Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Mūzikas instrumentu sistemātikas teorija un metodes
no flare "pūst" un percussionalia - no percutere "sist". Tādējādi redzams, ka
klasificēšana nav veikta pēc viena kritērija, un kopumā shēma nav loģiska.
Viduslaiku uzskatiem par mūzikas instrumentiem pārsvarā piemīt reliģisku,
teorētisku, no praktiskās muzicēšanas atrautu koncepciju raksturs. Traktātos
pieminēti tikai antīkie vai bībeliskie instrumenti, pavisam apejot tajā laikā
lietotos. Tomēr jau kopš renesanses sākuma uzskatos par instrumentiem
pastiprinās humānistiska ievirze; tos sāk aplūkot kā noteiktai sabiedrībai vai
reģionam raksturīgus muzicēšanas rīkus, kurus lieto laužu priecēšanai un
Dieva slavināšanai.
Lai gan agrīnie kristiešu teologi reizēm uzsvēra radišanas vienotību un
nemēģināja iedalīt instrumentus, pret kuriem attiecās tikai visā to kopumā,
lielākā dala viduslaiku autoru grupēja instrumentus, balstoties uz Boēcija
piedāvāto mūzikas garīgo, kosmoloģisko koncepciju. Izvēlētie iedališanas
kritēriji mēdza būt morfoloģiskie aspekti vai skaņas ierosināšanas veids. Sākot
ar renesanses laiku, klasifikācijas principi paplašinājās un ietvēra mehānikas,
skaņojurna, izpildījuma prakses, kā ari vēsturiskā faktora un sociālās funkcijas
aspektus. Visnovatoriskākās klasifikācijas shēmas radīja Johanness de Groheo
(ap 1280. g.), Sebastiāns Firdungs (dzimis 1465. g.), Džozefo Carlino (1570.-
1590. g.) un Mihaēls Pretorijs (viņa darbu datē ar 1619, g.). Tā Groheo,
apstrīdēdams Boēcija piedāvāto mūzikas klasifikāciju, interesējās par
praktiskās muzicēšanas aspektiem savā vidē; vinš ieteica nemt vērā reālo
, ,
muzicēšanas praksi, ari klasificējot mūzikas instrumentus. 16.-17. gadsimta
autoriem raksturigi jau diezgan kompleksi instrumentu pētījumi, tomēr
iedalijuma kritēriji skaidri atspoqu]o tā laika muzikāli teorētisko domu. Savās
klasifikācijās minētie autori pamatā atsaucās uz grieķu vai romiešu modeļiern.
Firdungs iedala instrumentus saskaņā ar Boēcija modeli stigu, pūšamajos un
sitamajos. Carlino, pēc aristoteliskās tradīcijas klasificēdams instrumentus
dabīgajos un mākslīgajos, tos tālāk iedala pūšamajos, stigu un sitamajos kā tas
ir Porfīrija modeiī' Stigu un pūšamos instrumentus vinš tālāk iedala morfoloģiski,
bet sitamos - atkarībā no izgatavošanas rnateriāla. Šķiet, ka Car1ino pirmais
14