Kliniska aina. 50% gadljumu D;agnostikas metodes 3 + Patogeneze ...

BAKTERIALA VAGINOZE (VAG/NOSIS BACTERIALlS) Kliniska aina. 50% gadljumu sievietem ar bakterialo vaginozi 

Bakteriolo vaginoze ir polimikrobiskas izeelsmes kllnisks sindroms, 

kam raksturlgas maksts sekreta pormair;lOs un novirzes starp laktobakterio 

10 f10ru un anaerobiskiem mikroorganismiem. 

Et;olog;;a. Slimlbu izraisa nOjil)as Gardnerello vagina/is un 

Mobiluncus species kopo ar eitiem anaerobiskiem un da!eji anaerobiskiem 

mikroorganismiem. Gardnerello vaginalis ir slkas kokveida nOjil)as. 

Mobi/uncus species ir dazoda lieluma un biezuma pusloko ieliektas nOjil)as. 

Abiem izraisltojiem piemlt svarlga Ipatnlba - tie kopo ar pastovoso 

mikrofloru koncentrejas uz epitelijsOnu virsmas, veidojot t.s. atslegsOnas. Tos 

ir sOnas, pec kuru klotbOtnes natlvos un krosotos preparotos konstate bakteriolo 

vaginozi (BV). BV gadljumo notiek pormail)as maksts ekosistemo: 

normolo Lactobacillus morfotipa mikroflora tiek aizstata ar anaerobiskiem 

mikroorganismiem. Mainas attieclba starp aerobiskiem un anaerobiskiem 

mikroorganismiem par labu anaerobiskiem, normolais maksts sekreta pH 

no 4,5 paaugstinos. Simtiem reizu palielinos mikroorganismu daudzums uz 

1 9 audu. Arl vlriesu urlnee!u g!otoda sastopama mineto mikroflora. To ko 

BV gadljumo iekaisumreakeija ir vaja, BV mikroflora vlriesu un sieviesu 

urlndzimumee!u g!otodo pacientiem var neradlt diskomfortu. 

Vaginalas ekosistemas salidzinajums 

Norma 

Bakterialo vaginoze 

Domine Lactobacillus, pienskobi Ir dazi hidrogenperoksldu producejosi 

produeejosi organismi 

Lactobacillus 

Parasti mazok neko 102 

109 mikroorganismu uz 19 audu 

mikroorganismu uz 19 audu 

Anaerobisko mikroorganismu Anaerobisko mikroorganismu attieclba 

attieclba pret aerobiskiem 2-5: 1 pret aerobiskiem 100- 1000: 1 

Gardnerella vagina/is klotbOtne 5-60% Gardnerella vagina/is klotbOtne 95% 

Mobi/uncus klotbOtne 0-5% Mobiluncus klotbOtne 50-70% 

Micop/asma hominis klatbOtne Micop/asma hominis klotbOtne 60-75% 

15-30% seksuali aktlvu sieviesu seksuali aktlvu sieviesu 

Patogeneze. Gardnerella vagina/is saistCis pie epitelijsOnom, veidojot 

tipiskas atslegsOnas (clue cells). Makstl izzod Dederleina nOjil)as, pH 

paaugstinos virs 4,5 un rodas pormail)as maksts sekreta. 

72 

• __ L..I.i.. 

sodzlbu nay, kaut arl laboratoriski diagnoze tiek apstiprinata. Kllniski 

spilgtos gadljumos slimnieees sodzas par nepatlkamom sajOtom, reizem 

niezi, urinocijas traueejumiem un izdalljumiem. lekaisums ir akOts, un tas 

var bot uretro (urethritis), maksts g!otodo (co/pitis), dzemdes kaklo (cervicitis) 

un dzemdes kakla kanolo (endocervicitis). Raksturlgi peleclgi, bolgani, 

smirdlgi izdalljumi, kas pee kontakta ar sarmu rada raksturlgo zivju smaku. 

Vlriesiem Gardnerella vagina/is iekaisumu parasti neizraisa, bet reizem var 

bot uretrlts (urethritis). 

D;agnostikas metodes 

1. Bakterioskopisko metode 

1.1. natlvo preparoto iegOto materiolu uz prieksmetstiklil)a sajaue ar siltu 

fiziologisko s~ldumu, uzliek segstiklil)u un nekavejoties mikroskope. 

1.2. krosota preparoto - ar metilenzilo vai pee Grama metodes. 

2. Bakteriologiska metode 

MateriO/a iegusana. Materials jal)em no maksts, urlnizvadkanola, 

dzemdes kakla. (Sk. Gonorejas diagnostika). 

Mikrofloras identificesana. Natlvo materiolo tumso redzes lauko var 

saskatlt atslegsOnas. SI atrade joapstiprina krosoto materiolo. Krosojumo ar 

metilenzilo un pee Grama metodes vipirms vizuoli jonoverte, vai esoso 

mikroflora morfologiski, pee novietojuma un krasojuma atbilst BV mikroflorai. 

Istos atslegsOnas joprot atS~irt no pseidoatslegsOnom, kad uz epitelijsOnam 

koneentrejas Lactobacillus u.e. nOjil)as. Difereneet palldz morfologisko 

atS~irlbu noteiksana krosojumo pee Grama metodes. Gardnerella vagina/is 

(GV) ir kokveido nOjil)a or noopa!otiem goliem, pee Grama metodes krosoias 

dazodi (grompozitlvs un gramnegatlvs), novietojas haotiski. Lactobacillus 

krosojos grampozitlvi un uz epitelijsOnom novietojas paraleli. Reizem 

minetie BV izraisosie mikroorganismi var biezi noklot uztriepes fonu, neveidojot 

atsevis~as atslegsOnas. BV mikrofloras atrade ir pozitlva (to uzskata 

vairums petnieku), ja 2 - 3 redzes laukos atrastas 1 - 3 atslegsOnas vai arl 

redzes lauki ir biezi noseti ar raksturlgo mikrofloru (fona var bOt arl eiti 

mikroorganismi), t.i., ja bakteriiu daudzums vismaz 2 - 3 redzes laukos ir 

vertejams ar 4+. 

Vertejums: 

1 + - ja redzes lauka atrod 1 - 5 bakterijas; 

2 + - ja ir 6 - 30 bakterijas; 

3 + - ja ir 30 - 60 bakteriju; 

4 + - ja ir 60 un vairok bakteriju. 

3. Bakteriologisko metode. 

So metodi praktisko diagnostiko lieto maz. Derlga bakterioskopiskos atrades 

apstiprinosanai. Uzsejumus veie uz speeiolam BV mikroflorai sertifieetom 

standartbarotnem. 

73

Diferencialdiagnostika. Jadiference no citam urogenitalam infekcijam, 

izmantojot laboratoriskas diagnostikas metodes. 

Tinidazo/um 

Metronidazo/um 

Ari/in 500 

Arilin rapid 

C/indamycinum plo 

Vagisan 

(pienskabes 

vaginalas 

svedtes) 

plo 

plo 

plo 

i/vag 

ilvag 

Arsh~sana 

1. diena pa 2,0 9 

vienreizeji, pec tam 

pa 0,5 9 2 reizes diena 

5 dienas 

Pa 0,5 9 2 reizes diena 

7 dienas 


3 - 4 dienas vai pa 0,5 9 

2 reizes diena 5 dienas 

1 reizi diena 

2 dienas 


4 - 7 dienas 

1 reizi diena 7 dienas 

Recidiva gadijuma 

jalieto kompleksa 

ar svedtem. Var lietot 

grOtniedbas laika 

Var lietot 

grOtniecibas laika 

74 1 _ 

UROGENITALA KANDIDAMIKOZE 

(CANDIDAMYCOSIS UROGEN/TALlS) 

Kandidamikoze ir ad as un g!otadas iekaisums, kas attistas uz disbakteriozes 

fona. 

Etiologi;a. Virspusejo urogenitalo organu kandidozi izraisa Candida 

dzimtas raugiem IIdzigQSsenltes (RLS)- C. albicans, C. krusei, C. tropicalis, 

C. globrata u.c. Retos gadijumos var bot ari citas senites - Aspergillus, 

Actinomycetes spp., Penicillinum spp., Trichophyton rubrum. Inficesanas seksuali 

transmisiva ceJa iespejama tikai ar Candida dzimtas senltem. RLS ir 

plasi izplatltas apkarteja vide un ka saproflti sastopamas uz cilveka adas un 

g!otadam. 

Patogeneze. Organisma aizsargspejam mazinoties, RLS var k!Ot 

patogeniskas. Uz g!otCidam atrodamas retas blastosporas sak intensivi 

vairoties, veidojot jaunas pumpurojosas blastosporas un pseidomiceliju, kas 

var izraisit adas, gJotadas un ieksejo organu iekaisumu. 

Kandidamikozes attistlbu veicina disbakterioze pec antibiotiku 

lietosanas, cukura un olbaltumu metabolisma traucejumi, hipovitaminoze, 

hormonalas parmair;las (grutniedbas laika) u.c. 

Kliniska aina. Sievietem slimiba skar arejos dzimumorganus un 

g!otadu, ka ari maksti, i:z:raisotakOtu iekaisumu. Subjektlvi ir nieze un dedzinasanas 

sajOta. Rodas daudz izdalijumu. Arejo dzimumorganu ada k!ost 

hiperemeta, tOskaina, Qr balganam biezpienveida apgulsnem, kuras nOl)emot 

rodas erozijas un neliela asinosana. Sada kliniska aina liecina par 

vulvitis candidamycetico. Parasti vienlaikus tiek skarta ari maksts, kur ir 

lidziga kliniska aina; diagnoze: vulvovaginits (vulvovaginitis). Infekcija var 

ascendet, izraisot dzemdes kakla iekaisumu (cervicitis) un urinizvadkanala 

bojajumu (urethritis), klJra gadijuma verojama sapiga urinacija. lekaisums 

var pariet hroniska forl11a ar tieksmi recidivet. 

Viriesiem RLSraditais bojajums izraisa akotu prieksadas ieksejas 

virsmas un dzimumlocek!a galvil)as iekaisumu (balanoposthitis) ar hiperemiju 

un biezpienveida apgulsnem un erozijam. Sads iekaisums var bot fimozes 

celonis. Urinizvadkanalo iekaisumu konstate retak, un tas pa lielakai da!ai 

ir hronisks, jo asociejas ar citam infekcijam vai attistas uz citu infekciju fona 

vai to arstesanas gaita. 

75

----==~--------------~fIl 

Diagnostika 

Izmeklejamo materio/a iegusana 

Viriesiem un zemiem materialu !Jem no urinizvadkanala (sk. 

Gonorejas diagnostika). Sievietem materialu !Jem no dzemdes kakla kanala, 

urinizvadkanala un maksts. No dzemdes kakla kanala un urinizvadkanala 

materialu !Jem tapat ka gonorejas diagnostikai: no maksts pec spogula 

ievadiSanas notira liekos izdalijumus un ar svabu vai citu specialu instrumentu 

veic glotadas nokasijumu no augsejam sanu sienam un mugurejas 

velves. Meitenem materialu !Jem no urinizvadkanala, vestibulum vaginae un, 

ja iespejams, no maksts. 

Diagnostikas metodes. 

1. Bakterioskopiska metode. 

2. Bakteriologiska metode. 

3. ImCmserologiskas metodes. 

1. Bakterioskopijai uztriepes kraso ar metilenzilo un Grama krasam. RLS 

elementi ar metilenzilo krasojas zila krasa, krasojot pec Grama metodes _ 

grampozitlvi zilganvioleti. Uztriepes pseidomicelijs atrodams sazarotu, 

nesazarotu, resnaku vai tievaku septetu pavedienu veida. Japrot atS~irt pseidomiceliju 

no resnam nuji!Jam, piemeram, no leptotrix. AtS~ira no nuji!Jam 

pseidomicelija novietojums ir nevienmerigs, reizem atrodas reti pavedieni, 

citviet - pavedienu sakopojumi. Krasojuma ar metilenzilo pseidomicelijam ir 

izteiktas apvalku konturas, vidusdalas krasojums ir nedaudz gaisaks (nuji!Jas 

krasojas vienmerigi), gar blastosporu apvalkiem saskatama saura josla 

(oreols). Blastosporas parasti ir ovalas vai iegarenas, pec lieluma atgadina 

leikocitu kodola daivi!Jas, bet var but ari sikakas formas vai nuji!Jveida. 

Blastosporam raksturigi blivi, gludi apvalki. Blastosporas un pseidomicelijs 

krasojas pec Grama metodes (grampozitivi). 

2. Bakteriologiskiem izmeklejumiem veic uzsesanu uz speciali modificetam 

Saburo u.c. barotnem ar sekojosu papildidentifikaciju. Uzsejumus audze 

termostata + 37°C temperatura 48 h, pec tam nosaka koloniju skaitu un veic 

to identifikaciju, var noteikt ari jutlbu pret dazadiem medikamentiem. 

3. Samera nesen kandidozes diagnostikai tiek lietoti imunserologiskie 

testi - imunfluorescence (IFR)un imunfermentanalize ((FA),ar ko iespejams 

konstatet ka antigenu, ta antivielas. Komplementsaistisanas, aglutinacijas 

un precipitacijas testi praktiski vairs netiek lietoti mazas jutlbas de!. 

i 

I 

! 

I 

------~(\/(.~;1.,~, 

Diferencialdiagnostika 

* Mehanisks iekaisums masturbacijas gadijuma. Ada un 

glotada ieguta mehaniska kairinajuma vieta redzama 

adas (glotadas) virskartas bojajums, Iihenifikacija. 

Diagnozi apstiprina anamnezes dati un laboratoriskas 

izmeklesanas metodes. 

1. Fluconazo/um 

(Difulcan 150) 

2. Ketokonazo/um 

(Nizora/um, 

Oranozo/um) 

3. Itraconazo/um 

(Orungal) 

* I$-imisksalergisks iekaisums dazadu kontraceptlvo IIdzeklu 

nepanesibas gadijuma. Anamneze iekaisuma uzliesmojumi 

saistiti ar lokalo kontraceptlvo lidzeklu lietosanu. 

Uztriepes daudz leikodtu. 

* Meitenem zarnu parazitu izraislts arejo dzimumorganu 

iekaisums. Dzimumorganu nieze ir galvenokart nakti, 

redzami sakasijumi, un iekaisums ir ari analas atveres 

apvidu. Izkarnijumos atrod zarnu parazitu oli!Jas. 

* Nieze sievietes arejo dzimumorganu apvidu (pruritus vulvae). 

Nepareizu higienisko proceduru (parmerigi bieza 

mazgasana ar sarmainam ziepem) vai g!otadas atrofijas 

un sausuma de! ir nieze bez iekaisuma simptomiem. 

* Trihomoniaze un citas urogenitalas infekcijas diagnostice 

laboratoriski. 

Arstesana 

Vienlaikus ar antimikotiskiem preparatiem 

jalieto vitamini (Ipasi B2 vitamins). 

Vispareja antimikotiska terapija 

(smagas gadijumos, tikai vienu preparatu) 

plo 

plo 

plo 

, .' 

f 

~ Ol .jJ • 

~t' "~:!~, ~t~~, -,!!".II!I •• ------- 

Pa 150 mg (1 tab.) 

vienreizeji 

Pa 0,2 9 (1 tab.) 

diena 

1 - 2 nedelas 

Pa 0,1 9 2 reizes 

diena 7 dienas 


devu atkartoti lieto 

1 reizi nede!a 

2 - 3 nede!as 


kursu atkarto 

pec 3 nedelam 

76II I 77 "

1. Miconazolum 

(Daktarin, 

Gyno-Daktarin) 

2. Econazolum 

(Pevaryl, Gyno 

Pevavaryl) 

3. C/otrimazolum 

(Canifug) 

4. Isoconazolum 

(Travogen, 

Gyno-Travogen 

Ovulum) 

Vieh~jCi terapija 

(pee izveles vienu no preparatiem) 

Krems, 

svecites 

Krems, 

svecites 

Vaginalas 

tabletes, 

vaginalais 

krems 

Krems 

Vaginalas 

lodltes 

1 reizi diena 

3 - 6 dienas 

1 reizi diena 

4 nedelas 

1 vaginala 

lodlte 

vienreizeji 

1 - 2 reizes diena 

Iidz simptomu 

izzusanai 

1 - 2 reizes 

Iidz kllnisko 

diena 

simptomu izzusanai 

Recidlva gadljuma 

kursu atkarto pec 

3 dienam 

Recidlva gadljuma 

atkartoti lieto 1 

reizi menstruala 

laika 

Profilaktiski ieteicamas Vagisan (pienskabes) svecites, Traumasept Vaginal 

Ovula, intlmo vietu mazgasanai - Dercome Femme s~idras ziepes. B2 vitamins. 

DZIMUMORGANU PUSLiSEDE (HERPES SIMPLEX PROGEN/TALlS) 

Etiologija. Herpess ir viena no izplatltakam infekcijam. 90% cilveku 

ir inficeti ar Herpes simplex vlrusu, no kuriem 20% ir kllniski simptomi. 

Herpes simplex boja adu un g!otadas (sevis~i sejas un dzimumorganu 

apvidu), acis (konjunktivlts, keratlts). Herpesvlruss izraisa grutnieclbas un 

dzemdlbu patologiju, spontanu abortu un aug!a bojaeju, generalizetu infekciju 

jaundzimusiem. Dzimumorganu herpesu izraisa divi Herpes simplex 

serotipi - HSV-1 un HSV-2, biezak HSV-2. Inficesanas parasti notiek 

dzimumakta laika, bet var notikt jaundzimuso inficesanas dzemdlbu laika. 

Herpetiska infekcija ir recidivejosa, un slimlbas uzliesmojumu izraisa 

organisma aizsargspeju mazinasanas, ko var radlt citas infekcijas, menstruacijas, 

dzimumkontakti, psihiskas un fiziskas traumas u.c. 

Kliniska aina. Raksturlga lokalizacija adas un glotadas parejas 

vietas: vlriesiem - uz prieksadas ieksejas virsmas vai dzimumlocek!a 

galvir;lOs, sievietem - uz mazam un lielam kaunuma lupam. Slimlba sakas ar 

adas apsartumu, kura virsma veidojas slki grupveida pusllSi, kas parveidoias 

daudzkameru puslos. Tiem pllStot, veidojas policikliskas erozijas ar 

serozam vai serozi dzeltenlgam apgulsnem. Izsitumu rasanas laika var 

palielinaties tuvejie limfmezgli. Slimniekiem ir sudzlbas par nelielu niezi izsitumu 

rasanas vieW un laika. Slimlbas uzliesmojuma laika nereti palielinas 

regionalie limfmezgli, var but subfebrila temperatura. Slimlbas regress 

sakas pec 10 - 14 dienam. 

Herpesa laboratoriska diagnostika ir sarezglta un tipisku formu 

gadljuma nay nepieciesama. Ta ir svarlga slimlbas bezsimptomu un hronisku 

recidivejosu formu 

Laboratoriskas 

gadljuma. 

izmeklesanas metodes 

1 . Virusologiskas metodes (identifice parmail)as inficetas sunu kulturas, kultive 

vistu embrijos u.c.). 

2. Molekularbiologiskie testi. P~R - polimerazes ~edes reakcija. Sis tests ir ar 

lielu jutlbu (95%) un specifiku (90 - 100%). 

3. Imunserologiskie testi. 

3.1. Imunfermentanallze (IFA). Ar IFA var noteikt ka antigenu, ta antivielas. 

Antigena konstatesanai nepieciesams izmantot monoklonalas antivielas, 

kas nodrosina augstu specifiskumu. Biezak izmanto antivielas noteiksanu 

pacienta 

antivielas. 

seruma. lespejams atsevis~i noteikt HSV 1 +2 IgM un HSV 2 IgG 

3.2. Imunfluorescences tests ( IFR). 

Izmeklejama materiala l)emsana un metodes butlba aprakstlta 

nodala par hlamldiju diagnostiku. 

78 I 79

Diferencitildiagnostika 

Syphilis primaria eroziva vai ulceroza forma nerada subjektivas izjOtas, 

defekti lokalizejas uz nemainita ad as vai g!otadas fona. Primaras sifilomas 

pamata sataustams platnlSveida infiltrats. Sifiloma regrese 5 - 7 

nede!u laika. Oiferencialdiagnostika bOtiska ir laboratoriska diagnostika. 

Ulcus vulvae acutum parasti ir jaunam sievietem. Slimiba sakas 

akoti ar febrilu temperatOru un colu veidosanos uz lielam un mazam 

kaunuma IOpam. Uz eritematoza, tOskaina fona veidojas policikliskas colas 

ar stavam malam, kas novietotas simetriski, klatas ar serozi strutainam 

apgulsnem. Colu virsma bakterioskopiski atrod B. crassus Doeder/eini. 

Regress verojams 2 - 4 nede!u laika. Slimiba var recidivet. 

Arstesana 

VispCirejCi terapija 

1. Acyclovir (Zovirax, Viro/ex) 400 mg plo 3 r.d. vai 200 mg plo 5 r.d. 7 

dienas vai Va/aciclovirum (Va/trex) 1,0 2 - 3 r.d. 7 dienas. 

VietejCi Cirstesana . 

1. POsllSstadija (pirmas 3 - 5 dienas) aciklovirs (Zovirax, Virolex) krems 2 

reizes diena. 

2. Epigen krems vai aerosols 6 r.d. 5 dienas. 

3. Lariphan krems 6 r.d. 5 dienas. 

80 

ill 

III 

~ 

SMAILAS KONDILOMAS (CONDYLOMA ACUMINATUM) 

Si ir STS, ko izraisa cilveka papilovirusa (ONS grupa) 6. un 11. tips. 

Inkubacijas periods ir 1 - 8 menesi, un slimlbas attlstlbu veicina citas 

urogenitalas slimibas ar izdalijumiem un vajinatu imOnsistemu. 

Kliniskti aina. Ir trls kondilomu kllniskie varianti: 

1. Plakanais (papulozais): papilomatozie izaugumi ir gludi, nedaudz 

pace!as virs adas, atgadina juvenilas karpas; 

2. Vegetativais: adas (g!otadas) virsma uz tievas kajir;lOsveidojas ziedkapostam 

IIdzigivegetativi izaugumi, kuru krasa var bot no sarlas lidz cianotiskai. 

To lielums varie no daziem nelieliem elementiem Iidz plasiem bojajumiem, 

kas aizpilda visu maksti, sedz visus dzimumorganus vai analo atveri. Sadas 

lielas plasas kondilomas izplata nepatlkamu smaku. 

3. Plasie papilomatozie veidojumi var saCOlot, sastrutot. 

Ja organisma aizsargsistema ir laba, kontaktpersonai smailas 

kondilomas neattlstas. Slimlbai sakoties, smailas kondilomas ilgstosi, bet 

progresejosi aug. To augsanu veicina izdalijumi, grOtnieciba, HIV U.c. infekcijas. 

IIgstosas smailas kondilomas var veicinat dzemdes kakla un analas 

atveres g!otadas displaziju un neoplaziju 

Diagnostika 

1. Patohistologiska izmeklesana. 

2. Serologiska izmeklesana IFA (nosaka papilovlrusa antivielas). 

Diferencitildiagnostika 

Verrucae juveniles uz dzimumorganiem ir reti. Ta ka terapija abos 

gadijumos ir IIdzlga, nay nepieciesama padzi!inata izmeklesana. 

Lichen ruber planus raksturlgi simetriski izsitumi ar raksturlgam 

poligonalam papulam, balganu tiklojumu virsma (Wickham tlklil)s), papulu 

cianotiski violetu nokrasu. L1dzlgiizsitumi bos orl mutes g!otada, uz IOpam, 

raksturigas adas vietas. Oiagnozi precize patohistologiski. 

Syphilis secundaria recens (recidiva), condylomata lata ir vegetejosas 

papulas no sarlas lidz cianotiskai krasai, kuru virsma ir vienada lieluma ar 

pamatni. Biezi so hiperlrofeto papulu virsma ir erozejusies un var aizl)emt 

plasu bojajuma virsmu dzimumo~ganu apvidO, ap analo atveri un/vai krokas. 

Arstesana 

Vispareja terapija nepieciesama piasa bojajuma gadljuma: 

1) interferona ievadlSana muskuli vai lokali bojajuma; 

2) aciklovirs pa 200 mg 2 r.d. 2 menesus. 

Vieteja terapija: 

1) ~irurgiska - plaso bojajumu nOl)emsana; 

2) krioterapija; 

3) diatermokoagulacija; 

4) CO2 lazerterapija; 

5) podofillna un podofilotoksina (Wartex) s~idumu aplikacijas. 

81

-------------------- t---------------II 

II 

HIV/AIDS 

HIV (Iatviski ari CIV) ir cilveka imOndeficita virus. HIV (CIV) infekcija 

ir slimiba, ko ierosina cilveka imOndeficita viruss, kas ilgu laiku persiste limfocitos, 

makrofagos un citas sOnas, tapec veidojas imOnsistemas un citu 

sistemu bojajums, kas leni progrese un izpauias ar sekundaru infekciju, 

audzeju, encefalitu, ka ari citam patologijam. AIDS (acquired immune deficiency 

syndrome - iegOta imOndeficita sind roms) ir sindroms, kas izpauias, 

ja viruss (HIV) boja organisma imOnsistemu un cilveka organisms vairs 

nespej cinities ar daiadam infekcijam, parazitaram slimibam un laundabigiem 

audzejiem. 

Etiologija. RNS satuross 

HIV-I un HIV- II. 

retroviruss. Zinami vairaki HIV virusu tipi 

Epidemiologija. HIV izplatits visa pasaule. Infekcijas avots ir cilveks, 

kura asinis ir HIY. Vil)s var bot gan slims, gan tikai inficets. Sa ierosinataja 

parnesanas mehanisms ir asins saskare, proti, asinis asinis. No epidemiologijas 

viedok!a sabiedribai visbistamakais ir seksualas parneses ce!s, jo tas 

ir dabisks un plass. Arvien lielaku nozimigumu iegOst intravenoza narkotisko 

un toksisko vielu lietosana, lietojot ar HIV inficetas slirces. Ari auglis var 

inficeties no inficetas mates. Ciesa sadzives saskarsme ari iespejama 

inficesanas, piemeram, kopigi skOsanas, zobu tiriSanas u.c. riki. 

Patogeneze. Svarigakie HIV infekcijas attistibas mehanisma posmi 

ir sadi: ierosinataja ieklOsana cilveka organisma, penetr6cija tiecamsOna, 

RNS parveidosanas par DNS ar revertazes un atgriezeniskas transkriptazes 

palidzibu, virusa integresanas saimnieksOnu hromosomas (sadu HIV 

pastavesanas formu sauc par provirusuL HIV adsorbesanas uz sOnam, kuru 

membranas ietilpst CD4, kas ierosina citopatisku efektu, un tam sekojosa 

saplOsana ar neinficetam sOnam. CD4 sOnu mazinasanas un funkcionala 

stavokla parmail)as nenodrosina speju adekvati piedalities imunitate, vienlaikus 

tiek traucetas B limfocitu funkcijas, palielinas kopejais imOnglobulinu, 

cirkulejoso imOnkompleksu daudzums, veidojas antivielas pret limfocitiem, 

kas vel vairak mazina CD4 sOnu skaitu. Veidojas autoimOni procesi, un HIV 

inficeta persona zaude speju pretoties infekcijai. 

Kliniska aina. Klinisko ainu var nosaciti iedalit vairakas stadijas. 

Inkubacijas periods parasti ilgst 3 - 6 menesus, reti tas ir isaks vai garaks. 

Inkubacijas periodam seko primaras paradibas, ko nosaciti var iedalit 

vairakas stadijas. Diezgan raksturigs ir akOtas infekcijas sindroms, kas 

izpauias ar 38 - 39°C temperatOru, kakla sapem, periferisko limfmezglu 

palielinasanos, izsitumiem, asinis var bot netipiskie mononukleari. Sis 

periods medz ilgt no daiam dienam lidz daiam nede!am. Tad parasti seko 

bezsimptomu vai latenta stadija. Akotas infekcijas sindromu kliniska prakse 

reti tolit diagnostice par HIV infekciju. Reizem akotas infekcijas stadijas nay. 

,,,J 

i111 

Nakama stadija nereti ir ta, ko sauc par latento. latenta stadija var ilgt 

pat 10 un vairak gadu. Sai laika HIV infekcijas esamibu konstate tikai laboratoriski. 

Nakamais svarigais posms ir sekundara slimibas stadija, kad verojamas 

tipiskas slimibas pazimes. Tas ir ~ermel)a masas mazinasanas par 

10%, tadi adas un glotadu bojajumi, kas agrak nav noveroti un ko grOti 

Clrstet. To ierosinatajs parasti ir bakterijas, virusi un senites. Bieii verojama 

caureja, kuras celol)us vai ierosinatajus nekonstate. Diezgan tipisks sas 

stadijas simptoms ir drudzis, kas ilgst vairak par vienu menesi. Tad pievienojas 

citas infekciozu un onkologisku agentu ierosinatas slimibas, ko sauc par 

oportOnistiskam. Beigu vai terminala stadija pacientiem bieii ir kaheksija, 

CNS, plausu bojajumi U.C. 

HIV 1 antigens 

Antivielas HIV 1!2 

Diagnostika 

laboratoriska diagnostika 

Specifiska diagnostika 

lerosinatajs, ta mar~ieri Izmeklejamais materials 

Cilveka imOndeficita Asinis 

viruss HIV RNS 

HIV oportOnistisko infekciju 

gadijuma - specifiskas 

antivielas, antigeni, 

DNS, RNS 

Asinis 

Asinis 

Asinis 

Metode 

P~R 

ELISA 

ELISA 

ELISA, P~R 

Diferencialdiagnostika. Citas slimibas, kam raksturigs imOndeficits. 

Ja pacientam vienlaikus, bieii vai ilgstosi ir viena vai vairakas infekciozo 

agentu ierosinatas slimibas - pneimonija, kandidoze, herpesinfekcija, 

smailas kondilomas, tuberkuloze, Kaposi sarkoma, jadoma par HIV/AIDS. 

Profilakse. Nespecifiska profilakse ietver sanitarhigienisko normu 

ieverosanu, drosu seksu. Nepieciesama asins, audu un organu donoru kontrole. 

Obligata ir medicinas instrumentu un aprikojuma dezinfekcija. 

Arstesana. Izmanto virusu vairosanos un dzivotspeju mazinosus 

preparatus, ka ari imOnmodulatorus. Terapija ir kompleksa un individuala. 

~oti svarigi ir laikus sakt antiretrovirusalo terapiju. Arstesana izmanto nukleozidiskos 

atgriezeniskas transkriptazes inhibitorus un proteazes 

inhibitorus. Parejie antimikrobiskie lidzekli tiek izmantoti konkretu oportOnistisku 

slimibu arstesanai. Izmanto ari patogenetiskas un simptomatiskas 

terapijas metodes. 

82 83

" 

" 

ViRUSHEPATiTS 

I ,ji 

I 

I, 

Ii :1 

p (VHD) (VHC) !' 

periods (dienas) 

il 

!I 

Virushepatlts ir vispareja:~ " 

virusu ierosinata akotu un hronisku slimibu 

I 

ili Slimiba 

1. A 

(VHB) 

35-180 30-180 ? 15-45 15-60 GB 15-180 mehanismsbieiums 

virushepatits 

(VHA) (VHE) (VHTT) BC Fekali virushepatlts 

tabula Parenterals, virushepatlts 

DParenterals, Fekali Parenterals, Parenterals70 

virushepatits 

virushepatits Genoms DNS RNS 

DNS RNS orals 20 5 5ir? 

90 ir? Inkubaeijas RNS 15-180(Iidz 

%) seksuala Parnesanas Hronizaeijas parnese parnese? parnese 

TTvirushepatits 

(VHGB) E virushepatlts 

grupa, kuras gadijuma tiek bojatas aknu sOnas. 

Etiologi;a. Paslaik zinami septil)i virushepatita ierosinataji - VHA, 

VHB, VHC, VHD, VHE, VHGB, VHTT. 

Epidemiologi;a. Virushepatits ir izplatits visa pasaule. Vi"rushepatitu 

ierosinatajiem raksturiga parnesanas mehanismu daudzveidiba. Starp septil)iem 

sobrid zinamiem vi"rushepatlta veidiem tikai divi - VHA un VHE 

izplatas fekali orala ee!a, t.i., ierosinatajs nonak kUl)ga un zarnu trakta eaur 

muti. Parejie zinamie virushepatita veidi izplatas parenterali, izmantojot 

dabiskos parnesanas mehanismus, kuru vido visizplatitcikais un epidemiologiski 

nozimigakais ir seksuala parnese. Parenterala virushepati"ta ierosinataja 

parnesana faktiski notiek asins kontaktu eela, proti, asinis asini"s. 

Visplasakais infieesanas eels ir seksuala parnese, kam seko infieetu instrumentu 

vai aprikojuma izmantosana medieiniskas proeedOras un intravenoza 

narkotisko un toksisko vielu ievadiSana. Ar VHB, VHC, VHD, VHGB, VHTTvar 

infieeties ari auglis no infieetas mates. Retak sastopama infieesanas sadzives 

saskarsme (kopeja zobu birste utt.). Lai infieetos ar Bvi"rushepatitu, nepieeiesamais 

infieeto asil)u daudzums ir 0,0004 ml. Protams, sads daudzums or aei 

nay saredzams, tade! aptraipitais prieksmets tiek uzskatits par tiru. Ipasi 

sva rigi ir apzinaties, ka mOsu vido ir eilveki, kuru asinis ir hepatlta vi"rusi,bet 

nekadu slimibas pazimju vil)iem nay. Sadus eilvekus saue par vi"rusu 

nesatajiem. No infekeijas izplatisanas viedok!a un bistamibas sabiedribai tas 

ir visbistamakas personas, jo vil)i neapzinas, ka var infieet eitus eilvekus, bet 

sabiedriba savukart sos eilvekus uzskata par nekaiti"giem. Nesataju skaits 

daiadas valstls ir ag~iri"gs - no daiam desmitda!am IIdz desmitiem 

proeentu. 1. tabula sniegti vi"rushepati"ta raksturlielumi. 

Patogeneze Vi"rushepatita attisti"bas mehanisms ir sads: 

iek!Osana organisma (enterala faze VHA un VHE gadijuma), iespejams, bet 

nay obligats regionalais limfadeni"ts, primara virusemija, parenhimatoza 

difOzija, sekundara virusemija un stabila 

veidosanas un atbrivosanas no vi"rusa. 

infekeijas lokalizaeija, imunitates 

Galvenas patologiskas norises aknas ir eitolize (ari nekroze), ko 

pavada mezenhimalais iekaisuma sindroms. Hepatocitu bojaeja saistita or 

virusemiju un patologiska proeesa generalizaeiju. 

'! 

84 

I85

---------------~~,... ;' 

Klin;ska a;na. Virushepatltu kllniska gaita ir loti atS~iriga. Fekali 

orala cela parnesajamais A un E virushepatlts parasti ir akuta cikliska infekcija. 

Biezi ir paaugstinata ~ermel;lO temperatura - 37 - 38 °e, dispeptiskas 

paradibas (lidz pat anoreksijai), hepatomegalija. Dzelte verojama 

tikai 1/3 pacientu. Parasti A un E virushepatitam ir subkliniska un viegla 

forma. Smaga slimibas aina raksturiga novajinatiem (olbaltumu deficlta utt.) 

pacientiem, ka ari tiem, kas ieprieks saskarusies ar hepatotoksiskam vielam, 

vecaka gadagajuma pacientiem, grutniecem. Slimibas hronizacija verojama 

reti. Nesalidzinami launak noris parenterali, ka ari seksualas parneses veida 

iegutie hepatlta veidi. Paslaik izpetlts ir B,e un D virushepatits. Bvirushepatitam 

raksturigs akuts vai subakuts slimibas sakums, kad kliniski medz 

prevalet dispeptiskas paradibas, artralgija, astenovegetatlvas izpausmes. 

Reizem verojama encefalopatija, kas liecina par slimibas smagumu, bet 

daudz retak ir strauja un islaiciga temperaturas paaugstinasanas. Nereti ir 

holestatiskas paradibas, piemeram, nieze. Dzelte verojama tikai 30 - 50% 

slimnieku. 1% B virushepatlta pacientu ir aknu koma, kas parasti beidzas 

letali, ja arstesana tiek novelota. Tas prieksvestnesi ir encefalopatija, aknu 

saruksana, sapes laba paribe, hemoragijas, "aknu" smaka un roku pirkstu 

un meles trice. 

Tikai tad, ja organisma (slimam cilvekam vai nesatajam) ir B hepatHa 

viruss, taja var but ari D hepatlta viruss, kas pastiprina slimibas gaitu. Ar 

B un D vlrushepatltu var inficeties ari vienlaikus. 

e virushepatits raksturigs ar to, ka akutas cikliskas slimibas formas sastopamas 

arkartlgi reti - 5- 10%. Sai slimibai, kas izplatas parenterala veida un 

galvenokart seksualas parneses cela, raksturigs loti pakapenisks sakums, 

jauzsver, ka slimibai nay ipasu tipisku simptomu. Pacienti slimibas anamneze 

(retrospektlvi) norada uz nogurumu, koncentresanas spejas mazinasa 

nos, reizem islaicigu (1 - 2 dienas) nelielu ~ermer;lO temperaturas 

paaugstinasanos vai dispeptiskam paradibam. Parasti pacienti ludz arsta 

palidzibu tad, kad sie visparejie simptomi verojami ilgstosi, progresejosi un 

pacienti jut nespeku, koncentresanas spejas mazinasanos, fizisko speku 

izslkumu. e virushepatlts ar dzelti noris reti. leprieks minetais lauj saprast 

kadel e virushepatltu parasti konstate, kad tas k!uvis hronisks. 

Par GB un TT virushepatitu no kliniska aspekta runat ir paragri vel nelielas 

pieredzes del. 

86 

D;agnost;ka. No aptuvenam metodem virushepatita diagnostika 

par arkartlgi svarigu uzskatama aminotransferazu, ipasi AIAT, noteiksana 

asinis, butisks ir alaninaminotransferazes koncentracijas pieaugums asinis 

vairakas reizes, salidzinot ar normalu. Visu akutu virushepatltu gadijuma 

(reizem iZl)emums ir e virushepatits) sis raksturlielums ir stipri paaugstinats 

akutas cikliskas slimibas gadijuma. Tomer jal)em vera, ka AIATkoncentracijas 

palielinasanas ir loti tipiska akutam virushepatltam, bet ne specifiska. 

Galvenais virushepatita diagnostika ir ierosinataja (antigena) un/vai atbilstoso 

antivielu konstatesana. Paslaik diagnostika izmanto ari molekularbiologijas 

metodes, piemeram, polimerazu ~edes reakciju, kas !auj precizi 

noteikt virushepatlta ierosinataju. 2. tabula atspogulots svarigakais dazadu 

virushepatita veidu specifiska diagnostika. 

Sob rid pasaule izmantojamas diagnostiskas metodes ne vienmer spej 

atpazit visus virushepatHa virusu mutantus. Ipasi biezi tadi verojami B hepatita 

virusu starpa. Lai noteiktu, vai slimiba k!uvusi hroniska, nepieciesams 

morfologiski analizet aknu audus, ko iegust biopsija. Svarigs ir aknu sunu 

stavoklis, aknu daivil)u struktora, saistaudu daudzums un izvietojums, 

steatozes un fibrozes apjoms utt. Akuta hepatlta gadijuma aknu biopsijas 

parasti neveic iespejamo komplikaciju (asil)osanas) del. 

87

2. tabula 

Specifiska IZmeklesana 

lerosinatajs, ta mar~ieri Izmeklejamais materials 

A virushepatits 

VHA RNS antigens 

VHAAg 

Antivielas 

anti VHA IgM 

B virushepatits 

VHB DNS antigens 

HBsAg antivielas 

anti HBc IgM 

D virushepatits 

VHD RNS antivielas 

anti VHD IgM 

C virushepatits 

VHC RNS 

anti VHC IgM 

anti VHC IgG 

88 

Asinis 

Izkarni"jumi 

Asinis 

Asinis 

Asinis 

Asinis 

Asinis 

Asinis 

Asinis 

Asinis 

Metode 

P~R 

ELISA 

ELISA 

P~R 

ELISA 

ELISA 

P~R 

P~R 

ELISA, WB 

ELISA 

Oiferencialdiagnostika 

1. Kli"niska prakse vi"rushepatlti jadiference 

sava starpa. 

2. No citam vi"rusu ierosinatam slimi"bam, kas ari" noris ar aknu bojajumu. 

Svari"gaka starp tam Epsteina - Bara vi"rusa ierosinata infekcija (infekcioza 

mononukleoze), herpesinfekcijas, citomegalovi"rusu infekcijas u.c. 

3. No bakterialam infekcijam, kas izraisa aknu audu bojajumu, svari"gaka 

ir leptospiroze, pseidotuberkuloze, vederti"fs U.c. 

4. No hroniski norisosam saistaudu slimi"bam. 

5. No holestatiskam slimi"bam, kuru celonis ir gan zultsce!u patologija, gan 

mehaniskas parmair;lOs apkartejos audos un organos 

Profilakse. Akti"va specifiska imOnprofilakse (vakcinacija) 

paslaik iespejama A un B vi"rushepati"ta gadi"juma. Nespecifiska profilakse 

ietver sanitarhigienisko normu ieverosanu, drosu seksu. Nepieciesama 

asins un audu (organu) donoru kontrole. Mediclnas instrumentu un apri"kojuma 

dezinfekcija. 

Arstesana. Arstesana veicama, izmantojot pretvi"rusu preparatus un 

imOnmodulatorus. Parasti to izmanto hroniska aktlva B un C vi"rushepati"ta 

terapija. Parejos gadi"jumos izmanto patogenetisko terapiju. Hronisku slimi"bu 

gadi"juma velams arsteties pie hepatologa, jo terapija ir ilgstosa un nianseta. 

89

RADITAJS 

Sifiliss (syphilis) 8 

Etiologija un patogeneze 

Epidemiologija 

Inficesanas caur adu un gJotadu (iegutais sifi/iss) 

Inficesanas asins par/iesanas laika (iegutois sifiliss) 

AugJo inficesanas no mates (piedzimtais sifiliss) 

Imunitate 

Inkubacijas periods 

leg uta sifilisa periodi un to raksturojums 12 

Primarais sifiliss (syphilis primario) 

Sekundarais svaigais sifiliss (syphilis secundaria recens) 

Agrinais latentais sifiliss [syphilis (secundaria) latens praecox)] 

Sekundarais recidivejosais sifiliss (syphilis secundaria recidiva ) 

Velinais latentais sifiliss [syphilis (secundario) latens tardo)] 

Terciarais sifiliss (syphilis tertiaria) 

leg uta sifilisa norises shema 

Primaras sifilomos (syphilis primaria) 15 

Kliniska aina 

Cietais sankrs (ulcus durum) vai erozijo 

Induratlva tuska (oedema indurativum) 

Amigdalitsankrs 

Panarkijsankrs 

Regionarais limfadenits (scleradenitis regionaris) 

Diferencia Idiag nosti ka 

Sekundarie sifilidi (syphilis secundaria) 16 


Rozeola (roseola corporis) 


Papulozie sifilidi (papulae lenticularis) 

Platas kondilomas (condylomata lata) 

Diferencialdiag nostika 

Zayas g!otadas eritema (angina erythematosa) 


Sikperek!aina, difuza matu izkrisana 

(alopecia areolaris et diffuso) 


Depigmenteti plankumi (leucoderma) 


Pustulozie sifilidi 


90 

Terciarie si?itidi (syphilis tertia ria) 18 

Tuberkulozais sifilids (syphilis tubercu/osa) 

Grupveida tuberkulozais sifilids (syphilis tubercu/osa aggregata) 

lienosais tuberkulozais sifilids (syphilis tubercu/osa 

serpiginosa) 

Perek!veida tuberkulozais sifilids (syphilis tubercu/osa 

diffusa) 

Pundurveida tuberkulozais sifilids (syphilis tubercu/osa nana) 

Diferencia Idiag nostika 

Gumozais sifil.ds (syphilis gummosa) 


Piedzimtais sifiliss (syphilis congenita) 19 

Piedzimta sifilisa periodi un to raksturojums 

Piedzimta sifilisa gaita 

Aug!a sifiliss (syphilis foetus) 

Agnnais piedzimtais sifiliss (syphilis congenita praecox) 

Velinais piedzimtais sifiliss (syphilis congenita tarda) 


Profilakse 

Sifilisa laboratoriska diagnostika 22 

Bakterioskopiska izmeklesana 

Materiala I)emsana un sagatavosana izmeklesanai 

Izmeklesana 

Kliniska nozime 

lespejamas k!udas 

Sifilisa serodiagnostilw 

Netreponemalie 

SED princips 

(nespecifiskie) testi 

Izmeklejamais materials 

Rezultatu vertesana 

lespejamas k!udas 

Treponemalie (specifiskie) testi 

Pasivas hemaglutinacijas tests - TPHA 

Metodes princips 


Metodes raksturojums 

Rezultatu interpretacija 

TPHA kvantitatlva metode 


Imunfermentu analizes testi - IFA 


Sifilisa diagnozi apstiprinosie testi 

91

Sifilisa Cirstesana 

Imunfluorescences testi - IFR (FTA) 



Balas treponemas imobilizacijas reakcija 

Izmeklejama seruma iegusana un apstrade 


leg uta sifilisa arstesanai ieteicama terapija 

Piedzimta sifilisa arstesanai ieteicama terapija 

Profilakse 

Gonoreja (gonorrhoea) 

Etiologija 



Kliniska aina viriesiem 

Kliniska aina sievietem 

Kopiga 

Bernu gonoreja 

kliniska aina viriesiem un sievietem 

Kliniska aina jaundzimusiem 


Mazu meiter;1U gonoreja 

Svaigas gonorejas kliniska aina 

Hroniska gonoreja 

Diagnostikas posmi 

Gonorejas diagnostika 

Diagnostikas metodes 

Bakterioskopiska metode 

Materiala iegusana 


Gonokoku identifikacija 


Bakteriologiska metode 

Lietosanas indikacijas 



Gonokoku identifikacija 

Molekularbiologiskie testi 

33 

38 

43 

Diferencialdiagnostika 

Gonorejas arstesana 

Gonorejas arstesana jaundzimusiem 

Gonorejas profilakse zldaiQiem 

49 

Gonorejas arstesana meitenem 

UrogenitCiICi trihomoniCize (trichomoniasis 

Etiologija 


Patogeneze 

urogenitalis) 

55 


Kliniska aina sievietem un meitenem 

Kliniska aina viriesiem 






Arstesana 

UrogenitCiICi hlamidioze 

Etiologija 



(chlamydiosis urogenitalis) 

58 



Diagnostika 

Testa raksturojums 

T1FR metodes princips 

Testa rezultatu vertesana 

Kritiskie raksturlielumi 

Imunfermentu analizes testi (IFA) 




Molekularbiologiskas metodes 

Polimerazes ~edes reakcija (P~R) 

Testa raksturojums 



Paraugu gatavosana 


C. trachomatis un Neisseria gonorrhoea diagnostika ar DNS 

zondi (GEN PROBE) 

92 93 

1 Metodes cokstucojums

___________ •••••• __ •• _ ••• -. • __ .------ IlIii" , 

~ I 

i 

I 

Izmeklejamais materials smailas kondilomas (condyloma acuminata) 81 

Metodes princips KI"iniska aina 

Diagnostikas algoritms Diagnostika 

Rezultatu vertesana Diferencialdiagnostika 

Diferencialdiagnostika Arstesana 

Urogenitalas hlamidiozes arstesana 67 H IV/AI 05 

Mikoplazmoze (mycoplasmosis) 69 

Etiologija 



KI"iniska aina 






Mikoplazmozes arstesana 

Bakteriala vaginoze 

Etiologija 

(vaginosis bacterialis) 

Yaginalas ekosistemas sal"idzinajums 





Diferencia Id iag nosti ka 

Bakterialas vaginozes arstesana 

Urogenitala kandidamikoze 

Etiologija 


(candidamycosis urogenitalis) 

KI"iniska aina sievietem 

Kllniska aina v"iriesiem 

Diagnostika 

Urogenitalas kandidozes arstesana 

Ozimumorganu puslisede (herpes progenitalis) 

Etiologija 


Herpesa laboratoriskas izmeklesanas metodes 

Diferencialdiag 

Arstesana 

nostika 

94 

71 

72 

74 

75 

77 

79 

80 

Etiologija 




Diagnostika 


Profilakse 

Arstesana 

Virushepatits 

Etiologija 




Diagnostika 


Profilakse 

Arstesana 

Literatura 

seksuali transmisivas slimibas fotoattelos 

___________ 1Il.-, 

J. 95 II. 

81 

82 

83 

84 

89 

96 

97

mi.----------------------- •• ~ 

Literatura 

1. Young H. Quidelines for serological testing for syphilis (2000), Sex. 

Transmit. Inf., vol. 76 (5), p. 403-405. 

2. Laboratory immunology and serology (1992), Neville J. Bryant, 3rd edit., 

serological services Ltd. Toronto, Canada. 

3. Sexually transmitted diseases and AIDS (1996), Stephen A. Morse, Adele 

A. Moreland, King K. Holmes, 2nd edit., Mosby-Wolfe, USA. 

4. Serological diagnosis of syphilis (2000), Commun. Dis. Public Health, 3: 

158-162. 

5. Venericeskije bo!ezl)i (1998), N. Z. Jagovdik, Minsk. 

6. Textbook of diagnostic microbiology (1995), Connie R. Mahon, George 

Manuselis, Jr. Soundars, Philadelphia. 

7. lIustreta rokasgr6mata dermatovenerologij6 (1996), A. Rubins, 

R. GOtmane, D. Sigels, Riga. 

8. Sifiliss (Sekss un slimlbas. 1.da/a) (1998), A. Rubins, S. Rubins, Riga. 

9. Gonoreja. Hlamidioze.Trihomoni6ze (Sekss un slimlbas. 2. dala) (1999) 

A. Rubins, R. GOtmane, S. Rubins, Riga .. 

10. Atlas Philadelphia.f! of infections diseases (1996). vol. V, Churchill Livingstone, :~ 

11. Dermatologie (2000), W. Sterry, R. Paus Thieme, Stuttgart, New York. II 

12. Sexually transmitted diseases (1995), P. K. Taylor, Mosby-Wolfe. 

13. Textbook of dermatology (1998), Rook, Wilkinson, Ebling, vol. 2, vol. 4. 

14. European 

T. M. Lotti. 

handbook of dermatological treatment (1999), A. Katsambas, 

15. Dermatologija un venerologija, II dala. Venerologija. 1975, Riga. 

16. HIV and AIDS (1999), Brucci Paleby, Nathan Clumek, Mosby 

International Ltd. 

17. Diseases of the liver and biliary system (1997), Sheila Sherlock, James 

Dooley Blackwell Science Ltd. 

18. Infekcijas slimlbu rokasgr6mata (1997), I. Mazj6nis, I. Tir6ns, Riga. 

96 

I: 

Ii 

'I 

I: 

,I 

I: 

ill

Kliniska aina. 50% gadljumu D;agnostikas metodes 3 + Patogeneze ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?