Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

IV
Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Stabuļu melodijas žanriski iedalāmas trīs grupās: deju melodijas, dziesmu
pārlikums stabulei un tīri instrumentāli, ar dziesmu vai deju nesaistīti stabules
skaņdarbi, kas no muzikālās uzbūves viedokļa visbiežāk ir 2, 4 vai vairāk taktu
uzbūvju variatīvs virknējums, bet sastopama ari metriski brīva skaņkārtas
atsevišķu pakāpju apspēlēšana.
Vairums A. Jurjāna un E. Melngaija pierakstīto stabuļu melodiju pārstāv
pentahordu kvintā, kam visbiežāk lielā, bet atsevišķos gadfjumos ari mazā terca
pie pamatnes. Šis melodijas var izspēlēt uz stabules ar vismaz 4 skaņas
caurumiņiem; tātad vissenākā kaula stabule Latvijā (skat. tālāk) pēc savas
uzbūves bijusi piemērota šādu melodiju spēlēšanai.
Sastopamas ari plašāka, visbiežāk sekstas apjoma melodijas, kurās nereti ir
slēptās harmonijas iezīmes un ievadtonis. Šis melodijas var izspēlēt uz
stabules ar vismaz 6 skaņas caurumiņiem; tātad koka stabules, kas glabājas
valsts muzejos un kam Iielākajai daļai ir 6-7 skaņas caurumiņi, ir piemērotas šo
melodiju atskaņošanai.
V
Stabule galvenokārt ir ganu un piequļnieku instruments. Daudzskaitlīgas
liecības tam atrodam dainu materiālā:
Stabuliti stabulēju,
Tēva zirgus ganidams;
Saplīst mana stabulīte,
Pazüd tēva kumelinš.
,
Par to liecina ari ticējumi:
LO 30189
Skripka ir nu vaIna, kūkle nu Dīva, garmanika nu cītumnīka,
stabule nu gana, bubeniņš nu suņa. (LTT 21375)
124