LAIMĪGAS ĢIMENES DZĪVES LIKUMI - Grantha.lv

Autors: Kļūstiet pati viľam par tādu saskarsmi, tad nevienu nevajadzēs meklēt un
nevajadzēs ne uz vienu pārlikt savus pienākumus, kas attiecas uz viľa audzināšanu.
Lasītājs: Es sapratu – nenogurstoši domājot un rūpējoties par savu garīgo progresu, mēs
attīrām visus ap sevi, sniedzot viľiem labvēlīgu saskarsmi.
Lasītāja: Izskatās, ka tu to jau sen esi sapratis – visu laiku tikai par savu progresu vien
domā. Bērni tevi neinteresē.
Lasītājs: Katru vārdu spēj sagrozīt pa savam!
Autors: Jūsu domu par tiekšanos garīgi progresēt labāk noformulēt nedaudz savādāk.
Nevis „domājot un rūpējoties par savu garīgo progresu, mēs visiem palīdzēsim”, bet „tāpēc, lai
visiem palīdzētu, mēs tieksimies garīgi progresēt”. Par mērķi jāizvirza nevis sava personīgā, bet
gan kopējā laime. Jau pašā sākumā noskaľojoties nesavtīgi, mēs tādā veidā viegli palīdzēsim gan
apkārtējiem cilvēkiem, gan sev.
Lasītājs: Sapratu. Taču Jūs vēl neko neesat pateicis par tiekšanos pēc smalkās matērijas.
Kā tā izpauţas un kādas īpatnības ir šai tieksmei pēc laimes?
Autors: Tieši par to es arī gribēju stāstīt. Ja cilvēks par galveno dzīves mērķi izvirza par
katru cenu iegūt slavu, panākumus, varu, augstu stāvokli sabiedrībā, pilnību savas psihes
pārvaldīšanā – tā izpauţas vēlme baudīt smalko matēriju.
Tiekšanās pēc smalkās matērijas, tāpat kā tiekšanās pēc raupjās matērijas, nerada īpašu
laimi. Smalkā matērija ir prāts, saprāts un neīstais ego, kuri pēc savas dabas arī ir materiāli.
Interese baudīt smalko materiālo prātu, saprātu vai neīsto ego liecina par vēlmi baudīt smalko
matēriju. Taču smalkās matērijas iegūšanai nepieciešamas dziļas zināšanas un lielas prasmes.
Tāpēc cilvēki, kuri tiecas iegūt laimi no smalkās matērijas, nopietni ar sevi strādā. Cik lielā mērā
viľi progresē kundzībā pār citiem cilvēkiem, tik lielā mērā aug arī viľu lepnība, augstprātība un
dusmīgums.
Lasītājs: Jūs visu laiku runājat par pilnveidošanos, kā par dzīves galveno mērķi, un es
jau gandrīz tam noticēju. Taču ko es dzirdu? Izrādās, tiekšanās pēc paškontroles un darbs ar sevi
neradīs lielu laimi. Kāpēc tad tik daudz par to vajadzēja runāt?
Autors: Paškontrole ir labs instruments, lai sasniegtu uzstādīto mērķi. Tā kā mērķi mēdz
būt daţādi, tāpēc arī instruments var sniegt labumu vai ļaunumu. Ja paškontrole ir instruments,
lai izprastu sevi kā dvēseli, tad tas veicina progresu. Ja paškontroli izmanto kā ieroci, lai kļūtu
slavens, iegūtu cieľu, varu, tad tas, beigu beigās, nenes laimi.
Tāpēc paškontroli nevar uzskatīt par galveno, pēc kā būtu jātiecas. Tiecoties progresēt,
jācenšas sevi kontrolēt, tā arī būs vislabākā paškontrole. Katram saprātīgam cilvēkam, lai arī ar
ko viľš nodarbotos, jātiecas savā darbībā ievērot paškontroli. Paškontrole nepieciešana katram,
pat noziedzniekam.
Lasītājs: Par paškontroli viss skaidrs. Bet ja man, teiksim, būtu vara, tad es jau sen visus
būtu padarījis laimīgus. Un tā, tiecoties pēc varas, es visus padaru laimīgus. Vai tiešām arī šādā
gadījumā tiekšanās pēc varas nebūs lietderīga nodarbe?
Autors: Pati vara nedrīkst būt mērķis. Vara jāizmanto kā ierocis, lai sasniegtu cildenu
mērķi, tā nevar būt pašmērķis. Varu var izmantot tā, lai visus apkārtējos cilvēkus darītu laimīgus,
un var izmantot arī tā, ka viľi kļūs nelaimīgi. Vara – spēks, kas saprātu pagrieţ uz savu pusi.
Bieţi ir tā, ka cilvēks tiecas pēc varas, lai darītu visus laimīgus. Taču, iegūstot varu, viľš aizmirst
par humāno mērķi un vēlas šo varu baudīt.
Lasītājs: Vai tas ir iespējams, ka augstākie spēki iedod varu cilvēkam, kuram sākumā
bija cildens mērķis, bet pēc tam viľa noskaľojums mainījās?
34