Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ainavå nozîmîgas meΩaudzes<br />
Nereti lielas meža platības ir viendabīgas – tajās dominē viena vecuma <strong>un</strong> koku sugas<br />
audzes. Šādās platībās bioloģiskajai daudzveidībai ļoti nozīmīgas ir no pārējā<br />
meža atšķirīgās vietas, kas meža ainavā izvietojas līdzīgi salām <strong>un</strong> daudzām sugām<br />
ir vienīgais patvērums plašākā apkārtnē: tās var būt nelielas lapkoku audzes skujkoku<br />
masīvā vai vecas audzes ja<strong>un</strong>u vidū. Svarīgi šādas audzes saglabāt nenocirstas.<br />
BIOLOÌISKÅS DAUDZVEIDÈBAS<br />
SAGLABÅÍANAI NOZÈMÈGI<br />
MEŽAUDZES ELEMENTI<br />
V. Lårmanis, A. Petriñß, J. Priednieks<br />
Daļai aizsargājamo sugu mikroliegumu veidošana nav paredzēta, bet to aizsardzībā<br />
<strong>un</strong> dzīves telpas nodrošināšanā svarīga ir nozīmīgu meža elementu – vecu koku, lielu<br />
kritalu u. c. saglabāšana, veicot mežizstrādes darbus.<br />
Nokaltußi <strong>un</strong> degußi koki, stumbeñi <strong>un</strong> kritalas<br />
Ilgus gadus viena no sekmīgas mežsaimniecības pamatpazīmēm bija nokaltušu koku<br />
<strong>un</strong> kritalu izvākšana no meža. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzība</strong>s aspektā tā ir bijusi nevēlama<br />
darbība, jo mirusi koksne ir vienīgā iespējamā dzīvotne daudzām apdraudētām <strong>un</strong><br />
izmirstošām sugām. Saglabājot nokaltušus kokus <strong>un</strong> kritalas meža ciršanas darbos,<br />
varam nodrošināt dzīvesvietu tādām apdraudētām sugām, kurām nav iespējams izveidot<br />
mikroliegumus katrā atradnē.<br />
Vairākas apdraudētas neliela izmēra sūnas – kailā apaļlape, Hellera ķīļlape u. c. – aug<br />
uz kritalām. Šīm sugām nepieciešamas liela izmēra kritalas, kas nodrošina pastāvīgu<br />
mikroklimatu <strong>un</strong> pasargā sūnas no biežas izžūšanas. Daudzām retām sugām, kas<br />
apdzīvo kritalas, ir ierobežotas izplatīšanās spējas. Tas ir saistīts ar šo sugu ekoloģiju.<br />
Piemēram, sarainajai rūsassēnei ar klājenisku augļķermeni egļu kritalu apakšpusē<br />
iespējas izsēt sporas plašā apkārtnē ir ierobežotas. Šādu sugu izdzīvošanai svarīgi,<br />
lai tuvākajā apkārtnē būtu iespējami vairāk piemērotu kritalu. Izvācot no mežaudzes<br />
kritalas <strong>un</strong> nokaltušos kokus – potenciālās kritalas nākotnē –, ilgu laiku vairs nebūs<br />
sugai piemērotu dzīves apstākļu.<br />
Ar mirušu koksni saistīts arī liels skaits bieži sastopamu sugu, kam nozīmīga loma<br />
meža ekosistēmā <strong>un</strong> līdz ar to arī aizsargājamo sugu dzīvē. Piemēram, mirušu koksni<br />
apdzīvo divas trīs reizes vairāk kukaiņu sugu nekā dzīvu koksni. Tieši kukaiņi<br />
<strong>un</strong> to iespējamais kaitējums mežam vienmēr bijis galvenais arguments nokaltušu<br />
koku izvākšanai no meža. Tomēr noskaidrots, ka tikai atsevišķas nokaltušus kokus<br />
apdzīvojošas kukaiņu sugas spēj kaitēt augošiem kokiem, bet neviena no tām nav<br />
īpaši nozīmīgs kaitēklis mežsaimniecībai. Vairākumā gadījumu nokaltušo koku <strong>un</strong><br />
kritalu izvešana nelabvēlīgi ietekmē meža noturību pret kaitēkļiem. Izvācot no meža<br />
nokaltušos kokus <strong>un</strong> kritalas, reizē tiek izvākti arī meža kaitēkļu dabiskie ienaidnieki,<br />
kas tajos mitinās. Spilgts piemērs ir kuprainā celmmuša, kas iekļauta apdraudēto sugu<br />
sarakstā, jo par lielu retumu kļuvušas tās kāpuru dzīvesvietas – vecas liela izmēra<br />
60 61
Change language