LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Nosaukums Formula Piemērs<br />
Vienkāršas vielas<br />
(tīrradņi)<br />
C dimants<br />
Sulfīdi FeS 2 pirīts<br />
Halogenīdi NaCl halīts<br />
Oksīdi <strong>un</strong><br />
hidroksīdi<br />
Titanāti, tantalāti,<br />
niobāti<br />
TiO 2<br />
rutils<br />
Fe[TiO 3 ] ilmenīts<br />
Nitrāti Na[NO 3 ] nitratīns<br />
Karbonāti Ca[CO 3 ] kalcīts<br />
Sulfāti Ca[SO 4 ] anhidrīts<br />
Hromāti,<br />
volframāti,<br />
molibdāti<br />
Fosfāti, arsenāti,<br />
vanadāti<br />
Pb[CrO 4 ] krokoīts<br />
Ca 5 [(PO 4 ) 3 (OH,F)] apatīts<br />
Borāti Na 2 [B 4 O 5 (OH) 4 ].8H2O boraks<br />
Silikāti <strong>un</strong><br />
alumosilikāti<br />
– salu silikāti Fe 3 Al 2 [SiO 4 ] 3 almandīns<br />
– gredzenveida<br />
silikāti<br />
Be 3 Al 2 [Si 6 O 18 ] berils<br />
– ķēžu silikāti CaMg[Si 2 O 6 ] diopsīds<br />
– lenšu silikāti Ca 2 (Mg,Fe) 5 [Si 8 O 22 ](OH) 2 aktinolīts<br />
– slāņu silikāti Mg 3 [Si 4 O 10 ](OH) 2 talks<br />
– karkasa silikāti Na[AlSi 3 O 8 ] albīts<br />
Organiskās vielas C 10 H 16 O dzintars<br />
MINERĀLU ĪPAŠĪBAS<br />
Krāsa<br />
Tā ir visuzskatāmākā, visvieglāk nosakāmā, bet arī visviltīgākā<br />
no minerālu īpašībām.<br />
Izšķir vairākus minerālu krāsojuma tipus. Visbiežāk intensīvu<br />
krāsojumu rada elementi – hromofori. Tie var ietilpt minerāla<br />
sastāvā (parādās formulas pierakstā) vai arī būt piemaisījuma<br />
veidā.<br />
Elementiem hromoforiem nav līdz galam aizpildīta elektronu<br />
d orbīta. Izplatītākie hromofori <strong>un</strong> parastākās to radītās krāsas<br />
ir sekojoši:<br />
Titāns – Ti 3+ – violets<br />
Vanādijs – V4+ – zils, V 3+ – zaļš, V2+ – violets<br />
Hroms – Cr6+ – dzeltens <strong>un</strong> oranžs, Cr3+ – zaļš <strong>un</strong> violets<br />
Mangāns – Mn7+ – sarkanviolets, Mn6+ – zaļš, Mn2+ – sārts<br />
Dzelzs – Fe3+ – sarkans <strong>un</strong> brūns, Fe2+ – zaļš <strong>un</strong> dzeltens<br />
2+ 3+ 2+ Kobalts – Co(H O) – aveņsārts, Co ,Co – zils<br />
2 6<br />
Niķelis – Ni2+ , ar ūdeni – zaļš, bez ūdens – dzeltens<br />
Varš – Cu2+ – zils <strong>un</strong> zaļš<br />
Krāsojums veidojas, gaismai ejot caur kristālu režģi. To rada<br />
gaismas viļņu interference elektronu apvalkos.<br />
Atsevišķos gadījumos minerāli ir koši krāsoti arī tad,<br />
ja tie nesatur hromoforus (lazurīts, amazonīts, eidialīts,<br />
halīts (dažreiz), sērs u.c.).<br />
M I N E R Ā L I<br />
Šajos gadījumos gaisma interferē kristāliskā režģa krāsojuma<br />
centros, kurus rada nevis viens atsevišķs elements, bet tieši<br />
kristāliskā režģa īpatnības.<br />
Vēl citos gadījumos minerāliem raksturīga krāsaina irizācija –<br />
vizuļojums, plankumi, nenoteikti laukumi. Kā piemērus var<br />
minēt opālu, labradoru u.c. Te gaisma interferē kristālos esošās<br />
neviendabīgās virsmās (kā labradorā) vai minerālu veidojošos<br />
plānos vielas slānīšos (kā opālā, kur mikroskopiskas lodītes<br />
sakārtotas slāņos kā pseidokristāliskā režģī).<br />
Krāsojums ir ļoti viltīgs, jo ārkārtīgi niecīgs hromofora vai<br />
krāsojuma centrus radoša elementa piejaukums var izraisīt<br />
intensīvu krāsojumu – kā Cr – aveņsārto rubīnu <strong>un</strong> koši zaļo smaragdu<br />
vai Fe – violeto ametistu <strong>un</strong> dzelteno citrīnu.<br />
Košā, zilzaļā amazonīta krāsa ilgu laiku bija neizprotama, jo<br />
pat ar jutīgām analīzes metodēm neizdevās atrast vainīgo elementu.<br />
Tikai salīdzinoši nesen ir noskaidrots, ka krāsas izraisītāji ir<br />
krāsojuma centri, kas veidojas svina klātbštnē, bet nepieciešama<br />
arī citu elementu, iespējams, stroncija, zināma koncentrācija.<br />
Optiskās īpašības<br />
Stingri ņemot, arī krāsa ir optiska īpašība, bet šoreiz mēs par<br />
tādām uzskatisim – caurspīdīgumu, dzidrumu <strong>un</strong> spīdumu.<br />
Caurspīdīgums ir atkarīgs no minerāla vielas īpašībām <strong>un</strong><br />
piemaisījumiem. Caurspīdīgs minerāls laiž cauri lielāko daļu uz<br />
tā krītošās gaismas. Puscaurspīdīgs minerāls laiž cauri tikai nelielu<br />
daļu, <strong>un</strong> to, ka gaisma minerālam iet cauri, var redzēt tikai<br />
plānās minerāla sloksnītēs vai asās šķautnēs. Necaurspīdīgs –<br />
tātad tāds, kam caurejošu gaismu ar neapbruņotu aci nevar<br />
saskatīt.<br />
Caurspīdīgie minerāli var būt dzidri <strong>un</strong> duļķaini.<br />
Duļķainumu izraisa mikroskopiski ieslēgumi, sīki pūslīši, plaisi-<br />
ņas u.tml. Ja duļķainums ir vienmērīgs <strong>un</strong> blīvs, tad mēdz<br />
teikt, ka minerāls ir pienains, jeb pienaini duļķains.<br />
Spīdums ir atkarīgs no divām savstarpēji saistītām minerāla<br />
īpašībām – spējas atstarot uz tā krītošo gaismu <strong>un</strong> spējas<br />
lauzt tajā nonākušos gaismas starus. Ērtības labad izšķir četrus<br />
nosacītus spīduma veidus – stiklainu, dimanta, pusmetālisku<br />
<strong>un</strong> metālisku.<br />
Stiklains (stikla) spīdums ir minerāliem, kam tikai neliela<br />
daļiņa krītošās gaismas tiek no virsmas atstarota. Arī gaismas<br />
laušana nav spēcīga <strong>un</strong> tāpēc nenotiek ievērojama atstarošanās<br />
no iekšējām virsmām. Stiklains spīdums lielākoties piemīt<br />
caurspīdīgiem <strong>un</strong> puscaurspīdīgiem minerāliem, bet var būt arī<br />
necaurspīdīgiem.<br />
Dimanta spīdums ir minerāliem, kam lielāka daļa gaismas<br />
tiek no virsmas atstarota, <strong>un</strong> spēcīgākas staru laušanas dēļ kļūst<br />
vairāk virsmu kristāla iekšienē, kas gaismu atstaro. Gaismai ir<br />
grūtāk pārvarēt robežu gaiss – caurspīdīgais minerāls, <strong>un</strong> tāpēc<br />
ir vairāk spožu atspīdumu.<br />
Pusmetāliskais spīdums pēc atstarošanas spējas ir tāds<br />
pat vai nedaudz spēcīgāks kā dimanta, bet tas piemīt tikai<br />
necaurspīdīgiem minerāliem.<br />
Metāliskais spīdums piemīt necaurspīdīgiem minerāliem,<br />
<strong>un</strong> tie izskatās pēc metāla gabaliņiem.