori ve fo kus jguf Si ga mov lin da po zi ti u ri qme de bis ro gorc mxar dam-<br />

We ri, ase ve sa wi na aR mde go mo saz re be bi. gan sa kuT re biT un da aRi niS nos<br />

stu den te bis fo kus jgu fe bi, sa dac sa qar Tve lo Si qal Ta po li ti ka Si<br />

nak le bad war mod ge nis prob le mis ga daW ris gzad mo na wi le eb ma Ta vad daasaxeles<br />

kvotebis sistema da ganixiles misi dadebiTi da uaryofiTi mxareebi.<br />

stu den te bi:<br />

da de bi Ti mxa re e bis aR mwe ri ti pu ri fra za ase Ti iyo:<br />

`kvotebis sistema droebiTi zomaa, es cnobilia. me mas mxars vuWer, mimaCnia,<br />

rom mdgomareobas namdvilad gamoasworebs da meti qali iqneba politi<br />

ka Si, rac gaz rdis de mok ra ti u lo bas~.<br />

kvo te bis sis te mis uar yo fi Ti mxa re e bis am sax ve li ti pu ri fra za ase Ti<br />

iyo:<br />

`mxolod raodenobis gazrda ar aris sakmarisi, radgan bevri qalis mosvla<br />

po li ti ka Si ar niS navs imas, rom isi ni da mo u ki de be li po li ti ko se bi<br />

iq ne bi an da se ri o zul clvi le bas Se i ta nen gad wyve ti le bis mi Re bis proces<br />

Si~.<br />

`par ti is li de re bi Zi ri Ta dad im gvar qa lebs asa xe le ben kan di da te bad,<br />

rom le bic ma Ti mor Ci le bi iq ne bi an da maT Se xe du le bebs ga a ta re ben mxolod<br />

da ara sakuTar, damoukidebel azrs. kvotebis sistemis SemoReba,<br />

savaraudod, gamoiwvevs amgvari qalebis ricxvis zrdas, rac raodenobriv<br />

zrdas niS navs, da ara xa ris xob rivs~. es mo saz re ba eTan xme ba gav rcele<br />

bul ar gu ments kvo te bis sis te mis wi na aR mdeg, ro me lic am bobs, rom<br />

par ti is li de re bi swo red am gva ri me qa ni ku ri ricx vis gaz rdiT Se mo i-<br />

far gle bi an da amiT `or kur dRels~ mok la ven: val sac mo ix di an kvo te bis<br />

wi na Se da Ta vi si mor Ci li kon tin get is ra o de no ba sac gaz rdi an.<br />

ara sam Tav ro bo or ga ni za ci is wev re bi:<br />

`ar maqvs ime di, rom Cve ni wi na da de ba kvo te bis Se sa xeb ga va, rad gan<br />

sa zo ga do e ba, par la men tis sa xiT, mas mxars ar da u Wers, jer ar aris<br />

mzad. mag ram ma inc wa mo viwy eT es ini ci a ti va, ra Ta far To sa zo gado<br />

e bis yu radR e ba mi viq ci oT da de ba te bis sag nad vaq ci oT qal Ta<br />

po li ti ka Si mci red war mod ge nis prob le ma.~<br />

`par la men tSi am gva ri ini ci a ti vis war dge nis pro ce du ra Za li an<br />

rTu li a, jer jgu fi re gis trir de ba, Sem deg un da Se ag ro vo 32000<br />

xel mo we ra, Sem deg es xel mo we re bi un da da a das tu ro no ta ri us Tan.<br />

amas di di dro, ener gia da Tan xe bi Wir de ba, mag ram Cven ga vi a reT<br />

yve la es eta pi qa le bis po li ti ka Si mos vlis uke Te si pi ro be bis Seqmnis<br />

miz niT~<br />

`kvo te bis sis te ma Si ve ra fer sa gan ga Sos ver vxe dav, sa yo vel Ta o-<br />

daa cnobili, rom es droebiTi zomaa disbalansis aRsadgenad. gasage<br />

bi a, rom es xe lov nu ri gza a, mag ram sak ma od na yo fi e ri, msof lio<br />

ga moc di le ba amas aC ve nebs~.<br />

sa wi na aR mde go mo saz re ba:<br />

`kvo te bis sis te mis Se mo Re ba na ad re vi a, sa zo ga do e ba amas ver ga i-<br />

22


winaaRmdegoba pozitiuri qmedebisadmi: studentebis da<br />

arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenlebis poziciebi<br />

nino javaxiSvili<br />

gebs, arc par la men ti da u Wers mxars, miT ume tes, rom ami si ga mocdi<br />

le ba gvaqvs, er Txel uk ve iyo mcde lo ba ram de ni me wlis win da<br />

Ca ag des~.<br />

`miuxedavad imisa, rom samoqalaqo sazogadoeba CvenTan TiTqmis<br />

Ca mo ya lib da, is ma inc ar aris mzad qal Ta sa kiTx is gan xil vi saT vis.<br />

iT vle ba, rom am etap ze sxva uf ro mniS vne lo va ni prob le maa ga dasaW<br />

re li.~<br />

socialuri dominantobis orientacia<br />

ara sam Tav ro bo or ga ni za ci e bis war mo mad gen le bis 97%-s aR mo aCnda<br />

dabali socialuri dominantobis orientacia, xolo studente<br />

bi dan - 65%-s.<br />

socialuri dominantobis orientaciis saSualo monacemebi warmodgenilia<br />

cxril Si:<br />

cxri li #2 socialuri dominantobis orientaciis saSualo qula<br />

stu den te bi<br />

ara sam Tav ro bo<br />

organizaciebis<br />

war mo mad gen le bi<br />

so ci a lu ri<br />

do mi nan to bis<br />

ori en ta ci is<br />

qa le bi ma ma ka ce bi qa le bi ma ma ka ce bi<br />

sa Su a lo qu la 38.7 38.5 21.3<br />

stan dar tu li<br />

ga dax ra<br />

4.34 1.45<br />

socialuri dominantobis orientaciis saSualo qula orive jgufSi daba<br />

lia (ma Ra li qu la iwy e ba 70-dan).<br />

gan xil va<br />

ga mo kiTx ul Ta aS ka ra ume te so bas so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta cia<br />

da ba li aR mo aC nda, es araa ga sak vi ri da em Txve va am kon struq tis av to rebis<br />

da ma Ti ko le ge bis mi er Ca ta re bul kvle vebs msof li os mra val qveya<br />

na Si. ker Zod, ara sam Tav ro bo or ga ni za ci e bis war mo mad gen lebs so ci a-<br />

lu ri do mi nan to bis Te o ri is av to re bi pro fe si a Ta im jgufs - ie rar qi is<br />

Se ma sus te be li — mi a kuT vne ben, ro me lic ada mi an Ta Ta nas wo ro ba ze zrunavs<br />

da Se sa ba mi sad, maT so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta ci ac da ba li<br />

un da hqon deT. (Si da ni us & Prat to, 1999). rac Seexeba studentebs, aq ierarqiis<br />

Se ma sus te be li an ga maZ li e reb li spe ci a lo be bi/ fa kul te te bi ga mo i yo fa,<br />

kerZod, fsiqologia da sociologia calsaxad ierarqiis Semasustebeli<br />

specialobebia, ekonomika da iurisprudencia 1 - ierarqiis gamaZlierebeli.<br />

kvo te bis sis te mi sad mi mxar da We ris sa Su a lo maC ve neb li sak ma od ma Ra-<br />

1 Tumca, Tu iuristi e. w. `daCagruli mosaxleobis~ advokatad imuSavebs, maSin, es ierarqiis<br />

Semasustebeli profesia iqneba.<br />

23


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

lia — 5.9, (maqsimumi SeiZleba 7 yofiliyo), rac aseve mosalodneli iyo,<br />

radgan arasamTavrobo organizaciebis warmomadgenelebi Tavad ibrZvian<br />

de mok ra ti is dam kvid re bi saT vis. ase ve, stu den te bi iT vle bi an Se da re biT<br />

li be ra lu ri fa se u lo be bis ma ta reb le bad (Si da ni us & Prat to, 1999; Car mi nes &<br />

Mer ri man, 1993).<br />

is faq ti, rom gen de ru li kvo te bi sad mi mxar da We ra nak le bi iyo - sa Su a-<br />

lo maC ve ne be li 5.05, ase ve ar iw vevs gak vir ve bas ga mom di na re Cve ni sa zogadoebis<br />

aSkara maskulinuri xasiaTidan (surmaniZe, 2003; javaxiSvili,<br />

2003; Ja vak his hvi li, Kho me ri ki, 2003) da iqedan, rom zogadad, qalebisadmi mimar<br />

Tul kvo tebs nak le bad uWe ren mxars, vid re mo xu ce bis, an SezR u du li<br />

Se saZ leb lo bis mqo ne pir Ta mi marT (Qu inn et all, 2001; Mur rell et all, 1994; Na cos te,<br />

Hum mels, 1994). ama ve dros, es maC ve ne be li sak ma ri sad ma Ra lia da isev studen<br />

te bi sa da ara sam Tav ro bo or ga ni za ci e bis war mo mad gen le bis de mok ratiulobiT<br />

SeiZleba aixsnas.<br />

rac uf ro da ba lia so ci a lu ri do mi nan to bis ori en ta ci a, miT uf ro uWeren<br />

mxars kvo te bis sis te mas (po zi ti ur qme de bas), xo lo rac uf ro ma Ralia<br />

socialuri dominantobis orientacia, miT ufro ewinaaRmdegebian<br />

kvo te bis sis te mas. igi ve Se iZ le ba iT qvas gen de rul kvo teb ze. da das turda<br />

ag reT ve hi po Te zac, rom wi na aR mde go ba gen de ru li kvo te bi sad mi ufro<br />

ma Ra li a, vid re, zo ga dad, kvo te bi sad mi.<br />

24


mfcj!qpmjujlbTj<br />

lela gafrindaSvili


ariergardSi Tu avangardSi –<br />

qalebis arCevani<br />

Llela gafrindaSvili (1967) kavSiris `qalebis<br />

iniciativa <strong>Tanasworobis</strong>aTvis~<br />

Tavmjdomare da iv. javaxiSvilis saxelobis<br />

Tbilisis saxelwofo universitetis<br />

profesori (sociologiis mimarTuleba).<br />

misi akademiuri da sazogadoebrivi saqmianoba<br />

dakavSirebulia <strong>saqarTveloSi</strong> qal-<br />

Ta kulturis, qalTa moZraobis istoriis<br />

kvlevasTan, <strong>genderuli</strong>/qalTa/feministuri<br />

kvlevis da ganaTlebis xelSewyobas-<br />

Tan. Aaris am sakiTxebTan dakavSirebuli<br />

mravali kvlevis da publikaciis avtori.


ariergardSi Tu avangardSi – qalebis arCevani<br />

lela gafrindaSvili<br />

Tanamedrove <strong>saqarTveloSi</strong> <strong>genderuli</strong> Tanasworobaze refleqsia<br />

moiTxovs gaviazroT am sakiTxis mTeli istoria, rac gulisxmobs pasuxs<br />

kiTxvaze: aqvs Tu ara <strong>Tanasworobis</strong> ideas sakuTriv qarTuli saTave? Dda<br />

Tu sawyisi wertili arsebobs, maSin rogor ukavSirdeba igi dRevandelobas?<br />

mxolod aseTi samuSaos Sesruleba mogvcems saSualebas racionalurad<br />

SevafasoT qalTa moZraobis postsabWoTa gamocdileba da gaviazroT samomavlo<br />

perspeqtiva.<br />

XIX saukunis <strong>saqarTveloSi</strong> qalebma SeZles gadaelaxaT feodalur-partiarqaluri<br />

Sexedulebebi da moepovebinaT TavianTi adgili sazogadoebaSi.<br />

maTi Zalisxmeva erT-erTi mZlavri nakadi iyo rusifikaciis sawinaaRmdego<br />

moZraobaSi, romelic saganmanaTleblo kampaniis saxiT gaformda. 1879 wels<br />

Camoyalibebuli `qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazogadoeba~<br />

gaxda qalebis, rogorc socialuri jgufis, Camoyalibebis provokatori.<br />

swored am jgufis mecadineobiT SesaZlebeli gaxda gogonebisTvis<br />

ganaTlebis uflebis mopoveba, ramac niadagi moamzada maTi ekonomikuri<br />

damoukudeblobisaTvis. TiTqmis yvela mazraSi gaCnda qalTa SemoqmedebiTi,<br />

sazogadoebrivi da saqvelmoqmedo organizaciebi. amis paralelurad<br />

gamoica qarTvel mweral qalTa nawarmoebebi, maT mier naTargmni, ucxouri<br />

literatura da, rac yvelaze mTavaria, daiwyo sazogadoebrivi diskusia<br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebze.<br />

70-iani wlebidan moyolebuli saukunis dasasrulamde ar arsebobda<br />

perioduli gamocema, romelSic weliwadSi erTxel mainc ar gamarTuliyo<br />

polemika `dedaTa kiTxvaze~. am polemikas Sedegad mohqonda qalis<br />

rolisa da daniSnulebis Sesaxeb tradiciuli Sexedulebebis gadasinjva,<br />

<strong>Tanasworobis</strong> ideis evropuli istoriis gacnoba da qalTa jgufebs Soris<br />

solidarobis gaZliereba.<br />

meoce saukunis dasawyiss da social-demokratiis ideis gamoCenas ukav-<br />

Sirdeba qalTa moZraobis meore talRa, romlis samizned socialuri samar-<br />

Tlianobis da <strong>Tanasworobis</strong> ideebi iqca. yvelaze aqtualuri gaxda qalis<br />

samoqalaqo uflebebi: arCevnebSi monawoleobis ufleba: iTargmna avgust<br />

bebelis `qali da socializmi~, `amomrCeveli qali~, gaCndnen qarTveli<br />

sufraJistebi da maTi gaerTianebebi: `qalTa <strong>Tanasworobis</strong> saqarTvelos<br />

kavSiris `qarTvel qalTa sazogadoeba~, `kavkasiel qalTa sazogadoeba~. am<br />

moZraobas SeuerTda pirveli talRis monawile qalTa didi nawili.<br />

1918 wels saqarTvelos erovnuli sabWo arCevnebisTvis emzadeboda. yvela<br />

partia Tavis kandidatebs asaxelebda. social-demokratebis Sekrebaze,<br />

roca nino tyeSelaSvilma kandidatebs Soris vercerTi qali ver<br />

aRmoaCina, sityva moiTxova:<br />

`me mWermetyveli ara var, sazogadoebaSi laparaks gavurbivar. warsulma,<br />

qalis fexSekrulma cxovrebam qali daamunja, magram Tqven axla iseTi<br />

usamarTlobis winaSe dagvayeneT, rom qvac enas amoidgams. qali ojaxs<br />

uvlis, Svilebs uzrdis qveyanas, sazogadoebas emsaxureba, riTac da rogorc<br />

SeuZlia, cota gvyvandnen revolucioneri qalebi? Tqven 20 kacSi<br />

27


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

erTi qalic ver amogirCeviaT..~. gamosvlis bolos, ninom partias 5 kandidati<br />

qali SesTavaza, magram amaod. Ggawbilebulma oratorma da misma<br />

Tanamoazreebma (k. miqelaZe, a. RviniaSvili, a. xaxutaSvili, d. gelovani, b.<br />

xositaSvili) protestis niSnad, demonstraciulad datoves kreba.<br />

qalebis samoqalaqo da politikuri uflebebis mopovebisaTvis gaSlilma<br />

moZraobam mainc gamoiRo Sedegi. 1919 wlis TebervalSi Catarebuli<br />

sayovelTao arCevnebis Sedegad, damfuZnebeli krebis wevri gaxda 130<br />

deputati, maT Soris iyo 4 (3%) qalic: e. ColoyaSvili. Ee. maxvilaZe, a.<br />

soloraSvili. q. SaraSiZe. (26 adgiliani kvota ganisazRvra erovnuli umciresobebis<br />

warmomadgenelTaTvis!) 1921 wlis 21 Tebervlis konstituciaSi<br />

ki Caiwera:<br />

`orive sqesis moqalaqe Tanasworia rogorc politikur, ise samoqalaqo,<br />

ekonomikur da saojaxo uflebiT~ (moxli 39).<br />

magram qalebi xedavdnen, rom <strong>Tanasworobis</strong> konstituciuri garantia da<br />

realoba Zalian gansxvavdeboda erTmaneTisgan. `demokratiis~ rogorc<br />

Rirebulebis gaufasurebas eZRvneba maT mier am periodSi dawerili<br />

uamravi publicisturi werili. maT Soris Zalian mniSvnelovania dramaturgi<br />

qalis, natalia azianis, werili: `interviu qalbaton demokratias-<br />

Tan~. sayovelTao qaosiT da usamarTlobiT gabezrebuli natalia gadawyvets<br />

qalbatoni demokratiis monaxulebas da aRmoaCens, rom nacvlad<br />

mdidruli apartamentebisa, igi bnel sardafSi cxovrobs. SimSilisa da<br />

sicivisagan datanjuli demokratia uambobs Tavis stumars misi tanjuli<br />

bedis Sesaxeb: rogor miaTxoves jer ruseTis imperiis moxeles, Semdeg –<br />

menSeviks da rogor uRalata orive qmarma:<br />

` ...ubedudureba is aris, rom mesameT mipireben gaTxovebas. Aar vici, viRac<br />

bolSeviki gamoCenila, exla is mearSiyeba, did bednierebas mpirdeba, magram<br />

ra vqna, rogor gavbedo?...~<br />

Tavzardacemuli natalia gulwrfelad urCevs qalbaton demokratias – aRaravis<br />

aRar misTxovdes, radgan aucileblad giRalatebeno.<br />

bolSevikebis mmarTvelobam, sabWoTa reJimma ideologiur saburvelSi<br />

gaaxvia <strong>Tanasworobis</strong> idea. magram bevrisTvis maSinac naTeli iyo, rom am<br />

kriminalur wyobas mxolod `rabotnica-kolxoznicebi~ da `komsomolka-komunistkebi~<br />

ainteresebda da ara – kritikulad moazrovne qalebi.<br />

swored amitom gausworda igi sazogadoebis yvelaze niWier, Semoqmed da<br />

progresul nawils, romelTa Soris bevri iyo qali.<br />

postsabWoTa periodis <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa sazogadoebrivi aqtiurobis<br />

dasaxasiaTeblad, aucilebelia arasamTavrobo seqtoris, samoqalaqo<br />

sazogadoebis ganviTarebis tendenciebs gadavxedoT. 1992 wlidan dRemde<br />

9000-ze meti arasamTavrobo organizacia registrirebuli, romelTaganac,<br />

cxadia, mxolod 10-20 procentia aqtiuri. maT ricxvSi daaxloebiT<br />

40% orientirebulia iseT problemebze, romlebic qalTa sakiTxebs<br />

nawilobriv an srulad faravs. organizaciaTa liderTagan 25%-s qalebi<br />

Seadgenen.<br />

qalTa politikuri liderobis ideis realizaciis mTavar instruments war-<br />

28


ariergardSi Tu avangardSi – qalebis arCevani<br />

lela gafrindaSvili<br />

moadgens gaeros `qalis mimarT Zaladobis yvela formis aRmofxvris konvencia~,<br />

romelsac saqarTvelo 1994 wels miuerTda.<br />

1999 wlidan qalTa arasamTavrobo organizaciebma daiwyes konvenciis<br />

erT-erTi fundamenturi sakiTxis `kvotirebis ideis~ lobireba. 2001-2003<br />

wlebSi saqarTvelos parlamentSi 4 aseTi iniciativa Sevida. zogi maTgani<br />

interfraqciul jgufSive Cavarda, zogi ki – saparlamento mosmenebisas.<br />

Tanamedrove <strong>saqarTveloSi</strong> qalis politikuri monawileobis suraTi<br />

zustad imeorebs saerTaSoriso gamocdilebis logikas: qalebis warmomadgenloba<br />

yvelaze maRalia adgilobrivi TviTmmarTvelobis organoebSi,<br />

Semdeg modis – sakanonmdeblo organo da bolos – aRmasrulebeli<br />

xelisufleba.<br />

`vardebis revoluciis~ Semdeg, xelisuflebis yvela doneze, qalebis raodenobis<br />

mkveTri kleba SeiniSneba.<br />

sakanonmdeblo organoSi qalebis monawileobis dinamika kargad Cans Semdeg<br />

monacemebSi:<br />

weli<br />

sakanonmdeblo<br />

organo<br />

deputatTa<br />

saerTo<br />

raodenoba<br />

deputat<br />

qalTa<br />

raodenoba<br />

deputat<br />

qalTa<br />

raodenoba<br />

%-ulad<br />

damfuZnebeli<br />

1919<br />

130 4 3%<br />

kreba<br />

1990 uzenaesi sabWo 250 18 (7.2%)<br />

1992 parlamenti 222 14 6.3 %<br />

1995 parlamenti 250 16 6.4 %<br />

1999 parlamenti 235 17 7.2 %<br />

2003 parlamenti 217 22 9.7 % %<br />

2008 parlamenti 150 8 5.3%<br />

mTavari kiTxva, romelic qalTa moZraobis warmomadgenlebisaTvis<br />

dRemde aqtualuria, aris garkveva imisa, Tu ras irCevs Tanamedrove<br />

saqarTvelos moqalaqe qali: iSromos da imoRvaweos ariergardSi Tu demokratiuli<br />

gardaqmnebis nakads saTaveSi moeqces da misi avangardi gaxdes?<br />

ra aris maTi arCevanis mizezi?<br />

qalis politikuri monawileobis da <strong>Tanasworobis</strong> ideaTa realizaciis<br />

procesSi aseve lobirebisas, umniSvnelovanesia qalTa jgufebs Soris<br />

solidaroba. pirveli da meore talRis qalTa moZraobas <strong>saqarTveloSi</strong><br />

es problema hqonda, magram misma nawilma gaerTianeba SeZlo da mxolod<br />

maSin miaRwia warmatebas. Tumca, jer kidev 1918 wels, kato miqelaZe ekaterine<br />

gabaSvils swerda:<br />

`veraviTari zemodan boZebuli ufleba Cven ver gvixsnis, Tu TviT qalebi<br />

ar movindomebT Cveni adamianuri pirovnebis aRdgenas. gadaxedeT Cvens<br />

ubadruk cxovrebas, Tu ra cota sWirdebaT mamakacebs saxelisa da avtoritetis<br />

mosapoveblad da ra didi Sroma da tanjva – qalebs, rom ubralo<br />

29


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

yuradReba miiqcion. Cven unda SevqmnaT atmosfera qalTa Semoqmedur<br />

ZalTa da aqtiurobis asaRorZineblad da es moxdeba maSin, roca qalebi<br />

daiswavlian sakuTari Tavisa da urTierT pativiscemas, romelsac miscems<br />

maT sazogadoebrivi cxovreba. is, vinc dRes iZaxis `sworuflebianni<br />

varT~-o , mas arasodes ganucdia sulieri tanjva Tavisi uuflebo mdgomareobis<br />

gamo.. Cven unda SevqmnaT namdvili sulieri kavSiri, rom aravi-<br />

Tarma winaaRmdegobam ar SegvaSinos da ar gagvacalkeos. saWiro ar aris<br />

simravle ricxvisa. Zala erTobaSia da ara – ricxvSi...~<br />

2009 wlis dasawyisidan, xelisufleba `demokratiis meore talRaSi~<br />

CasarTvelad gvixmobs. qarTuli qalTa moZraobis mesame talRas ki jerjerobiT<br />

ar moufiqrebia idea an ideebi, romelTa garSemo gaerTianebas<br />

SeZlebs. cxadia, dRes 19-20-e saukunis realobisgan gansxvavebuli realobaa,<br />

magram qalTa problemebis simravle gvaiZulebs davfiqrdeT<br />

sakiTxze, romelic am problemaTagan umTavresia.<br />

30


mfcj!qpmjujlbTj<br />

eka aRdgomelaSvili


~mTavaria profesionalizmi<br />

da ara sqesi?~<br />

eka aRdgomelaSvili (1969) `qalTa<br />

iniciativebis mxardam-<br />

Weri jgufis~ aRmasrulebeli<br />

direqtori. genderis specialisti.<br />

upiratesad muSaobs genderisa<br />

da seqsualobis Temebze,<br />

2006 wlidan aris pirveli<br />

lgbt Jurnal`me~-s redaqtori.<br />

2000 wlidan muSaobs mediakvlevebze.


~mTavaria profesionalizmi da ara sqesi?~<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

qarTulenovani media yovelTvis iCenda met-nakleb yuradRebas calkeuli<br />

politikosi qalebis mimarT (calke sakiTxia, Tu rogor xdeboda<br />

politikaSi monawile subieqtebis <strong>genderuli</strong> markireba). Tumca, iseTi<br />

sakiTxebiT, rogoricaa qalTa politikuri monawileobis dabali<br />

done qveyanaSi, misi gamomwvevi mizezebi Tu problemis gadaWris gzebi,<br />

naklebad interesdeboda. am TvalsazrisiT, 2008 wlis winasaarCevno<br />

maraToni imiTac iyo mniSvnelovani, ramdenadac mediaSi kanti-kuntad,<br />

Tumca mainc daiwyo saubrebi zogadad qalTa politikuri aqtivobis<br />

mniSvnelovanebasa da saWiroebaze. qalTa arasamTavrobo organizaciebis<br />

politikur partiebTan mravalwliani muSaobis garda, am sakiTxiT mediis<br />

dainteresebas da sajaro diskusebis provocirebas amjerad xeli qar-<br />

Tul politikaSi gamoCenilma axalma politikurma subieqtma ~qalTa partiamac~<br />

Seuwyo.<br />

winasaarCevno mediis mimoxilvamde, suraTis ukeT warmosaCenad statistikas<br />

moviSvelieb. 2008 wlis saparlamento arCevnebSi monawile 12<br />

partiidan da blokidan xuTprocentiani barieris gadalaxva mxolod<br />

4 saarCevno subieqtma SeZlo. Tu winasaarCevno partiul siebSi qalebi<br />

saerTo raodenobis 28 procentiT iyvnen warmodgenilebi, kidev ufro<br />

TvalSisacemi iyo <strong>genderuli</strong> disbalansi maJoritar kandidatTa Soris<br />

_ 12%. centraluri saarCevno komisiis mier 4 ivliss gamoqveynebuli<br />

saboloo Sedegebis mixedviT, 150-kacian parlamentSi sul 9 qalia (6%).<br />

maT Soris 8 proporciuli wesiTaa arCeuli, 1 ki maJoritaruli siiT<br />

gavida. qveynisaTvis, sadac mosaxleobis 53 procents qalebi Seadgenen,<br />

amgvari Tanafardoba sakmaod araadekvaturia. Tu wina saparlamento<br />

arCevnebis Sedegebs gadavavlebT Tvals, movlenaTa ganviTarebis dinamika<br />

naklebad iZleva optimizmis safuZvels (1992 w – 5%, 1995 – 5.8%,<br />

1999 – 6.8%, 2004 – 9,3%).<br />

mizezebi, romlebic negatiur gavlenas axdens qalebis aqtiur CarTvaze<br />

politikur procesebSi, sxvadasxvaa – saarCevno kanonmdeblobidan<br />

dawyebuli, sazogadoebaSi arsebuli tradiciuli <strong>genderuli</strong> stereotipebiT<br />

damTavrebuli. yovel SemTxvevaSi, sazogadoebis umravlesoba<br />

`qarTveli qalis gansakuTrebul rolsa da adgilze~ saubrisas sazogadoebriv<br />

cxovrebaSi, politikur aqtivobas rom namdvilad ar gulisxmobs,<br />

es am statistikidanac kargad Cans.<br />

partiaSi qalebis ricxviT jerjerobiT `saqarTvelos respulikur partia~<br />

da `leiboristuli (Sromis)~ partia lideroben. Tumca, qalTa politikuri<br />

aqtivobis gazrdis aucileblobaze dRes yvela politikuri Zala<br />

Tanxmdeba. rac Seexeba misaRwev strategiebs, amaze umetesobas sakmaod<br />

bundovani warmodgena aqvs. am TvalsazrisiT, erTaderTi, rac maT aer-<br />

TianebT, genderul kvotebis SemoRebis mimarT kritikuli damokidebulebaa.<br />

`qalTa partiis~ garda, politikuri speqtris arc erTi warmomadgeneli<br />

misaRebad ar Tvlis kvotirebis princips rogorc <strong>genderuli</strong><br />

disbalansis daZlevis erT-erT saSualebas. kvotirebis mowinaaRmdegeTa<br />

mTavari argumenti parlamentSi araprofesionali kadrebis Sedinebis<br />

saSiSroebaa. profesionalebs moZebna da waxaliseba sWirdebaT, ara-<br />

33


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

profesionalebs _ momzadeba, am yvelafers ki politikuri neba da Zalauflebis<br />

gadanawilebis realuri survili. ise ki, profesionalurobis<br />

TvalsazrisiT, Cveni parlamentis Semadgenlobas Tu gadavxedavT,<br />

amgvari SiSi cota gazvidebuli meCveneba.<br />

specialuri meqanizmebis ararsebobis pirobebSi, situaciis Secvla mniSvnelovanwilad<br />

damokidebulia calkeuli politikuri partiebis xelmZ-<br />

Rvanelobis keTil nebaze, romelTa umetesobac daaxloebiT amgvarad<br />

afasebs qalTa politikuri gaaqtiurebis xelSesawyobad specialuri<br />

meqanizmebis SemuSaveba-amoqmedebas:<br />

`politika avtobusi ar aris da qalisTvis adgilis daTmoba ar Rirs.<br />

qalma sakuTari adgili Tavad unda moipovos. rogorc ki vityviT, qalebs<br />

adgili unda davuTmoT, es ukve Seuracxyofaa. es ukve niSnavs,<br />

rom raRaciT arasrulfasovania qali da Tu adgili ar dauTme, ise Tavisas<br />

ver miaRwevs. es rom araswori warmodgenaa, gviCvenebs rogorc<br />

msoflio istoria da ise _ saqarTvelos warsulic. ubralod, dro<br />

unda imas, rom qalma Tavis TavSi igrZnos is Tavdajerebuloba, romelic<br />

politikur moRvaweobas sWirdeba~. _ ramaz sayvareliZe.<br />

cxadia, amgvari midgoma Tavidanve ugulvebelyofs im araTanabar winasastarto<br />

pirobebs, romelSic qalebi da kacebi imyofebian: mag. politikuri<br />

socializaciis procesSi arsebuli <strong>genderuli</strong> gansxvavebebi,<br />

romelic Tavis mxriv, ganapirobebs qalis politikaSi mosvlis dabal<br />

motivacias; rogorc materialuri, ise aramaterialuri resursebis<br />

araTanabari xelmisawvdomoba qalebisa da mamakacebisaTvis, rac zRudavs<br />

qali politikosebis SesaZleblobebs; Sidapartiuli diskriminaciuli<br />

damokidebuleba, romlis wyalobiTac qalebi naklebad arian<br />

warmodgenilebi sapasuxismgeblo postebze da rogorc wesi, partiuli<br />

siis boloSi arian moqceulebi; sazogadoebaSi arsebuli stereotipebi,<br />

romelic gavlenas axdens amomrCevlis gadawyvetilebaze Tanabari pirobebis<br />

SemTxvevaSic ki arCevani mamakaci politikosis sasargeblod gaake-<br />

Tos da a.S.<br />

SedarebiT aqtiuri politikosi qalebi, romlebic, erTi mxriv, akrZalul<br />

sajaro sivrceSi iWrebian da imavdroulad, cdiloben SeinarCunon<br />

patriarqaluri kulturisaTvis misaRebi imiji (raTa ar dakargon<br />

qaluroba), politikuri ambiciebis gasamarTleblad sakuTar aqtivobas<br />

sazogadoebisaTvis socialurad daucvel fenebze zrunvis moTxovnilebiT<br />

xsnian. iziareben ra gavrcelebul Teziss, rom qaluri politika socialuradaa<br />

orientirebuli da es daadastura msoflio gamocdilebam,<br />

am tipis politikosebi cdiloben Seesabamebodnen tradiciul molodinebs<br />

da ar iTxoven imaze met Zalauflebas, vidre amis saSualebas <strong>genderuli</strong><br />

sistema aZlevs. am tipis politikosi qalebi, erTi mxriv, SeiZleba<br />

orientirebulni iyvnen problemebis gadaWraze, romelic gavlenas<br />

moaxdens qalebis mdgomareobaze, magram, imavdroulad, rogorc wesi,<br />

naklebad cdiloben Secvalon tradiciuli midgomebi qalTa sakiTxisadmi.<br />

maTi saarCevno politika mSvidia da gawonasworebuli, raTa ar<br />

gaaRizianon mamakaci amomrCevlebi. maT ritorikaSi sakmaod xSirad gvx-<br />

34


~mTavaria profesionalizmi da ara sqesi?~<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

vdeba sityvaTSeTanxmebebi: qali-deda, qali-erTguli meuRle, mzrunveli<br />

diasaxlisi da a.S.<br />

`qveynisaTvis rTul periodSi qarTvelma qalebma sakuTar mxrebze itvirTes<br />

mZime funqcia. Tavis droze mec amitom momiwia biznesSi CarTva<br />

da moxaruli var, rom qalebis es keTilSobiluri aqtivoba fasdeba.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> jer kidev uamrav adamians uWirs da es yvelaze zustad<br />

qalebma viciT. qali xom deda da meuRlea...<br />

... iq sakuTari Tavis warmosaCenad da salaparakod misvlas ar vapireb...<br />

konstruqciul, saqmian parlamentSi Cemi Tavi warmomidgenia dedafutkris<br />

mdgomareobaSi.~<br />

rusudan kervaliSvili. kviris qronika, #16, 21-27 aprili.<br />

qali politikosis kidev erTi imiji, genderulad neitralur pozicias<br />

gulisxmobs. am tipis qali politikosebi aqcents profesionalizmze<br />

akeTeben da rogorc wesi, an Tavs arideben qalTa problemebis calke<br />

sakiTxad gamoyofas da masze saubars, an meorexarisxovnad Tvlian („ara<br />

mgonia, rom <strong>saqarTveloSi</strong> es sakiTxi mwvaved idges, Tumca, udavod, arsebobs.`<br />

nino burjanaZe). vinaidan qalis politikuri monawileoba, es ufro<br />

metad gamonaklisia, vidre wesi, amitom maTi magaliTi ar gamodgeba sxva<br />

qalebis cxovrebiseuli TviTrealizaciisaTvis.<br />

profesional politikos qalTa am tipisaTvis damaxasiaTebelia imis mtkiceba,<br />

rom qalisaTvis profesiuli politikuri kariera aratipiuria.<br />

imisaTvis, rom xazi gausvavn sakuTar gansakuTrebulobasa da rols,<br />

isini aucileblad Tvlian amtkicon stereotipuli <strong>genderuli</strong> normebis<br />

uryevoba sxva danarCeni qalebisaTvis („mimaCnia, rom qali <strong>saqarTveloSi</strong><br />

isedac privilegirebul mdgomareobaSia, xolo, Tu is diasaxlisia, sulac<br />

ar niSnavs, rom daCagrulia. ver vityvi, romelia ukeTesi, ojaxi Tu<br />

politika - maT Soris ukeTesi an uaresi ar arsebobs`. fiqria CixraZe).<br />

sakiTxis mimarT genderulad neitraluri midgoma aqvs Tina xidaSelsac.<br />

arsebuli rTuli struqturuli Tu situaciuri barierebis daZlevis<br />

mTavar strategiad is maRal profesionalizmsa da politikuri mokav-<br />

Sirebis Ziebis gzas miiCnevs da ewinaaRmdegeba kvotirebis sistemis SemoRebis<br />

saWiroebas. Tumca, sxva `profesionali~ qali politikosebisagan<br />

gansxvavebiT, Tavs ar aridebs am sakiTxebze sakuTari poziciis Riad<br />

dafiqsirebasa da argumentirebas.<br />

`im qalebma, romlebic ukve arian politikaSi, biznesSi, mediaSi... unda<br />

gaaCinon motivacia, rom mTavaria profesionalizmi da ara sqesi...<br />

politikaSi mniSvneloba ara aqvs, qali xar Tu kaci. pirvel rigSi mniSvnelovania<br />

profesionalizmi, codna, gamocdileba, principuloba.<br />

mTavari is ki araa parlamentSi vin iqnebian, qalebi Tu kacebi, aramed -<br />

goniereba, wesiereba... qalebis sasargeblod erTaderTi ram SemiZlia<br />

vTqva, rom qalebi ufro met pasuxismgeblobas grZnoben xolme, rogorc<br />

wesi...~<br />

(Tina xidaSeli. Toq-Sou `tabu~. 07.05.08)<br />

35


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

saerTo isteriam, romlis fonzec bolo saparlamento arCevnebSi<br />

monawile subieqtebis mTavari strategiad amomrCevlebisaTvis sxvaze<br />

metad `prouflisturobis~ mtkiceba iqca, qali-politikosis kidev erTi<br />

imijis Seqmnas Seuwyo xeli. moinanie codvili, romelic aRiarebs saku-<br />

Tari qcevis Seusabamobas eklesiis SexedulebasTan qalis rolisa da adgilis<br />

Sesaxeb sazogadoebaSi:<br />

~minda Tqveni pirveli kiTxviT daviwyo: qali politikaSi ufro uke-<br />

Tesi arCevania Tu mamakaci politikaSi. Tema Tavisi SinaarsiaTa da<br />

specifikiT cota saxifaToc ki SeiZleb iyos winasaarCevno period-<br />

Si, imitom rom Cveni poziciis gamo, SeiZleba mamakaci amomrCeveli<br />

dagvakargvinos, magram mainc gavbedoT da vTqvaT, rasac vfiqrobT...<br />

dasawyisSive minda vTqva, rom me, rogorc erTi TqvenTagani, marTlmadidebeli<br />

aRmsarebeli upirobod viReb formulas, frazasa da mtkicebulebas,<br />

rom kaci aris Tavi da qali mas unda morCilebdes, es mec<br />

ki, qals, romelsac miaCnia, rom yovelTvis viyavi damoukidebeli, aqtiuri<br />

da a.S. upirobod viReb am frazas da am ganmartebas~.<br />

eka beselia. gadacema `tabu~. 07.05.08<br />

zemoT CamoTvlili imijis matarebeli qali politikosebi, imisda miuxedavad,<br />

aRiareben Tu uaryofen sakuTar gansxvavebuloba, uars amboben<br />

qalebis, rogorc specifiuri jgufis interesebis gamoyofaze. cxadia,<br />

maTi politikuri karierisaTvis ufro mniSvnelovania ara jgufuri, aramed<br />

zogadsamoqalaqo interesebi.<br />

~qalebi zogadad politikaSi da, miT umetes, maRali rangis Tanamdebobebze<br />

faqtiurad ar arian. an Tu arian, ZiriTadad iseTebi, romlebic<br />

Tavad Cven, qalebs ar mogvwons da romlebic qaluri solidarobis<br />

principiT ar moqmedeben anu ar TamaSoben `qaluri TamaSebiT~. gamodis,<br />

rom qali absoluturad gamoTiSulia sazogadoebrivi cxovrebisgan<br />

maSin, roca yvela sxva doneze qali gadamwyvet rols asrulebs.~<br />

lia muxaSavria. sainformacio biuleteni ~qali da politika~.<br />

marti.2008<br />

~qalTa partia~, romelic swored arCevnebiswina periodSi Seiqmna,<br />

jerjerobiT erTaderTi politikuri Zalaa, romelic zemoaRniSnuli<br />

strategiebis sapirispirod aqcents swored gansxvavebulobaze akeTebs<br />

da <strong>saqarTveloSi</strong> politikuri sivrcis Tvisobrivi cvlilebis aucileblobaze<br />

saubrobs.<br />

~nakvlevia rom Tu qali da mamakaci politikosebi gansxvavdebian<br />

maTi ZiriTadi Rirebulebebis mixedviT, politikis prioritetebis<br />

da sakanonmdeblo stilis mixedviT, aseT SemTxvevaSi Tu parlamenti<br />

gadadis arabalansirebulidan titulirovan jgufisken an dabalansebulisken,<br />

adgili eqneba transformacias institucionalur kulturaSi,<br />

politikur diskursSi da politikur dRis wesrigSi~. (guguli<br />

maRraZis sityva qalTa partiis damfuZnebel yrilobaze)<br />

~qalTa partiis~ Seqmnas araerTgavarovani gamoxmaureba mohyva. umetesoba<br />

daaxloebiT iseTive Sinaarsis iyo, rogorc b-ni ramaz sayvareliZis<br />

36


~mTavaria profesionalizmi da ara sqesi?~<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

SeniSvna imis Taobaze, rom ~qalebs politika da avtobusi erTmaneTSi<br />

erevaT~, mcire nawili - qedmaRlur-Semwynarebluri:<br />

`guguli maRraZes rac Seexeba, igi Cveni partiis wevri iyo da didi xania<br />

vicnob.... axla `qalTa partia~ daafuZna, rac Cemi azriT, misaRebi da<br />

momxiblavi idea iyo. Tvals Tu gadavavlebT maT wevrebs, darwmundebiT,<br />

rom am adamianebs qveynisaTvis bevri sikeTis motana SeuZliaT, magali-<br />

Tad advokat lia muxaSavrias... `qalTa partiis~ wevrebi roca aq modian,<br />

gancvifrebuli var maTi aqtiurobiTa da sazogadoebrivi azrovnebiT.~<br />

akaki asaTiani.<br />

qarTuli politikuri speqtrisaTvis amgvari paradoqsebi namdvilad<br />

araa ucxo xili, Tumca, dameTanxmebiT, iseTi mravlismnaxveli politikuri<br />

figuris gancvifreba da moxibvla `aqtiurobiTa da sazogadoebrivi<br />

azrovnebiT~, romelic kondoliza raizs `im Sav qalad~ moixseniebs, arc-<br />

Tu ise advili saqmea. miT umetes, politikur aliansSi Sesvla da maTTan<br />

erTad blokis Camoyalibeba.<br />

arCevnebamde ori kviriT adre, gadacema `tabum~ calke gadacema miuZRvna<br />

qalTa politikur monawileobas . kiTxvebs, romelic gadacemaSi daisva -<br />

arian Tu ara qalebi saWiro raodnobiT warmodgenili parlamentSi; Tu<br />

ara, ra aris imisTvis saWiro, rom gaizardos qalTa monawileoba politikaSi<br />

da ra SeiZleba Secvalos qalis mosvlam politikaSi - winasaarCevno<br />

maraTonSi Cabmuli qali kandidatebi pasuxobdnen.<br />

mowveuli stumrebidan rusudan mkervaliSvili erTaderTi aRmoCnda,<br />

romelic saerTod uaryofs <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa politikuri monawileobis<br />

problemis arsebobas:<br />

`me saerTod ver daveTanxmebi imas, rom qali aris raime disbalansSi<br />

<strong>saqarTveloSi</strong>. ver warmomidgenia... saqarTvelo is qveyanaa sadac lekvi<br />

lomisa sworia da ese iyo es yovelTvis... im qveyanaSi, sadac qeTevan<br />

wamebulis kultia, sadac wminda nino aris ganmanaTlebeli qveynis.<br />

erTaderTi qveyanaa, sadac qalisagan miiRes ganmanaTlebloba... qveyanaSi,<br />

sada Tamar-mefe marTavda qveyanas...~<br />

gadacemis monawile qali kandidatebisaTvis guguli maRraZis gamoklebiT,<br />

aseve miuReblad miaCniaT kvotebis SemoReba. kvotirebis saWiroebasa<br />

da aucileblobis argumentireba kritkiuli masis TeoriiT da misi<br />

gamyareba skandinaviuri qveynebis gamocdilebiT, rogorc Cans, arasakmarisad<br />

miiCneva Cvens realobaSi.<br />

Tu gaviTvaliswinebT aqtiuri politikosi qalebis damokidebulebas qalTa<br />

sakiTxebisadmi, iseTi patriarqaluri Rirebulebebis mqone qveyanaSi,<br />

rogorc saqarTveloa, sakiTxis marginalizacias didxans ver davaRwevT<br />

Tavs. qalTa uflebebze momuSave arasamTavrobo organizaciebis<br />

simravlis miuxedavad ki, Tamamad SegviZlia vTqvaT, rom qalTa moZraobis<br />

samoqalaqo aqtivobis xarisxi mTlianobaSi, rbilad rom vTqvaT, aradamakmayofilebelia.<br />

rogorc erT-erTi qalTa organizaciis warmomadgenelisa<br />

da feministisaTvis, am problemasa da misi daZlevis gzebze<br />

37


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

saubari Zalian mniSvnelovania, radgan <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa moZraobis<br />

susti ganviTareba praqtikulad gamoricxavs ara mxolod politikosi qalebis<br />

rekrutirebas sazogadoebrivi aqtivizmidan, aramed, qalTa uflebebTan<br />

dakavSirebuli problemebis artikulirebis SesaZleblobasac sajaro<br />

sivrceSi.<br />

38


mUBb!spmj!<br />

lpogmjrufcjt!ebsfhvmjsfcbTj<br />

nino cixisTavi


a aris qalTa roli konfliqtebisa da<br />

omis Semdgom periodSi<br />

Tu vsaubrobT qalTa usafrTxoebaze<br />

<strong>saqarTveloSi</strong>?<br />

nino cixisTavi (1966)<br />

arasamTavrobo organizacia `kavkasiis<br />

qalTa qselis~ damfuZnebeli, Tavmjdomare,<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxTa<br />

eqsperti, qalTa globaluri fondis<br />

mrCeveli <strong>saqarTveloSi</strong>.<br />

gamoqveynebuli Sromebidan aRsaniSnavia<br />

– qalTa problemebis profilireba <strong>saqarTveloSi</strong><br />

2002, ojaxuri Zaladobis mravalkomponentiani<br />

kvleva <strong>saqarTveloSi</strong><br />

2005, <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> saxelmwifo<br />

instituciuri meqanizmebi, saxelmwifo<br />

politikisa da moqmedebaTa gegmis<br />

proeqti <strong>saqarTveloSi</strong> 2006, <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> mdgomareobis angariSi<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> 2009.


a aris qalTa roli konfliqtebisa da omis Semdgom periodSi<br />

Tu vsaubrobT qalTa usafrTxoebaze <strong>saqarTveloSi</strong>?<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> didi xania saubroben qalebze, maT mdgomareobaze, gamocdilebasa<br />

da saqmianobis Sedegebze. xSirad svamen SekiTxvas, aris Tu ara<br />

gamokveTili qalTa roli konfliqtebSi, maT Semdgom periodSi, samoqalaqo<br />

sazogadoebaSi, Tu aris, ra feria, rogori forma aqvs; zogi apirebs<br />

gemo gausinjos, zogi ki cdilobs, perioduloba mianiWos – rodisaa<br />

saWiro da rodis _ ara. zogi Tvlis, rom is – qali Tavisi socialuri da<br />

politikuri roliT, SeiZleba, kidevac arsebobdes, magram daSlil-dacalkevebulia<br />

da solidaroba ar arsebobs. yovel SemTxvevaSi, qalTa aqtioba<br />

angariSgasawevi Zala cota Tu vinmes hgonia.<br />

msgavsi gansjebis Sedegad xandaxan iseTi STabeWdileba iqmneba, rom es<br />

Cveni roli erTjeradi moxmarebis sagania, romelsac viRacis saWiroebis<br />

mixedviT ujridan amoiReb, moixmar da mere SegiZlia, gadaagdo.<br />

diax, xSirad Cvensken iSveren xels da amboben, rom Cven, qalebi, solidarulni<br />

ara varT, da pirvel rigSi, erTmaneTis mimarT.<br />

Tumca, Cveni miznebis erTgulni vrCebiT da agreTve vacxadebT mzaobas, ara<br />

marto movaxdinoT gavlena politikaze, aramed pasuxismgebloba Tanabrad<br />

gaviziaroT miRebul Sedegebze.<br />

gansakuTrebiT mniSvnelovania, Camoyalibdes gaziarebuli pasuxismgeblobis<br />

is safuZvlebi, romlebic Tanabar saSualebas mogvcems, mivi-<br />

RoT monawileoba da viyoT CarTulni, erTi mxriv, Cveni qveynis prioritetebisa<br />

da strategiebis dagegmvaSi, da aseve, ukve SemuSavebuli<br />

gegmebis ganxorcielebaSi.<br />

ras vgulisxmobT qalTa usafrTxoebaSi<br />

dRevandel dRes isev grZeldeba diskusia imis Taobaze, Tu ra aris adamian-<br />

Ta usafrTxoeba, aris Tu ara igive, rac qalTa usafrTxoeba, rogoria misi<br />

Semadgeneli komponentebi. sxvadasxva saerTaSoriso Tu samTavroboT-<br />

Soriso organizacias gansxvavebuli midgoma aqvs SemuSavebuli, romelsac<br />

am sferoSi samuSaod eyrdnoba.<br />

adamianTa (qalTa da mamakacTa cal-calke) usafrTxoebis sakiTxiT Segvi-<br />

Zlia rogorc saxelmwifos usafrTxoebis gazomva, aseve, misi gansazRvrac.<br />

arsebobs usafrTxoebis tradiciuli da adamianTa usafrTxoebis 1 gageba.<br />

tradiciuli usafrTxoeba exeba saxelmwifos mTlianobas. adamianTa<br />

usafrTxoeba ki gulisxmobs individs, adamians, adamianTa jgufs, mis/<br />

maT mTlianobas, romelic dgas daavadebaTa, siRaribis, Zaladobis,<br />

naRmebis, adamianis uflebaTa Selaxvisa da zewolis problemaTa winaSe,<br />

an ukve ganicdis maT.<br />

am midgomaSi swored adamianebi da ara saxelmwifoa usafrTxoebis strategiis<br />

fokusi. adamianTa usafrTxoebam unda uzrunvelyos adamianis, individis,<br />

da Temis, sazogadoebis fizikuri dacva, mTlianoba da ara gaamagros<br />

sazRvrebi gareSe safrTxeebisgan. adamianTa usafrTxoebis strategiebi<br />

proaqtiuri unda iyos da ara reaqtiuri.<br />

Cven regularulad gviwevs vamtkicoT, sazogadoebis Semadgeneli mniSvnelovani<br />

nawilia Tu ara qalTa usafrTxoebis sakiTxebi, gamowveuli maTi<br />

mdgomareobiT, da, unda mieqces Tu ara, bolos da bolos, am sakiTxebs jerovani<br />

yuradReba. Tumca, Cvens qveyanaSi Camoyalibebuli midgomebisgan<br />

gansxvavebiT, serTaSoriso sazogadoebebSi sxvagvari, sruliad sapirispiro<br />

damokidebulebaa.<br />

1 HUMAN RIGHTS, HUMAN SECURITY AND DISARMAMENT, 2004<br />

nino cixisTavi<br />

41


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

gaero-s ganviTarebis programa (UNDP) adamianTa usafrTxoebis mimar-<br />

TulebiT adgens 7 komponents, romelTac eyrdnoba kvlevisas: ekonomikuri,<br />

sasursaTo, janmrTeloba, garemo, personaluri, politikuri da<br />

saTemo/socialuri usafrTxoeba. amaTgan, yveli komponenti eyrdnoba<br />

konkretuli problemis arsebobas 1 .<br />

siRaribiT gamowveuli ekonomikuri usafrTxoeba;<br />

SimSiliTa da naxevradSimSiliT gamowveuli sasursaTo usafrTxoeba;<br />

dazianebebiTa da daavadebebiT gamowveuli janmrTelobis usafrTxoeba;<br />

dabinZurebiT, garemos degradaciiTa da gamofitviT gamowveuli garemos<br />

usafrTxoeba;<br />

Zaladobis sxvadasxva formiT gamowveuli personaluri usafrTxoeba;<br />

politikuri represiebiT gamowveuli politikuri usafrTxoeba;<br />

socialuri areulobebiT, arastabilurobiT gamowveuli saTemo/socialuri<br />

usafrTxoeba.<br />

rodesac adamianTa usafrTxoebaze vsaubrobT, mniSvnelovania, komponentebze<br />

dafuZnebuli midgoma. magaliTad, Jorj nefi 2 adamianTa usafrTxoebaSi<br />

xuT urTierTdakavSirebul qvesistemas aRwers. esenia: ekosistema,<br />

ekonomika, sazogadoeba, xelisufleba da kultura.<br />

adamianTa usafrTxoebis farTo koncefciaSi mesame, gansakuTrebuli mniSvnelobis<br />

atributia pirdapiri fokusi wevrTa (liderebis, individebis)<br />

ZiriTad Semadgenlobaze, maT Sefasebebze. es mniSvnelovania, raTa gavmijnoT<br />

cnebebi `adamianTa usafrTxoeba~ da `adamianis ganviTareba~. es<br />

ukanaskneli ufro metad dakavSirebulia `karg(ad) yofasTan (yofnasTan)~,<br />

vidre `saswrafo, kritikul mdgomareobasTan~.<br />

adamianTa usafrTxoebis damoukidebeli komisia 3 , iaponiis mTavrobis<br />

iniciativiT Seiqmna, misi Tana-Tavmjdomare 4 - q-ni sadako ogata prioritetulad<br />

ayenebs adamianTa usafrTxoebis fokusis mimarTvas wevrTa<br />

(liderebis, individebis) ZiriTad Semadgenlobaze da ara zianis gamomwvev<br />

problemaze. nacvlad imisa, rom komisias waredgina problemaTa mogvarebis<br />

gzebis sia, man daadgina mTavari kriteriumi: rogorc ki problema wevrTa<br />

ZiriTadi Semadgenlobis mxridan wamoiweva, is unda identificirdes da<br />

mogvardes, rogorc adamianTa usafrTxoebis Semadgeneli nawili. komisia<br />

agreTve adgens, rom Sesabamisi institutebi da organizaciebi, ra Tqma<br />

unda, ver daicaven xalxs yvela SesaZlo zianisagan, magram maT aucileblad<br />

unda mianiWon didi mniSvneloba yvela im problemas, Tundac is arc<br />

ki iyos adamianis sicocxlisaTvis safrTxis Semcveli.<br />

zemoT moyvanili sami midgomis mimoxilvis Semdeg ufro naTeli xdeba<br />

adamianTa usafrTxoebis farTo koncefcia, romelic unda mijnavdes mis<br />

Semadgenel komponentebs usafrTxoebis sxvadasxva tipebisagan, unda<br />

gaimijnos qalTa da mamakacTa usafrTxoeba, raTa SevZloT, rom cal-calke<br />

gavnvixiloT (an SeviswavloT) da Semdeg, gavamaxviloT yuradReba problemebis<br />

mosagvareblad.<br />

1 United Nations Development Programme, 1994, ‘New Dimensions of Human Security’, Human Development<br />

Report 1994, New York, Oxford University Press<br />

2 J. Nef, 2003, Human Security and Mutual Vulnerability, The Global Political Economy of Development and<br />

Underdevelopment (second edition), Ottawa, IDRC Books<br />

3 Commission on Human Security, 2003, Human Security Now:<br />

The Human Security Commission Report, New York, at .<br />

4 On 1 May 2003, Co-Chairs of the Commission on Human Security, Sadako Ogata and Amartya Sen, presented<br />

the Commission’s Final Report, Human Security Now, to the United Nations Secretary-General, Koi Annan.<br />

42


a aris qalTa roli konfliqtebisa da omis Semdgom periodSi<br />

Tu vsaubrobT qalTa usafrTxoebaze <strong>saqarTveloSi</strong>?<br />

nino cixisTavi<br />

2003 wels germaniaSi Seiqmna qalTa uSiSroebis sabWo 1 , romelmac gaaerTiana<br />

50 wevri qali sxvadasxva kvleviTi, politikuri da arasamTavrobo organizaciidan,<br />

moamzada specialuri Crdilovani angariSi qalTa usafrTxoebis<br />

sakiTxze gaeros rezolucia 1325-is SesrulebasTan dakavSirebiT<br />

germaniis federaciul respublikaSi.<br />

am mimarTulebiT <strong>saqarTveloSi</strong> didi da mravalferovani saqmianobaa ganxorcielebuli.<br />

qarTulma arasamTavrobo organizaciebma 2000 wlidan<br />

saqmianoba araerTi mimarTulebiT ganaxorcieles da Sedegad sxvadasxva<br />

forumze (mag. bolo periodis erT-erTi didi saerTaSoriso konferencia 2<br />

euTos adamianis uflebaTa dacvis biuros mxardaWeriT ganxorcielda<br />

2006 w. ivnisSi) gaitanes konkretuli rekomendaciebi, rogori unda iyos<br />

qveynis politika da misi implementacia qalTa da <strong>genderuli</strong> sakiTxebis<br />

asaxvisaTvis konfliqtebisa da omisSemdgom qveyanaSi.<br />

araerTi saganmanaTleblo, Tu instituciuri gaerTianebis (koalicia, qseli<br />

da sxva) programa 3 ganxorcielda, araerTi mowodeba da saerTo xelmowerili<br />

werili 4 daigzavna erovnul Tu saerTaSoriso adresatTan.<br />

2008 wlis agvistos omis Sedegad isev Tavidan gaviareT es gza – ramdenime<br />

organizaciam Caatara kvlevebi (raodenobrivi da Tvisobrivi) 5 , raTa xelaxla<br />

dagvenaxebina yvela Sesabamisi struqturisaTvis, rom didi problemebia<br />

jer aRsaricxi da Semdeg _ mosagvarebeli, magram, samwuxarod, adamianis,<br />

adamianTa jgufebis da mTlianad sazogadoebis usafrTxoebis problemebi<br />

ufro metia, vidre maT mosagvareblad gadadgmuli konkretuli nabijebi.<br />

dRes am saerTo sainformacio fonze mwvaved dgas omiT dazaralebuli<br />

adamianebis, kerZod ki – qalebis Semdegi problemebi:<br />

gansxvavebuli (e.i diskriminaciulia) midgomebi sakompensacio Tanxebis<br />

gadacemisas: saxlebisaTvis fuladi Semweobis gamoyofisa da ganawilebis<br />

principis gaumWvirvalobis problema _ goris raionSi dabrunebuli mosaxleobisaTvis<br />

(15 000 aSS dolaris eqvivalenti) da didi da patara liax-<br />

1 http://www.glow-boell.de/en/rubrik_2/813_998.htm<br />

2 International Conference Increasing Women’s Participation in Democratic Processes , 22-23 June, 2006,<br />

Tbilisi, Georgia<br />

3 euTo-s adamianis uflebaTa dacvis biuros, (OSCE/ODIHR) da gaero-s qalTa fondis (UNIFEM)<br />

mxardaWerili programebi <strong>saqarTveloSi</strong> bolo 10 wlis manZilze, aseve sxvadasxva saerTaSoriso<br />

fondebi da maTi mxardaWerili programebi miZRvnili konkretulad qalTa gaaqtiurebisaTvis<br />

postkonfliqtur qveyanaSi mSvidobismSeneblobisaTvis.<br />

4 OPEN STATEMENT OF GEORGIAN CIVIL SOCIETY ORGANISATIONS to PACE Members, 28 September, 2009;<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> moqmedi arasamTavrobo organizaciebis, qalTa da mamakacTa <strong>Tanasworobis</strong>a da<br />

<strong>genderuli</strong> sakiTxebis eqspertTa mimarTva q-n rusudan kervaliSvils, saqarTvelos parlamentis<br />

vice-spikers, 31 ivlisi, 2009 w. Tbilisi, saqarTvelo;<br />

AEPALAND DEMANDS OF WOMEN’S NGOs OF GEORGIA TO THE GOVERNMENT OF GEORGIA IN RESPONSE TO CURRENT<br />

POST-WAR SITUATION AFTER RUSSIAN-GEORGIAN AUGUST ‘08 WAR , 23 OCTOBER, 2008 , TBILISI, GEORGIA;<br />

saqarTvelos qalTa arasamTavrobo organizaciebis mimarTva gaero-s generalur mdivans,<br />

b-n pan gi muns, gaero-s generalur asambleas, gaero-s uSiSroebis sabWos, 10 dekemberi, 2008<br />

Tbilisi, saqarTvelo;<br />

5 devnil qalTa saWiroebebis aRwera devnilTa kompaqturad dasaxlebul centrebSi, 10 oqtomberi,<br />

2008 w. kavkasiis qalTa qseli, Tbilisi, saqarTvelo.;<br />

2008 wlis 12 oqtombridan goris raionSi dabrunebuli mosaxleobis - e.w. dabrunebul<br />

devnilTa problemebi 11 soflis mixedviT: karaleTi, tyviavi, karbi, mereTi, guguTianTkari,<br />

meRvrekisi, ergneTi, qsuisi, disevi, koSkebi, tirZnisi, - kavkasiis qalTa qselis kvleva, 25 noemberi,<br />

2008 w. Tbilisi, saqarTvelo.<br />

gaero-s qalTa fondis mier xelSewyobili kvleva 2008 w. agvistos omis Sedegad devnili mosaxleobis<br />

saWiroebebze, sazogadoebrivi politikis instituti, noemberi, 2008, Tbilisi, saqarTvelo<br />

43


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

vis xeobis mosaxleobisaTvis gamoyofili kotejebis sanacvlod (10 000 aSS<br />

dolaris eqvivaleti);<br />

gayris sakiTxi TavSesafris damatebiT gamoyofis gamo dauregulirebeli<br />

da problemuria. aseve, xdeba TbilisSi myofi devnili ojaxebis fiqtiuri<br />

gayra da amis Sedegad binebiT cal-calke dakmayofileba, rac savaraudod,<br />

korufciis wyaros warmoadgens mavani Tanamdebobis pirisTvis; maT Soris,<br />

am mimarTulebiT mkvidrdeba e.w. sakomlo gayris instituti, romelic ar<br />

efuZneba raime oficialur dokumentacias.<br />

samsaxuridan usafuZvlod daTxovnis problema. miTumets, axlandel<br />

gaWirvebul mdgomareobaSi – kerZod, saubari iyo samxreT oseTis administraciaze;<br />

kerZo seqtorSi CasaxlebulTa mimarT fuladi Semweobisa da humanitaruli<br />

daxmarebis miuwvdomlobisa da e.i. praqtikulad ararsebobis problema;<br />

liaxvis xeobis da aseve zogi e.w. `sasazRvre soflebis~ mosaxleobisaTvis<br />

saflavebze gasvlis problema;<br />

dasaqmebisa da umuSevarTa profesiuli da kvalifikaciis problema;<br />

wamlebiT droulad uzrunvelyofis problema (saWiro iyo gaevlo komisia<br />

da 12 dRis Semdeg aZlevdnen wamlebs, axla esec Sewyda);<br />

TavSesafris micema xdeba mxolod kacebze da ara qalebze, martoxela adamianebze<br />

maTTvisve aSenebuli koteji ar gaicema.<br />

gaumWvirvale da daxuruli procesis dakanonebis tendenciebi, devnilTa<br />

monawileobisa da CarTulobis ardaSveba;<br />

humanitaruli daxmarebiT gaTvaliswinebuli kvebis produqtebis mwiri<br />

raodenoba da erTferovani racioni (sul makaroni da lobio);<br />

omiT dazaralebulma an devnilis statusis mqonem an Semweobaze unda<br />

Tqvas uari, an socialurad daucvelis statusis Semweobaze. orive er-<br />

Tad ar gaicema.<br />

erT-erTi magaliTi: siRaribis zRvaris damdgenma komisiam 99 000<br />

quliT Seafasa vanaTidan devnili qalis (romelic 2008 w. omiT<br />

dazaralebulia, devnilia da cxovrobs q. Tbilisis isnis r-nis<br />

yofili samxedro hospitlis SenobaSi _ droebiT TavSesafarSi)<br />

`qoneba~ da ar Casva umweoTa daxmarebis programaSi, maRali<br />

qulebis gamo. aseTi magaliTebi sakmaod bevria, Tumca es problema<br />

mogvardeba, Tu dauyovnebliv daiwyeba devnilTaTvis socialuri<br />

dacvis kriteriumebis gadaxedva: gadasaxedia socialurad<br />

daucvelTa statusis ganmsazRvreli koeficienti. migvaCnia, rom<br />

TavSesafrisa da devnilobis koeficienti Seusabamod dabalia.<br />

erTi ram naTelia: dRes <strong>saqarTveloSi</strong> niadagi momzadebulia qalTa uSiSroebis<br />

sabWos Sesaqmnelad, romelic moamzadebs angariSs, Tu ratom ver<br />

xorcieldeba saqmianoba saxelmwifos mxridan ise, rom masSi aisaxos konfliqtebisa<br />

da omisSemdgom qveyanaSi qalTa saWiroebebisa da problemebis<br />

mogvarebis gzebi.<br />

migvaCnia, rom arsebuli gansakuTrebuli mdgomareobis gamo, saxelmwifo<br />

struqturebma adamianTa usafrTxoebis sakiTxebze unda Seqmnan adamianTa<br />

usafrTxoebis specialuri samTavrobo komisia, romelic SeimuSavebs er-<br />

Tian midgomas da dasaxavs am problemaTa gadaWris gzebs.<br />

44


mUBb!flpopnjlvsj!nehpnbsfpcjt!<br />

hbvnkpcftfcb<br />

marina TabukaSvili


soflad mcxovreb qalTa gaZliereba<br />

ekonomikuri saqmianobisTvis da<br />

sazogadoebrivi moRvaweobisTvis<br />

marina TabukaSvili profesia: klasikuri<br />

filologia, xelovnebaTmcodneoba.<br />

1995 wlidan: sazogadoebrivi/humanitaruli<br />

saqmianoba. 2000-2006 wlebSi:<br />

fondis `Ria sazogadoeba - saqarTvelo~<br />

qalTa programis koordinatori.<br />

2007 wlidan _ am programis memkvidre<br />

damoukidebeli fondis, `fondis<br />

taso~ direqtori.


soflad mcxovreb qalTa gaZliereba ekonomikuri<br />

saqmianobisTvis da sazogadoebrivi moRvaweobisTvis<br />

marina TabukaSvili<br />

miuxedavad imisa, rom ukve 10–wleulze metia, rac qalTa arasamTavrobo<br />

organizaciebi moqmedeben <strong>saqarTveloSi</strong> da mraval miRweul warmatebas<br />

Tan sdevs am organizaciebis da maTi liderebis profesiuli zrda da<br />

seriozuli winsvla organizaciaTaSorisi TanamSromlobis mimarTulebiTac,<br />

mainc Znelia imis Tqma, rom <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa moZraoba namdvilad<br />

Sedga, rogorc sazogadoebrivi moZraoba, romelic momTxovni da<br />

qmediTia qveyanaSi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong>a da samarTlianobis misaRwevad.<br />

Sesabamisad, miuxedavad qalTa organizaciebis mier mosaxleobis<br />

cnobierebis asamaRleblad ganxorcielebuli araerTi media kampaniisa,<br />

qveyanaSi ar aris Camoyalibebuli sazogadoebrivi moTxovna genderul<br />

samarTlianobasa da Tanasworobaze, iseve, rogorc mraval sxva sakiTxze,<br />

rac mosaxleobis ekonomikur da socialur ganviTarebas, sabolood ki, demokratiuli<br />

ganviTarebis umniSvnelovanes sakiTxebs Seexeba. sazogadoebrivi<br />

moTxovnis deficitis gamo <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxi kvlav<br />

marginalizirebulia, mZimed iwevs win <strong>genderuli</strong> niSniT Zaladobis sawinaaRmdegod<br />

mimarTuli kanonebis ganxorcielebis saqme.<br />

demokratiuli ganviTarebisTvis, socialuri samarTlianobisa da <strong>Tanasworobis</strong>ken<br />

mimarTul muSaobas didad aferxebs qveynis ekonomikuri<br />

ganuviTarebloba, umravlesobis siRaribe da soflis mosaxleobis,<br />

gansakuTrebiT ki, qalebis izolacia sazogadoebrivi da politikuri<br />

cxovrebisgan.<br />

soflad mcxovreb qalTa sazogadoebrivi aqtivizmis gamosawvevad<br />

aucilebelia siRaribis dasaZlevad mimarTuli saqmianobis Serwyma samoqalaqo<br />

ganaTlebis programebTan, qalaqad mcxovrebi eqspertebisa da<br />

soflis mosaxleobis mWidro TanamSromlobaze dafuZnebuli Tanmimdevruli<br />

da mizandasaxuli muSaoba soflis mosaxleobis CasarTavad demokratiuli<br />

ganviTarebis saqmeSi.<br />

2004 wlidan OSGF qalTa programa, 2007 wlidan ki „fondi taso~, uSualod<br />

TanamSromlobs soflad mcxovreb qalebTan maTi iniciativebis mxardasaWerad.<br />

2005 wlidan – mcire biznesis/Semosavlis momtani proeqtebis<br />

mxardasaWerad. yovel wels tardeba mcire biznesis marTvis swavleba,<br />

2007 wlidan ki qalTa liderobisa da qalTa uflebebis skolebi. 2007 wels<br />

„fondma tasom~ gamosca wigni „soflis Rirseba~, sadac dokumenturad<br />

aisaxa saqarTvelos soflis mosaxleobis socialur–ekonomikuri mdgomareoba.<br />

soflad mcxovreb qalTa ekonomikuri gaZlierebis samuSao mimarTuleba<br />

imTaviTve ukavSirdeboda saqarTvelos regionebSi qalTa gaaqtiurebis<br />

amocanas. Cven ar vwyvetT kavSirs wina wlebis grantismimReb partniorebTan<br />

da viTvaliswinebT am adamianur resurss samoqalaqo sazogadoebis<br />

mSeneblobasTan dakavSirebul sxva proeqtebSi.<br />

2004 wlidan Cven, rogorc OSGF qalTa erovnulma programam prioritetul<br />

mimarTulebad davisaxeT qalTa moZraobis gavrceleba dedaqalaqidan<br />

qveynis siRrmeSi da soflad mcxovreb qalTa/eTnikur umciresobaTa<br />

warmomadgeneli qalebis CarTva sazogadoebriv cxovrebaSi. es iyo xangrZlivi,<br />

mravalmxrivi da Tanmimdevruli muSaobis dasawyisi.<br />

2004 wels qalTa programam, Ria konkursis safuZvelze, soflad mcxovreb<br />

qalTa sainiciativo jgufebTan uSualo TanamSromloba daiwyo. am wels<br />

47


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

dafinansda humanitaruli, sasicocxlod mniSvnelovani proeqtebi – xuT<br />

sofelSi gayvanili iqna sasmeli wyali, erT sofelSi bunebrivi gazi Sevida<br />

da kidev erTgan sabavSo baRis Senobis aRdgena moxda. soflebi: ninowminda<br />

(sagarejos r-ni), RoreSa (xaragaulis r-ni), dedalauri (xonis r-ni),<br />

eris imedi (siRnaRis r-ni), Saraxevi (duSeTis r–ni), orTaSeni (goris r–<br />

ni), gergeTi (yazbegis r–ni).<br />

qalTa programis koordinatoris xSirma mogzaurobam soflebSi, saubrebma,<br />

yofisa da problemebis adgilze gacnobam moitana daskvna imis<br />

Sesaxeb, rom iniciativian da mizandasaxul qalebs/qalTa jgufebs<br />

warmatebuli muSaobisTvis, pirvel rigSi, siRaribis daZleva da ekonomikuri<br />

gaZliereba sWirdebodaT.<br />

imis gamo, rom soflad mcxovreb qalebs, arc winaT da arc axla, ar miuwvdebaT<br />

xeli iaf sesxebze ekonomikuri saqmianobis dasawyebad, CavTvaleT,<br />

rom mcire grantebiT qalTa ekonomikuri saqmianobis mxardaWera<br />

is dasawyisia, rac, Tanmimdevruli muSaobis Sedegad, soflel qalTa<br />

sazogadoebriv da politikur cxovrebaSi CarTvas gamoiwvevs.<br />

2005 wels sagranto konkursSi soflad mcxovreb qalTaTvis pirvelad<br />

iqna daSvebuli iseTi proeqtebis wardgena, romlebic qalTa sainiciativo<br />

jgufebis mogebaze gaTvlil, Semosavlis momtan saqmianobas iTvaliswinebda.<br />

mxardaWerili proeqtebis ganxorcielebis msvlelobam<br />

daadastura soflad mcxovreb, socialurad daucvel qalTaTvis mcire<br />

biznesis dasawyebad grantebis gacemis mizanSewoniloba, magram gamarjvebuli<br />

proeqtebis gamovlenas win uZRvoda Tvenaxevriani jgufuri<br />

konsultaciebi TbilisSi, fondis ofisSi. sakonsultacio SexvedrebSi<br />

monawileobda sagangebod mowveuli biznes konsultanti zurab janjRava.<br />

qalTa programis komisiis daskvniT saintereso, realisturi iniciativebi<br />

bevrad meti aRmoCnda, vidre dafinansebis SesaZlebloba. Seiqmna<br />

winanswarSerCeuli proeqtebis sia. saboloo gadawyvetilebis miRebamde<br />

adgilebze, soflebSi Semowmda winaswarSerCeuli proeqtebis ganxorcielebadoba.<br />

dafinansda 5 proeqti soflebSi: nijgori, idomala da oSora<br />

(aspinZis r–ni), timoTesubani (borjomis r/ni), ruispiri (Telavis r–<br />

ni), natanebi (ozurgeTis r–ni), maRaroskari (duSeTis r–ni).<br />

mcire biznesis marTvis sferoSi Cven ganaTlebas vaZlevT im qalebs, romlebsac<br />

ukve aqvT mopovebuli granti ekonomikuri saqmianobis gansaxorcieleblad.<br />

2005 wels mxardaWerili proeqtebis ganmaxorcielebeli gundebis wevri<br />

qalebisTvis fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo~ darbazSi gaimarTa<br />

seminari, romelzec qalTa programam da misma partniorebma sakuTari<br />

saqmianoba da ganviTarebis SesaZleblobebi warmoadgines, xolo fondis<br />

finansurma menejerma nino kiknaveliZem da mTavarma buRalterma daviT<br />

jaSiaSvilma usasyidlod Caatares swavleba Temaze – „mcire biznesis ganviTareba<br />

da sagadasaxado valdebulebebi~.<br />

2006 wlis dasawyisisTvis qalTa programas saqarTvelos soflebSi ukve<br />

eguleboda qalTa saimedo, warmatebuli jgufebi, amitom programis am<br />

wlis saqmianoba axali partniorebis Ziebasa da mxardaWerasTan erTad,<br />

moicavda muSaobasac ukve gamocdil da sando jgufebTanac maTi sazogadoebrivi<br />

moRvaweobis xelSesawyobad.<br />

48


soflad mcxovreb qalTa gaZliereba ekonomikuri<br />

saqmianobisTvis da sazogadoebrivi moRvaweobisTvis<br />

marina TabukaSvili<br />

2006 wels gamocxadebuli konkursis mizanTa Soris ZiriTadi iyo soflad<br />

qalTa xelSewyoba individualuri da kooperaciuli mcire biznesis<br />

gasaviTareblad. orTviani sakonsultacio periodis Semdeg programis<br />

koordinatorma isev imogzaura saqarTvelos soflebSi. sabolood<br />

SeirCa da dafinansda rva proeqti soflebSi: dedofliswyaro, asureTi,<br />

axalqalaqi, leliani, nafareuli, axalsofeli, vardisubani, qurTa. sakmarisi<br />

saxsrebis qonis SemTxvevaSi winaswarSerCeuli proeqtebidan programa<br />

kidev erT amden perspeqtiul proeqts daafinansebda.<br />

aq unda iTqvas, rom did sirTules warmoadgens fondebis mozidva Semdgom<br />

grantebis gasacemad, gansakuTrebiT ki, grantebis gasacemad mcire<br />

biznesis damwyebTaTvis.<br />

zafxulis miwuruls, roca dafinansebuli qalTa jgufebi proeqtebze muSaobas<br />

Seudgnen, organizacia „adamianuri kavSirebi~ da saqarTvelos megobrebis<br />

holandiuri fondi iwyebdnen <strong>saqarTveloSi</strong> axal proeqts „qalebi<br />

ganviTarebis procesSi~. es proeqti gulisxmobda saqarTvelos regionebSi<br />

macxovrebel qalTa momzadebas mcire biznesis dasawyebad. Catarda qalTa<br />

programisa da „adamianuri kavSirebis~ ramdenime samuSao Sexvedra, Sejerda<br />

faseulobebi, miznebi da amocanebi, daisaxa erToblivi muSaobis gegmebi,<br />

romelTagan pirveli – erTkviriani trening-seminari, romelic 28 qalma (qalTa<br />

programis partniorebi/ gundebis wevrebi) gaiara, fondis „Ria sazogadoeba<br />

– saqarTvelo~ ofisSi ganxorcielda. treningi Caatares giorgi<br />

xuciSvilma da arsen onianma („adamianuri kavSirebi~), xolo erTi samuSao<br />

dRe qalTa programis TanamSromlebTan erTad Caatara qalTa dasaqmebis<br />

eqspertma nino SioSvilma. treningis yoveli dRis bolos monawileebs sa-<br />

Sualeba hqondaT enaxaT TiTo filmi `Ria sazogadoebis~ institutis qalTa<br />

qseluri programis dokumenturi filmebis koleqciidan „<strong>genderuli</strong> montaJi<br />

2~.<br />

Catarebulma samuSaom (Semosuli ganacxadebis ganxilva, konsultaciebi<br />

da mxardaWerili proeqtebis monitoringi), mravalricxovanma Sexvedrebma<br />

rogorc soflad, aseve fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo`<br />

ofisSi, dagvarwmuna, rom mcire biznesis xelSewyoba grantis saxiT swori<br />

gadawyvetileba iyo saqarTvelos soflebSi qalTa konkretuli jgufebisTvis<br />

siRaribis dasaZlevad da gasaaqtiureblad, Tumca, cxadi iyo isic,<br />

rom saboloo mizanTan misaaxloveblad qveynis agraluri politikis<br />

<strong>gaumjobeseba</strong>a aucilebeli.<br />

2006 wlis 31 dekembers qalTa programam daasrula 1988 wels dawyebuli<br />

muSaoba fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo` farglebSi da 2007<br />

wlidan, qalTa programis misiis gasagrZeleblad, Tanmimdevrulad gavlili<br />

mosamzadebeli periodis Semdeg, gardaiqmna damoukidebel organizaciad<br />

– „fondi taso~. 2007 wlidan fondi agrZelebs saqmianobas soflad<br />

mcxovreb qalTa iniciativebis mxardasaWerad, afinansebs rogorc<br />

Semosavlis momtan proeqtebs, agreTve demokratiuli ganviTarebisken<br />

mimarTul iniciativebs. mravalwliani saqmianobis Sedegad ukve arsebobs<br />

soflad mcxovrebel partnior qalTa erToba, romlis gasamtkiceblad<br />

da gasaviTareblad „fondi taso~ kvlav awyobs trening-seminarebsa da<br />

samuSao Sexvedrebs. qalTa ekonomikuri gaZlierebis garda, am samuSaos<br />

miznad soflad mcxovreb qalTa sazogadoebrivi pasuxismgeblobis zrdac<br />

isaxeba.<br />

49


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

2007 wels „fondma taso~, Ria konkursis safuZvelze, orsafexuriani<br />

SerCeviTa da proeqtebis ganxorcielebadobis gasarkvevad 32 proeqtis<br />

adgilze SemowmebiT (29 sofeli), 18 proeqts dauWira mxari. proeqtebi<br />

ganxorcielda soflebSi: arTana, leliani, hereTiskari, nafareuli, saniore,<br />

badiauri, araSenda, veliscixe (2 proeqti), Semoqmedi, didi jixaiSi,<br />

Walovani, gobroneTi, arSa, noqalaqevi, kaxaTi, roSka, Zevri. 2007 wlis<br />

seqtemberSi soflad mcxovreb 11 qals Cautarda socialur–fsiqologiuri<br />

treningi liderobis Temaze (treneri zurab mxeiZe).<br />

proeqtebis SerCevis procesSi, adgilebze Semowmebisas, da mxardaWerili<br />

proeqtebis ganxorcielebis monitoringis dros Cawerili 41 interviu,<br />

gadaRebuli 100–ze meti foto da damatebiTi masala „fondis taso~ arqividan<br />

safuZvlad daedo publikacias „soflis Rirseba~. es aris wigni qalTa<br />

mdgomareobis, qalTa aqtivizmisa da SromiTi migraciis Sesaxeb saqarTvelos<br />

soflebSi. savele samuSaoebSi monawileobda wovinar nazarova,<br />

eqsperti SromiTi migraciisa da trefikingis sferoSi.<br />

„fondTan taso` TanamSromlobiT, fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo`<br />

ekonomikuri ganviTarebis programam, Tavisi Sida proeqtis farglebSi<br />

2007 wlis noemberSi uzrunvelyo mcire biznesis marTvis sferoSi<br />

ori erTkviriani skolis Catareba „fondis taso` partniori 40 soflad<br />

mcxovrebi qalisTvis (skolebi Caatara „konsultaciisa da treningis<br />

centrma; CTC). proeqtis monawile qalTa saprezentacio/saangariSo Sexvedra<br />

fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo` sxdomaTa darbazSi 1 dekembers<br />

Sedga.<br />

am mimarTulebiT muSaoba gagrZelda 2008 welsac da Tebervlis dasawyisSi<br />

gamocxadda axali konkursi. orTviani, sagangebo periodis ganmavlobaSi,<br />

„fondis taso` ofisSi konsultaciebi 120–ze metma qalma miiRo.<br />

„fondis taso` gamgeobam ganixila 84 sakonkursod registrirebuli<br />

proeqti da Camoayaliba winaswarSerCeuli proeqtebis sia. proeqtebis<br />

ganxorcielebadobis xarisxis gasarkvevad ganmcxadeblebis soflebSi<br />

mgzavrobebi 2 aprilidan daiwyo. am procesSi voluntarad iyo CarTuli<br />

frangi eqsperti humanitaruli da ganviTarebis programebis sferoSi<br />

lin makki. igi warmarTavda zogierT intervius ganmcxadeblebTan, uwevda<br />

konsultaciebs da programis xelmZRvanelTan erTad afasebda samizne<br />

jgufis saWiroebebs maTi piradi da adgilobrivi Temis ganviTarebis potencialis<br />

TvalsazrisiT.<br />

konkursis Sedegad 2008 wels dafinansda 29 proeqti soflebSi: norio,<br />

nagebi, maxaraZe, vaqiri, saniore, giorgeTi, fSaveli, leliani, Sroma, winandali,<br />

udabno, Toxliauri, dvabzu, sarbevi, laxundara, arali, vale,<br />

gobroneTi, ufliscixe, bulaCauri, ingiri, duisi, arTana, lemSveniera,<br />

Tamarisi, saCino.<br />

2008 wels, fondis `Ria sazogadoeba – saqarTvelo~ mier mxardaWerili<br />

proeqtis `saTemo centri sazogadoebrivi pasuxismgeblobisTvis demokratizaciis<br />

procesSi~ farglebSi `fondma taso~ soflad mcxovrebi qalebisTvis<br />

moawyo erTkviriani skolebi: `qalTa uflebebi~ da `mcire biznesis<br />

marTva~ (es ukanaskneli Caatara „konsultaciisa da treningis centrma~).<br />

2009 wels „fondi taso~ Tavis saqmianobas soflis qalebis ekonomiuri ga-<br />

ZlierebisaTvis agrZelebs ukve konfliqtis regionSi, Sida qarTlSi da<br />

50


soflad mcxovreb qalTa gaZliereba ekonomikuri<br />

saqmianobisTvis da sazogadoebrivi moRvaweobisTvis<br />

marina TabukaSvili<br />

saqarTvelos bankis „konfliqtis Sedegad dazaralebulTa fondis~ mxardaWeriT<br />

iwyebs proeqts „qalTa ekonomikuri gaZliereba Sida qarTlis 9<br />

TemSi~. samuSao ganxorcielda Semdeg soflebSi: tyviavi, mereTi, tirZnisi,<br />

variani, niqozi, iZulebiT adgilnacvalTa karaleTis dasaxleba (goris municipaliteti)<br />

da frones xeobis sam sofelSi: breTi, dvani, dirbi (qarelis<br />

municipaliteti). proeqti daiwyo rigi mizanmimarTuli SexvedrebiT adgilobrivi<br />

xelisuflebis warmomadgenlebTan, qalebTan; yvela TemSi Catarda<br />

proeqtis saprezentacio da sakonsultacio xalxmravali Sexvedrebi.<br />

TiToeul sofelSi SeirCa 2–2 adgilobrivi konsultanti qali, romlebic<br />

gvexmarebodnen adgilobrivi mosaxleobis socialuri mdgomareobis, maTi<br />

SesaZleblobebis ukeT gacnobaSi. konkursis farglebSi 126 ganacxadi<br />

Semovida. amaTgan SeirCa da adgilobriv konsultantebTan erTad miRebuli<br />

gadawyvetilebiT dafinansda 53 proeqti.<br />

mxareTa SeTanxmebiT, am proeqtis monawile qalebma gaiares erTTviani swavleba<br />

mcire biznesis marTvis sferoSi saqarTvelos axalgazrda ekonomist-<br />

Ta asociaciis mier gaeros qalTa fondis mxardaWeriT ganxorcielebuli<br />

proeqtis „momavlis imedi~ farglebSi.<br />

2009 wlis gazafxulze evraziis TanamSromlobis fondisa da norvegiis<br />

ltolvilTa sabWos mxardaWeriT „fondma taso~ daiwyo ganxorcieleba<br />

proeqtisa „karaleTis qalTa centri ZaladobasTan sabrZolvelad da<br />

saTemo ganviTarebisaTvis`. centris saganmanaTleblo/qalTa liderobis<br />

programaSi monawileoben gorisa da qarelis municipalitetebis im<br />

soflebis warmomadgeneli qalebic, sadac Cven, saqarTvelos bankis „konfliqtis<br />

Sedegad dazaralebulTa fondis~ mxardaWeriT, qalTa ekonomikuri<br />

gaZlierebis proeqti ganvaxorcieleT. karaleTis proeqtis mizania<br />

adgilobriv doneze demokratiuli ganviTarebis xelSewyoba qalTa<br />

liderobiTa da mosaxleobis mobilizaciiT.<br />

fondis „Ria sazogadoeba – saqarTvelo~ qalTa programis / „fondis<br />

taso~ ekonomikuri gaZlierebisken mimarTuli saqmianobis safuZvelze<br />

Camoyalibebuli qalTa sazogadoebrivi pasuxismgeblobis centrebi muSaoben<br />

soflebSi: leliani (lagodexi), saniore (Telavi), dvabzu (ozurge-<br />

Ti), dirbi (qareli), karaleTi (gori).<br />

amJamad, qalTa im jgufebis gamosavlenad, da mxardasaWerad, romelnic<br />

sazogadoebriv saqmianobas ewevian saqarTvelos soflebSi, Cveni fondi<br />

atarebs konkurss `soflis qalTa gaZliereba sazogadoebrivi da politikurad<br />

mniSvnelovani saqmianobisTvis~.<br />

Cveni mizania soflis qalTa, da maTi liderobiT, soflis mosaxleobis<br />

cnobierebisa da sazogadoebrivi pasuxismgeblobis amaRlebis gziT mivaRwioT<br />

mosaxleobis umravlesobis CarTvas demokratiuli ganviTarebis<br />

procesSi da, Sesabamisad – demokratiis xarisxis amaRlebas saqarTvelo-<br />

Si. am mizanTan miaxloveba miT ufro mniSvnelovania, rom, miuxedavad<br />

qalTa organizaciebis mravalwliani muSaobisa, arc xelisuflebisgan<br />

da arc mosaxleobisgan, araa gacnobierebuli <strong>genderuli</strong> Tanasworoba,<br />

rogorc ganmsazRvreli mniSvnelobis mqone Semadgeneli mSvidobiani da<br />

stabiluri demokratiuli ganviTarebisTvis.<br />

iseve, rogorc sxva Rarib qveynebSi, romelTac ganviTarebis demokratiuli<br />

gzis arCevani ganacxades, aucilebelia qalTa moZraoba gaZlierdes<br />

51


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

da gafarTovdes intensiuri muSaobiT Semdegi mimarTulebebiT:<br />

• qalTa moZraobam, politikuri da socialuri problemebis sirTulisa<br />

da urTierTkavSiris gaazrebis safuZvelze, unda ganacxados, rom mas,<br />

rogorc qveynis mosaxleobis umravlesobis warmomadgenels, exeba<br />

ara mxolod e.w. qalTa problemebi, aramed qveyanaSi arsebuli yvela<br />

problema; unda gaaZlieros urTierTqmedeba arasamTavrobo organizaciebis<br />

sxva konsolidirebul jgufebTan/organizaciebTan samoqalaqo<br />

sazogadoebis gasaZliereblad da Semdgomi urTierTTanamSromlobisTvis<br />

mSvidobis, garemos dacvis, ekonomikuri ganviTarebisa<br />

da sxva umniSvnelovanes sferoebSi;<br />

• ganviTarebulma/dawinaurebulma qalTa organizaciebma xeli unda<br />

Seuwyon soflad mcxovreb qalTa sazogadoebriv aqtivizms, intensiurad<br />

da sistematiurad gadascen codna da gamocdileba soflebSi<br />

da qalaqebis gareubnebSi mcxovreb qalebs, eTnikuri unciresobebis<br />

warmomadgenel qalebs maTi kompaqturi dasaxlebis adgilebSi raTa<br />

daexmaron maT TanamSromlobis damyarebaSi adgilobriv xelisuflebasTan/TviTmarTvelobis<br />

organoebTan adamianis uflebebis/<br />

qalTa uflebebis gansaxorcieleblad da socialurad samarTliani<br />

adgilobrivi biujetebis SemuSavebisa da ganxorcielebis saqmeSi;<br />

Tanmimdevruli da mizandasaxuli muSaobiT, unda Seuqmnan soflad<br />

mcxovreb qalebs aucilebeli winapirobebi maTi saqmianobis pirdapiri<br />

saerTaSoriso dafinansebisTvis;<br />

• qalTa moZraobam, qalTa politikuri warmomadgenlobis ricxobrivad<br />

da xarisxobrivad gasazrdelad, intensiurad unda imuSaos<br />

qalebSi sazogadoebrivi pasuxismgeblobis, Tavdajerebulobisa da<br />

liderobis SegrZnebis dasanergad da kvalifikaciis miznobrivad<br />

amaRlebis mimarTulebiT;<br />

• qalTa moZraobam unda iTanamSromlos mediasTan imisaTvis, raTa<br />

aCvenos sazogadoebas, rom qalTa moZraobisgan, wlebis ganmavlobaSi,<br />

xorcieldeba mTeli sazogadoebisTvis margi da mniSvnelovani saqmianoba,<br />

rom <strong>genderuli</strong> Tanasworoba, rac adamianis uflebebis ganxorcielebas<br />

gulisxmobs, xels uwyobs ekonomikur ganviTarebas, samar-<br />

Tlianobisa da stabilurobis damkvidrebas; amgvarad, unda aRdges<br />

demokratiuli faseulobebis Rirseba farTo sazogadoebis TvalSi;<br />

• qalTa moZraobam unda iTanamSromlos ganviTarebis/donor organizaciebTan<br />

am ukanasknelTa programebis dagegmarebis etapze am<br />

programebis asagebad qveyanaSi mimdinare procesebis/qalTa mdgomareobis<br />

realuri suraTis safuZvelze da imisTvis, rom SesaZlebeli<br />

gaxdes qalTa moZraobisa da donori organizaciebis strategiuli<br />

gegmebis harmonizacia.<br />

• dasasrul, unda gaZlierdes erovnuli fondebi, raTa gaizardos soflad<br />

mcxovreb qalebTan/mosaxleobasTan uSualo TanamSromlobis<br />

SesaZleblobebi Tundac im dromde, sanam es ukanasknelni imdenad<br />

daxvewaven TavianT inglisurs, daeuflebian samuSao enas, SeiZenen Sesabamis<br />

Cvevebs, organizaciulad ganviTardebian imisaTvis, rom daakmayofilon<br />

saerTaSoriso donor organizaciebTan TanamSromlobis<br />

moTxovnebi.<br />

52


mUBb!flpopnjlvsj!nehpnbsfpcjt!<br />

hbvnkpcftfcb<br />

nana fanculaia


qalTa ekonomikuri<br />

damoukideblobis Seqmnis modeli<br />

nana fanculaia (1958) xelmZRvanelobs<br />

qalTa fonds <strong>saqarTveloSi</strong>. aqvs mesame<br />

seqtorSi aRmasrulebel poziciaze<br />

muSaobis ToTxmetwliani gamocdileba<br />

- adgilobrivi filanTropiis, <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong>a da qalTa samoqalaqo<br />

aqtiobis ganviTarebis kuTxiT.<br />

aris Semdegi publikaciebis da perioduli<br />

gamocemebis avtori da Tanaavtori:<br />

`filanTropia <strong>saqarTveloSi</strong> – warsulis,<br />

awmyosa da momavlis paradigmebi~,<br />

`qalTa organizaciebis gzamkvlevi~,<br />

`filanTropia – Teoria da praqtika~,<br />

`filanTropiis gakveTilebi~, `qalTa<br />

aqtivizmi <strong>saqarTveloSi</strong>~ da sxv.


sqesTa Tanasworoba da qalTa uflebamosilebis gazrda dRes msoflioSi<br />

yvelgan aqtualurad ganixileba da erTnairad moicavs samarTlebriv,<br />

ekonomikur da socialur aspeqtebs. patriarqalur sistemebSi qalTa<br />

moZraoba ibrZvis socialuri samarTlianobisaTvis, aRiarebs <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong>a da qalTa uflebebisaTvis brZolis sayovelTaobas (globalurad).<br />

es Zalisxmeva sazogado sargeblis momtani rom gaxdes, masSi<br />

qalTa sxvadasxva jgufebis monawileobaa saWiro.<br />

dRes qalebi kanonier moTxovnebs ayeneben: esenia Tanasworoba, individualuri<br />

Tavisufleba, araZaladoba, usafrTxoeba, ekonomikuri damoukidebloba,<br />

aRiareba da a.S., oRond ara marto deklarirebuli, aramed<br />

cxovrebaSi realurad ganxorcielebuli da sazogadoebis mier<br />

mxardaWerili.<br />

imisaTvis, rom qalTa uflebebi cxovrebaSi namdvilad ganxorcieldes,<br />

imisaTvis, rom sazogadoebam ifiqros da saRad Seafasos, Tu ra<br />

aris gasakeTebeli qalTa mdgomareobis gasaumjobeseblad, imisaTvis,<br />

rom qalebi davinaxoT da maTi xma gavigonoT – qalTa jgufebs realuri<br />

daxmarebis gaweva sWirdebaT. amitomaaa, rom mTels msoflioSi qalTa<br />

fondebi TavianT saxsrebs warmarTaven qalTa moZraobis yvelaze marginalizebuli<br />

nawilisaken, rogoricaa soflis qalebi, eTnikuri Tu<br />

seqsualuri umciresobebi, patimrebi, Zaladobisa da trefikingis msxverplebi<br />

da a.S. es is adamianebi arin, romelTac, rogorc wesi, uWirT<br />

mxardaWeris mopoveba da xSirad qalTa fondebisagan miRebuli finansuri<br />

daxmareba maTi gadarCenis erTaderTi resursi da saSualebaa.<br />

`qalTa fondi~ <strong>saqarTveloSi</strong> 2005 wels saganmanaTleblo TanamSromlobisa<br />

da ganviTarebis centris iniciativiT dafuZnda. centrs mesame<br />

seqtorSi Svidi wlis muSaobis gamocdileba gaaCnda, adgilobrivi<br />

filanTropiis ganviTarebisa da mTian regionebSi saganmanaTleblo<br />

programebis ganxorcielebis, kvleviTi da sainformacio saqmianobis,<br />

qalTa jgufebis gaZlierebis kuTxiT. `qalTa fondis~ Seqmna logikuri<br />

nabiji gaxldaT, erTi mxriv, gamocdilebiT nakarnaxevi, meore mxriv, ki<br />

am rTul saqmeSi wvlilis Setanis didi surviliT ganpirobebuli. `qalTa<br />

fondi~ <strong>saqarTveloSi</strong> damoukidebeli adgilobrivi grantisgamcemi organizaciaa,<br />

romelic mxars uWers qalTa jgufebis saqmianobasa da iniciativebs<br />

<strong>saqarTveloSi</strong>. `qalTa fondi~ naTlad xedavs qveyanaSi qalTa<br />

problemebs, xels uwyobs qalTa axali organizaciebis dafuZnebasa da<br />

novaciebis danergvas, qalTa iniciativebis programul ganviTarebas. es<br />

yovelive kidev ufro drouli da gadaudeblad aucilebelia saqarTvelos<br />

regionebSi, radgan iq problemebi gansakuTrebiT mwvavea, situacia<br />

ki, ufro damZimebuli. zemoaRniSnulidan gamomdinare, qalTa fondis<br />

prioritetebi moicavs qalTa gaZlierebisa da maTi uflebebis dacvis<br />

farTo speqtrs, maT Soris qalTa ekonomikuri SesaZleblobebis ganviTarebas,<br />

konfliqtis zonaSi mcxovrebi qalebis daxmarebas, qalTa gaTviTcnobierebas<br />

genderul sakiTxebze, sazogadoebis mgrZnobelobis amaRlebas<br />

qalTa sakiTxebisadmi, qalTa erToblivi iniciativebis mxardaWeras.<br />

rogorc cnobilia, saqarTvelos mosaxleobis ekonomikuri gadarCenis<br />

umTavres faqtors mcire da saSualo biznes-iniciativebis ganviTareba<br />

warmoadgens. saqarTvelos aqvs mcire biznesis ganviTarebis Zlieri<br />

potenciali qveynis regionebSi, sadac soflis meurneobis tradicieqalTa<br />

ekonomikuri damoukideblobis Seqmnis modeli<br />

nana fanculaia<br />

55


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

bi jer kidev arsebobs. Tumca, saqarTvelos regionebSi, aseve Zalian<br />

TvalsaCinod dgas socialuri da ekonomikuri daucvelobis sakiTxi,<br />

gansakuTrebiT ki Znelad misadgom da izolirebul adgilebSi. aseT<br />

regionebSi rTuli garemoa Seqmnili qalebisTvis, romlebic ojaxisa<br />

da partiarqaluri struqturebis mkacri da rigiduli wesebis gavlenis<br />

qveS cxovroben, rac, Tavis mxriv, xels uSlis Zalauflebis Tanabar<br />

ganawilebas genderebs Soris da bunebrivad aferxebs qalTa uflebebis<br />

srulyofil realizacias, gaZlierebas da Sesabamisad, TemebSi<br />

maT aqtiur moTamaSeebad Camoyalibebas. Mmravali kvlevis Tanaxmad,<br />

cnobilia, rom finansuri saxsrebis xelmisawvdomoba aumjobesebs qalis<br />

statuss ojaxSi da sazogadoebaSi. es umniSvnelovanesi faqtoria<br />

qalis asertiulobisa da TavdajerebulobisaTvis, ekonomikuri damoukideblobis<br />

mopovebis gziT igi axerxebs iyos aRiarebuli da gaxdes<br />

angariSgasawevi Zala.<br />

`qalTa fondma~, romlis umTavresi mizani saqarTvelos regionebSi qalebis<br />

gaZlierebaa, Tavis erT-erT mimarTulebad daisaxa qalTa ekonomikuri<br />

damoukideblobis programa, romelic Semdeg models efuZneba:<br />

• qalTa biznes da menejeruli SesaZleblobebis ganviTareba;<br />

• qalebisaTvis mcire biznesis wamowyebis xelSewyoba;<br />

• mikrosafinanso institutebis interesis gafarToveba damwyebi biznesebis<br />

dafinansebis sferoSi;<br />

• qalebisTvis mcire biznesis SesaZleblobebis ganviTareba.<br />

programa gulisxmobs regionebSi mcxovrebi qalebis daxmarebas biznes<br />

Cvevebis ganviTarebaSi, saintereso biznes ideis CamoyalibebaSi, biznesgegmis<br />

dawera-damuSavebaSi, dabolos, finansuri SesaZleblobebis SeqmniT<br />

sakuTari mcire biznesis wamowyebaSi. es finansuri SesaZlebloba,<br />

SesaZloa, orgvarad Seiqmnas: davexmaroT damwyeb qalebs mikrosafinanso<br />

institutebTan urTierTobaSi, rom mikro sesxebi aiRon; an mivceT maT<br />

finansuri wyaro mcire biznesis wamosawyebad mcire grantebis saxiT.<br />

programaSi monawileobisaTvis qalebis SerCevisas prioriteti eniWebaT<br />

socialurad daucvel, umuSevar an dabalxelfasian, iZulebiT adgilnacval,<br />

ojaxis marCenal qalebs.<br />

programiT gaTvaliswinebuli saqmianobebi kompleqsuria da gulisxmobs<br />

Semdeg umTavres komponentebs:<br />

1. programis monawile qalebis SerCeva regionebSi testirebis gziT;<br />

2. SerCeuli qalebis treningi `mcire biznesis ganviTareba~<br />

3. treningis monawile qalebis dakavSireba mikrosafinanso organizaciebTan<br />

an sagranto konkursi mcire grantebis mosapoveblad.<br />

SerCeul qalebs utardebaT SviddRiani intensiuri treningi groningenis<br />

(holandia) universitetSi SemuSavebuli meTologiiT – `inovaciuri<br />

mewarmeoba~, romlis mflobelia `saqarTvelos megobarTa asociacia~,<br />

xolo treneri am asociaciis damfuZnebeli - giorgi xuciSvili.<br />

programis holandielma konsultantma, petra Taamsma holandiaSi<br />

daafuZna sagarantio fondi `Stichting Queen Tamar Foundation~, romelic<br />

2008 wlis dasawyisSi sagangebod Seiqma mikrosafinanso institutebis<br />

56


qalTa ekonomikuri damoukideblobis Seqmnis modeli<br />

nana fanculaia<br />

wasaxaliseblad axaldawyebuli biznesebis dafinansebaSi da momzadebuli<br />

qalebisTvis liberaluri sakredito pirobebis SesaTavazeblad.<br />

sagarantio fondi Tavis Tavze iRebda gacemuli kreditis darCenili<br />

Tanxis 50%-is dafarvas difoltis SemTxvevaSi. Ggarda amisa, `qalTa<br />

fondi~ da mikrosafinanso institutebi aformeben memorandums Tanam-<br />

Sromlobaze, romlis mixedviTac sakredito instituti programis<br />

monawile damwyeb qalebs gansakuTrebuli SeRavaTs sTavazobs (mag.,<br />

giraos armoTxovna).<br />

programis ganxorcielebis pirvel etapze, sakuTari biznesi daiwyo proeqtis<br />

monawileTa 46 %-ma, aqedan biznes-gegmebis naxevari dafinansda<br />

mikrosafinanso institutebis mier, xolo naxevari dafinansda qalebis<br />

mier Tavad moZiebuli saxsrebiT.<br />

gamovlenili problemebi da rekomendaciebi<br />

• qveyanaSi arastabiluri ekonomikuri mdgomareoba - arsebulma krizisma<br />

qalebi ufro frTxili gaxada;<br />

• kreditis Tanxa sasurvelia iyos erovnul valutaSi, an dafiqsirdes<br />

ucvleli kursi sesxis aRebis mTlian periodze;<br />

• qalebi iTxoven SeRavaTiani periodis gazrdas, radgan maTi biznesi an<br />

sezonuria, an mogebas iZleva mxolod garkveuli periodis Semdeg;<br />

• gasaumjobesebelia momsaxurebis pirobebi, iyo SemTxvevebi, roca qalebs<br />

ar Seatyobines uaryofiTi pasuxi, Sesabamisad qalebma pasuxis<br />

molodinSi dakarges didi dro.<br />

programis Sedegebi<br />

• proeqtSi monawile qalebi gaZlierdnen, SeZles gadawyvetilebis damoukideblad<br />

miReba;<br />

• proeqtSi monawileebs miecaT finansuri damoukideblobis SesaZlebloba;<br />

• qalebma miiRes aucilebeli codna mcire biznesis wamowyebis, marTvisa<br />

da adgilobriv konteqstSi saqmianobis sworad warmarTvisaTvis;<br />

• qalebma SeiZines biznes da menejeruli Tvisebebi, darwmundnen TavianT<br />

SesaZleblobebSi;<br />

• qalebma moipoves finansuri saxsrebi sakuTari biznesebis dasawyebad;<br />

• mikrosafinaso institutebma daafinanses damwyebi biznesebi;<br />

• qalebma gamoavlines didi pasuxismgebloba da windaxeduleba sesxis<br />

aReba/dafarvasTan dakavSirebiT;<br />

• qalebma daiwyes sakuTari biznesi imis miuxedavad, rom araferi icodnen<br />

sagarantio fondis Sesaxeb;<br />

• gamoikveTa proeqtis gagrZelebis realuri SesaZlebloba sxva mikrosafinaso<br />

organizaciebTan TanamSromlobis safuZvelze.<br />

amjerad, <strong>saqarTveloSi</strong> SeiraRebuli konfliqtis Semdgom, qveyanaSi Seqmnilma<br />

rTulma socialurma, ekonomikurma da politikurma situaciam<br />

kidev ufro daZaba situacia, marginalizebuli jgufebis raodenoba<br />

gaizarda, qalebisTvis aseve Semcirda sakuTari cxovrebis gaumjobesebis<br />

SesaZleblobebi.<br />

57


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

<strong>genderuli</strong> paradigma kidev ufro TvalsaCino gaxda, radgan Seiara-<br />

Rebuli konfliqti, rogorc wesi, zrdis socialuri usamarTlobis<br />

xarisxs. Kkonfliqtis travmuli gamocdileba zegavlenas axdens qalebze<br />

da metwilad saqme gvaqvs iseT SemTxvevebTan, romlebic saWiroeben ara<br />

mxolod swraf humanitarul, aramed Sedegze orientirebul, mdgrad<br />

da grZelvadian daxmarebas. aqve isic unda aRiniSnos, rom amgvar eqstremalur<br />

situaciebSi, qalebma gamoiCines maqsimaluri elastiuroba,<br />

aRmoCndnen sakmarisad Zlierebi, rom gadarCeniliyvnen da aqtiurad<br />

CarTuliyvnen, rogorc humanitarul, ise socialur Tu ekonomikur<br />

saqamianobebSi.<br />

yovelive zemoTTqmulidan gamomdinare da aseve programis pirveli<br />

etapis ganxorcielebisas gamovlenili problemebisa da Sedegebis gaTvaliswinebiT,<br />

amjerad, `qalTa fondi~ gegmavs imuSaos iZulebiT adgilnacval<br />

qalebTan Sida qarTlSi da aseve, yvelaze Rarib da izolirebul<br />

regionebSi, sadac qalTa mewarmeobis waxaliseba moxdeba ekonomikuri<br />

gaZlierebis aRniSnuli modelis danergviT, rac gulisxmobs:<br />

• biznesis wamowyebisaTvis aucilebeli da saWiro codnis miRebas;<br />

• biznes-konsultaciebs;<br />

• sakuTari mcire biznesis dawyebas fondisgan miRebuli finansuri<br />

saxsrebis (mcire grantebis) meSveobiT.<br />

58


mUBb!flpopnjlvsj!nehpnbsfpcjt!<br />

hbvnkpcftfcb<br />

irma inariZe


qalTa gaZliereba ekonomikur sferoSi –<br />

socialuri cvlilebebis<br />

mniSvnelovani agenti<br />

irma inariZe (1966) agroturistuli<br />

qselis - `glexebis<br />

maspinZloba <strong>saqarTveloSi</strong>~<br />

Tavmjdomare, `qalTa iniciativebis<br />

mxardamWeri jgufis~<br />

damfuZnebeli. 2001 wlidan muSaobs<br />

soflad macxovrebel qalTa<br />

ekonomikuri gaZlierebis<br />

proeqtebze. muSaobs kulturul-gacvliT<br />

programebze<br />

saqarTvelosa da safrangeTs<br />

Soris.


qalTa gaZliereba ekonomikur sferoSi –<br />

socialuri cvlilebebis mniSvnelovani agenti<br />

irma inariZe<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> 90-iani wlebis dasawyisSi momxdarma movlenebma (samoqalaqo<br />

omi, eTnokonfliqtebi afxazeTsa da samaCbloSi) kidev ufro<br />

daamZima gardamavali periodis qveynebisaTvis damaxasiaTebeli socialur-ekonomikuri<br />

mdgomareoba. sabazro ekonomikaze moumzadebelma,<br />

stiqiurma gadasvlam qali gamoaZeva inteleqtualuri da maRalanazRaurebadi<br />

samuSaos sferodan. pirvelive saparlamento arCevnebma mkveTrad<br />

Seamcira qalTa raodenoba sakanonmdeblo organoSi. Seicvala sabWoTa<br />

reJimisaTvis damaxasiaTebeli ideologiuri midgoma qalTa sakiTxisadmi<br />

- gaZlierda tradiciuli patriarqaluri Sexedulebebi qalis rolisa<br />

da daniSnulebis Sesaxeb sazogadoebaSi, rac gansakuTrebiT regionebSia<br />

sagrZnobi.<br />

erTiani sabWoTa ekonomikuri sivrcis daSlisa da qveyanaSi gatarebuli<br />

araswori ekonomikuri reformebis fonze, saqarTvelos mosaxleobis naxevarze<br />

meti siRaribis zRvars miRma aRmoCnda. mosaxleobis 52,7% siRaribis<br />

zRvars miRma cxovrobs. ukiduresi siRaribis zRvars qvemoT myofi<br />

mosaxleobis ricxvi ki 16,9%. aTaswleulis miznebis gansaxorcieleblad<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> 2003 wlis ivnisSi xelisuflebam SeimuSava saqarTvelos<br />

ekonomikuri ganviTarebisa da siRaribis daZlevis programa. programis<br />

dawyebidan 2 wlis Tavze ucxouri da saerTaSoriso organizaciebis<br />

monitoringis Sedegebis gaTvaliswinebiT, prognozi arcTu saxarbieloa.<br />

wina wlebTan SedarebiT Raribi mosaxleobis wili umniSvnelod Semcirda<br />

(1,8%–iT). ucvleli darCa ukiduresi siRaribis zRvars qvemoT myofi<br />

mosaxleobis ricxvi. eqspertTa azriT, <strong>saqarTveloSi</strong> siRaribis maCveneblebi<br />

zrdis tendencias atareben da arsebiTi zemoqmedebis gareSe, 2015<br />

wlisaTvis siRaribis maCveneblebi ara Tu Semcirdeba, aramed 68,2%–s miaRwevs<br />

(ukiduresi siRaribisa ki - 29,6%–s) 1 . sainteresoa siRaribis zrdis<br />

maCvenebelTa gansxvaveba soflisa da qalaqis WrilSi. 2004 welTan SedarebiT,<br />

siRaribis donis maCvenebeli zrdis tendenciiT xasiaTdeba: qalaqSi<br />

_ 2.8 procentuli punqtiT, xolo soflad – 4.6 procentuli punqtiT 2 .<br />

msoflio bankis monacemebiT, saqarTvelo meore qveyanaa postsabWoTa<br />

sivrceSi, sadac ojaxis ufrosis sqesi mWidro kavSirSia siRaribesTan. 3<br />

konfliqtebisa da SromiTi migraciis Sedegad mkveTradaa gazrdili im<br />

ojaxebis raodenoba, romlebsac saTaveSi qalebi udganan. rogorc wesi,<br />

aseTi ojaxebi mosaxleobis uRaribes fenas miekuTvnebian.<br />

gardamaval periodSi qveyanaSi ukontrolo privatizaciis procesebma gamoiwvia<br />

qalTa dasaqmebis tradiciuli sferoebis arealis Semcireba, ramac am<br />

sawarmoebSi dasaqmebuli qalebis umetesoba umuSevari datova. samsaxurTan<br />

erTad maT samuSao adgilebTan dakavSirebuli socialuri daxmarebebi da<br />

SeRavaTebic dakarges, romelTa sanacvlodac sxva socialuri dacvis meqanizmebi<br />

ar Seqmnila.<br />

zemoaRniSnuli problemebis miuxedavad, saxelmwifo dRes naklebadaa<br />

orientirebuli Sromis bazarze arsebuli <strong>genderuli</strong> disbalansis mizezebis<br />

aRmofxvraze. SeiniSneba uaryofiTi tendenciac, rac gamoixateba<br />

aSkara diskriminaciuli xasiaTis mqone kanonproeqtis SemuSavebas<br />

1 `aTaswleulis ganviTarebis miznebi <strong>saqarTveloSi</strong>~. Tbilisi. 2005<br />

2 `aTaswleulis ganviTarebis miznebi TbilisSi~. Tbilisi. 2007<br />

3 „<strong>genderuli</strong> problemebi gardamaval periodSi~. msoflio banki. 2002 w.<br />

61


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

SromiTi kanonmdeblobis Sesaxeb. 1<br />

2008 wlis monacemebiT, qalebi dasaqmebulTa saerTo ricxvis 44,9%–s Seadgenen.<br />

maTi umetesoba dabalanazRaurebad samsaxurebSi muSaobs (mag. pedagogTa<br />

70% qalia. dawyebiTi ganaTlebis dawesebulebebSi, sadac yvelaze<br />

dabali anazRaurebaa, qalebi 83%-s Seadgenen). 56,6% soflis meurneoba-<br />

Sia dasaqmebuli 2 , 12,6 % – ganaTlebis sferoSi, 9,9 % – vaWrobaSi, 6,2 % –<br />

janmrTelobis dacvisa da socuzrunvelyofis sferoSi. qalebis nominaluri<br />

xelfasi ekonomikis yvela seqtorSi naklebia daqiravebiT dasaqmebul<br />

kacTa saSualo nominalur xelfasze. Semosavlebis saerTo maCveneblebze<br />

gavlenas axdens dabali pensiebic. saSualo pensia saarsebo minimumze 5–<br />

jer naklebia, pensionerTa 64,6%-s ki qalebi Seadgenen. 3<br />

TviTdasaqmebul qalebSi mcirea mewarme qalebis wili (13,8%), roca igive<br />

statusiT kacebSi 26,2% dasaqmebuli. sazogadoebis damokidebulebis<br />

garda, es SeiZleba imiTac aixsnas, rom qalebs naklebad miuwvdebaT xeli<br />

resursebze, kreditebze, teqnologiebze. ar floben biznesis sawarmoeblad<br />

saWiro codnas.<br />

amasTan, saqmiani/mewarme qalebi naklebad arian orientirebulni Tanam-<br />

Sromlobaze, jgufur muSaobaze, rac erTi mxriv, xels Seuwyobda maT<br />

TviTganviTarebas, meore mxriv, gaaZlierebda maT samoqalaqo aqtivobas.<br />

jansaRi socialuri garemo da ekonomika aucileblad gulisxmobs<br />

amgvari tipis TanamSromlobas. 4<br />

gansakuTrebiT mZimea soflad mcxovreb qalTa mdgomareoba. patriarqaluri<br />

tradiciebis gavlena regionebSi ufro sagrZnobia, soflad<br />

mcxovreb qalebs naklebad miuwvdebaT xeli informaciaze qalTa uflebebis<br />

Sesaxeb. gansakuTrebul yuradRebas saWiroeben musulmanebiTa<br />

da eTnikuri umciresobebiT mWidrod dasaxlebuli regionebi, sadac<br />

qalebis saqmianoba mTlianad Semoifargleba ojaxur/SinameurneobaSi<br />

dasaqmebiT. Sesabamisad ar xdeba maTi Sromis valorizeba da maTi sazogadoebriv<br />

saqmianobaSi CarTuloba maqsimalurad SezRudulia.<br />

kreditebi da sesxebi soflad macxovrebeli qalebisaTvis gansakuTrebiT<br />

xelmiuwvdomelia ramdenime mizezis gamo: rogorc wesi, qalebi naklebad<br />

arian mesakuTreebi; mikrosafinanso organizaciebisa da sabanko<br />

seqtoris sakredito politika faqtobrivad ar iTvaliswinebs sasoflo–sameurneo<br />

sesxebis specifikas (grZelvadiani da mcireprocentiani<br />

kreditebi da sxv.).<br />

siRaribis donis zrdam qveyanaSi uaryofiTi gavlena moaxdina qveynis ekologiazec.<br />

mosaxleobis dabalma ekologiurma sensitiurobam mzardi siR-<br />

1 Sromis kodeqsis mixedviT orsuloba, mSobiaroba da bavSvis movla SromiTi urTierTobis<br />

SeCerebis safuZvels warmoadgens, romlis drosac daqiravebuls ar miecema anazRaureba. gasul<br />

wels gauqmda kanoni savaldebulo socialuri dazRvevis Sesaxeb, romelic aregulirebda<br />

droebiTi Sromisuunarobisa da dekretuli Svebulebis anazRaurebis sakiTxebs. am sakiTxebis<br />

maregulirebeli norma amoRebuli iqna Sromis kodeqsidanac. droebiTi Sromisuunarobisa da<br />

dekretuli Svebulebis anazRaurebis wess wlis saxelmwifo biujetis Sesaxeb kanoni gansaz-<br />

Rvravs, romelic Seusabamod mcire, araadeqvatur anazRaurebas iTvaliswinebs.<br />

2 „dasaqmebis ucvleli tendenciis pirobebSi, Sinameurneobebi, romelTa Semosavlis wyaro<br />

sasoflo TviTdasaqmebaa, siRaribis maRali riskis jgufad rCeba~. aTaswleulis ganviTarebis<br />

miznebi <strong>saqarTveloSi</strong>. ganxorcielebis angariSi 2004-2005 ww. Tbilisi. 2005 w.<br />

3 „qali da kaci~. statistikis saxelmwifo departamenti. Tbilisi. 2008 w.<br />

4 Gender Assessment for USAIDCaucasus . June 2003. Tbilisi.<br />

62


aribis fonze gazarda anTropogenuli zewola, rogorc biznes-seqtoris,<br />

aseve marginaluri fenebis mxridanac, romlebic praqtikulad arseboben<br />

bunebrivi resursebis xarjze. bunebrivi resursebis aragegmazomieri<br />

gamoyeneba (xe-tyis ukontrolo Wra, savargulebisa da saZovrebis, wylis<br />

resursebis aragegmazomieri moxmareba, brakonieroba da sxv.) safrTxes<br />

uqmnis regionis biomravalferovnebas. meores mxriv, dasaqmebisa da Semosavlis<br />

alternatiuli saSualebebis gareSe ki praqtikulad uSedego<br />

da araefeqturia saerTaSoriso organizaciebis mier rekomendebuli sxvadasxva<br />

ekoprogamebis ganxorcieleba da implementacia.<br />

mniSvnelovania, rom soflad macxovrebel qalTa gaZlierebaze mimar-<br />

Tuli proeqtebi met-naklebad iTvaliswinebdes zemoCamoTvlil problemebsa<br />

da tendenciebs.<br />

`qalTa iniciativebis mxardamWeri jgufi~, romelic 2000 wlidan muSaobs<br />

soflad macxovrebel qalTa gaZlierebaze socialur-ekonomikur<br />

sferoSi orientirebuli iyo proeqtebze, romelic xels Seuwyobda maT<br />

TviTdasaqmebasa da gaZlierebas organizebuli urTierTTanamSromlobis<br />

gziT.<br />

soflad macxovrebel qalebTan ramdenimewlianma muSaobam dagvanaxa, rom<br />

maTi resursebisa da sxva gare faqtorebis gaTvaliswinebiT, maTi TviTdasaqmebis<br />

erT-erT optimalur gzas agroturizmi da agroturistuli<br />

qselis Camoyalibeba warmoadgenda. maspinZlobis tvirTi ojaxSi tradiciulad<br />

qals ekisreba, magram es Sromac, iseve rogorc zogadad misi saqmianoba<br />

ojaxur SinameurneobaSi, valorizebuli araa. agroturizmis kidev<br />

erTi Tavisebureba imaSi mdgomareobs, rom is xels uwyobs maspinZeli<br />

ojaxebis garSemo saTemo meurneobebis Seqmnas, mcire turistuli infrastruqturis<br />

Camoyalibebas. es yovelive soflad mcxovrebi qalebis ekonomikuri<br />

gaZlierebisa da kvalifikaciis amaRlebis garda, xels uwyobs<br />

qalebis aqtiur Cabmas qveyanaSi mimdinare socio-kulturulsa da ekonomikur<br />

cxovrebaSi sakuTari meurneobisagan mouwyvetlad.<br />

2001 wlidan `qalTa iniciativebis mxardamWerma jgufma~ daiwyo saqarTvlos<br />

sxvadasxva regionebSi iseTi ojaxebis moZebna, romlebic akmayofilebdnen<br />

agroturizmis ganviTarebisaTvis saWiro moTxovnebs.<br />

organizaciam maTTvis SeimuSava individualuri agroturistuli koncefciebi,<br />

informacia maT Sesaxeb ganTavsda rogorc organizaciis vebgverdze,<br />

ise ucxour agroturistul katalogebSi, movizideT maTTvis<br />

turistebi.<br />

adgilobrivi ganviTareba, romlis erT-erT agentsac warmoadgens<br />

agroturistuli saqmianoba dakavSirebulia mudmiv formaciebTan,<br />

informaciis gacvlasTan. amasTan, izrdeba agroturizmiT dainteresebul<br />

ojaxTa ricxvic. Sesabamisad, Cven SevimuSaveT permanentuli<br />

treningebisa da formaciebis kursi regionSi mcxovrebi qalebisaTvis,<br />

vinc agroturizmiTaa dainteresebuli (kursi moicavs iseT sakiTxebs<br />

rogoricaa: qveynisa da regionuli turistuli resursebi; ekoganaTleba,<br />

mdgradi ganviTareba da <strong>genderuli</strong> balansi; samoqalaqo aqtivoba da<br />

adgilobrivi TviTmmarTveloba; solidarobis mniSvneloba da qseluri<br />

muSaobis upiratesobebi; koleqtiuri aqtivoba; individualuri turistuli<br />

servis-paketis damoukideblad Sedgenis praqtikuli unar-Cvevebi;<br />

informacia qveyanaSi arsebuli sagadasaxado politikis, mikrosqalTa<br />

gaZliereba ekonomikur sferoSi –<br />

socialuri cvlilebebis mniSvnelovani agenti<br />

irma inariZe<br />

63


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

afinanso da sakredito institutebis Sesaxeb; biznes-gegmebis Sedgenis<br />

praqtikuli unar-Cvevebi da sxv.).<br />

6 wlisani muSaobis Sedegad, 2006 wels agroturistuli qseli damoukidebel<br />

iuridiul pirad daregistrirda rogorc fondi „glexebis<br />

maspinZloba <strong>saqarTveloSi</strong>`dResdReobiT fonds hyavs 10 namdvili da 16<br />

asocirebuli wevri saqarTvelos sxvadasxva kuTxeSi. qseli momxmarebels<br />

sTavazobs: mwvane, ornitologiur, musikalur, Rvinis turebs; sazafxulo<br />

skolebis organizebas.<br />

qalTa ekonomikuri, socialuri da kulturuli uflebebi mWidrodaa dakavSirebuli<br />

erTmaneTTan. amitomac, vTvliT, rom miRwevebi, romelic<br />

Cvens jgufs aqvs mniSvnelovania ara mxolod qselis wevrebisaTvis, aramed<br />

mniSvnelovan resurss warmoadgens qveyanaSi saWiro socialuri cvlilebebis<br />

ganxorcielebis inicirebisTvisac.<br />

64


mUBb!flpopnjlvsj!nehpnbsfpcjt!<br />

hbvnkpcftfcb<br />

mixeil ToqmaziSvili


saqarTvelos neoliberaluri<br />

politikis <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

mixeil ToqmaziSvili (1955)<br />

ekonomikis mecnierebaTa doqtori,<br />

profesori. muSaobs<br />

sxvadasxva arasamTavrobo organizaciebSi.<br />

wlebis ganmavlobaSi<br />

iyo gaeros programis<br />

`genderi da politika samxreT<br />

kavkasiaSi~ eqsperti. aris<br />

naSromebis avtori makroekonomikis,<br />

ekonomikuri politikis,<br />

saerTaSoriso ekonomikisa<br />

da socialuri ekonomikis<br />

sferoebSi.


saqarTvelos neoliberaluri politikis <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

mixeil ToqmaziSvili<br />

Sesavali<br />

ukanaskneli 5 wlis ganmavlobaSi <strong>saqarTveloSi</strong> ganxorcielebulma instituciurma<br />

cvlilebebma da ekonomikis ganviTarebis winaaRmdegobebma<br />

kvlav daayena dRis wesrigSi <strong>genderuli</strong> problemebis gadaWris<br />

aucilebloba, romelic dakavSirebulia rogorc memkvidreobiT miRebul<br />

gadmonaSTebTan da ojaxis tradiciul modelTan, aseve srulad axali<br />

tendenciebis aRmocenebasTan, romelic Sromis bazris ganviTarebam,<br />

socialuri dacvis sistemis cvlilebam da socialuri infrastruqturis<br />

ganviTarebam warmoSva. <strong>genderuli</strong> problemebi kidev ufro gaamwvava<br />

globaluri krizisis Sedegad saqarTvelos ekonomikis zrdis tempebis<br />

dacemam da saqarTvelo-ruseTis omis Sedegad devnilebis axali talRis<br />

gamoCenam. yovelive aman moiTxova saxelmwifo finansebis ganawilebis<br />

axali midgomebis gamoyeneba da socialur da genderul problemebze<br />

orientirebuli politikis SemuSaveba. biujetis socialurma orientaciam<br />

kidev ufro gazarda saxelmwifos roli <strong>genderuli</strong> problemebis<br />

gadaWraSi. dRes sakanonmdeblo organoSi ganixileba <strong>genderuli</strong> koncefciis<br />

miRebis sakiTxic.<br />

Sromis bazris <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

sabazro ekonomikaze gardamaval periodSi, saqarTvelosaTvis, iseve<br />

rogorc sxva postkomunisturi qveynisaTvis, damaxasiaTebeli gaxda<br />

mosaxleobis dabali Semosavlebi, SezRuduli fiskaluri resursebi da<br />

ganuviTarebeli sabazro institutebi. politikurma arastabilurobam,<br />

ekonomikis dargobrivma krizisebma da mouwyobelma sagareo urTier-<br />

Tobebma eqstremaluri viTareba Seqmna <strong>saqarTveloSi</strong> da Zalze gaamwvava<br />

socialur-ekonomikuri problemebi. yovelive es ki refleqsurad aisaxa<br />

Sromis bazris ganviTarebaSi: mkveTrad Semcirda dasaqmeba, warmoiSva<br />

regionaluri da <strong>genderuli</strong> disproporciebi da umuSevrobam, gansakuTrebiT,<br />

axalgazrdobaSi, xangrZlivi xasiaTi SeiZina.<br />

2004 wlidan <strong>saqarTveloSi</strong> safuZveli eyreba e.w. `radikalurad liberaluri~<br />

ekonomikis principebis ganxorcielebas, romlis Tanaxmad, ekonomikis<br />

yvela seqtori imarTeba mxolod Tavisufali sabazro kanonebis<br />

Tanaxmad da saxelmwifo ar aniWebes prioritets arc erT seqtors. instituciuri<br />

reformebis Sedegad saqarTvelo iqca mowinave reformistul<br />

qveynad. biznesis gamartivebam da ekonomikaSi saxelmwifo Carevis<br />

minimalizaciam xeli Seuwyo pirdapiri ucxouri investiciebis zrdas.<br />

miuxedavad amisa, Sromis bazari daZabuli darCa.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> Sromis bazris arsebuli struqtura ZiriTadad daefuZna<br />

demografiuli, socialur-ekonomikuri da institucionaluri faqtorebis<br />

zemoqmedebas. daqiravebiT dasaqmebulebi dRemde ver gaxdnen<br />

ekonomikis warmmarTveli ZiriTadi Zala, romelsac SeuZlia qveyanaSi<br />

Sromis mwarmoeblurobis zrda uzrunvelyos.<br />

gamokvlevebma sxvadasxva qveyanaSi daadastures, rom rodesac mamakacebis<br />

dasaqmeba mcirdeba, qalebis dasaqmeba procentulad naklebad<br />

mcirdeba an kidev igive rCeba, da piriqiT. umuSevrobis dros aunazRaurebeli<br />

Sromis raodenoba qalebSi ufro metad izrdeba, vidre mamakacebSi.<br />

amdenad, qalis dasaqmeba ufro moqnilia da mgrZnobiarea bazris<br />

67


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

cvlilebebis mimarT, vidre mamakacis, Tumca, dasaqmebis `komercializaciis~<br />

maCvenebeli, anu anazRaurebadi Sromis wili SromiTi danaxarjebis<br />

mTlian moculobaSi qalebSi sagrZnoblad dabalia mamakacebTan<br />

SedarebiT. yovel 100 mamakacze qalebis raodenoba saojaxo meurneobaSi<br />

dasaqmebulTa Soris orjer da metad aRemateba aRniSnul Tanafardobas<br />

daqiravebiT dasaqmebulTa Soris. amasTan, qali profesiuli samuSaodan<br />

advilad gadaerTveba ojaxur saqmeebze, mamakaci ki ufro mWidrod aris<br />

~mibmuli~ profesiul saqmianobasTan, amitom samuSaos dakargva masze<br />

ufro mtkivneulad moqmedebs, vidre qalze.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> Sromis bazari genderulad segmentirebulia. qalebi<br />

ZiriTadad saxelmwifo seqtorSi arian dasaqmebuli. rogorc gamokvlevebi<br />

cxadyofs, Sromis bazarze qalebis kvalifikacia ar CamorCeba<br />

mamakacebis kvalifikacias. miuxedavad amisa, Tu 1990-iani wlebis dasawyisSi<br />

saqarTvelos erovnul meurneobaSi dasaqmebuli qalis saSualo<br />

xelfasi mamakacis saSualo xelfasis 75 procents Seadgenda, 1990-iani<br />

wlebis bolosaTvis igi 52 procentamde daeca da Semdeg kidev ufro metad<br />

Semcirda. Yyovelive es, ojaxur meurneobaSi qalis aunazRaurebel<br />

Sromis mniSvnelobis zrdasTan erTad, <strong>saqarTveloSi</strong> Sromis bazarze <strong>genderuli</strong><br />

problemebis arsebobazec metyvelebs.<br />

siRaribis zrdam gazarda qalebis dasaqmeba mamakacis proporciulad,<br />

Tumca, <strong>genderuli</strong> vertikaluri uTanasworoba, rogorc Tanamdebobebis<br />

dakavebaSi da karieris keTebaSi, aseve Sromis anazRaurebaSi, kvlav didia.<br />

amis magaliTia is, rom Tu evropis qveyenebSiD saSualod 17 procentiT<br />

CamorCeba qalis erToblivi anazRaureba mamakacis erTobliv anazRaurebas,<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> es sxvaoba 52 procents aRwevs.<br />

amasTan, bolo wlebSi ekonomikuri tempebis zrda mcirediT uzrunvelyofda<br />

dasaqmebis arasaxarbielo struqturis cvlilebas. Tu 2003 wels<br />

TviTdasaqmebulebs ekavaT yvelaze didi wili mTlianad dasaqmebulebSi<br />

da Seadgenda 75 procents, 2007 wels igi Semcirda daaxloebiT 20 punqtiT,<br />

xolo im sferoebSi ki, romlebic swrafi tempebiT izrdeboda (komunikaciebi,<br />

gadamamuSavebeli mrewveloba, mSenebloba, safinansoDSuamavloba<br />

da sxv), ver uzrunvelyofda dasaqmebis mkveTr zrdas am seqtorebisaTvis<br />

damaxasiaTebeli dasaqmebis SezRuduli bunebis gamo.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> dasaqmebis didi wili agrarul seqtorze modis, magram<br />

seqtorSi dabali Sromis mwarmoeblurobis gamo, mosaxleobis migracia<br />

qalaqad kvlav did problemas warmoadgens. amas emateba migraciuli procesebis<br />

„feminizacia` ucxoeTis qveynebSi, sadac qalze modis SromiTi<br />

emigracis yvelaze didi tvirTi. Mmigraciis „feminizaciam` mowyvita qali<br />

Sinameurneobisagan da kidev ufro gaamwvava <strong>saqarTveloSi</strong> isedac arasaxarbielo<br />

demografiuli mdgomareoba.<br />

SromiTi migracia<br />

qalTa raodenobis masiuri zrda SromiT migraciaSi damaxasiaTebeli tendencia<br />

gaxda saerTaSoriso migraciiasaTvis. qali martoxela, gaTxovili,<br />

umetes SemTxvevaSi ukeTesi ganaTlebiT, vidre mamakaci, cxovrebis pirobebis<br />

gaumjobesebis mizniT sazRvrebs gareT eZebs samuSaos. bolo periodSi<br />

SromiT migrantTa Soris qalTa wili ufro metad izrdeba, vidre<br />

68


saqarTvelos neoliberaluri politikis <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

mixeil ToqmaziSvili<br />

mamakacebis. kvlevebiT dadasturebulia, rom mraval qveyanaSi Sromis bazris<br />

struqturulma cvlilebebma ganapirobes SromiTi migraciis feminizacia.<br />

1<br />

ganaTlebisa da profesionalizmis maRali done qalebs stimuls aZlevs,<br />

rac SeiZleba naklebad iqnen dakavebuli SromiT ojaxSi. Sromis danawilebis<br />

tradiciuli <strong>genderuli</strong> modeli TandaTanobiT icvleba. qalic<br />

iseve monawileobs ojaxis biujetis formirebaSi, rogorc mamakaci. qalisTvis<br />

mniSvnelovania ara marto finansuri faqtori, aramed moraluric.<br />

qalis saqmianoba mxolod ojaxSi araprestiJuli gaxda. Sromis bazarze<br />

dasaqmebuli qali Tavs ufro komfortulad da damoukideblad<br />

miiCnevs, amitomac SesaZleblobis pirobebSi Sromis bazars irCevs.<br />

saSualo Semosavlebis ojaxebSi qalis reproduqciuli saqmianoba daqiravebul<br />

Sromis Zalam Secvala. ganviTarebuli qveynebSi qalTa umravlesobam<br />

aunazRaurebeli saojaxo Sromidan gadainacvla anazRaurebad<br />

SromaSi, xolo maTi adgili daikava ganviTarebadi qveynebidan Camosulma<br />

SromiTma migrantebma. miuxedavad garkveuli kvalifikaciisa da profesionalizmisa,<br />

gardamavali ekonomikis qveynebidan Camosuli qalebi<br />

dasaqmdnen momsaxurebis infrastruqturis dabal safexurze. maTi umravlesoba<br />

moaxled, momvlelad, damxmare muSad, gamyidvelad da oficiantad<br />

muSaobs. samxreT aziisa da aRmosavleT aziis Tavisufal ekonomikur<br />

zonebSi mTeli samuSaos Zalis 80 % qalia. igi iafi samuSao Zalaa.<br />

maTgan sakmaod didi nawili SromiTi emigrantia da Cabmulia gasarTob<br />

industriaSi, umetesad prostituciaSi. 2<br />

1990-ian wlamde <strong>saqarTveloSi</strong> qalTa SromiTi migracia ar iyo damaxasiaTebeli.<br />

tradiciuli, qarTuli mentalitetisaTvis miuRebeli iyo,<br />

rom qals ojaxi mietovebina da saSovarze Sors wasuliyo. magram arsebulma<br />

realobam, Rrma socialur - ekonomikurma krizisma, cxovrebis donis<br />

dacemam ganapiroba is, rom SromiTi migracia gaxda saqarTvelos mosaxleobis<br />

fizikuri arsebobis SenarCunebis erT-erTi gza. man dasabami<br />

misca qalTa farTo monawileobas SromiT migraciaSi. SromiT migrantTa<br />

<strong>genderuli</strong> struqtura naTlad gviCvenebs qalTa da mamakacTa xvedriTi<br />

wilis gaTanabrebas am procesebSi.<br />

gamokvleviT dadginda, rom qalebi dasaqmebulni arian momsaxureobis<br />

seqtorSi momvlelebad, aRmzrdelebad, oficiantebad, damlageblebad,<br />

gamyidvelebad da a.S.<br />

qalTa SromiTi migracia gamowveulia mZime socialur-ekonomikuri pirobebiT,<br />

romelic uaryofiT gavlenas axdens ojaxze, demografiul ganviTarebaze.<br />

mamakacebTan SedarebiT qalebs ufro uWirT ojaxidan Sors yofna.<br />

xSiria SemTxveva, roca mcirewlovani Svilebis patroni migranti qalebi<br />

sxvis Svilebs zrdian. sakuTari Svilebi ki samSobloSi axloblebis amara<br />

hyavT datovebuli. maTi wili, visac qmari da Svilebi <strong>saqarTveloSi</strong> hyavT,<br />

mTel nakadSi erTi mesamedia, aqedan, Sviliani ki ufro meti.<br />

qalTa SromiTi emigraciis intensiurobis zrdam mniSvnelovnad Secvala<br />

ojaxis struqtura da <strong>genderuli</strong> roluri funqciebi. gaxSirda<br />

1 Castles S., Miller J., The Age of Migration, International Population, Movements to the Modern World, London,<br />

1993;International organization For Migration, Migrant Workers 1999 ,International Migration. IMO: April<br />

2001<br />

2 Becker G.S. ``A Theory of the allocation Time``. The Economic Journal vol.80 Harvard page 15<br />

69


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

ojaxuri Zaladobis SemTxvevebi. Sesustda axalgazrdebsa da bavSvebze<br />

ojaxis moraluri zegavlena. rTulma ekonomikurma da socialurma faqtorebma<br />

gamoiwvies trefikingTan, prostituciasa da damnaSaveobasTan<br />

dakavSirebuli movlenebis gavrceleba qveyanaSi, sadac Zaladobis msxverplTa<br />

Soris qalebi umravlesobas warmoadgenen.<br />

qveynis gareT qalebi ZiriTadad dakavebuli arian araformalur seqtor-<br />

Si, sadac ar arsebobs SromiTi uflebebis dacvis legaluri meqanizmi.<br />

mcire da saSualo biznesis ganviTareba<br />

am problemebs emateba mcire mewarmeobis ganuviTarebloba. saqarTvelo-<br />

Si bolo wlebSi (2002-2006ww.) Camoyalibebuli proporciebis mixedviT,<br />

biznes-seqtoris mTlian brunvaSi mcire biznesis wilad modis daaxloebiT<br />

15 procenti, saSualo biznesis wilad – 10 procenti da msxvili biznesis<br />

wilad – 75 procenti. SedarebisaTvis, evrokavSirSi gacilebiT<br />

dabalia msxvili biznesis wili da Seadgens mTeli brunvis daaxloebiT<br />

42 procents. Sesabamisad, maRali - saSualo (19%) da mcire (39%) biznesis<br />

wili.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> 2002-2008 wlebSi Camoyalibebuli proporciebis mixedviT,<br />

biznes-seqtoris mTlian brunvaSi mcire biznesis wilad daaxloebiT 15<br />

procenti modis, saSualo biznesis wilad – 10 procenti, msxvili biznesis<br />

wilad ki – 75 procenti. mTlianad saSualo da mcire biznesis wili<br />

mTlian gamoSvebaSi 1/4-s ar aRemateba. 1<br />

oficialuri statistikuri monacemebiT, 2000 wlidan dRemde grZeldeba<br />

samewarmeo seqtoris mTlian brunvasa da saerTo gamoSvebaSi mcire<br />

da saSualo biznesis wilis Semcireba da msxvili biznesis wilis zrda.<br />

amis Sedegad katastrofulad dabali rCeba samuSaos damqiraveblebis<br />

ricxovnoba. amJamad, damqiravebulTa saerTo raodenoba 20 aTasze naklebia<br />

da 2003 welTan SedarebiT maTi ricxvi ara Tu ar gaizarda, aramed<br />

Semcirda kidec daaxloebiT 2,5 aTasi kaciT.<br />

Ees sfero gansakuTrebiT genderulad mgrZnobiarea, radgan qali rogorc<br />

mewarme, ZiriTadad am sferoSi ikeTebs karieras. garda amisa, igi<br />

dasaqmebis erT-erTi mTavari potenciuri sferoa. Aam seqtorSi dasaqmebulia<br />

momuSaveTa naxevarze meti, magram mTlian gamoSvebaSi maTi erToblivi<br />

wili Zalian dabalia, 20 procentze naklebia. dRes <strong>saqarTveloSi</strong><br />

ekonomikuri zrda ZiriTadad msxvili sawarmoebis wilad modis, sadac<br />

ZiriTadad mamakacebia dasaqmebuli (gadamamuSavebeli mrewveloba). mas<br />

zrdadi tendencia aqvs, xolo mcire da saSualo sawarmoebis konkurentunarianoba<br />

da efeqtianoba dabalia da sul ufro mcirdeba. maTi ganvi-<br />

Tareba recesiul mdgomareobaSia.<br />

saxelmwifo seqtoris <strong>genderuli</strong> tendenciebi<br />

<strong>genderuli</strong> disbalansi arsebobs saxelmwifo dasaqmebis sferoSic. rogorc<br />

gamokvlevebi adasturebs, es sfero qalebisaTvis dasaqmebis<br />

yvelaze sasurvelia.<br />

1 evrokavSirSi msxvili biznesis wili mTeli brunvis daaxloebiT 42 procents ASeadgens da<br />

maRalia saSualo da mcire biznesis wili, Sesabamisad, - 19 da 39 procenti.<br />

70


saqarTvelos neoliberaluri politikis <strong>genderuli</strong> problemebi<br />

mixeil ToqmaziSvili<br />

saxelmwifo seqtori 2006 wels iyo qalis upiratesi dasaqmebis sfero, magram<br />

saminitroebis reorganizaciis Sedegad misi wili 2006-2008 wlebSi<br />

mniSvnelovnad Semcirda. es aris imis dasturi, rom reorganizacia upirveles<br />

yovlisa amcirebs qalis dasaqmebas.<br />

Semcirda xelmZRvanel Tanamdebobeze maTi xverdriTi wilic da 2008<br />

wels Seadgina 28-29 procenti. amasTan, saxelmwifo seqtorSi qalis sa-<br />

Sualo Tviuri xelfasi Sedagens mamakacis mxolod 80 procents. qalis<br />

upiratesma gamonTavisuflebam am seqtorSi kidev ufro gazarda qalisa<br />

da kacis xelfasebs Soris sxvaoba 2005-2007 wlebSi, magram 2008 wels igi<br />

mkveTrda gauaresda, miuxedavad amisa misma xelfasma Sedagina kacis xelfasis<br />

90 procenti. Erac aris <strong>genderuli</strong> gansxvavebis gamovlineba.<br />

faqtobrivad 2005-2008 wlebSi saxelmwifo seqtorSi qalis dasaqmebis<br />

maCveneblebi gauaresda, marTalia, saxelmwifo setorSi erToblivad<br />

dasaqmebuli qalebis ganaTleba aRemateba mamakacebis ganaTlebis dones,<br />

magram Tanamdebobisa da anazRaurebis ganawilebis TvalsazrisiT disbalansi<br />

sakmaod didia. amasTan, saxelmwifo seqtorSi dasaqmebulTa saer-<br />

To raodenobaSi yovel 100 mamakacze marTvis organos xelmZRanelia 36<br />

qali, 161 umaRlesi donis kvalificiuri specialisti, 159 saSualo donis<br />

kvalificiuri specialisti, 254 informaciis momzadebiT, dokumentebis<br />

gaformebiT, aRricxviTa da momsaxurebiT dakavebuli muSaki. Bukanaskneli<br />

wlebis ganmavlobaSi kidev ufro gaZlierda profesiuli da vertikaluri<br />

segregacia Sromis bazarze.<br />

Nneoliberaluri politikidan socialur orientaciaze transformacia<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> mimdinare ekonomikuri politika efuZneba Eneoliberalur<br />

Rirebulebebs, sadac socialur problemetikas meorexarisxovani mniSvneloba<br />

eniWeba. am Rirebulebebis Sesabamisad, saxelmwifo sakuTrebis<br />

gansaxelmwifoebriobis procesma da biznesis keTebis liberalizaciam<br />

unda uzrunvelyos damatebiTi samuSao adgilebis gaCena da dasaqmebis donis<br />

zrdac, rac Tavis mxriv, aqtiuri socialuri politikis ganxorcielebas<br />

Seuwyobda xels. <strong>saqarTveloSi</strong> mniSvnelovani reformebi gatarda<br />

sagadasaxado, sabaJo sferoebSi, Semcirda sagadasaxado ganakveTebi da<br />

gamartivda sabaJo procedurebi. amis paralelurad Semcirda saxelmwifos<br />

instituciuri Careva ekonomikaSi. Sedegad daCqarda ekonomikis zrdis<br />

tembebi, magram importze orientirebulma politikam mniSvnelovnad<br />

imoqmeda inflaciis importzec da globaluri krizisis Sedegad ki Semcirda<br />

pirdapiri investiciebi. mravali sawarmo gakotrebis safrTxis win<br />

dadga. gaizarda umuSevroba da qalis dasaqmebis wili SinameurneobebSi.<br />

yovelve aman kidev erTxel moiTxova xelisuflebis mxridan radikaluri<br />

RonisZiebebis gatarebis aucilebloba, gansakuTrebiT ki socialur<br />

sferoSi.<br />

2008 wlamde saqarTvelos biujeti orientirebuli iyo im urTierTobebze,<br />

romlebsac unda ganemtkicebina usafrTxoeba da uzrunveleyo<br />

saxelmwifo saqmianobis efeqtianobis amaRleba. biujeti mxolod 2008<br />

wlidan gaxda orientirebuli socialuri problemebis mogvarebaze. saxelmwifo<br />

safinanso politikam <strong>genderuli</strong> elferic SeiZina. aseTi radikaluri<br />

cvlilebebi ganpirobebuli iyo socialuri daZabulobis zrdiT,<br />

71


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

romelmac Tavis mxriv, moiTxova socialuri reformebis warmarTvis<br />

aucilebloba. saxelmwifo biujetis resursebis ganawileba radikalurad<br />

Seicvala da mTel rig infrastruqturaSi (ganaTleba, jandacva)<br />

dafinanseba ganxorcielda sadazRvevo principebisa da Sedegze orientirebuli<br />

politikis safuZvelze. Sesabamisad, Seicvala danaxarjebis<br />

dinamika. amasTan, miznobrivma socialurma dafinansebam gazarda saxelmwifo<br />

biujetis socialuri tvirTi da pozitiurad imoqmeda Raribi<br />

socialuri fenebis dacvaze. Mmiuxedavad amisa, yovelive es arasakmarisi<br />

aRmoCnda imisaTvis, rom <strong>genderuli</strong> balansi damyarebuliyo. saqarTvelo<br />

<strong>genderuli</strong> ganviTarebis indeqsis mixedviT 124 qveyanas Soris 93 adgilze<br />

aRmoCnda, xolo <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> indeqsiT ki 65 adgilze, maSin<br />

rodesac biznesis keTebis indeqsiT igi me-11 adgilzea msoflios 153<br />

qveyanas Soris.<br />

daskvna<br />

mTlianobaSi neoliberaluri politikis gaxorcielebam, marTalia, xeli<br />

Seuwyo ekonomikis daCqarebas, magram igi araadekvaturi iyo imisaTvis,<br />

rom qveyenaSi gadaWriliyo socialuri problemebi da orientacia sayovelTao<br />

keTildReobaze yofiliyo aqcentirebuli. axalma sabiujeto iniciativebma<br />

Seqmna sastarto pirobebi siRaribis dasaZlevad da socialuri<br />

fonis gasaumjobeseblad, magram ekonomikis zrdis tempebis mkveTri<br />

dacema kidev ufro zrdis socialur problemebs da umuSevrobas da mtkivneuls<br />

xdis <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebs.<br />

72


mfcj!eb!nehsbej!hbowjUbsfcb<br />

marina elbaqiZe


ganaTlebis misawvdomoba araqarTulenovani<br />

qalebisaTvis da maTi monawileoba<br />

sazogadoebriv cxovrebaSi<br />

marina elbaqiZe kiTxulobs fsiqologiis<br />

kurss Tbilisis saxelmwifo<br />

universitetSi. 1996 wlidan muSaobs<br />

`mSvidobis, demokratiisa da ganvi-<br />

Tarebis kavkasiur institutSi~; misi<br />

kvlevis ZiriTad sferos warmoadgens<br />

konfliqtebis analizi, aseve<br />

eTnikuri, religiuri da <strong>genderuli</strong><br />

sakiTxebi.


ganaTlebis misawvdomoba araqarTulenovani qalebisaTvis<br />

da maTi monawileoba sazogadoebriv cxovrebaSi<br />

marina elbaqiZe<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> konteqstSi, ZiriTadad samoqalaqo<br />

sazogadoebis farglebSi, mimdinareobs msjeloba ramdenad arian<br />

CarTuli qalebi sazogadoebriv cxovrebaSi, gadawyvetilebis miRebis<br />

procesSi, magaliTad, politikis, biznesis da sxva sferoebSi. am sakiTxebze<br />

msjelobisas xSirad gaismis kiTxva, ramdenad aqvT qalebs Sesabamisi kvalifikacia,<br />

profesiuli unarebi da, rac mTavaria, ramdenad aqvs qalebis<br />

monawileobis saWiroeba, `moTxovnileba~ sazogadoebas da Tavad qals.<br />

aseTi msjelobebi xSirad spekulaciuri xasiaTisaa an sazogadoebis mniSvnelovani<br />

nawilis mier <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> problemebi xelovnul<br />

sakiTxad miiCneva. sqesTa <strong>Tanasworobis</strong>a da qalis adamianis uflebebis Temis<br />

wamoWra calkeul SemTxvevebSi ironiasac ki iwvevs. am Temisadmi aseTi<br />

araerTmniSvnelovani da xSirad emociuri damokidebuleba adasturebs,<br />

rom igi imsaxurebs siRmiseul ganxilvas, analizs da wamoWril kiTxvebze<br />

damajerebeli, argumentirebuli pasuxebis gacemas. Tundac imis garkveva,<br />

es marTlac xelovnuri Tu arsebiTi sakiTxia Cveni sazogadoebisaTvis,<br />

mniSvnelovnad waadgeboda reformebis procesSi myof qveyanas.<br />

faqtia, rom bolo ori aTwleulis manZilze, mkveTri politikuri da ekonomikuri<br />

ryevebis fonze, qalisa da kacis roli socialur-ekonomikuri<br />

indikatorebis mixedviT mniSvnelovnad Seicvala; garkveuli wvlili<br />

Seitanes qalebma politikur procesebSic. magram rogoria am wvlilis<br />

mniSvneloba, ra moutana aman sazogadoebas da momavalSi saiT da ra formiT<br />

unda warimarTos qalebis potenciali, amis sistemuri analizi da Sefaseba,<br />

SeiZleba iTqvas, ar gakeTebula. Tumca, Catarda calkeuli mniSvnelovani<br />

kvlevebi <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> mdgomareobis Seswavlis<br />

mimarTulebiT da arsebobs eqspertuli Sefasebebi (angariSebi), romelTagan<br />

mniSvnelovan nawilSi aRniSnulia, rom <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

TvalsazrisiT <strong>saqarTveloSi</strong> mniSvnelovani xarvezebia sxvadasxva sferoebSi.<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxze, iseve rogorc sxva socialur movlenebze<br />

msjelobisas, unda ganvixiloT sakiTxis samarTlebrivi, ekonomikuri,<br />

socialuri, fsiqologiuri da zogierTi sxva aspeqti. am<br />

sakiTxis samarTlebrivi mxare, SeiZleba iTqvas, ZiriTadad dadebiTad<br />

fasdeba dargis eqspertebis mier _ saqarTvelos kanonmdeblobiT uzrunvelyofili<br />

iuridiuli baza arsebiTad sakmarisia <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong>aTvis.<br />

unda aRiniSnos, rom am samarTeblivi safuZvelis Seqmna<br />

daiwyo eduard SevardnaZis mmarTvelobis periodSi, xolo vardebis<br />

revoluciis Semdeg sakanonmdeblo baza am mimarTulebiT kidev ufro<br />

gaumjobesda. gamarTuli samarTeblivi safuZvlis arsebobis miuxedavad,<br />

eqspertebis mniSvnelovani nawili aRniSnavs, rom es kanonebi ar aris<br />

qmediTi, radgan maTSi ar aris Cadebuli maTi aRsrulebis meqanizmi da,<br />

rac mTavaria, qveyanaSi am kanonebis srulyofilad amoqmedebis politikuri<br />

neba ar arsebobs.<br />

kanonebis qmediTunarianobas SesaZloa erTgvar dabrkolebas uqmnis<br />

sazogadoebrivi cnobierebac, romelic ar aris mzad, Riad imsjelos<br />

<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebTan dakavSirebul problemebze;<br />

sazogadoebis RirebulebaTa sistemaSi es sakiTxi TiTqosda ar warmoadgens<br />

prioritets. amis dasturad gamodgeba, magaliTad, parlamentis<br />

calkeuli wevrebis (kanonSemomqmedTa!) cinikuri reaqcia, romelic 2006<br />

wels parlamentSi ojaxuri Zaladobis winaaRmdeg mimarTuli kanonpro-<br />

75


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

eqtis ganxilvas mohyva. Tavad samoqalaqo sazogadoebaSic ki <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebsa da qalis adamianis uflebebze momuSave arasam-<br />

Tavrobo organizaciebi xSirad marginalebad aRiqmeba. sazogadoeba ar<br />

iRebs `axal genderul ideebs~ da Tavad am organizaciebmac ar ician, rogor<br />

miawodon `ucxo~ mosazrebebi sazogadoebas ise, rom agresia an ironia<br />

ar gamoiwvion, rogorc mamakacebSi, aseve Tavad qalebSi. gavrcelebuli<br />

stereotipebi da Tavad qalebis tradiciuli warmodgenebi sqesTa<br />

rolebze da qalTa uflebebze, SeiZleba, aranaklebi winaRoba iyos, vidre<br />

mamakacebis xedva.<br />

cxadia, politikuri nebis simwire politikuri Zalebis mxridan, ekonomikuri<br />

sirTuleebi da sazogadoebis SexedulebaTa arsebuli sistema<br />

qmnis erTgvar dabrkolebas sazogadoebriv da politikur procesebSi<br />

qalebis aqtiuri monawileobis mimarTulebiT. am faqtorebis garda<br />

mniSvnelovania sazogadoebis am sakiTxebSi informirebulobis xarisxi<br />

da sazogadod, ganaTlebis misawvdomoba. informirebulobisa da gan-<br />

Tlebis dabali xarisxi SeiZleba mniSvnelovani winapiroba iyos, rogorc<br />

qalTa uflebebis darRvevisa, aseve maTi sazogadoebriv procesebSi dabali<br />

xarisxiT monawileobisa. informirebulobis dabali xarisxi <strong>genderuli</strong><br />

<strong>Tanasworobis</strong> sakiTxebSi dRes mTel sazogadoebas sqesis miuxedavad<br />

Tanabrad axasiaTebs; ganaTlebis misawvdomobis TvalsazrisiT, ar<br />

arsebobs raime diskriminacia sqesis mixedviT, samarTlebrivad yvelas<br />

Tanabari ufleba eZleva – qalsac da kacsac. faqtobrivi mdgomareobac<br />

adasturebs amas, mgaliTad, bolo saswavlo wlis statistika gviCvenebs,<br />

rom qali studentebis raodenoba umaRles saswavleblebSi mamakacebis<br />

raodenobaze cota metic ki aris. es faqti, cxadia, TavisTavad ar aris<br />

garanti imisa, rom qalebi karieris Semdeg safexurzec mamakacebis Tanabari<br />

konkurentebi iqnebian.<br />

rogoria sazogadoebis araqarTulenovani nawilis da, kerZod, araqar-<br />

Tulenovani qalebis mdgomareoba am TvalsazrisiT? rogoria maTi informirebulobis<br />

xarisxi da ganaTlebis miRebis perspeqtivebi? sazogadoebis<br />

araqarTulenovani nawilis monawileoba (miuxedavad sqesisa)<br />

qveynis sazogadoebriv-politikur cxovrebaSi gacilebiT mcirea, vidre<br />

qarTulenovani mosaxleobisa. am jgufis warmomadgeneli qalebi sazogadoebriv<br />

procesebTan dakavSirebiT gadawyvetilebis miRebaSi naklebad<br />

monawileoben. es sruliad ar niSnavs imas, rom maT ara gaaCniaT Sesabamisi<br />

unarebi an aqtivobis potenciali, maTi rogorc personaluri, aseve maTi,<br />

rogorc jgufis, SesaZleblobebi iseTivea rogorc danarCeni qalebis,<br />

magram es SesaZleblobebi dRes ufro qmediTia Temis doneze da pasiuria<br />

mTeli sazogadoebis masStabiT. aseTi mdgomareobis arsebiTi winapiroba<br />

aris saxelmwifo enis (qarTulis) codnis dabali xarisxi, romelic ufro<br />

xSirad sruli arcodnis donezea (ZiriTadad eTnikuri umciresobebiT<br />

dasaxlebul regionebSi). enis arcodna da aqedan gamomdinare informirebulobis<br />

dabali xarisxi bariers uqmnis am jgufs aqtiuri monawileoba<br />

miiRos sazogadoebriv cxovrebaSi.<br />

saxelmwifo enis arcodna qmnis bariers ganaTlebis miRebaSi, romelic,<br />

`maRal doneze~ gadawyvetilebis miRebaSi monawileobisaTvis erT-erTi<br />

mniSvnelovani winapirobaa. rogoria zogadi (saskolo) da umaRlesi ganaTlebis<br />

misawvdomoba araqarTulenovani mosaxelobisaTvis? am kiTxvaze<br />

pasuxis gasacemad gadavxedoT statistikas. araqarTulenovan mo-<br />

76


ganaTlebis misawvdomoba araqarTulenovani qalebisaTvis<br />

da maTi monawileoba sazogadoebriv cxovrebaSi<br />

marina elbaqiZe<br />

saxleobas ZiriTadad eTnikuri umciresobebis warmomadgenlebi qmnian<br />

– saqarTvelos mosaxleobis daaxloebiT 17 %; araqarTulenovani skolebi<br />

sajaro skolebis saerTo raodenobis 11,96 % Seadgens (sul 265 araqarTulenovani<br />

skolaa); araqarTulenovani skolebis moswavleebi moswavleTa<br />

saerTo raodenobis 8,79 % Seadgenen. ganaTlebis xelmisawvdomoba<br />

kanonmdeblobiT yvelasaTvis Tanabrad aris garantirebuli (ix. saqarTvelos<br />

`kanoni zogadi ganaTlebis Sesaxeb~). miuxedavad amisa, calkeuli<br />

kvlevebi adasturebs, rom swavlebis xarisxi araqarTulenovan skolebSi<br />

ufro dabalia, vidre qarTulenovan skolebSi. amis dasturad gamodgeba<br />

2009 wels Catarebuli saskolo olimpiada - olimpiadis meore etapze gasulTa<br />

Soris sul ramdenime moswavle iyo araqarTulenovani skolidan.<br />

amis ZiriTadi mizezebia moZvelebuli da qarTuli skolebisagan gansxvavebuli<br />

saswavlo programebi da saxelmZRvaneloebi, pedagogTa kvalifikacia<br />

da a.S. magram mTavari problema mainc saxelmwifo enis swavlebis<br />

da misi codnis dabali xarisxia. xelisuflebis mxridan am problemebis<br />

dasaZlevad aris rigi mcdelobebisa (ramdenime klasisaTvis iTragmna saxelmZRvaneloebi<br />

qarTulidan araqarTulenovan moswavleTa mSobliur<br />

enaze, momzadda qarTTuli enis Semswavleli saxelmZRvanelo `TavTavi~,<br />

xorcieldeba programa qarTuli enis pedagogTa mosamzadeblad da a.S.),<br />

miuxedavad amisa, am skolebis warmomadgenlebis mniSvnelovani nawili<br />

miiCnevs, rom am mimarTulebiT xelisufleba da ganTlebis saministro<br />

ar axorcielebs gaazrebul da efeqtur politikas, Sesabamisad, SiSoben,<br />

rom uaxloes momavalSi dagegmili cvlilebebic ver iqneba warmatebuli.<br />

magaliTad, ganaTlebis Sesaxeb kanonis me-5 muxlis me-4 punqtis<br />

Sesabamisad, im zogadsaganmanaTleblo dawesebulebebSi, sadac swavleba<br />

xorciledeba arasaxelmwifo enaze, saqarTvelos istoria, saqarTvelos<br />

geografia da sxva sazogadoebrivi mecnierebebi unda iswvlebodes qar-<br />

Tulad (afxezeTis avtonomiur respublikaSi - qarTulad an afxazurad).<br />

kanonis 58-e muxlis Sesabamisad me-5 muxlis me-4 punqti unda amoqmeddes<br />

etapobrivad araugvianes 2010-2011 saswavlo wlisa. magram, dRevandeli<br />

relobidan gamomdinare, es araganxocilebadia, radgan am skolebis<br />

pedagogebs da moswavleebs ar gaaCniaT Sesabamisi enobrivi kompetencia<br />

da qarTuli enis swavlebis dabali donis gamo verc eqnebaT uaxloes 2-3<br />

weliwadSi. aseTi fonis pirobebSi unda davuSvaT, rom ganaTleba am jgufisaTvis<br />

ufro rTulad misawvdomia.<br />

skolis mitoveba - kidev erTi indikatoria, romelic gviCvenebs, rom<br />

zogad ganaTlebas araqarTulenovani moswavleebis ufro mcire procentuli<br />

wili iRebs, vidre qarTulenovani moswavleebisa. skolis mitovebis<br />

procentuli maCvenebeli araqarTulenovani skolebis moswavleebs Soris<br />

ufro maRalia (skolis mitovebis saerTo maCvenebeli daaxloebiT erT<br />

procents aRwevs). am niSniT azebaijanuli skolebi gamoirCevian, skolis<br />

mitovebis saerTo ricxvidan maTze 30% modis. am SemTxvevaSi mkafiod<br />

Cans <strong>genderuli</strong> sxvaoba. maT did nawils, vinc skolas tovebs, Seadgenen<br />

gogonebi. mitovebis yvelaze didi wili modis sabazo safexurze (zogadi<br />

ganaTlebis sistema moicavs sam safexurs: dawyebiTi, sabazo da saSualo).<br />

qvemo qarTlisa da samcxe-javaxeTis skolebSi zeda klasebSi (ZiriTadad<br />

soflad) gognebs praqtikulad ver naxavT – isini an gaTxovili arian, an<br />

skolaSi ojaxi ar uSvebs. azrebaijaneli gogonebis mniSvnelovani nawili<br />

saskolo ganaTlebis gareSe rCeba.<br />

77


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

am sakiTxebTan dakavSirebiT, yuradReba unda mivaqcioT araqarTulenovani<br />

skolebis pedagogebisa da direqtorebis problemebsac, miT<br />

umetes, ganaTlebis sistema qalebis mier umravlesobiT `dapyrobili~<br />

lamis erTaderTi dargia. statistikuri monacemebiT, ganaTlebis sferoSi<br />

dasaqmebulTa 80% qalia (statistikis departamentis 2004 wlis monacemebi).<br />

Tu qalebi `Civian~, rom politikaSi da `seriozul~ biznesSi<br />

mcired arian warmodgenili, ganaTlebis sferoSi umravlesobas qmnian.<br />

araqarTulenovani skolebis pedagogebi Sedgenen pedagogebis saerTo<br />

rodenobis 9,5%-s. maT SemTxvevSic monawileobis arsebiT dabkolebas<br />

enis arcodna warmoadgens. Znelia isaubro maT sazogadoebiriv aqtivobaze,<br />

roca xSirad profesiul saqminobasTan dakavSirebuli sakiTxebic<br />

ki dauZlevelia maTTvis. magaliTad, ori wlis win skolis direqtorebisaTvis<br />

Catarebul sakvalifikacio gamocdebze sruli pasiuroba gamoi-<br />

Cines. Tu erT qarTuli skolaze konkursiT ramdenime kandidati modioda,<br />

erT araqarTulenovan skolaze saSualod 0,3 konkursanti midioda.<br />

maT winaswar gadawyvites, rom ver daZlevdnen sasertifikacio testis<br />

qarTulenovan nawils. marTalic iyvnen, saxelmwifo enis mwiri codnis<br />

gamo, konkursi bolomde mxolod 26 kandidatma gaiara, anu 265 araqarTulenovani<br />

skolidan mxolod 26 skolaSia sertificirebuli direqtori.<br />

uaxloes momavalSi dagegmilia maswavlebelTa sertificireba. amisaTvis<br />

araqarTulenovani skolebis pedagogebis momzadeba TiTqmis ar xdeba qarTuli<br />

enis arcodnis gamo (mosamzadebeli treningebi maswavlebelisaTvis<br />

ZiriTadad qarTul enaze mimdinareobs). araqarTulenovani skolebis<br />

pedagogebi mcired arian CarTuli mosamzadebel etapSi da SiSoben, rom<br />

ver daZleven testirebas ara marto enis arcodnis gamo, aramed programebisa<br />

da saxelmZRvaneloebis gansxvavebis gamo. maT aSfoTebT isic,<br />

rom ar mzaddeba axali kadri da pedagogiuri koleqtivis `daberebis~<br />

procesi qarTul skolebTan SedarebiT ufro swrafad midis, pedagogTa<br />

62 % araqarTulenovani skolebSi ormoc wels aris gadacilebuli da<br />

ase Tu gagrZelda, 20 wlis Semdeg praqtikulad axalgazrda maswavlebeli<br />

aRar eyolebaT. dabereba rom ar moxdes, saSualod weliwadSi 100<br />

pedagogi unda momzaddes da Caenacvlos Zvel Taobas. es ki faqtia, dRes<br />

ver xorcieldeba, praqtikulad ar mzaddeba kadri araqarTulenovani<br />

skolebisaTvis. dRes ukve ara marto qarTuli enis pedagogebis, aramed<br />

sxva sagnebis pedgogebis deficitic aris regionebSi da soflis skolebSi.<br />

Sesabamisad, imedi imisa, rom Semdegi Taoba am skolebidan ufro<br />

ganaTlebuli wamova, mcirea.<br />

umaRlesi ganaTlebis miReba dRes yvelaze mwvave sakiTxia araqarTulenovani<br />

axalgazrdebisaTvis. unda aRiniSnos, rom sazogadoebis araqarTulenovani<br />

nawili (iseve rogorc sazogadoebis danarCeni nawili)<br />

umaRles saswavleblebSi misaReb erTian erovnul gamocdebs, rogorc<br />

samarTlian da arakorufciul principze agebuli sistemas, dadebiTad<br />

afasebs, miiCnevs ganaTlebis sistemaSi mimdinare reformis yvelaze<br />

warmatebul komponentad. magaram savaldebulo gamocda qarTul enaSi,<br />

maTi didi nawilisaTvis miwvdomels xdis sauniversiteto ganaTlebas.<br />

aqedan gamomdinare, saqarTvelos universitetebSi Cabarebis msurvel<br />

araqarTulenovan abiturientTa ricxvi abiturientebis saerTo raodenobis<br />

daaxloebiT 1 % Seadgens, Sesabamisad, studentTa ricxvic mcirea,<br />

Caricxul studenTa raodenobis daaxloebiT - 0,5% (univesitetSi mis-<br />

78


3. ganaTlebis sistemaSi mimdinare reformebis Sefaseba. mSvidobis,<br />

demokratiisa da ganviTarebis kavkasiuri institutis mier CatareganaTlebis<br />

misawvdomoba araqarTulenovani qalebisaTvis<br />

da maTi monawileoba sazogadoebriv cxovrebaSi<br />

marina elbaqiZe<br />

aReb gamocdaze savaldebulo sagnebia: zogadi unarebi, qarTuli ena,<br />

ucxo ena da bolo cvlilebiT daemateba meoTxe savaldebulo gamocda.<br />

abiturients SeuZlia zogadi unarebi Caabaros qarTul, rusul, somxur<br />

an azerbaijanul enaze, danarCeni gamocdebi - rusul an qarTul enaze.<br />

qarTuli ena savaldebuloa da erTiani standartia yvelasaTvis).<br />

unda aRniSnos, rom xelisufleba bolo wlebis manZilze cdilobs araqarTulenovani<br />

abiturientebis problemebis gadaWras, Tumca eqspertebis<br />

azriT, xelisufleba xSirad `cdis da Secdomis meTodiT~ eZebs swor<br />

gadawyvetilebas da ara aqvs Camoyalibebuli grZelvadiani strategia.<br />

xelisuflebis mxridan problemis gadawyvetis mcdelobaze metyvelebs<br />

calkeuli programebis moqmedeba. magaliTad, dRes `erTiani gamocdebisaTvis<br />

momzadebis programis~ farglebSi moqmedebs mosamzadebeli kursebi<br />

regionebSi kompaqturad gansaxlebul eTnikuri umciresobebisaTvis;<br />

moqmedebs euTo-s erovnul umciresobaTa umaRlesi komisrisa da saqarTvelos<br />

ganaTlebisa da mecnierebis saministros erToblivi proeqtebi enis<br />

saswvleblad; SemuSavda da damtkicda araqarTulenovan skolebSi qarTuli<br />

enis swavlebis axali saswavlo gegma, romelic momzadda saqarTvelos<br />

ganaTlebisa da mecnierebis saministrosa euTo-s erovnul imciresobaTa<br />

dargSi umaRlesi komisris programebis – qarTulis, rogorc meore enis<br />

swavleba samcxe-javaxeTis araqarTulenovan skolebSi da qarTulis, rogorc<br />

meore enis swavlebis xelSwyoba qvemo qarTlis araqarTulenovan<br />

skolebSi – farglebSi; 2008 wels saqarTvelos ganaTlebisa saministrosa<br />

da euTo-s erovnul umciresobaTa umaRlesi komisris ofisis TanamSromlobiT<br />

SemuSavda bilingvuri ganaTlebis strategia. amJamad saqarTvelos<br />

ganaTlebisa da mecnierebis saministroSi ganixileba proeqti, romelic<br />

qvotirebis sitemiT (Casaricxi studentebis 5%) saSualebas miscems araqarTulenovan<br />

abiturienebs Cairicxon mxolod unarebis gamocdiT umaRles<br />

saswavlebelSi da erTi weli, `noli~ kursi (garkveuli odenobis saxelmwifo<br />

dafinansebiT) dauTmon enis swavlas. enis aTvisebis SemTxvevaSi<br />

ugamocdod gadavlen Sesabamisi fakultetis pirvel kursze. es arsebiTad<br />

Secvlis ganaTlebis misawvdomobis sakiTxs, rogorc araqarTulenovani<br />

qalebis, aseve mamakacebisaTvis.<br />

magram umaRlesi ganaTleba ar aris erTaderTi faqtori sazogadoebriv<br />

procesebSi qalebis an araqarTulenovani mosaxleobis CasarTavd; gana-<br />

Tleba da informirebuloba aris sasargeblo safuZveli, magram aucilebelia<br />

yvela sxva socialuri da samarTleblivi meqanizmebis amuSaveba,<br />

romelic xels Seuwyobs sazogadod qalebis da araqarTulenovani qalebis<br />

monawileobas gadawyvetilebis miRebis procesebSi sxvadasxva<br />

doneze.<br />

gamoyenebuli wyaroebi<br />

1. gamocdebis erovnuli centris veb-gverdi www.naec.ge<br />

2. sabedaSvili Tamar. genderi da demokratizacia. saqarTvelo: 1991-<br />

2006. hainrix biolis fondi. Tbilisi, 2007 w.<br />

79


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

buli kvleva. 2009 w.<br />

4. saqarTvelos kanoni ganaTlebis Sesaxeb www.parliament.ge<br />

5. saqarTvelos ganaTlebisa da mecnierebis saministros veb-gverdi<br />

www.mes.gov.ge<br />

6. <strong>saqarTveloSi</strong> sqesTa Tanabari SesaZleblobebis <strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong><br />

mdgomareoba. kavkasiis qalTa qseli. angariSi, 2006-2008 w.<br />

7. tabataZe Salva. saqarTvelos ganaTlebis sistemis reforma da<br />

araqarTulenovani skolebi: rekomendaciebi politikis SesamuSaveblad.<br />

mSvidobis, demokratiisa da ganviTarebis instituti. Tbilisi,<br />

2009 w.<br />

80


mfcj!eb!nehsbej!hbowjUbsfcb<br />

nino SavguliZe<br />

81


samxreT kavkasiis qveynebSi soflad<br />

mcxovreb qalTa unar-SesaZleblobebis<br />

gazrda da maTi CarTva bunebrivi<br />

resursebis mdgrad marTvaSi<br />

nino SavguliZe (1972) ganaTlebiT<br />

qimikosi, 2003 wels mieniWa doqtoris<br />

akademiuri xarisxi. wlebis ganmavlobaSi<br />

kiTxulobda leqciebs<br />

Tbilisis samedicino universitetis<br />

samedicino qimiis kaTedraze<br />

qarTveli da ucxoeli studentebisTvis.<br />

2007 wlidan moRvaweobs kavkasiis<br />

garmeosdacviTi arasamTavrobo<br />

organizaciebis qselSi (CENN) proeqtis<br />

menejeris poziciaze. gamoqveynebuli<br />

aqvs 23 samecniero naSromi da<br />

aris 2 patentis avtori.


samxreT kavkasiis qveynebSi soflad mcxovreb qalTa<br />

unar-SesaZleblobebis gazrda da maTi CarTva<br />

bunebrivi resursebis mdgrad marTvaSi<br />

nino SavguliZe<br />

samxreT kavkasiis regioni bunebrivi resursebis mravalferovnebiT<br />

gamoirCeva. qali ki am resursebis sakmaod aqtiuri momxmarebelia. amitomac,<br />

bunebrivi resursebis mdgradi marTvis uzrunvelsayofad, mniSvnelovania<br />

aRniSnul sakiTxebze gadawyvetilebis miRebis procesSi qalebis<br />

monawileoba.<br />

Tumca, realoba sxvagvaria. qalebis umravlesoba bunebrivi resursebis<br />

marTvaSi monawileobas ar iRebs da xeli ar miuwvdeba garemosdacviT<br />

sakiTxebTan dakavSirebuli politikis gansazRvrisa da gadawyvetilebis<br />

miRebaze. gansakuTrebiT mwvaved dgas sakiTxi soflebSi,<br />

sadac qalis monawileoba adgilobrivi bunebrivi resursebis marTvaSi<br />

sakmaod mniSvnelovania.<br />

mdgomareobis gamosasworeblad, <strong>genderuli</strong> rolis ganawilebis arsebuli<br />

dogmebis rRvevasTan erTad, aucilebelia qalebis codnis donis<br />

amaRleba da Sesabamisi unar-Cvevebis ganviTareba bunebrivi resursebis<br />

mdgradi marTvis sakiTxebTan dakavSirebiT.<br />

am mxriv, aRsaniSnavia is iniciativa, romelsac kavkasiis garemosdacvi-<br />

Ti arasamTavrobo organizaciebis qseli (CENN) axorcilebs transsasazRvro<br />

mdinareebis _ xrami-debedasa da alaznis _ auzebSi. iniciativis<br />

mizania:<br />

qalTa unar-SesaZleblobebis gazrda samxreT kavkasiis qveynebSi (saqarTvelo,<br />

somxeTi, azerbaijani)<br />

qalTa aqtiuri CarTvis xelSewyoba bunebrivi resursebis marTvis procesSi<br />

regionuli TanamSromlobis ganviTarebis xelSewyoba<br />

adgilobrivi qalebis gaaqtiurebis da bunebrivi resursebis marTvis<br />

procesSi maTi CarTvis mizniT, samxreT kavkasiis samive qveyanaSi soflad<br />

mcxovreb qalTa 4 sabWo Seiqmna – gulgula-fSavelis 1 , ratevanis 2 ,<br />

SnoRis 3 da gerexli-Talas 4 .<br />

soflebi swrafi garemosdacviTi Sefasebis safuZvelze SeirCa _<br />

gaanalizda arsebuli literaturuli monacemebi, moewyo Sexvedrebi<br />

mosaxleobasTan, samTavrobo da arasamTavrobo struqturebis warmomadgenlebTan,<br />

ris Sedegadac identificirebuli iqna adgilze arsebuli<br />

problemebi. Catarebuli Sefasebis safuZvelze gamoikveTa garemosdacviTi<br />

kuTxiT met-naklebad msgavsi problemebis mqone soflebi,<br />

rac oTxive qalTa sabWosTvis gamosadegi erTiani samoqmedo gegmis SemuSavebis<br />

saSualebas iZleva.<br />

daarsebisTanave, qalTa sabWoebma aqtiurad daiwyes muSaoba adgilze<br />

arsebuli problemebis identificirebisa da gadaWris kuTxiT da ukve<br />

mniSvnelovan Sedegebsac miaRwies:<br />

sofel ratevanSi wlebis ganmavlobaSi mougvarebeli sakiTxi gadawyda,<br />

romelic 11 kustaruli sawarmos mier garemos organuli narCenebiT<br />

dabinZurebasTanaa dakavSirebuli. zafxulSi organuli narCenebi ixrwneba,<br />

gamoiyofa suni da adgilobriv mosaxleobas cxovrebis gausaZlisi<br />

pirobebi eqmneba. ratevanis qalTa sabWos warmomadgenlebis ZalisxmeviT<br />

miRebuli iqna gadawyvetileba bunebrivi gamwmendi saSualebebis<br />

– septikuri avzebis _ mSeneblobis Sesaxeb, romelsac Tavad mewarmeebi<br />

da adgilobrivi mTavroba daafinansebs.<br />

1 soflebi gulgula da fSaveli mdebareobs Telavis raionSi, saqarTvelo<br />

2 sofeli ratevani mdebareobs bolnisis raionSi, saqarTvelo<br />

3 sofeli SnoRi mdebareobs Tumanianis raionSi, somxeTi<br />

4 soflebi gerexli da Tala mdebareobs Sesabamisad belaqanis da zaqaTalas raionebSi, azerbaijani<br />

83


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

Telavis raionSi, qalTa sabWos da saTemo centris warmomadgenlebis<br />

mier ganxorcielebuli proeqtebis Sedegad, sofeli gulgula 4 mcire<br />

zomis, aralegaluri nagavsayrelisgan gasufTavda; xolo fSavelSi<br />

bavSvebisaTvis gasarTobi parki moewyo.<br />

SnoRis qalTa sabWos aqtiurobis Sedegad soflis mosaxleoba onkanis<br />

wylis sasmelad gamoyenebas SeZlebs 1 . miRweulia SeTanxmeba frangulsomxur<br />

kompania `armenia-jurTan~, romelic wylis sistemis reabilitacias<br />

ganaxorcielebs.<br />

sofel gerexlSi qalTa sabWosa da adgilobrivi mTavrobis aqtiuri<br />

TanamSromlobiT bunebrivi airi iqna Seyvanili.<br />

amave dros gadawyvetilebis miRebis procesSi qalebis CarTvis efeqturobis<br />

uzrunvelsayofad sabWos wevrebs CautardaT treningebi Sesabamisi<br />

unar-Cvevebis ganviTarebis mizniT Temebze: samoqalaqo seqtoris<br />

da sxva dainteresebuli pirebis uflebebi da pasuxismgebloba,<br />

sazogadoebis CarTulobis mniSvneloba bunebrivi resursebis marTvis<br />

procesSi, proeqtis weris unar-Cvevebi, biujetis monitoringi, koaliciis<br />

Seqmna, molaparakebis warmoebis unar-Cvevebi, liderobis unar-<br />

Cvevebi, advokatireba da lobireba, sazogadoebrivi monitoringi.<br />

transsasazRvro mdinareebis auzSi arsebuli problematikis ukeT gacnobisa<br />

da Semdgomi nabijebis swored dagegmvis mizniT Catarda sociologiuri<br />

kvleva 2 , romlis farglebSic Seswavlili iqna mdinareebis _<br />

xrami-debedasa da alaznis auzebSi bunebrivi resursebis marTvasTan dakavSirebuli<br />

sakiTxebis <strong>genderuli</strong> aspeqtebi, anu:<br />

garemos mdgomareobis zegavlena sakvlev teritoriaze mcxovreb qalebze;<br />

qalebis roli bunebrivi resursebis marTvaSi;<br />

bunebrivi resursebis marTvis procesSi sakvlev teritoriaze mcxovrebi<br />

qalebis CarTvis mzaoba.<br />

sociologiuri gamokiTxva specialurad momzadebuli kiTxvarebis sa-<br />

SualebiT Tavad qalTa sabWos wevrebma Caatares. amisTvis maT Sesabamisi<br />

treningi gaiares3.<br />

kvlevam moicva saqarTvelos, somxeTisa da Aazerbaijanis eqvsi raioni _<br />

Telavi, yvareli, zaqaTali, belaqani, bolnisi da Tumaniani.<br />

sul gamokiTxuli iqna 810 respondenti, maT Soris:<br />

518 qali, ramac gamokiTxulTa 64% Seadgina da<br />

292 mamakaci, gamoTxulTa 36%<br />

asakobrivi kategoriis mixedviT, gamokiTxvaSi monawileoba miiRo yvela<br />

srulwlovani asakobrivi kategoriis warmomadgenelma. kvlevis farglebSi,<br />

garemosdacviT sakiTxebTan dakavSirebuli problematikis garda,<br />

Seswavlil iqna mosaxleobis demografiuli struqtura:<br />

respondentis ojaxuri mdgomareoba<br />

respondentTa ganaTleba<br />

respondentTa dasaqmebuloba<br />

ojaxis raodenobrivi Semadgenloba da <strong>genderuli</strong> struqtura<br />

migracia da misi mizezebi<br />

1 BdaaxloebiT bolo 10 wlis ganmavlobaSi onkanSi mRvrie wyali modis, romelic sasmelad gamouyenebelia<br />

2 kvleva ganxorcielebuli iqna CEN-is sociologis, nino TevzaZis mier<br />

3 treningi Caatara CENN-is sociologma, nino TevzaZem, 2008 wlis 22-25 seqtembers<br />

84


samxreT kavkasiis qveynebSi soflad mcxovreb qalTa<br />

unar-SesaZleblobebis gazrda da maTi CarTva<br />

bunebrivi resursebis mdgrad marTvaSi<br />

nino SavguliZe<br />

respondentis ojaxis ekonomikuri mdgomareoba<br />

ojaxSi gadawyvetilebis miRebis ganmsazRvreli faqtorebi<br />

Tumca, winamdebare naSromSi kvlevis mxolod is nawili ganixileba, romelic<br />

bunebrivi resursebis marTvasTan dakavSirebul sakiTxebs exeba.<br />

garemos mdgomareobis zegavlena sakvlev teritoriaze mcxovreb qalebze<br />

gamokiTxuli qali respondentebis azriT, bunebrivi resursebis moxmareba<br />

(tyis Wra, Zoveba, Tevzis Wera da sxv.) mniSvnelovan gavlenas axdens<br />

maTi ojaxebis ekonomikur mdgomareobaze.<br />

46%<br />

11,2% 15,1%<br />

26,8%<br />

mniSvnelovan gavlenas axdens<br />

praqtikulad aranair gavlenas ar axdens<br />

umniSvnelo gavlenas axdens<br />

ar vici/ver getyviT<br />

grafiki #1. qalebis azri Temis ojaxebis ekonomikur mdgomareobaze<br />

bunebrivi resursebis moxmarebis gavlenis Sesaxeb<br />

sakmaod mravalferovania im garemosdacviTi problemebis sia, romlebic,<br />

qalebis azriT, aqtualuria maTi soflebisaTvis da saswrafo<br />

gadawyvetas moiTxovs. Tumca, aseve aRsaniSnavia, rom sakvlev areal-<br />

Si mcxovrebi qalebisTvis yvelaze ufro mniSvnelovania Semdegi sami<br />

sakiTxi 1 :<br />

wyalTan dakavSirebuli problemebi (sasmeli da sairigacio wyali);<br />

mdinaris dabinZureba;<br />

tyis gaCexa.<br />

qalebis roli bunebrivi resursebis marTvaSi<br />

sakvlev teritoriaze mcxovrebi qalebis umravlesoba Tvlis, rom qalebis<br />

CarTva bunebrivi resursebis marTvis procesSi mniSvnelovania,<br />

Tumca, miuxedavad am gancxadebisa, Temis qalebis umravlesoba mainc ar<br />

aris CarTuli am procesSi.<br />

31,1% 37,5% 28,8% 27,7%<br />

29,4% 34,3%<br />

19,1%<br />

14,3% 17,2%<br />

26,4%<br />

17,1% 17,2%<br />

qali<br />

Zalian an mniSvnelovania<br />

i a<br />

mamakaci<br />

sul<br />

nawilobriv mniSvnelovania<br />

i a<br />

saerTod ar aris mniSvnelovani<br />

i<br />

ar vici/miWirs pasuxis s gacema<br />

grafiki #2. bunebrivi resursebis marTvis procesSi qalebis CarTvis<br />

mniSvneloba<br />

aRsaniSnavia, rom qalebTan (14.3%) SedarebiT ufro meti mamakaci (27.7%)<br />

Tvlis, rom bunebrivi resursebis marTvis procesSi qalebis CarTva ar<br />

aris mniSvnelovani. sakuTar pozicias es respondentebi ZiriTadad ori<br />

85


<strong>genderuli</strong> <strong>Tanasworobis</strong> <strong>gaumjobeseba</strong> <strong>saqarTveloSi</strong><br />

sakonferencio masalebi<br />

mizeziT xsnian:<br />

qalebi datvirTulebi arian umTavresad saojaxo saqmeebiT da amis gamo<br />

sxva saqmeebisTvis dro Zalian cota, an saerTod ara aqvT;<br />

qali ojaxis saqmeebiT unda iyos dakavebuli.<br />

xolo is respondentebi, romlebic qalebis CarTvas bunebrivi resursebis<br />

marTvis procesSi mniSvnelovnad miiCneven, asaxeleben Semdeg mizezebs:<br />

am sferoSi arsebuli problemebi qalebsa da mamakacebs erTnairad<br />

awuxebT;<br />

qals ufro meti Sexeba aqvs bunebriv resursebTan;<br />

bunebrivi resursebis marTvis procesSi qalebis CarTva mniSvnelovania<br />

qalebisaTvis damaxasiaTebeli Tvisebebis gamo, rogorebicaa: aqtiuroba,<br />

sandooba, niWiereba, goniereba, TavSekavebuloba, mimtevebloba, moTminebis<br />

unari, samarTlianoba, pasuxismgebloba, nebisyofa, siZliere;<br />

qalis roli da CarTva yvela sakiTxis gadaWrisas mniSvnelovania.<br />

rogorc zemoT aRvniSneT, gamokiTxuli respondentebis umravlesoba<br />

Tvlis, rom misi Temis qalebi ar arian CarTulebi adgilobrivi bunebrivi<br />

resursebis marTvis procesSi. sxvaoba am mxriv qali da mamakaci respondentebis<br />

pasuxebs Soris ar fiqsirdeba.<br />

63,9%<br />

51,7% 59,5%<br />

24,3% 26,4% 25,1%<br />

11,8% 21,9%<br />

15,4%<br />

qali<br />

mamakaci<br />

sul<br />

diax<br />

ara<br />

ar vici / ver getyviT<br />

grafiki #3. arian Tu ara CarTulebi Temis qalebi adgilobrivi bunebrivi<br />

resursebis marTvaSi<br />

bunebrivi resursebis marTvis procesSi qalebis arCarTvis ZiriTad<br />

mizezad orive sqesis respondentebis mier saxeldeba drois uqonloba.<br />

aRsaniSnavia, rom aRzrdaze, tradiciaze, rogorc bunebrivi resursebis<br />

marTvis procesSi qalebis arCarTvis mizezze, qalebTan SedarebiT<br />

ufro metad mamakacebi saubroben.<br />

mizezebi qali mamakaci sul<br />

aRzrda, tradicia 13.9% 21.2% 16.1%<br />

drois uqonloba 45.0% 47.0% 45.4%<br />

Sesabamisi unar-Cvevebis arqona 16.9% 11.9% 15.3%<br />

interesis arqona 15.1% 9.3% 13.2%<br />

ar vici / getyviT 4.8% 6.6% 5.4%<br />

cxrili #2. bunebrivi resursebis marTvaSi Temis qalebis CaurTvelobis<br />

mizezebi piradad gamokiTxul qal respondentTa umravlesobac<br />

86


samxreT kavkasiis qveynebSi soflad mcxovreb qalTa<br />

unar-SesaZleblobebis gazrda da maTi CarTva<br />

bunebrivi resursebis mdgrad marTvaSi<br />

nino SavguliZe<br />

(89.6%) ar aris CarTuli bunebrivi resursebis marTvaSi. amis mizezad<br />

gamokiTxul qalTa 36.4% survilis arqonas asaxelebs; gamokiTxuli qalebis<br />

30% saubrobs drois simcireze da mxolod 18.9% - Sesabamisi unar-Cvevebis<br />

arqonaze.<br />

bunebrivi resursebis marTvis procesSi sakvlev teritoriaze<br />

mcxovrebi qalebis CarTvis mzaoba<br />

mniSvnelovania, rom gamokiTxuli qalebis umravlesoba (65.5%) mzadaa,<br />

SesaZleblobis SemTxvevaSi piradad CaerTos bunebrivi resursebis mar-<br />

TvaSi.<br />

cxrili 3. piradad Tqven xarT Tu ara mzad, SesaZleblobis SemTxvevaSi<br />

CaerToT bunebrivi resursebis marTvaSi?<br />

%<br />

diax 65.5%<br />

ara 29.4%<br />

ar vici / getyviT 5.1%<br />

imisaTvis, rom SeZlon bunebrivi resursebis marTvis procesSi CarTva,<br />

gamokiTxuli qalebis azriT, maT esaWiroebaT daxmareba _ Sesabamisi informaciis<br />

miReba.<br />

amrigad, SeiZleba iTqvas, rom orive mdinaris auzSi mcxovrebi qalebis<br />

umetesobas aqvs aSkarad gamoxatuli survili CaerTos bunebrivi<br />

resursebis marTvis da zogadad, gadawyvetilebis miRebis procesSi.<br />

Tumca, jer-jerobiT es survili ganuxorcielebeli rCeba, rac dakav-<br />

Sirebulia, erTi mxriv, zogadad sazogadoebis damokidebulebasTan am<br />

sakiTxisadmi da meore mxriv Tavad qalebis pasiurobasTan. adgilobrivi<br />

qalebis pasiurobis erT-erT mizezs ki Sesabamisi unar-Cvevebis arqona<br />

da informaciis simcire warmoadgens.<br />

Sesabamisad, mniSvnelovania am kuTxiT intensiuri muSaoba, anu sxvadasxva<br />

saganmanaTleblo kampaniis da treningis Catareba, rac xels Seuwyobs<br />

Sesabamisi unar-Cvevebis ganviTarebas da zogadad sakiTxis irgvliv informirebis<br />

donis amaRlebas.<br />

87


homo<br />

fobia


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

homofobia, rogorc socialuri problema<br />

16 marti, 2007 w.<br />

daviT paiWaZe _ Cven adrec gvisaubria hainrih biolis<br />

fondis ofisSi am Temaze da maSin darbazSi, Cemi CaTvliT,<br />

sul ori Tu sami mamakaci viyaviT, rac, albaT, kanonzomieria,<br />

radgan, cnobilia, rom im sakiTxis mimarT, romelsac<br />

dRes Cven ganvixilavT, qalebi met tolerantobas iCenen.<br />

vgulisxmob, cxadia, ara homofobias, aramed homoseqsualur<br />

urTierTobebs da am urTierTobaTa subieqtebs.<br />

dRevandel diskusiaze mamakacTa simravle ki, SesaZloa,<br />

imis mimaniSnebeli iyos, rom ori wlis ganmavlobaSi Cveni<br />

sazogadoeba ufro Semwynarebluri gaxda am sakiTxisadmi.<br />

cxadia, CvenTvis cnobilia sazogadoebaSi arsebuli homofobiis<br />

ganmsazRvreli ramdenime faqtori. homofobias<br />

iwvevs ganaTlebis simcire, Tumca, TavisTavad, ganaTleba<br />

ar aris is, rac ama Tu im socialur problemas<br />

dagaZlevinebs. ganaTleba pirobas qmnis, raRac gaiazro<br />

da daZlio. erT-erTi mizezia tradiciul SexedulebaTa<br />

sistema, romelic aseve tradiciuli institutebiTaa<br />

gansazRvruli. homofobiis gamomwvevi SeiZleba iyos religia,<br />

romelsac aRiarebs Cveni moqalaqeebis umravlesoba,<br />

SeiZleba iyos <strong>genderuli</strong> stratifikaciis SenarCunebis<br />

sakiTxic.<br />

momxseneblebi:<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

fondi `inkluzivi~<br />

programebis menejeri<br />

Sorena SaverdaSvili<br />

Jurnalis `cxeli Sokoladi~<br />

mTavari redaqtori da<br />

Tanagamomcemeli<br />

sofio jafariZe<br />

saqarTvelos axalgazrda<br />

iuristTa asociaciis wevri<br />

moderacia<br />

daviT paiWaZe<br />

warmogidgenT Cvens stumrebs _ eka aRdgomelaSvili, fondis `inkluzivi~,<br />

programebis menejeri da Jurnal `me~-s redaqtori, Sorena SaverdaSvili<br />

_ Jurnalis, `cxeli Sokoladi~, mTavari redaqtori da sofio<br />

jafariZe _ saqarTvelos axalgazrda iuristTa asociaciis warmomadgeneli.<br />

upirveles yovlisa, aseTi kiTxviT minda mogmarToT _ cnobilia, rom homoseqsualoba<br />

determinirebulia, aris Tu ara igi depaTologizebulic?<br />

eka aRdgomelaSvili _ depaTologizebasTan dakavSirebiT guSindeli<br />

SemTxveva minda gagacnoT. miuxedavad imisa, rom jandacvis msoflio<br />

sazogadoebam homoseqsualoba daavadebaTa siidan 1991 wels amoiRo,<br />

mis mimarT aseTi damokidebuleba bevrgan kvlav Tavs iCens. erovnul<br />

biblioTekaSi, iq, sadac perioduli Jurnalebis klasifikacias axdenen,<br />

Cveni JurnalisTvis Sesabamisi kodis asaRebad viyavi misuli. rodesac<br />

davinteresdi, ra kods aniWebdnen Jurnals, pasuxi aseTi iyo _ `sqesobrivi<br />

garyvnileba~. wignSi, romelic 2002 wels aris gamocemuli, da romlis<br />

mixedviTac gansazRvraven gamocemis klasifikacias, versad vnaxe sityvebi<br />

`genderi~, `seqsualoba~. rodesac vikiTxe, ra iyo JurnalisTvis<br />

aseTi klasifikaciis miniWebis mizezi, biblioTekis TanamSromlebma mipasuxes,<br />

rom maT sxvagvarad moqcevis ufleba ar hqondaT da Cveni Jurnalis<br />

garekanze dabeWdil sityvaze mimiTiTes. es iyo sityva `lesboseli~.<br />

mogvianebiT aRmoCnda, rom klasifikatorSi sityva `genderi~ mxolod qalTa<br />

uflebebis mniSvnelobiT aris moyvanili.<br />

vidre ganvmartavdeT, ras niSnavs `homofobia~, albaT, ukeTesi iqneba, Tu<br />

jer homoseqsualobaze visaubrebdiT. iseve rogorc genderi, homoseqsualobac<br />

socialuri konstruqtia, imitom, rom ar arsebobs erTiani war-<br />

91


sajaro debatebi<br />

modgena homoseqsualur qcevaze, romelic aRwerda am qcevas nebismier<br />

sazogadoebasa da kulturaSi. calke sakiTxia, kultura rogor afasebs<br />

mas, dadebiTad Tu uaryofiTad. seqsualoba, seqsologia, axalgazrda<br />

mecnierebaa. damoukidebel mecnierebad is gvian, wina saukuneSi Camoyalibda.<br />

seqsualobis, da maT Soris, homoseqsualobis Seswavla, mecnierebma<br />

me-19 saukunis bolos daiwyes. maSin gaCnda swored es terminic, romelic<br />

aseT qcevas aRwerda. Tu gaviTvaliswinebT im periodis garemos, da imas,<br />

Tu rogori gavlena hqonda arsebul, maT Soris, religiur, warmodgenebs<br />

mecnierebaze, advilad gasagebi gaxdeba, rogor aRwerdnen imdroindeli<br />

mecnierebi homoseqsualobas.<br />

mogiyvanT ramdenime magaliTs. jer kidev me-19 saukunis dasawyisidan,<br />

swored religiuri warmodgenebis zegavleniT, mecnierulad `asabuTebdnen~,<br />

rom qalis gonebrivi SesaZleblobebi CamorCeboda mamakacisas,<br />

aseve `asabuTebdnen~, rom masturbacia nerviul aSlilobas iwvevda,<br />

da rom, qali aseqsualuri da frigiduli unda yofiliyo. qalis mxridan<br />

seqsualobis nebismieri gamovlineba nerviul aSlilobad aRiqmeboda. qalis<br />

seqsualobis, rogorc aranormatiuli mdgomareobis Sesaxeb warmodgena,<br />

SemdgomSi fsiqoanalizmac gaaZliera. amas isic iwvevda, rom mecnierebis<br />

umetesoba am movlenaze sakuTari pacientebidan gamomdinare<br />

msjelobda. mogvianebiT, rodesac daiwyes zogadi kvlevebi, sadac is adamianebi<br />

monawileobdnen, romlebic sakuTar Tavs da sakuTar seqsualobas<br />

adekvaturad aRiqvamdnen, mecnierebi mividnen im daskvnamde, rom es<br />

ar iyo fsiqologiuri daavadeba da 1971 wels amerikis fsiqoTerapevtTa<br />

asociaciam homoseqsualoba daavadebaTa siidan amoiRo. 1975 wels aseve<br />

moiqca fsiqoTerapevtTa msoflio asociaciac; sabolood, 1991 wels<br />

msoflio jandacvis sazogadoebamac amoiRo homoseqsualoba daavadebaTa<br />

siidan. am dRes, 17 maiss, homoseqsualobis depaTologizaciis dRes,<br />

msoflios bevr qveyanaSi homofobiis winaaRmdeg brZolis dRed moiazreben.<br />

Cvenc gvsurda am dRisTvis RonisZiebebi migveZRvna. erT-erTi maTgania<br />

swored dRevandeli Cveni Sexvedra, sajaro debatebi am Temaze, romelic<br />

hainrih biolis fondis xelSewyobiT imarTeba.<br />

rac Seexeba homofobias, homoseqsualobis msgavsad, misi konkretuli<br />

portretis gansazRvra Zalian Znelia. termini `homofobia~, Tavdapirvelad<br />

mamakacis mimarT SiSs an zizRs gamoxatavda. fsiqoTerapevtebma<br />

am terminis mamakaci homoseqsualis an homoseqsualuri qcevis mimarT<br />

gamoyeneba 70-iani wlebidan daiwyes. termini `homofobia~ garkveul winaaRmdegobebs<br />

Seicavs, imitom, rom xSirad igi ganisazRvreba, rogorc<br />

sxva fobiebi, anu, konkretuli adamianebisTvis damaxasiaTebeli SiSi, da<br />

gamoricxavs am movlenis mimarT koleqtiuri damokidebulebis moments,<br />

rac arasworia. mogvianebiT gaCnda ramdenime termini, romlis saSualebiTac<br />

cdilobdnen arsebuli mdgomareobis zizRisa da SiSis koleqtiuri<br />

damokidebulebisadmi dakavSirebas. esenia `heteroseqsizmi~ da<br />

`seqsualuri winaswarganwyoba~. sabolood, homofobiaSi ZiriTadad,<br />

ufro gafarToebuli mniSvneloba ideba. magaliTad, evroparlamentis<br />

rezoluciaSi, homofobia ganmartebulia, rogorc iracionaluri SiSi<br />

da siZulvili lesboselebis, geebis, biseqsualebisa da transgenderi<br />

adamianebis mimarT, efuZneba winaswarganwyobas da emsgavseba rasizms,<br />

qsenofobias, antisemitizmsa da seqsizms. homofobia, rogorc movlena,<br />

SemTxveviT ar moxvedrila am CamonaTvalSi. mas bevri ram anaTesavebs seqsizmTan,<br />

genderul Sovinizmsa da antisemitizmTanac. am movlenebs bevri<br />

92


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

saerTo aqvT. am tipis movlenebze saubrisas gverds ver avuvliT verc winaswarganwyobebs,<br />

verc crurwmenebsa da verc stereotipebs.<br />

erTi ram minda aRvniSno. seqsizmTan, rasizmTan, antisemitizmTan,<br />

da saerTod, aseT movlenebTan mimarTebaSi, kvlevis da analizis sagani<br />

iyo is konkretuli adamianebi an maTi jgufi, vis winaaRmdegac iyo<br />

mimarTuli diskriminacia. ratomRac, yovelTvis yuradRebis miRma rCeboda<br />

medlis meore mxare, anu is, Tu ra gavlenas axdens zemoT CamoTvlili<br />

movlenebi Tavad winasawarganwyobis matarebel adamianebze an maT<br />

jgufebze da mTlianad sazogadoebaze. arsebobs mcdari mosazreba imis<br />

Sesaxeb, rom homofobia mxolod geebze, lesboselebze, biseqsualebsa<br />

da transseqsualebze moqmedebs. erT martiv magaliTs movixmob. es ambavi<br />

80-iani wlebis dasawyisSi, amerikis erT-erT universitetSi moxda.<br />

gei-aqtivistebma gadawyvites, daxmarebodnen adamianebs, romlebic Tavs<br />

geid moiazrebdnen, magram xmamaRla amis aRiareba ar SeeZloT. imisaTvis,<br />

raTa waexalisebinaT maTi iatakqveSeTidan gamosvlis procesi da misTvis<br />

masobrivi xasiaTi miecaT, daiTqva konkretuli dRe da gadawyda, rom am<br />

dRes universitetSi geebi cisferi jinsiT misuliyvnen. rogorc Cans, es<br />

gancxadeba gaxmaurda, mis Sesaxeb mTelma universitetma Seityo, da moxda<br />

ucnauri ram _ geebis iatakqveSeTidan amosayvani aqcia sul sxva movlenaSi<br />

gadaizarda. daTqmul dRes universitetSi mamakacebis 90% SortebiT<br />

mivida. es SemTxveva kargad gamoxatavs imas, Tu rogor gavlenas axdens<br />

homofobia heteroseqsualebze, romlebmac, imis SiSiT, vinmes isini<br />

homoseqsualebad ar aReqva, uari Tqves sakuTar Cvevasa da gemovnebaze.<br />

Cven weRan homoseqsualobis depaTologizaciaze vsaubrobdiT. masze<br />

gavlena geebis ganmaTavisuflebel, diskriminaciis winaaRmdeg mimar-<br />

Tul moZraobasTan erTad, mecnierebaSi momxdarma mniSvnelovanma cvlilebamac<br />

iqonia. am meTods poststruqturalisturi ewodeba da dRemde<br />

arsebobs. manamde iyo esencialisturi midgoma, romelic ama Tu im movlenis<br />

aRwerisas yovelTvis binaruli opozitebiT sargeblobs. esencializmi<br />

seqsualobas, zogadad, adamianis seqsualobas, gansazRvravs,<br />

rogorc destruqciul da saSiS survils, romelic aucileblad unda<br />

eqvemdebarebodes garkveul socialur kontrols. SeiZleba iTqvas,<br />

savsebiT Seesabameba seqsualobaze iudaistur-qristianul tradiciebSi<br />

arsebul warmodgenas da im represiul meqanizmebs, romlebic axasiaTebT<br />

am institutis warmomadgenlebs. meore meTodi _ feministuri, poststruqturalisturi,<br />

aRar oponirebs binaruli opozitebiT, da iZleva<br />

imis saSualebas, srulad davinaxoT arsebuli gradacia. igi gvaCvenebs<br />

imasac, rom genderic SeiZleba iyos transpresiuli, anu ar iyos mxolod<br />

feminuroba da maskulinoba da arsebobdes gradacia am or polarul mxares<br />

Soris. es cvlileba mecnierebaSi Zalian mniSvnelovani iyo, radgan<br />

homofobiis doneze sazogadoebaSi mniSvnelovan gavlenas axdens swored<br />

<strong>genderuli</strong> Sovinizmi da <strong>genderuli</strong> rolebis mkveTri polarizacia.<br />

daviT paiWaZe _ Tu SeiZleba, gangvimarteT, ras niSnavs `<strong>genderuli</strong> Sovinizmi~.<br />

eka aRdgomelaSvili _ mamakacurobasa da qalurobaze warmodgena bevr<br />

kulturaSi maqsimalurad polarizebuli da urTierTgamomricxavia.<br />

SekiTxvaze, Tu romelia dominanturi da waxalisebuli, romeli aRiqmeba<br />

normatiulad, pasuxi patriarqalur sazogadoebaSi calsaxaa. aseT<br />

sazogadoebaSi aris agresiuli maskulinobis kulti.<br />

93


sajaro debatebi<br />

dRevandel situaciazec minda visaubro. yovelive imas, rac dRes Cvens<br />

qveyanaSi xdeba, SeiZleba, neopatriarqalizmi uwodo. faseulobebis,<br />

maTi Secvlis da Camoyalibebis TvalsazrisiT Zalian ukan gadavcvivdiT.<br />

es ar gamoixateba mxolod calkeul lozungebsa da metyvelebaSi me-19<br />

saukunis sxvadasxva terminis damkvidrebis mcdelobaSi. aseTia, magali-<br />

Tad sityva `mandilosani~. politikosebis mxridan karg tonad iTvleba<br />

qalis mandilosnad moxsenieba.<br />

daviT paiWaZe _ SeiZleba davuSvaT, rom politikosTa axalma Taobam<br />

sul ar icodes am sityvis warmomavloba, is neologizmi egonos da gansxvavebul<br />

mniSvnelobas debdes am cnebaSi.<br />

eka aRdgomelaSvili _ homofobiaze saubrisas Zalian mniSvnelovania<br />

konkretuli adamianis an konkretuli jgufis mimarT winaswarganwyobis<br />

sakiTxi. winaswarganwyobis bunebaze saubrisas ki, unda gaviTvaliswinoT,<br />

Tu ra amarTlebs maT arsebobas. winaswarganwyoba gaxlavT is, risi<br />

meSveobiTac xdeba socialuri u<strong>Tanasworobis</strong> racionalizacia da misi<br />

gamarTleba. sazogadoebaSi arsebuli socialurad araTanabari statusi,<br />

ierarqiebi, Tavis mxriv, xels uwyobs, winaswarganwyobis Camoyalibebasac.<br />

es urTierTgadajaWvuli procesia. da ar unda dagvaviwydes, rom igi<br />

strategizaciis mniSvnelovani etapia. iseTi movlenebis arseboba ki, rogorebicaa<br />

seqsizmi, Sovinizmi da antisemitizmi, mxolod adamianisTvis<br />

an adamianTa jgufisTvis, araTanabari statusebis miniWebas emsaxureba.<br />

Sesabamisad, sazogadoebaSi araTanabrad gadanawildeba Zalauflebac.<br />

es aris erT-erTi mTavari mizezi, ris gamoc, homofobias saSiS socialur<br />

movlenad miviCnevT.<br />

daviT paiWaZe _ rogorc ekam aRniSna, am movlenam SeiZleba moqalaqeebisTvis<br />

araTanabari statusis miniWeba gamoiwvios. moqalaqeebis xseneba<br />

ki, samarTlebriv sferos gulisxmobs, romelzec sofio jafariZe isaubrebs.<br />

sofio gvesaubreba am niadagze arsebuli diskriminaciis Sesaxeb<br />

da im lokalur da saerTaSoriso sakanonmdeblo aqtebsac mimoixilavs,<br />

romlebic exeba da aregulirebs am sakiTxs.<br />

sofio jafariZe _ upirveles yovlisa, nebismierma demokratiulma saxelmwifom<br />

unda Seqmnas efeqturi kanonmdeblobloba, raTa maqsimalurad<br />

iyos daculi seqsualuri umciresobebis garantiebi, rogorc qveynis<br />

uzenaesi kanoniT _ konstituciiT, ise sxva normatiuli aqtebiT. Cvens<br />

qveyanaSi konstitucia uzenaesi kanonia da yvela sxva normatiuli aqti<br />

mas unda Seesabamebodes. saerTaSoriso xelSekrulebebsa da SeTanxmebebsac,<br />

Tu isini ar ewinaaRmdegeba konstitucias da konstituciur Se-<br />

Tanxmebas, upiratesi Zala gaaCniaT Sida saxelmwifoebriv normatiul<br />

aqtebTan mimarTebaSi. Cven mierTebulni varT sxvadasxva saerTaSoriso<br />

xelSekrulebas da SeTanxmebas, romelic krZalavs diskriminacias,<br />

maT Soris, iseT niSnebze dayrdnobiT, rogoric seqsualuri orientaciaa.<br />

aseTia, magaliTad, adamianis uflebaTa da TavisuflebaTa dacvis<br />

evropuli konvencia. konstituciisa da am saerTaSoriso meqanizmebis<br />

urTierTdamokidebulebaze msjelobamde, unda aRvniSnoT, rom sqesobrivi<br />

Tanacxovreba da seqsualuri orientaciis arCeva is sakiTxebia,<br />

romlebic piradi cxovrebis xelSeuxeblobis garantiebiTaa regulirebuli.<br />

saqarTvelos konstituciis me-20 muxli, ra Tqma unda, icavs piradi<br />

cxovrebis xelSeuxeblobas, romelic sxvadasxva komponentebisgan<br />

Sedgeba. evropuli konvenciis me-8 muxli aseve icavs piradi cxovrebis<br />

xelSeuxeblobas. diskriminaciis winaaRmdegaa mimarTuli me-14 muxlic.<br />

94


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

Cven axlaxan mivuerTdiT evropuli konvenciis me-12 oqmsac, romelic<br />

aseve krZalavs diskriminacias.<br />

mogexsenebaT, rom piradi cxovreba, arc Cveni konstituciiT, da arc<br />

saerTaSoriso xelSekrulebiT, ar aris absoluturi ufleba, da is,<br />

garkveul garemoebebSi, SesaZloa, SeizRudos kidec. magaliTad, konstituciis<br />

mixedviT, es SeiZleba moxdes sasamarTlos gadawyvetilebis<br />

SemTxvevaSi, an Tu arsebobs amis gadaudebeli aucilebloba, sasamarTlos<br />

gadawyvetilebis gareSec. rac Seexeba evropul konvencias, aqac<br />

aris garkveuli CamonaTvali, romelTa safuZvelzec SeiZleba SeizRudos<br />

es ufleba. es SeiZleba ganpirobebuli iyos erovnuli uSiSroebiT,<br />

usafrTxoebiT, sxvisi uflebebis dacviT, moraliT da a.S. magram, piradi<br />

cxovrebis xelSeuxeblobis SezRudva aucileblad kanoniT unda iyos<br />

gansazRvruli. unda arsebobdes Tanafardoba mizansa da SezRudvas Soris.<br />

es aris aucilebeli piroba demokratiul sazogadoebaSi.<br />

rac Seexeba diskriminacias, konstituciis me-14 muxli acxadebs, rom kanonis<br />

winaSe yvela Tanasworia, ganurCevlad kanis feris, sqesis, politikuri<br />

da religiuri Sexedulebebisa, magram evropuli konvenciis me-14<br />

muxlsa da Cveni konstituciis me-14 muxls erTi ram ganasxvavebs. saqarTvelos<br />

konstituciaSi es wertiliT dasrulebuli debulebaa, rac<br />

imas niSnavs, rom iq aris konkretuli CamonaTvali im niSnebisa, romelTa<br />

safuZvelzec ikrZaleba pirovnebis diskriminacia da maT Soris ar aris<br />

moxseniebuli seqsualuri orientacia. ra Tqma unda, amis sawinaaRmdego<br />

argumentad SeiZleba daasaxelon is, rom saerTaSoriso xelSekrulebebs<br />

da SeTanxmebebs CvenTan pirdapiri moqmedebis Zala aqvs da isini integrirebulia<br />

Cvens sakanonmdeblo sivrceSi, da rom CvenTvis savaldebuloa<br />

is movaleobebi, romlebsac gvakisrebs es xelSekrulebebi da SeTanxmebebi.<br />

magram, miuxedavad amisa, mainc ukeTesi iqneboda, rom seqsualuri<br />

orientacia, rogorc niSani, pirdapir yofiliyo moxseniebuli diskriminaciis<br />

amkrZalav muxlSi. seqsualuri orientacia arc adamianis uflebaTa<br />

dacvis evropuli konvenciis konkretuli niSnebis CamonaTvalSia<br />

moxseniebuli, magram es Ria dasasrulis debulebaa, rac niSnavs, rom debuleba<br />

sruldeba terminiT `da sxva...~, da amaSi seqsualuri orientaciac<br />

igulisxmeba.<br />

diskriminaciis akrZalvis TvalsazrisiT, Cvens Sromis kanonTa kodeqsSi<br />

Setanili bolo cvlilebebi, diskriminaciis SromiTi urTierTobebis<br />

dros akrZalvis Sesaxeb, wingadadgmuli nabijia. es saerTaSoriso<br />

sazogadoebamac aRiara. me-2 muxlSi, diskriminaciis amkrZalav normaSi,<br />

ukve saxeldeba seqsualuri orientacia, da es pozitiuri nabijia.<br />

rac Seexeba sisxlis samarTlis kanonmdeblobas, aqac gvaqvs mocemuli<br />

adamianTa Tanasworuflebianobis winaaRmdeg mimarTuli danaSauli,<br />

magram problema absoluturad identuria, gadmotanilia konstituciis<br />

Sesabamisi debuleba da aqac gamorCenilia seqsualuri orientacia,<br />

rogorc diskriminaciis amkrZalavi erT-erTi niSani. rasizmisa da<br />

Seuwynareblobis winaaRmdeg brZolis evropulma komitetma am muxlTan<br />

dakavSirebiT SeniSvna gamoTqva da ganacxada, rom ukeTesi iqneboda, Tu<br />

es muxli naklebad SemzRudavi iqneboda. amaSi igulisxmeba konkretuli<br />

CamonaTvalis daboloeba sityvebiT _ `es adamianis uflebebis arsebiT<br />

darRvevas unda iwvevdes~. evropuli komitetis azriT, ar iyo savaldebulo<br />

muxlSi `arsebiTi darRvevis~ Cadeba.<br />

95


sajaro debatebi<br />

problemaa isic, rom Cven ar gvaqvs mkveTrad da mkafiod Camoyalibebuli<br />

antidiskriminaciuli kanonmdebloba, Tundac, vTqvaT, siZulvilis motivze<br />

damyarebuli danaSaulebis sisxlis samarTlis kodeqssa Tu sxva<br />

kodeqsebSi Cadebis mxriv, risi gamocdilebac sxva qveynebs aqvT. siZulvilis<br />

motivze damyarebuli gancxadebebi bevri qveynis sxvadasxva sakanonmdeblo<br />

sivrceSi gvxvdeba. CvenTan problemaa is, rom aseTi gancxadebebis<br />

akrZalva, Tuki ar gaviTvaliswinebT diskriminaciis amkrZalav zogad debulebas,<br />

principSi, ar arsebobs. es ki xSirad xdeba imis safuZveli, rom<br />

maRali Tanamdebobis pirebis mxridan gakeTdes siZulvilze damyarebuli<br />

gancxadebebi, rac uSualod aisaxeba sazogadoebis ganwyobaze.<br />

ar SeiZleba, ar aRiniSnos, rom sisxlis samarTlis kodeqsis 408-e muxlis<br />

mixedviT adamianurobis winaaRmdeg mimarTul danaSaulad CaiTvleba<br />

nebismieri qmedeba, Cadenili samoqalaqo mosaxleobaze an pirebze,<br />

farTomasStabiani an sistematuri Tavdasxmis farglebSi, gamoxatuli<br />

mkvlelobiT an sxva niSnebiT, aseve, pirTa jgufis devniT, politikuri,<br />

rasobrivi, erovnuli, eTnikuri, kulturuli, religiuri, sqesobrivi an<br />

sxva niSnis safuZvelze. es SeiZleba miviRoT, rogorc Ria dasasrulis<br />

debuleba da `sxva niSanSi~ seqsualuri orientaciac moviazroT.<br />

mniSvnelovania, <strong>saqarTveloSi</strong> seqsualuri umciresobebis uflebebis<br />

darRveva arasrulyofili kanonmdeblobiT aris ganpirobebuli, Tu<br />

misi araadekvaturi implimentaciiT da praqtikaSi gamoyenebiT. sisxlis<br />

samarTlis kodeqsis 142-e muxliT (adamianTa Tanasworuflebianobis<br />

darRveva) romelzec weRan vsaubrobdi, 2006 wels sul oTxi saqmea aRZruli.<br />

maTgan oTxive religuri umciresobebis xelyofis faqtebs exeba.<br />

Tamamad SemiZlia vTqva, rom seqsualuri orientaciis niadagze ganxorcielebuli<br />

qmedebebis winaaRmdeg mimarTuli danaSaulis gamo jer arc<br />

erTi saqme ar aRZrula. Tumca, iyo erTi SemTxveva, rodesac axalgazrda<br />

iuristTa asociacia seqsualuri umciresobis erT-erTi warmomadgenlis<br />

interesebs icavda. am adamians Tavs daesxnen, mis mimarT seqsualur<br />

orientaciasTan dakavSirebuli Seuracxmyofeli gancxadebebic gakeTda.<br />

magram, sayuradReboa is, rom, sisxlis samarTlis saqme mxolod Zarcvis<br />

muxliT aRiZra. miuxedavad dazaralebulisa da misi advokatebis mxridan<br />

didi mcdelobisa, es qmedeba dakvalificiriebuliyo danaSaulad adamianTa<br />

Tanasworuflebianobis winaaRmdeg, es ar moxda, rac, piradad me, makeTebinebs<br />

daskvnas, rom es SesaZloa mentalitetis problema ufro iyos,<br />

vidre arasrulyofili kanonmdeblobis. Cemi azriT, mTavari problema<br />

saxelmwifosa da samarTaldamcveli organoebis mxridan umoqmedoba da<br />

aseT faqtebze reagirebis survilis arqonaa.<br />

daviT paiWaZe _ am sakiTxze msjeloba, Cemi azriT, SeuZlebelia im vi-<br />

Tarebis gauTvaliswineblad, romelic mas-mediaSi SeiZleba amoikiTxos<br />

adamianma. amaze Sorena SaverdaSvili isaubrebs.<br />

Sorena SaverdaSvili _ swored am diskusiisTvis mzadebisas gavecani<br />

fond `inkluzivis~ mier Catarebuli kvlevis Sedegebs, romlebic amave<br />

fondis saitzea ganTavsebuli da qarTul mas-mediaSi homoseqsualobisa<br />

da homoseqsualebis reprezentirebas warmoadgens. aq amokrefilia am<br />

TemasTan dakavSirebuli yvela is `margaliti~, romelsac SeiZleba gadavawydeT<br />

bolo 4-5 wlis presaSi. ramdenime maTgans gagacnobT _ `geirevolucia<br />

modis da unda movemzadoT, rom ar gairyvnan Cveni Svilebi~,<br />

`dasavluri talRa sul male wagvlekavs~. aqve waawydebiT `cisferTa<br />

SeTqmulebis Teorias~ `cisferTa mafiis~ Sesaxeb, romelic `mZvinvarebs~<br />

96


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

yvela sferoSi, dawyebuli Sou-biznesidan, politikiT damTavrebuli. am<br />

kvlevaSi kargadaa naCvenebi is tendenciebi, romlebic realurad arsebobs<br />

Cvens sazogadoebaSi, amitomac girCevT mis wakiTxvas.<br />

Sevecdebi visaubro Cems pirad gamocdilebaze da im SekiTxvebze, romlebic<br />

miCndeba da mawuxebs, rogorc `cxeli Sokoladis~ redaqtors da adamians,<br />

romelsac protesti uCndeba am yvelafris mimarT da aqvs survili,<br />

raRac daupirispiros aseT medias. amaswinaT vnaxe `postskriptumSi~ gasuli<br />

siuJeti, romelsac, wesiT, axal Jurnalze, `meze~, unda moeTxro.<br />

aRmaSfoTa siuJetSi gakeTebulma aqcentebma. aqcenti iyo gakeTebuli<br />

imaze, rom JurnalSi ar aris miTiTebuli redaqciis misamarTi. CemTvis<br />

gaugebaria, ratom CaiTvala es aseT mniSvnelovan sakiTxad. meore, razec<br />

gamaxvilda yuradReba _ xom ar Seuwyobs Jurnali xels gei-praidebs<br />

da xom ar aRaSfoTebs es marTlmadidebel mSobelTa kavSiris wevrebs.<br />

kidev erTi `mniSvnelovani~ aqcenti iyo gakeTebuli _ Jurnalis gadacemaSi<br />

Cawerili erT-erTi avtoris heteroseqsualoba sagangebod iyo dakonkretebuli.<br />

es aqcentebi CemTvis gaugebari iyo. `mes~ bolo nomerSi<br />

Zalian sworad aris Sefasebuli es siuJeti.<br />

imave periodSi wavikiTxe eka aRdgomelaSvilis ese erT-erT krebulSi da<br />

gadavwyvite, im yvelafris sapasuxod, rac xdeboda, rame gagvekeTebina<br />

`cxel SokoladSi~ am Temaze da ekaze, radgan igi, misi nawerebidan gamomdinare,<br />

CemTvis Zalian saintereso adamiani aRmoCnda. visac wagikiTxavT<br />

`cxeli Sokoladi~, iciT, rom istoriebi pirovnebebze Cveni tradiciuli<br />

rubrikaa. Cveni interviu Sedga, magram, samwuxarod, sabolood, is statia<br />

Zalian mSrali gamovida im sivrcisTvis, romlisTvisac momzadda. Cemi,<br />

rogorc redaqtoris mizani iyo, xma migvewvdina ara im 100 da 200 adamianisTvis,<br />

romelsac am Temis, homoseqsualobis an homoseqsualebis mimarT,<br />

isedac Camoyalibebuli da swori pozicia aqvs, aramed, pirobiTad, danarCeni<br />

4800 mkiTxvelisTvis, romelic, veWvob, rom, Tu agresiuli ara,<br />

neitraluri damokidebulebiT Semoifargleba am sakiTxis mimarT. samwuxrod,<br />

momzadebuli statia ver CaiTrevda aseT mkiTxvels, ver gaxsnida<br />

maTTvis xedvis axal rakurss. Zalian bevri vifiqre, ra formiT, ra<br />

xerxebiT migveRwia Cveni miznisTvis. erTi SexedviT, amocana Zalian ioli<br />

iyo _ Cven ekasTvis unda gvekiTxa, Tu ratom muSaobs am Temebze, unda<br />

gadmogveca personaluri istoriebi, aq, <strong>saqarTveloSi</strong> arsebul realobaze<br />

gvsurda saubari _ aseTi iyo Cemi molodini, magram am molodinma ar<br />

gamimarTla.<br />

sainteresoa, rom roca CvenTan keTilganwyobili media-saSualeba Cndeba,<br />

am Temaze Riad saubari mainc gaWirda. momzadebuli interviu, informaciulobis<br />

TvalsazrisiT, Zalian saintereso iyo. piradad CemTvis, am<br />

intervium bevri ucnobi faqti gaxada cnobili, magram ufro moxsenebis<br />

formiT gakeTebuli saxelmZRvanelo teqsti gamovida. Zalian damwyda<br />

guli. ar vici, visi bralia, iqneb Cemi, rogorc redaqtoris, romelmac<br />

sworad ver Camoayaliba amocana, iqneb Jurnalistis, romelic dakompleqsda<br />

da sworad ver dasva SekiTxvebi, iqneb, ekasic, romelmac ver<br />

gasca SekiTxvebs adekvaturi pasuxebi. bolos mivageniT aseT gzas _ JurnalSi<br />

daibeWda realur istoriaze dafuZnebuli mza masala. mzad varT<br />

am Temebze momavalSic vweroT. vimeoreb, CemTvis yvelaze mniSvnelovani<br />

SekiTxvaa, rogor unda vweroT am Temaze Jurnalistebma ise, rom momzadebuli<br />

statia misaRebi iyos im adamianebisaTvis, romlebic maT agresiulad<br />

ekidebian.<br />

97


sajaro debatebi<br />

daviT paiWaZe _ CvenTan xSirad usaubriaT sazogadoebis Seuwynareblobasa<br />

da aratolerantulobaze. fond `Ria sazogadoeba _ saqarTvelos~<br />

grifiT gamoqveynebuli qarTuli sazogadoebis Rirebulebebis kvleva,<br />

gviCvenebs, rom arseboben adamianebi, romlebsac ar surT mezobloba,<br />

magaliTad, religiuri umciresobis warmomadgenelTan.<br />

eka aRdgomelaSvili _ kvlevebTan dakavSirebiT minda mogaxsenoT. Zalian<br />

mniSvnelovania, rogor atareb amas, rogor kiTxvebs usvam adamianebs,<br />

Rias Tu faruls. Tu Ria SekiTxvas svam da magaliTad, ekiTxebi, Tu<br />

vis ar isurvebda mezoblad, adamiani ufro metad aris Tavisufali sakuTar<br />

arCevanSi, da, SesaZloa, saerTod ar gaaxsendes am dros arc romelime<br />

eTnikuri jgufis warmomadgeneli, arc narkomani da homoseqsuali.<br />

lela gafrindaSvili, filosofosi, kavSiri `qalebis iniciativa <strong>Tanasworobis</strong>aTvis~<br />

_ homofobia dakavSirebulia qsenofobiasTan _ gansxvavebulisadmi<br />

SiSTan. erTia SiSi da meorea siZulvili. Cven gvainteresebs,<br />

rogor gadaizrdeba SiSi siZulvilSi. SiSi ucxos da ucnauris<br />

mimarT, adamianis bunebrivi mdgomareobaa, magram raRac etapze, am ucxo<br />

obieqtis Seswavlis Semdeg, es SiSi an daiZleva, moixsneba, an piriqiT, si-<br />

ZulvilSi gadaizrdeba. amasTan dakavSirebiT erTi magaliTi maxsendeba<br />

media-sivrcidan. daaxloebiT ori wlis win inga grigoliam homoseqsualobis<br />

Temas specialuri gadacema miuZRvna, sadac parlamentari goCa<br />

fifia, poeti daviT gogibedaSvili, erT-erTi modeli da telereJisori<br />

gia Wanturia monawileobdnen. am gadacemaSi goCa fifiam hitleris naTqvami<br />

gaixsena imis Sesaxeb, Tu rogor unda gaeyvanaT gemiT zRvaSi homoseqsualebi<br />

da erTad CaeZiraT isini, da daamata, rom isic ase moiqceoda,<br />

amis saSualeba rom miscemoda. albaT, gaxsovT, igive deputati parlamentis<br />

tribunidan xmamaRla saubrobda parlamentarTa genealogiisa da<br />

eTnikuri warmomavlobis dadgenaze. homoseqsualobis, rogorc dominantisagan<br />

gansxvavebulis, dakavSireba dominanturi eTnosisagan aseve<br />

gansxvavebuli kulturisa da eTnikurobis warmomadgenlebTan, Zalian<br />

mniSvnelovania, radgan orive SemTxvevaSi gansxvavebulis mimarT SiSiT<br />

aris ganpirobebuli.<br />

mniSvnelovani sakiTxia, ra tipis mxardaWera SegviZlia Cven. mesmis, rom<br />

aseTi kulturuli represiis pirobebSi am socialuri jgufis warmomadgenelTa<br />

mxridan sakuTari seqsualuri orientaciis Sesaxeb xmamaRla<br />

saubari Zalian Znelicaa da SesaZloa, riskTanac iyos dakavSirebuli.<br />

magram, Cemi azriT, Tundac erTi maTgani rom gamovides da Tqvas, rom am<br />

jgufs ekuTvnis, da rom am jgufs aqvs yvela sxva interesTa jgufisgan<br />

gansxvavebuli interesi, da iCagrebian, magaliTad, SromiT bazarze, sxva<br />

socialuri jgufebis mxridan mxardaWera am adamianebis mimarT gaizrdeba.<br />

es precedenti sakanonmdeblo aqtivobasac gazrdis da xels Seuwyobs mis<br />

integrirebas romelime samarTalSi. es socialuri jgufebi unda amovidnen<br />

`andergraundidan~. unda moxdes maTi saxeldeba. faruli socialuri<br />

jgufis interesebis dacva ar xdeba, es arc erT qveyanaSi ar momxdara. `andergraundSi~<br />

yofna amZafrebs am jgufis interesebis miTologizacias<br />

da mis mimarT qsenofobiisa da homofobiis xarisxs zrdis.<br />

nestan cecxlaZe, Jurnalisti _ rogor warmogidgeniaT am socialuri<br />

jgufis mxridan sakuTari seqsualuri orientaciis xmamaRla aRiareba,<br />

roca sazogadoebis aseTi maRali procenti ambobs, rom ar isurvebda<br />

mezoblad homoseqsualis yolas?<br />

98


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

lela gafrindaSvili _ me pasuxismgebloba da socialuri gmiroba vigulisxme.<br />

ra Tqma unda, <strong>saqarTveloSi</strong> bevri problemaa, romelTa daZlevac,<br />

mesmis, Zalian rTulia. magram precedenti akeTebs saqmes. jer erTi, socialurad<br />

aqtualurs xdis sakiTxs. iwyeba am Temaze saubari, am formiT<br />

ki ara, rogorc axla vsaubrobT. ar SeiZleba am Temebze mxolod Caketil<br />

sivrceSi saubari. vici, rom am adamianebs haeriviT sWirdebaT mxardaWera.<br />

maT aqvT sociluri urTierTobebis SiSi. deklarirebis gareSe SeuZlebelia<br />

maT mxardaWera moipovon. es gamoiwvevs kvlevebsac am sakiTxTan dakavSirebiT.<br />

paata sabelaSvili, fondi `inkluzivi~ _ azri minda gamovTqva Sorenas<br />

SekiTxvaze, imasTan dakavSirebiT, Tu ratom vkargavT aseT sakiTxebze<br />

weris dros gaxsnilobas. rogorc wesi, respodenti, aseT Temebze saubris<br />

dros, kadrs miRma rCeba xolme. mas xSirad xmasac ucvlian, da am fonze,<br />

rodesac uceb Jurnalists respodenti stigmis gareSe, Riad esaubreba,<br />

mas SeiZleba iTqvas, stigmis kompensacia emarTeba. Cemi azriT, rodesac<br />

am Temaze farul saubars eli da sapirispiros iReb, es garkveul reaqcias<br />

iwvevs. aris proeqciis momentebic. bevri Jurnalisti, samwuxarod, saku-<br />

Tari fobiebis proeqcirebas axdens.<br />

CvenTan mosuli Jurnalistebi xSirad gveubnebian, rom Cven `andergraunduli~<br />

organizacia varT. me ki maT vpasuxob, rom mesame sarTulze<br />

vimyofebiT. xSirad gvekiTxebian imasac, Tu ratom ar vuTiTebT Cvens<br />

misamarTs. Jurnalze sul ramdenime adamiani vmuSaobT da mudmivad redaqciaSi<br />

arasodes varT. miTiTebuli gvaqvs imeili, sistematurad vpasuxobT<br />

Semosul werilebs. CvenTan dakavSirebis problema, dRemde aravis<br />

hqonia. Cven arafers vmalavT da arc SekiTxvebze pasuxis gacemas<br />

varidebT Tavs. arc im gadacemebSi monawileobaze vambobT uars, sadac<br />

monawileoba Cveni sainformacio politikidan gamomdinare, saWirod da<br />

sasargeblod migvaCnia. magaliTad, uari vTqviT monawileobaze gadacemaSi<br />

`tabu~, radgan migvaCnia, rom am gadacemis formati ar iyo iseTi, sadac<br />

Cveni sainformacio politikis miznis mosaxleobisTvis sworad da<br />

obieqturad gacnobis saSualeba mogvecemoda. uari vuTxariT `re-aqciasac~.<br />

saerTod, JurnalistebTan Zalian frTxili damokidebuleba gvaqvs,<br />

imitom, rom Zalian bevr arakompetentur siuJets da statias vawydebiT.<br />

arakompetenturobaze miTiTeba ki, ratomRac, zewolad aRiqmeba. imedi<br />

maqvs, Catardeba am Temaze treningebi da raRac Seicvleba.<br />

daviT paiWaZe _ lelam rogorc Tqva, deklarirebis gareSe mxardaWeras<br />

ver moipoveb, oRond es deklarireba jgufis saxeliT unda iyos gakeTebuli.<br />

ar vici, ramdenad gaamarTlebs es gza. erT SemTxvevas gavixseneb. es<br />

ambavi quTaisSi moxda da JurnalistebTan urTierTobis sailustraciodac<br />

kargi iqneba. axalgazrda kacma Riad ganacxada sakuTari seqsualuri<br />

orientaciis Sesaxeb. ar minaxavs am Temaze momzadebuli satelevizio<br />

siuJeti, sagazeTo publikacia maqvs mxedvelobaSi. mamam sakuTari Svili<br />

policias misi seqsualuri orientaciis gamo daaWerina. Tumca, mere<br />

gamoixsna kidec. am biWs ar daumalavs sakuTari vinaoba, magram sainteresoa,<br />

rom Jurnalisti mas mainc inicialebiT moixseniebda. es adamiani jgufis<br />

saxeliT ar gamosula. man sakuTari nebiT ganacxada sakuTari seqsualuri<br />

orientaciis Sesaxeb. mainteresebs, ramdenad aucilebelia, aseTi<br />

gancxadebebis maincdamainc jgufis saxeliT gakeTeba? aq isic iTqva, rom<br />

homofobia aris winaswarganwyoba garkveul adamianTa jgufis mimarT.<br />

Tqvens msjelobebSi sityva `jgufi~ figurirebs. Tu aseT gancxadebas<br />

99


sajaro debatebi<br />

individi gaakeTebs da ara jgufi, am adamianebis gageba da tolerantuli<br />

damokidebulebis Camoyalibeba ufro Zneli iqneba?<br />

eka aRdgomelaSvili _ rodesac xilvadobasa da `qaming auTzea~ saubari,<br />

ra Tqma unda, ar unda dagvaviwydes is garemo, romelSic vcxovrobT. rac<br />

ufro meti adamiani aRiarebs sakuTar seqsualur orientacias, SiSi, ra<br />

Tqma unda, miT ufro Semcirdeba am socialuri jgufis mimarT, magram es<br />

ar niSnavs imas, rom aseTi ganwyoba SesaZloa mTlianad gaqres. rac Seexeba<br />

daTos SekiTxvas, me, magaliTad, ver warmomidgenia, Tu ras unda niSnavdes<br />

jgufuri aRiareba. sagulisxmoa isic, rom xilvadobis gazrdasTan erTad<br />

izrdeba Zaladobis talRac, rogorc jgufis, ise konkretuli adamianebis<br />

mimarTac.<br />

lela gafrindaSvili _ magram, sainteresoa, amis Semdeg ra periodi<br />

iwyeba. amis Semdeg iwyeba yvelaze mniSvnelovani etapi. amas mohyveba saqmis<br />

sasamarTlomde misvla, anu zogadad rezistencia xdeba.<br />

eka aRdgomelaSvili _ geTanxmebiT, magram ar unda daviviwyoT, arc<br />

erTi aRiarebuli geisTvis an lesboselisTvis ar aris es erTjeradi procesi.<br />

yvela axali nacnob-megobris wreSi mas xelaxla uwevs aseTi aRiareba,<br />

da xSirad es procesi mTeli cxovreba grZeldeba.<br />

rac Seexeba qsenofobias, erTi mxriv, raRac drois ganmavlobaSi, TiTqos<br />

Seicvala situacia. iyo periodi, roca aratradiciuli seqsualuri<br />

orientacia CvenTan dasavleTidan xelovnurad Semotanil produqtad<br />

iTvleboda. iTvleboda, rom sxvagan, Sors, SeiZleboda yofiliyvnen<br />

gansxvavebuli seqsualuri orientaciis adamianebi, magram es CvenTvis<br />

ucxo unda yofiliyo. dRes situacia Secvlilia. bolo ramdenime welia,<br />

Seicvala diskursi. dRes es movlena ukve, ara rogorc ucxo, aramed, rogorc<br />

Cveni daavadebuli nawili, ise ganixileba. aq ukve absoluturad<br />

gansxvavebuli meqanizmebi muSaobs da sazogadoebis mxridan wamosul<br />

damsjel RonisZiebebs da agresias sul sxvanairi simZafre aqvs. es agresia,<br />

arasodes miemarTeba erTi konkretuli adamianisken. is jgufiskenaa<br />

mimarTuli. SesaZloa, es CvenSi damkvidrebuli koleqtiuri RirebulebebiTac<br />

iyos ganpirobebuli. CvenTan jgufi, romelsac miekuTvnebi,<br />

ojaxi, megobrebi, samsaxuri, ufro faseulia. anu, CvenTan aseTi aRiareba<br />

aucileblad gulisxmobs pasuxismgeblobas ara marto sakuTari Tavis winaSe,<br />

aramed ojaxis winaSec, romlis wevrebic aseve xdebian homofobiis<br />

msxverplni.<br />

elizbar elizbaraSvili, filosofosi _ Tuki mizezebis speqtri mxolod<br />

Tqvens mier CamoTvliliT Semoifargleba, maSin unda vTqvaT, rom<br />

homofobia calsaxad negatiuri movlenaa da mis dasaZlevad didi Zalisxmevaa<br />

saWiro. magram msurs, ufro Rrmad gavaanalizoT yvelaferi. kidev<br />

ra mizezebiT SeiZleba iyos ganpirobebuli sazogadoebaSi homofobia?<br />

amaze pasuxis gasacemad me dRevandeli qarTuli sazogadoebis Zvel ber-<br />

Znul sazogadoebasTan Sedareba mWirdeba. homofobia funqcionaluri<br />

xdeba, rac imas niSnavs, rom antikur saberZneTSi homoseqsuali adamiani<br />

Cveulebriv adamianad iTvleboda. <strong>saqarTveloSi</strong>, qristianuli da qarTuli<br />

tradiciebidan da Rirebulebebidan, aseve mamakacisa da qalis Sesaxeb<br />

arsebuli zogadi warmodgenebidan gamomdinare, homoseqsuali adamiani<br />

qarTuli wiaRidan mowyvetilad moiazreba. amitom qarTveli homoseqsuali<br />

Tavs yovelTvis gamijnulad da gariyulad aRiqvams. igi sazogadoebis<br />

mxridan yovelTvis awydeba agresias, ris Sedegadac Tavad masac<br />

100


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

umuSavdeba sapasuxo agresia sazogadoebis mimarT. sabolood, is, misi<br />

damsjeli sazogadoebis mimarT agresiuli da asocialuri xdeba. ar vambob,<br />

rom es kargia, magram faqtia, da imis gamo, rom berZeni homoseqsualisgan<br />

gansxvavebiT, romelsac yvela berZeni, rogorc Cveulebriv berZens,<br />

ise uyurebda, <strong>saqarTveloSi</strong> homoseqsualebi eWvs iwveven _ arian Tu ara<br />

isini qarTuli saqmis mimarT, qarTuli saxelmwifos mimarT erTgulebi.<br />

Cemi azriT, homofobiis erT-erT mizezad, vimeoreb, SeiZleba is garemoeba<br />

CaiTvalos, rom es adamianebi saqarTvelosaTvis brZolaSi, misi<br />

interesebis dacvaSi, iqneba es brZolis velze Tu kalmiT xelSi, saqarTvelos<br />

mosaxleobis mier arasandoebad aRiqmebian. Tumca, es ar aris calsaxad<br />

negatiuri mizezi, radgan yvela eri cdilobs Tavis gadarCenas da<br />

ucxo elementebs eWvis TvaliT uyurebs.<br />

SiSi, rogorc ukve vTqvi, ar aris mxolod negatiuri fenomeni.<br />

vidre es socialuri jgufi sazogadoebas ar daarwmunebs, rom misi wevrebi<br />

ar ewinaaRmdegebian mas da saxelmwifoebriv midgomebSi iseTive qarTvelebi<br />

arian, rogorc sxva adamianebi, maT mimarT damokidebuleba ar<br />

Seicvleba.<br />

paata sabelaSvili _ erTia pozicia, magram mniSvnelovania, rogor axden<br />

mis reprezentacias. arsebobs Tanasworoba da ar arsebobs sxvebTan<br />

SedarebiT ufro Tanaswori adamiani. ase rom, Tu SenTvis arsebobs Tanasworoba,<br />

ar SeiZleba iyo tolerantuli, vTqvaT, somexis mimarT da ar<br />

iyo tolerantulad ganwyobili iehovas mowmis mimarT. tolerantoba<br />

arCeviTi ar aris. Tanasworoba aris Tanasworoba, miuxedavad imisa, es<br />

SenTvis misaRebia Tu ara, es aris obieqturi realoba da Cveni azrebisgan<br />

damoukideblad arsebobs. ramdenad viRebT mas, es ukve sxva momentia. yvelas<br />

aqvs ufleba raRac ar miiRos, magram aseve yvelas aqvs ufleba icxovros<br />

absoluturad Tanaswor mdgomareobaSi imis miuxedavad, vis ras daudasturebs<br />

da sxvebi rogor daijereben mis naTqvams.<br />

oriode sityva mindoda meTqva institucionalur homofobiaze. evrosabWos<br />

adamianis uflebaTa dacvis komisarTan Sexvedrisas daviT dar-<br />

CiaSvilma aseTi SekiTxviT mogvmarTa, raRa unda gvdomoda amaze meti,<br />

axlandeli mTavroba SevardnaZisa da gamsaxurdias mTavrobebisgan gansxvavebiT,<br />

xom gacilebiT ukeT ekideba am sakiTxs. vis moeTxoveba <strong>saqarTveloSi</strong><br />

adamianis uflebebis dacva? amisTvis, bunebrivia, ramdenime<br />

saxelmwifo uwyeba arsebobs, da isini angariSvaldebulni arian qveynis<br />

yvela moqalaqis mimarT. aviRoT, magaliTad, adamianis uflebaTa dacvis<br />

saparlamento komiteti. SegiZliaT ixiloT q-n elene TevdoraZis<br />

citatebi am Temaze. maT Cemi komentari ar sWirdeba. Cven ombudsmenis<br />

poziciazec gamovTqviT pretenzia. misi TqmiT, igi mzad aris daicvas<br />

yvela calkeuli adamianis ufleba, magram ar aris valdebuli gaiziaros<br />

jgufTa <strong>Tanasworobis</strong> ufleba. amazec uxerxulad migvaCnia komentaris<br />

gakeTeba. igive, daviT baqraZe, saqarTvelos evropaSi integraciis saparlamento<br />

komitetis Tavmjdomare _ mas moeTxoveba im evropuli<br />

sakanonmdeblo velis codna, romelsac mierTebulia saqarTvelo, ambobs,<br />

rom konstitucia unda icavdes iseT moTxovnebs, romlebic adamians<br />

dabadebis momentSi uCndeba da ar SeiZleba maTi Secvla _ kanis feri,<br />

rasa da sqesi. Cemi azriT, samives Secvla SeiZleba da adamianis gemovneba<br />

da piradi Sexedulebebi konstituciis dasacavi ar aris. amas rom qveyanaSi<br />

reagireba mohyveba, es ukve didi problemaa.<br />

101


sajaro debatebi<br />

kidev erT yofil saxelmwifo struqturas Sevexebi. sazogadoebriv mauwyebels<br />

vgulisxmob, romelmac yvelaferi gaakeTa evropis mauwyebelTa<br />

kavSirSi mosaxvedrad, raTa sofo xalvaSs saqarTvelo wels `evroviziaze~<br />

esaxelebina. Cven SevTanxmdiT, rom 17 maiss sazogadoebrivi mauwyeblis<br />

eTerSi unda gasuliyo germanuli kompaniis mier gadaRebuli filmi<br />

`cisartyelas dasasruli~. iq aRwerilia, Tu rogor sTxoven britaneTSi<br />

TavSesafris Ziebis sistemaSi adamians Tavisi seqsualuri umciresobebisadmi<br />

mikuTvnebulobis dadasturebas, igive, islamSi rogor ekidebian<br />

am sakiTxs, holandiaSi, amsterdamSi rogor xdeba geebis diskriminacia.<br />

miuxedavad miRweuli SeTanxmebisa, q-n Tamar kinwuraSvilis TbilisSi<br />

dabrunebis Semdeg aRmoCnda, rom filmis saeTero sivrceSi Casma qronometraJis<br />

gamo veRar moxerxdeboda. Cven Riad vdebT brals sazogadoebriv<br />

mauwyebels homofobiaSi. maT erTi Txovna maqvs _ ar vTqvaT `-zmi~<br />

da `-sti~, radgan, rogorc ar SeiZleba unarSezRuduls invalidi ewodos,<br />

aseve gaumarTlebelia terminebi `homoseqsualizmi~ da `homoseqsualisti~.<br />

es formebi rusulidanaa Semosuli da kriminalTan, garyvnilebasa da<br />

daavadebasTan asocirdeba, rac ar aris swori.<br />

da kidev erT sakiTxze msurs Tqveni yuradRebis SeCereba _ ganvasxvavoT<br />

homoseqsualuri qceva homoseqsualuri orientaciisgan. imitom, rom<br />

esec ukve dadasturebulia, rom homoseqsualTa umravlesobas ar axasiaTebs<br />

homoseqsualuri sqesobrivi kavSiri da im adamianebis umravlesoba,<br />

romlebsac aqvT aseTi kavSirebi, heteroseqsualebi arian.<br />

daviT gabunia, Tbilisis saxelmwifo universiteti, genderis magistratura<br />

_ Cveni socialur-politikur mecnierebaTa fakulteti am Temaze<br />

kvlevebs atarebs. aq meTodologiis Sesaxeb daisva SekiTxva. Cven gvaqvs<br />

fokus-jgufebi, kvlevis Tema ki zustad emTxveva dRevandeli diskusiis<br />

Temas _ `homofobia, rogorc socialuri problema~. jerjerobiT kvleva<br />

mxolod or fokus-jgufTan gvaqvs Catarebuli _ 27-dan 35 wlamde<br />

dauqorwinebel mamakacebTan da amave asakis qalebTan. jer saboloo<br />

Sedegebze laparaki zedmetia, arc imas vfiqrobT, rom am azrebs mTeli<br />

saqarTvelo iziarebs. sociologiuri principebidan gamomdinare, rasakvirvelia,<br />

ase ar xdeba. es kvleva ar aris reprezentatuli da aqve unda<br />

iTqvas, rom <strong>saqarTveloSi</strong> iseTi kvlevebis nimuSebi, romelTa ganzogadebac<br />

SesaZlebelia da statistikurad sandoa, TiTze CamosaTvlelia.<br />

sadac ar aris saxelmwifos mxridan dakveTa, aseTi masStabis kvlevebi ar<br />

tardeba. Cven vapirebT kvlevis gagrZelebas, magram saintereso tendenciebi<br />

gamoikveTa da maTze msurs gesaubroT.<br />

Cven velodiT, rom mamakacebSi homofobia gacilebiT ufro xSiri iqneboda,<br />

vidre qalebSi. da Cveni es varaudi 99,9%-iT dadasturda. ra Tqma unda,<br />

ar gvifiqria, rom qalebi naklebad homofobebi aRmoCndebodnen, qalTa<br />

jgufidan ar velodiT nakleb homofobiur azrebs, magram saintereso<br />

iyo Tavad midgoma am sakiTxisadmi, Tu vis gulisxmoben isini homoseqsualebSi.<br />

aRmoCnda, rom yovelTvis mamakaci homoseqsualebi igulisxmebian.<br />

anu, ganxilvis sagani yovelTvis kaci xdeba. sainteresoa, ratomaa, rom<br />

lesboseloba saerTod ar aRiqmeba seriozul movlenad.<br />

da kidev erTi, Cven aseTi SekiTxviTac mivmarTeT Cvens kvlevis obieqtebs:<br />

maTi neba rom yofiliyo, romel sferoSi ar daasaqmebdnen homoseqsualebs?<br />

rogorc qalebis, ise mamakacbis 100%-ma gvipasuxa, rom homoseqsualTa<br />

dasaqmebis sfero araviTar SemTxvevaSi ar unda iyos pedagogika da<br />

samxedro da sasazRvro sferoebi.<br />

102


homofobia, rogorc socialuri problema (16.03.2007)<br />

nino leJava, hainrih biolis fondi _ msurs gamovexmauro b-n elizbaris<br />

SekiTxvas imasTan dakavSirebiT, Tu sad vxedavT homofobias. rodesac 6<br />

maiss saqarTvelos `konservatiuli partiis~ wevrebma giorgoba da safrangeTSi<br />

konservatorebis gamarjveba izeimes, zviad ZiZigurma brZana,<br />

rom evropaSi konservatorebis dabruneba imaze miuTiTebs, rom `wavida<br />

sayuriani biWebis dro da evropaSic ki Coxosani biWebi modian~. ar aris es<br />

homofobia, Tqveni azriT?<br />

rodesac parlamentarma beso juRelma `mikirtumebi~ axsena, amas sazogadoebis<br />

nawilis mxridan sajaro sivrceSi reagireba mohyva, magram, samwuxarod,<br />

me ar gamigia, rom vinme zviad ZiZiguris am komentars aReSfoTebina.<br />

daviT paiWaZe _ gazeT `24 saaTSi~ daiwera amis Sesaxeb.<br />

eka aRdgomelaSvili _ aq saubari iyo imis Sesaxeb, rom Cven arasrulad<br />

CamovTvaleT homofobiis mizezebi. maTze marTlac dausruleblad Sei-<br />

Zleba saubari. calsaxad gamomwvevi mizezebi ar arsebobs. mxolod imis<br />

Tqma SegviZlia, Tu ra SeiZleba uwyobdes xels winaswarganwyobas. arc<br />

is unda daviviwyoT, rom raimes logikuri dasabuTeba am adamianebis winaswarganwyobis<br />

avtomaturad Secvlas ar gulisxmobs. erTaderTi, rac<br />

SeiZleba amas mohyves, saamisod adamianis metad gaxsnaa. mizezi marTlac<br />

bevria da isini saZiebelia rogorc individualur, ise koleqtiur cnobierebaSi.<br />

individualur Taviseburebebze saubari Zalian Sors wagviyvans.<br />

homofobiis mizezebze dRevandeli Cveni zogadi saubris mizani<br />

imis Cveneba iyo, rom seqsizms, antisemitizms, homofobias da sxva aseT<br />

movlenebs, erTnairi meqanizmebi axasiaTebT. dafuZnebulia Tu ara es<br />

winaswarganwyobaze, warmoadgens Tu ara es viRacis winaswarganwyobas,<br />

romelzec, Tavis mxriv, religiurma Sexedulebebma moaxdina gavlena? magram<br />

swored imazea saubari, rom adamians araferi, Tundac misi religiuri<br />

an piradi Sexedulebebi, ar aZlevs uflebas, moaxdinos sxva adamianis<br />

diskriminacia.<br />

103


sajaro debatebi<br />

homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde<br />

nino danelia _ diskusia, konkretul TariRs, 17 maiss eZRvneba _ homofobiis<br />

winaaRmdeg brZolis saerTaSoriso dRes. msoflio jandacvis organizaciam<br />

am dRes amoiRo homoseqsualoba fsiqiuri daavadebebis siidan.<br />

gaeroSi mimarTvis Semdeg es dRe Semdeg gadaiqca saerTaSoriso dRed.<br />

yovelive amaze Cveni momxseneblebi ufro dawvrilebiT isaubreben.<br />

paata sabelaSvili _ didi madloba hainrih biolis fonds imisaTvis, rom<br />

es faqtobrivad, erTaderTi organizaciaa, romlis mizanic ar aris am Temaze<br />

principulad muSaoba da romelic Cven tribunas gviTmobs.<br />

Cveni mowinaaRmdegeebi xSirad gveubnebian _ ra saWiroa am Temis sajarod<br />

ganxilva? maTi TqmiT, es Cveni piradi problemaa, unda viyoT CvenTvis<br />

saxlSi. maTive TqmiT, Cven aravin gviSlis xels: avtobusSic Tavisuflad<br />

avdivarT, arc samsaxuridan gvagdeben. Riad ar unda davenaxoT aravis, ar<br />

unda mivawodoT axalgazrdobas informacia Cvens Sesaxeb, – es <strong>saqarTveloSi</strong><br />

ar SeiZleba. ar SeiZleba saubari erTsqesiani qorwinebis dakanonebazec<br />

ki, araTu partniorebis mier erToblivad Svilis ayvanaze da a.S.<br />

ar SeiZleba iseT struqturebSi vimsaxuroT, romlebzec damokidebulia<br />

qveynis usafrTxoeba, sazRvris dacva da a.S. diskusiis ganviTarebasTan er-<br />

Tad, qronologiuradac ase xdeba xolme, aris argumentirebis aseTi artikulireba,<br />

iwyeba piradi cxovrebis xelSeuxeblobidan da bolos mTavrdeba<br />

am pirad cxovrebaSi uxeSi CareviT ukve sajaro sivrceSi. faqtobrivad,<br />

saxelmwifo, sazogadoeba da eklesia “gviwveba loginSi”, da Semdeg, rodemomxseneblebi:<br />

eka aRdgomelaSvili<br />

qalTa iniciativebis<br />

mxardamWeri jgufi<br />

paata sabelaSvili<br />

fondi `inkluzivi~<br />

nodar sarjvelaZe<br />

fsiqologi,<br />

qristian-demokratiuli<br />

institutis xelmZRvaneli<br />

moderacia<br />

nino danelia<br />

20 maisi, 2009 w<br />

nino leJava, hainrih biolis fondis samxreT kavkasiis regionaluri<br />

biuro direqtoris moadgile _ mogexsenebaT,<br />

homofobiis Tema sakmaod tabuirebulia. Cven 2005 wels<br />

movaxerxeT am tabus cotaTi mainc garRveva, rodesac<br />

fondSi pirveli diskusia CavatareT. maSindeli diskusiis<br />

Tema iyo `seqsualuri umciresobebi: tabu saqarTvelo-<br />

Si?~ maSinac da homofobiis Sesaxeb 2007 wels gamarTul<br />

meore diskusiaSic erT-erTi momxsenebeli gaxldaT eka<br />

aRdgomelaSvili, romelic dResac moviwvieT. pirveli<br />

diskusiisTvis Cven Zalian gagviWirda Tanamomxseneblebis<br />

povna. maxsovs, rogor davdiodiT da vxumrobdiT, rom ve-<br />

ZebdiT heteroseqsual mamakacs, romelic isaubrebda homoseqsualur<br />

Temebze. es gambedavi adamiani maSin levan<br />

TarxniSvili, sociologi aRmoCnda.<br />

meore diskusia am Temaze Sedga ori wlis win, 16 maiss. am<br />

dRis Sesaxeb, albaT, momxseneblebi Tavadac isaubreben.<br />

es diskusia saTauriT “homofobia, rogorc socialuri<br />

problema” Sevida krebulSi “Careva sasurvelia: sajaro<br />

debatebi hainrih biolis fondSi”.<br />

sajaro diskusiebi CvenTan 2004 wlidan imarTeba. maT samuSao<br />

saTaurad aqvs “diskusiebi saqarTvelos modernizaciis<br />

Sesaxeb”. sxva diskusiebs Soris, Tu ar CavTvliT konfliqtebis<br />

Temaze da religiisa da nacionalizmis Sesaxeb<br />

gamarTul diskusiebs, homofobiis Temaze gamarTul diskusiebs<br />

yovelTvis mwvave gamoxmaureba mohyveboda xolme.<br />

imedi maqvs, rom es diskusiac aseve Sinaarsiani iqneba.<br />

.<br />

104


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

sac movakiTxavT Cvens uflebas sajaro sivrceSi, mkacrad gvewinaaRmdegeba<br />

amaSi.<br />

1990 wlis 17 maiss msoflio jandacvis organizaciam homoseqsualoba<br />

amoiRo fsiqiuri daavadebebis siidan. es dRe ukve xuTi welia aRiniSneba,<br />

rogorc homofobiis winaaRmdeg brZolis saerTaSoriso dRe. wels am formulirebas<br />

daemata transfobiac, vinaidan xSirad, lesbosel, gei, biseqsual<br />

da transgender adamianebs erT jgufad moixsenieben, sazogadoeba<br />

ki araa informirebuli, rom lesboseli, gei da biseqsuali adamianebi sxva<br />

adamianebisgan orientaciis mxriv arian gansxvavebulebi, transgenderebi<br />

ki, _ <strong>genderuli</strong> identobis mxriv. amitom, wels ukve oficialurad, es dRe<br />

formulirdeba, rogorc homofobiisa da transfobiis winaaRmdeg brZolis<br />

saerTaSoriso dRe.<br />

minda Sevexo saqarTvelos saxelmwifos pozicias am TemasTan dakavSirebiT.<br />

deklarirebis doneze saqarTvelos saxelmwifo cdilobs – am bolo<br />

periodSi mainc, – rom aSkara homofobiuroba Riad ar daadasturos, metic,<br />

Cveni sagareo politikis prioritetebidan gamomdinare, kargi imiji<br />

SeinarCunos dasavleT evropul da CrdiloeT amerikul organizaciebTan,<br />

struqturebTan da fondebTan. Tumca, es yvelaferi xSirad mxolod<br />

deklarirebis doneze xdeba da sulac ar niSnavs imas, rom saqarTvelos<br />

saxelmwifo raime qmediT nabijebs dgams qveyanaSi homofobiis aRmosafxvrelad.<br />

gagacnobT im dokumentebs, romlebsac saqarTvelom moawera xeli. aman<br />

SesaZloa, gagakvirvoT kidec, imitom, rom qveyanaSi amis msgavsi araferi<br />

SeiniSneba. daviwyeb sul axali dokumentiT, romelic 16 maiss, sul ramdenime<br />

dRis win gamoqveynda briuselSi. es aris CexeTis prezidentobiT,<br />

evrokavSiris saxeliT gakeTebuli gancxadeba, romelic gmobs homofobiis<br />

nebismier gamovlinebas. am deklaraciis xelmosawerad miiwvies ara marto<br />

evrokavSiris qveynebi, aramed is qveynebic, romlebTanac raime saxis Tanam-<br />

Sromloba samomavlod moiazreba. Cvenda sasixarulod, im qveynebs Soris,<br />

romlebmac Tanxmoba ganacxades, am deklaracias mierTebodnen, iyo saqarTveloc.<br />

cota xniT adre, gasuli wlis 18 dekembers, niu-iorkSi generaluri asambleis<br />

mTavari Tema iyo adamianis uflebebis sayovelTao deklaraciis 60<br />

wlisTavi. evrokavSirma maSinac, safrangeTis TavmjdomareobiT gaakeTa<br />

amave Sinaarsis gancxadeba, oRond gaeros doneze es ufro rbilad xdeba<br />

xolme (vinaidan, gaeros 80-ze meti qveyana jer kidev axdens homoseqsualuri<br />

urTierTobis kriminalizacias. ganvmartav, es aris zrdasrul adamianebs<br />

Soris urTierTTanxmobiT Semdgari seqsualuri aqtebi) da gakeTda<br />

mowodeba msoflioSi homoseqsualobis universaluri dekriminalizaciisaken.<br />

saqarTvelom am gancxadebasac moawera xeli. minda aRvniSno, rom ruseTs<br />

da aSS-s misTvis xeli ar mouweriaT. buSis administracia cnobili iyo<br />

Tavisi homofobiurobiT. aSS am deklaracias mxolod TebervalSi, obamas<br />

administraciis mosvlis Semdeg SeuerTda.<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> homoseqsualobis dekriminalizacia moxda 2000 wlis 1<br />

ivniss. manamde or zrdasrul mamakacs Soris nebayoflobiTi sqesobrivi<br />

kavSiri iTvleboda sisxlis samarTlis danaSaulad.<br />

garda saxelmwifo poziciisa, aRsaniSnavia sazogadoebis damokidebulebac<br />

am sakiTxis mimarT. amas Zalian bevri winapiroba aqvs: patriarqaluri wyoba,<br />

<strong>genderuli</strong> Sovinizmi, tradiciuli ideologiebis gavlena da a.S. homofobia<br />

Zalian Rrmad aris gamjdari qarTul sazogadoebaSi. amas adasturebs<br />

Cvens mier Catarebuli kvlevebic, iseve rogorc sxva organizaciebis mier<br />

105


sajaro debatebi<br />

Catarebuli zogadi sazogadoebrivi azris gamokiTxvebi. homoseqsualebi<br />

yovelTvis lideroben im jgufebs Soris, romlis naxvac sazogadoebis<br />

Zalian did nawils mis gverdiT ar surs. amas emateba sxvadasxva organizaciebisa<br />

da jgufebis mxridan gamwvavebuli da politizirebuli homoseqsualobis<br />

Tema. saqarTvelos marTlmadidebluri eklesia, mas Semdeg<br />

rac Cven daviwyeT Riad da daufaravad moRvaweoba, axdens homoseqsualobis<br />

inkriminacias patriarqis mier gamoqveynebul saSobao da saaRdgomo<br />

epistoleebSi. garda amisa, sxva sazogadoebrivi jgufebic xSirad cdiloben<br />

am Temis gamoyenebas politikuri dapirispirebis dros, sakuTari<br />

oponentis diskreditaciisTvis. amis damadasturebeli mravali faqti arsebobs.<br />

nino danelia _ kidev erTxel Sevecdebi, ganvmarto, ra aris homofobia.<br />

igi aixseneba, rogorc iracionaluri SiSi da siZulvili lesboseli, gei,<br />

biseqsuali da transgenderi adamianebis mimarT, romelic efuZneba winaswarganwyobas<br />

da emsgavseba rasizms, qsenofobias da seqsizmis.<br />

paata sabelaSvili _ imisaTvis, rom Cveni saxelmwifo deklarirebul faseulobebTan<br />

SesabamisobaSi movides, qveyanaSi homofobiis daZlevisTvis,<br />

unda idgmebodes garkveuli nabijebi. amas xels uSlis Zalian bevri faqtori,<br />

Tundac sakanonmdeblo doneze. saqarTvelos ara aqvs integrirebuli<br />

antidiskriminaciuli kanonmdebloba. mxolod ramdenime dokumentSia<br />

naxsenebi homoseqsualoba, rogorc is statusi, romlis mixedviTac<br />

ar SeiZleba adamianis diskriminacia. saqarTvelos kanonmdebloba ar icnobs<br />

iseT mniSvnelovan koncefcias, romelsac hqvia `siZulviliT motivirebuli<br />

danaSauli~, da “siZulvilis ena”. garda amisa, sxvadasxva politikis<br />

formirebisas saqarTvelos mTavroba Segnebulad axdens gamoricxvas,<br />

gamotovebas seqsualuri orientaciis mxriv sakuTari Tanamoqalaqeebisa,<br />

magaliTad, ganaTlebis erovnul koncefciaSi da kidev bevr sxva RonisZiebaSi,<br />

romelic samoqalaqo integracias exeba. maSin, rodesac igi SedarebiT<br />

warmatebebs aRwevs sxva socialuri jgufebis inkluziaSi.<br />

Cven unda SevexoT homofobiis erTi-or aSkara gamovlinebas, rom ufro na-<br />

Teli iyos, dRes raze vsaubrobT. 2007 wlis ivlisSi gazeT «aliaSi» daibe-<br />

Wda irakli mamalaZis statia, romelic exeboda evropis sabWos mier organizebul<br />

kampanias «yvela gansxvavebuli, yvela Tanaswori». Jurnalistma<br />

warmoadgina damaxinjebuli informacia da aRniSna, rom sinamdvileSi es<br />

kampania SeniRbuli Tbilisis gei-praidi iyo, ise, rom mas aravisTvis ukiTxavs<br />

amis Sesaxeb. amas mediaSi didi aJiotaJi mohyva. ramdenime politikosi<br />

iqamdec mivida, rom homoseqsuali adamianebisTvis saarCevno uflebis CamorTmevas<br />

moiTxovda. es Cven imaSi dagvexmara, rom evrosabWo dagverwmunebina,<br />

rom homofobia aReniSna saqarTvelos Sesaxeb moxsenebaSi, rogorc<br />

problema.<br />

sul cota xnis win JurnalSi ”cxeli Sokoladi”, gamoqveynda statia saxelwodebiT<br />

”arSemdgari diskusia”, romelSic monawileobdnen sazogadoebrivi<br />

mauwyeblis sameurveo sabWos Tavmjdomare, aseve generaluri prodiuseri<br />

da sxva TanamSromlebi sazogadoebis sxva warmomadgenlebTan erTad.<br />

am moxsenebisas generalurma prodiuserma, b-nma giorgi Wanturiam homoseqsualebi<br />

moixsenia aramarTebuli leqsikiT, romelic pirdapir aris<br />

aRniSnuli sazogadoebrivi mauwyeblis qcevis kodeqsSi, rogorc dauSvebeli.<br />

minda SegaxsenoT, rom sazogadoebrivi mauwyeblis qcevis kodeqsi<br />

aris normatiuli aqti. Sesabamisi struqturebidan reagireba am faqts ar<br />

mohyolia. davwereT saprotesto werili, magram pasuxis Rirsic ar gavxdiT.<br />

radgan es aris samarTaldarRveva, amitom CavrTe es saqme Cems moxsenebaSi.<br />

araTu reagireba ar moyolia, generalurma direqtorma – levan<br />

106


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

yubaneiSvilma – gaamarTla sakuTari TanamSromeli. Semdeg es gamarTleba<br />

werilobiT gaformda im mxriv, rom sazogadoebrivma mauwyebelma dawera<br />

sapasuxo statia, sadac gaamarTla generaluri prodiuseri da daadanaSaula<br />

`cxeli Sokoladi» da yvela is adamiani, romelsac bunebrivi protesti<br />

gauCnda am faSisturi gamonaTqvamebis winaaRmdeg. citatas wagikiTxavT:<br />

”naxevarmilionian ltolvilian qveyanaSi sagulSematkivro meti aRaravin<br />

aRar dagvrCa?”<br />

Cven gvaqvs konkretuli rekomendaciebi saqarTvelos xelisuflebis<br />

mimarT, romlebzec cota mogvianebiT, diskusiis gaxsnis Semdeg visaubreb.<br />

bolos davZen, rom xSirad gveubnebian, rom sazogadoebrivi mauwyebelia<br />

dRes mTavari problema, vinaidan eklesias aqvs Tavisi legitimuri<br />

ufleba gamoxatos Tavisi azri nebimier movlenasTan dakavSirebiT. isic<br />

minda SegaxsenoT, rom saqarTvelos moqalaqe lesbosel, gei, biseqsual da<br />

transgender gadasaxadis gadamxdelebs saqarTvelos eklesiis Senaxva orjer<br />

meti ujdeba, vidre saqarTvelos sazogadoebrivi mauwyeblis. gmadlobT.<br />

nino danelia _ iqneb gangvimartoT bolo winadadeba?<br />

paata sabelaSvili _ 12-milionnaxevari lari aris saqarTvelos sazogadoebrivi<br />

mauwyeblis biujeti, romelsac igi iRebs saxelmwifo biujetidan,<br />

romelic yvela Cvenganis mier gadaxdili gadasaxadebiT ivseba. saqarTvelos<br />

marTlmadidebel eklesias aqvs pirdapiri dafinanseba 25 milioni<br />

laris odenobiT dRevandeli biujetidan. sazogadoebriv mauwyebelTan<br />

SedarebiT orjer meti gvijdeba mTel mosaxleobas da maT Soris Cvenc.<br />

nino danelia _ axla sityvas eka aRdgomelaSvils gadavcem. paatam<br />

ZiriTadad isaubra imaze, Tu sad xdeba sajaro sivrceSi homoseqsualebis<br />

diskriminacia da kanonmdebloba ramdenad uwyobs amas xels.<br />

ramdenadac vici, Tqven gaqvT mediis analizi, romelic am Temas Seexeba.<br />

swored mediaSi Cndeba xolme tendenciebi, romlebic Semdeg mTel sazogadoebaze<br />

vrcldeba. yvelam viciT, rom media mniSvnelovnad gansazRvravs<br />

sazogadoebriv azrs.<br />

eka aRdgomelaSvili _ es Tema sajaro sivrceSi daxloebiT 90-iani wlebis<br />

Semdeg moxvda. kvlevac, Sesabamisad, am periodidan SegviZlia daviwyoT.<br />

nino leJavam Tqva, rom me mesamed miwevs biolis fondSi am Temisadmi miZ-<br />

Rvnil diskusiaSi monawileoba. pirveli diskusia exeboda 90-iani wlebidan<br />

2003 wlamde, ”vardebis revoluciamdel” periods, Tu rogor xdeboda am<br />

periodSi homoseqsualobis reprezentireba.<br />

2006 wels, ukve fond ”inkluzivis” dakveTiT Catarda aseTi kvleva, ramac<br />

saSualeba mogvca, dagvenaxa tendenciebi da cvlilebebi. dRes swored am<br />

cvlilebebze minda gesaubroT; minda warmogidginoT 2007-2008 wlebis mediis<br />

analizi. im ZiriTad tendenciebze gavamaxvileb yuradRebas, romelic<br />

dReisTvis ikveTeba. 2006 wlis Semdeg Cven ukve mediis sistemur analizs<br />

vawarmoebT, rac saSualebas gvaZlevs, gavakeToT rogorc xarisxobrivi,<br />

ise Tvisobrivi analizi.<br />

90-iani wlebidan moyolebuli, mTlian dinamikas Tu SevxedavT, rogorc<br />

wesi, homoseqsualobis Tema, ukavSirdeboda politikaSi Zalauflebis<br />

gadanawilebis procesebs. Tema mediisaTvis aqtualuri xdeboda swored im<br />

periodSi, rodesac garkveuli Zalebi iwyebdnen xelisuflebaSi mosvlas.<br />

ar vici, ramdenad gaxsovT, magram arCevnebis periodSi, 1999-2003 wlebSi<br />

Zalian aqtualuri iyo miTi `cisferTa SeTqmulebis~ Sesaxeb, romlebic xelisuflebaSi<br />

apirebdnen mosvlas. maSindeli presa saSinlad homofobiuri<br />

iyo _ gajerebuli homofobiuri gamonaTqvamebiT rogorc xelisuflebis,<br />

107


sajaro debatebi<br />

ise maSindeli opoziciis mxridan. `vardebis revoluciis” Semdeg es panika<br />

Cacxra. is saarCevno procesis dawyebasTan erTad kvlav agorda. arCevnebs<br />

Soris periodSi, SeiZleba iTqvas, sazogadoebriv-politikuri presis<br />

furclebidan Temam nel-nela `yviTeli presis” furclebze gadainacvla.<br />

amasac Tavisi axsna aqvs. rogorc mogexsenebaT, socialuri, ekonomikuri<br />

da politikuri krizisis dros nebismier qveyanaSi Zlierdeba xolme qsenofobiuri<br />

tendenciebi. CvenTan ki 90-iani wlebis Semdeg mudmivad aris es<br />

krizisi, igi ubralod, mZafrdeba xolme arCevnebis moaxloebasTan erTad.<br />

rac Seexeba wina wlebis kvlevis Sedegebs, ramdenime punqts gamovyof, raTa<br />

SevZloT axal tendenciebze saubari. 2005-06 wlebSi Catarebuli kvlevis<br />

Sedegebi SegiZliaT ixiloT fond “inkluzivis” veb-gverdzec (www.inclusive-foundation.org).<br />

vnaxoT, rogor konstruirdeboda homoseqsualoba qarTulenovan mediaSi:<br />

1. sazogadoebriv-politikuri presisaTvis gadamwyveti mniSvneloba<br />

hqonda ara homoseqsualobas, aramed `aratradiciuli~ seqsualobis<br />

sazogadoebriv problemad qcevis process. Sesabamisad, isini met adgils<br />

uTmobdnen zogadi xasiaTis saubrebs homoseqsualobaze mowveuli<br />

eqspertebis saSualebiT. mimarTavdnen diskursis monopolizebis praqtikas<br />

da naklebad aZlevdnen Sanss lgbt adamianebs Tavad moexdinaT saku-<br />

Tari Tavis reprezentireba.<br />

2. analitikuri xasiaTis publikaciebSi araheteroseqsualuri qceva<br />

ZiriTadad samedicino aspeqtSi ganixileboda.<br />

3. ar xdeboda homofobiis, rogorc socialuri problemis identifikacia.<br />

4. lgbt adamianebisaTvis TviTreprezentaciis saSualebas mxolod yvi-<br />

Teli presa iZleoda, magram maTi respodentebis umetesoba negatiurad<br />

iyo warmoCenili. Sesabamisad, maT mier warmoCenili tipaJebi mxolod<br />

aZlierebda homoseqsualis uaryofiT xats.<br />

mniSvnelovani cvlilebebi, rac ukavSirdeba bolo ori wlis medias, is gaxlavT,<br />

rom wina wlebTan SedarebiT, mkveTrad gaizarda negatiur Sefaseba-<br />

Ta procentuli maCvenebeli (65%-dan 86%-mde). Tumca, neitralur SefasebaTa<br />

Semcirebis xarjze gaCnda pozitiuri Sefasebebic (21%).<br />

nino danelia _ vin akeTebs aseTi Sefasebebs, Tavad Jurnalistebi? ras<br />

gulisxmobT negatiur SefasebebSi?<br />

eka aRdgomelaSvili _ uaryofiTi Sefasebis SemTxvevaSi homofobiis<br />

ZiriTadi gamovlenis formebad miviCnevdiT:<br />

1. homofobiuri teqstebis citirebas komentaris an saredaqcio SeniSvnis<br />

gareSe, rodesac SeuZlebelia ganvasxvavoT respodentis teqsti Jurnalistis<br />

mosazrebsagan an redaqciis poziciisagan;<br />

2. lgbt adamianebis damamcirebel konteqstSi moxsenieba (maT Soris dehumanizacia,<br />

deindividualizacia damamcirebeli metsaxelebiT moxsenieba);<br />

3. lgbt adamianebisagan mtris xatis Seqmna (magaliTad, adamianis diskreditaciis<br />

mizniT miTiTebebi mis kavSirze narkomaniasTan, qurdobasa da<br />

prostituciasTan; adamianebis arasrulfasovnebis mtkiceba moraluri,<br />

fsiqologiuri Tu sxva TvalsazrisiT; adamianebis dadanaSauleba sazogadoebaze<br />

negatiuri gavlenis moxdenaSi; maTi dadanaSauleba Zalauflebis<br />

borotad gamoyenebis mcdelobaSi, dominireba)<br />

4. Sefaruli an pirdapiri mowodeba Zaladobisa da diskriminaciisaken<br />

(magaliTad, Zaladobisa da diskriminaciis istoriuli magaliTebis, homofobiuri<br />

poziciis ideologiuri, moraluri Tu sxva mizeziT gamarTleba,<br />

108


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

uSualo mowodebebi Zaladobisaken konkretuli pirebis miTiTebiT an<br />

zogadad, lgbt jgufis winaaRmdeg).<br />

pozitiur SefasebebSi, lgbt adamianTa pozitiuri xatis Seqmnis garda, moviazrebT<br />

homofobiuri poziciis, Zaladobisa da diskriminaciisaken mowodebebis<br />

kritikasa da homofobiis socialur problemad Sefasebis faqtebsac.<br />

Tu gaviTvaliswinebT wina kvlevis Sedegebs, neitralur SefasebaTa 88%<br />

Seadgenda ucxouri presidan gadmobeWdil informacias ucxoel Sou-biznesisa<br />

da sportis sferoSi moRvawe homo/bi/transseqsualebis Sesaxeb.<br />

am gziT xdeboda distancireba `gansxvavebuli” seqsualobisagan, rogorc<br />

`dasavluri movlenisagan~. neitraluri xasiaTis publikaciebSi es tendencia<br />

dResac SenarCunebulia.<br />

pozitiuri xasiaTis SefasebaTa mateba SesaZloa, ukavSirdebodes lgbt<br />

jgufis xilvadobis gazrdas, aseve gasaTvaliswinebelia is politikur da<br />

socio-kulturuli movlenebic, romlebic dRes qveyanaSi xdeba. sabWouri<br />

memkvidreoba da `tradiciul~ faseulobebTn dabrunebis mcdeloba mxolod<br />

qveyanaSi arsebuli politikuri krizisis saxiT ar iCens Tavs. faseulobaTa<br />

gadafaseba sakmaod mZimed mimdianreobs. SefasebaTa amgvari<br />

gadanawileba erTgvarad aireklavs swored amgvari krizisuli periodisaTvis<br />

damaxasiaTebel faseulobaTa da RirebulebaTa polarizaciis process.<br />

meore mniSvnelovani movlena, romelic moxda, mediis homofobiis problemiT<br />

dainteresebaSi gamoixateba. zogadad, rogorc wesi, mediis yuradRebis<br />

centrSi diskriminirebuli jgufi eqceva, rac xels uwyobs jgufis stigmatizacias,<br />

rogorc msxverplisa. erTi SexedviT, rCeba STabeWdileba, rom<br />

es mxolod diskriminirebuli jgufis an konkretuli adamianis problemaa<br />

da ara mTeli sazogadoebisa. sakmaod gvian daiwyes mecnierebma imis kvleva,<br />

Tu ra gavlenas axdens sazogadoebis umravlesobaze homofobia, rasizmi an<br />

seqsizmi. homofobia gavlenas axdens rogorc umciresobis, ise umravlesobis<br />

wevrebzec, rac SeiZleba, qcevaSic gamoixatebodes.<br />

homofobiis kritika qsenofobiis konteqstSi daiwyo. Zalian mniSvnelovani<br />

iyo imis xazgasma, rom homofobia aris qsenofobiis iseTive gamovlineba,<br />

rogoric rasizmi da seqsizmia, rom maT erTi safuZveli aqvT. Tumca, arsebobs<br />

gansxvavebac. magaliTad, rodesac mediaSi Suqdeba umciresobasTan<br />

dakavSirebuli sakiTxebi, Tu saqme exeba erovnul umciresobas, Jurnalisti<br />

cdilobs, rom metnaklebad dabalansebulad warmoaCinos situacia.<br />

homoseqsualobasTan dakavSirebul sakiTxebTan mimarTebaSi media cota<br />

sxvagvarad iqceva. magaliTad, aravis mouva azrad, rom situaciis dasabalanseblad<br />

SavkanianTa problemebze saubrisas `ku-kluqs-klans” Txovos<br />

azris gamoTqma, an antisemitizmTan dakavSirebiT – neonacistur dajgufebas.<br />

CvenTan homoseqsualobaze saubrisas maSinve axsendebaT «marTlmadidebel<br />

mSobelTa kavSiri» da komentars sTxoven aseTi radikaluri mosazrebis<br />

jgufs.<br />

rac Seexeba dagegmil aqcias, `yvela gansxvavebuli, yvela Tanaswori~,<br />

romelsac aseTi vnebaTaRelva mohyva, politikosTa da ara marto politikosTa<br />

aRSfoTeba gamoiwvia swored homofobiis qsenofobiis sxva<br />

formebTan erT planSi ganxilvam:<br />

daTo zurabiSvili, saparlamento fraqcia `demokratiuli frontis~<br />

Tavmjdomare: `Tu aseTi aRlumi gaimarTeba, albaT mis monawileebs scemen,<br />

policia, albaT, gaaSvelebs, magram erTi-ors Tavadac daamatebs. ramdenadac<br />

me vici, igegmeba seqsualuri, religiuri da eTnikuri umciresobebis<br />

109


sajaro debatebi<br />

erTiani aqcia, rac arasworad mimaCnia. me am umciresobebs erT sibrtyeSi<br />

ar ganvixilav. SeiZleba Zalian konservatorad CamTvaloT, magram CemTvis<br />

termini `seqsualuri umciresoba” Zalian miuRebelia”.<br />

mamuka giorgaZe, `saxalxo partiis” lideri: `geiaRlumis~ organizatorma<br />

organizaciam sibinZuris metnaklebad dasafarad Tvalis axvevis sakmaod<br />

ususur xerxs mimarTa da `interkulturuli~, `interreligiurobis” terminis<br />

qveS, Zalauneburad, Tanamonawile gaxades religiuri da eTnikuri<br />

umciresobebi <strong>saqarTveloSi</strong> sodomuri codvis stimulireba-propagandisa”.<br />

rogorc Tvisobrivma da diskursiulma analizma aCvena, Seicvala negatiur<br />

SefasebaTa konteqstic. Tuki 1999-2003 wlebSi homoseqsualobis ”problemad”<br />

qcevas met-naklebad racionaluri argumentebiT cdilobdnen (mag.<br />

arsebuli homofobiuri mosazrebebis gasamyareblad media mimarTavda<br />

misTvis sasurvel eqspertebsa da specialistebs), dRes ”gansxvavebuli” seqsualobis<br />

problematizaciisaTvis sakmarisad miiCneva ”SeuTavsebloba/<br />

winaaRmdegoba qarTul da marTlmadideblur tradiciebTan”.<br />

Tu moraluri panikis xelovnurad Seqmnaze vsaubrobT, avtomaturad Cndeba<br />

kiTxva, vis aZlevs xels am sakiTxis garSemo arajansaRi aJiotaJis Seqmna<br />

da situaciis apokalipturad warmoCena?<br />

negatiuri Sefasebebis TvalsazrisiT kvlevisas gamoikveTa adresantebis<br />

sami ZiriTadi jgufi:<br />

pirveli antrepeniori, romelic homofobiuri teqstebis gavrceleba/tiraJirebas<br />

axdens, yviTeli presaa da am mxriv, misi daintereseba am TemiTa<br />

da ”saSineli mtris xatis” SeqmniT advili asaxsnelia, radgan maTi tiraJi<br />

uSualod ukavSirdeba maT arsebobas.<br />

meore jgufs politikosebi Seadgenen, rasac Tavisi mizezebi aqvs: rogorc<br />

aRvniSneT, socialuri fobiebi, rogorc wesi, qveyanaSi arsebuli politikuri,<br />

ekonomikuri Tu socialuri krizisis periodSi Zlierdeba xolme,<br />

roca aucilebeli xdeba ”xiluli mtris” xatis Seqmna (dRes amgvari ”xiluli<br />

mtris xats” qveyanaSi mcxovrebi eTnikuri da religiuri umciresobebis<br />

garda homoseqsualebi da Cinelebic miematnen). amgvari fobiebis arseboba<br />

kargi niadagia sazogadoebrivi azriT manipulirebisaTvis da mas xSirad<br />

iyeneben rogorc politikuri brZolis iaraRs politikosebi;<br />

mesame jgufs marTlmadidebluri eklesiisa da masTan arsebuli jgufebis<br />

wevrebi warmoadgenen. maTTvis mniSvnelovania simboluri dominirebis<br />

sakiTxi. rogorc wesi, socialuri jgufebi, romlebic dainteresebulni<br />

arian moraluri panikis SeqmniT, ekonomikuri da politikuri dainteresebis<br />

garda, miiswrafvian iqiTken, rom flobdnen simbolur Zalauflebasac,<br />

rac gamoixateba socialuri realobis sakuTar xedvaSi, situaciis<br />

sakuTar SefasebaSi, raTa yvelas Tavs moaxvion sakuTari azri da gazardon<br />

sakuTari jgufis gavlenis sfero. am jgufis pretenzia ZiriTadad ”sajaro<br />

sivrcis codvisagan ganwmendas” ukavSirdeba.<br />

aq pirvel rigSi sapatriarqos vgulisxmob. aris aseTi arasamTavrobo organizaciac,<br />

romelic sapatriarqosTan arsebobs, mas ewodeba `adamianis<br />

uflebaTa dacvis organizacia~. `me movedi geiaRlumis gamarTvis sawinaaRmdego<br />

aqciaze, radgan saqarTvelos mosaxleobis udidesi nawili marTlmadidebeli<br />

qristiania~, es sityvebi am organizaciis prezidents ekuTvnis.<br />

`SevniSnavT, rom bibliurad dagmobili aRniSnuli gaukuRmarTeba mxolod<br />

sulisaTvis ki ara, fizikuri arsebobisTvisac saxifaToa. amitomac homoseqsualizmTan<br />

brZolas mxolod religiuri aspeqti ar gaaCnia. sayuradReboa<br />

isic, rom amjerad sodomis codvis gamamarTlebelni cdiloben,<br />

110


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

TavianT gamosvlas politikuri xasiaTi SesZinon: isini eTno, religiur da<br />

seqsualur umciresobebs aerTianeben da zogadad, umciresobis saxeliT<br />

gamodian. ara gvgonia, am tipis `gaerTianebas~ miesalmon eTnikuri da religiuri<br />

umciresobebi.... es aqcia saqarTvelos strategiul interesebze<br />

SeiZleba cudad aisaxos, ramdenadac arc afxazeTs da arc samxreT oseTs<br />

<strong>saqarTveloSi</strong> gaerTianeba ar moundeba, Tu iq gei-aRlumebi gaimarTeba” _<br />

sruliad saqarTvelos adamianis uflebebis dacvis asociacia.<br />

wina wlebTan SedarebiT ufro metad daintereseda am TemiT eleqtronuli<br />

media. amerikelma mecnierebma, romlebic sxvadasxva umciresobis<br />

reprezentirebas swavlobdnen, televiziis meSveobiT oTxi ZiriTadi qronologiuri<br />

stadia gamoyves: miCumaTeba, rodesac umciresobebi da maTTan<br />

dakavSirebuli Temebi saerTod ar xvdeba sajaro sivrceSi teleeTeris<br />

meSveobiT; dacinva, rodesac dominirebuli jgufi sakuTari imijis ukeT<br />

warmoCenas umciresobis jgufis warmomadgenelTa stereotipizaciisa da<br />

damcirebis xarjze axdens; regulireba (umciresobaTa warmomadgenel-<br />

Ta warmoCena xdeba mxolod pozitiurad. iqmneba warmatebuli adamianis<br />

dadebiTi imiji) da pativiscema, rodesac aRar xdeba apelireba gansxvavebulobaze,<br />

Cndeba pativiscema am adamianebis mimarT da maT warmoaCenen<br />

iseve, rogorc dominirebuli jgufis wevrebs. Tu am kriteriumebiT SevafasebT<br />

qarTul telesivrceSi homoseqsualTa reprezentirebis process,<br />

advili dasanaxia, rom am Temebze tabus moxsnis Semdeg, bolo aTi wlis man-<br />

Zilze <strong>saqarTveloSi</strong> telekompaniebi ver gascdnen meore etaps.<br />

nino danelia _ didi madloba. axla b-n nodar sarjvelaZes movusminoT.<br />

b-no nodar, ra tipis iracionalur SiSzea saubari, homofobiis SemTxvevaSi<br />

da aris Tu ara es iseTive problema umravlesobisTvis, rogorc umciresobisTvis.<br />

nodar sarjvelaZe _ rodesac homofobiaze vsaubrobT, igulisxmeba adamianebi,<br />

romlebsac gansxvavebuli swrafvani aqvT seqsualur sferoSi da<br />

igulisxmeba maTdami da maTi qmedebebisadmi damokidebuleba, romelsac<br />

vuwodebT fobias, SiSs, da iTvleba, rom is iracionaluria. albaT, unda<br />

veZioT am iracionaluri SiSis Zirebi. marTlac, arsebobs Tu ara es SiSi<br />

da aqvs Tu ara mas safuZveli. safuZveli yvela SiSs aqvs. SiSi biologiuri<br />

reaqciaa, romelic raRac safrTxes efuZneba da sruliad mizanSewonili<br />

reaqciaa. sxva ambavia, rodesac SiSi gadadis fobiaSi, anu fiqsirdeba<br />

rogorc qronikuli mdgomareoba, da adamiani gadametebulad ufrTxis<br />

raimes..<br />

SiSis arabunebrioba iwvevs. es aris SiSi imis mimarT, rac bunebis kanonebis<br />

winaaRmdegia. adamians, romelic Tavisi swrafvebiT umravlesobas miekuTvneba,<br />

miaCnia, rom seqsualuri swrafva bunebrivia, rodesac is aris qalsa<br />

da mamakacs Soris da romlis Sedegadac ibadeba axali arseba. seqsualoba<br />

ganixileba mis im nawilTan kavSirSi, romelic momavali Taobis warmoqmnas<br />

ukavSirdeba. adamianSi, marTalia, erotizmi gamravlebis instinqtisgan<br />

gamocalkevda im TvalsazrisiT, rom damoukidebeli swrafvis funqcia<br />

SeiZina, gansxvavebiT cxovelebisgan. orsqesovan mentalitets efuZneba<br />

warmodgena imis Sesaxeb, rom Tavdapirveli arseba iyo erTsqesianiovani,<br />

androgini, mere gaixliCa orad, da maT Soris aris bunebrivi swrafva, raTa<br />

am swrafvis niadagze warmoiqmnas mesame arseba.<br />

qorwineba ganxilulia, rogorc ojaxis Seqmnis winapiroba. ojaxi yovelTvis<br />

samwevriania: mSoblebi da Svili. yvelafer amas, saR azrs ewinaaRmdegeba<br />

homoseqsualoba. is upirispirdeba adamianis swrafvas bunebriobisaken.<br />

Tavisi Zirebi SeiZleba mas antikur epoqaSic hqonda, magram es problema<br />

yvelaze mkafiod protestantizmis periodSi wamoiWra, rodesac CaTvales,<br />

111


sajaro debatebi<br />

rom adamiani mxolod RmerTis winaSea angariSvaldebuli. kalvinistebma<br />

isic ki Tqves, rom bediswera gardauvalia, da Sesabamisad, yvelafris gakeTeba<br />

SeuZliaT, imitom, rom am SemTxvevaSi, gardauvalia maTi seqsualuri<br />

orientaciac, radgan is dakavSirebulia bediswerasTan. Tu bediswera<br />

dakavSirebulia uzenaesis nebasTan, maSin adamiani Tavisufldeba pasuxismgeblobisgan,<br />

is mxolod ganmxorcielebelia da meti araferi. naxes, rom<br />

Tu Tavisufldebi eklesiuri gansazRvrulobidan, da Tu pirdapir xar angariSvaldebuli<br />

gangebasTan, maSin gaqvs ufleba, Seni Rirseba da ufleba<br />

sakuTari ZalebiT daicva da wardge RmerTis winaSe rogorc sakuTar TavSi<br />

dafuZnebuli TviTkmari arseba. da Tu TviTkmari var, es Cems orientaciasac<br />

exeba. es xazi Seicavs dilemas, progresi kargia, adamianis uflebebi<br />

kargia, swrafva diskriminaciis moxsnisaken kargia, magram ratomRac bunebriobas<br />

upirispirdeba. iseve rogorc teqnologiuri progresi upirispirdeba<br />

ekologiur sisufTaves da arRvevs bunebis wonasworobas.<br />

meore SiSi imiT aixsneba, rom adamians aqvs miswrafeba, rom daefuZnos Tavis<br />

Zirs. es Ziri xSirad aris ara mxolod biologiuri, aramed igulisxmeba<br />

tradiciebic, im TvalsazrisiT, rom es aris istoriuli memkvidreoba da<br />

istoriulad aris ganpirobebuli da ara, vTqvaT, genetikurad. istoriuli<br />

ganipirobebulobis TvalsazrisiT, adamians aqvs midrekileba, SeinarCunos<br />

da daicvas tradiciebi. yvelaferi is, ras amas upirispirdeba, iwvevs<br />

SiSs. Tu Cemi istoriuli tradicia dairRva, miCndeba SiSi, rom raRac<br />

memuqreba. es SiSi istoriuli mdgradobis dakargvas ukavSirdeba.<br />

mesame axsna SeiZleba iyos is, rom arc erTi socialuri jgufi ar aris mSvidobiani.<br />

yvelas aqvs Tavisi agresiuli muxti. sicocxle, rogorc ki warmoiSoba,<br />

iltvis eqspansiisaken, yovelTvis cdilobs gafarToebas da sivrcis<br />

amovsebas. nebismieri socialuri jgufi cdilobs Tavi ganavrcos. es<br />

swrafva axasiaTebs ara marto umravlesobas, aramed umciresobasac. mas<br />

zemoqmedebis Tavisi resursebi gaaCnia. umciresobis misia aris cvlilebis<br />

gamowveva. swored amis meoxebiT cdilobs umciresoba Tavis damkvidrebas.<br />

erTi mxriv aris cvlilebis gamowveva, meore mxriv TviTsegregacia, anu sakuTar<br />

TavSi Caketva da dapirispireba imiT, rom is ar aris iseTi, rogoric<br />

sxvaa. is Tavisi gansxvavebulobiT imkvidrebs sakuTar Tavs. Tu amas seqsualur<br />

planSi gadavitanT, da gaviTvaliswinebT imas, rom seqsi yovelTvis<br />

dakavSirebulia agresiulobasTan, gansakuTrebiT mamakacuri seqsi<br />

(nevrologiuradac, seqsualobis centri Tavis tvinSi axlos mdebareobs<br />

agresiulobis centrTan), gaupatiurebis, rogorc fenomenis arsebobac,<br />

metyvelebs imaze, rom agresiis muxti Cveulebriv seqsualobasac Tan axlavs.<br />

homoseqsualobasac axasiaTebs Tavisi agresiuloba. imitom, rom<br />

SeuZlebelia, moipovo partniori, Tu vinme ar acdune. seqsualuri partniori<br />

unda gaiCino. SeTavazebis dros, iseve rogorc mamakacsa da qals<br />

Soris flirtis dros xdeba SeTavazeba, cduneba, ayolieba, igivea aqac. es<br />

qmnis imis safuZvels, rom adamianebs eSiniaT homoseqsualTa mxridan agresiisa.<br />

miT umetes, Tu homoseqsualuri aqti cixeebSi an garkveul situaciebSi,<br />

dasjis saSualebad iTvleba.<br />

nino danelia _ iqneb, ufro gamokveToT gansxvaveba homoseqsualur da<br />

heteroseqsualur seqss Soris im TvalsazrisiT, rom SiSs mamakacis mier<br />

qalis gaupatiurebac iwvevs.<br />

nodar sarjvelaZe _ gansxvaveba SeiZleba is iyos, rom seqsualuri urTierTobebisadmi<br />

SiSi ufro qalisTvis aris damaxasiaTebeli, misi bunebidan<br />

modis. mamakaci, piriqiT, dakavSirebulia ara SiSTan, aramed Setevas-<br />

Tan. mamakacs kastraciis SiSi aqvs; qals ki pretenzia, moipovos falosi. es<br />

aris gankacebis tendencia. qalma racionalurad icis, rom seqsSi araferi<br />

112


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

saSiSi ar aris, magram bavSvobidan esmis, rom es mtkivneulia da uyalibdeba<br />

iracionaluri SiSi. arsebobs virgoqorwinebis, – anu qalwulebrivi qorwinebis<br />

– uamravi faqti, rodesac qali wlebis ganmavlobaSi inarCunebs<br />

qalwulobas. magram es qalebisTvis damaxasiaTebeli SiSia. mamakaci ki, Tu<br />

mas meore mamakaci utevs, iZulebulia qalis situaciaSi aRmoCndes. amitom,<br />

mas uCndeba bunebrivi SiSi homoseqsualebis mimarT. am SiSs efuZneba<br />

siZulvili.<br />

amis garda, aris sazogadoebis rRvevis SiSic. arsebobs SesaniSnavi wigni,<br />

`samasTa komiteti~, sadac naCvenebia msoflioSi mimdinare procesebis<br />

marTva elitaruli mmarTvelebis mier. albaT, gsmeniaT aldo moros skandaluri<br />

mkvlelobis Sesaxeb, 70-iani wlebis bolos. aldo moro gaxldaT<br />

italiis premier-ministri. is moitaces da awames. gamoZiebis Semdeg aRmoCnda,<br />

rom am ambavSi CarTulebi iyvnen `samasTa komitetis~ wevrebi, romlebsac<br />

surdaT italiaSi SeemsubuqebinaT vatikanis zegavlena. maT davaleba<br />

hqondaT micemuli aldo morosTvis, rom aucileblad gaetarebina<br />

kanoni kontracepciisa da abortebis legalizaciisa da homoseqsualobis<br />

mfarvelobis Sesaxeb. aldo moro amis winaaRmdegi iyo da rogorc am wign-<br />

Sia moTxrobili, es gaxda misi mokvlis mizezi. anu, ara marto politikosebi<br />

iyeneben am Temas rogorc iaraRs, mowinaaRmdegis diskrimiaciisTvis,<br />

aramed piriqiTac xdeba, rodesac homoseqsualoba gamoiyeneba rogorc<br />

politikuri manipulaciis saSualeba garkveuli Zalebis xelSi.<br />

nino danelia _ gmadlobT. axla albaT ukve darbazsac SeuZlia CaerTos<br />

diskusiaSi. Zalian saintereso sakiTxebi iyo ganxiluli. iyo saubari imaze,<br />

Tu rogor xdeba sakanonmdeblo sferoSi am sakiTxebze aqcentireba, ras<br />

akeTebs media, romelic didwilad gansazRvravs sazogadoebriv azrs, ramdenad<br />

legitimuria es iracionaluri SiSi.<br />

ana Tvauri, studenti _ xom ar SeiZleba homofobiis gamomwvevi mizezi<br />

iyos arainformirebuloba an araswori informirebuloba am sakiTxze?<br />

Temur qoriZe, iuristi _ saqarTvelos realobaSi, rodesac adamianebs,<br />

SesaZloa, Sexeba ar hqondeT homoseqsualur garemosTan, maTi SiSi riT<br />

SeiZleba iyos gamowveuli? es mxolod sazogadoebisgan gariyvis SiSia Tu<br />

kidev sxva mizezebi aqvs mis warmoSobas?<br />

nodar sarjvelaZe _ rac Seexeba arainformirebulobas, homofobia Tavisi<br />

arsiT iracionaluri SiSia. amitom, ramdeni informaciac ar unda miiRos<br />

adamianma, es SiSi ki ar moexsneba, piriqiT, gauZlierdeba. informaciam am<br />

SiSs SeiZleba axali argumentebic ki gauCinos. Cven gvgonia, rom informacia<br />

yovlisSemZlea, magram sinamdvileSi ase ar aris. adamianis cxovrebaSi<br />

aranaklebi Ziri aqvs emocias. xandaxan mopovebuli codna emsaxureba im<br />

emociuri mdgomareobis ganmtkicebas, rac mas ukve aqvs.<br />

rac Seexeba Tqvens SekiTxvas imis Sesaxeb, Tu piradad ar icnoben maT, ratom<br />

aqvT winaswar maT mimarT SiSi, aqac igive faqtori moqmedebs. Tu mas<br />

iracionaluri SiSi aqvs, miaCnia, rom homoseqsualTan kontaqtSi Sesvlis<br />

SemTxvevaSi, viRacis mier daiZraxeba. es SiSi erTdroulad aris individualuric<br />

da socialuric.<br />

nino danelia _ Tu SeiZleba sakiTxis ase dasma, rom saqarTvelos mosaxleobis<br />

umravlesoba icavs raRac normebs, maTi gadasinjva, eWvqveS dayeneba<br />

da axleburad gaazreba ki iyos qveynis Semdgomi ganviTarebis sawindari?<br />

eka aRdgomelaSvili _ albaT, aris msgavsebac da gansxvavebac. homofobiis<br />

Temas davubrundebi. Zalian didi xnis ganmavlobaSi eZebdnen termins,<br />

romelsac unda aRewera es damokidebuleba seqsualuri umciresobebis<br />

mimarT. iyo terminebi ”seqsualuri winaswarganwyoba”, ”heteroseqsizmi”,<br />

113


magram sabolood ”homofobiaze” SeCerdnen. homofobia ufro individualur<br />

doneze ganixileboda, Tumca ki, dRes ra datvirTviTac ixmareba es<br />

termini, es ar aris fobia wminda fsiqologiuri TvalsazrisiT. xSir Sem-<br />

TxvevaSi es aris sakmaod gaazrebuli damokidebuleba sazogadoebis erTi<br />

nawilisa sazogadoebis meore nawilis mimarT. fobia SeiZleba mJRavndebodes<br />

individualur, da koleqtiur donezec da amis uamravi magaliTi<br />

gvaqvs.<br />

b-nma nodarma brZana, rom homofobiis gamovlenis erT-erTi mizezi Sei-<br />

Zleba iyos adamianis survili, warmoCindes sxvaze ufro aRmatebulad. es<br />

SeiZleba iyos romelime socialuri jgufisadmi mikuTvnebulobis damtkiceba,<br />

magaliTad, binZurad ixumros im mizniT, rom garSemomyofTa mowoneba<br />

daimsaxuros.<br />

koleqtiur fobiaze did gavlenas axdens konkretuli qveynis tradiciebi,<br />

ideologia da religia. erT-erTi faqtori namdvilad aris seqsualuri ganaTleba,<br />

romlis donec CvenTan Zalian dabalia. rodesac qveyanaSi zogadad<br />

seqsualobaa tabuirebuli da represirebuli, da Cven swored aseTi<br />

kultura gvaqvs. aseT SemTxvevaSi, Zalian Znelia, adamianma, romelic ver<br />

iRebs sakuTar seqsualobas, miiRos gansxvavebuli seqsualuri orientaciis<br />

mqone adamiani..<br />

nika wiklauri, fotografi _ Tqven kavSiri gaavleT progressa da homoseqsualobas<br />

Soris. riTi aris ganpirobebuli homoseqsualobis ganviTareba,<br />

legitimacia saxelmwifoSi, sociumSi da ra kavSiri aqvs amas progresTan.<br />

Tu gavixsenebT Zvel elinur samyaros, vnaxavT, rom iq homoseqsualuri kavSirebi<br />

savsebiT legitimuri iyo. maSinelinuri samyaro marTlac iyo progresis<br />

maRal doneze.<br />

meore SekiTxviT b-n paatas minda mivmarTo. mainteresebs, ra pozitiuri<br />

nabijebi idgmeba Tqveni organizaciis mier situaciis gamosasworeblad?<br />

avTandil zumbaZe, ”marTlmadidebel mSobelTa kavSiri” _ orientacias<br />

xom ver dagvisaxelebT?<br />

paata sabelaSvili _ Tu me mekiTxebiT, me homoseqsuali var.<br />

avTandil zumbaZe _ Tqven isedac cnobili iyaviT.<br />

nodar sarjvelaZe _ ratom gaiJRera progresis cnebam, progresis ideam<br />

protestantizmis Semdgom epoqaSi...? progresi xSirad moiazreba ise,<br />

rodesac adamiani imaze mets akeTebs, vidre SeuZlia biologiurad. arc<br />

mobilur telefons, arc kompiuters bunebaSi analogi ar aqvs, is adamianis<br />

mier aris Seqmnili. ase viTardeba progresi. Sesabamisad, adamiani sul<br />

ufro gansxvisebuli xdeba bunebrivisagan, bunebisagan. Tu am TvalsazrisiT<br />

mivudgebiT seqsualobas, maSin, erotizmi, romelic dakavSirebulia<br />

seqsualobasTan, nel-nela wydeba Tavis biologiur safuZvels, gamravlebis<br />

biologiur instinqts. is gamoeyofa, rogorc damoukidebeli ram,<br />

da kulturis an cxovrebis nawili xdeba.. SeiZleba bevri homoseqsualuri<br />

qorwinebis dakanonebas moiazrebdes rogorc kacobriobis Zireuli principebis<br />

damangrevlad.<br />

avTandil zumbaZe, ”marTlmadidebel mSobelTa kavSiri” _ Tavidanve<br />

cxadi iyo, ra rakursiT warimarTeboda es Sexvedra. amaze saTauri ”saqarTvelos<br />

modernizaciac” metyvelebs. qalbatonma isaubra, gagvacno ras<br />

niSnavs homofobia, homoseqsualizmi.<br />

homoseqsualizms damangreveli zegavlena aqvs kacobriobaze, rameTu homoseqsualoba<br />

erTsqesian urTierTobas gulisxmobs da aq kvdeba yvelanairi<br />

gamravleba, risTvisac kacobrioba aris mowodebuli. urTierTosajaro<br />

debatebi<br />

114


a swored amisTvis aris. momxseneblebis saubridan gamoikveTa, rom es<br />

yvelaferi dasavleTidan modis. batonma axsena, rom protestantuli mimdinareobidan,<br />

Tumca gacilebiT ufro Rrma fesvebi aqvs, Tundac antikur<br />

saberZneTSi, elinur kulturaSi. yvelaferi es emsaxureba adamianis xrwnas,<br />

rameTu dasavleTis politikaa adamianis gaxrwna da garyvna. garyvnili<br />

adamiani advilad samarTavia.<br />

ai, SexedeT axla: Semdeg aqvs pretenzia adamians, rom sazRvris dacvis<br />

samsaxurSi ar ayeneben. sakuTari kacoba ver dagicvia da qveynis dacva vin<br />

unda mogandos? madloba RmerTs, rom ar gandoben amas da rom kidev arian<br />

aseTi Rirseuli adamianebi SerCenilebi am qveyanaSi.<br />

ratom eCxireba yelSi yvela uzneo da eris mter organizacias `marTlmadidebel<br />

mSobelTa kavSiri?~ maT Soris fond ”inkluzivs”, `21-e saukunes~,<br />

hainrih biolis fonds?<br />

paata sabelaSvili _ CvenTvis ar aqvs mniSvneloba. Tu gindaT pasuxi miiRoT<br />

SekiTxvaze, miiRebT, Tu ar gindaT, ar miiRebT. Tu gainteresebT,<br />

getyviT.<br />

2006 wlis noemberSi gavida siuJeti `kurier-postskriptumSi~, romelic<br />

am gadacemis Jurnalistma sandro kakabaZem moamzada. is ideaSi amzadebda<br />

siuJets Cvenmier gamocemul Jurnal `me~-ze, da komentarisTvis mivida<br />

`marTlmadidebel mSobelTa kavSirTan~. aq Cven «marTlmadidebel mSobelTa<br />

kavSiris» pozicias ki ar vakritikebdiT, Jurnalistebis damokidebulebaze<br />

vsaubrobT. am Jurnalistma miakiTxa «marTlmadidebel mSobel-<br />

Ta kavSirs», romelmac arc ki icoda am Jurnalis Sesaxeb da sakuTari nebiT<br />

gamosZala negatiuri pozicia sruliad ganyenebuli movlenis, gei-praidis<br />

Sesaxeb. Cven sxva rames vgulisxmobdiT, magram Tqven SeiZleba sxvanairad<br />

miiReT, radgan am organizaciis wevrebi xarT.<br />

avTandil zumbaZe _ ”marTlmadidebel mSobelTa kavSiri” ratom geCxirebaT<br />

yelSi uzneo adamianebs?<br />

nino danelia _ Zalian gTxovT, pirad Seuracxyofaze nu gadaxvalT,<br />

Torem aucilebad dagatovebinebT darbazs.<br />

eka aRdgomelaSvili _ aq ramdenjerme gamoiTqva mosazreba homoseqsualobis<br />

”dasavlur” warmoSobaze. es axali idea ar aris. SemiZlia gavixseno<br />

sabWoTa kavSirSi rogor mzaddeboda ideologiuri niadagi mediaSi homoseqsualobis<br />

kriminalizaciisaTvis. es gaxldaT maqsim gorkis werili,<br />

romelic homoseqsualobas ”dampali dasavluri burJuaziis” nayofad<br />

naTlavda. komikuria, magram 60-ian wlebSi amerikaSi musirebda azri, rom<br />

homoseqsualoba iyo sabWoeTis propagandis muSaobis Sedegi amerikaSi.<br />

ramdenjerme axsenes saberZneTi da dasavluri kultura. seqsualuri<br />

orientacia, rogorc termini, gaCnda me-19 saukunis bolos. amitom, orientaciis<br />

TvalsazrisiT, ver vilaparakebT Zvel saberZneTze. arsebobda<br />

kulturebi, sadac iyo amgvari tipis seqsualuri qceva waxalisebuli.<br />

Tqven xom ver ityviT, rom spartis yvela moqalaqe homoseqsuali iyo? es<br />

iyo ubralod, seqsualuri qceva. dResac Zalian xSirad ureven erTmaneTSi<br />

seqsualur qcevasa da seqsualur orientacias. es sxvadasxva ram gaxlavT.<br />

jgufi, romelic Tqven warmoadgineT, me vaxsene gaazrebulad da SemiZlia<br />

gavimeoro, rogorc is iseTive radikaluri dajgufeba, rogoric aris<br />

neofaSisturi dajgufeba; Tundac Tqveni bolo sityvidan gamomdinare,<br />

iseTive, rogoric iyo “kuklusklani” amerikaSi, swored radikaluri moqmedebebis<br />

da jgufis mier gamoxatuli agresiis gamo. CemTvis naklebi mniSvneloba<br />

aqvs imas, es agresia Cemsken aris momarTuli Tu romelime socialhomofobia:<br />

kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

115


sajaro debatebi<br />

uri jgufisken.<br />

paata sabelaSvili _ SekiTxva dagvisves, Cven ras vakeTebT. Cven vmuSaobT<br />

ramdenime doneze; upirveles yovlisa, es aris jgufTan muSaoba, imitom<br />

rom TviTon jgufi aris Zalian stigmatizebuli, marginalizebuli da Zalian<br />

dabali TviTSefasebis mqone; gamomdinare iqidan, ra stigmaSic aqcevs<br />

mas Cveni sazogadoeba. Cven gvaqvs fsiqologis ufaso konsultaciebi,<br />

jgufis wevrebs aseve vTavazobT ufaso iuridiul daxmarebas. garda amisa,<br />

vcdilobT informirebas. b-nma nodarma aRniSna rom informireba ar<br />

aris erTaderTi gamosavali. araerT ganaTlebul da Wkvian adamians vicnobT,<br />

romelsac rac ar unda bevri informacia miawodo, mimReoba mainc ar<br />

gauCndeba. amas Tavisi siRrmiseuli mizezebi gaaCnia.<br />

sami weli xdeba, rac gamovcemT Jurnal ”mes”. garda amisa, gvaqvs veb-saitic.<br />

Jurnali ufasod vrceldeba. gvaqvs sxvadasxva sainformacio RonisZiebebi,<br />

vavrcelebT pres-relizebs mniSvnelovan movlenebTan dakavSirebiT.<br />

Cveni sainformacio politikis erT-erTi nawilia Cveni aq yofna, raTa<br />

Tqveni informireba movaxdinoT. Tqveni gadasawyvetia, ras miiRebT, ras<br />

gaiTvaliswinebT da ras ara. garda amisa, gvaqvs saresurso centri im adamianebisTvis,<br />

romlebic dainteresebulni arian am sakiTxebis samecniero<br />

kvleviT. aseve vawarmoebT adamianis uflebebis darRvevis faqtebis aRricxvas,<br />

organizebas da Sesabamis reagirebas. samarTalwarmoebis donemde<br />

jer verc erTi saqme ver mivida iqidan gamomdinare, rom maT, visi uflebac<br />

dairRva, ar surT identobis gamJRavneba. magram Cven am informacias<br />

vagrovebT da Crdilovani angariSebis saxiT vawvdiT sxvadasxva organizacias<br />

da sxvadasxva tribunas.<br />

daviT gabunia _ b-n nodaris argumentebidan gamomdinare, gamovitane<br />

daskvna, rom homofobiis arsebobis gamamarTlebeli ramdenime safuZveli<br />

arsebobs. erT-erT magaliTad dasaxelebuli iyo Zaladoba, gamovlenili<br />

mamakacsa da mamakacs Soris. ratomRac araferi ar xorcieldeba am<br />

tradiciuli institutebis mier Tundac, ojaxuri Zaladobis winaaRmdeg.<br />

Tu ar vcdebi, mxolod patrulis SemoRebis Semdeg gaxda SesaZlebeli<br />

ojaxuri Zaladobis SemTxvevaSi daereka cols an qmars. arc bavSvebze ganxorcielebul<br />

ZaladobasTan dakavSirebiT gamoiTqmeba protesti.<br />

me mgonia, rom arainformirebulobis bralia is, rom seqsualuri orientaciis<br />

mqone adamianebs tragizmis kuTxiT, saSiS pirovnebebad aRiqvams qar-<br />

Tuli sazogadoeba.<br />

mainteresebs, ratom iTvleba Tundac am organizaciis mier gasarTobi<br />

RonisZiebis, ”helovinis” darbeva gamarTlebulad, da ori xelCakidebuli<br />

geis seirnoba TbilisSi Zaladobis aqtad? (xmauri darbazSi)<br />

nodar sarjvelaZe _ me Sevecade mesaubra homofobiaze, anu am fobiis arsze<br />

da CamovTvale bunebriobis dakargvis SiSi, sazogadoebis rRvevis SiSi,<br />

garda Zaladobisa. Zaladoba erT-erTi maTgani iyo. rac Seexeba Zaladobis<br />

formebis proporciebs da imas, rogori reagireba movaxdinoT, es sakiTxis<br />

sxva mxarea. geTanxmebiT, rom ojaxuri Zaladobac problematuria da bavSvebze<br />

Zaladobac. magram Cemi mizani ar yofila specialurad Zaladobaze<br />

saubari.<br />

daviT gabunia _ Tqven ojaxis institutis darRvevazec isaubreT da TqviT,<br />

rom aman SesaZloa demografiul problemamde migviyvanos. me mgoni,<br />

ufro met problemas qmnis ojaxuri Zaladoba ojaxebSi, vidre gei-qorwinebis<br />

Sedegad bavSvis ayvana.<br />

nodar sarjvelaZe _ uSvilo ojaxi – ojaxi ar aris. uSvilo ojaxi aris<br />

qorwineba. ojaxi yovelTvis samwevrovania.<br />

116


homofobia: kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

giorgi lasuraSvili, ”marTlmadidebel mSobelTa kavSiri” _ mainteresebs,<br />

am adamianebTan erTad ratom ar moiwvieT samedicino muSaki, romelic<br />

auxsnida ra dadebiTi mxare aqvs, Tu aqvs am problemas, da ra _ uaryofiTi,<br />

rogorc sulierad, ise xorcielad, rogorc fsiqologiurad, ise adamianuri<br />

fizikuri problemis mxriv.<br />

b-nma nodarma Zalian kargad Camoayaliba, kmayofili var. is, rom aq aris<br />

winaaRmdegoba bunebriobasa da arabunebriobas Soris da daaskvna, rom es<br />

yvelaferi urtyams kacobriobis fesvebs, anu, iwvevs kacobriobis gadagvarebas.<br />

aqdan gamomdinare Cndeba SekiTxvebi. pirveli: rodesac vsaubrobT<br />

imaze, rom es <strong>saqarTveloSi</strong> ar unda iyos, rom amas giSlian, rom eklesia sawolSi<br />

giwvebaT...<br />

paata sabelaSvili _ es metafora iyo da gageba sWirdeba.<br />

giorgi lasuraSvili _ amisTvis saTanadod unda CamoayaliboT. eklesia<br />

ar aris Tqveni xelwamosakravi da Tu koreqtulobisken sxvas mouwodebT,<br />

pirvel rigSi Tavad unda iyoT koreqtulebi. es gaiTvaliswineT, meored<br />

aseTi Secdoma ar dauSvaT.<br />

Tqven xelovnurad qmniT am problemas, rom damcirebulad igrZnoT Tavi.<br />

sinamdvileSi Tqveni ”mamebi»”dasavleTidan xels giwyoben rom wamowioT<br />

win es mavne da bodiSs vixdi, uzneo orientacia da tradiciuli azrovnebis<br />

adamianebi, romlebic Seadgenen mosaxleobis umravlesobas,<br />

da am tradiciebiT modis Cveni qveyana, saukunea, am tradiciebs CvenTvis<br />

problema arasodes ar Seuqmnia. b-nma nodarmac brZana, ori sxvadasxva<br />

pirovnebis urTierTmizidviT xdeba gamravleba. da saukuneebis dasawyisSi<br />

homoseqsualebi rom yofiliyvnen, riTi gamravldebodnen?<br />

me gamaRizianes da gamanerviules aq Sekrebilma pirebma. Tqven, qalbatono,<br />

rodesac sxvis oxvraze laparakobT, da sxvisgan ar mogwonT SeniSvnebi, ratom<br />

moixseniebT ase ”marTlmadidebel mSobelTa kavSirs”, rom visac ar moswons<br />

Tqveni orientacia, garbian ”marTlmadidebel mSobelTa kavSirSi?”<br />

citirebas vaxden Tqveni sityvebis. ra SuaSia gaqceva? adamiani, romelsac<br />

awuxebs Tavisi tradiciebi, awuxebs im adamianis sve-bedi, romelic acda<br />

gzas, daRupvisken midis da sxvasac ubiZgebs daRupvisken, es aris uzneobis<br />

da gadagvarebis gza, rogorc b-nma nodarmac Tqva. Tqveni SefasebiT ki, Tu<br />

vinmem ar dagicvaT, is aris radikali, fanatikosi da a.S. didi madloba.<br />

paata sabelaSvili _ am problemis xelovnurobas xazi esmeva darbazSi,<br />

ramdenad xelovnurad aris igi warmodgenili Cvens sazogadoebaSi. rac Seexeba<br />

imas, rom aqamde amas <strong>saqarTveloSi</strong> problema arasodes ar Seuqmnia,<br />

da es dasavleTidan Semovida, aris tyuili. TviTon saeklesio teqstebSic<br />

dasturdeba. 1103 wlis ruis-urbnisis saeklesio krebis ZiriTadi Tema,<br />

sxvaTa Soris, iyo homoseqsualobis problemac. es dRes ar damdgara qar-<br />

Tuli eklesiis dRis wesrigSi.<br />

vasil kobaxiZe, ”kavkasiuri saxli” _ sekularul sazogadoebaSi yvelas<br />

aqvs ufleba, Tavisi protesti da Sexeduleba daafiqsiros, maT Soris,<br />

eklesias, marTlmadidebel eklesiasac. axlaxans obama gamovida indianas<br />

universitetSi da amas saprotesto manifestaciebi mohyva. amerika,<br />

– albaT, yvelaze religiuri qveyana, – axerxebs dabalansebas. erTi mxriv,<br />

konservatoruli pozicia aqvs protestantul eklesiebs, baptistebs,<br />

evangelur eklesiebs, magram iq ar aris diskriminacia. yovel SemTxveva-<br />

Si, am filmSi, ”harvi milqSi” es ar Cans, garda religiuri umravlesobis<br />

damokidebulebisa.<br />

Tqven axseneT manifestacia, romelic ramdenime wlis win unda gamarTuliyo<br />

da aRar gaimarTa. demokratizacia damokidebulia TviTon sazogadoebis<br />

117


sajaro debatebi<br />

gaJRenTilobasTan religiur-nacionaluri ideologiiT. am mxriv, gamodis,<br />

rom ruseTi ufro demokratiuli qveyanaa. 2006 wlidan iq es msvlelobebi<br />

imarTeba, masSi cnobili adamianebi, momRerlebic monawileoben; marTalia<br />

cemen, magram vin cems maT? religiur-eqstremistuli jgufebi, faSistebi<br />

da bolo periodSi daiwyes komunistebmac, policiamac, magram, yovel SemTxvevaSi,<br />

imarTeba. aq es mcdeloba gancxadda da Semdeg ukan daixies. mainteresebs,<br />

es ratom moxda, ra SiSi gaCnda. me vfiqrob, rom es umciresobebis, ginda<br />

religiuris da eTnikuris Sekreba ki ar unda yofiliyo, aramed, es unda yofiliyo<br />

manifestacia adamianis uflebebisaTvis. SeiZleba marto am Temaze,<br />

homoseqsualTa diskriminaciis winaaRmdeg, da unda moewviaT yvela adamiani,<br />

visac amis survili eqneboda, orientaciis da kanis feris miuxedavad. Tu<br />

iqneba aseTi manifestacia, me miviReb masSi monawileobas.<br />

daviT arabiZe _ Tu vsaubrobT demokratiaze, maSin unda vifiqroT, rom<br />

am qveyanaSi aris eri, romelsac gaaCnia Tavis faseulobaTa sistema, anu<br />

ideologia. is, rasac Tqven gvTavazobT, ideologiaa. rasakvirvelia, dRes<br />

SeiZleba mas ar gvTavazobT foladis xmliT. magram ra gansxvavebaa im<br />

qmedebaSi, romelic jalaledinma Caidina, rodesac cdilobda garkveuli<br />

ideologia xmliT moexvia CvenTvis, da Tqvens qmedebaSi.<br />

dRes Tqveni ideologia Tavs maxvevs imas, rom Turme ojaxi aris daxuruli<br />

saaqcio sazogadoeba, romelic iqmneba mxolod erToblivi qonebis<br />

samarTavad. es, rasakvirvelia, warmoSobs Cvengan winaaRmdegobis gawevis<br />

survils. miuxedavad imisa, rom Cveni organizacia saero da profkavSiruli<br />

tipis organizaciaa, minda icodeT, rom CvenTvis legitimurad arsebuli<br />

saSualebebiT ideologiuri barikadis im mxares davdgebiT, romlis<br />

Tanaxmadac Tqveni qmedeba aRiqmeba rogorc murvan yrus da jalaledinis<br />

qmedeba. minda, TqvenTvis naTeli iyos, rom es ar aris mxolod politikuri<br />

radikalebis da eqstremistebis pozicia. es aris im adamianebis pozicia,<br />

romlebic dganan im RirebulebaTa sistemaze, romelsac mravalsaukunovani<br />

pozicia gaaCnia.<br />

Tqven ikiTxeT, ratom ar unda imsaxuron SeiaraRebul ZalebSi am orientaciis<br />

adamianebma. magaliad, satanko ekipaJSi aris tradiciuli orientaciis<br />

adamiani da aris ori aratradiciuli orientaciis adamiani. am adamianebma<br />

sabrZolo operaciis Sesrulebis dros mterze unda ifiqron Tu<br />

imaze, rom SeiZleba seqsualuri interesis sagani gaxdes?<br />

paata sabelaSvili _ b-no daviT, erTi SekiTxva maqvs TqvenTan. Tqvens organizaciaSi<br />

Tu gyavT qali TanamSromlebi? samsaxureobrivi movaleobis<br />

Sesrulebis dros seqsualuri devna Tu ,,домогание’’ dauSvebelia nebismieri<br />

sqesis adamianebs Soris. ratom fiqrobT, Tu ori adamiani erTad zis<br />

tankSi, es aucileblad ase unda damTavrdes?<br />

nodar sarjvelaZe _ es isev im bunebrivi SiSis gamoxatulebaa, rac aqvT<br />

adamianebs.<br />

paata sabelaSvili _ ratom amarTlebT amas b-no nodar?<br />

nodar sarjvelaZe _ me arafers ar vamarTleb, ubralod, vambob, rom SiSs<br />

arsebobis ufleba aqvs.<br />

paata sabelaSvili _ b-no nodar, SegiZliaT miTxraT, ratom ver SeZlebT<br />

Tqveni gvaris gamravlebis, me Tu homoseqsuali viqnebi? ratom gadawyviteT,<br />

rom homoseqsual adamians ar SeiZleba hyavdes bavSvi? saidan<br />

mogaqvT aseTi argumentebi? Tqven ggoniaT, rom Tqvens garSemo dafarulad<br />

ar cxovroben homoseqsuali adamianebi, romlebsac uwevT qorwinebaSi<br />

yofna, sxva mamakacebTan sqesobrivi kavSiris damyareba da Svilebis<br />

yola, miuxedavad yvelafrisa? am iluziiT cxovrobT?<br />

118


eka aRdgomelaSvili _ aseT SemTxvevaSi, es iqneboda norma, es xumrobiT.<br />

rac Seexeba raodenobas, xSirad argumentad iyeneben imas, rom rodesac<br />

homoseqsualobaze xmamaRla saubroben, es iTvleba propagandad. zust<br />

ricxvs, romel qveyanaSi ramdeni homoseqsualia, ver dagisaxelebT verc<br />

erTi mecnieri. savaraudod, kvlevebidan gamomdinare, es aris qveynis mosaxleobis<br />

3-dan 7%-mde.<br />

homoseqsualoba ar aris SeZenili. is ar SeiZleba gadagedos.<br />

(darbazSi xangrgZlivi ayalmayalis Semdeg `marTlmadidebel mSobelTa<br />

kavSiris~ wevrebs daatovebines Senoba.)<br />

paata sabelaSvili _ b-n nodaris moxsenebas minda Sevxebodi. Cven ar<br />

mogveca imis saSualeba, rom Cveni diskusia gadagvetana adamianis uflebebis<br />

dacvis WrilSi. minda aRvniSno, rom Cven mxolod qorwinebaze vsaubrobdiT<br />

da ara ojaxze. Cveni organizacia ar moiTxovs <strong>saqarTveloSi</strong><br />

erTsqesiani qorwinebis dakanonebas am etapze. ubralod, me gangimartavT,<br />

ras emyareba xolme aseTi qorwinebis moTxovna. ratom ar gvesmis es<br />

moTxovna? imitom rom Cven jer heteronormatiul konteqstSic ar gvaqvs<br />

qorwineba srulebiT gacnobierebuli, Tavisi uflebrivi meqanizmebiT da<br />

SedegebiT.<br />

saqarTvelos konteqstSi, rogorc wesi, qorwineba ar aRiqmeba uflebebisa<br />

da movaleobis samoqalaqo gaformebad. ratom iTxoven dasavleli lgbt<br />

aqtivistebi erTsqesiani qorwinebis dakanonebas? iseT SemTxvevaSi, roca<br />

qveyanaSi ar arsebobs sxva registrirebuli partnioroba, aRiarebuli saxelmwifos<br />

mxriv, mxolod qorwineba SeiZleba gaxdes rigi uflebebis warmoSobis<br />

saSualeba, romlebic sxva SemTxvevaSi ver warmoiqmneba. mxolod<br />

registrirebul partniors aqvs ufleba xangrZliv paemanze imyofebodes<br />

sasjelaRsrulebis dawesebulebaSi, aseve saavadmyofoSi, garkveuli daavadebis<br />

simwvavis dros, memkvidreobis miRebis da a.S.<br />

im SemTxvevaSi, rodesac qal da mamakac partniorebs aqvT saxelmwifosgan<br />

miRebuli ufleba, daaregistriron TavianTi partnioroba da amiT moipovon<br />

is uflebebi, rac dauregistrireblad ar eqnebodaT, da rodesac erTi<br />

sqesis partniorebsac surT daaregistriron TavianTi uflebebi igive kanoniT,<br />

da maT amis alternatiuli saSualeba ar eZlevaT, amas diskriminacia<br />

hqvia. adamiani ar SeiZleba iyos nawilobriv Tanaswori. Tanasworoba aris<br />

absoluturi kategoria da ver iqnebi ufro metad an naklebad Tanaswori.<br />

da davamateb, homoseqsualoba ar aris daavadeba, es gadawyvetili ambavia,<br />

mogvwons Tu ara, es Cvenze ar aris damokidebuli. Cven ar vambobT iseT<br />

rames, rac ukve gadawyvetili ar aris da razec ar aris msoflios civilizebuli<br />

nawili SeTanxmebuli. amis miRma Cven ar gavdivarT. Cveni muSaobis<br />

principi aris adamianis uflebebi. yvelaze mniSvnelovani faseulobaa adamianis<br />

uflebaTa kanonis uzenaesoba.<br />

Sorena gabunia, xelovnebaTmcodne, hainrih biolis fondis stipendianti<br />

_ Tqven isaubreT homofobiis gare faqtorebze. me erT sakiTxze minda<br />

yuradReba gavamaxvilo. bolo periodSi Sexeba mqonda am TemasTan, Tu rogor<br />

aRiqvams Tbilisis gei sazogadoeba Signidan homofobias. aris aseTi<br />

gamoTqma, Tu ginda gaigo, vin aris yvelaze didi homoseqsuali, daakvirdi,<br />

vin akeTebs yvelaze xmamaRal homofobiur gancxadebebs.<br />

homoseqsualebisgan gamigia, rom maT homofobia saerTod ar awuxebT.<br />

maTgan isic gamigia, rom eTanxmebian aseT ganwyobas. imitom, rom aRizianebT<br />

maneruli geebi, adamianebi, romlebic Tavian qamin-auTs am formiT<br />

akeTeben, yvelafriT, CacmiTac da verbaluradac afiqsireben TavianT seqsualur<br />

orientacias. da maT aseT manerul adamianebTan ufro meti konhomofobia:<br />

kerZo sivrcidan sajaro sivrcemde (20. 05. 2009)<br />

119


sajaro debatebi<br />

fliqti aqvT, vidre homofobiurad ganwyobil adamianebTan. Cemi azriT, es<br />

tradiciuli patriarqaluri fesvebidan mowyvetis SiSia.<br />

eka aRdgomelaSvili _ imas, razec Tqven saubrobT, uwodeben internalizebul<br />

homofobias. sxvaTa Soris, sakuTari orientaciiT hipertrofirebuli<br />

siamayec SeiZleba iyos sazogadoebis zewolis Sedegi.<br />

rac Seexeba manerulobas, aq genderul normebTan gvaqvs saqme. esec aris<br />

konkretuli kulturebisTvis damaxasiaTebeli. magaliTad, dasavleTSi,<br />

geipopulaciaSi ufro naklebad aris maneruloba SesamCnevi mamakacebSi<br />

da qalebi ufro manerulebi arian. CvenTan sxvanairad aris. es konkretul<br />

subkulturazea damokidebuli.<br />

is, rom homoseqsuali mamakaci aucileblad maneruli unda iyos, gavrcelebuli<br />

stereotipia, rac simarTles ar Seesabameba. sinamdvileSi, maTi<br />

umetesoba aris Caketili mamakacuri, mkveTrad maskulinuri sazogadoeba.<br />

ase rom, es gavrcelebuli stereotipia.<br />

ina inariZe, `qalTa iniciativebis mxardamWeri jgufi~- SekiTxva maqvs b-n<br />

nodarTan: Tqven TqviT, rom bunebrivia, rom ar unda iCagrebodnen adamianebi,<br />

magram es unda gavigoT. mainteresebs, igive gansazRvreba exeba Tu<br />

ara, magaliTad, erovnuli umciresobis warmomadgenlebs? gamosavali ra<br />

SeiZleba iyos?<br />

nodar sarjvelaZe _ Cemi azriT, erT qvabSi Cayra yvelanairi umciresobis,<br />

erTgvari gatacebaa demokratiuli institutebis, romelic eyrdnoba<br />

raRac sabazo daSvebas. am sabazo daSvebis mixedviT, Tu aris umciresoba, is<br />

aucileblad iCagreba, mas Cagravs umravlesoba. es iseTive winaswarganwyobaa,<br />

rogorc, magaliTad, rasizmi. gansakuTrebiT xSirad aseTi damokidebuleba<br />

aqvT saerTaSoriso organizaciebs. sinamdvileSi, es yovelTvis ase<br />

ar aris. piriqiT, xandaxan umciresoba sakmaod agresiulia da utevs umravlesobas.<br />

rogorc wesi, umciresoba axdens revoluciebs. umciresoba yovelTvis<br />

ar aris daCagruli. piriqiT, xandaxan umciresoba aris mCagvreli.<br />

Tumca, diskriminaciebi, rogorc eTnikuri, ise seqsualuri, arsebobs. magram<br />

eseni absoluturad gansxvavebuli Temebia. magaliTad, segregacia<br />

arsebobs eTnikuri umciresobis dros, magram ar arsebobs seqsualuri umciresobis<br />

dros. ginaxavT Tqven mxolod homoseqsualebiT dasaxlebuli<br />

teritoria?<br />

eka aRdgomelaSvili _ arsebobs getoebi. getoebi gadataniTi mniSvnelobiT.<br />

nodar sarjvelaZe _ yovel SemTxvevaSi, es erTeuli SemTxvevebia. me<br />

imis Tqma minda, rom gaigiveba eTnikuri umciresobis Tematikisa da problemebisa,<br />

seqsualuri umciresobis sakiTxebTan me arasworad mimaCnia. maT<br />

mxolod is akavSirebT, rom umciresobani arian. diskriminaciis wesebi da<br />

meqanizmebic sxvadasxvaa da mizezebic. imaSi geTanxmebiT, rom rodesac<br />

adamianis uflebebis dacviTi RonisZiebebi tardeba, iq unda iyos situaciis<br />

gaTanabreba.<br />

paata sabelaSvili _ adamianis uflebebis dacva an daucveloba aris erTi<br />

konkretuli faqti da ara aqvs mniSvneloba, romel umciresobas miekuTvneba<br />

adamiani. am niadagze Tu irRveva misi ufleba, es aris aRmosafxvreli.<br />

120

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!