03.07.2013 Views

LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde

LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde

LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Nosaukums Formula Piemērs<br />

Vienkāršas vielas<br />

(tīrradņi)<br />

C dimants<br />

Sulfīdi FeS 2 pirīts<br />

Halogenīdi NaCl halīts<br />

Oksīdi <strong>un</strong><br />

hidroksīdi<br />

Titanāti, tantalāti,<br />

niobāti<br />

TiO 2<br />

rutils<br />

Fe[TiO 3 ] ilmenīts<br />

Nitrāti Na[NO 3 ] nitratīns<br />

Karbonāti Ca[CO 3 ] kalcīts<br />

Sulfāti Ca[SO 4 ] anhidrīts<br />

Hromāti,<br />

volframāti,<br />

molibdāti<br />

Fosfāti, arsenāti,<br />

vanadāti<br />

Pb[CrO 4 ] krokoīts<br />

Ca 5 [(PO 4 ) 3 (OH,F)] apatīts<br />

Borāti Na 2 [B 4 O 5 (OH) 4 ].8H2O boraks<br />

Silikāti <strong>un</strong><br />

alumosilikāti<br />

– salu silikāti Fe 3 Al 2 [SiO 4 ] 3 almandīns<br />

– gredzenveida<br />

silikāti<br />

Be 3 Al 2 [Si 6 O 18 ] berils<br />

– ķēžu silikāti CaMg[Si 2 O 6 ] diopsīds<br />

– lenšu silikāti Ca 2 (Mg,Fe) 5 [Si 8 O 22 ](OH) 2 aktinolīts<br />

– slāņu silikāti Mg 3 [Si 4 O 10 ](OH) 2 talks<br />

– karkasa silikāti Na[AlSi 3 O 8 ] albīts<br />

Organiskās vielas C 10 H 16 O dzintars<br />

MINERĀLU ĪPAŠĪBAS<br />

Krāsa<br />

Tā ir visuzskatāmākā, visvieglāk nosakāmā, bet arī visviltīgākā<br />

no minerālu īpašībām.<br />

Izšķir vairākus minerālu krāsojuma tipus. Visbiežāk intensīvu<br />

krāsojumu rada elementi – hromofori. Tie var ietilpt minerāla<br />

sastāvā (parādās formulas pierakstā) vai arī būt piemaisījuma<br />

veidā.<br />

Elementiem hromoforiem nav līdz galam aizpildīta elektronu<br />

d orbīta. Izplatītākie hromofori <strong>un</strong> parastākās to radītās krāsas<br />

ir sekojoši:<br />

Titāns – Ti 3+ – violets<br />

Vanādijs – V4+ – zils, V 3+ – zaļš, V2+ – violets<br />

Hroms – Cr6+ – dzeltens <strong>un</strong> oranžs, Cr3+ – zaļš <strong>un</strong> violets<br />

Mangāns – Mn7+ – sarkanviolets, Mn6+ – zaļš, Mn2+ – sārts<br />

Dzelzs – Fe3+ – sarkans <strong>un</strong> brūns, Fe2+ – zaļš <strong>un</strong> dzeltens<br />

2+ 3+ 2+ Kobalts – Co(H O) – aveņsārts, Co ,Co – zils<br />

2 6<br />

Niķelis – Ni2+ , ar ūdeni – zaļš, bez ūdens – dzeltens<br />

Varš – Cu2+ – zils <strong>un</strong> zaļš<br />

Krāsojums veidojas, gaismai ejot caur kristālu režģi. To rada<br />

gaismas viļņu interference elektronu apvalkos.<br />

Atsevišķos gadījumos minerāli ir koši krāsoti arī tad,<br />

ja tie nesatur hromoforus (lazurīts, amazonīts, eidialīts,<br />

halīts (dažreiz), sērs u.c.).<br />

M I N E R Ā L I<br />

Šajos gadījumos gaisma interferē kristāliskā režģa krāsojuma<br />

centros, kurus rada nevis viens atsevišķs elements, bet tieši<br />

kristāliskā režģa īpatnības.<br />

Vēl citos gadījumos minerāliem raksturīga krāsaina irizācija –<br />

vizuļojums, plankumi, nenoteikti laukumi. Kā piemērus var<br />

minēt opālu, labradoru u.c. Te gaisma interferē kristālos esošās<br />

neviendabīgās virsmās (kā labradorā) vai minerālu veidojošos<br />

plānos vielas slānīšos (kā opālā, kur mikroskopiskas lodītes<br />

sakārtotas slāņos kā pseidokristāliskā režģī).<br />

Krāsojums ir ļoti viltīgs, jo ārkārtīgi niecīgs hromofora vai<br />

krāsojuma centrus radoša elementa piejaukums var izraisīt<br />

intensīvu krāsojumu – kā Cr – aveņsārto rubīnu <strong>un</strong> koši zaļo smaragdu<br />

vai Fe – violeto ametistu <strong>un</strong> dzelteno citrīnu.<br />

Košā, zilzaļā amazonīta krāsa ilgu laiku bija neizprotama, jo<br />

pat ar jutīgām analīzes metodēm neizdevās atrast vainīgo elementu.<br />

Tikai salīdzinoši nesen ir noskaidrots, ka krāsas izraisītāji ir<br />

krāsojuma centri, kas veidojas svina klātbštnē, bet nepieciešama<br />

arī citu elementu, iespējams, stroncija, zināma koncentrācija.<br />

Optiskās īpašības<br />

Stingri ņemot, arī krāsa ir optiska īpašība, bet šoreiz mēs par<br />

tādām uzskatisim – caurspīdīgumu, dzidrumu <strong>un</strong> spīdumu.<br />

Caurspīdīgums ir atkarīgs no minerāla vielas īpašībām <strong>un</strong><br />

piemaisījumiem. Caurspīdīgs minerāls laiž cauri lielāko daļu uz<br />

tā krītošās gaismas. Puscaurspīdīgs minerāls laiž cauri tikai nelielu<br />

daļu, <strong>un</strong> to, ka gaisma minerālam iet cauri, var redzēt tikai<br />

plānās minerāla sloksnītēs vai asās šķautnēs. Necaurspīdīgs –<br />

tātad tāds, kam caurejošu gaismu ar neapbruņotu aci nevar<br />

saskatīt.<br />

Caurspīdīgie minerāli var būt dzidri <strong>un</strong> duļķaini.<br />

Duļķainumu izraisa mikroskopiski ieslēgumi, sīki pūslīši, plaisi-<br />

ņas u.tml. Ja duļķainums ir vienmērīgs <strong>un</strong> blīvs, tad mēdz<br />

teikt, ka minerāls ir pienains, jeb pienaini duļķains.<br />

Spīdums ir atkarīgs no divām savstarpēji saistītām minerāla<br />

īpašībām – spējas atstarot uz tā krītošo gaismu <strong>un</strong> spējas<br />

lauzt tajā nonākušos gaismas starus. Ērtības labad izšķir četrus<br />

nosacītus spīduma veidus – stiklainu, dimanta, pusmetālisku<br />

<strong>un</strong> metālisku.<br />

Stiklains (stikla) spīdums ir minerāliem, kam tikai neliela<br />

daļiņa krītošās gaismas tiek no virsmas atstarota. Arī gaismas<br />

laušana nav spēcīga <strong>un</strong> tāpēc nenotiek ievērojama atstarošanās<br />

no iekšējām virsmām. Stiklains spīdums lielākoties piemīt<br />

caurspīdīgiem <strong>un</strong> puscaurspīdīgiem minerāliem, bet var būt arī<br />

necaurspīdīgiem.<br />

Dimanta spīdums ir minerāliem, kam lielāka daļa gaismas<br />

tiek no virsmas atstarota, <strong>un</strong> spēcīgākas staru laušanas dēļ kļūst<br />

vairāk virsmu kristāla iekšienē, kas gaismu atstaro. Gaismai ir<br />

grūtāk pārvarēt robežu gaiss – caurspīdīgais minerāls, <strong>un</strong> tāpēc<br />

ir vairāk spožu atspīdumu.<br />

Pusmetāliskais spīdums pēc atstarošanas spējas ir tāds<br />

pat vai nedaudz spēcīgāks kā dimanta, bet tas piemīt tikai<br />

necaurspīdīgiem minerāliem.<br />

Metāliskais spīdums piemīt necaurspīdīgiem minerāliem,<br />

<strong>un</strong> tie izskatās pēc metāla gabaliņiem.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!