LAIMĪGAS ĢIMENES DZĪVES LIKUMI - Grantha.lv

Lasītājs: Tu vienmēr pārspīlē. Pati ieteici nopirkt viľai puķes dzimšanas dienā. Labāk
turpināsim mūsu sarunu.
Autors: Labi. Atšķirībā no šīs kategorijas cilvēkiem, kuri nav pārāk nopietni
pašpilnveidē, ir arī tādi, kuri tik tiešām mēģina izpētīt laimi, attīrot kakla psihisko centru, t.i.,
attīrot savas jūtas. Šie cilvēki nopietni mācās kontrolēt savu runu un uzturu, cenšas uzvesties
pareizi. Smalkajā patiesības izzināšanā viľi vadās pēc senām zināšanām un izzina šo pasauli
pienācīga garīgā skolotāja vadībā. Rezultātā viľi sasniedz spēju skaidri un tīri redzēt cilvēka
smalkā ķermeľa darbību. Parasti viľi savas spējas izmanto darbā ar cilvēkiem un izpildot savus
pienākumus.
Lasītāja: Vai attīrot prātu var ieraudzīt miruša cilvēka smalko ķermeni?
Autors: Protams, jā. Miruša cilvēka smalkais ķermenis ne ar ko neatšķiras no dzīva
cilvēka smalkā ķermeľa.
Lasītāja: Ko Jūs varat pateikt par gariem un spokiem? Vai viľi tiešām eksistē vai tā ir
prātu zaudējušu cilvēku izdoma?
Autors: Pats par sevi saprotams, ka gari un spoki reāli pastāv. Kā Jūs jau zināt, Vēdās ir
teikts, ka smalkais ķermenis (prāts, saprāts un neīstais ego) nemirst kopā ar materiālo ķermeni.
Tāpēc pati smalko dzīvības formu eksistences koncepcija ir īsta.
Lasītājs: Sakarā ar šo rodas jautājums. Kādas eksistences pazīmes izrāda dvēsele, kas
pamet raupjo ķermeni un paliek smalkajā ķermenī?
Autors: Atrodoties smalkajā ķermenī, dvēsele spēj izmantot izziľas jūtas (dzirdēt, just
pieskārienus, redzēt, uztvert garšas un smarţas). Taču tā nespēj lietot darbības orgānus tā, kā tos
lietojam mēs (radīt skaľas, darboties ar rokām, kājām, ģenitālijām un anālo atveri).
Lai kontaktētos ar pasauli, kurā mēs komunicējam un darbojamies, dvēselei, kas ieslēgta
smalkā materiālā ķermeľa apvalkā, nepieciešams mijiedarboties ar raupjo matēriju. Taču pati
izdarīt to nespēj, tāpēc viľai, kā minimums, nepieciešams jauns raupjais ķermenis. Atrodoties
tikai smalkajā ķermenī, un vēloties priekšlaicīgi iegūt raupjo ķermeni, dvēsele tiecas izmantot
cita, tagad dzīvojoša cilvēka, raupjo ķermeni.
Ja dvēselei, kas atrodas smalkajā ķermenī, izdodas ielauzties cilvēka vājā psihē, tādā
gadījumā ar sveša cilvēka ķermeľa palīdzību viľa var komunicēt ar apkārtējiem cilvēkiem.
Cilvēks, ar kuru kaut kas tāds notiek, bieţi ir ne savā ādā un daţreiz runā ne to, ko uzskata par
nepieciešamu pateikt. Tā var atpazīt, ka viľa apziľa ir garu apsēsta.
Tādi ir kontakti starp ķermenī iemiesotām un neiemiesotām dzīvām būtnēm. Tās pretīgās
dzīvās būtnes, kuras, pēc likteľa gribas, paliek tikai smalkajā ķermenī un mēģina pirātiskā veidā
izmantot svešu fizisko ķermeni, sauc par gariem un spokiem.
Lasītāja: Bet tas taču ir netaisnīgi – slepus izmantot svešu ķermeni, vardarbīgi tajā
ielauţoties! Kāpēc daba radījusi tik izvirtīgas eksistences formas?
Autors: Jā, es Jums piekrītu, gūt baudu no vardarbīgas sveša ķermeľa izmantošanas ir
netaisnīguma izpausme. Taču par ko Jūs brīnāties? Tas taču nav vairāk netaisnīgi, kā izvarot
sievieti (vardarbīgi izmantot viľas ķermeni), nogalināt dzīvniekus un ēst viľu miesu (vardarbīgi
lietot viľu ķermeľus) vai veikt abortus.
Lasītāja: Kāpēc visas šīs nejēdzības dabā eksistē?
Autors: To mēs apspriedām iepriekšējās sarunās. Lieta tāda, ka šajā pasaulē pārstāvēti ir
visi garšu veidi, sākot ar gara tumsībā esošiem un beidzot ar garīgiem. Tas, kurš tiecas pēc
laimes gara tumsībā, pēc šīs pasaules likumiem, arī saľem tiesības dzīvot tā, kā viľš vēlas. Tāpēc
būtnes ar gara tumsības laimes garšu saľem iespēju nogalināt nevainīgus cilvēkus, izvarot
46