2.TEMATS DISPERSĀS SISTĒMAS Temata apraksts ... - DZM
2.TEMATS DISPERSĀS SISTĒMAS Temata apraksts ... - DZM
2.TEMATS DISPERSĀS SISTĒMAS Temata apraksts ... - DZM
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
18<br />
JoDA ŠĶĪŠAnA DAŽāDoS ŠĶĪDInāTāJoS<br />
Darba izpildes laiks 15 minūtes K_10_DD_02_02<br />
Mērķis<br />
Pilnveidot izpratni par vielu šķīšanu dažādos šķīdinātājos.<br />
Sasniedzamais rezultāts<br />
Secina par vielu šķīšanas iespējamību dažādos šķīdinātājos, novērojot joda<br />
šķīšanu dažādos šķīdinātājos.<br />
Darba piederumi, vielas<br />
Jods 6 g, porcelāna piesta ar piestalu, 50 ml destilēta ūdens, 50 ml etilspirta,<br />
50 ml heksāna, trīs mērcilindri 100 ml, skalpelis vai polimērmateriāla karotīte, trīs<br />
stikla nūjiņas.<br />
Vizuālais materiāls K_10_DD_02_VM2.<br />
Darba gaita<br />
1. Jodu porcelāna piestā saberž smalkā pulverī un apmēram vienādus daudzumus<br />
pārnes trīs100 ml mērcilindros.<br />
2. Pirmajā mērcilindrā tam pielej 50 ml<br />
destilēta ūdens, otrajā – 50 ml etilspirta,<br />
bet trešajā – 50 ml heksāna.<br />
3. Ar stikla nūjiņām samaisa, lai paātrinātu joda šķīšanu.<br />
Novēro, ka vārglāzē ar ūdeni jods praktiski nešķīst un ūdens slānis virs tā ir<br />
bezkrāsains. Pēc ilgāka laika tas kļūst nedaudz dzeltenīgs. Tas tāpēc, ka jods<br />
varēja saturēt niecīgus jodīdjonu piemaisījumus kālija jodīda veidā.<br />
Spirtā un heksānā jods izšķīst, spirta šķīdums krāsojas brūns, bet heksāna<br />
šķīdums – violets.<br />
4. Kopā ar skolēniem pārrunā novērojumus.<br />
5. Demonstrē vizuālo materiālu un skaidro, ka vielas šķīdība ir atkarīga no<br />
vielas un šķīdinātāja mijiedarbības.<br />
Informācijai!<br />
Joda šķīduma krāsu dažādos šķīdinātājos nosaka I 2 molekulas mijiedarbības veids<br />
ar šķīdinātāja molekulām. Tā notiek atbilstoši donora–akceptora mehānismam,<br />
turklāt joda molekula ir elektronu pāra akceptors, bet šķīdinātāja molekula – donors.<br />
Piesātinātajos ogļūdeņražos un hloroformā šī mijiedarbība ir relatīvi ļoti maza,<br />
tāpēc šķīdumiem ir violeta krāsa, gandrīz tāda pati kā joda tvaikiem. Aromātiskajos<br />
ogļūdeņražos joda šķīduma krāsa parasti ir sarkanīga, rozā vai sarkanbrūna, tur šī<br />
mijiedarbība ir jau daudz stiprāk izteikta. Savukārt spirtu, ēteru, amīnu šķīdumi ir<br />
tumši brūnā krāsā, jo tur ir stipra mijiedarbība starp joda molekulu un šķīdinātāju<br />
slāpekļa un skābekļa atomiem, kuriem ir nedalītie elektronu pāri valences līmenī.<br />
Savukārt joda šķīdība ūdenī varētu būt maza tāpēc, ka šķīdinātājam ir stipri polārs<br />
raksturs salīdzinājumā ar nepolāro joda molekulu.
Change language