Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
AUGU SABIEDRÈBU UN<br />
AUGU SUGU AIZSARDZÈBA<br />
D. Bojåre<br />
Floru <strong>un</strong> ve©etåciju ietekméjoßie faktori<br />
Vispārēja floras attīstības tendence Latvijā ir svešo sugu (dārzbēgļu, ievesto sugu) skaita<br />
<strong>un</strong> lomas palielināšanās dabiskajos biotopos, ļoti reto <strong>un</strong> jutīgo augu sugu izzušana.<br />
Iemesli, kāpēc samazinās reto <strong>un</strong> aizsargājamo augu sugu izplatības apgabals vai<br />
atradņu skaits, ir dažādi.<br />
Augājs, tā struktūra <strong>un</strong> flora cilvēka darbības rezultātā tiek ietekmēta tieši:<br />
• pilnīgi iznīcinot augāju (ceļu būvniecība, būvdarbi);<br />
• dabiskā augāja vietā ierīkojot kultūrcenozes (dārzus, tīrumus, parkus, meža<br />
stādījumus);<br />
• ievācot augus (dekoratīvos augus – kreimenes, silpurenes, brūkleņu mētras u. c.,<br />
ārstniecībā <strong>un</strong> pārtikā izmantojamos augus).<br />
Veģetācijas <strong>un</strong> floras stāvokļa izmaiņas notiek arī netiešas ietekmes rezultātā, ko izraisa<br />
dažādi faktori (to uzskaitījums dots turpmāk). Netiešas ietekmes faktori ir vieni<br />
no bīstamākajiem. To sekas parādās pakāpeniski <strong>un</strong> var būt neatgriezeniskas.<br />
Meži Latvijā ir cieši saistīti arī ar citām ekosistēmām – purviem, ūdeņiem, kāpām –,<br />
tāpēc turpmāk minētas arī daudzas nelabvēlīgas tendences, kas vērojamas šo ekosistēmu<br />
saskares zonās ar mežiem.<br />
Augteñu eitrofikåcija<br />
Eitrofikācija ir augsnes pārsātināšanās ar barības vielām, ko rada vides piesārņojums.<br />
Šī faktora negatīvā ietekme īpaši jūtama nabadzīgos, jutīgos biotopos, piemēram, silos,<br />
kāpās, sausieņu pļavās. Pēdējos gados vietām parādījies tāds būtisks faktors kā purvu<br />
mēslošana, kas saistīta ar dzērveņu lauku ierīkošanu. Tā kā purvi parasti robežojas ar<br />
mežu, tiek ietekmētas arī meža ekosistēmas.<br />
MeΩa ce¬u büve <strong>un</strong> nosusinåßana<br />
Mežu nosusināšanas ietekme galvenokārt skar mitrus <strong>un</strong> slapjus <strong>biotopu</strong>s (purvus,<br />
purvainas pļavas, purvainos <strong>un</strong> slapjos mežus). Vispirms ūdens režīma izmaiņas skar<br />
retās <strong>un</strong> jutīgās augu sugas. Pie šādām sugām pieder trejdaivu koraļļsakne Corallorrhiza<br />
trifida, sirdsveida divlape Listera cordata, Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiza<br />
fuchsii, purva dievkrēsliņš Euphorbia palustris, daudzas sūnu sugas <strong>un</strong> purva augi.<br />
Veģetācijas izmaiņu rezultātā flora kļūst nabadzīgāka, augāja struktūra vienkāršāka,<br />
līdz ar to samazinoties meža <strong>un</strong> citu <strong>biotopu</strong> daudzveidībai <strong>un</strong> stabilitātei. Pēdējos<br />
<br />
gados nosusināšanas negatīvā ietekme uz meža floru <strong>un</strong> veģetāciju visvairāk saistīta ar<br />
plaši izvērsto ceļu būvi, kas nereti izmaina hidroloģisko režīmu plašā apkārtnē.<br />
Ëdenstilpju <strong>un</strong> üdensteçu pårveidoßana<br />
Padziļinot gultnes, īpaši negatīvi tiek ietekmēta upju (ezeru) paliene, kā rezultātā<br />
pārveidojas vai iznīkst palienes biotopi – auglīgi meži <strong>un</strong> pļavas ar bagātu floru <strong>un</strong><br />
veģetāciju. Vienlaicīgi tiek apdraudētas arī retās augu sugas. Pēdējos 10–15 gados<br />
ļoti negatīvu ietekmi uz mazajām upēm atstājusi hidroelektrostaciju būve. Negatīvs to<br />
radīts faktors ir arī ūdenslīmeņa svārstības.<br />
MeΩsaimniecîba<br />
Bez tiešās mežizstrādes ietekmes ir arī vairāki netiešas ietekmes veidi. Īpaši uzsverama<br />
mākslīgā meža atja<strong>un</strong>ošana ar dabiskajiem augšanas apstākļiem neatbilstošām koku<br />
sugām, kuras rezultātā samazinās meža <strong>biotopu</strong> <strong>un</strong> sugu daudzveidība. Nereti auglīgās,<br />
platlapju mežam piemērotās augsnēs tiek stādītas egles. Tiek izmainīta augāja dabiskā<br />
attīstības gaita.<br />
Floras sinantropizåcija<br />
Mežos notiek floras sinantropizācija - ar cilvēka darbību saistīto, mežam neraksturīgo<br />
sugu ieviešanās meža augu sabiedrībās. Apmežojot smiltājus <strong>un</strong> kāpu klajās vietas,<br />
nepārdomāti tiek stādīti smiltsērkšķi, eleagni <strong>un</strong> krokainās rozes. Šie augi strauji<br />
vairojas, drīz vien kļūstot par dominantiem, tādējādi liedzot dzīves telpu citiem<br />
augiem.<br />
Türisms<br />
Īpaša uzmanība saistībā ar tūrismu pievēršama mežiem jūras piekrastē, upju <strong>un</strong> ezeru<br />
krastos. Šīs teritorijas, kas ir ļoti jutīgas pret nomīdīšanu, piesārņošanu <strong>un</strong> izbraukāšanu,<br />
apmeklē daudz atpūtnieku <strong>un</strong> tūristu. Sevišķi jutīgi ir sili, kāpas <strong>un</strong> smiltāji. Pieredze<br />
liecina, ka daudzos gadījumos ir grūti vai pat neiespējami šādās vietās vienlaicīgi<br />
attīstīt tūrismu <strong>un</strong> saglabāt retas augu sugas <strong>un</strong> <strong>biotopu</strong>s. Iespējamais risinājums ir<br />
ierobežota tūrisma attīstība vērtīgajā teritorijā, vispirms nosakot mikroliegumus vai<br />
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ar noteiktām zonām, kur tūristu klātbūtne vispār<br />
nebūtu pieļaujama.<br />
Dabisko procesu ierobeΩoßana<br />
Upju padziļināšanas <strong>un</strong> iztaisnošanas dēļ samazinās palu ietekme uz palieņu mežiem,<br />
līdz ar to ievērojami mainoties šo mežu veģetācijai, kas ir piemērojusies sezonālai<br />
applūšanai.<br />
Vēl viens piemērs ir dabisko meža ug<strong>un</strong>sgrēku ierobežošana, kas negatīvi ietekmē no<br />
ug<strong>un</strong>s atkarīgo sugu, piemēram, Bohēmijas gandrenes Geranium bohemicum izplatību<br />
<strong>un</strong> atsevišķu <strong>biotopu</strong> (sausu priežu mežu) dabisko sukcesiju.
Change language