Jānis Baltiņš RENNES DZIMTAS UN ĪPAŠUMU VĒSTURE ...

58 Jânis Baltiòð
heraldikas noteikumiem, bet virs vairoga Gustavs Fîlips novietoja veco brîvkungu
kroni. 29
1841. gadâ baroni fon Rennes tika uzòemti Kurzemes bruòniecîbas solâ un
dzimtas heraldika tika aprakstîta pçc arhîva sekretâra Karla Eberharda Neimbtsa
(Neimbts) 1793. gada publicçtâ ìerboòa parauga. Pçc imatrikulâcijas atkâpes
baronu Rennes ìerboòa lietojumâ nav konstatçtas. Iespçjams, ka noteiktîbu
heraldisko lauku izvietojumâ ieviesa arî 1799. gada notikumi, kad Polijas
kambarkungam Fçliksam fon Rennem, minçtâ Tukuma draudzes deputâta
K. E. fon Rennes otrâs pakâpes brâlçnam, tika pieðíirta brîvkungu kârta. 30
17. gadsimtâ no Kurzemes fon Rennes dzimtas izveidojâs vçl Vidzemes nams.
Oto fon Renne (1640–1690) pçc precîbâm ar Elizabeti fon Patkuli (Patkul) pârcçlâs
uz sievas Augstrozes muiþu, jo fon Rennçm piederoðie îpaðumi bija atòemti.
Gadsimta beigâs zviedru pârvaldîtajâ Vidzemç sâka dibinât bruòniecîbas solu,
un O. fon Renne izvirzîja tam savu kandidatûru. 1677. gadâ viòð panâca, ka
Ostenas tiesneða Dîderiha fon Rennes pçcteèi Gerds un Bartolds Vâcijâ apliecinâja
Vidzemes atzaram dzimtu savstarpçjo radniecîbu. 31 1693. gadâ Oto dçls Georgs
Johans (1670–1710) kopçji ar sievu Evu fon Patkuli ieguva Pociema muiþu un
pieteicâs uzòemðanas komisijai, tomçr Ziemeïu karð pârtrauca korporâcijas
dibinâðanu.
Pçc Vidzemes iekïauðanas Krievijas impçrijâ notika atkârtota bruòniecîbas
sola revîzija. Rennes dzimtu pârstâvçja Krievijas dragonu pulkveþleitnants Oto
Johans (1700–1755), kas pârzinâja Tammes (Tammenhof) muiþu pie Tartu.
1733. gadâ viòð iesniedza dzimtas Vidzemes ìenealoìijas koku (Stammbaum). 32
Iesniegtais dokuments parâdîja, ka pretendenta senèi 17. gadsimtâ cçluðies no
Kurzemes Vâres muiþas, tomçr daudzi dokumenti karâ bija nodeguði un
pulkvedim neizdevâs pierâdît savu saistîbu ar Kurzemes fon Rennes ìerboni. 33
Vidzemç, tâpat kâ pirms kara, dzimtai apstiprinâja Vâcijas 1450. gada fon Rennes
ìerboni, tikai kleinoda kokam nebija piezîmçti sausie zari.
Dzimtas ìenealoìija Baltijâ
Ilgstoðajâs kara darbîbâs un fon Rennçm piederoðo muiþu ugunsgrçkos (Rauna
1590. gadi, Pûre 1731. gads utt.) daudzi dokumenti par dzimtas ieceïoðanu un
sâkotnçjo uzturçðanos Baltijâ ir gâjuði bojâ. Liecîbu trûkums radîja un arî joprojâm
turpina radît pagâtnes pçtniekiem vairâkas neskaidrîbas dzimtas pçctecîbâ un
savstarpçjâ radniecîbâ. Tâ, ârpus vçsturnieku sastâdîtajâm dzimtas ìenealoìijas
tabulâm ir palicis Antoniuss Renne, kurð 1464. gadâ bija Rîgas arhibîskapa lçòa
îpaðnieks Raunas novadâ, bet 1592. gadâ viòa lçòotâs zemes, domâjams,
pârmantotas, piederçja Mihaelam fon Rennem. Tabulâs arî M. Rennem netiek
precizçti pçcnâcçji, tomçr 1599. gadâ, kad Polijas karalis dzimtas îpaðuma tiesîbas
atkârtoti apstiprina, ir pieminçts viòa mazdçls.