Jānis Baltiņš RENNES DZIMTAS UN ĪPAŠUMU VĒSTURE ...

66 Jânis Baltiòð
kapteinis Peters Vilhelms Leonhards (1774–1794), pçc kura nâves muiþa tika
ieíîlâta. 1905. gadâ Íçèus nodedzinâja, bet tâ bija 19. gadsimtâ celta çka.
Jaunburtniekus pçc vîra nâves paturçja atraitne, bet pçc tam meita Karolîne Marija.
Viòa bieþi uzturçjâs Pçterburgâ un apprecçja kambarkungu grâfu Hreptovièu
(Chreptowitsch), bet 1826. gadâ Jaunburtniekus pârdeva. 59 Ðodien Bçrzainç jeb
Jaunburtniekos nav 18. gadsimta muiþas liecîbu.
Kurzemç fon Rennes parâdâs atkal 16. gadsimtâ, kad Kurzemes bîskaps
Hermanis 1539. gadâ par ilgu, kârtîgu un uzticamu dienestu domkapitulam
(capittelis) un viòa sievai (Huws-Freuenn) pieðíîris trîs arklu zemes ar visiem
zemniekiem Valtaiíu (Niwenhus) draudzç. 60 Tâlâk seko precîzs robeþu apraksts.
Hercoga Magnusa laikâ îpaðumam pievienoja krogu pie Skrundas ceïa, kâ arî
Liel- un Mazapuzes ciemus, izveidojot Apuzes (Vecapuzes) muiþu, kuru, kâ jau
iepriekð minçts, 1645. gadâ pârdeva.
Tâ Vecapuzi varam nosaukt par pirmo fon Rennes dzimtas muiþu Kurzemç,
kas vçlâkajos gados tika apvienota ar Kalnamuiþu un attîstîjâs kâ piemuiþa jeb
saimnieciskâ raþotne. 1928. gadâ uz dzîvojamâs mâjas pamatiem tika uzcelta
jaunbûve, kuru nosauca par zemnieku saimniecîbu “Bâliòi”.
Pedvâles kompleksâ ðodien ietilpst trîs muiþas: Firksa – Pedvâle, Brinka –
Pedvâle un Sabiles mâcîtâjmuiþa. Noteikt ðo kompleksu saistîbu ar minçto,
1615. gadâ K. fon Rennes pârdoto Pedvâli pagaidâm nav izdevies.
Pçc sastâdîtâs ìenealoìijas tabulas, 16. gadsimta sâkumâ Kurzemes
domkapitula J. fon Rennes laikabiedrs bijis vçl cits Johans fon Renne, kuram
piederçja Vecdrogu muiþa. Vecdrogu un Vecapuzes îpaðnieku savstarpçjâ
radniecîba pçtîjumâ nav norâdîta, bet îpaðumu ìeogrâfiskais tuvums un îpaðnieku
pçcteèu ìerboòu identitâte vedina domât, ka tâ bijusi tuva vai pat viena persona.
Paðas Vecdrogas drîz vien tika pievienotas lielajai Kazdangas muiþai un to
pâròçma fon Mateifeïu–Scçges (Manteuffel–Szoege) dzimta. Par pievienotâ
îpaðuma çku kompleksu jaunie saimnieki nebija sajûsmâ, uzsverot, ka, pateicoties
iepriekðçjo saimnieku nesaimnieciskumam, tas bijis nolaists un 1787. gadâ to
vajadzçjis no jauna uzcelt. 61
Vecdrogas Rennes 16. gadsimta beigâs Kurzemç vçl ieguva Mazdâmes muiþu,
bet galvenokârt nostiprinâjâs Lietuvas pierobeþâ. Par dzimtas centru kïuva Ðarkes
muiþa nedaudz uz rietumiem no Skuodas, bet miestiòâ atradâs dzimtas kapenes.
17. gadsimtâ fon Rennes savus îpaðumus paplaðinâja ar Tauralauku (Tauerlauken)
un Pakmores (Pakmohren) muiþâm Klaipçdas (Mçmeles) novadâ un valdîjumi
pârgâja Polijas karalistes robeþas. 62 Par to liecina arî ziòas Prûsijas mçneðrakstâ,
kas vçstîja, ka 1699. gada 26. februârî pâri robeþai, lai apglabâtu Skuodâ, ticis
pârvests pirms daþiem mçneðiem miruðais Tauralauku muiþas îpaðnieks fon
Renne. 63
Ziemeïu kara postoðâs sekas piemeklçja arî Lietuvas pierobeþu. 1710. gada
3. martâ Johans Ernsts fon Renne, vçlâkais Sçlpils hauptmanis, ieteica ìenerâlim