LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
LATVIJAS MINERĀLI un IEŽI - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
asti ir slāniski, lai gan mēdz būt arī masīvi. Amfibolītos bieži<br />
sastopams biotīts, kvarcs, reizēm epidots. Amfibolīti veidojas<br />
no bāziskiem magmatiskiem iežiem vai nogulumiežiem –<br />
merģeļiem. Amfibolītam veidojoties no porfīrveidīga dolerīta<br />
ieža uzbūve var maz mainīties <strong>un</strong> to viegli sajaukt ar<br />
nepārveidotu magmatisko iezi. Ragmānis ir aizvietojis augīta<br />
fenokristālus, bet saglabājis to sākotnējo formu. Šādu ragmāņa<br />
pseidomorfozi sauc par uralītu. Latvijā, <strong>un</strong>, jo īpaši, Vidzemē,<br />
bieži ir atrodami savdabīga amfibolīta, uralīta porfirīta,<br />
laukakmeņi <strong>un</strong> oļi, ko ledājs ir atnesis no Dienvidsomijas.<br />
Amfibolīti mēdz būt ļoti sīksti <strong>un</strong> izturīgi skaldot, jo garenie<br />
amfibolu kristāliņi ar galiem ieaugot viens otrā veido grūti<br />
plīstošu ieža karkasu.<br />
GNEISI<br />
1,5 cm<br />
Amfibolīts – uralīta porfirīts. No Ķoņu karjera pie Rūjienas. Gneiss. No laukakmens Ramatas pagastā, Ziemeļvidzemē.<br />
Starp kristāliskajiem slānekļiem <strong>un</strong> gneisiem nav krasas<br />
robežas. Kopumā ņemot, gneisi ir lielkristāliskāki. Vizlas to<br />
sastāvā parasti nav vairāk par 1/3. Tā rezultātā gneisi, lai arī<br />
tiem ir slāniska uzbūve, skaldot veido neregulāras, nedaudz<br />
saplacinātas atlūzas (slānekļi veido plātnītes). Gneisu sastāva<br />
minerāli ir laukšpati <strong>un</strong> kvarcs; arī ragmānis, vizlas, almandīns.<br />
Gneisi veidojas no smilts iežiem <strong>un</strong> skābajiem vulkanītiem.<br />
Raksturīgās, ar tumšajiem (biotītu, ragmāni) <strong>un</strong> gaišajiem (kvarcu,<br />
laukšpatu) minerāliem bagātinātās, joslas radušās vielai<br />
diferencējoties ilgstošā metamorfisma procesā.<br />
Prekembrija vairogos ir izplatīti gneisi, kam slāniskums ir<br />
mazāk izteikts. Kvarca <strong>un</strong> laukšpatu graudi ir deformēti, plaisaini,<br />
ar aplauztām šķautnēm. Šie ieži ir diezgan viendabīgi<br />
<strong>un</strong> pirmajā acu uzmetienā atgādina granītu. Domā, ka tie<br />
veidojušies ilgstošā <strong>un</strong> vairākkārtējā granītu metamorfismā.<br />
Tos sauc par granītgneisiem.<br />
Gneisi <strong>un</strong> granītgneisi veido lielāko daļu Latvijas<br />
laukakmeņu. Ilgstoši atrodoties purvainā vietā vai zem mitras<br />
meža zemsedzes gneisi ir pakļauti dēdēšanai. Neizturīgākie<br />
minerāli sadalās, bet palikušās izturīgāko minerālu joslas <strong>un</strong><br />
laukumi veido dažādas fantāziju rosinošas formas. Dēdējušu<br />
gneisu laukakmeņi ir īpaši iecienīti daiļdārzu dekorēšanai.<br />
I E Ž I<br />
2 cm<br />
MIGMATĪTI<br />
Kopā ar gneisiem ir sastopami ieži, kuros starp gneisam<br />
raksturīgajām slāniskuma joslām ir biezākas gaiša granītiska<br />
materiāla joslas. Šo joslu granīts ir masīvs, viendabīgs <strong>un</strong> krasi<br />
norobežots no blakus ieža.<br />
Dominē uzskats, ka granītiskā materiāla joslas radušās<br />
kūstot tām gneisa slāniskuma joslām, kurās ir vairāk gaistošo<br />
vielu saturošo minerālu. Šādus joslotus iežus sauc par<br />
migmatītiem. Migmatītu joslas bieži ir sarežģīti izlocītas, kas<br />
izskaidrojams ar dažāda plastiskuma joslu atšķirīgu uzvedību<br />
deformāciju procesos.<br />
Migmatīti uzskatāmi par jauktas, magmatiski metamorfas,<br />
izcelsmes iežiem. Eksistē arī t.s. ēnu migmatīti, kur granītā<br />
no sākotnējā gneisa slāniskuma palikušas vairs tikai neskaidras<br />
<strong>un</strong> izplūdušas tumškrāsaino minerālu nedaudz lielākas<br />
koncentrācijas joslas.<br />
Ēnu migmatīti pēc būtības ir magmatiski ieži. Šeit sākotnējais<br />
gneiss ir izkusis, bet netiekot pārvietots, atkal kristalizējies.<br />
Gan gneisos, gan migmatītos ir novērojamas metasomatisma<br />
pazīmes. Piemēram, sākotnējo minerālu aizvietošanās ar<br />
kālija laukšpatiem gar plaisu <strong>un</strong> joslu virsmām. Metasomatisms<br />
nozīmē ķīmiskā sastāva izmaiņu (aizvietošanās reakcijas) norisi<br />
iezī bez radikālām ieža uzbūves pārvērtībām. Iespējams, ka<br />
daļa pegmatītu dzīslu <strong>un</strong> migmatītu granītisko joslu reģionālā<br />
metamorfisma iežos ir metasomatisma rezultāts.<br />
Dinamiskā<br />
metamorfisma ieži<br />
No šīs grupas izplatītākie ir Zemes dziļumos veidojušies<br />
dinamiskā metamorfisma ieži – kataklazīti, milonīti, fillonīti,<br />
acainie gneisi.<br />
Milzīgais spiediens dzīlēs nodrošina starpatomu saišu<br />
neizzušanu deformējoties <strong>un</strong> dezintegrējoties minerālu kristāliem.<br />
Tāpēc šie ieži ir cieti <strong>un</strong> blīvi, ar raksturīgām slāniskām<br />
tekstūrām.<br />
3
Change language