LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
1 cm<br />
Hematīts no Biržu karjera<br />
Jēkabpils apkārtnē.<br />
HEMATĪTS<br />
(grieķu hematos – asinis)<br />
Fe 2 O 3<br />
Krāsa. Tumšpelēks, bieži ar sarkanīgu toni. Zemjainos agregātos<br />
tumši ķiršsarkans.<br />
Optiskās īpašības. Puscaurspīdīgs <strong>un</strong> necaurspīdīgs. Spīdums<br />
metālisks, pavājš.<br />
Svītras krāsa. Ķiršsarkana.<br />
Blīvums. 5,1.<br />
Skaldnība. Slikta. Zvīņainie agregāti dalās sīkās plātnītēs.<br />
Cietība. 5,5–6,5.<br />
Kristālu forma, agregāti. Kristāli sešstūra plāksnīšu veidā<br />
ir reti. Biežāk sīkkristāliskas <strong>un</strong> lielkristāliskas masas, lāseņi. Arī<br />
sīkkristāliski, zvīņaini <strong>un</strong> zemjaini agregāti, kā poru aizpildījums<br />
kvarcītos <strong>un</strong> smilšakmeņos.<br />
Trigonālā singonija.<br />
Izcelsme, atradnes. Ļoti daudzveidīgos apstākļos. Ir viena no<br />
galvenajām sastāvdaļām dzelzs kvarcītos, kas Krievijā pie Kurskas<br />
veido pasaulē lielāko dzelzs rūdas atradni. Veidojas dažādos<br />
hidrotermālos procesos – kopā ar kvarcu <strong>un</strong> epidotu.<br />
Latvijā sastopams zemjainu agregātu <strong>un</strong> graudainu garozu<br />
veidā dolomītu kavernās kopā ar kalcītu.<br />
Diagnostika. Pēc krāsas, ļoti raksturīgās svītras krāsas, blīvuma.<br />
Kolekcijām. Izskatīgi paraugi ir no kavernoziem dolomītiem,<br />
kur hematīts atrodams kā uzsūbējumi <strong>un</strong> garoziņas <strong>un</strong> asociē ar<br />
skaistiem kalcīta kristāliem. Atrodami arī ķiršsarkani ar hematītu<br />
piesātināta smilšakmens paraugi.<br />
M I N E R Ā L I<br />
5 mm<br />
Kalcīts. No Dārzciema dolomīta karjera pie Gaujienas.<br />
KALCĪTS<br />
(latīņu kalk – kaļķis;<br />
apdedzinot kalcīta iežus iegūst kaļķi)<br />
Ca[CO 3 ]<br />
Krāsa. Bezkrāsas, balts vai viegli ietonēts dzeltenā, brūnā, rozā<br />
zilganā u.c. krāsās. Krāsojumu piešķir mehāniski <strong>un</strong> izomorfi<br />
piejaukumi.<br />
Optiskās īpašības. Caurspīdīgs vai dūmakains ar stiklainu<br />
spīdumu. Gaismai ejot caur kalcīta kristālu, stars sadalās divos<br />
savstarpēji perpendikulārās plaknēs polarizētos gaismas staros.<br />
To laušanas koeficienti kalcītā ir krasi atšķirīgi. Tāpēc , vērojot caur<br />
pietiekoši biezu kalcīta skaldnības atlūzu, attēls dubultojas.<br />
Blīvums. 2,7.<br />
Skaldnība. Laba 3 plaknēs, kas veido romboedru (kā sašķiebts<br />
kubs).<br />
Cietība. 3 (Mosa skalas minerāls).<br />
Kristālu forma, agregāti. Trīsstūra <strong>un</strong> sešstūra prizmas,<br />
bipiramīdas <strong>un</strong> tām līdzīgas formas (skalenoedri, romboedri).<br />
Bieži drūzās, blīvas masas (kaļķakmeņos), staraini agregāti,<br />
garoziņas, lāseņi – alu <strong>un</strong> avotu nogulumos. Irdeni saldūdens<br />
kaļķi – ezeru <strong>un</strong> purvu nogulās.<br />
Trigonālā singonija.<br />
Izcelsme, atradnes. Kalcīts ir vienīgais kaļķakmeņu<br />
sastāva minerāls. Parastākais zemas <strong>un</strong> vidējas temperatūras<br />
hidrotermālo dzīslu minerāls.<br />
Izgulsnējas virsmas apstākļos no cieta ūdens (saldūdens kaļķi,<br />
lāseņi):<br />
Ca(HCO 3 ) 2 –>CaCO 3 + H 2 O + CO 2<br />
šķīdumā<br />
Latvijā – perma sistēmas kaļķakmeņos Dienvidkurzemē,<br />
saldūdens kaļķiežos šūnakmeņos, ledāja atnestajos oļos (silūra<br />
<strong>un</strong> ordivika sistēmu kaļķakmeņi, bieži ar fosīlijām), drūzas<br />
dolomītu kavernās, lāseņi alās, patiltēs <strong>un</strong> pagrabos.<br />
Diagnostika. Nosakāms pēc aktīvās reakcijas ar atšķaidītu<br />
(5–10%) HCl, raksturīgās skaldnības <strong>un</strong> kristālu formām. Pēc<br />
ķīmiskajām īpašībām kalcītam ļoti līdzīgs ir minerāls ar tādu pašu<br />
formulu, bet atšķirīgu kristāla uzbūvi – aragonīts. Tas mēdz veidot<br />
lāseņus alās <strong>un</strong> kopā ar organisko konhiolīnu ietilpst gliemju<br />
1