72 Jânis Baltiòð cienîjamos dçlus audzinât ne tikai par izciliem pasaules un dzimtenes pilsoòiem, bet sagatavoja viòus mûþîbai, un asaras, kuras lej visi viòa muiþas ïaudis (Haussgenossen), ir veltîjums viòa svçtîbas pilnajai darbîbai, jaunas kungu mâjas (Gattes=Haus) uzcelðanai un godpilno dzîvi tajâ. 73 Pçc sastâdîtâ testamenta Pûres un Vendzavas fideikomisus pâròçma vecâkais dçls Gustavs Fîlips. Galvenâ vçrîba tika veltîta Pûrei, kur tçvs nebija pabeidzis izveidot muiþas kopçjo ansambli. Vispirms 1783. gadâ viòð Abavas stâvajâ krastâ uzcçla dzimtas kaplièu, un tajâ pârbedîja tçvu. 1805. gadâ koka baznîcas vietâ tika uzmûrçta prestiþa íieìeïu celtne, radot tâdçjâdi muiþas kompleksa galveno asi, kas bija orientçta paralçli upei: baznîca – muiþa – kaplièa. Tomçr ðíiet, ka pilnîgi pabeigt ansambïa iekârtoðanu Gustavs Fîlips nepaspçja, jo dzîves pçdçjos gadus viòð pavadîja Eiropas veselîbas iestâdçs. Darbi tika pabeigti viòa dçla Kristiana Leonharda Gustava (1779-1849) laikâ. Jâdomâ, ka jau baznîcas celtniecîbu faktiski vadîja vçlâkais Krievijas ìenerâlis, jo gadsimta otrajâ pusç uzstâdîtâs logu vitrâþas sâkas ar fon Rennes un fon Brunovu (Brunnow) ìerboòiem. Turpmâkajos gados Pûres mantinieks nonâca finansiâlâs grûtîbâs un par îpaðumu tika izsludinâts formâls konkurss, par tâ kuratoriem iecçla baronu Peteru fon Renni no Vecmokâm un mâsas Justînes Natâlijas (1776–1810) vîru Vilhelmu fon Funku (Funck), kurð kïuva par faktisko muiþas apsaimniekotâju. K. L. G. fon Renne pievçrsâs militârajai karjerai, ko veicinâja arî laikmeta diktçtâs prasîbas – Napoleona karagâjiens un Krievijas aktivitâtes impçrijas dienvidos. Lielâki celtniecîbas un renovâcijas darbi muiþâ sâkâs ap gadsimta vidu, kad Pûri pâròçma ìenerâïa dçls Hermanis Aleksandrs Lçberehts (1811–1896). Viòa laikâ modernizçja un pârbûvçja pilî un kaplièu. 1858. gadâ atjaunoja un pçc gada no jauna iesvçtîja baznîcu, ieliekot logos heraldiskâs vitrâþas ar dzimtas ìerboòiem. 74 Notikumi Pûrç aizgâjuðajâ gadsimtâ ir izsmeïoði aprakstîti novadpçtnieciskajâ literatûrâ. 75 Piebilstams, ka arî patlaban bijuðajâ muiþas kompleksâ darbojas dârzniecîba un tâ ir privatizçjusi kâdreizçjo baronu Rennes kungu mâju. 1808. gadâ, pâròçmis finansiâli apgrûtinâto Pûres fideikomisu, K. L. G. fon Renne par labu pçc vecuma nâkamajam brâlim Karlam Çvaldam Vilhelmam atteicâs no otrâ fideikomisa Vendzavâ. Jaunais muiþas saimnieks centâs neatpalikt no pârçjiem baronu dzimtas locekïiem, kuri bija sacçluði modernas celtnes Pûrç, Okslç, Garozâ un Bçrzmuiþâ, bet nebija aprçíinâjis finansiâlâs iespçjas. 1821. gada janvârî viòð rakstîja brâlim (Eduardam): “Paðreizçjais neredzçti lielais naudas trûkums un mana lielâ celtne ar vâcu meistariem un dienasstrâdniekiem, kuriem ik nedçïu jâmaksâ, piespieda mani Pçtera I portretu vienâ no ðejienes tirdzniecîbas namiem (konsula Hercviha, Hertzwich) par 325 sudraba rubïiem ieíîlât. Esmu visu izmçìinâjis un piedâvâjis, lai gleznu atpakaï saòemtu, bet bez skaidras íîlas naudas maksâjuma tas nav iespçjams.” 76 Jaunceltne, ðíiet, tâ arî palika nepabeigta, tâ liecina 1931. gada foto. Acîmredzot tâ bija grandiozi iecerçta ar diviem trîsstâvîgiem sânu korpusiem, kurus savienotu pazeminâta
Rennes dzimtas un îpaðumu vçsture Kurzemç un Lietuvâ 13. att. Pûres muiþa – skats no pagalma puses (P. Vanaga foto). 14. att. Pûres muiþa – kaplièa Abavas krastâ (Tukuma mâkslas un novadpçtniecîbas muzeja kolekcija). 73