Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Dabiskums. Vērtīgāka ir dabiskāka, mazāk cilvēka pārveidota <strong>un</strong> traucēta aizsargājamās<br />
augu sugas atradne. Piemēram, ja apskatām divas divsēklu grīšļa atradnes, no kurām<br />
pirmajā veikta kopšanas cirte, <strong>un</strong> tā stipri bojāta, bet otrā atradne ilgu laiku nav traucēta,<br />
<strong>un</strong> tās struktūra ir diezgan stabila mikroliegumu mērķtiecīgāk būtu noteikt pēdējai.<br />
Izvietojums. Augu atradnes <strong>aizsardzība</strong>i ir lielāka nozīme, ja tā robežojas ar dabiskiem<br />
vai mazskartiem biotopiem vai arī teritorijām, kas netiek intensīvi izmantotas.<br />
Daudzveidība. Priekšroka dodama tai augu atradnei, kurā ir vairāk aizsargājamo augu<br />
sugu, lielāks kopējais sugu skaits <strong>un</strong> lielāka kopējā dabas daudzveidība.<br />
Apkārtējā reģiona vispārējais novērtējums. Izvērtējot augu atradņu <strong>aizsardzība</strong>s<br />
nepieciešamību, jāņem vērā arī vispārējās reģionu vai administratīvo rajonu, kurā atrodas<br />
auga atradne, raksturojošās iezīmes:<br />
– mežainums;<br />
– reto <strong>un</strong> aizsargājamo augu sugu sastopamība;<br />
– aizsargājamo teritoriju blīvums.<br />
Mikrolieguma formai pēc iespējas jāsakrīt ar augu sugas augtenes jeb biotopa<br />
dabiskajām robežām, ko nosaka viendabīgs reljefs, augsne <strong>un</strong> veģetācija. Tādējādi<br />
visas biotopa iekšienē esošās atsevišķās atradnes tiek ietvertas kopējā mikroliegumā<br />
(1. attēls) <strong>un</strong> sugai tiek nodrošināta iespēja izplatīties tai piemērotās platībās. Jāņem<br />
vērā, ka biotopa robežas dažkārt nesakrīt ar meža nogabalu robežām. Tomēr ieteicams<br />
mikroliegumu projektēt pa nogabalu vai kvartālu robežām (2. attēls). Atradnes<br />
stabilitāte būs lielāka, ja mikrolieguma saskares robeža ar apkārtējām teritorijām veidosies<br />
iespējami taisnāka. Mikroliegums var būt dažādas formas – izstiepts, apaļš,<br />
trīsstūrveida u. tml. Jo tas noslēgtāks, jo mazāk to skars apkārtējo teritoriju ietekme.<br />
Meža zemēs ietilpst arī citi biotopi (purvi, lauces, ūdenstilpju palienes), kuros arī var<br />
tikt veidoti mikroliegumi augu sugu <strong>aizsardzība</strong>i. Mikroliegumu robežas šajos biotopos<br />
nosakāmas līdzīgi kā <strong>mežā</strong> – pa biotopa robežām, kas šajā gadījumā visbiežāk<br />
sakrīt ar nogabalu robežām.<br />
Jo zemāki šie rādītāji, jo nozīmīgāka loma ir mikroliegumu veidošanai. Šajā gadījumā<br />
vērtēšanai pēc iepriekš minētajiem kritērijiem vajadzētu būt mazāk stingrai.<br />
Mikroliegumu veidoßana sünu <strong>un</strong> ˚érpju sugåm<br />
Veidojot mikroliegumus sūnu <strong>un</strong> ķērpju sugu (1. pielikums 69. lpp.) <strong>aizsardzība</strong>i, katras<br />
atradnes novērtējumu ieteicams veikt pēc iepriekš minētajiem kritērijiem. Mikroliegumi<br />
ķērpju sugām jāveido katrā nozīmīgā atradnē, izņemot sīkp<strong>un</strong>ktaino artoniju<br />
Arthonia byssacea, kurai būtu īpaši sargājamas tikai ievērojamākās atradnes. Jāizvērtē<br />
arī, cik no īpaši aizsargājamo sūnu <strong>un</strong> ķērpju sugu atradnēm tuvākajā apkārtnē jau<br />
aizsargātas ar mikroliegumiem, kas izveidoti aizsargājamu meža <strong>biotopu</strong> saglabāšanai<br />
(dabiskie meža biotopi <strong>un</strong> īpaši aizsargājami meža biotopi).<br />
1. attéls.<br />
Nepareiza mikrolieguma forma – teritorijas<br />
sadrumstalotas, kas neveicina atradñu<br />
stabilitåti (sugu izplatîßanås biotopa<br />
robeΩås ierobeΩota)<br />
2. attéls.<br />
Pareiza mikrolieguma forma – mikrolieguma<br />
saskares robeΩa ar apkårtéjåm<br />
teritorijåm veidota iespéjami taisnåka pa<br />
meΩa nogabalu robeΩåm<br />
Augu sugu mikroliegumu platîba <strong>un</strong> forma<br />
Mikrolieguma lielums būtiski ietekmē tā stabilitāti: jo mazāka teritorija, jo tā ir jutīgāka<br />
pret vides izmaiņām tās iekšienē <strong>un</strong> ārpus tās. Tāpēc vēlams mikrolieguma<br />
platību veidot iespējami lielāku. Mikrolieguma noteikumos noteikta augu sugu mikrolieguma<br />
maksimālā platība – 20 ha. Mikroliegumā iekļaujams viss aizsargājamās<br />
augu sugas biotops <strong>un</strong> iespēju robežās arī buferjosla ap to. Īpaši svarīgi tas ir vietās, kur<br />
mikroliegums robežojas ar teritorijām, kurās notiek intensīva saimnieciskā darbība.<br />
Apdraudēto augu sugu saglabāšanai var veidot ne vien mikroliegumus, bet arī dabas<br />
liegumus, kas ir piemērotāks <strong>aizsardzība</strong>s veids gadījumos, ja bioloģiski vērtīgā teritorija<br />
ir lielāka par 20 ha <strong>un</strong> tā ietver vairāku <strong>biotopu</strong> kompleksu.<br />
Augu sugu mikroliegumu apsaimniekoßana<br />
Mežsaimnieciskā darbība augu sugu mikroliegumos ir aizliegta. Daļā mikroliegumu<br />
nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi sugu <strong>un</strong> <strong>biotopu</strong> saglabāšanai. Tā<br />
varētu būt, piemēram, nevēlamo koku <strong>un</strong> krūmu izciršana, kas veido apēnojumu meža<br />
silpurenes atradnē mētrāja tipa <strong>mežā</strong>. Dažkārt kā viens no kādas sugas saglabāšanas<br />
paņēmieniem varētu būt kontrolēta dedzināšana, piemēram, lai atja<strong>un</strong>otu grīņu sārtenei<br />
piemērotu <strong>biotopu</strong> – klaju priežu mežu. Laucēs, kur sastopamas dažādas orhideju<br />
dzimtas sugas, ļoti nepieciešama pļaušana vai ganīšana, lai nepieļautu aizaugšanu, kā<br />
arī krūmu izciršana, ja lauces jau sākušas aizaugt.<br />
10 11
Change language