Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
Sugu un biotopu aizsardzība mežā - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Zîdîtåju aizsardzîba<br />
No visām Latvijā sastopamajām īpaši aizsargājamām zīdītāju sugām mikroliegumi veidojami<br />
trīs sugām – lidvāverei Pteromys volans, lielajam susurim Glis glis <strong>un</strong> meža susurim<br />
Dryomys nitedula. Kā jau daudziem dzīvniekiem arī šīm sugām nozīmīga ir veco mežu<br />
audžu samazināšanās. Lidvāvere Latvijā ir sastopama vairs tikai atsevišķās atradnēs valsts<br />
ZA daļā, lai gan periodiski tiek saņemti ziņojumi arī no Latvijas Z daļas. Suga saistīta<br />
galvenokārt ar vecām apšu audzēm. Lidvāveres <strong>aizsardzība</strong>i nepieciešama veco apšu<br />
audžu platību palielināšana, kā arī biotopa nepārtrauktības (kontinuitātes) nodrošināšana.<br />
Latvijā susuri apdzīvo galvenokārt lapkoku <strong>un</strong> jauktus mežus, kuros aug dažādi platlapji<br />
<strong>un</strong> lazdas. Nozīmīgs susurus ietekmējošs faktors ir veco, tai skaitā ozolu mežu<br />
izciršana, kā arī pameža, īpaši lazdu, izvākšana. Lielajam susurim nozīmīgi ir Gaujas<br />
<strong>un</strong> Daugavas ielejas meži. Susuru skaitu diezgan būtiski regulē arī ca<strong>un</strong>as, pūces <strong>un</strong><br />
kaķi. Tāpēc, veidojot mikroliegumus susuriem, tajos var izlikt sīko dobumperētāju<br />
putnu būrīšus, bet nevajadzētu izlikt pūču būrus.<br />
Abinieku <strong>un</strong> råpu¬u aizsardzîba<br />
No visām Latvijā sastopamajām īpaši aizsargājamām abinieku <strong>un</strong> rāpuļu sugām mikroliegumi<br />
veidojami piecām sugām – smilšu krupim Bufo calamita, sarkanvēdera ug<strong>un</strong>skrupim<br />
Bombina bombina, lielajam tritonam Triturus cristatus, purva bruņurupucim<br />
Emys orbicularis <strong>un</strong> gludenajai čūskai Coronella austriaca.<br />
Gludenā čūska parasti apdzīvo gaišus, skrajus priežu mežus, krūmiem apaugušus<br />
uzkalniņus, pļavas <strong>un</strong> purvus. Latvijā ļoti reta. Pašreiz tā ir sastopama tikai Rīgas<br />
jūras līča Kurzemes piekrastē. Lai gan pašlaik zināmās atradnes ir īpaši aizsargājamās<br />
dabas teritorijā <strong>un</strong> tiek aizsargātas, tomēr kā potenciāli negatīvi ietekmējošs faktors<br />
minama mežsaimnieciskā darbība.<br />
Smilšu krupim, sarkanvēdera ug<strong>un</strong>skrupim, lielajam tritonam, purva bruņurupucim<br />
nozīmīgas ir nelielās mežu ūdenstilpnes vai smilšu/grants karjeri (smilšu krupim). Būstisks<br />
faktors ir meža saglabāšana šo ūdenstilpju apkārtnē, jo mežu izciršanas rezultātā<br />
ūdenstilpnes var izžūt, tādējādi pakļaujot bojāejai daudzus dzīvniekus vai pat visu<br />
mikropopulāciju.<br />
Bezmugurkaulnieku aizsardzîba<br />
Dažādas bezmugurkaulnieku sugas mežos ieņem dažādas ekoloģiskās nišas. Daudzām<br />
sugām netraucē mežu izmantošana saimnieciskām vajadzībām, bet ir arī sugas, kas<br />
negatīvi reaģē pat uz nelielām mežaudzes izmaiņām no dabiskā stāvokļa. Šīm sugām<br />
īpaši svarīga ir dabiska meža elementu – bioloģiski vecu koku, kritalu, stumbeņu,<br />
daudzveidīgas meža vecumstruktūras u. c. klātbūtne.<br />
No visām Latvijā sastopamajām īpaši aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām<br />
mikroliegumi ir veidojami 35 sugām, no kurām tikai daļa apdzīvo mežus, mežu<br />
ūdenstilpnes vai ir cieši saistītas ar mežiem.<br />
Vaboles<br />
Trīs no tām – priežu sveķotājkoksngrauzis<br />
Nothorina muricata, lielais dižkoksngrauzis<br />
Ergates faber <strong>un</strong> skujkoku dižkoksngrauzis<br />
Tragosoma depsarium –<br />
apdzīvo vecus priežu mežus. Priežu<br />
sveķotājkoksngrauzis apdzīvo bioloģiski<br />
vecas priedes, kas ir labi izgaismotas saulē.<br />
Tā kāpuri pārtiek no mizas nedzīvās<br />
daļas, kā rezultātā uz priežu stumbriem<br />
veidojas raksturīgi tumši dzelteni sveķu<br />
notecējumi. Šī vaboļu suga nepārtiek no<br />
priedes dzīvajiem audiem, tāpēc koks<br />
neiet bojā. Apdraudošs faktors priežu sveķotājkoksngrauzim<br />
ir audžu aizaugšana ar<br />
eglēm, jo tās rada noēnojumu, kas negatīvi<br />
ietekmē kāpuru attīstību.<br />
7. attéls.<br />
PrieΩu sve˚otåjkoksngrauΩu mikroliegums,<br />
ja sugas apdzîvotå priede (aplis<br />
ar krustu) atrodas ja<strong>un</strong>as audzes malå<br />
netålu no biolo©iski vecas prieΩu audzes<br />
Skujkoku dižkoksngrauzis ir ekoloģiski saistīts ar atmirušu, lielu dimensiju priedes<br />
koksni. Tā kāpuri apdzīvo gan kritalas, gan stāvošus nokaltušus kokus. Savukārt lielā<br />
dižkoksngrauža ekoloģiskās prasības ir vēl specifiskākas. Šīs vaboļu sugas kāpuri savu<br />
attīstību sāk vēl dzīvā, bet jau stipri novājinātā priedē, beidz attīstību tad, kad koks jau<br />
ir nokaltis. Lielā dižkoksngrauža kāpuru attīstība parasti ilgst piecus līdz septiņus gadus.<br />
Abas šīs sugas apdraud audžu ciršanas vecuma samazināšana <strong>un</strong> sanitārās cirtes,<br />
jo to rezultātā līdz minimumam samazinās iespēja, ka mežaudzē būs sastopamas<br />
novājinātas <strong>un</strong> nokaltušas priedes.<br />
Veidojot mikroliegumu kādai no šīm trim vaboļu sugām, jāievēro, ka tās visas ir<br />
DMB indikatorsugas. Gadījumos, ja vērojama audžu aizaugšana ar egli, jāparedz tās<br />
izciršana. Gadalaiks, kurā veic ciršanu, nav svarīgs, jo kukaiņiem cilvēku atrašanās to<br />
tiešā tuvumā netraucē. Attiecībā uz priežu sveķotājkoksngrauzi jāņem vērā apstāklis,<br />
ka šīs sugas vaboles labi migrē, tāpēc tās var apdzīvot atsevišķu bioloģiski vecu<br />
priedi ja<strong>un</strong>ākā audzē. Šādos gadījumos jāizvērtē, cik tālu apdzīvotā priede atrodas<br />
no bioloģiski vecas priežu audzes. Ja tā ir tuvu vecai priežu audzei, tad mikroliegumā<br />
jāiekļauj vecā audze <strong>un</strong> neliela daļa ja<strong>un</strong>ākās audzes kopā ar sveķotājkoksngrauža<br />
apdzīvoto priedi (3. attēls). Ja apdzīvotā priede atrodas ja<strong>un</strong>ākas audzes vidū tālu no<br />
bioloģiski vecas audzes, tad tā jānoformē kā dabiskā meža biotops – biokoks.<br />
32 33
Change language