LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Atsegums Apes dolomīta karjerā. Dolomīts. Apes dolomīta karjerā.<br />
gada revolucionāriem Rīgas Grīziņkalnā.<br />
No avotiem <strong>un</strong> lēni izplūstošiem pazemes ūdeņiem<br />
ilgstošākā nogulsnēšanās gaitā veidojas blīvāks kaļķiezis –<br />
travertīns. No šā ieža sastāv daudzveidīgie karsta alu lāseņi –<br />
stalaktīti, stalagmīti u.c. Itālijas avotu travertīns ir izmantots<br />
senās Romas būvju, kā arī mūsu Brīvības pieminekļa<br />
celtniecībā.<br />
Ķīmiskas izcelsmes<br />
nogulumieži. Evaporīti<br />
Ar nosaukumu evaporīti apzīmē iežus, kas veidojušies<br />
minerāliem izgulsnējoties no piesātinātiem šķīdumiem.<br />
Labvēlīgi evaporītu veidošanās apstākļi ir sausa (arīda) klimata<br />
apstākļos, kur ūdens iztvaikošana ir ievērojamā pārsvarā pār<br />
nokrišņiem.<br />
Evaporīti nogulsnējas sālsezeros, jūru līčos <strong>un</strong> lagūnās, kā arī<br />
sauszemē no gr<strong>un</strong>tsūdeņiem.<br />
Parastākā minerālu izgulsnēšanās secība šķīdumam kļūstot<br />
koncentrētākam ir sekojoša:<br />
kalcīts, dolomīts, anhidrīts, ģipsis, citi sulfāti, halīts, kālija<br />
<strong>un</strong> magnija sāļi.<br />
Nogulsnēšanās procesa gaitā baseina ūdeņu sāļu<br />
sastāvs mainās. Ūdenim iztvaikojot no šķīduma izgulsnējas<br />
vienas sastāvdaļas, <strong>un</strong> attiecīgi pieaug citu īpatsvars <strong>un</strong><br />
koncentrācija.<br />
Eksistē ģeoloģiskās liecības par milzīgiem <strong>un</strong> ilgstoši<br />
pastāvējušiem evaporītu nogulsnēšanās baseiniem pēdējā<br />
gadu miljarda gaitā (kopš vēlīnā proterozoja).<br />
Zem Meksikas līča <strong>un</strong> Floridas ir krīta sistēmas sāļu nogulumi<br />
2000 metru biezumā. Zem Nāves jūras evaporītu slāņkopas<br />
biezums ir 4000 m <strong>un</strong> nogulsnēšanās (kas turpinās ) ir sākusies<br />
pliocēna periodā. Eiropas centrālās daļas perma perioda<br />
Cehšteina jūrā nogulsnēto evaporītu nogulumu platība sasniedz<br />
250000 km 2 , bet biezums lielā daļā šā baseina teritorijas<br />
ir tuvs 500 metriem. Ziemeļamerikā, uz A no Lielajiem ezeriem<br />
I E Ž I<br />
2 cm<br />
ģipšakmens <strong>un</strong> anhidrīta slāņkopas aizņem 260000 km 2 platību<br />
<strong>un</strong> to biezums ir līdz 450m.<br />
Latvijā evaporītu nogulumi ir augšdevona Salaspils svītas<br />
ģipšakmeņi. Tie radušies no anhidrīta, kas izgulsnējies seklās<br />
jūras lagūnās karsta <strong>un</strong> sausa ekvatoriāla klimata apstākļos.<br />
Ģipsis veidojies anhidrīta hidratācijas <strong>un</strong> pārkristalizēšanās<br />
procesā zemes dzīlēs (epiģenētiski).<br />
Sauriešu ģipšakmens karjerā var novērot skaistus balta,<br />
dzeltenīga <strong>un</strong> rozā šķiedru ģipša, kā arī brūnganus plātņu<br />
ģipša slāņus, kas mijas ar dolomīta <strong>un</strong> merģeļa slāņiem.<br />
Lielākā daļa Latvijas dolomītu veidojušies no sākotnēji jūrās<br />
izgulsnētiem kaļķakmeņiem. Domājams, ka dolomitizācija<br />
noritējusi zemes dzīlēs zem sāļu jūru ūdeņiem. Sāļo pazemes<br />
ūdeņu ietekmē norisinājušies jonu apmaiņas <strong>un</strong> minerālu<br />
aizvietošanās (metasomatisma) procesi:<br />
2Ca[CO] 3 +Mg 2+ –>CaMg[CO 3 ] 2 +Ca 2+<br />
Rezultātā Latvijas dolomīti uzskatāmi par daļēji organogēnas,<br />
daļēji ķīmiskas izcelsmes iežiem. Dolomīti galvenokārt<br />
sastopami augšdevona nogulumos plašās teritorijās Latvijas<br />
centrālajā <strong>un</strong> dienvidu daļā. Tie ir īpaši perspektīvs materiāls<br />
būvmateriālu (šķembu, cementa) ražošanas paplašināšanai.<br />
3
Change language