LAIMĪGAS ĢIMENES DZĪVES LIKUMI - Grantha.lv

Šajās trijās apskatītajās situācijās redzams, ka, ar laimi saprotot tikai raupjas
dzimumattiecības, cilvēki ģimenes dzīvē sevi nolemj lielām grūtībām.
Lasītāja: Jūsu spriedumos viss ir loģiski, taču es nesaprotu vienu – kāpēc kopdzīves
laikā, pēc tam, kad radusies mīlestība zemākajos psihiskajos centros, nevar harmonizēt daudz
augstākie psihiskie centri?
Autors: Viss ir ļoti vienkārši. Ja daudz augstākie psihiskie centri šādiem jauniešiem rod
kaut kādu harmoniju, tad arī attiecībām šo centru līmenī jāattīstās. Tā kā šīm attiecībām jābūt
daudz cēlākām par attiecībām gultā, tad jaunajiem cilvēkiem ātrai iespējai tuvināties vienmēr
kaut kas traucē. Harmonija augstākos psihiskos centros viľiem ir kā nazis kaklā. Viľu izpratnē
mīlestība ir sekss un pēc iespējas ātrāk, bez jebkāda sentimenta, taču daudz augstāka harmonija
neļauj viľiem ātri sajust „īstu mīlestību”. Rezultātā, vīlušies viens otrā, viľi šķiras kā draugi un
turpina meklēt vētrainu un pārgalvīgu mīlestību.
Ja viľi tomēr saiet kopā un „iekrišanas” dēļ sākas ģimenes dzīve, tad tas lieku reizi
apstiprina, ka harmonija augstākajos psihiskajos centros viľiem neeksistē. Protams, dzīvojot
pareizi harmoniju var attīstīt arī šajā gadījumā, bet tas jau ir citas tēmas jautājums.
Lasītājs: Ja ar šādu lietu izpratni viľi kādu laiku dzīvotu ar vienu partneri, bet pēc tam
kādu laiku ar citu? Man šķiet, ka šiem cilvēkiem tā būtu kaut kāda izeja no radušās situācijas.
Autors: Tā viľi arī visbieţāk dara. Pats šausmīgākais, ka, piekopjot tādu dzīves stilu,
pakāpeniski mazinās pat viľu spējas gultā. Rezultātā jaunais partneris apmierina jau mazāk kā
iepriekšējais. Tas neizbēgami rada skumjas un depresiju (tā bieţi mēdz būt sievietēm, kuras
dzīvojušas izvirtīgi) vai alkoholismu, narkomāniju un seksuālās izvirtības (tā bieţāk mēdz būt
izvirtušiem vīriešiem).
Lasītājs: Kāpēc aiziet līdz tādām galējībām? Padzīroja, palīksmojās – apnika, sāka
normālu ģimenes dzīvi. Kas var traucēt?
Autors: Jums taisnība, tā uzskata vairums jauniešu, kas iet seksuālās revolūcijas ceļu.
Viľi domā, ka sākumā vajag kārtīgi palīksmoties, bet pēc tam „ar mierīgu sirdsapziľu” varēs arī
padomāt par ģimenes dzīvi.
Taču jāzina, ka jebkādai kopdzīvei nepieciešama harmonija. Spējas dzīvot harmonijā
cilvēks iegūst kā rezultātu no saviem dievbijīgiem darbiem pagātnē. Jo vairāk dievbijības, jo
lielāka harmonija. Ja visa dievbijība jau ir iztērēta dzīrojot, tad kā viľiem, pēc Jūsu domām,
veidot ģimeni? Saprotiet, viľu spējas mīlēt ir jau gandrīz pilnībā izsmeltas, to praktiski nav
palicis nemaz.
Lasītājs: Nu labi, var arī šādā situācijā nebēdāties un kādu laiku padzīvot vienatnē,
veicot askēzes, bet pēc tam attīroties, ar laiku izveidot normālu ģimeni.
Autors: Daţreiz jauniešiem, kas tikuši galā ar situāciju, izdodas noţēlot izlaidīgo dzīvi
un nostāties uz pareizā ceļa. Tādā gadījumā viss notiek tā, kā Jūs teicāt. Taču bieţāk pēc tā, kas
ar viľiem noticis, nepaliek vairs ne spēka, ne saprāta kaut ko savā dzīvē mainīt. Tāpēc viľi
grimst gara tumsības gunā (dzeršanā, bandītismā, narkomānijā, dzimumizvirtībās) aizvien dziļāk
un dziļāk.
Lasītāja: Kā palīdzēt šiem nabagiem, kuriem nav nekādas nākotnes?
Autors: Tā kā saprāts ir grēcīgas dzīves garšas aptraipīts, viľiem palīdzēt ir ļoti, ļoti
grūti. Visbieţāk viľi attopas tikai pēc lielām ciešanām, kas uzklūp negaidīti. Ciešot pietiekami
ilgi, viľi sāk ieklausīties cita viedoklī par to, kā dzīvot tālāk. Tikai šādā gadījumā viľiem var
kaut kā palīdzēt. Maigi un līdzjūtīgi paskaidrojumi var manīt visu dzīvi. Tiklīdz viľi vēlēsies
strādāt ar savu raksturu, tieši no tā brīţa sāksies viľu garīgais progress.
28