Stopiņu novada Attīstības programmas 2012. - Rīgas Plānošanas ...

rpr.gov.lv

Stopiņu novada Attīstības programmas 2012. - Rīgas Plānošanas ...

Novads - vieta, kurā dzīvot,

strādāt un atpūsties

STOPIŅU NOVADA

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012. – 2018.

VIDES PĀRSKATS

V. daļa

2012


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

STOPIŅU NOVADA

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012. – 2018.

VIDES PĀRSKATS

5. sējums

Domes priekšsēdētājs

J. Pumpurs

Domes priekšsēdētāja vietniece, izstrādes vadītāja

V. Paulāne

Projekta vadītāja

I. Pivare

Stopiņu novads

2012

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 2


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Saturs

1. Ievads .......................................................................................................... 5

2. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi, īss satura izklāsts un tā

saistība ar citiem plānošanas dokumentiem ................................................. 6

2.1. Teritorijas raksturojums ....................................................................... 6

2.2. Plānošanas dokuments un tā mērķi ........................................................ 8

2.2.1. Plānošanas dokuments .............................................................. 8

2.2.2. Plānošanas dokumenta mērķi .................................................... 10

2.3. Attīstības programmas saistība ar citiem plānošanas dokumentiem ........... 10

2.3.1. Starptautiskie un Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķi ...... 10

2.3.2. Latvijas vides politikas un normatīvo dokumentu mērķi ................ 10

2.3.3. Citi ar vides aizsardzību saistītie plāni ........................................ 12

2.3.4. Citi uz teritoriju attiecināmie plānošanas dokumenti .................... 14

3. Plānošanas dokumenta stratēģiskā novērtējuma veikšanai lietoto

galveno pamatprincipi un metožu apraksts ................................................ 17

4. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas,

sabiedrības līdzdalība un rezultāti .............................................................. 18

4.1. Nepieciešamības pamatojums ............................................................... 18

4.2. Iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti ......................... 20

5. Esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja plānošanas

dokuments netiktu īstenots. Plānošanas dokumenta īstenošanas

ietekmes novērtējums ................................................................................ 21

5.1. Esošās situācijas apraksts .................................................................... 21

5.1.1. Zemes sadalījums pēc lietojuma veidiem .................................... 21

5.1.2. Ģeoloģiskā uzbūve un zemes dzīļu resursi .................................. 22

5.1.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ......................................... 25

5.1.4. Īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi ......................................... 25

5.1.5. Kultūrvēsturiskais mantojums un tā izplatības areāli .................... 27

5.2. Esošā vides stāvokļa un kvalitātes apraksts ............................................ 28

5.2.1. Virszemes ūdens un kvalitāte .................................................... 28

5.2.2. Gaisa kvalitāte ........................................................................ 32

5.2.3. Atkritumu apsaimniekošana ...................................................... 34

5.2.4. Troksnis ................................................................................. 35

5.2.5. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas................................ 40

5.2.6. Applūstošās teritorijas .............................................................. 49

5.2.7. Bioloģiskā daudzveidība un tās aizsardzība ................................. 50

5.3. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiek īstenots ................ 52

6. Vides stāvoklis teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana

var būtiski ietekmēt .................................................................................... 53

7. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas .................................. 54

7.1. Vides kvalitātes iespējamās izmaiņas .................................................... 54

7.2. Sabiedrības veselība ............................................................................ 55

8. Plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas

būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums ....................................................... 56

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 2


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

8.1. Tiešās ietekmes .................................................................................. 57

8.1.1. Attīstības programmas aktivitātes un rīcības ............................... 58

8.2. Netiešās ietekmes ............................................................................... 62

8.3. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes .......................................... 62

8.3.1. Īslaicīgas ietekmes .................................................................. 62

8.3.2. Vidēji ilgas ietekmes ................................................................ 63

8.3.3. Ilglaicīgas ietekmes ................................................................. 63

8.3.4. Pastāvīgās ietekmes ................................................................ 63

8.4. Ietekmes uz vidi - kopsavilkums ........................................................... 63

9. Plānošanas dokumenta iespējamās būtiskās pārrobežas ietekmes

izvērtējums ................................................................................................ 80

10. Risinājumi būtisko ietekmju uz vidi mazināšanai ............................ 80

11. Paredzētie pasākumi plānošanas dokumenta monitoringa

nodrošināšanai ........................................................................................... 81

12. Kopsavilkums ................................................................................. 83

13. Izmantotās literatūras saraksts ...................................................... 94

Pielikumi

PIELIKUMS 1 - IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA

PROCEDŪRAS SHĒMA ....................................................... 96

PIELIKUMS 2 – NOVADA SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA ........................ 99

PROJEKTA SASTĀVS:

Izstrādes nosacījumi ------ I. daļa

Pašreizējā situācija -------- II. daļa 5 sējumos

Stratēģija ------------------ III. daļa

Rīcības plāns --------------- IV. daļa

Vides pārskats -------------- V. daļa

Aptaujas apkopojums ----- VI. daļa

Ziņojums ------------------- VII. daļa

Kopsavilkums -------------- VIII. daļa

Pielikumi ------------------- IX. daļa

Pārskats -------------------- X. daļa

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 3


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Tabulas

Tabula 2-1: Novadu raksturojošās informācijas apkopojums ..................................................... 7

Tabula 5-1. Zemes sadalījums pēc lietošanas grupām Stopiņu novadā 2011.g. ......................... 22

Tabula 5-2. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki Stopiņu novada teritorijā ........................... 26

Tabula 5-3. Stopiņu novada ūdensteces ............................................................................... 28

Tabula 5-4. Ūdens kvalitāte ūdenstecēs Stopiņu novadā ......................................................... 29

Tabula 5-5. Ūdenssaimniecības raksturojums Stopiņu novadā. Datu avots: PA „Saimnieks”. ....... 30

Tabula 5-6. Novadītais, paliekošais piesārņojums Mazajā Juglā Stopiņu novadā teritorijā. Datu

avots: 2-Ūdens atskaites. ................................................................................................... 30

Tabula 5-7. Piesārņojošo vielu emisijas gaisā Stopiņu novada teritorijā 2010. gadā. Datu avots:

Valsts statistikas pārskats „2-Gaiss”. ................................................................................... 33

Tabula 5-8. Piesārņojošo vielu emisijas gaisā no emisiju avotiem Stopiņu novada teritorijā 2010.

gadā. Datu avots: Valsts statistikas pārskats „2-Gaiss”. ......................................................... 34

Tabula 5-9: Kopsavilkums par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām Stopiņu novadā 40

Tabula 5-10. Virszemes ūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi” apkārtnē. Datu

avots: SIA Getliņi-Eko ........................................................................................................ 43

Tabula 5-11. Gruntsūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi Eko” apkārtnē 2010.

gadā. Datu avots: SIA Getliņi-Eko ....................................................................................... 43

Tabula 5-12. Pazemes ūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi” apkārtnē 2010.

gadā. Datu avots: SIA Getliņi-Eko ....................................................................................... 43

Tabula 5-13. Gruntsūdens monitoringa rezultāti SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksam

pieguļošajā teritorijā. Datu avots: SIA „Geo Consultants” (2009) ............................................. 46

Tabula 8-1. Stopiņu novada attīstības programmas skartie tiešie un būtiskie vides aspekti ......... 59

Tabula 9-2. Stopiņu novada Attīstības programmas Rīcības plāna 2012. - 2018. gadam vides

aspektu kopsavilkums ........................................................................................................ 64

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 4


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

1. Ievads

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, ar kuru tiek

novērtētas iespējamās plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas ietekmes uz

vidi. Tas tiek veikts ar mērķi:

veicināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību;

nodrošināt vides jautājumu integrēšanu plānošanas dokumentu sagatavošanas

procesā;

novērst vai samazināt plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo

ietekmi uz vidi;

nodrošināt sabiedrības informēšanu par iespējamajām ietekmēm;

iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā.

Novērtējuma veikšanas gaitā sabiedrība tiek informēta par plānošanas

dokumenta saturu, tai tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par iespējamajām

ietekmēm. Tāpat arī stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā tiek izstrādāti

priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai. Detalizētāks

apskats par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru dots šī vides

pārskata Pielikumā Nr.1.

Saskaņā ar procedūrai izvirzīto mērķi, novērtējums tiek attiecināts ne tikai uz

dabas vidi, bet arī uz cilvēku, tā veselību un drošību, bet izvērtētas tiek gan

tiešās, gan netiešās ietekmes. Stratēģiskā novērtējuma veikšanas gaitā tiek

izvērtētas tās plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītās pārmaiņas, kuras

ietekmē vai var ietekmēt cilvēku vai teritorijas stāvokli, tās bioloģisko

daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras

un dabas mantojumu u.c.

Stratēģiskā novērtējuma un vides pārskata izstrādes nepieciešamību nosaka

šādi ES un nacionālie normatīvie akti:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27.

jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu;

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (4. un 5. pants, VI. nodaļa);

2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā

veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.

Saskaņā ar augstāk minētajiem normatīvajiem aktiem Stopiņu novada

attīstības programmaikā vietējas nozīmes plānošanas dokumentam ir piemērota

stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti tiek apkopti Vides pārskatā

un tas ir plānošanas dokumenta sastāvdaļa. Tas var būt atsevišķa sadaļa

plānošanas dokumentā vai atsevišķs dokuments. Stopiņu novadaAttīstības

programmas gadījumā tika nolemts vides pārskatu izstrādāt kā atsevišķu

dokumentu.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 5


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

2. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi, īss satura izklāsts un tā

saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

2.1. Teritorijas raksturojums

Stopiņu novads atrodas bijušā Rīgas rajona teritorijā un robežojas ar Rīgas pilsētu,

Salaspils, Ropažu un Garkalnes novadiem. Novada platība ir 5349,9 ha [1] un

iedzīvotāju skaits2011. gada 1.jūlijā 10 098 [PMLP dati]), kas veido apmēram 1,7% no

bijušā Rīgas rajona platības un 6,2% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Stopiņu novadā lielākās apdzīvotās vietas ir Ulbrokas, Sauriešu, Upesleju, Līču un

Vālodzes ciemi. Novadā atrodas arī Dzidriņu, Dreiliņu, Rumbulas un Cekules ciemi.

Iedzīvotāju blīvums 188,8 iedzīvotāji uz 1 km 2 teritorijas.

1. attēls. Stopiņu novada apdzīvotās vietas

Novada robežlīnija ved no Biķeru baznīcas uz dienvidiem gar Kaives ielu uz

Dreiliņiem, uz dienvidrietumiem pa Lubānas ielu līdz Ulbrokas kapiem Pļavniekos, gar

kapu austrumu robežu līdz Rīgas preču stacijai uz Rīgas - Ērgļu dzelzceļa līnijas, tālāk uz

dienvidiem līdz pieturai "Gaisma" uz Daugavpils dzelzceļa līnijas, gar to uz

dienvidrietumiem līdz Rumbulas stacijai. No Rumbulas stacijas robeža aiziet līdz

Daugavpils šosejai, gar to līdz Dārziņiem un tad strauji novirzās uz ziemeļrietumiem un

gar Getliņu purva rietumu malu uz Acones staciju, gar Rīgas - Ērgļu dzelzceļa līniju līdz

Sauriešiem. Pie Sauriešiem Stopiņu novada robeža veido cilpu dienvidrietumu virzienā,

aptverot Sauriešu ģipša lauztuves, tālāk gar dzelzceļa līniju līdz Jauncekules pieturai,

tad veido cilpu, ietverot meža masīvu ziemeļos no Cekules, pagriežas dienvidrietumu

virzienā iepretī Upeslejām un gar Mazās Juglas labo krastu ved ziemeļrietumu virzienā

līdz tās satekai ar Lielo Juglu. Tālāk novada robeža dienvidrietumu virzienā novirzās uz

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 6


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Juglas papīrfabrikas ciematu, pa Biķernieku ielu un noslēdzas pie Biķeru baznīcas,

veidojot Biķernieku ielas dienvidu pusē nelielu cilpu [1].Ģeogrāfiski novada teritorija

izvietojas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, reljefs teritorijā ir nedaudz viļņots.

Plašus areālus saposmo pārsvarā nolīdzinātas 10 – 15 m augstas kāpu grēdas.

Līdzenuma virsa pazeminās Rīgas līča virzienā. Reljefs veidojies pēdējā (Baltijas)

apledojuma ledāja kušanas ūdeņu ietekmē daļēji pārskalojoties ledāja nogulumiem.

Novadā zemes virsmas augstuma atzīmes svārstās no 0,9 m līdz 18,2 m virs jūras

līmeņa.

Novada teritoriju šķērso Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers -Saulkalne), autoceļš Rīga - -

Lubāna P4, Ulbroka - Koknese P5 un dzelzceļa līnijas Rīga - Ērgļi un Rīga – Krustpils, gar

dienvidu robežu stiepjas Rīgas - Daugavpils šoseja A6 (skatīt Pielikumu Nr.2).

Uz Vides pārskatu attiecināmās informācijas kopsavilkums ir dots 2-1. tabulā.

Tabula 2-1: Novadu raksturojošās informācijas apkopojums

Plānošanas dokuments, kuram ir

piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūra

Stopiņu novada Attīstības programma –

laika periodam no 2011. - 2018. gadam

Pašvaldība

Stopiņu novada dome

Pašvaldības administratīvais centrs Ulbrokas ciems

Iedzīvotāju skaits pašvaldībā 10 098 (01.07.2011.)

Teritorijas lielums

5349.9 ha

Blakus esošās administratīvās teritorijas Rīgas pilsēta (R)

Salaspils novads (D)

Garkalnes novads (Z)

Ropažu novads (A)

Nozīmīgākie autoceļi, dzelzceļa līnijas: Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers-

Saulkalne)

gar novada dienvidu robežu stiepjas

Rīgas - Daugavpils šoseja A6

autoceļš Rīga - Lubāna P4

Ulbroka - Koknese P5

dzelzceļa līnijas Rīga - Ērgļi un Rīga-

Krustpils

Apdzīvotās vietas

- Ciemi: Ulbroka, Cekule, Dreiliņi,

Dzidriņas, Līči, Rumbula, Saurieši,

Upeslejas, Vālodzes,

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Institūcijas, ar kurām veiktas

konsultācijas par vides pārskata

projektu:

Vides Valsts dienesta Lielrīgas reģionālā

vides pārvalde;

Dabas aizsardzības pārvalde;

Vides pārraudzības valsts birojs.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 7


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

2.2. Plānošanas dokuments un tā mērķi

2.2.1. Plānošanas dokuments

Stopiņu novada Attīstības programma ir vidējā termiņa plānošanas dokuments

2011.–2018.gadam, kas nosaka novada attīstības prioritātes, galvenos rīcības virzienus,

definē veicamos uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķu

sasniegšanai.

Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz „Reģionālās attīstības likumu” un

„Likumu par pašvaldībām” 14. panta 2. daļas 1. punktu, ar mērķi noteikt pašvaldības

ilgtermiņa prioritātes līdz 2017.gadam, pasākumu kopumu to īstenošanai, mērķtiecīgi

plānot un nodrošināt valsts un ārvalstu investīciju piesaisti novada attīstībai. Darbs pie

Attīstības programmaspabeigts 2011. gada beigās. Šajā laikā sabiedrībai ir iespēja

līdzdarboties programmas izstrādē.

Attīstības programmas izstrāde veikta saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas

normatīvo aktu prasībām un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

izstrādātajiem „Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un

vietējā līmenī”.

Stopiņu novada Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz:

Likuma „Par pašvaldībām” 14. panta otrās daļas 1. punktu;

„Attīstības plānošanas sistēmas likuma” 6. panta ceturto daļu;

„Reģionālās attīstības likuma” 13. pantu;

2009.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.970 „Sabiedrības

līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”;

Stopiņu novada domes 2011.gada 26.janvāra lēmums protokols Nr. 42, 8.5.p.

un Stopiņu novada domes Darba uzdevumu Attīstības programmas izstrādei;

Novada Attīstības programmas izstrādes procesā veikti šādi uzdevumi:

definēti novada vidēja termiņa stratēģiskie uzstādījumi un rīcības kopumi,

vispārīgi identificēti finanšu resursi un noteikti atbildīgie izpildītāji to īstenošanai;

izvērtēti un ņemti vērā plānošanas reģiona teritorijā spēkā esošie teritorijas

attīstības plānošanas dokumenti, novada teritorijas plānojumi un teritorijas

attīstības plānošanas dokumenti pašvaldībām, ar kurām robežojas novads;

apzināti un ņemti vērā iepriekš izstrādātie novada teritoriālo vienību plānošanas

dokumenti, attīstības programmas, jau uzsāktie un ieplānotie infrastruktūras

projekti;

nodrošināta sabiedrības pārstāvju līdzdalība Attīstības programmas izstrādē,

veicot iedzīvotāju anketēšanu, iesaistot darba grupās un sabiedriskajās

apspriedēs, atbilstoši 2009.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.970

„Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” noteiktajam.

Attīstības programma sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ir veikta novada

pašreizējās situācijas un SVID analīze. Balstoties uz esošās situācijas analīzi un tajā

iegūtajiem rezultātiem, otrajā daļā ir formulēta novada attīstības vīzija, definēti novada

stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes. Balstoties no ilgtermiņa prioritātēm, ir

definētas vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi. Otrajā daļā iekļauts

Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un izstrādāta Attīstības programmas

īstenošanas uzraudzības kārtība.

Rīcības plāns ir sastādītsseptiņu gadu periodam un veidots kā Attīstības programmas

daļas, kas, ņemot vērā plānu izpildes progresu un kārtējam gadam apstiprināto

pašvaldības budžetu, tiks aktualizēti programmas ieviešanas gaitā.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 8


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Stopiņu novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadampašreizējās situācijas

saturiskais pārskats:

1.nodaļā sniegts Stopiņu novada vispārīgs raksturojums: novada vizītkarte un vispārīgs

raksturojums. Sniegts novada ģeoloģiskais raksturojums, reljefs, klimats, dabas resursi.

Aprakstīts novada kultūrvēsturiskais mantojums, tai skaitā Ulbrokas muižas potenciāls.

Raksturots Stopiņu novada zemes fonds, analizēta telpiskā struktūra, apdzīvojums.

Īsumā sniegts pārskats par vides kvalitāti novadā,. Sniegts pārskats par novada

teritorijas sasniedzamību un sabiedriskā transporta pakalpojumu iespējām. Nodaļas

noslēgumā veikta novada vispārīgo apstākļu SVID analīze.

2.nodaļā analizēta ekonomiskā vide novadā. Izvērtēti šādi aspekti:

darba vietas;

transports un sakari;

uzņēmējdarbība un komercpakalpojumi;

nekustamais īpašums;

pakalpojumi unto pieejamība;

investīcijas.

Detalizēti raksturota uzņēmējdarbības vide novadā. Nodaļas noslēgumā veikta

ekonomiskās vides SVID analīze.

3.nodaļā analizēti un aprakstīti novada sociālie apstākļi:

iedzīvotāji, to skaita dinamika, migrācija, vecuma un dzimuma struktūra,

iedzīvotāju skaita prognoze, nacionālais sastāvs);

izglītība (izglītības līmenis, infrastruktūra, mūžizglītība);

veselība (veselības veicināšana, veselības aprūpes pieejamība, infrastruktūra)

kultūra (infrastruktūra, tradīcijas, pasākumi, pašdarbība);

sporta un atpūtas infrastruktūra, brīvā laika pavadīšanas iespējas;

sociālo pakalpojumu pieejamība;

nodarbinātība un bezdarbs;

mājokļi;

jaunatne;

sabiedriskā drošība un kārtība.

Nodaļas noslēgumā veikta sociālo aspektu SVID analīze.

4.nodaļā analizēta tehniskā infrastruktūra, tai skaitā.:

inženiertehniskā infrastruktūra - ūdenssaimniecība, elektroapgāde,

siltumapgāde, alternatīvie elektroenerģijas veidi, atkritumu saimniecība;

transports un sakari;

publiskās teritorijas (kapi, parki).

Nodaļas noslēgumā veikta tehniskās infrastruktūras SVID analīze.

5.nodaļā raksturota novada pārvalde.

Nodaļā aprakstīta teritorijas pārvaldes struktūra un funkcijas, sniegts pašvaldības

budžeta raksturojums un analīze, aprakstīti sadarbības veidi, kā arī esošie un plānotie

projekti. Detalizēti izvērsts pašvaldības e-pārvaldes un pakalpojumu apraksts, un

sabiedrības informēšanas veidi. Nodaļas noslēgumā veikta novada pārvaldes SVID

analīze.

6.nodaļā apkopoti Attīstības programmas sadaļās veikto SVID analīžu rezultāti un

sagatavots kopsavilkums.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 9


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

2.2.2. Plānošanas dokumenta mērķi

Attīstības programmas mērķi izriet no novada attīstības mērķa – panākt videi

draudzīgu, līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību Stopiņu novadā, sasniegt augstāku

iedzīvotāju dzīves līmeni un palielināt ienākumus.

Attīstības programmas galvenie mērķi:

definēt un noteikt nepieciešamās prasības un ierobežojumus zemes

izmantošanai novada teritorijā;

izvērtēt novada teritorijas attīstībai nepieciešamos telpiskos

pamatnosacījumus;

radīt priekšnosacījumus vides kvalitātes nodrošināšanai un teritorijas

racionālai izmantošanai;

vecināt dabas un kultūras mantojuma, novadam raksturīgās ainavas un

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

līdzsvarot nekustamā īpašuma izmantošanas tiesības un sabiedrības

vajadzības.

2.3. Attīstības programmas saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

2.3.1. Starptautiskie un Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķi

Vides aizsardzības jomā pastāv starptautiskie mērķi, kuri parādās starpvalstu

konvencijās un Eiropas Savienības direktīvās: Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un

dabisko dzīvotņu aizsardzību – Bernes konvencija (1979), Konvencija par starptautiskas

nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi – Ramsāres konvencija (1971),

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO

konvencija. (1972), Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija,

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija,

Padomes Direktīva 92/43/EEK (Natura 2000) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un

floras aizsardzību (Biotopu direktīva).

Natura 2000 ir Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas tiek

veidots visās ES dalībvalstīs. Natura 2000 teritoriju tīklu veido teritorijas, kas ir

nozīmīgas ES Biotopu direktīvas I pielikumā norādīto dabisko biotopu aizsardzībai un

IIpielikumā minēto sugu dzīvotņu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek iekļautas arī īpaši

aizsargājamās teritorijas putniem, kas ir atbilstošākās putnu direktīvas 79/409/EEK I

pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam

pievienojas katra ES dalībvalsts ar savu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu.

2.3.2. Latvijas vides politikas un normatīvo dokumentu mērķi

„Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam” nosaka būtiskākās problēmas

un politikas mērķus nacionālā līmenī.

Saskaņā ar to Stopiņu novada teritorijas plānojuma vides aizsardzības mērķis ir

veicināt bioloģisko daudzveidību (dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu

labvēlīgu aizsardzības statusu), saglabājot vai atjaunojot noteiktiem biotopiem un

sugām „Labvēlīgu aizsardzības statusu” (saskaņā ar biotopu direktīvas 92/43/EEK 6.

panta nosacījumiem) Natura 2000 teritoriju kontekstā, ņemot vērā ekonomiskās,

sociālās, kultūras un reģionālās prasības, kā līdzekli ilgtspējīgas attīstības

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 10


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

nodrošināšanai - t.i. bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu dabas aizsardzības plānu

izstrādē, lauksaimniecības attīstību, ainavu saglabāšanas un kopšanas iespējas.

Lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visas vides ietekmes

(gaiss, ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas.

Aizsardzības pasākumi ir jāīsteno ne tikai teritorijās, kurās atrodas biotopi un sugas,

kuru dēļ noteikta Natura 2000 teritorija, bet gadījumos, ja īpaši aizsargājamās

teritorijas esošās sugas un biotopus ietekmē kādi ārējie notikumi. Aizsardzības

pasākumi jārealizē arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām.

VARAM 2002.gadā apstiprinātā Vides valsts monitoringa programmas ūdeņu

monitoringa sadaļa attiecībā uz virszemes ūdeņiem ietver vairākas apakšprogrammas:

virszemes ūdeņu kvalitātes, notekūdeņu emisiju, dzeramā ūdens, peldūdeņu un

peldvietu ūdens, virszemes ūdeņu hidroloģisko, lauksaimniecības noteču, kā arī jūras,

piekrastes un pārejas ūdeņu monitoringu. Virszemes ūdeņu monitoringa programma ir

pamats lielo upju baseinu kvalitātes noteikšanai, bet tās sniegtā informācija ir

nepietiekama baseinā notiekošo procesu un vielu aprites raksturošanai.

Teritorijas izmantošanai jānotiek atbilstoši normatīviem aktiem: likumam „Par īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām”, 2010.gada 16.marta Ministru kabineta noteikumiem

Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi”, 1999.gada 9.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.83 „Noteikumi par

dabas parkiem”, dabas aizsardzības plāniem un 2001.gada 30.janvāra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas

noteikumi”.

Ņemot vērā, ka stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) Stopiņu novada

Attīstības programmaiir piemērots kā vietējas nozīmes plānošanas dokumentam, kuram

var būt ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000

iekļautajām teritorijām.Būtiskākie citi plānošanas dokumenti, ar kuriem saskaņojams šis

plānošanas dokuments, ir uz Natura 2000 un citu īpaši aizsargājamo teritoriju

aizsardzību un apsaimniekošanu attiecināmie plānošanas dokumenti – dabas

aizsardzības plāni un sugu aizsardzības plāni:

Dabas aizsardzības plāni. Novadā nav aizsargājamo teritoriju, kurām būtu

izstrādāti dabas aizsardzības plāni un sagatavoti individuālie noteikumi.

Stopiņu novadā nav arī aizsargājamu dabas teritoriju, uz kurām būtu

attiecināmas saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem noteiktās

vispārīgās dabas aizsardzības prasības 1 .

Sugu un biotopu aizsardzības plāni. Sugu un biotopu aizsardzības plāni tiek

izstrādāti un apstiprināti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5.

panta 4. punktu un Vides ministrijas 2007. gada 19. marta rīkojumu Nr.

142 "Par sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību". No

šobrīd apstiprinātajiem 13 sugu un biotopu aizsardzības plāniem, tiešā

veidā uz Stopiņu novadu neviens neattiecas.

1 2010.gada 16.marta MK noteikumi Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 11


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

2.3.3. Citi ar vides aizsardzību saistītie plāni

2.3.3.1.Upju baseinu apsaimniekošanas plāni

Stopiņu novada teritorija ietilpst Daugavas upes baseinā un uz teritoriju attiecināms

Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam. Stopiņu novads

atrodas trijos izdalītajos upju ūdensobjektos D401 Mīlgrāvis – Jugla 22,42 km², D410

Mazā Jugla 23,38k m² un D413SP Daugava – 8,04 km².

2.attēls. Daugavas baseina apgabali (Daugavas upju baseinu apgabalu

apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam)

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni izstrādāti saskaņā ar mērķiem, kas

noteikti Ūdens apsaimniekošanas likumā un ar minēto likumu pārņemtajā Padomes un

Parlamenta 2000.gada 23.oktobra direktīvā 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas

Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā. Plānu mērķis ir uzlabot virszemes un

pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu, kā arī informēt

sabiedrību par ūdens kvalitāti un interešu grupu iesaistīšanas iespējām ūdens vides

jautājumu risināšanā. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos atainots

ūdensobjektu patreizējais stāvoklis, izvirzīti to kvalitātes mērķi un pasākumi mērķu

sasniegšanai. Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK prasībām, upju baseinu

apsaimniekošanas plāns izstrādāts sešu gadu periodam no 2010. līdz 2015. gadam.

Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plāns nosaka šādus mērķus:

Virszemes ūdeņiem:

• nepasliktināt virszemes ūdensobjektu stāvokli;

• censties līdz 2015.gadam sasniegt labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti visos

virszemes ūdensobjektos;

• izpildīt aizsargājamām teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos

normatīvus;

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 12


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

• samazināt piesārņojumu ar prioritārajam vielām un pakāpeniski novērst īpaši

bīstamo vielu noplūdi virszemes ūdeņos.

Pazemes ūdeņiem:

• nepieļaut pazemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos;

• censties līdz 2015.gadam sasniegt labu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli

visos ūdensobjektos;

• rīkoties tā, lai piesārņojošo vielu koncentrāciju palielināšanās pazemes ūdeņos

nekļūtu par stabilu tendenci;

• izpildīt aizsargājamām teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos

normatīvus;

• novērst vai samazināt piesārņojuma nonākšanu pazemes ūdeņos.

Vienlaikus Daugavas upes baseina apsaimniekošanas plāna kā politikas dokumenta

uzdevums ir iezīmēt prioritātes laikam no 2010. līdz 2015.gadam, lai izpēti, rīcību un

resursus novirzītu tiem ūdensobjektiem, kuru stāvokli visvairāk nepieciešams uzlabot

vai nepasliktināt un kuros vissvarīgāk noskaidrot pašreizējā (neapmierinošā) stāvokļa

cēloņus.

Ņemot vērā katra ūdensobjekta esošās kvalitātes novērtējumu, objektu ietekmējošās

slodzes un to iespējamās izmaiņas plāna darbības laikā, katram ūdensobjektam ir

noteikts vides kvalitātes mērķis, kas tajā ir jāsasniedz. Mērķi var atšķirties atkarībā no

tā, vai ūdensobjekta pašreizējā kvalitāte ir augsta, laba vai sliktāka par labu, vai

ūdensobjektā ir īpaši aizsargājamas teritorijas. Daugavas apgabala noteiktie mērķi

atsevišķiem ūdensobjektiem paredz līdz 2015.gadam sasniegt labu virszemes ūdens

kvalitāti abos Stopiņu novada teritorijā ietilpstošajos ūdens objektos (D401 Mīlgrāvis-

Jugla, D413SP Daugava).

Daugavas upju apsaimniekošanas plāns izvirza konkrētus kvalitātes mērķus un prasības

virszemes un pazemes ūdens objektiem, kuri atrodas Stopiņu novada teritorijā. Līdz 2015.

gadam divos novada teritorijā ietilpstošos upju ūdens objektos ir jāsasniedz laba ūdens

kvalitāte. Lai to realizētu, plāns nosaka virkni rīcību un pasākumu, kuri būtu jāņem vērā,

izstrādājot un ieviešot Stopiņu novada Attīstības programmu.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 13


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

2.3.4. Citi uz teritoriju attiecināmie plānošanas dokumenti

2.3.4.1.Augstāka līmeņa plānošanas dokumenti

Par augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem ir uzskatāmi:

Nacionālais Attīstības plāns 2007 - 2013;

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas telpiskais plānojums 2005.-2025.gadam;

Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-2019.gadam.

Nacionālais Attīstības plāns 2007-2013 nosaka valsts intereses un prasības valsts

teritorijas izmantošanā un attīstībā. Nacionālais plānojums ir stratēģisks dokuments, kas

izvirza ne tikai vidēja termiņa mērķus un prioritātes, bet arī nosaka vadlīnijas visu

līmeņu un nozaru plānošanas dokumentu izstrādei. Atsevišķas lietas, kā starptautiskā

autoceļa VIA Baltica posms Stopiņu novadā, Automaģistrāles E22 ievads Rīgā, autoceļu

un dzelzceļu attīstība, jaunas inženierkomunikāciju trašu vietu izvēle, kā arī atkritumu

poligons “Getliņi”, tiek apskatītas nacionālā līmenī.

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas telpiskais plānojums 2005.-2025. gadam

Ar 2007.gada 2.februāra Rīgas reģiona Attīstības padomes lēmumu Nr.9 „Par Rīgas

plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojumu 2005.-2025.gadam” apstiprināts

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojums 2005.-2025.gadam (turpmāk

– plānojums).

Stopiņu novads atrodas Rīgas plānošanas reģionā un novada attīstība iekļaujas

kopējās Rīgas reģiona attīstības tendencēs: galvenokārt ekonomiskajā jomā, kā arī

apdzīvojuma struktūras un iedzīvotāju attīstības procesos.

Saskaņā ar plānojumu, Stopiņu novads atrodas rietumu – austrumu koridora attīstība

zonā un līdz ar to novada teritorija, iespējams, tiks saposmota ar lielajām

automaģistrālēm, kas ietekmēs apdzīvojuma struktūru un tiks apgrūtinātas

pārvietošanās iespējas. Tāpēc, attīstot reģionālos projektus, ir nepieciešams maksimāli

ņemt vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības - veidojot no apdzīvotām vietām attālinātus

maģistrālos transporta koridorus un nodrošinot satiksmes drošību. Stopiņu novads

kopumā plānojumā perspektīvā iezīmējas Pierīgas areālā kā urbānās attīstības teritorija.

Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-2019. gadam

Ar 2008.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.4 ir apstiprināts Rīgas rajona teritorijas plānojums

2008.-2019.gadam un izdoti saistošie noteikumi Nr.2 „Par Rīgas rajona teritorijas

plānojuma 2008.-2020.gadam grafisko daļu un teritorijas izmantošanas noteikumiem”.

Stopiņu novadam būtiski ir Rīgas rajona attīstības mērķi, kas risināmi rajona funkciju

ietvaros un jautājumos, kas skar arī kaimiņu pašvaldību attīstību:

izveidot Rīgas rajonu kā harmoniski attīstītu un ekonomiski patstāvīgu

administratīvu vienību Rīgas reģiona, Latvijas un starptautiskajā pašvaldību

kopienā; izveidot rajonā kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītības sistēmu; sekmēt

rajona pieaugušo iedzīvotāju profesionālo, ekonomisko un ekoloģisko

izglītošanu; pilnveidot sabiedrības morāli un attieksmi pret garīgām vērtībām;

veicināt dabas vērtību saglabāšanu, videi labvēlīgas sociālās un ekonomiskās

attīstības politikas ievērošanu un ekonomisko attīstību;

veicināt rajona īpaši aizsargājamo dabas objektu un kultūrvēsturiskā

mantojuma saglabāšanu;

nodrošināt regulārus un kvalitatīvus sabiedriskās satiksmes pakalpojumus;

veicināt transporta infrastruktūras attīstību rajona teritorijā;

veicināt inženiertehniskās infrastruktūras attīstību rajonā;

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 14


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

līdzdarboties kvalitatīvu primārās un sekundārās veselības aprūpes

pakalpojumu saņemšanas un veselības iestāžu pieejamības nodrošināšanā

rajona iedzīvotājiem;

atbalstīt zinātņu ietilpīgu un konkurētspējīgu ražotņu izveidošanu un

izvietošanu rajonā, kas balstās uz vietējā darbaspēka un izejvielu

izmantošanu, ekoloģiski tīru tehnoloģiju pielietošanu un vides aizsardzības

prasību ievērošanu;

līdzdarboties un piedalīties visu rajona teritoriju aptverošas civilās aizsardzības

sistēmas izveidošanā, efektīvas operatīvās darbības nodrošināšanā. Rīgas

rajona pašvaldības kopā ar Rīgas un Jūrmalas pilsētām savā attīstībā ir

savstarpēji saistītas vienotā saimnieciski ģeogrāfiskā telpā. Rīgas pilsētas

tuvumā esošās vietējās pašvaldības savā darbībā vēsturiski un ekonomiski

orientētas uz Rīgu.

Attīstības programmā ir iestrādāti augstākā līmeņa plānošanas dokumentos konkretizēto

uzdevumu sasniegšanai nepieciešamie priekšnoteikumi - garantēto labvēlīgo apstākļu

radīšana, mērķtiecīga zemes lietojuma politika, dabas resursu saglabāšana, vienoti noteikumi

integrētai novada teritorijai veidošanai.

2.3.4.2.Nacionālā programma “Kultūra”

Nacionālā programma attiecībā uz Latvijas tēla veidošanu definē uz teritorijas attīstību

šādas pamatvērtības:

lauku apbūve pēc viensētu principa;

estētiski pievilcīga lauku kultūrvēsturiskā ainava;

kultūrainavas pamatā laukos muižu tīkls un ar to saistītās baznīcas;

plašs un daudzveidīgs senas kultūras klātbūtnes pierādījumu spektrs;

lielāks oriģinālsubstances īpatsvars arhitektūras objektu;

Latvijas kultūras pieminekļi atspoguļo daudzkultūru sabiedrību;

arheoloģiskais mantojums.

Minētā plānošanas dokumenta vadlīnijas un ieteikumi ir ņemti vērā, izstrādājot

Attīstības programmu un tajā iekļauto Saistošos apbūves noteikumu prasībās.

Apkopojot, tie ir šādi:

teritorijas plānojumā ir saglabāts viensētu apbūves princips laukos;

saglabāti ir visi senie objekti: kapi, muižas, kulta vietas, baznīcas, dzīvojamās

mājas, dzirnavas, pilskalni utt.;

plānojuma viens no galvenajiem uzdevumiem ir saglabāt teritorijas

arhitektonisko tēlu;

saglabāti visi daudzkultūras sabiedrības senie objekti;

pilnībā saglabāts arheoloģiskais mantojums.

2.3.4.3. Mājokļu politikas koncepcija

Mājokļu politikas pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments laika

periodam no 2006. – 2020.gadam. Dokuments nosaka mājokļu sektora attīstības

virzienus, valsts, vietējo pašvaldību un indivīda sadarbības principus, risinot mājokļu

jautājumus, kā arī iesaistīto pušu lomu un pienākumus mājokļu pieejamības

veicināšanai.

Mājokļu attīstības tautsaimnieciskie mērķi ir paaugstināt humanizētas vides īpatsvaru,

rekonstruējot esošos apbūves kompleksus. Mājokļu attīstības sociālais mērķis ir radīt

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 15


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

iespēju ikviena cilvēka dalībai sava mājokļa izvēlē un veidošanā, atbilstoši Latvijā

pastāvošajam dzīves līmenim un mājokļa standartam.

Mājokļu politikas galvenais mērķis ir, ievērojot mājokļu politikas pamatprincipus,

nodrošināt pieejama mājokļa izvēles iespējas katram valsts iedzīvotājam. Lai to

sasniegtu par mājokļu politikas mērķiem noteikti divi primārie uzdevumi: esošo mājokļu

efektīva izmantošana; un mājokļu sektora attīstības veicināšana.

Saskaņojot Stopiņu novada Attīstības programmu ar mājokļu politikas pamatnostādnēm tiek

plānota ēku energoefektivitātes paaugstināšana un kā arī veiktipasākumi ēku tehniskā

stāvokļa uzlabošanai.

2.3.4.4. Novadam blakus esošo teritoriju plānošanas dokumenti

Saskaņā ar Rīgas attīstības plānu 1995.-2005.gadam, Rīgas teritorijas plānojumu

2006.-2018.gadam, Rīgas pilsētai un Stopiņu novadam ir kopējas plānošanas intereses:

pilsētas teritorijai apkārt esošās Stopiņu rūpniecības zonas izmantošana,

attīstība un tās inženiertehniskās apgādes jautājumi;

Getliņu atkritumu poligona sakārtošana;

Juglas, A.Deglava un Krustpils ielas turpinājums Stopiņu novada teritorijā;

Juglas un Krustpils ielas un dzelzceļa satiksmes izkārtojums;

Dreiliņu teritorijas perspektīvā izmantošana;

kopējie inženiertehniskās apgādes jautājumi.

Stopiņu novadam ar kaimiņos esošo Salaspils novadu nav identificētu kopīgu interešu

teritoriju vai problēmu. Taču Stopiņu novada interesēs ir saskaņot TEC-2 darbību un

attīstību, jo Stopiņu novads atrodas tiešā uzņēmuma ietekmes zonā. Garkalnes novada

teritorijas plānojumā kopīgas interešu teritorijas ar Stopiņu novadu nav noteiktas. Ar

Ropažu pašvaldību kopīga interešu teritorija ir abu novadu pierobežas zona, kur

attīstoties apbūvei jāattīsta arī pievedceļi, un tie varētu būt arī no kaimiņu pašvaldības.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 16


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

3. Plānošanas dokumenta stratēģiskā novērtējuma veikšanai lietoto

galveno pamatprincipi un metožu apraksts

Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa uzdevums ir noteikt sagaidāmās

izmaiņas vidē, kuras var rasties plānošanas dokumenta īstenošanas rezultātā un

izstrādāt pasākumus negatīvo ietekmju novēršanai vai samazināšanai.

Iespējamo ietekmju raksturu kopumā var raksturot šādi:

ietekmes var būt tiešas, netiešas un kumulatīvas;

tās var izpausties kā dažāda līmeņa ekoloģiskas (no sugas līdz

ekosistēmai) un sociālas (no indivīda līdz pašvaldībai) problēmas;

ietekmes var būt mainīgas telpā un laikā;

ietekmes var būt kā pozitīvas, tā negatīvas.

Būtiskākie stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma etapi, kādi tika veikti šī

vides pārskata sagatavošanas gaitā ir parādīti attēlā 4-1.

Attēls 3-1: Vides pārskata sagatavošanas etapi

1. Esošās informācijas vākšana un vides indikatoru noteikšana

2. Informācijas analīze un neskaidro jautājumu identifikācija

3.

Iespējamo ietekmju identifikācija ( tiešās, netiešās, kumulatīvās,

īstermiņa un ilgtermiņa, pozitīvās un negatīvās ietekmes)

4.

Iespējamo alternatīvu piedāvājums un to apraksts, ja ir konstatētas

būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi

5. Risinājumi būtisko ietekmju uz vidi mazināšanai

6. Plānošanas dokumenta monitoringa priekšlikumu izstrāde

Ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes gaitā izmantotas divu veidu metodes.

Stratēģiskās ietekmes uz vidi vērtējums sagatavots, izvērtējot esošo situāciju

novadā, vienlaicīgi, lai novērtētu paredzēto pasākumu ieviešanas ietekmi uz vidi,

pēc iespējas ierosinot nepieciešamās korekcijas.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 17


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Vides pārskats sagatavots, izmantojot:

publiski pieejamo uz novada teritoriju attiecināmo vides datu un

informācijas analīze (Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, LR

Centrālās statistikas pārvaldes dati, PA „Saimnieks” informācija);

atsevišķu teritoriju apsekošana;

intervijas - tikšanās ar Stopiņu novada amatpersonām un vides

aizsardzības institūcijas pārstāvjiem;

salīdzinošā izvērtēšana, vides problēmu un plānojumā piedāvāto

risinājumu piemērotākā varianta izvēle, vērtējot ekonomiski

atbilstošāko.

sabiedriskā apspriešana nodrošinot iedzīvotāju priekšlikumu ietveršanu

ziņojuma sadaļās. Atzinumu par vides pārskatā apkopoto informāciju

sagatavo Vides pārraudzības valsts birojs.

Vides pārskata izstrādes gaitā izmantota pieejamā informācija, kas apkopota

dažādos avotos, tai skaitā:

Stopiņu novada teritorijas plānojums (2009);

Stopiņu novada teritorijas plānojuma vides pārskats, stratēģiskais

ietekmes uz vidi novērtējums (2009);

Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra datu bāzes;

o „Ezeru pases”, hidroloģija, bioloģija;

o Virszemes ūdeņu kvalitāte, monitorings, Interaktīvas kartes ar

monitoringa rezultātiem;

o Ziņas par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumiem;

o Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, ziņas par īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem;

o Īpaši aizsargājamie koki, ziņas par īpaši aizsargājamiem kokiem;

o Gaisa informatīvā sistēma „Gaiss 2”, Valsts statistikas pārskats

"Nr.2- GAISS";

o Atkritumi (3-A) Informācija par bīstamajiem atkritumiem;

o Ūdens lietošana un emisijas ūdenī (2-Ūdens),Novadīto

notekūdeņu apjomi, paliekošais piesārņojums;

o Ūdens lietošanas atļaujas, Vides pārvalžu izsniegtie nosacījumi

o

uzņēmumu darbībai;

Datu bāze par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām

vietām.

Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra rīcībā esošie ziņojumi

un atskaites, tai skaitā monitoringa ;

Informācija par A un B kategorijas Integrētā piesārņojuma kontroles

atļaujām, Vides pārraudzības valsts birojs;

Dažādu privātu uzņēmumu atskaites par realizētajiem projektiem

pašvaldības teritorijā;

Pašvaldības teritorijā darbojošos uzņēmumu monitoringa dati (emisijas

gaisā, ūdenī, savākto atkritumu apjomi, u.c.).

4. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās

institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti

4.1. Nepieciešamības pamatojums

Vides pārskata sagatavošanas nepieciešamību nosaka sekojoši ES un nacionālie

normatīvie akti:

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 18


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

1) Eiropas Savienībā:

2) Latvijā:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001.gada 27.

jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu;

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (4.un 5. pants, V 1 .nodaļa);

2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.157 “Kārtība, kādā

veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”

LR likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu’’ nosaka, ka plānošanas

dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes

aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000), stratēģiskais ietekmes uz vidi

novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

Stopiņu novada Attīstības programmas izstrāde uzsākta 2011.gada 16.martā un

plānošanas dokumenta izstrādes laikā ir saņemts lēmums no Vides Valsts

dienesta par to, ka Stopiņu novada Attīstības programmas pirmajai redakcijai ir

nepieciešams piemērot stratēģiskā IVN procedūru. 2011.gada 25.jūlija lēmums Nr

53. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB – agrāk Ietekmes uz vidi novērtējuma

(IVN) birojs) pieņēma lēmumu par stratēģiskā IVN procedūras piemērošanu

Stopiņu novada teritorijas plānojumam.

Pamatdokuments, kurš tiek sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma gaitā ir Vides pārskats. Tas var būt atsevišķa sadaļa stratēģijā,

plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā uz kuru

attiecas likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi, vai atsevišķs

dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā plānošanas dokumenta, kā

arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas

dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 19


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

4.2. Iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti

Saskaņā ar likumdošanu, informācija par Vides pārskatu ir:

ievietota Stopiņu novada tīmekļa vietnēwww.stopini.lv (no 2011.gada

4.novembra līdz 14.decembrim.);

Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu un iesniegtajiem

priekšlikumiem publicēts Stopiņu novada tīmekļa

vietnēwww.stopini.lv2012.gada 15.janvārī .

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā kopsavilkums ir publicēts

Stopiņu novada domes informatīvajā izdevumā „Tēvzemīte” (datums-pēc

atzinuma saņemšanas no VPVB);

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā Kopsavilkums ir nosūtīts

attiecīgajām pārvaldēm, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt

plānošanas dokumenta īstenošana;

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā Kopsavilkums ir izvietots

Stopiņu novada pašvaldības ēkā.

VPVB norādītās institūcijas 20 dienu laikā pēc šīs Vides pārskata redakcijas

saņemšanas iesniedz savas atsauksmes un priekšlikumus. Saņemtās atsauksmes

un priekšlikumi saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību tiek iestrādāti

Vides pārskata gala redakcijā.

Vides pārskata sabiedriskā apspriešana notika 2011.gada novembrī organizētās

apspriedes laikā. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 25 pārstāvji no plāna

pasūtītāju un izstrādātāju puses un 26 pārstāvji no sabiedrības puses.

Sabiedrības attieksme pret programmu ir kopumā pozitīva, izņemot

jautājumus,kas saistīti ar kompostēšanas laukumu SIA „Getliņi -2”. Sabiedriskās

apspriedes laikā tika uzdoti tikai plānošanas dokumenta saturu precizējoši

jautājumi un jautājumi par Attīstības programmas saskaņošanas procedūru. Tika

iesniegtas sešas rakstiskas pretenzijas vai priekšlikumi. Sabiedrisko apspriežu

pieci protokoli pievienoti atsevišķā sējumā pārskatā kopā ar Attīstības

programmu.

Apskats par Stopiņu novada teritorijas plānojuma izstrādes laikā organizētajām

sanāksmēm un veiktajām sabiedriskajām apspriedēm ir pievienots teritorijas

plānojuma dokumenta pielikumos.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 20


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

5. Esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja

plānošanas dokuments netiktu īstenots. Plānošanas dokumenta

īstenošanas ietekmes novērtējums

5.1. Esošās situācijas apraksts

5.1.1. Zemes sadalījums pēc lietojuma veidiem

Stopiņu novada teritorijas kopējā platība ir 5349,9 ha. Saskaņā ar 2007.gada

21.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 562 noteikto teritorijas

izmantošanas veidu klasifikāciju, novada teritorija pēc zemes lietojuma veida

iedalās sekojoši:

meži aizņem 49,2% (2633 ha) no novada teritorijas;

lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 27% (1 446,7ha);

infrastruktūras teritorijas – 5,1% (275,3ha);

ūdeņi – 1,6% (85,4 ha);

purvi – 0,2% (11,7 ha).

Saskaņā ar Stopiņu novada teritorijas plānojumā izdalītajiem zemes lietojuma

veidiem novada lielāko daļu teritorijas aizņem dabas teritorijas (40%), no tiem

32% meži, tai skaitā īpaši aizsargājamie meži – aizsargjosla ap Rīgas pilsētu -

29%. Otrs nozīmīgākais teritorijas izmantošanas veids ir dzīvojamās apbūves

teritorijas, kas novada teritorijā aizņem 23% platības. Lielāko daļu no dzīvojamās

apbūves teritorijas veido savrupmāju apbūves teritorijas (17%). Rūpnieciskās

apbūves teritorijas pēc platības novadā ieņem trešo daļu un sastāda attiecīgi 14%

no novada teritorijas. No rūpnieciskās apbūves teritorijām ražošanas noliktavu

saimniecības apbūves teritorijas aizņem 8%, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs.

Salīdzinoši augsts īpatsvars Stopiņu novadā ir rekultivējamām teritorijām, kuras

aizņem 5%. Publiskās apbūves teritorijas aizņem 8%. Tehniskās teritorijas, tai

skaitā maģistrāļu un inženiertehniskās apgādes teritorijas aizņem 5% novada

teritorijas. 3% aizņem labiekārtotas teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamās

zemes novadā aizņem 1,7%.

Pašreizējā zemes izmantošana struktūra novadā detalizēti raksturota Tabulā 5-

1.Tabulā izmantota Stopiņu novada Attīstības programmā sniegtā informācija, kas

detalizēta vai papildināta.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 21


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Tabula 5-1. Zemes sadalījums pēc lietošanas grupām Stopiņu novadā 2011.g.

Teritorijas izmantošanas veids *

Platība,

%

Platība,

%

ha

ha

Dzīvojamās apbūves teritorijas 1226.48 22.9%

Savrupmāju apbūves teritorijas 923.33 17.3%

BIīvas savrupmāju apbūves teritorijas 13.56 0.3%

Mazstāvu apbūves teritorijas 10.07 0.2%

Daudzstāvu apbūves teritorijas 61.52 1.1%

Savrupmāju apbūves teritorijas mežaparkā 218 4.1%

Publiskās apbūves teritorijas 442.01 8.3%

Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 68.45 1.3%

Darījumu iestāžu apbūves teritorijas 8.75 0.2%

Jauktas darījumu, sabiedrisko objektu, dzīvojamās 364.81 6.8%

apbūves teritorijas

Rūpnieciskās apbūves teritorijas 749.16 14.0%

Ražošanas, komunālās noliktavu saimniecības 404.21 7.6%

apbūves teritorijas

Sadzīves atkritumu deponēšanas teritorija 85.23 1.6%

Rekultivējamās teritorijas (pēc rekultivācijas 259.72 4.9%

apbūves jauktas teritorijas)

Tehniskās apbūves teritorijas 289.91 5.4%

Maģistrāļu teritorijas 272.68 5.1%

Inženiertehniskās apgādes objektu teritorijas 17.23 0.3%

Dabas teritorijas 2174.71 40.6%

Meža teritorijas 197.56 3.7%

Īpaši aizsargājamo mežu teritorijas - aizsargjosla 1536.62 28.7%

Rīgu ap

Lauksaimniecības

92.7 1.7%

teritorijas Virszemes ūdeņu

118.16 2.2%

teritorijas Dabas pamatnes

214.97 4.0%

teritorijas Sakņu dārzu teritorijas 14.7 0.3%

Labiekārtotas teritorijas 147.02 2.7%

Labiekārtotu mežaparku teritorijas 121.21 2.3%

Kapsētas 25.81 0.5%

Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas 320.61 6.0% 320.61 6.0%

Kopā 5349.9 100.0 5349.9 100.0

* Atbilstoši Stopiņu novada teritorijas plānojumā izdalītajiem zemes lietojuma % veidiem %

5.1.2. Ģeoloģiskā uzbūve un zemes dzīļu resursi

Stopiņu novads atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenuma DR daļā.

Zemes virsmas absolūtās atzīmes no 10–15 m v.j.l. Ropažu līdzenums ietver

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 22


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

bijušo Baltijas ledus ezera un pieledāja sprostezeru klāto teritoriju. Šo baseinu

nogulumi veido lēzeni viļņoto līdzenuma virsmu, kas lēzeni paaugstinās austrumu

virzienā no 7-10 m pie Baltezera līdz 60 m Viduslatvijas nolaidenuma tuvumā

(Inčukalns, Ropaži). Ropažu līdzenumam ir raksturīgi līdz 15-20 m augsti un plaši

kāpu masīvi, kuri turpinājuši veidoties arī vēl nesenā pagātnē ne tikai Litorīnas

jūras krasta tuvumā, bet arī Ropažu un Inčukalna apkārtnē. Plašus, lēzenus

zemes virsmas pazeminājumus aizņem purvu nogulumi. [4]

Zemkvartāra virsmas reljefs ir līdzens ar retiem 10-15 m dziļiem

pazeminājumiem rietumos no Inčukalna un Zaķumuižas. Viszemāk tā atrodas

novada ziemeļrietumu daļā (no 40 līdz 50 m z.j.l.) šaurā joslā gar Rīgavas

līdzenumu ziemeļos no Ulbrokas. Ulbrokas apkārtnē devona iežu virsma jau

atrodas ap 5-8 m v.j.l., pakāpeniski paaugstinoties uz austrumiem. [4]

Pamatiežu virsā atsedzas augšdevona Pļaviņu, Salaspils un Daugavas svītas

dolomīti un dolomītmerģeļi, kā arī ģipši un māli, bet pašā novada ziemeļu daļā -

arī augšdevona Amatas svītas smilšakmeņi un aleirolīti. Daugavas svītu veido

plaisaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi, un tie ir izplatīti tikai pašos

novada dienvidos, to biezums ir 5-8 m. Salaspils svītas nogulumus veido

karbonātiski māli un dolomītmerģeļi ar dolomīta starpslāņiem un ģipša

ieslēgumiem un starpslāņiem, kas lielāko biezumu sasniedz Sauriešu apkārtnē,

kur atrodas valsts nozīmes ģipša atradne, svītas biezums vidēji ir 12-15 m, un tas

samazinās uz ziemeļiem.[4]

Augšdevona nogulumiem ir raksturīgs reģionāls slīpums 1-2 m/km dienvidu -

dienvidaustrumu virzienā. Amatas svītas nogulumus veido smilšakmeņi ar

aleirolīta un māla starpkārtām, svītas biezums ir ap 25-30 m. Zem tās ieguļ

Gaujas svīta, kas noslēdz augšdevona nogulumu slāņkopu. Arī šo svītu veido

smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpslāņiem, Gaujas svītas biezums ir

ievērojams un sasniedz 90-100 m.

Kvartāra nogulumu biezums novada lielākajā daļā ir 15-20 m, palielinoties līdz

30 m novada ziemeļos, bet samazinās līdz 10m Sauriešu apkārtnē. Ģeoloģiskā

griezuma galvenā daļa sastāv no dažādgraudainas, pārsvarā smalkgraudainas

smilts ar aleirīta starpkārtām slāņa pamatnē un grants, oļu piemaisījumu Gaujas

tuvumā. Šie nogulumi ir uzkrājušies pieledāja sprostezeros un Baltijas ledus

ezerā, kā arī šajos baseinos ietekošo ledāja kušanas ūdeņu izveidotajās deltās,

īpaši Gaujas tuvumā. No dziļāk gulošajiem devona iežiem tos atdala tikai dažus

metrus bieza Latvijas leduslaikmeta morēna. Bieži tā ir stipri izskalota vai pat

pilnīgi noskalota. Virs smilšainajiem Baltijas ledus ezera nogulumiem uzguļ eolie,

aluviālie un purvu nogulumi.[4]

Hidroģeoloģiskie apstākļi novada teritorijā ir vienkārši. Stopiņu novads atrodas

Baltijas artēziskā baseina centrālajā daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ ap

950-970 m dziļumā Šajā baseina rajonā raksturīgs izturēts ģeoloģiskais griezums,

nogulumieži ieguļ monoklināli ar nelielu kritumu dienvidrietumu virzienā. Latvijā

ūdensapgādes vajadzībām tiek izmantota aktīvās ūdens apmaiņas zona, kuras

biezums Stopiņu novadā ir 250-260 m un kuru veido kvartāra, augšdevona un

vidus devona nogulumi. Zonas apakšējā robeža ir vidus devona Narvas

sprostslānis, kas sastāv no ūdeni vāji caurlaidīgiem iežiem, kuru vidējais biezums

ir 115 m. Dziļākos slāņos sastopami mineralizēti pazemes ūdeņi, kas netiek

izmantoti centralizētajā ūdens apgādē. [4]

Kvartāra ūdens horizonts (Q3-4) ir saistīts ar smilts slāņiem, kuros ir izplatīti

gruntsūdeņi. Gruntsūdens līmenis, atkarībā no zemes virsmas reljefa ir 2-3 m

dziļumā no zemes virsmas, maksimāli sasniedzot 6-8 m dziļumu zem kāpām.

Gruntsūdeņus drenē apkārtnē esošās nelielās upītes, tāpēc to plūsma ir vērsta

dažādos virzienos. Ūdensapgādē gruntsūdeņus izmanto tikai individuālajā

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 23


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

ūdensapgādē, kur tie bieži vien ir piesārņoti (piemēram, Getliņos), un gandrīz

vienmēr ir ar paaugstinātu organisko vielu, slāpekļa savienojumu un dzelzs

saturu.[4]

Tieši zem kvartāra nogulumiem ieguļ Pļaviņu - Salaspils ūdens horizonts (D3plslp),

kura biezums ir 20-30 m. Horizontu veido karbonātiskie ieži - dolomīti,

dolomītmerģeļi un merģeļi, vietām arī ar ģipša starpkārtiņām. Salaspils svītas

iežus, kuri satur ievērojamas ģipšu iegulas Sauriešu ģipšakmens atradnes

teritorijā, pārējā novadā veido plaisaini dolomīti un dolomītmerģeļi 7-14 m

biezumā. Pļaviņu svītas iežus arī veido plaisains dolomīts un dolomītmerģelis

vidēji 15 m biezumā.

Pļaviņu horizonts satur spiedienūdeņus, kuri saistīti ar plaisainajiem

dolomītiem (10-12 m biezi), bet nereti šī horizonta ūdeņos ir paaugstināts sulfātu

saturs un cietība (blakus esošajās teritorijās karbonātiskajos iežos konstatēta

ģipša klātbūtne). Zem karbonātisko iežu slāņiem, 5-35 m no zemes virsmas, ieguļ

bieza terigēno nogulumu slāņkopa, kas sastāv no Amatas, Gaujas, Burtnieku un

Arukilas svītu līdzīga sastāva iežiem, kuri veido Arukilas-Amatas ūdens kompleksu

(D 2-3 ar-am). Šīs svītas, un it īpaši Gaujas un Burtnieku, veido galvenos Rīgas un

tuvējo pilsētu ūdensapgādē izmantotos ūdens horizontus.[4]

Zem Pļaviņu horizonta ieguļ augšdevona Amatas ūdens horizonts (D3am), ko

veido smalkgraudaini, vāji cementēti smilšakmeņi, māli un aleirolīti ar kopējo

biezumu 25-30 m. Amatas horizonta griezumā dominē smilšakmeņi, tā efektīvais

biezums visbiežāk ir virs 80%.

Dziļāk, 50-70 m no zemes virsmas, ieguļ Gaujas ūdens horizonts (D3gj), kura

kopējais biezums ir Līdz 90-100 m. Horizontu veido vāji un vidēji cementēti

smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpslāņiem, un smilšakmeņu īpatsvars

griezumā ir 40-65%.

Ūdens piesārņošanas pazīmes Ulbrokas centralizētās ūdensapgādes urbumos

līdz šim nav konstatētas, bet konstatēts dabisks hlorīdu satura pieaugums gan

Ulbrokas, gan Sauriešu apkārtnē, ko izsauc dziļāko mineralizēto pazemes ūdeņu

injekcija Gaujas horizontā, tagad sasniedzot vidēji 100-150 mg/l [4].

5.1.2.1.Derīgie izrakteņi

Novads ir samērā bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Nozīmīgākie derīgie

izrakteņi ir ģipšakmens, smilts un grants, kā arī kūdra.

Novadā atrodas Sauriešu ģipšakmens atradne, kur sākotnējie krājumi, saskaņā

ar LVĢMA datiem, bija 11,5 milj. t ģipša. Šobrīd lielākā daļa krājumu ir izmantoti,

un atlikušais apjoms tiek vērtēts kā 1,2 milj. t. [4]

Novadā ir vairākas vietas, kur pētīti smilts - grants krājumi, ieguve nelielos

apjomos. Šobrīd ar šī derīgā izrakteņa ieguvi nodarbojas tikai z/s "Cēderi". Smilts

- grants iegulas pētītas arī citos iecirkņos, bet tajos esošie krājumi nav akceptēti.

Novada teritorijā ir piecas kūdras atradnes.Lielākā no tām saistās ar Getliņu

purvu, kur kopējie kūdras krājumi novērtēti kā 8,91 milj. m 3 , tai skaitā

rūpnieciski izmantojamie - 5,474 milj. m 3 . Jāatzīmē gan, ka lielākā atradnes daļa

atrodas Salaspils novada teritorijā. Pārējās četras atradnes, kas ietvertas Kūdras

fondā, ir nelielas un šobrīd tām nav praktiskas nozīmes. [4]

Dzeramā ūdens ieguvei centralizētajai ūdens apgādei tiek izmantoti tikai

pazemes ūdeņi, parasti - Amatas - Gaujas ūdens komplekss, retāk - Daugavas un

Pļaviņu ūdens horizonti. Saskaņā ar LVĢMC datu bāzi, novadā ir 37 urbumi, kas

tiek izmantoti ūdensapgādes vajadzībām. Pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumi

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 24


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

ir aprēķināti Ulbrokas ūdensgūtnei - A kategorijas krājumi 550 m 3 /dnn.

Decentralizētajai ūdensapgādei tiek izmantoti kā kvartāra ūdens komplekss

(grodakas un spices), tā arī visi augšminētie artēzisko ūdeņu horizonti kompleksi

(urbumi).

Detalizētāks pazemes ūdeņu raksturojums dots 5.3.sadaļā „Esošā vides stāvokļa

un kvalitātes apraksts”.

Stopiņu novadā nozīmīgākie derīgie iegūstamie resursi ir ģipšakmens, pazemes ūdens

un kūdras resursi, kas novada teritorijā ir iegūstami rūpnieciskos apjomos. Pārējo

derīgo izrakteņu ir salīdzinoši maz. Perspektīvā netiek plānots ierīkot jaunas derīgo

izrakteņu atradnes, jo ģipšakmens atradnes krājumi ir apgūti.

5.1.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Stopiņu novadā nav neviena īpaši aizsargājamā dabas teritorija vai

mikroliegums. Informācija par izveidotiem mikroliegumiem īpaši aizsargājamām

sugām un biotopiem var mainīties saskaņā ar 2001.gada 30.janvāra Ministru

kabineta noteikumu Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un

apsaimniekošanas noteikumu” 11. un 44.punktu.

Detalizēti pētījumi par aizsargājamo augu atradnēm novada teritorijā nav

veikti, bet aizsargājami augi saskaņā ar 2000.gada 14.novembra Ministru

kabineta noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, ir pašvaldības

teritorijā sastopamās meža silpurene (Pulsatilla patens), pļavas silpurene

(Pulsatilla pratensis), smiltāju esparsete (Onobrychis arenaria), šaurlapu lakacis

(Pulmonaria angustifolia), zaļziedu plaukšķene (Silene chlorantha). Īpaši

aizsargājamās kukaiņu, rāpuļu un putnu sugas – lielā krāšņvabole (Chalcophora

mariana), lielais dižkoksngrauzis (Ergates faber), sila ķirzaka (Lacerta agilis),

meža balodis (Columba oenas), pupuķis (Upupa epops), ūpis (Bubo bubo) (RD ĪD

Mežu pārvalde, 2002).

5.1.4. Īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi

5.1.4.1.Aizsargājamie koki

Saskaņā ar Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas Centra vides

informācijas sistēmas par īpaši aizsargājamiem un retiem kokiem datu bāzē

iekļauto informāciju, Stopiņu novada teritorijā atrodas astoņi Valsts nozīmes īpaši

aizsargājamie koki.

2001.gadā veikta Stopiņu novada pašvaldības teritorijā esošo dižkoku

apsekošana. Tās rezultātā apkopota informācija par zināmiem 29 dižkokiem, no

kuriem astoņi ir valsts nozīmes īpaši aizsargājami dižkoki.

Pārskats par aizsargājamiem kokiem novada teritorijā ir sniegts Tabulā 5-2.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 25


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Tabula 5-2. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki Stopiņu novada teritorijā

Nr.p.k

Nosaukums

Dižkoki

Latīniskais

nosaukums

Apkārtmērs,

m

Atrašanās orientieri,

novietojums

1. Daktermuižas Tilia 3,97 Upeslejās, 15 m no Juglas 80960050

liepa cordata L. sanatorijas internātskolas, Mazās 096

(1,3) Juglas pamatkrasta nogāzes

pakājē, parkā, kraujā

2. Seluhinas Quercus 5,40 Līčos, 250m ZZA no bijušās 80960010

dižozols, Līču robur L. Šeluhina muižas (pārdēvēta par 052

dižozols (1,3) Jaunmuižu), 25m no Mazās

Juglas kr. Krasta, nezālienā, palienā,

atmatā

3. Kazāru ozols Quercus 4,33 400m R no Sauriešu stacijas, 10m 80960080

robur L. D no Rīgas Ērgļu dzelzceļa , 059

(1,2) dārziņu malā, līdzenumā, ceļmalā

4. Avotiņu liepa Tilia 4,58 3,5km A no Ulbrokas, 30m A no 80960040

cordata L. (0,8) Avotiņu mājām, nogāzes pakājē, 056

tīruma malas koku grupā, pie

viensētas, krūmājā

5. Sišu osis Fraxinus 4,11 3km A no Ulbrokas, 50m DA no 80960040

excelsior L. (1,3) Sišu mājām, Iēzenā nogāzē uz 035

lauka, Līdzenumā atmatā

6. Stopiņu 1.

liepa

Tilia 4,32 Upeslejās, 250 m no bijušās 80960050

cordata L.

(0,9)

Stopiņmuižas, 30m Z no

Tuberkulozes slimnīcas

095

katlumājas,

Mazās Juglas pamatkrasta kraujā

7. Kulpju priede Pinus 3,40 200m no Kulpju mājām, vecās 80960010

sylvestris

(1,2)

Lubānas šosejas malā starp

M.Juglu un Ķivuļurgu, mežmalas

457

brikšņos pie bij. Kūtīm, tagad

kokzāģētavas, Līdzenumā, mežā

8. pundurozols Quercus 4,33 Līčos, 850m Z no bijušās 80960010

robur L. Šeluhina muižas ( pārdēvēta par 061

(1,0) Jaunmuižu), 6m no Mazās Juglas

kr. krasta, palienā, pļavā

ID

Plānošanas dokumentā aplūkotajā teritorijā dižkoki pārsvarā atrodas apdzīvoto vietu,

mājokļu un ceļu tuvumā. Attiecībā uz cilvēku darbības ietekmi tieši ceļu tuvumā

augoši koki ir iekļaujami potenciāli vairāk ietekmējamo dižkoku kategorijā. Neviens

no teritorijā augošajiem dižkokiem neatrodas teritorijās, kurām ir paredzēta zemes

izmantošanas veidu maiņa, tosneskars kāda cita no plānotajām darbībām.

5.1.4.2.Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi

Stopiņu novada teritorijā neatrodas valsts nozīmes aizsargājamie

dendroloģiskie stādījumi, kā arī vietējas nozīmes dendroloģiskajiem stādījumi.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 26


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

5.1.5. Kultūrvēsturiskais mantojums un tā izplatības areāli

UNESCO Vispārējā deklarācijā uzsvērts, ka kultūras daudzveidība līdzās

bioloģiskajai daudzveidībai ir cilvēces kopējais mantojums. Savukārt UNESCO

konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību nosauktas

galvenās kultūras mantojuma sastāvdaļas:

pieminekļi - arhitektūras darbi, monumentāli gleznojumi un skulptūras,

arheoloģiskie elementi vai struktūras, uzraksti, alu mājokļi un pazīmju

kombinācijas, kurām ir izcila vēstures, mākslas vai zinātnes vērtība;

ansambļi/celtņu grupas, kam arhitektūras, vienotības vai atrašanās

vietas dēļ ir izcila vērtība no zinātnes, vēstures vai mākslas viedokļa,

ievērojamas vietas - cilvēku veidotas vai cilvēka un dabas mijiedarbībā

veidojušās teritorijas, t.sk. arheoloģiskas nozīmes vietas, kurām piemīt

izcila vēsturiskā, estētiskā, etnogrāfiskā vai antropoloģiskā vērtība.

Stopiņu novadā šobrīd nav kultūrvēsturisku objektu, kas būtu iekļauti spēkā

esošajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kas apstiprināts

Kultūras ministrijas 1998. gada 29.oktobra rīkojumu Nr. 128.

Novada teritorijā atrodas arhitektūras un vēstures objekts "Ulbrokas muiža",

kas celts 18.gs.beigās, kā arī vairākas piemiņas vietas:

1917. gada septembra kaujās kritušo karavīru kapi un piemineklis pie

"Tēraudu" mājām;

1905.gada piemineklis, kas 1962.gadā uzstādīts Ulbrokā;

piemiņas akmens "Barikāde", kas 1991.gadā uzstādīts Ulbrokā;

"Baltais krusts" ar piemiņas akmeni 1941.gadā nogalinātajiem, kas

uzstādīts1991.gadā;

piemiņas zīme Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem pie Ulbrokas

vidusskolas;

piemineklis Zahariusam Stopijam.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 27


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

5.2. Esošā vides stāvokļa un kvalitātes apraksts

Vides kvalitāti novadā ietekmē dažādi cilvēka saimnieciskās darbības veidi –

lauksaimniecības produkcijas ražošana, sadzīves notekūdeņu novadīšana vidē,

katlu māju izmeši, dzelzceļu un autotransporta radītais piesārņojums, tranzīta

uzņēmumu radītais piesārņojums, derīgo izrakteņu ieguve, pārrobežu ūdens un

gaisa piesārņojums, mežsaimniecība (mežu izciršana), būvniecība, esošās

atkritumu izgāztuves, rekreācija un tūrisms, kā arī citi apstākļi.

Novada Attīstības programmā netiek izvirzīti specifiski vides kvalitātes mērķi,

bet, ņemot vērā valsts vides politikā noteiktos un reģiona plānojuma uzdevumus,

ir noteiktas reģiona līmeņa prioritātes, t.sk. kvalitatīvas dabiskās vides

uzturēšana un stiprināšana - kā galvenais pasākums noturīgai reģiona turpmākai

attīstībai.

5.2.1. Virszemes ūdens un kvalitāte

Novada teritorijā plūstošās upes pieder pie jauktā ūdens barošanas tipa, tajā

ieplūst sniega kušanas ūdeņi, lietus, kā arī dažādās attiecībās notiek pazemes

ūdeņu atslodze. Klimatiskās atšķirības Stopiņu novada nelielajā teritorijā tādos

raksturojošos elementos kā vidējie gada nokrišņi, valdošie vēji, ūdensteču

aizsalšana ir nenozīmīga. Pierīgas teritorijā vidējais nokrišņu daudzums ir 580-

620 mm gadā, valdošie vēji - DR.

Novada lielākā ūdenstece - Mazā Juglas upe ar gada noteci 0,25 km 3 , pieder

pie Daugavas upju baseina apsaimniekošanas apgabala, to raksturo kā vidēji lielu

potomālo (lēnu) upi, augštecē upes kritums ir ievērojamāks un Mazo Juglu

apzīmē kā ritrālu, robežiedalījums noteikts vērumā pie Abzes grīvas. Mazās Juglas

noteci nosaka augšteces nokrišņu apjoms, kam liela ietekme ir uz pavasara

paliem un vasaras – rudens plūdiem. Vidzemes augstienes dienvidrietumu

nogāzes upes noteci ietekmē 750-800 mm nokrišņu apjoms.

Antropogēnie faktori noteces izmaiņām gada griezumā atkarīgi no lauku, mežu

un purvu esošo meliorāciju sistēmu uzturēšanas, renovācijas vai pretēja procesapurva

grāvju tamponāžas, lai atjaunotu purvā ūdens līmeni. Mazās Juglas lejtecē

zināmu iespaidu varētu veidot Dobelnieku HES, kā arī melioratīvo būvju

nepietiekama apsaimniekošana. Upes krasta struktūras būtiskas izmaiņas tiek

novērotas pie darbiem upes gultnē, hidrotehniskām būvēm, cauruļvadu

šķērsojumiem. Izteikti krastu izmaiņu procesi Mazai Juglai nav novēroti.

Stopiņu novadā ietilpstošo ūdensteču raksturojums sniegts Tabulā Nr. 5-3.

Tabula 5-3. Stopiņu novada ūdensteces

Kods Upes tips Nosaukums Garums,

km

Sateces baseins,

km 2

410 4 Mazā Jugla 119 679

410 4 Ķivuļurga 16 44.8

410 4 Dauguļupīte 3

410 4 Dreiliņupīte 12

410 4 Nabiņurga 3,5

410 4 Piķurga 17 36.7

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 28


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Novada teritorijā ir Ulbrokas dzirnavezers (platība - 12 ha), Ruņģu ezers (4,1

ha), mākslīgās ūdenskrātuves bijušo ģipša ieguves karjeru vietā, kuru kopējā

platība ir 35 ha.

Novada teritorijā valsts nozīmes melioratīvās notekas ir: Ķivuļurga, Piķurga.

Virszemes ūdens monitoringa rezultāti Mazās Juglas upē apkopotiTabulā 5-4.

Tabula 5-4. Ūdens kvalitāte ūdenstecēs Stopiņu novadā

Mazās

Juglas

grīva

BSP,

mg/l

Suspendētās

vielas, mg/l

N/NH 4

P kop ,

mg/l

N kop ,

mg/l

O 2 ,

mg/l

Saprobitātes

indekss

1.22 13.0 0.148 0.075 1.51 8.95 1.95

Pašreiz veiktais monitorings sniedz informāciju tikai daļai no novada teritorijā

esošām ūdenstecēm.

Pazemes ūdeņu kvalitāte novada robežās ir loti atšķirīga, ko nosaka

antropogēnais piesārņojums (CSA poligons "Getliņi", SIA "Ulbroka" cūku

nobarošanas komplekss u.c.) vai pazemes ūdeņu kvalitātes dabiskās īpatnības

(Sauriešu apkārtne).

Parasti gruntsūdeņu mineralizācija svārstās ap 0,2-0,3 g/l un organisko vielu

saturs ūdeņos nepārsniedz 15 mg/l,izņemot purviem pieguļošās teritorijas.

Savukārt, teritorijās, kur konstatēta antropogēnā iedarbība, gruntsūdeņu

mineralizācija var sasniegt, atkarībā no sezonās, pat 5 g/l. Slāpekļa

koncentrācijas mērāmas 100 mg/l. Šajās teritorijās nav pieļaujama gruntsūdeņu

izmantošana sadzīves vajadzībām.

Artēzisko ūdeņu kvalitāte novada robežās ir atšķirīga, bet to nosaka tikai

dabiskie faktori. Laba ūdens kvalitāte ir Amatas - Gaujas ūdens horizontā, kur

dominē kalcija - hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņi, kuru mineralizācija nepārsniedz

0,3-0,5 g/l. Tieši tāpēc šī horizonta ūdeņi galvenokārt tiek izmantoti centralizētās

ūdensapgādes vajadzībām. Savukārt Sauriešu apkārtnē Salaspils horizonta, kur

izplatīts ģipsis un to saturošie nogulumi, ūdeņu sastāvs ir krasi atšķirīgs - dominē

magnija-kalcija sulfātu ūdeņu tips, un to mineralizācija sasniedz 3 g/l.

5.2.1.1.Ūdenssaimniecības raksturojums

ES direktīva 2000/60/EC nosaka struktūru Eiropas kopienas rīcībai ūdeņu

aizsardzības politikā. Šīs politikas mērķis ir nodrošināt integrētu pieeju ūdeņu

apsaimniekošanā. Šīs prasības attiecas :

uz ūdens patēriņu, izmantošanu;

uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu ekosistēmu stāvokli;

pasākumi un plānošana vērtējama gan no vides aizsardzības, gan

ekonomiskā viedokļa.

Ūdens resursu lietošanai nosakāmi maksājumi (piemēram, tarifi, maksa), kas

pilnībā segtu visus ūdens resursu lietošanas izmaksas.

Pašvaldība ir atbildīga par sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu

mājsaimniecībām, gan par dzeramā ūdens apgādi, gan notekūdeņu savākšanu un

attīrīšanu. Tarifu aprēķinus pašvaldība veic, izmantojot esošās ražošanas

izmaksas, ievērojot nepieciešamās investīcijas.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 29


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Stopiņu novada ūdenssaimniecību veido šādi elementi:

centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kuras apsaimnieko

PA „Saimnieks”;

pieslēgumi Rīgas pilsētas centralizētai ūdensapgādes sistēmai;

individuālās ūdenssaimniecības sistēmas.

PA „Saimnieks” par katru gadu ūdenssaimniecības apsaimniekošanā gūtajiem

rezultātiem Centrālās statistikas pārvaldei iesniedz formu 2 - ūdens. Tabulā 5-11.

apkopota informācija par centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumiem Stopiņu novadā.

Tabula 5-5. Ūdenssaimniecības raksturojums Stopiņu novadā. Datu avots: PA

„Saimnieks”.

Apdzīvota

vieta

Iedzīvotāj

u skaits

Ūdensapgādes

pakalpojumu

izmanto

Kanalizācijas

pakalpojumu

izmanto

%

ūdensapgāde

%

kanalizācija

Ulbroka 2939 2656 2360 90.3 80.2

Upeslejas 1166 1050

90.0

2500

Saurieši 1598 1207 75.5

90.4

Līči 690 508 508 73.6 73.6

Radiostacija 94 94 - - -

Cekule 225 210 krājrezervuārs 93.3 -

Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus izmanto Rumbulas

iedzīvotāji - 330 cilvēki un neliela daļa Dreiliņu iedzīvotāju – apmēram 370

cilvēku.

Pārējie novada iedzīvotāji izmanto individuālas ūdensgūtnes un notekūdeņu

novadīšanas sistēmas, kā arī krājrezervuārus. Šo izvedamo notekūdeņu

daudzums, ko apkalpo PA „Saimnieks” 2010.gadā sastāda 2260 m 3 (apmēram -

1808 cilvēki), iespējami arī citi risinājumi tehniski.

Mazajā Juglā ir divas notekūdeņu izplūdes (Upeslejas un Līči), kā arī viena

Piķurgā. Kopējais notekūdeņu daudzums no minētajām attīrīšanas iekārtām ir

345.4 tūkst. m 3 .

2010. gadā paliekošais piesārņojums Mazajā Juglā raksturots Tabulā 5-12.

Tabula 5-6. Novadītais, paliekošais

piesārņojumsMazajā Juglā Stopiņu novadā teritorijā.

Datu avots: 2-Ūdens atskaites.

Rādītājs

Piesārņojuma slodze

(tonnas/gadā)

Suspendētās vielas 12.8

BSP 10.9

ĶSP 41.8

Kopējais fosfors (P kop ) 1.4

Kopējais slāpeklis (N kop ) 6.6

Piesārņojošo vielu koncentrācijas un līdz ar to slodzes var atšķirties gan gada,

gan diennakts griezumā. Analīžu biežums daudzos gadījumos ir nepietiekams. Lai

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 30


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanu, tiek realizēti projekti

sistēmu uzlabošanai.

Ūdens apgādes sistēmas problēma ir Latvijas pazemes ūdeņos paaugstinātais

dabiskais fons, kas nosaka nepieciešamību veikt ūdens attīrīšanu atbilstoši

2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta . noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens

obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa kontroles kārtība”.

Stopiņu novada teritorijā dažādās vietās izurbtām akām pārsniegumi ir dzelzs

joni, sulfāti, hlorīdi, mangāns. Ņemot vēra tīklu izbūvi, kura veikta pagājušā

gadsimta otrajā pusē, ir ievērojami zudumi, tāpēc plānojama kompleksa projektu

ieviešana ūdens saimniecības infrastruktūrā.

5.2.1.2.Pazemes ūdeņu kvalitāte un ūdensapgāde

Gruntsūdeņi ir pirmais pazems ūdeņu horizonts, kurš ir bezspiediena, vai tas ir

zemāks par slāņa virsmu, izņemot specifiskus kvartāra slāņu iegulu gadījumus.

Ilggadējais vidējais nokrišņu daudzums, kas caur aerācijas zonu iefiltrējas

gruntsūdeņos, līdz 341,2 mm gadā, tas atkarīgs no noguluma litoloģiskā sastāva.

Stopiņu novada teritorijā gruntsūdeņus izmanto individuālo māju ūdensapgādei,

pietiekams informācijas apkopojums par gruntsūdeņu kvalitātes atbilstību

dzeramā ūdens kvalitātes nekaitīguma prasībām nav pieejams.

Artēziskie ūdeņi ir labāk aizsargāti no iespējamā piesārņojuma atšķirībā no

gruntsūdeņiem. Artēzisko ūdeņu līmeņu svārstības nav izteiktas pa atsevišķiem

gadiem un sezonām, izņemot saimnieciskām aktivitātēm horizonta dziļumā.

Intensīvs artēzisko ūdeņu patēriņš veido depresijas piltuvi, kas izplatās pietiekami

tālu no lielākiem ūdens patērētājiem.

Novada teritorijā ir 37 artēziskā ūdens ņemšanas vieta, kuru dziļums pārsniedz

10 m. Ūdens kvalitāte dažādās ūdens ņemšanas vietās ir atšķirīga, bet atbilst

normatīviem, lai gan ūdensvadu tīkla vecuma un sliktā stāvokļa dēļ attālākajās

novada vietās patērētājiem pieejamais dzeramais ūdens ir nekvalitatīvs. Patērētā

ūdens uzskaite visās ūdens ņemšanas vietās notiek pastarpināti, pēc patērētās

jaudas. Iestādēm un uzņēmumiem piegādātā ūdens uzskaite notiek pēc skaitītāju

rādījumiem. Iedzīvotāju patēriņu uzskaita proporcionāli, pēc ūdens lietotāju

skaita, kā arī atsevišķiem patērētājiem uzstādītiem ūdens mērītājiem. Visiem

ūdensapgādes artēziskajiem urbumiem ir veikts aizsargjoslu aprēķins. Ir

noteiktas stingrā režīma aizsargjoslas 10 - 50 m rādiusā, kā arī ķīmiskās

aizsargjoslas 185 - 340 m rādiusā. [4]

Lai noteiktu patērētajam piegādājamā pazemes ūdens kvalitātes atbilstību

mikrobioloģisko, fizikālo un ķīmisko kvalitāti raksturojošajām kvalitātes prasībām,

Veselības inspekcija veic dzeramā ūdens kvalitātes izmeklējumus. Pieejamo

analīžu rezultāti liecina, ka dzeramā ūdens kvalitāte novadā atbilst noteiktajām

prasībām (Cilvēku patēriņam paredzētā ūdens direktīva - 98/83/EC; 2003.gada

29.aprīļa noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes

prasības, monitoringa un kontroles kārtība").

5.2.1.3.Izkliedētā piesārņojuma – lauksaimniecības ietekme uz ūdens

objektiem

Lauksaimniecība ir nozīmīgākais izkliedētā (difūzā) piesārņojuma cēlonis.

Attīstot intensīvākas lauksaimnieciskās ražošanas metodes, pieaug difūzā

piesārņojuma apjomi, kas var apdraudēt iekšējos ūdeņu kvalitāti teritorijas

plānojuma apskatītajā teritorijā, kā arī citus iekšzemes ūdeņus un Baltijas jūru.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 31


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Nozīmīgākie difūzā piesārņojuma komponenti ir t.s. biogēnie (barības)

elementi - slāpekļa un fosfora savienojumi, kuru notece no lauksaimniecības

zemēm var būtiski ietekmēt virszemes ūdeņu stāvokli apskatāmajā teritorijā un

nākotnē palielināt ūdensobjektu piesārņošanas risku. Difūzā piesārņojuma noplūdi

no lauksaimniecības zemēm ietekmē virkne antropogēno faktoru: lauksaimniecībā

izmantojamo zemju platība, aramzemes platības, mēslošanas veids un

intstensitāte, mājdzīvnieku blīvums, kā arī dabiskie faktori: augsnes tips, augsnes

kvalitāte, oglekļa un slāpekļa attiecība augsnē u.c. mazāk nozīmīgi faktori.

Stopiņu novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemju platības sastāda


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

bija 31 tūkstotis tonnas, kas ir salīdzinoši ļoti augsts rādītājs. Lielāko daļu

(98,5%) no gaisā novadītā piesārņojuma veido oglekļa dioksīda emisijas. Oglekļa

monoksīds (īpatsvars 0,7%), slāpekļa dioksīds (0,3%), cietās daļiņas (0,2%),

amonjaks (0,1%) un gaistošie organiskie savienojumi (0,1%) sastāda lielāko daļu

no atlikušajiem 1.5%

Nozaru griezumā (skatīt Tabulu 5-7.) 2/3 no emisijām veido būvmateriālu

ražošanas rūpniecības nozares uzņēmumi, kam seko katlu mājas (30%). Emisiju

apjoms no pārējām nozarēm veido ap 5%, no kurām lielāko apjomu veido ar

gāzes pārvades infrastruktūras uzturēšanu saistītie zudumi (4,5%). Pārējo nozaru

– kokapstrādes, metāla konstrukciju ražošanas, elektroenerģijas ražošanas, cūku

audzēšanas un automobiļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu emisijas ir

salīdzinoši niecīgas un nepārsniedz 1% no kopējo emisiju apjoma.

Oglekļa oksīds pārsvarā rodas ķīmiski nepilnīga sadegšanas rezultātā, bet

cietās daļiņas un putekļi - būvmateriālu ražošanas, katlumāju, kā arī

kokapstrādes uzņēmumu izmešos. Sēra dioksīda emisijas ieņem arvien mazāku

apjomu, kas tiek panākts pārejot uz videi draudzīgāku kurināmā veidu – koksni,

dabas gāzi. Stopiņu novadā piesārņojošo vielu emisijas gaisā salīdzinot ar

apkārtējām pašvaldībām ir daudz lielākas, kas saistīts ar būvmateriālu ražošanas

uzņēmumu darbību novada teritorijā.

Atsevišķu piesārņojošo vielu izmešu atmosfērā raksturojošie rādītāji Stopiņu

novadā ir apkopoti Tabulā 5-13.

Tabula 5-7. Piesārņojošo vielu emisijas gaisā Stopiņu novada teritorijā 2010.

gadā. Datu avots: Valsts statistikas pārskats „2-Gaiss”.

Piesārņojošā viela

Emisiju apjoms,

t/g

Amonjaks 29.4

Benzīns 0.2

Butāns 0.3

Cietās izkliedētās daļiņas 62.7

Dzelzs oksīds (mīnijs) 0.14

Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) 30.8

Hroma (VI) savienojumi, pārrēķinot uz hroma

trioksīdu

0.0002

Mangāns un tā savienojumi, pārrēķinot uz mangānu 0.022

Metāns 0.74

Oglekļa dioksīds 30437

Oglekļa oksīds 229.3

Petroleja 0.127

Piesātinātie ogļūdeņraži ar C12-C19 (šķīdinātāji) 0.0004

PM10[i] 8.81

Propāns 0.23

Sēra dioksīds 0.54

Sērūdeņradis 0.43

Slāpekļa dioksīds 88.4

Slāpekļa oksīdi (NOx) 15.5

Toluols 0.053

KOPĀ 30905

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 33


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Gaistošos organiskos savienojumus novada emitē vairāki uzņēmumi – degvielas

uzpildes stacijas, gāzes pārvades infrastruktūras objekti.

Tabula 5-8. Piesārņojošo vielu emisijas gaisā no

emisiju avotiem Stopiņu novada teritorijā 2010. gadā.

Datu avots: Valsts statistikas pārskats „2-Gaiss”.

Emisiju

Nozare, NACE kods

apjoms,

t/g

0123 - Cūku audzēšana 53.9

2010 - Koka zāģēšana, ēvelēšana un

impregnēšana

1.29

2051 - Pārējo koka izstrādājumu ražošana 9.61

2662 - Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu

ražošana

18837

2663 - Gatavo betona maisījumu ražošana 0.53

2666 - Pārējo izstrādājumu ražošana no betona,

ģipša un cementa

634.8

2811 - Metāla konstrukciju un konstrukciju

sastāvdaļu ražošana

0.36

4011 - Elektroenerģijas ražošana 228.46

4022 - Gāzes sadale pa gāzes vadiem 1408.12

4030 - Tvaika un karstā ūdens piegāde 9730.2

5050 - Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība 0.61

Kopā 30905

Mobilo avotu izmešuapjomu nav iespējams novērtēt skaitliski, jo nav pieejami

dati. Taču, ņemot vērā, ka uz novadu šķērsojošiem Valsts nozīmes autoceļiem

Rīga-Daugavpils A6, Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers - Saulkalne) ir ļoti intensīva

transporta plūsma, ir pamats uzskatīt, ka autotransporta radīto izmešu ietekme

uz šiem autoceļiem pieguļošajām nav maznozīmīga.

5.2.3. Atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar Likuma „Par pašvaldībām” prasībām atkritumu savākšanu un

apglabāšanu nodrošina novada pašvaldība.

Stopiņu novadā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimnieko PA „Saimnieks”.

Atkritumu savākšanu no daudzdzīvokļu mājām veic SIA „VEOLIA”. Iedzīvotāju

skaits daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 4800. Izvesto sadzīves atkritumu

daudzums – 9600 m 3 ./gadā, bioloģiskie atkritumi - 95 m 3 /gadā. Individuālo māju

īpašnieki par atkritumu izvešanu slēdz līgumus ar SIA „L&T”.

Sadzīves atkritumi no novada teritorijas tiek izvesti uz atkritumu poligonu

„Getliņi”. Poligons izveidots un darbojas jau kopš septiņdesmito gadu sākuma.

Līdz 2001.gadam tur deponēti aptuveni 30 miljoni m 3 atkritumu. Šobrīd atkritumu

izgāztuvi apsaimnieko b/o SIA “Getliņi EKO”, kas īsteno “Getliņu projektu” ar

mērķi likvidēt turpmākā vides piesārņojuma cēloņus un modernizēt izgāztuvi līdz

tā atbilstu starptautiski atzītiem atkritumu poligona standartiem. Projekta

realizācijas rezultātā samazināsies atmosfēras piesārņojums, virszemes un

pazemes ūdeņu piesārņojums, tiks uzlabota atkritumu pieņemšanas sistēma,

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 34


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

kontrole, šķirošanas un deponēšanas tehnoloģija, kā arī izgāztuves ārējais

izskats. Metāns no izgāztuves tiek savākts un izmantots kā enerģijas avots.

Kritušo dzīvnieku savākšanu un utilizāciju novada teritorijā veic sertificēts

uzņēmums SIA „Renete”.

Novadā nav paredzēts izvietot bīstamo atkritumu pārstrādes un/vai glabāšanas

būves. Bīstamo atkritumu savākšanu paredzēts organizēt likumdošanā noteiktajā

kārtībā.

5.2.4. Troksnis

Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgākajiem faktoriem, kas cilvēkam izraisa

nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Īpaši transporta radītais

troksnis būtiski palielina trokšņu līmeni transporta maģistrāļu un mezglu tuvumā.

Stopiņu novadā trokšņa problēma ir saistāma ar transporta infrastruktūru,

galvenokārt, - Valsts 1.šķiras autoceļu A6 Rīga-Daugavpils un Rīgas apvedceļu

(Baltezers - Saulkalne), kā arī 2.šķiras autoceļiem P4 Rīga-Lubāna un P5 Ulbroka

- Koknese, kuri šķērso novada teritoriju. Uz minētajiem autoceļiemir liela

transporta līdzekļu plūsma (īpaši A6 Rīga-Daugavpils un A4 Baltezers - Saulkalne)

un var radīt paaugstinātu trokšņa līmeni ceļiem pieguļošajās teritorijās.

Saskaņā ar 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.597 „Vides

trokšņa novērtēšanas kārtība”, autoceļiem ar satiksmes intensitāti virs 3

miljoniem automobiļu gadā ir nepieciešams veikt trokšņa līmeņa novērtēšanu un

kartēšanu. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Latvijas Autoceļu direkcijas datiem satiksmes

intensitāte autoceļu A6 Rīga - Daugavpils posmā Stopiņu novada teritorijā ir vidēji

1500-2000 automobiļi stundā, jeb 13-17 miljoni automobiļu gadā. Posmā A4

Baltezers -Saulkalne automobiļu intensitāte ir vidēji 500 automobiļi stundā jeb 4

miljoni automobiļu gadā.

Izstrādājot detālplānojumu teritorijās, kuras atrodas blakus autoceļiem A4, A6

nepieciešams veikt trokšņa līmeņa novērtēšanu un plānot teritoriju attīstību tā, lai

dzīvojamo vai darījumu iestāžu teritorijās trokšņa līmenis nepārsniegtu

pieļaujamās normas.

Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka trokšņa robežlielumus pie kuriem

nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret trokšņa ietekmi. Trokšņa

kartēšana ļaus noteikt zonas, kurās trokšņa līmenis pārsniedz maksimāli

pieļaujamās robežvērtības.

SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Rīgas domes Mājokļu un

Vides departamenta pasūtījuma ir veikusi trokšņu līmeņa novērtējuma analīzi un

izstrādājusi stratēģiskās kartes Rīgas aglomerācijas zonai, kurā iekļauta arī

Stopiņu novada teritorija, izņemot Cekuli. Rīgas aglomerācijas zonai izveidotas

vairākas trokšņu stratēģiskās kartes:

kopējo trokšņu avotu radītā trokšņa zonējums;

sliežu ceļu transportlīdzekļu kustības radītā trokšņa zonējums;

autotransporta kustības radītā trokšņa zonējums;

rūpniecības avotu darbības radītā trokšņa zonējums;

gaisa satiksmes radītā trokšņa zonējums.

Par katru no trokšņa avotu kategorijām ir izveidotas trokšņa rādītāja L

robežlielumu pārsnieguma zonas dienas, vakara un nakts situācijām.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 35


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Attēls 1. Kopējo trokšņu avotu radītās dienas trokšņa rādītāja Ldiena

robežlielumu pārsniegumu zonas Stopiņu novada teritorijā. Avots: Rīgas Domes

Mājokļu un vides departaments/SIA Estonian Latvian and Lithuanian

Environment

1.attēlā redzama trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu karte, kurā

attēlotas teritorijas Stopiņu novadā, kurās ir paaugstināts trokšņa līmenis dienas

laikā. Kartē redzams, ka Stopiņu novadā teritorijas ar paaugstinātu trokšņa līmeni

primāri saistāmas ar transporta infrastruktūru. Proti, paaugstināta trokšņa zonas

ir izdalītas gar dzelzeļa līniju Rīga - Krustpils, A6 šoseju Rīga - Daugavpils,

autoceļu P5 Ulbroka - Koknese (faktiski visā posmā no Dreiliņiem līdz

Sauriešiem), autoceļu P4 Rīga - Lubāna posmā gar Dzidriņām un Līčiem, kā arī

Dreiliņos gar Lubānas ielas transporta mezglu. Kartē redzams, ka Dreiliņos kopējo

trokšņa fonu ietekmē arī citi avoti. Kā redzams, minētajās teritorijās trokšņa

rādītāja L diena robežlieluma pārsniegums var sasniegt 15-20 decibelus (dB A).

2.attēlā ir sniegts pārskats par kopējā trokšņa līmeņa robežlieluma L nakts

pārsniegumu, t.i. kartē ir attēlotas tās teritorijas, kurās trokšņa līmeņa

robežlielums tiek pārsniegts nakts laikā. Situācija kopumā ir līdzīga dienas

trokšņa līmeņa pārsnieguma kartē attēlotajai, taču nakts laikā trokšņa līmeņa

robežlieluma L nakts pārsnieguma ietekmētās teritorijas ir lielākas. Kartē

redzams, ka teritorijas, kurās ir augsts nakts trokšņa līemeņa robežlieluma

pārsniegums ir Gaisma, Rumbula, Dreiliņi gar Lubānas ielas transporta mezglu,

Institūta iela posmā no Ulbrokas ciemata robežas līdz Sauriešiem, Dzidriņu

ciemats zonā gar šoseju P4, Līču ciemats zonā gar šoseju P4. Papildus šīm

teritorijām kā būtisks nakts trokšņa līmeņa avots jāatzīmē TEC-2. Kartē redzams,

ka nakts laikā trokšņa līmenis tiek pārsniegts Saulīšu ciematā, un privātmājām,

kuras izvietotas TEC-2 tiešā tuvumā. Nakts laikā trokšņa līmenis tiek pārsniegts

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 36


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

teritorijās, kurās dienas trokšņa līmeņa robežlielums netiek pārsniegts, vai

pārsniegums ir neliels, proti, Upesleju ciemats, kuru ietekmē autotransporta

troksnis no Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne). Minētajās teritorijās

trokšņa L nakts robežlieluma pārsniegums var sasniegt 20-25 decibelus (dB A).

Kopumā jāatzīmē, ka saskaņā ar trokšņu karti (2.attēlā) nakts trokšņa līmeņa

robežslieksnis Stopiņu novada teritorijā tiek pārsniegts praktiski visās

apdzīvotajās vietās.

Attēls 2. Kopējo trokšņu avotu radītās nakts trokšņa rādītāja Lnakts

robežlielumu pārsniegumu zonas Stopiņu novada teritorijā. Avots: Rīgas

Domes Mājokļu un vides departaments/SIA Estonian Latvian and Lithuanian

Environment

Ņemot vērā Stopiņu novada izvietojumu un vēsturiski izveidojušos samērā

augsto rūpniecības uzņēmumu skaitu un rūpniecības teritoriju īpatsvaru, 3. un

4.attēlā sniegts pārskats par rūpniecības objektu radīto dienas un nakts trokšņa

līmeņa robežlieluma pārsniegumu. Tomēr, kā redzams 3.attēlā, rūpniecības

objektu trokšņa līmenis ir nenozīmīgs. Neliels dienas trokšņa robežlieluma

pārsniegums ir atzīmēts nelielā teritorijā gar TEC-2 un Knauf ražotni Sauriešos.

Abi trokšņa avoti ir lokāli.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 37


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Attēls 3. Rūpniecības avotu darbības radītās dienas trokšņa rādītāja Ldiena

robežlielumu pārsniegumu zonas Stopiņu novada teritorijā. Avots: Rīgas

Domes Mājokļu un vides departaments/SIA Estonian Latvian and

Lithuanian Environment

Būtiskāka rūpniecisko objektu radītā trokšņa ietekme ir nakts laikā. 4.attēlā ir

redzams nakts trokšņa robežlieluma pārsniegšanas izplatība. Kā redzams kartē,

samērā būtisks trokšņa avots nakts laikā ir TEC-2. TEC-2 trokšņa L nakts

pārsniegums ietekmē Saulīšu ciematu, īpaši TEC-2 tuvāk esošo daļu, privātmājas

Betona ielas pusē, kā arī Vālodzes ciemata daļu, kas atrodas tuvāk TEC-2. Šajās

teritorijās nakts trokšņa līmeņa robežlielums var tikt pārsniegts līdz 10-15

decibeliem (dB A). Knauf rūpnīcas (Sauriešos) radītais nakts trokšņa robežlieluma

pārsniegums ir telpiski ierobežots gar Zaļo ielu un nebūtu uzskatāms kā nozīmīgs

trokšņa avots. Kā trešo zonu, kurā rūpnieciskie avoti pārsniedz nakts trokšņa

robežlielumu ir Rumbula, kuru ietekmē Getliņi-2 darbība. Trokšņa līmeņa L nakts

robežlieluma pārsniegums šajā teritorijā tiek vērtēts 5-10 dBA, kas tomēr ir

mazāks nekā transporta radītais trokšņa līmeņa robežlieluma pārsniegums.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 38


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Attēls 4. Rūpniecības avotu darbības radītās dienas trokšņa rādītāja

L diena robežlielumu pārsniegumu zonas Stopiņu novada teritorijā.

Avots: Rīgas Domes Mājokļu un vides departaments/SIA Estonian

Latvian and Lithuanian Environment

Troksnis Stopiņu novadā ir būtisks vides aspekts, jo īpaši transporta radītais

troksnis. Attīstības plānošana dokumentā ir paredzēts, lai iespējamie trokšņa

avoti – rūpniecības zonas tiktu nodalītas no publiskās apbūves un darījumu

teritoriju zonām. Teritorijas detālplānojumos pieceļu areālu apbūves attīstību būtu

nepieciešamas plānot tādā attālumā no autoceļiem, kas neprasa papildus

speciālus tehniskus risinājumus tās aizsardzībai pret auto transporta radīto

troksni. Nepieciešamības gadījumā nepieciešams paredzēt speciālus pasākumus

esošās apbūves aizsardzībai no trokšņa. Nepieciešams detalizēti izvērtēt esošās

trokšņa ietekmētās dzīvojamās zonas un ieplānot pasākumus trokšņa

samazināšanai šajās teritorijās.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 39


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

5.2.5. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

Pēc LVMĢC rīcībā esošajiem datiem par attīstībai nelabvēlīgām teritorijām, t.i.

potenciāli piesārņotām un piesārņotam vietām, Stopiņu novada teritorijā ir

noteiktas deviņas potenciāli piesārņotās teritorijas. Visas potenciāli piesārņotās

vietas ir iekļautas otrajā kategorijā- potenciāli piesārņota vieta. Kopsavilkums par

attīstībai nelabvēlīgo vietu izvērtējumu ir dots Tabulā 5-9.

Tabula 5-9: Kopsavilkums par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām

Stopiņu novadā

#

Reģistrācijas

numurs

Kategorija

Nosaukums,

adrese

1. 80968/4307 2 SIA ”SKS

Baltija”, Granīta

iela 26, kadastra

nr.

80960070093

2. 80968/4253 2 SIA „VAE” Rīga,

Granīta iela 15a,

kadastra Nr.

80960070197

80960070119

3. 80968/4237 2 SIA „Ulbroka”

cūku komplekss,

Acones iela 10,

Stopiņu pagasts,

kadastra Nr.:

80960040053

80960010464

80960040124

80960010130

80960030084

4. 80968/1727 2 Zemessardzes

19.bataljons,Sto

piņu pag.,

Aizsardzības

ministrijas

valdījuma

objekts, Jugla 1

Platība

(ha)

42ha

NACE kods, apraksts

2430 – Krāsu, pernicu

u.tml. pārklājumu,

tipogrāfijas krāsu un

mastikas ražošana,.

Iemesls iekļaušanai

reģistrā: B kategorijas

piesārņojošās darbības

uzņēmums.

2811 - Metāla konstrukciju

un konstrukciju sastāvdaļu

ražošana (iekārtas dzelzs,

tērauda vai citu materiālu

rūpnieciskai apstrādei ar

ražošanas platību 1000 m 2

un vairāk). Iemesls

iekļaušanai reģistrā: B

kategorijas piesārņojošās

darbības uzņēmums.

0123 - Cūku audzēšana.

Ferma intensīvai cūku

audzēšanai, kurā audzē

vairāk nekā 2000 gaļas

cūku, ar svaru virs 30 kg,

un vairāk nekā 750

sivēnmāšu. Iemesls

iekļaušanai reģistrā: A

kategorijas piesārņojošās

darbības uzņēmums. Vides

riski: 100 m attālumā

Piķurgas upe.

7511 - Vispārīgā valsts

dienestu darbība. Iemesls

iekļaušanai reģistrā: bijušās

PSRS armijas radio

izlūkošanas daļa, degvielas

bāze: 10x20 m 3 mucas

zemē; 3 lieli garāžu boksi, 3

garāžas. Objekta īpašnieks:

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 40


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Aizsardzības ministrija.

Tuvumā dzīvojamās mājas


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

neievērošana. Objekta

apsaimniekotājs: SIA

„Getliņi-Eko”.

Pēc mēroga un piesārņojuma rakstura nozīmīgākās potenciāli piesārņotās

vietās novada teritorijā ir vairākas. Par šīm teritorijām ir sniegts detalizētāks

raksturojums:

Atkritumu poligons "Getliņi";

Agrākā munīcijas noliktavu teritorija "Cekule”;

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas komplekss;

SIA „Sprādziens" apsaimniekojamā teritorija.

5.2.5.1.Atkritumu poligons „Getliņi EKO”

Atkritumu poligona „Getliņi EKO” teritorija atrodas bijušajā smilšu – grants

karjerā Getliņu purva malā.Izgāztuve tika ierīkota, neveicot nekādus vides

aizsardzības pasākumus, poligona kopējā platība ir 87 ha un vecā izgāztuve

aizņem 36 ha.

Poligonam piegulošā teritorijā atrodas privātmājas un mazdārziņi, kuru apgāde

ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni no vietējiem ūdens avotiem nav iespējama.

1996.gadā Pasaules Bankas atbalstītais atkritumu poligona sanācijas un

rekonstrukcijas projekts paredzēja veikt izpēti un realizācijas darbus. Projekta

ietvaros tika izpildīti projektā paredzētie darbi:

rekultivēts vecais atkritumu kalns;

veidotas jaunas, prasībām atbilstošas „šūnas” atkritumu glabāšanai;

teritorijā izveidotas gāzes savākšanas sistēmas;

izbūvēts energobloks, lai no iegūtās gāzes ražotu elektroenerģiju.

Atkritumu poligonā no 1997.līdz 2010.gadam pieņemti 13miljoni kubikmetri

atkritumu, vidēji gadā pieņemot 1 miljonu kubikmetru. Atkritumu poligona

darbība nodrošināja iespēju Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā rekultivēt

prasībām neatbilstošas izgāztuves. Tam ir liela nozīme siltumnīcefektu izraisošo

gāzu emisiju samazinājumā, dodot ieguldījumu globālās sasilšanas efekta

mazināšanā un Kioto protokola saistību izpildē.

Gruntsūdeņu, artēzisko ūdeņu un virszemes noteces piesārņojums turpina

apdraudēt piegulošās teritorijas, tāpēc veikti pasākumi, lai samazinātu vidē

nonākušo piesārņojumu. Virszemes notece no atklātam meliorācijas sistēmām,

infiltrāts no vecās izgāztuves un „šūnām” veido vienotu sistēmu, kuru kontrolē

monitorings ar paraugu noņemšanas vietām meliorācijas grāvī un lejpus ieplūdes

Daugavā. Šajā sistēmā ietilpst infiltrāta attīrīšanas iekārtas-SBR reaktors ar

uzkrāšanas un pēcnostādinšanas dīķiem, kuros mēneša laikā attīrīts infiltrāts

6000-8000 kubikmetri, gadā 92,5 tūkstoši kubikmetru. Monitoringa rezultāti,

raksturojot piesārņojumu virszemes notecei, apkopoti Tabulā 5-10.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 42


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Tabula 5-10. Virszemes ūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi”

apkārtnē. Datu avots: SIA Getliņi-Eko

Datums

Suspendētās

vielas

mg/l

BSP 5

mg/l

ĶSP/

mg/l

N kop

mg/l

P kop

mg/l

20.01.2010. 19 - 1700 120 2.5

18.02.2010. 24 200 1700 88 1.9

18.03.2010. 11 - 1500 96 0.8

14.04.2010. 4.8 - 1000 53 0.8

19.05.2010. 12 40 1200 44 3.2

15.07.2010. 13 - 1500 72 4

17.08.2010. 66 216 1900 57 6.3

27.09.2010. 34 - 1650 87 5.8

19.10.2010. 18 - 1610 80 4.5

24.11.2010. 60 100 1660 63 2.3

Otru monitoringa daļu veido gruntsūdeņu piesārņojuma uzraudzība.

Gruntsūdeņu piesārņojums veidojas no infiltrāta, kuru nesavāc organizēta

infiltrāta sistēma. Kvartāra gruntsūdeņu kontrole veikta sešos urbumos,

informācijas apkopojums Tabulā 5-11.

Tabula 5-11. Gruntsūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi Eko”

apkārtnē 2010. gadā. Datu avots:SIA Getliņi-Eko

Parametrs

Urbuma Nr.*

1. 73. 74. 61.

Mērķis Robeža

ĶSP, mg/l 1900 200 1000 210 40 300

N kop, mg/l 760 48 730 24 3 50

Fenolu indekss 23 5 23 21 0.5 50

Naftas produkti 68


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

* Attēls 5. Gruntsūdens piesārņojums atkritumu poligona „Getliņi” teritorijā un apkārtnē (2006.g.) un

novērojumu urbumu izvietojums. Avots: SIA „Geo Consultants”

Monitoringa rezultātos redzams, ka virszemes ūdeņi atkritumu poligona

apkārtnē ir piesārņoti. Visintensīvākais piesārņojums ir veco kalnu ietverošajos

apvedgrāvjos. Izplūdē uz Daugavu virszemes ūdeņu piesārņojums 10-15 reizes

pārsniedz fona vērtības, bet kopumā ir relatīvi zemas un nepārsniedz A

kategorijas atļaujā noteiktās robežvērtības, izņemot hromu un svinu, kuru

koncentrācijas ir nedaudz paaugstinātas, bet nepārsniedz dzeramajā ūdenī

pieļaujamās vērtības. Kopumā vērojama tendence piesārņojuma intensitātei

samazināties, lai gan deponēto atkritumu daudzums nepārtraukti pieaug (Geo

Consultants, 2009).

Gruntsūdeņu piesārņojums, kas poligona apkārtnē ir izveidojies jau

septiņdesmitajos gados, turpina pārvietoties līdz ar gruntsūdens plūsmu uz

dienvidiem - dienvidrietumiem, Daugavas virzienā. Pēdējo septiņu gadu laikā

piesārņojuma areāla frontālā dala ir pietuvojusies Daugavai par 100 m, un pašlaik

atrodas 200-250 m no upes. Piesārņojuma areāla kodolā piesārņojošo vielu

koncentrācijas samazinājusies, bet vērtējot vairāku gadu griezumā, šī

samazināšanās nav pastāvīga. Ņemot vērā ievērojamo vēsturisko gruntsūdens

piesārņojumu, jāpaiet vēl daudziem gadiem, lai pašlaik realizētie vides

uzlabošanas un aizsardzības pasākumi ietekmētu gruntsūdens kvalitāti. Artēziskie

ūdeņi (Pļaviņu ūdens horizonts) lejpus poligona ir viegli piesārņoti, un vērojama

piesārņojuma intensitātes lēna paaugstināšanās, kas liecina par piesārņoto

gruntsūdeņu pārteci Pļaviņu ūdens horizontā (Stopiņu novada teritorijas

plānojuma vides pārskats, 2009).

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 44


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Attēls 5. Gruntsūdens piesārņojums atkritumu poligona „Getliņi”

teritorijā un apkārtnē (2006.g.) un novērojumu urbumu izvietojums.

Avots: SIA „Geo Consultants” (2009)

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 45


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

5.2.5.2.SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas komplekss

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksa teritorija šobrīd ir sakopta,

pievadceļi un laukumi noasfaltēti un izveidotas slēgtās hermētiskas šķidro

kūtsmēslu tvertnes un gruntsūdeņu piesārņošanās šobrīd nenorisinās..

Tomēr līdz šo pasākumu veikšanai teritorijā ir izveidojies gruntsūdeņu

vēsturiskais piesārņojums. Tvertņu tuvumā ierīkoti 2 monitoringa urbumi, bet

viens - pie degvielas uzpildes stacijas cisternas. Pirmajā urbumā piesārņojuma

līmenis ir zems, un tikai kopējais slāpekļa saturs un ĶSP pārsniedz A kategorijas

robežvērtības , bet 2.urbumā visu analizēto komponentu koncentrācija pārsniedz

B robežvērtību (skatīt Tabulu 5-13), tātad gruntsūdeņi ir piesārņoti. Naftas

produktu saturs 3.urbumā pie DUS ir niecīgs un nepārsniedz piesārņojuma

robežu. [4]

Tabula 5-13. Gruntsūdens monitoringa rezultāti SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas

kompleksam pieguļošajā teritorijā. Datu avots: SIA „Geo Consultants” (2009)

Parametrs

Mērvienība

Robežlielums

Urbuma Nr.

A B C 1 2 3

ĶSP mg/l 40 150 300 64 165 -

Hlorīdi mg/l 50 100 1000 42 240 -

Sausne mg/l 500 900 3000 470 1220 -

Pkop. mg/l - - - 0.07 0.14 -

Nkop. mg/l 3 15 50 7.9 21.4 -

Naftas produkti mg/l - 0.2 1 - - 0.06

5.2.5.3.Agrākā munīcijas noliktavu teritorija „Cekule”

Teritorija kā militāra noliktava izmantota no pagājušā gadsimta divdesmitajiem

gadiem. Munīcijas noliktavas vairākkārt tikušas spridzinātas, kas izraisījis plašu

teritorijas piesārņojumu ar lādiņu šķembām un nesprāgušām dažāda veida

munīcijas vienībām. Teritorijā saimniekojušas Latvijas, Krievijas, Vācijas un PSRS

armijas. 2004.gadā SIA „Venteko” veica piesārņojuma izpēti noliktavu teritorijā,

kuras kopplatība ir 240 ha.

Cekules munīcijas noliktavu teritorijas vidējais piesārņojums ir loti liels -

aptuveni 25 dažādu metāla un sprādzienbīstamu priekšmetu uz 1 m 2 grunts. Pēc

provizoriskiem aprēķiniem, kurus veicis SIA „Venteko”, lai pilnībā attīrītu šo

teritoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ir jāpārbauda (tai skaitā

jāpārvieto) 4,8 miljoni m 3 grunts masas.

Deviņpadsmitā gadsimta divdesmitajos gados Cekulē tika ierīkotas Latvijas

Republikas armijas munīcijas noliktavas un strēlnieku ieroču remonta cehs.

Teritorijā tika glabāta strēlnieku munīcija un ieroči. 1940.gadā noliktavas

pārņēma PSRS Sarkanā armija, kas šo teritoriju turpināja izmantot līdz Otrā

pasaules kara sākumam, kad armijas noliktavas nonāca vācu armijas rīcībā. Jau

kara laikā PSRS Sarkanās armijas partizāni pret šo vācu munīcijas noliktavu

kompleksu veica diversijas aktu, uzspridzinot vairākas noliktavas, kā rezultātā pa

visu teritoriju tika izmētāts liels munīcijas vienību skaits.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 46


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Attēls 6. Piesārņotās teritorijas – munīcijas noliktavas „Cekule” atrašanās vieta.

Avots: SIA „Geo Consultants” (2009)

Attēls 7. Piesārņotās teritorijas – munīcijas noliktavas „Cekule” atrašanās vieta.

Avots: SIA „Geo Consultants” (2009)

Pēc Otrā pasaules kara Cekules noliktavas atkal turpināja izmantot PSRS

armija. 1993.gada beigās un 1994.gada sākumā, kad PSRS armijas daļas izgāja

no Latvijas, šī teritorija kopā ar nelielu lietderīgas munīcijas daudzumu nonāca

Latvijas Republikas Aizsardzības spēku pārziņā. Jau 1994.gadā NBS speciālisti

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 47


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Cekules noliktavu teritorijā no zemes virsmas savāca un pārvietotas uz Kadagu

aptuveni 18 000 munīcijas vienības, kā arī sadedzināja 3 tonnas pulvera.

No 2000.gada Cekules munīcijas noliktavu teritorijā regulāri un sistemātiski

attīrīšanas un munīcijas iznīcināšanas darbi nav veikti. Patreizējais teritorijas

kopskats un tās ēku kompleksa stāvoklis attēlots situācijas plānā 7. attēlā.

5.2.5.4.SIA „Sprādziens” apsaimniekojamā teritorija

SIA „Sprādziens” īpašumā esošās noliktavas sprāgstvielu uzglabāšanai

uzbūvētas un tiek ekspluatētas kopš 1987.gada. SIA "Sprādziens", noliktava ir

klasificējama kā paaugstinātas bīstamības objekts un uz to attiecas 2005.gada

19.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 532 ”Noteikumi par rūpniecisko avāriju

riska novērtēšanas kartību un riska samazināšanas pasākumiem” ietvertās

prasības, kā arī Civilās aizsardzības likumā noteiktie aprobežojumi un prasības.

SIA „Sprādziens” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā objektā ir izveidojis un

nodrošina atbilstošu drošības sistēmu un civilās aizsardzības sistēmu, ir

izstrādājis Drošības pārskatu un veic visus tajā noteiktos tehnoloģiskos un

organizatoriskos pasākumus rūpniecisko avāriju riska novēršanai vai

samazināšanai.Uzņēmums ir izstrādājis Riska samazināšanas pasākumu plānu, ir

izbūvēts aizsardzības valnis, lai samazinātu pārspiediena iedarbības izplatību.

Noliktavas tuvumā neatrodas jutīgas teritorijas vai objekti.Tuvākās viensētas

atrodas aptuveni 500m attālumā, savukārt Sauriešu ciemats aptuveni 1,5 km

attālumā. Tādējādi objekta darbība un apsaimniekošana pilnībā atbilst

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Izvērtējot rūpniecisko avāriju riska situāciju, konstatēts, ka noliktavas

izvietojums nerada paaugstinātu risku iedzīvotājiem, pie nosacījuma, ka netiek

būtiski palielināts sprāgstošo materiālu apjoms un pārspiediena izplatības zonā

netiek pieļauta ar pastāvīgu cilvēka uzturēšanos saistītu jaunu objektu

izvietošana.

Kaut arī neviena no potenciāli piesārņotajām teritorijām būtiskus draudus videi patreiz

nerada, pašvaldībai jārod iespēja izvērtēt šo vietu izpētes finansēšanu un, ja

nepieciešams, veikt sanāciju no pašvaldības rīcībā esošajiem dabas resursu nodokļa

ieņēmumiem. Ja minētie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu piesārņoto un potenciāli

piesārņoto vietu apzināšanas izdevumus, pašvaldība var vērsties pēc papildus

finansējuma atbildīgajās iestādēs, kas administrē dažādu fondu, gan Eiropas, gan citu

līdzekļus (Vides aizsardzības fonds; Vides investīciju fonds, Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija u.c.).

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 48


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

5.2.6. Applūstošās teritorijas

Latvijā plūdu apdraudētas teritorijas pēc to izcelsmes iedalāmas divās grupās:

dabiskās (ar plūdu vai jūras uzplūdu) apdraudētās teritorijas, kuras tiek

appludinātas dabas apstākļu ietekmes rezultātā;

mākslīgās - cilvēku radītās (antropogēni izraisītās) appludinātās vai

appludinājuma ietekmētās teritorijas.

Dabiskās plūdu apdraudētās teritorijas ir raksturīgas Latvijas līdzenumiem:

palieņu teritorijām, upes vai ezera ielejas daļām, kuras applūst palu vai plūdu

laikā. Otrs teritorijas veids ir jūras uzplūdu apdraudētas teritorijas, kur stipru vēju

laikā notiek jūras ūdeņu ieplūšana upju ietekās un piejūras ezeros, un ar to

saistīta applūšana. Jūras uzplūdu rezultātā paaugstinās ūdens līmeņi upju grīvās

un to lejtecēs. Pie izteiktākajām jūras uzplūdu teritorijām pieder Ventas, Lielupes,

Daugavas, Gaujas un Salacas upju grīvas un to lejteces. Jūras uzplūdu rezultātā

paaugstinās ūdens līmeņi arī daudzos lagūnu tipa ezeros un ar tiem hidrogrāfiski

saistītajos ezeros, piemēram, Babītes, Kaņiera, Baltezera, Ķīšezera u.c. Līdzīgi,

ezeriem, piegulošās platības arī ir pakļautas plūdu riskam. Starp 16 Latvijas

lielākajiem ezeriem ar virsmas laukumu >1000 ha, kas var radīt plūdu

apdraudējumu ir Ķīšezers. Ņemot vērā Stopiņu novada novietojumu, daļa novada

teritorijas – Mazās Juglas paliene un ieteka Juglas ezerā ir pakļauta applūšanas

riskam. Antropogēnu faktoru izraisīta plūdu iespējamība novada teritorijā ir

uzskatāma par mazvarbūtīgu.

Plūdu veidi novada teritorijā, kas raksturojas ar augstāku varbūtību ir:

sniega kušana un pavasara pali. Plūdu apmērus pamatā nosaka gaisa

temperatūras paaugstināšanās dinamika un sniega daudzums upes

baseinā;

jūras vētru uzplūdi Daugavas grīvā un Ķīšezerā, Juglas ezerā, ko izraisa

zema atmosfēras spiediena apgabals virs Baltijas jūras un vējš ar ātrumu

virs 20 metriem sekundē;

ledus sastrēgumi un ledus iešana upēs, kas var izpausties sevišķi smagi,

ļoti strauji paaugstinoties gaisa temperatūrai siltums, kā rezultātā spēji

ceļas ūdens līmenis upē un atrauj ledu no krastiem.

Saskaņā ar 2007.gada 23.oktobrī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīva 2007/60/EK „Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību” (turpmāk –

Direktīva 2007/60/EK), kas uzdod veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu visā

valsts teritorijā, un noteikt plūdu apdraudētās teritorijas. Saskaņā ar Direktīvu

2007/60/EK izstrādātais „Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā

programma 2008.-2015.gadam”, Latvijā noteikti šādi plūdu scenāriji:

maz iespējami plūdi;

vidēji iespējamie plūdi;

bieži iespējamie plūdi.

Stopiņu novada teritoriju šķērso Mazā Juglas upe, kuras augštece atrodas

teritorijā ar gada nokrišņu summu līdz 750 mm, bet lejtecē tie ir zemāki –

apmēram 580-620 mm gadā.

Nav pietiekamu novērojumu, lai precizētu pavasara palu un vasaras-rudens

plūdu robežas. Jūras uzplūdi ietekmē Ķīšezera ūdens līmeņa svārstības, kas

pārsniedz 1 m līmeni. Lai noteiktu jūras uzplūdu ietekmi uz Mazās Juglas lejteci

un grīvu, nav pietiekamu mērījumu.

Parasti applūduma riski vērojami ir potomālo upju posmos, par tādu

uzskatāma Mazā Jugla no Abzes. Nesakārtotas melioratīvās sistēmas veicina

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 49


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

teritorijas applūšanu. Jāatzīmē, ka būtiska nozīme ir mazās Juglas poldera, kura

platība ir 143 km 2 , rekonstrukcijai, kā arī nepieciešami papildus mērījumi un

izpēte. Pašreiz pieejamā informācija norāda uz vidēji iespējamiem plūdu

draudiem Mazajai Juglai piegulošajās teritorijās.

5.2.7. Bioloģiskā daudzveidība un tās aizsardzība

Bioloģisko daudzveidību Stopiņu novadā nosaka gan ģeogrāfiskais novietojums

un cilvēku saimnieciskā darbība, gan dažādie dabas apstākļi. Mežos, mitrājos,

dabiskajās un pusdabiskajās pļavās, upju krastmalās un var atrast dabas

vērtības- Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus.Bioloģisko

daudzveidību reģionā tāpat kā citur pasaulē apdraud gan globālie procesi -

klimata izmaiņas, gan saimnieciskā darbība.

Viena no nozīmīgākajām ekosistēmām ir meži, kas aizņem nedaudz mazāk

nekā pusi novada teritorijas. Daļa novada teritorijā esošie meži iekļauti Rīgas

pilsētas aizsargjoslā un tajos ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Meži ir ļoti nozīmīgi reto un aizsargājamo augu sugu saglabāšanā, jo tikai

aptuveni pusei no visām mežos sastopamām īpaši aizsargājamām sugām

aizsardzību ir iespējams nodrošināt arī ārpus mežiem, bet pārējās sugas var augt

tikai mežos, retos gadījumos arī biotopos, kas saistīti ar mežiem. Negatīvu

ietekmi uz meža bioloģisko daudzveidību atstāj vides mozaīkveida ainavas

izzušana, kā arī šobrīd reģionā vērojamā mežu intensīvā izmantošana, jo īpaši

privātajos mežos.

Novada teritorijas, kurās sastopama augstākā bioloģiskā daudzveidība ir zālāji.

Ilgstošas apsaimniekošanas rezultātā zālāji ir izveidojušies par sarežģītām

ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Pļavas un ganības ir daudzveidīgas

pēc izvietojuma reljefā, augsnēm, mitruma un citiem faktoriem. Šo daudzo

faktoru mijiedarbības rezultātā ir izveidojušies dažādi biotopi, kurus apdzīvo

daudzveidīgas augu sabiedrības, ar kurām, savukārt, saistīts liels skaits kukaiņu,

putnu un citu dzīvnieku sugu. Sevišķi liela floras un faunas daudzveidība ir zālāju

un apkārtējo biotopu kontaktjoslās.

Latvijā no 2000. līdz 2002.gadam ir veikts projekts „Pļavu inventarizācija

Latvijā”. Projekta mērķis bija izveidot bioloģiski vērtīgo pļavu datubāzi un

izstrādāt pļavu aizsardzības koncepciju. Pļavas botāniskā vērtība noteikta pēc

pļavas augu sabiedrības struktūras, kā arī pēc neielabotu pļavu indikatorsugu

klātbūtnes.

Analizējot inventarizācijas rezultātus, tiek izstrādāti pļavu apsaimniekošanas

un aizsardzības ieteikumi valsts un reģionālajām vides institūcijām. Tāpat

sagatavotas rekomendācijas zemes īpašniekiem par pļavu apsaimniekošanu,

saglabājot dabas vērtības. Sagatavotā informācija un ieteikumi palīdz izveidot

pļavu aizsardzības un piemērotas apsaimniekošanas sistēmu valstī. Saskaņā ar

inventarizācijas rezultātiem, Stopiņu novada teritorijā atrodas vairākas bioloģiski

vērtīgās pļavas ar kopplatību vairāku hektāru platībā.

Īpaša vērtība ar savu specifisko augu un dzīvnieku valsti ir purvu

ekosistēmām, kurām ir ārkārtīgi būtiska nozīme klimata un ūdens režīma

uzturēšanā gan lokālā, gan reģionālā mērogā. Svarīgs aspekts ir apstāklī, ka

daudzviet Eiropā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās visvairāk skārusi tieši

mitrāju un purvu ekosistēmas - tie iznīcināti piekrastes attīstības un upju

inženierdarbību rezultātā. Purvos ir bagāta augu un dzīvnieku valsts, sastop

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 50


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

daudzas retas augu un dzīvnieku sugas, kā arī Eiropas un Latvijas nozīmes

biotopus. Novadā Getliņu purvā ir bagāta augu valsts.

Bez aizsargājamām augu sugām jāatzīmē invazīvās sugas, kuras straujas

vairošanās rezultātā izspiež no augtenēm vietējās sugas. Radot nozīmīgu

bioloģisku piesārņojumu, tās apdraud dabiskās ekosistēmās atsevišķu

aizsargājamo sugu saglabāšanos. Kā piemēri minami melnais plūškoks un

Sosnovska latvānis. Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā atzīts, ka

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) ir ļoti ekspansīva suga, kura var

ieviesties un saglabāties ne tikai nezālienēs un ceļmalās, bet arī dabīgās augu

sabiedrībās. Latvāņa izplatība novadā nebūtu vērtējama kā ļoti būtiska problēma,

taču atsevišķās vietās ir sastopami šīs sugas izplatības areāli nelielās platībās.

Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, novada teritorijā latvāņa

izplatības areāls ir uzmērīts 5,5ha platībā. Uzmērītie ar latvāni invadēto teritoriju

dati iekļauti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Invazīvo augu

sugu izplatības datu bāzē.

Novadā, teritorijas kuras visvairāk apdraud invazīvie augi, ir autoceļiem blakus

esošās teritorijas, jo šajās vietās ir salīdzinoši maza vietējo sugu konkurence.

Konkrētas informācijas par invazīvo augu izplatību novada teritorijā nav.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 51


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

5.3. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiek īstenots

Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018.gadam neparedz alternatīvu

rīcību scenārijus vai variantus. Salīdzinājumu iespējams veikt ar tā saukto „nulles

alternatīvu”, izvērtējot situāciju, kurā plānošanas dokuments netiek realizēts

vispār.

Attīstības programma ir teritorijas plānošanas procesa sastāvdaļa, kas

izstrādāta vidējam termiņam no 2012. līdz 2018. gadam. Programma nosaka

Stopiņu novada attīstību vidējā termiņā, iezīmē galvenos ilgtermiņa attīstības

virzienus, kā arī atspoguļo pašvaldības turpmāko izaugsmi un tās ietekmi uz

apkārtējo teritoriju attīstību. Attīstības programmā definēta Stopiņu novada

attīstības vīzija, stratēģiskie mērķi un tam atbilstošas ilgtermiņa un vidēja

termiņa attīstības prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi ņemot vērā integrētās

pieejas telpisko, tematisko un laika dimensiju. Definējot misiju un vīziju, tiek

noteikti galvenie pašvaldības darbības vērtības, mērķi, virzieni un konkrēti

uzdevumi turpmākajam plānošanas periodam.

Īstenojot „nulles alternatīvu”, ja Stopiņu novada Attīstības programma netiktu

izstrādāta un īstenota, novada attīstība notiktu haotiskāk, svarīgu lēmumu

pieņemšana tiktu balstīta uz subjektīviem pamatiem, kā arī daudz sarežģītāk būtu

plānot pašvaldības budžetu, būtiski, ka ilgtspējīga budžeta plānošana būtu

apgrūtināta. Ņemot vērā, ka teritorijas attīstības plānošana tiek veikta saskaņā ar

virkni principiem, kas nosaka nepieciešamību teritorijas plānošanā iesaistīt

sabiedrību un nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, tas

varētu radītu pamatu šaubām par pašvaldības lēmumiem.

Neīstenojot Stopiņu novada Attīstības programmu, netiktu ņemti vērā arī

attīstības plānošanas mērķi un uzdevumi, kuri noteikti augstāka līmeņa

plānošanas dokumentos, Nacionālā Attīstības plāna, Rīgas pilsētas un Rīgas

plānošanas reģiona teritorijas plānojuma mērķos.

Rīgas rajona plānojumā identificētas galvenās problēmas, kas rastos ja netiktu

īstenoti rajona un zemāka līmeņa (novadu, pilsētu) plānojumus. Ņemot vērā, ka

apdzīvojuma struktūra attīstās straujāk, pat stihiski, apsteidzot atbilstošas

infrastruktūras būvniecības tempus, tiek apbūvētas perspektīvo trašu

novietojumam piemērotas teritorijas. Ja netiek izstrādāts jauns rajona plānojums,

izplešoties apdzīvotām vietām, kļūst neiespējama jaunu nacionālas nozīmes

autoceļu un dzelzceļa trašu nospraušana un savlaicīga rezervēšana, piemēram,

VIA Baltica; RAIL Baltica; loka ap Rīgu pilnveidošana; II loka ap Rīgu izveide u.c.

Rīgas pilsētai un aglomerācijai svarīgi jautājumi. Līdzīgi, iepriekšējā plānojumā

nodefinētie mērķi un uzdevumi var zaudēt aktualitāti un radīt nepamatotus

apgrūtinājumus novada iedzīvotājiem.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 52


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

6. Vides stāvoklis teritorijās, kuras plānošanas dokumenta

īstenošana var būtiski ietekmēt

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no

novērtējumā izmantoto datu kvalitātes. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma

procesā ir apkopojami, analizējami un izvērtējami visi dati un informācija, kas ir

pieejama novērtējuma veikšanas brīdī.

Apskatot vides stāvokli teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var

būtiski ietekmēt, jāuzsver šādivides aizsardzības aspekti:

vides stāvoklis novada teritorijā un aizsargājamās dabas teritorijās;

virszemes ūdeņu kvalitāte plānošanas teritorijā;

jautājumi, kas saistīti ar īpaši aizsargājamiem dabas pieminekļiem -

aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi, īpaši aizsargājamie koki,

ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, vietējas nozīmes

mikroliegumi.

Kopsavilkums par būtiskākajām vides problēmām novada teritorijā, kuru

plānošanas dokuments var ietekmēt:

vēsturiskais piesārņojums: novada teritorijā atrodas divas piesārņotas

vietas un septiņas potenciāli piesārņotas vietas, kas aizņem nozīmīgu

platību. Nozīmīgs gruntsūdeņu piesārņojums ir atkritumu poligona

„Getliņi Eko” ietekmes zonā.

vēsturiski izveidojusies apbūve: rūpniecības teritorijas/tehniskās

apbūves zonas daudzviet izvietojas cieši blakus dzīvojamām zonām,

trūkst piesārņojuma buferzonas;

transporta radītais trokšņa un gaisa piesārņojums gar auto ceļiem

novada teritorijā, nav izstrādāti trokšņu kompensācijas pasākumi.

Novada izvietojums Rīgas pilsētas aglomerācijā un pieaugoša transporta

satiksmes intensitāte liecina par problēmas aktualitāti plānošanas

perioda laikā;

pieejamie monitoringa dati liecina, ka kopumā virszemes ūdens

kvalitāte novada teritorijā nav slikta, paaugstinātais biogēno vielu, īpaši

slāpekļa saturs virszemes ūdeņos negatīvi ietekmē bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanos. Jāatzīmē notekūdeņu savākšanas un

attīrīšanas jautājuma aktualitāte individuālo dārzkopības kooperatīvu

teritorijās, īpaši Mazās Juglas palienē;

teritorijā ir vērojamas ainavas telpiskās struktūras izmaiņas, ko nosaka

pēdējos desmit gados notikušās zemes apsaimniekošanas veida un

formas izmaiņas. Piemēram, agrāk apsaimniekoto upju piekrastes pļavu

aizaugšana ar krūmājiem veicina bioloģiskās daudzveidības

samazināšanos;

drauds novada ūdeņu kvalitātes saglabāšanai ir neattīrītu vai daļēji

attīrītu notekūdeņu, īpaši no rūpniecības zonas uzņēmumiem,

novadīšana ūdenstecēs;

trūkst izveidotas dabas takas kultūras un vides objektu apskatei,

rekreācijas vietas pie ūdens, netiek izmantots zaļās zonas un parku

rekreācijas potenciāls, piemēram, Ulbrokas muižas parks;

vāji attīstīta vides infrastruktūra, īpaši ūdenssaimniecība. Attīstības

programmas izstrādes gaitā iedzīvotāji ir izteikuši sūdzības par dzeramā

ūdens kvalitāti , kas ir nesakārtotas infrastruktūras jautājums;

zems novada iedzīvotāju vides apziņas un izglītības līmenis, par ko

liecina, piemēram, stihisko atkritumu izgāztuvju veidošanās mežos

novada teritorijā.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 53


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

7. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas

Plānošanas dokumentā vides problēmām veltīta būtiska ievērība. Izskatīti vides

aspekti par tām teritorijām, kas jāsaglabā esošajā stāvoklī, kā arī par

nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, vietās, kur tiek plānota apbūve vai

vietās, kur jau norisinās piesārņojumu radošās antropogēnās aktivitātes.

Turpmāk izskatītas vides kvalitātes iespējamās pazemināšanās problēmas un to

ietekme.

7.1. Vides kvalitātes iespējamās izmaiņas

Attīstības programmā identificēti esošie un potenciālie vides kvalitātes

pazemināšanās iemesli, un tie sagrupējami šādi:

1) esošie iemesli:

- novada teritorijā esošās infrastruktūra, kas ietver visa veida rūpniecības un

sabiedrisko pakalpojumu sektoru, dzīvojamo apbūvi, atkritumu poligonu "Getliņi",

ceļu tīklu u.c.;

- vēsturiskais piesārņojums, kas saistās galvenokārt ar trim objektiem - bijušo

munīcijas noliktavu Cekulē, bijušo sadzīves atkritumu izgāztuvi, tagad atkritumu

poligonu "Getliņi" un SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksu;

2) potenciāli iespējamie iemesli:

- esošo vai jaunbūvējamo objektu darbība, ja netiek nodrošinātas vides

aizsardzības prasības: notekūdeņu savākšana un attīrīšana, atkritumu savākšana,

dūmgāžu attīrīšana un smaku samazināšana, trokšņa un putekļu samazināšanas

pasākumi;

- iespējamie negadījumi un avārijas, kas var radīt vides piesārņojumu:

pārtraukumi notekūdeņu vai gaisa attīrīšanas iekārtu darbībā, bīstamo vielu

noplūde avāriju rezultātā uz ceļiem, sprādzieni u.c.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 54


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

7.2. Sabiedrības veselība

Stopiņu novada teritorija, raugoties no vides aspektiem, ir sarežģīta, jo jau

vēsturiski novada teritorijā ir veidojušās dažādas ražošanas un rūpniecības

teritorijas, kuras mijas ar dzīvojamām teritorijām, kā arī armijas un degradētās

teritorijas. Teritoriju šķērso vairāki autoceļi un dzelzceļa līnijas, kuras potenciāli

pazemina dzīves kvalitāti un ir nozīmīgs piesārņojuma avots (bīstamo vielu

noplūde avāriju rezultātā), kā arī trokšņa un putekļu avots.

Plānošanas dokumentā kā potenciālie draudi, kas var radīt vides stāvokļa

pasliktināšanos, ir identificēti:

• nepietiekama notekūdeņu attīrīšana;

• nepietiekama dūmgāzu attīrīšana;

• iespējamais atkritumu pieaugums mājsaimniecībā un komercdarbībā;

• atkritumu poligons "Getliņi".

Pēc būtības, visi šie draudi ir aktuāli novada teritorijā, bet to ietekmi ir

iespējams mazināt, īstenojot noteiktus pasākumus:

1) nodrošinot notekūdeņu attīrīšanu kā no ražošanas, tā dzīvojamās

apbūves teritorijām;

2) nodrošinot dūmgāžu attīrīšanu;

3) nodrošinot saražoto atkritumu savlaicīgu savākšanu;

4) veicot infiltrāta savākšanu un attīrīšanu atkritumu poligonā "Getliņi";

5) nodrošinot monitoringa pasākumus minētajām aktivitātēm.

Raugoties no ietekmes uz sabiedrības veselību viedokļa, jāuzsver, ka Stopiņu

novadā ir vairākas aktuālas problēmas:

- smaku problēma: SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksā, SIA "Getliņi-2"

kompostēšanas laukumā, par ko ir saņemtas sūdzības no apkārtējo māju

iedzīvotājiem;

- sprādzienbīstamības problēma - SIA "Sprādziens" sprāgstvielu noliktavas

teritorijā;

- bijušo munīcijas glabāšanas noliktavu teritorija Cekulē, kur gruntī joprojām ir

liels daudzums sprādzienbīstamu vai potenciāli sprādzienbīstamu priekšmetu.

Stopiņu novadā dzeramā ūdens nodrošināšanai tiek ekspluatētas vairākas

ūdens apgādes sistēmas. Ūdens kvalitāte saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem

kopumā atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs

(Fe(II)) saturu. Atbilstoši Attīstības programmā plānotajam, paredzēta

ūdensapgādes sistēmu uzlabošana.

Plānošanas dokumentā nav paredzēta jaunu publisko peldvietu ierīkošana.

Publisko peldvietu plānošana tiek paredzēta detālplānojuma līmenī saskaņā ar

normatīvo aktu prasībām. Plānojot publisko peldvietu ierīkošanu, jāizvērtē

ūdensobjektu ūdens kvalitātes atbilstība prasībām, ezeru ziedēšana un iespējamā

zilaļģu klātbūtne. Šāda veida informācija par ūdensobjektiem nav pieejama.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 55


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

8. Plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas

būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums

Stopiņu novada galvenie attīstības virzieni līdz 2018.gadam balstās uz darba

grupu un aptaujas anketās izteiktiem apkopotajiem viedokļiem. Attīstības virzieni

nodrošina stratēģisko ilgtermiņa prioritāšu un mērķu sasniegšanu Stopiņu

novadā. Septiņu gadu periodam noteikti divi galvenie attīstības virzieni Stopiņu

novadā:

I kvalitatīvi sakārtota infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai un

dzīves telpas kvalitātes nodrošināšanai.

II multifunkcionāls pakalpojumu, izglītības un kultūras centrs nodrošina

pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Lai veicinātu Stopiņu novada attīstību, uzlabojot dzīves un darba kvalitāti

vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus

un uzņēmējus, nepieciešams izpildīt priekšnoteikumus, kuru radīšana ir ietverta

stratēģiskajos novada attīstības mērķos un prioritātēs.

Stratēģiskie mērķi nodrošina un veicina novada integrētu un ilgtspējīgu

attīstību.

Lai sasniegtu novada attīstības vīziju,

balstīti uz četriem virzieniem:

cilvēkresursu pilnveidošanās;

kvalitatīva dzīves telpa;

kvalitatīva pārvalde;

uzņēmējdarbības izaugsme.

noteikti četri stratēģiskie mērķi, kuri

Definēti stratēģiskie apakšmērķi, kas izriet no definētajiem četriem

stratēģiskajiem virzieniem:

1.mērķis - saliedēta vietējā kopiena nodrošināta ar kvalitatīvu vidi

daudzpusīgai personības attīstībai;

2.mērķis - racionāla pārvalde nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus;

3.mērķis - sekmīga uzņēmējdarbības izaugsme un darba iespēju pieaugums;

4.mērķis - nodrošināta konkurētspējīga dzīves vide – pievilcīga telpa darbam,

dzīvei un atpūtai.

Ilgtermiņa prioritātes:

1.Aktīviem un informētiem iedzīvotājiem pieejamas daudzpusīgas personības

pilnveides iespējas;

2. Efektīva pārvalde un ērti pieejami kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi;

3.Uzņēmējdarbības attīstību veicinoša politika un infrastruktūra;

4.Kvalitatīva un droša dzīves vide ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un vidi

saudzējošu infrastruktūru.

Izvērtējot Attīstības programmā ietvertās darbības prioritātes un rīcības,

iespējams izdalīt plānojumā paredzamo pasākumu tiešās un netiešas ietekmes uz

vides kvalitāti, tās klasificējot kā īslaicīgas, vidēji ilgas un ilglaicīgas ietekmes.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 56


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

8.1. Tiešās ietekmes

Stopiņu novada teritorijas Attīstības plāna tiešā ietekme paredzama šādu

saimniecisko aktivitāšu rezultātā:

• Palielinās apbūvētā novada teritorija un pieaudzis iedzīvotāju skaits, tādēļ

nepieciešams nodrošināt infrastruktūras objektus, gan centralizētos

pakalpojumus, gan individuālos;

• Tiešā ietekme ir notekūdeņu apjomam un piesārņojuma slodzei, siltumapgāde

ar papildus enerģijas patēriņu,palielinās transporta slodze. Nodrošinot atbilstošus

tehniskos risinājumus – notekūdeņu attīrīšanu, atkritumu savākšanu, iespējams

ietekmes mazināt.

Stopiņu novada saimnieciskās aktivitātes, atbilstoši vides ietekmei, novērtētas,

izsniedzot A vai B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas. Esošā situācijā

novadā ar A kategorijas atļauju darbojas:

• SIA „Getliņi Eko” atļautā darbība ir sadzīves sauso atkritumu

apglabāšana poligonā. Vides ietekmes kontrolei noteikta monitoringa

sistēma, kas kontrolē virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu un

izmešus atmosfērā.

• SIA „Ulbroka” atļautā darbība - pilna cikla cūku audzēšanas komplekss.

Vides ietekmes kontrolei noteiktas monitoringa prasības pazemes

ūdeņiem, smakām.

• PA „Saimnieks” notekūdeņu attīrīšanas iekārtas apkalpo šādas

apdzīvotas vietas: Ulbroka, Upeslejas, Līči. Saimnieciskās aktivitātes

atļautas, izsniedzot B kategorijas atļaujas, kurās noteiktas prasības

ietekmes uz vidi kontrolei- monitorings Mazās Juglas un Piķurgas upēs

augšpus un lejpus izplūdēm.

Individuālās apbūves attīstība Stopiņu novadā, kā arī dārzkopības sabiedrības ar

blīvu apbūvi vasaras laikā veido priekšnoteikumus nepietiekami attīrītu

notekūdeņu nokļūšanai vidē (meliorācijas sistēmās, ūdenstecēs, gruntī).

Centralizētas ūdenssaimniecības infrastruktūras izveide individuālās apbūves

teritorijās plānojama tuvāko piecu gadu laikā.

Tendence apdzīvotās teritorijās palielināt ar cieto segumu klātās teritorijas

palielina piesārņojuma noplūdi atsevišķos gadījumos ūdenstecēs ar lietus

ūdeņiem.

Novada teritoriju šķērso galvenie autoceļi (A-4 un A-6), trīs valsts 1. šķiras

autoceļi un astoņi 2. šķiras autoceļi. Piesārņojums no autoceļiem ir tieši atkarīgs

no noslodzes un nav prognozējams augstāks kā pārējās valsts teritorijā.

Palielinoties transporta intensitātei iespējams trokšņu līmeņa paaugstinājums.

Būtu nepieciešams šobrīd identificētajās, trokšņa skartajās teritorijās (sk. sadaļu

5.2.4) veikt detalizētāku trokšņa analīzi un plānot nepieciešamos pasākumus

trokšņa ietekmes minimizēšanai.

Stopiņu novada Attīstības plāns balstās uz iepriekšējā plānošanas periodā

sagatavotajiem ierosinājumiem, kuru pamatā būtu nepieciešams pārtraukt videi

nedraudzīgas saimnieciskās aktivitātes. Pilnībā izvairīties no dabas resursu

izmantošanas nevar, tāpēc nepieciešams:

• efektīvāk izmantot esošos resursus;

• ieviest videi draudzīgas bezatkritumu tehnoloģijas;

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 57


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

• ieviest vides pārvaldības sistēmu novada praktisko jautājumu risināšanā.

Palielinoties apbūves intensitātei un pieaugot iedzīvotāju skaitam un

apkalpojošās infrastruktūras objektiem, pieaug arī ietekme uz apkārtējo vidi, tajā

skaitā,:

ūdens patēriņš un novadāmo notekūdeņu daudzums,

enerģijas patēriņš siltumapgādes vajadzībām, kas rada papildus gaisa

piesārņojumu,

saražoto atkritumu apjoms,

transporta plūsma, kas rada papildus gaisa piesārņojumu.

Tomēr, ņemot vērā patreizējo novada komunālās saimniecības infrastruktūras

stāvokli un jaudas, kā arī normatīvo aktu prasības vides jomā jaunbūvējamiem

objektiem, nav paredzams, ka plānotā apbūve varētu būtiski ietekmēt vides

stāvokli, ja tiks veikti visi pasākumi, kas noteikti normatīvajos aktos vides

aizsardzības prasību nodrošināšanai.

Netiek plānota - poligona "Getliņi" paplašināšanās (patreizējā teritorija - 85,23

ha, kas ir 1,6% no novada teritorijas). Par to, kā objekts tiek apsaimniekots,

liecina arī kopējā tendence par vēsturiskā gruntsūdeņu piesārņojuma

samazināšanos gruntsūdeņu plūsmas virzienā, t.i. virzienā uz Daugavu. Tādējādi

nav sagaidāms, ka šī objekta turpmākā ekspluatācija varētu radīt būtisku

papildus vides piesārņojumu.

8.1.1. Attīstības programmas aktivitātes un rīcības

Stopiņu novada Attīstības programmā paredzēto aktivitāšu un rīcību vides

aspekti ir apkopoti Tabulā 8-1 „Stopiņu novada attīstības programmas skartie

tiešie un būtiskie vides aspekti”.

Tabulā apkopotas un raksturotas attīstības programmas aktivitāšu un rīcību

tiešās ietekmes uz vidi, sniegts ietekmes uz vidi raksturojums. Netiešas ietekmes

detalizētāki netiek raksturotas.

Analizējot tabulā(8-1) iekļautos datus, redzams, ka novada Attīstības

programmas 4.rīcības programmas „Kvalitatīva un droša dzīves vide ar

daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un vidi saudzējošu infrastruktūru” realizēšana

radīs būtiskāko ietekmi uz vidi. Šī rīcības programma paredz virkni pasākumu,

kas atstās tiešu un pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti novadā, jo paredz vides

infrastruktūras attīstību.

Savukārt pārējās rīcības programmas „1. Aktīviem un informētiem iedzīvotājiem

pieejamas daudzpusīgas personības pilnveides iespējas”; „2. Efektīva pārvalde un

ērti pieejami kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi”; un „3. Uzņēmējdarbības

attīstību veicinoša politika un infrastruktūra” ir salīdzinoši mazāka ietekme,

galvenokārt, skarot vides informāciju un izglītības aspektus. Rīcības programmā

ietvertajām aktivitātēm un rīcībām ir lielāka, kā arī netieša ietekme uz vidi, tomēr

šī darba ietvaros tās netiek analizētas, apskatot tikai tiešās un būtiskās ietekmes.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 58


Vides informācija un izglītība

Ainavas un kultūrvēsturiskā

mantojuma saglabāšana

Apstādījumi un zaļās zonas

Zemes izmantošana

Gaisa kvalitāte

Klimata pārmaiņas un CO2

Virszemes ūdeņu kvalitāte

Pazemes ūdeņu kvalitāte

Atkritumi

Piesārņotās un potenciāli

piesārņotās vietas

Troksnis

Bioloģiskā daudzveidība

Resursi: dzeramais ūdens

Resursu otrreizējā

izmantošana

Avāriju, negadījumu risks

Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Tabula 8-1. Stopiņu novada attīstības programmas skartie tiešie un būtiskie vides aspekti

Vides aspekti

Attīstības programmas

prioritātes

Attīstības programmas mērķi

1 VTP 1. Racionāla izglītības , kultūras un sporta

procesu pārvalde

1 VTP 2. Moderna un kvalitatīva izglītības, kultūras

un sporta infrastruktūra

1 VTP 3. Izglītības, kultūras un sporta pakalpojumu

pieejamība un attīstība

1 VTP 4. Sabiedrības iesaistīšana izglītības, kultūras

un sporta procesos

1 VTP 5. Kultūras mantojuma saglabāšana un

mūsdienu kultūras procesu attīstība

1.1. RV Izglītības, kultūras un sporta sistēmas

pilnveidošana

1.2. RV Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas

+

speciālistiem un personālu

1.3. RV Izglītības, kultūras un sporta informācijas

sistēmas izveidošana

1.4. RV Sadarbība ar citām izglītības, kultūras un

sporta institūcijām

2.1. RV Izglītības, kultūras un sporta iestāžu

rekonstrukcija un renovācija

2.2. RV Kultūras, izglītības un sporta objektu

inženiertehniskā stāvokļa uzlabošana

2.3. RV Izglītības un kultūras iestāžu un sporta

objektu pieejamības nodrošināšana

2.4. RV Kultūras objektu būvniecība, rekonstrukcija

un renovācija

3.1. RV Atbalsta programmu īstenošana +

3.2. RV Izglītības kvalitātes paaugstināšana +

3.3. RV Profesionālās ievirzes un interešu izglītības

attīstība

4.1. RV Mūžizglītības pieejamība pieaugušajiem +

4.2. RV Izglītības iestāžu, kultūras un sporta iestāžu

apmeklētāju un viņu pārstāvju sadarbība

5.1. RV Kvalitatīva amatiermāksla

5.2. RV Dziesmu un deju svētku procesa attīstība

5.3. RV Kultūras mantojuma un mūsdienu kultūras

procesa pieejamība un popularizēšana

+

+

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 59


Vides informācija un izglītība

Ainavas un kultūrvēsturiskā

mantojuma saglabāšana

Apstādījumi un zaļās zonas

Zemes izmantošana

Gaisa kvalitāte

Klimata pārmaiņas un CO2

Virszemes ūdeņu kvalitāte

Pazemes ūdeņu kvalitāte

Atkritumi

Piesārņotās un potenciāli

piesārņotās vietas

Troksnis

Bioloģiskā daudzveidība

Resursi: dzeramais ūdens

Resursu otrreizējā

izmantošana

Avāriju, negadījumu risks

Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Vides aspekti

Attīstības programmas

prioritātes

Attīstības programmas mērķi

1 VTP 6. Medicīnas pakalpojumu attīstība 6.1. RV Medicīnas pakalpojumu pilnveide

6.2. RV Veselības aizsardzība

2. VTP 1. Pārvaldes pakalpojumu kvalitāte un

optimāla pārvalde

1.1. RV Pārvaldes kapacitātes palielināšana

1.2. RV Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas

speciālistiem

1.3. RV Sadarbība ar citām institūcijām

1.4. RV Sabiedriskā kārtība un drošība

2 VTP 2. Kvalitatīvi E – pārvaldes pakalpojumi 2.1. RV E - pārvaldes sistēmas ieviešana

2.2. RV E - pakalpojumu pieejamība sabiedrībai

2 VTP 3. Optimāla sociālās aizsardzības pārvalde 3.1.RV Sociālā darba organizācijas pilnveidošana

3.2. RV Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas

speciālistiem

3.3. RV Jaunu pakalpojumu ieviešana

3.4. RV Jaunas pieredzes apgūšana un sadarbība ar

citām institūcijām

2 VTP 4. Multifunkcionāla centra izveide Ulbrokā, 4.1. RV Infrastruktūras uzlabošana un

mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra multifunkcionāla centra izveide Ulbrokā

2 VTP 5. Sabiedrības līdzdalība pašvaldībā

notiekošajos pasākumos un procesos

5.1. RV Iedzīvotāju iesaistīšana pašvaldības attīstības

jautājumu risināšanā

3. VTP 1. Uzņēmējdarbību atbalstoša pašvaldība 1.1. RV Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas

pilnveidošana

1.2. RV Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas

speciālistiem

1.3. RV Sadarbība ar citām institūcijām

3. VTP 2. Ekonomisku attīstību veicinoša

2.1. RV Infrastruktūras uzlabošana

infrastruktūra

3. VTP 3. Atbalsts ražošanas un pakalpojumu 3.1. RV Investīciju piesaiste uzņēmējdarbības

+

+

+

+ + + +

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 60


Vides informācija un izglītība

Ainavas un kultūrvēsturiskā

mantojuma saglabāšana

Apstādījumi un zaļās zonas

Zemes izmantošana

Gaisa kvalitāte

Klimata pārmaiņas un CO2

Virszemes ūdeņu kvalitāte

Pazemes ūdeņu kvalitāte

Atkritumi

Piesārņotās un potenciāli

piesārņotās vietas

Troksnis

Bioloģiskā daudzveidība

Resursi: dzeramais ūdens

Resursu otrreizējā

izmantošana

Avāriju, negadījumu risks

Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Vides aspekti

Attīstības programmas

prioritātes

Attīstības programmas mērķi

attīstībai

attīstībai

3.2. RV Ražošanas un pakalpojumu attīstība

3.3. RV Mērķtiecīga tūrisma piedāvājuma veidošana + + +

4. VTP 1. Efektīva infrastruktūras pārvalde 1.1.RV Infrastruktūras pārvaldes sistēmas

pilnveidošana

+ + +

1.2. RV Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas

speciālistiem

+

1.3. RV Infrastruktūras un mājokļu informācijas

sistēmas izveidošana

1.4. RV Sadarbība ar citām institūcijām + +

4. VTP 2. Mūsdienu prasībām atbilstoša

2.1. RV Satiksmes infrastruktūras attīstība +

infrastruktūra

2.2. RV Ūdens saimniecības infrastruktūras attīstība + + +

2.3. RV Atkritumu saimniecības attīstība + +

2.4. RV Efektīva enerģētikas infrastruktūra + +

2.5. RV Sabiedriskās infrastruktūras attīstība + + +

2.6. RV Mājokļu attīstība un pievilcīga vide + +

4. VTP 3. Vides vadības sistēmas ieviešana 3.1. RV Vides un ainavas pārvaldības sistēmas

pilnveidošana

+ +

4. VTP 4. Attīstīta vides komunikācija 4.1. RV Sabiedrības līdzdalība vides attīstībā +

4. VTP 5. Preventatīvie pasākumi vides risku 5.1. RV Vides risku vadība + +

samazināšanai un vides kvalitātes uzlabošanai 5.2. RV Vides kvalitātes izvērtēšana un plānošana + + +

4. VTP 6. Sabiedrības iesaistīšana infrastruktūras

attīstībā

6.1. RV Iedzīvotāju līdzdalības koplietošanas

teritoriju un objektu izveidošanā un uzturēšanā

paaugstināšana

+

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 61


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

8.2. Netiešās ietekmes

Plānošanas dokumentā paredzēto pasākumu netiešās ietekmes, gan pozitīvās,

gan negatīvās ir šādas:

Gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojums palielinās līdz ar saimnieciskās

aktivitātes kāpumu. Ja šāds piesārņojums nepārsniedz noteiktos limitus, tas vides

kvalitāti teritorijā nepasliktina;

attīstot apbūves teritorijas dzīvojamajai un publiskajai apbūvei,

nepieciešama infrastruktūras attīstība - ceļi, inženierkomunikācijas u.c.

Tas viss var radīt vides problēmas, bet ievērojot normatīvo aktu

prasības, tai skaitā Stopiņu novada saistošos apbūves noteikumus, nav

sagaidāmas būtiskas negatīvas ietekmes un vides situācijas

pasliktināšanās;

realizējot novada Attīstības programmu, būtiska vides kvalitātes

pazemināšanās nav sagaidāma, ja tiks ievērotas plānojumā noteiktās

prasības. Taču, ja tiks veikti teritoriju rekultivācijas darbi, var sagaidīt,

ka vides kvalitāte novadā ne tikai nepasliktināsies, bet pat uzlabosies.

Stopiņu novada iedzīvotājus apdraud un ietekmē „Cekules” poligonā

saglabājušās sprāgstvielas, kuru neitralizēšanu iespējams veikt tikai saņemot

atbilstošu finansējumu, tātad netieša ietekme uz iedzīvotājiem saglabājas.

Laika gaitā uzkrājies piesārņojums novada teritorijā ir ar ievērojamu ietekmi

uz pazemes ūdeņu kvalitāti, patreiz tiek izstrādāts iespējamais pasākumu

kopums, kas pieļauj kontrolēt piesārņojuma izplatības dinamiku, kā arī samazināt

tā ietekmi.

Pie netiešām ietekmēm pieskaitāms ar gaisa masām pārnestais piesārņojums

no transporta maģistrālēm. Atpūtnieku un tūristu neorganizētā plūsma veido

ievērojamu daudzumu sadzīves atkritumu, kuru savākšana prasa papildus

izdevumus. Par netiešu ietekmi uzskatāmas būves, kas periodiski veido putekļu

zonu, troksni un sadzīves diskomfortu.

8.3. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes

Attīstības programmā paredzētās darbības pēc to ietekmes ilguma var iedalīt

īslaicīgas, vidēji ilgas un ilglaicīgas (paliekošas) ietekmes darbībās.

8.3.1. Īslaicīgas ietekmes

Par īslaicīgas ietekmes darbībām uzskatāmas teritorijas plānojumā paredzētā

būvniecība dzīvojamo māju, jauktas sabiedrisko iestāžu, darījumu un dzīvojamās

vai jauktas ražošanas apbūves teritorijās. Šīs darbības rada salīdzinoši īslaicīgu

traucējumu vidē. Galvenās problēmas ir troksnis, zemsedzes bojājumi, putekļu

emisija un būvgruži. Lielākā daļa šo faktoru tiek neitralizēti līdz ar darbības

izbeigšanos.

Tabulā 9-2 Stopiņu novada Attīstības programmas Rīcības plāna 2012. - 2018.

gadam vides aspektu kopsavilkumā apkopotas paredzēto Attīstības plāna

aktivitāšu un rīcību ietekmes.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 62


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

8.3.2. Vidēji ilgas ietekmes

Vidēji ilgas ietekmes ir saistītas ar mežizstrādi, kā rezultātā var tikt pārtraukti

dzīvnieku migrācijas koridori un iznīcināti bioloģiski vērtīgi biotopi.

Pašreizējā plānojuma dokumentā nav iestrādātas rīcības meliorācijas objektu

tehniskā stāvokļa uzlabošanai, kā rezultātā iespējama augsnes pārpurvošanās un

degradācija.

8.3.3. Ilglaicīgas ietekmes

Ilglaicīgas ietekmes pārsvarā saistāmas ar zemes transformāciju no viena

zemes izmantošanas mērķa citā, kā arī dažādu būvju un virszemes

inženierkomunikāciju izbūvi novada teritorijā. Stopiņu novadā galvenās izmaiņas

tiek plānotas vietās, kur paplašināsies apbūvei paredzētā dzīvojamā platība uz

lauksaimniecības zemju rēķina. Zemes lietojuma veidi novadā pārsvarā tiek

transformēti no lauksaimniecības zemēm uz apbūves teritorijām. Tomēr novadā

zemes lietojuma veidu izmaiņas tiek realizētas ārpus aizsargājamām vai ainaviski

vērtīgām teritorijām, līdz ar to ilglaicīgas ietekmes uz aizsargājamām teritorijām

nav vērtējamas kā būtiskas. Atsevišķos gadījumos, var tikt traucēti ainavu

vizuālie koridori un panorāmas zonas, kas veido teritorijas unikalitāti un

pievilcību.

8.3.4. Pastāvīgās ietekmes

Attīstības programmas realizācija Stopiņu novadā nodrošinās būvniecības,

zemes izmantošanas un vides aizsardzības jautājumu tiesisku sakārtošanu

pašvaldības līmenī. Kopumā tas var sekmēt pašvaldības teritorijas attīstību,

būtiski nepasliktinot vides kvalitāti.

Par negatīvu pastāvīgu ietekmi uzskatāms vēsturiski izveidojies piesārņojums

atkritumu poligona „Getliņi EKO” apkārtnē un ap SIA "Ulbroka” cūku nobarošanas

kompleksu un pārējām potenciāli piesārņotām vietām novada teritorijā.

8.4. Ietekmes uz vidi - kopsavilkums

Pašvaldības Attīstības programma ir dokuments, kura īstenošana atstāj

ievērojamu ietekmi uz visas teritorijas attīstību, arī uz dabas un vides stāvokli. No

plānošanas dokumenta kvalitātes lielā mērā ir atkarīga dabas vides un iedzīvotāju

dzīves vides kvalitāte.

Novada plānošanas dokumentā paredzētās rīcības kopumā būtiski nepalielinās

slodzi uz vidi, ja tiks ievērotas normatīvajos aktos un dažādu vides aizsardzības

institūciju noteiktās vides prasības. Iespējams prognozēt, ka kopumā ietekme uz

vidi nepalielināsies un līdz ar to ilgtermiņā vides kvalitāte nepasliktināsies.

Attīstības plāna stratēģiskās daļas un Rīcības plāna ietvaros nozīmīgi resursi

tiek plānoti vides kvalitātes uzlabošanai, vides infrastruktūras attīstīšanai –

dažādu vides infrastruktūras objektu izveidei un būvniecībai. Šo iemeslu dēļ

uzskatāms, ka realizējot Attīstības programmu, ietekme uz dabas un cilvēkvidi

kopumā ir sagaidāma pozitīva.

Tabulā 9-2 ir sniegts kopsavilkums par Stopiņu novada Attīstības programmas

Rīcības plānā 2012. - 2018. gadam paredzēto aktivitāšu un rīcību vides

aspektiem.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 63


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Tabula 8-2. Stopiņu novada Attīstības programmas Rīcības plāna 2012. - 2018. gadam vides aspektu kopsavilkums

Novada

Attīstības

programmas

prioritātes

Novada

Attīstības

programmas

mērķi

Attīstības programmas

uzdevumi/rīcības

Sagaidāmie rezultāti

Ietekme uz vidi, īss

raksturojums

1.ilgtermiņa prioritāte: Aktīviem un informētiem iedzīvotājiem pieejamas daudzpusīgas personības pilnveides iespējas

1. Racionāla

izglītības ,

kultūras un

sporta procesu

pārvalde

1.1. RV

Izglītības, kultūras

un sporta sistēmas

pilnveidošana

1.2. RV

Nodrošinājums ar

augstas

kvalifikācijas

speciālistiem un

personālu

1.1.1.uzdevums.

Veikt sistemātisku izglītības, kultūras un

sporta jomu attīstības analīzi

1.1.2. uzdevums.

Uzlabot visu izglītības, kultūras un sporta

procesā iesaistīto institūciju savstarpējo

sadarbību

1.1.3. uzdevums.

Racionāli izmantot esošo izglītības, kultūras un

sporta iestāžu infrastruktūru

1.2.1. uzdevums.

Sistemātiski iesaistīt visu izglītības pakāpju

un veidu pedagogus, kultūras un sporta

darbiniekus tālākizglītības procesā

1.2.2. uzdevums.

Atbalstīt izglītības iestāžu tehnisko darbinieku

tālākizglītību

1.2.3. uzdevums.

Nodrošināt sistemātisku metodisko palīdzību

vispārizglītojošajām izglītības iestādēm

1.2.4. uzdevums.

Aktivizēt metodisko apvienību darbību

1.2.5. uzdevums.

Veicināt un atbalstīt kultūras , sporta un

pedagogu radošo darbību un pieredzes

apmaiņu

1.2.6. uzdevums.

Paaugstināt pedagogu kompetenci, prasmes

Nodrošināts ikgadējs izglītības, kultūras un

sporta nozaru darbības izvērtējums

pašvaldībā

Ieviesta vienota izglītības un sporta

informācijas apmaiņas un pasākumu

plānošanas sistēma

Apzināta izglītības un sporta infrastruktūras

izmantošanas efektivitāte un sagatavoti

priekšlikumi darbības uzlabošanai

Normatīvo aktu prasībām atbilstoši izglītoti

un kvalificēti pedagogi

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar

kvalificētiem tehniskajiem darbiniekiem

Nodrošināts metodiskais atbalsts

vispārizglītojošo izglītības iestāžu

pedagogiem

Nodrošināts sistemātisks metodisko

apvienību darbs

Aktīva pedagogu dalība projektos, radošo

darbu skatēs, zinātniski pētniecisko darbu

vadīšanā un citās aktivitātēs

Izglītoti un kvalificēti pedagogi

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas

kā nebūtiskas.

Uzlabojot nodrošinājumu ar augstas

kvalifikācijas speciālistiem – pedagogiem,

paaugstināsies vides informācijas un

izglītības līmenis novadā. Tas pats

attiecināms uz metodiskā atbalsta

nodrošināšanu vispārizglītojošo izglītības

iestāžu pedagogiem.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 64


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

un inovatīvo darbību

2. VTP

Moderna un

kvalitatīva

izglītības,

kultūras un

sporta

infrastruktūra

1.3. RV

Izglītības, kultūras

un sporta

informācijas

sistēmas izveidošana

1.4. RV Sadarbība

ar citām izglītības,

kultūras un sporta

institūcijām

2.1. RV

Izglītības, kultūras

un sporta iestāžu

rekonstrukcija un

renovācija

2.2. RV

1.3.1. uzdevums.

Veicināt novada atpūtas iespēju, kultūras,

sporta un izglītības iestāžu atpazīstamību un

popularitāti sabiedrībā

1.3.2. uzdevums.

Integrēt informācijas un komunikāciju

tehnoloģijas (IKT) kultūras un izglītības

procesos un klientu apkalpošanā

1.3.3. uzdevums.

Nodrošināt sistemātisku un operatīvu

informācijas plūsmu par kultūras aktivitātēm,

izglītības un sporta norisēm

1.3.4. uzdevums.

Sistemātiski apkopot un papildināt esošo

informāciju par kultūras mantojumu un

mūsdienu kultūras procesiem

1.4.1. uzdevums.

Nodrošināt sistemātisku sadarbību

pašvaldības noslēgto līgumu ietvaros un

paplašināt sadarbības partneru loku

1.4.2. uzdevums.

Veidot sadarbību ar Rīgas plānošanas reģionu,

valsts izglītības un sporta institūcijām, Latvijas

un citu valstu pašvaldībām un valsts

institūcijām izglītības, kultūras un sporta jomā

2.1.1. uzdevums.

Paaugstināt izglītības iestāžu

energoefektivitāti un samazināt

elektroenerģijas patēriņu

2.1.2. uzdevums.

Renovēt un rekonstruēt izglītības, kultūras un

sporta iestāžu (DC, skolas, bibliotēka) ēkas un

telpas

2.1.3. uzdevums.

Pilnveidot izglītības iestāžu aktīvās atpūtas un

sporta bāzes

2.2.1. uzdevums.

Sakārtot izglītības iestāžu un sporta objektu

inženiertehnisko tīklu un palīgtelpu tehnisko

stāvokli

E - pārvaldes un pakalpojumu ieviešana,

mācību procesa kvalitātes paaugstināšana un

sabiedrības iesaistes pilnveidošana un

līdzdalības nodrošināšana

Kvalitatīvu IKT pieejamība pedagoģiskā

procesa nodrošināšanai un e-klases

ieviešanai, mūžizglītībai, automatizēta

lasītāju apkalpošana bibliotēkās

Informācija vieglāk pieejama plašākam

interesentu lokam novadā un ārpus tā, tūrisma

potenciāla attīstīšana

Novada kultūrvēsturisko liecību uzkrāšana un

popularizēšana veidojot vienotu novada

kopienu

Aktīva pašvaldības līdzdalība izglītības

procesos un pieredzes apmaiņa, noslēgto

sadarbības līgumu ietvaros un jaunu kontaktu

veidošana, papildus finanšu piesaiste

Iesaistīti vienotas reģiona un valsts izglītības

un sporta politikas izstrādē un īstenošanā,

interešu pārstāvniecība

Samazinājies iestāžu patērētās

siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš

Nodrošināta kvalitatīva un normatīvo aktu

prasībām atbilstoša mācību vide

Nodrošināta izglītības programmu sportā

apguve

Atjaunoti izglītības iestāžu un sporta objektu

inženiertehniskie tīkli un novērsti to

bojājumu riski

Sagaidāmās ietekmes ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Uzlabota energoefektivitāte, samazinājies

siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš

izglītības iestādēm.

Pozitīva ietekme uz siltumnīcas efektu

izraisošo gāzu emisiju bilanci.

Mazinājies avārijas un noplūžu risks

Samazinājies ūdens, un elektroenerģijas

patēriņš izglītības iestādēm.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 65


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Kultūras, izglītības

un sporta objektu

inženiertehniskā

stāvokļa uzlabošana

2.2.2. uzdevums.

Uzlabot amatiermākslas kolektīvu

mēģinājumu un koncertdarbības vidi

2.2.3. uzdevums.

Atjaunot izglītības iestāžu sanitāro mezglu un

ēdināšanas blokus un aprīkojumu

2.2.4. uzdevums.

Uzlabot drošību visās medicīnas, izglītības,

kultūras un sporta iestādēs

Iestāžu vides pieejamības, telpu atbilstība

normatīviem , energotaupības un drošības

paaugstināšana

Normatīvo aktu prasībām atbilstoši sanitārie

mezgli un ēdināšanas bloki

Uzstādītas video novērošanas kameras vai

veikti citi drošības paaugstināšanas pasākumi

Pozitīva ietekme uz siltumnīcas efektu

izraisošo gāzu emisiju bilanci.

Pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību,

mazinot ar sabiedrisko ēdināšanu un

higiēnu saistīto epidēmiju un slimību

uzliesmojumu risku.

Uzlabojot drošību medicīnas, izglītības,

kultūras un sporta iestādēs , un samazinot

noziedzību, sagaidāma pozitīva ietekme uz

sociālo vidi.

2.3. RV

Izglītības un

kultūras iestāžu un

sporta objektu

pieejamības

nodrošināšana

2.3.1. uzdevums.

Uzlabot visu izglītības iestāžu audzēkņu

pārvadājumus ar sabiedrisko transportu vai

pašvaldības autobusiem

2.3.2. uzdevums.

Uzlabot izglītības iestāžu un sporta objektu

pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem

traucējumiem

Racionāli izmantoti pašvaldības resursi

izglītojamo pārvadājumiem un paaugstināta

drošība bērnu nokļūšanai izglītības iestādē un

uz mājām

Izglītības un sporta infrastruktūra pielāgota

cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

2.3.3. uzdevums.

Uzlabot speciālo izglītības iestāžu ēku un

aprīkojuma kvalitāti

Izglītības infrastruktūra atbilstoši

normatīviem

2.4. RV Kultūras

objektu būvniecība,

rekonstrukcija un

renovācija

2.4.1. Uzlabot kultūras institūciju

infrastruktūru un pieejamību cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām

Darbojas multifunkcionāls centrs Ulbrokā

kultūras, izglītība un pārvaldes vajadzībām.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

3. VTP

Izglītības,

kultūras un

sporta

pakalpojumu

pieejamība un

3.1. RV

Atbalsta

programmu

īstenošana

3.2. RV

Izglītības kvalitātes

3.1.1. uzdevums.

Nodrošināt speciālo izglītības programmu

realizāciju augstā kvalitātē

3.1.2. uzdevums.

Nodrošināt speciālo programmu pieejamību

pirmsskolas izglītības iestādēs

3.1.3. uzdevums. Veicināt mazākumtautību un

imigrantu integrāciju

3.2.1. uzdevums.

Modernizēt izglītības iestāžu materiāli

tehnisko bāzi un pilnveidot aprīkojumu

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar atbalsta

personālu speciālo programmu īstenošanai

Dažādu speciālo programmu piedāvājums

pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs

Mazākumtautību un imigrantu integrācijas

pilnveidošana

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar

kvalitatīviem mācību līdzekļiem un

metodiskajiem materiāliem

Uzlabojot izglītības iestāžu nodrošinājumu

ar atbalsta personālu, kā arī dažādojot

speciālo programmu piedāvājumu

paaugstināsies vides informācijas un

izglītības līmenis novadā.

Veicot pasākumus, realizējot uzdevumus

izglītības kvalitātes paaugstināšanai,

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 66


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

attīstība paaugstināšana 3.2.2. uzdevums.

Nodrošināt profesionālās ievirzes izglītības

pasniegšanas tehnisko līmeni

4. VTP

Sabiedrības

3.3. RV

Profesionālās

ievirzes un interešu

izglītības attīstība

4.1. RV

Mūžizglītības

pieejamība

3.2.3. uzdevums.

Nodrošināt dabas zinību mācību priekšmetu

standartu ieviešanu atbilstoši noteiktajām

prasībām

3.2.4. uzdevums.

Pilnveidot aprīkojumu sporta izglītības

programmu īstenošanai

3.3.1. uzdevums.

Nodrošināt plašu un mūsdienīgu interešu

izglītības programmu piedāvājumu vispārējās

izglītības iestādēs

3.3.2. uzdevums.

Atbalstīt bērnu un jauniešu kolektīvu

gatavošanos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu

un deju svētkiem

3.3.3. uzdevums.

Atbalstīt profesionālās ievirzes un interešu

izglītībā iesaistīto bērnu un jauniešu aktīvu

līdzdalību novada un citu institūciju

organizētajos pasākumos

3.3.4. uzdevums.

Sniegt atbalstu augstu rezultātu sasniegšanai

izglītībā, kultūrā un sportā

3.3.5. uzdevums. Paplašināt profesionālās

ievirzes izglītības iestāžu izglītības

programmu piedāvājumu

3.3.6. uzdevums.

Veicināt bērnu un jauniešu piedalīšanos

dažāda mēroga sacensībās, konkursos un

projektos

3.3.7. uzdevums.

Integrēt vides un ekonomiskas ievirzes

programmas izglītības procesā

4.1.1. uzdevums.

Atbalstīt mūžizglītības programmu izstrādi

novada iestādēs un sadarbībā ar NVO

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar

kvalitatīviem mācību līdzekļiem un

metodiskajiem materiāliem

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar

atbilstošām klašu un laboratoriju telpām

dabas zinību priekšmetu standartu īstenošanai

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar sporta

inventāru

Nodrošinātas bērnu un jauniešu saturīga brīvā

laika pavadīšanas iespējas

Aktīva bērnu un jauniešu kolektīvu dalība

novada, reģiona un valsts mēroga pasākumos

Palielinājies to bērnu un jauniešu skaits, kas

popularizē profesionālās ievirzes un interešu

izglītību

Reģionāla un valsts līmeņa bērnu un jauniešu

sporta sacensību dalībnieku nodrošinājums ar

nepieciešamo inventāru

Dažādots interešu izglītības programmu

piedāvājums atbilstoši bērnu un jauniešu

interesēm

Plašs izglītojamo zināšanu un prasmju

pielietojums

Mūsdienu prasībām atbilstošu zināšanu

ieguves iespējas novada izglītības iestādēs

Dažādu mūžizglītības programmu pieejamība

novada izglītības iestādēs

4.1.2. uzdevums. Nodrošināt pieaugušajiem Paaugstinājies pieaugušo izglītības līmenis un

uzlabosies vides informācijas un vides

izglītības līmenis novadā.

Tieša ietekme nav sagaidāma. Tomēr,

nodrošinot bērnu un jauniešu saturīga brīvā

laika pavadīšanas iespējas, samazināsies

noziedzības līmenis, tādējādi dodot

pozitīvu impulsu dzīves vides sociālās

kvalitātes uzlabošanai.

Sagaidāms, ka dažādu pieaugošo

mūžizglītības programmu pieejamības

veicināšana pozitīvi ietekmēs vides

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 67


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

iesaistīšana

izglītības,

kultūras un

sporta

procesos

pieaugušajiem

4.2. RV Izglītības

iestāžu, kultūras un

sporta iestāžu

apmeklētāju un

viņu pārstāvju

sadarbība

iedzīvotājiem IKT un e- prasmju iegūšanas

iespējas novada iestādēs un sadarbībā ar NVO

4.1.3. uzdevums. Nodrošināt pamata un

vidējās izglītības iegūšanas iespējas

pieaugušajiem

4.2.1. uzdevums.

Veicināt bērnu un jauniešu vecāku, NVO

līdzdalību izglītības iestāžu attīstībā

4.2.2. uzdevums.

Aktivizēt bērnu un jauniešu vecāku

iesaistīšanos izglītības iestāžu organizētajos

pasākumos un mācību procesā

4.2.3. uzdevums. Veicināt Stopiņu novadā

savstarpēju sadarbību gan pedagogu, gan bērnu

, gan jauniešu aktivitāšu kopīgos projektos

4.2.4. uzdevums.

Stiprināt Stopiņu novada ģimenes kopīgos

atpūtas, kultūras, sporta un izglītības projektos

4.2.5. uzdevums.

Organizēt ikgadēju kultūras projektu

konkursu vietējo kultūras aktivitāšu

stiprināšanai un jaunu, alternatīvu iniciatīvu

atbalstam

prasmes pielietot IKT

Paaugstinājies pieaugušo izglītības līmenis

Aktīva izglītības iestāžu pašpārvalžu darbība

Sekmīga izglītības iestāžu, izglītojamo un

viņu vecāku sadarbība

Sekmīga izglītības iestāžu, izglītojamo un

viņu pedagogu sadarbība

Iedzīvotāju līdzdalība vietējas nozīmes

projektos

Iedzīvotāju līdzdalība vietējas nozīmes

kultūras projektos

informācijas un izglītības līmeni novada

iedzīvotājiem kopumā.

Tieša ietekme uz vidi nav sagaidāma.

Nodrošinot bērnu un jauniešu saturīga

brīvā laika pavadīšanas iespējas,

samazināsies noziedzības līmenis, tādējādi

dodot pozitīvu impulsu dzīves vides

sociālās kvalitātes uzlabošanai.

Iedzīvotāju līdzdalība vietējas nozīmes

kultūras projektos

Iedzīvotāju vietējo iniciatīvu aktivitātes

paaugstināšanās veicinās arī dažādu ar

vides apziņas celšanu saistītu plānu un

pasākumu realizāciju.

4.2.6. uzdevums.

Atbalstīt formālo un neformālo iedzīvotāju

grupu kultūras tradicionālās aktivitātes

Iedzīvotāju līdzdalība vietējas nozīmes

tradicionālajās kultūras aktivitātēs

4.2.7. uzdevums.

Veicināt brīvprātīgo iesaistīšanos vietējas

nozīmes pasākumu organizēšanā

Iedzīvotāju vietējo iniciatīvu aktivitātes

paaugstināšanās

4.2.8. uzdevums.

Atbalstīt visu paaudžu iedzīvotāju

iesaistīšanos kultūrizglītības procesā

Kultūrizglītības programmu piedāvājums

dažāda vecuma iedzīvotāju grupām

5. VTP

Kultūras

mantojuma

saglabāšana un

mūsdienu

5.1. RV Kvalitatīva

amatiermāksla

5.1.1. uzdevums.

Veicināt visu paaudžu iesaistīšanos

amatiermākslā

5.1.2. uzdevums.

Paaugstināt amatiermākslas kolektīvu darba

kvalitāti

5.2. RV 5.2.1. uzdevums.

Organizēt amatiermākslas kolektīvu

Kultūras tradīciju pārmantojamība un

saglabāšana

Augsti kolektīvu sasniegumi skatēs un

konkursos

Amatiermākslas kolektīvu sistemātiska dalība

novada organizētajos pasākumos, kā arī

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 68


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

kultūras

procesu

attīstība

6 VTP 3

Medicīnas

pakalpojumu

attīstība

Dziesmu un deju

svētku procesa

attīstība

5.3. RV

Kultūras

mantojuma un

mūsdienu kultūras

procesa pieejamība

un popularizēšana

6.1. RV

Medicīnas

pakalpojumu

pilnveide

6.2. RV

Veselības

aizsardzība

pasākumus, gatavojoties Dziesmu un deju

svētkiem

5.2.2. uzdevums.

Nodrošināt Dziesmu un deju svētku kolektīvu

dalībniekus ar nepieciešamo inventāru

5.3.1. uzdevums.

Izstrādāt unikālu novada atpazīstamību

veicinošu kultūras pasākumu piedāvājumu

5.3.2. uzdevums.

Atbalstīt amatiermākslas kolektīvu dalību

starptautiskos pasākumos

5.3.3. uzdevums.

Popularizēt vietējo mākslinieku un mūzikas

un mākslas skolu audzēkņu sasniegumus

plašam sabiedrības lokam

5 .3.4. uzdevums.

Veicināt profesionālās mākslas pieejamību

novadā

6.1.1. uzdevums.

Paaugstināt esošo pakalpojumu kvalitāti un

pieejamību

6.1.2. uzdevums.

Medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietu

pieejamības nodrošināšana pacientiem ar

īpašām vajadzībām

6.2.1. uzdevums.

Atbalstīt aptieku izvietošanu

6.2.2. uzdevums .

Attīstīt privātos medicīnas pakalpojumus

6.2.3. Realizēt programmas sabiedrības

veselīga dzīves veida sekmēšanai

reģionāla un valsts mēroga pasākumos

Pašvaldības pārstāvniecība Dziesmu un deju

svētku organizējošajās institūcijās

Izstrādāta novada mēroga kultūras pasākumu

koncepcija

Nodrošināts pašvaldības atbalsts kolektīvu

dalībai starptautiska mēroga pasākumos

Aktīva mūzikas un mākslas skolu audzēkņu

un vietējo mākslinieku dalība dažādos

kultūras pasākumos

Dažādots kultūras pakalpojumu piedāvājums

Nodrošināta nepieciešamā personāla un

materiāli tehnisko resursu pieejamība

Medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietu

pieejamības nodrošināšana

Nodrošināta medikamentu pieejamība laukos

Paplašināts medicīnas pakalpojumu klāsts

Iedzīvotāju izglītošana veselīga dzīves veida

jautājumos

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Realizējot šo pasākumu kompleksu

sagaidāma novada iedzīvotāju dzīves

kvalitātes uzlabošanās un līdz ar to pozitīva

ietekme uz sociālo vidi.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Realizējot šo pasākumu kompleksu

sagaidāma novada iedzīvotāju dzīves

kvalitātes uzlabošanās un līdz ar to pozitīva

ietekme uz sociālo vidi.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 69


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

2. ilgtermiņa prioritāte: Efektīva pārvalde un ērti pieejami kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi

1. VTP

Pārvaldes

pakalpojumu

kvalitāte un

optimāla

pārvalde

2 VTP 2

Kvalitatīvi

E – pārvaldes

pakalpojumi

1.1. RV

Pārvaldes

kapacitātes

palielināšana

1.2. RV

Nodrošinājums ar

augstas

kvalifikācijas

speciālistiem

1.3. RV

Sadarbība ar

citām institūcijām

1.4. RV

Sabiedriskā

kārtība un drošība

2.1. RV

E - pārvaldes

sistēmas ieviešana

1.1.1. uzdevums.

Pilnveidot pašvaldības pārvaldes

struktūru

1.1.2. uzdevums.

Uzlabot finanšu vadības sistēmu

1.1.3. uzdevums.

Pilnveidot personāla vadības sistēmu

1.2.1. uzdevums.

Sistemātiski paaugstināt pašvaldības

darbinieku kvalifikāciju un

profesionalitāti

1.3.1. uzdevums.

Aktīvi piedalīties vienotas reģiona un

valsts pašvaldību attīstības politikas

izstrādē un īstenošanā

1.3.2. uzdevums.

Attīstīt sadarbību ar Latvijas un citu

valstu pašvaldībām, noslēgt sadarbības

līgumus

1.4.1. uzdevums.

Veikt pasākumus sabiedriskās kārtības un

drošības uzlabošanā

1.4.2. uzdevums.

Uzlabot pašvaldības policijas materiāli

tehnisko bāzi

2.1.1. uzdevums.

Izveidot vienotu pašvaldības

komunikāciju un informācijas sistēmu

2.1.2. uzdevums.

Iekļauties vienotā valsts e- pārvaldes

sistēmā

Efektīvs pašvaldības administratīvo resursu

izmantojums

Ieviesta vienota budžeta plānošanas sistēma visās

iestādēs un struktūrvienībās

Sakārtots personāla plānošanas un vadības process

Apmācīti un kvalificēti pašvaldības speciālisti

Novada interešu pārstāvība dažādu plānošanas

dokumentu un normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā

Aktīva pašvaldības dalība noslēgto sadarbības

līgumu ietvaros un jaunu kontaktu veidošana

Paaugstināta sabiedriskā kārtība novadā

Nodrošināta pašvaldības policijas darbam

atbilstoša materiāli tehniskā bāze

Izveidota vienota pašvaldības informācijas un

komunikāciju sistēma

Iedzīvotājiem un pašvaldības darbiniekiem

pieejama vienota informācijas sistēma

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Sagaidāms, ka pašvaldības darbinieku

kvalifikācijas un profesionalitātes

paaugstināšana pozitīvi ietekmēs vides

informācijas un izglītības līmeni gan

pašvaldības pārvaldē, gan novadā kopumā.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Iespēja ietekmēt procesus, kas saistīti ar

dažādu augstāka līmeņa plānošanas

dokumentu , kā arī normatīvo aktu ietekmi

uz procesiem novadā, tai skaitā arī vides

kvalitāti.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas.

2.2. RV 2.2.1. uzdevums. Iedzīvotāji aktīvi izmanto pašvaldības e- Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 70


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

E - pakalpojumu

pieejamība

sabiedrībai

Aktivizēt iedzīvotājus izmantot

pašvaldības e-pakalpojumus

2.2.2. uzdevums.

Paplašināt informācijas par pašvaldību

pieejamību plašam sabiedrības lokam

pakalpojumus

Nodrošināta pamatinformācijas par pašvaldību

pieejamība vismaz divās svešvalodās

2 VTP 3

Optimāla

sociālās

aizsardzības

pārvalde

3.1. RV

Sociālā darba

organizācijas

pilnveidošana

3.2. RV

Nodrošinājums ar

augstas

kvalifikācijas

speciālistiem

3.1.1. uzdevums.

Nodrošināt efektīvu pašvaldības sociālo

institūciju savstarpējo sadarbību un

koordināciju

3.1.2. uzdevums.

Uzlabot pabalstu piešķiršanas sistēmu

3.1.3. uzdevums.

Paaugstināt esošo pakalpojumu kvalitāti

un pieejamību

3.1.4. uzdevums.

Attīstīt nometņu darbību sociālā riska

grupu bērniem un jauniešiem

3.1.5. uzdevums.

Veicināt audžuģimeņu veidošanos

3.1.6. uzdevums.

Uzlabot informācijas par sociālo

palīdzību un aizsardzību pieejamību

iedzīvotājiem

3.2.1. uzdevums.

Sistemātiski paaugstināt sociālo

institūciju darbinieku kvalifikāciju un

profesionalitāti

3.2.2. uzdevums.

Iesaistīt pašvaldības speciālistus novada

un citu institūciju organizētajos pieredzes

apmaiņas pasākumos

Ieviesta pašvaldības sociālo institūciju vienota

vadības sistēma un sadarbības modelis

Nodrošināta precīza pašvaldības saistošo

noteikumu izpilde

Nodrošināta nepieciešamā personāla un materiāli

tehnisko resursu pieejamība

Nodrošināta bērnu un jauniešu saturīga brīvā laika

pavadīšanas iespējas no mācībām brīvajā laikā

Nodrošināta nepieciešamā personāla un materiāli

tehnisko resursu pieejamība

Palielinājies iedzīvotājiem sniegtās informācijas

apjoms

Apmācīti un kvalificēti speciālisti

Paaugstinājies pieredzes apmaiņas pasākumos

iesaistīto darbinieku skaits

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

3.3. RV

Jaunu

pakalpojumu

ieviešana

3.4. RV Jaunas

pieredzes

3.3.1. uzdevums.

Uzlabot sociālā riska grupu dzīves

kvalitāti

3.3.2. uzdevums.

Izveidot jaunus sociālās aprūpes un

rehabilitācijas pakalpojumus

3.4.1. uzdevums.

Sadarboties ar vietējām kopienām , citām

pašvaldībām un Latvijā un ārpus Latvijas

Sabiedrībā integrēto personu skaita pieaugums

Palielinājies iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu

apjoms

Palielinājies kopīgu pasākumu, projektu un

sadarbības u.c. līgumu skaits

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 71


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

apgūšana un

sadarbība ar

citām institūcijām

3.4.2. uzdevums.

Iesaistīties valsts sociālās un veselības

aizsardzības politikas veidošanā

Pašvaldības pārstāvju dalības paaugstināšanās

reģiona un valsts institūciju organizētajos

pasākumos

2 VTP 4 Multifunkcionāla

centra izveide

Ulbrokā,

mūsdienu

prasībām

atbilstoša

infrastruktūra

4.1. RV

Infrastruktūras

uzlabošana un

multifunkcionāla

centra izveide

Ulbrokā

4.1.1. uzdevums.

Pārvaldes ērtas un cilvēkiem ar

funkcionāliem traucējumiem pieejamības

nodrošināšana, darbinieku darba apstākļu

uzlabošana

4.1.2. uzdevums.

Nodrošināt pakalpojumu un palīdzības

sniegšanai nepieciešamos materiāli

tehniskos līdzekļus

4.1.3. uzdevums.

Pielāgot dienestu un pakalpojumu

sniegšanas telpas klientu un darbinieku

vajadzībām

Labiekārtoto telpu īpatsvara pieaugums

Mūsdienu prasībām atbilstošs tehniskais

aprīkojums, mobilo pakalpojumu skaita pieaugums

Labiekārtoto telpu īpatsvara pieaugums

Samazināts siltumenerģijas patēriņš,

pozitīva ietekme uz SEG emisijas bilanci.

Ietekme ilglaicīga, netieša.

4.1.4. uzdevums.

Paaugstināt energoefektivitāti un uzlabot

infrastruktūru

Samazinājies patērētās siltumenerģijas daudzums

un izveidota kvalitatīva infrastruktūra

2 VTP 5

Sabiedrības

līdzdalība

pašvaldībā

notiekošajos

pasākumos un

procesos

5.1. RV

Iedzīvotāju

iesaistīšana

pašvaldības

attīstības

jautājumu

risināšanā

5.1.1. uzdevums.

Sekmēt pilsonisko izglītību un

iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos

procesos

5.1.2. uzdevums.

Izmantot IKT iespējas iedzīvotāju un

pašvaldības komunikācijā

5.1.3. uzdevums.

Veicināt dialogu starp pašvaldību, NVO

un interešu grupām

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas un

sagatavošanas procesā, teritorijas attīstības

jautājumu risināšanā

Uzlabota iedzīvotāju un pašvaldības komunikācija

Ieviesta informācijas apmaiņas sistēma starp

pašvaldību un sabiedrību, nodrošināta sabiedrības

līdzdalība teritorijas attīstībā

Sabiedrības iesaistīšanās lēmumu

pieņemšanas procesos uzlabos pašvaldības

pieņemto lēmumu kvalitāti, tai skaitā arī tos,

kuri attiecas uz teritorijas plānošanu un

vides kvalitāti novadā.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 72


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

3.ilgtermiņa prioritāte: Uzņēmējdarbības attīstību veicinoša politika un infrastruktūra

3. VTP

Uzņēmējdarbību

atbalstoša

pašvaldība

1.1. RV

Uzņēmējdarbības

atbalsta sistēmas

pilnveidošana

1.2. RV

Nodrošinājums ar

augstas

kvalifikācijas

speciālistiem

1.1.1. uzdevums.

Pilnveidot Stopiņu novada uzņēmējdarbības

attīstības atbalsta sistēmu

1.1.2. uzdevums.

Izstrādāt efektīvu nodokļu atlaižu sistēmu

uzņēmējdarbības veicināšanai

1.1.3. uzdevums.

Uzlabot pašvaldības un uzņēmēju

savstarpējo komunikāciju un sadarbību

1.1.4. uzdevums.

Attīstīt privāto un publisko partnerību

1.2.1. uzdevums.

Sniegt palīdzību uzņēmējiem darbinieku

kvalifikācijas paaugstināšanā

1.2.2. uzdevums.

Sekmēt jauniešu iekļaušanos darba tirgū

Izstrādāta uzņēmējdarbības attīstības atbalsta

sistēma

Izdoti pašvaldības saistošie noteikumi par

nodokļu atvieglojumiem

Nodrošināta operatīva informācijas apmaiņa

starp pašvaldību un uzņēmējiem, noorganizēti

kopīgi pasākumi

Realizēti PPP projekti ( sporta un atpūtas

objekti.)

Nodrošināts pašvaldības atbalsts izglītojošu

pasākumu organizēšanā

Jauniešu bezdarba samazināšanās

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas.

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas.

3. VTP

Ekonomisku

attīstību

veicinoša

infrastruktūra

1.3. RV Sadarbība

ar citām

institūcijām

2.1. RV

Infrastruktūras

uzlabošana

1.3.1. uzdevums.

Popularizēt novadā saražoto produkciju un

sniegtos pakalpojumus

1.3.2. uzdevums.

Iesaistīties valsts un reģionāla mēroga

uzņēmējdarbības attīstības politikas

plānošanā

1.3.3. uzdevums.

Sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām

uzņēmējdarbības attīstības nodrošināšanai

2.1.1. uzdevums.

Uzlabot uzņēmumu sasniedzamību un

ražošanas teritoriju attīstību

2.1.2. uzdevums.

Panākt augstas vides kvalitātes

nodrošināšanu ražošanas un pakalpojumu

sniegšanas zonās

Sadarbībā ar uzņēmējiem un atbalsta

organizācijām izveidots pasākumu plāns

Aktīva sadarbība ar valsts un reģiona

institūcijām

Sakārtota un izmantojama ražošanas attīstībai

nozīmīga infrastruktūra

Sakārtoti ražošanas attīstībai nozīmīgi

pašvaldības ceļi un ielas

Augsti vides kvalitātes rādītāji

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas.

Infrastruktūras uzlabošanas pasākumu kompleksa

īstenošana atstās pozitīvu ietekmi uz ainavas un

saglabāšanu, zemes izmantošanu un gaisa kvalitāti

novadā.

Sakārtojot ražošanas attīstībai nozīmīgus ceļus un ielas,

kā arī risinot vides kvalitātes nodrošināšanas jautājumus

ražošanas un pakalpojumu sniegšanas zonās, sagaidāma

gaisa kvalitātes un trokšņa jautājuma risināšana un

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 73


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

pozitīva ietekme.

Uzlabojot autoceļu un ielu kvalitāti, kā arī ierīkojot

veloceliņus, uzlabojas satiksmes organizācija, veidojas

droša, ērta un sasniedzama vide. Netieša, ilglaicīga

ietekme

3.1. RV Investīciju

piesaiste uzņēmējdarbības

attīstībai

3.1.1. uzdevums.

Veicināt sadarbību ar LIAA, vēstniecībām

un potenciālajiem investoriem investīciju

piesaistē

3.1.2. uzdevums.

Atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanos

Sadarbības rezultātā palielinājies investīciju

apjoms uzņēmējdarbībā

Atbalsts jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanai

Jaunu rūpniecības ražotņu izveide var radīt tiešu un

netiešu ilglaicīgu ietekmi uz vidi.

Sagaidāms, ka mazās uzņēmējdarbības attīstība būtisku

ietekmi uz vidi neatstās. Lielu, rūpniecisku ražotņu

attīstības iespējas jāvērtē kompleksi, izvērtējot to ietekmi

uz vidi un nosakot pasākumus ietekmes mazināšanai.

3. VTP

Atbalsts

ražošanas un

pakalpojumu

attīstībai

3.2. RV Ražošanas

un pakalpojumu

attīstība

3.3. RV

Mērķtiecīga

tūrisma

piedāvājuma

veidošana

3.2.1. uzdevums.

Veicināt zinātnieku un uzņēmumu sadarbību

pētniecības jomā

3.2.2. uzdevums.

Atbalstīt novadā esošo ražošanas un

pakalpojumu uzņēmumu attīstību

3.2.3. uzdevums.

Veicināt lauksaimniecības nozaru attīstību

3.3.1. uzdevums.

Uzlabot tūrisma pakalpojumu pieejamību un

kvalitāti novadā

3.3.2. uzdevums.

Pārņemt pašvaldības īpašumā potenciālu

tūrisma objektu

3.3.3. uzdevums.

Atjaunot pašvaldības īpašumā un valdījumā

esošos kultūras objektus

Uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība

Stabils un pieaugošs nodarbināto skaits

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru

uzņēmumu tālāka specializācija un ražošanas

dažādošana

Tūrisma objektu apmeklētāju skaita pieaugums

Tūrisma objektu skaita palielināšanās

Saglabāts novada nozīmes kultūrvēsturisks

piemineklis

Jaunu rūpniecības ražotņu izveide var radīt tiešu un

netiešu ilglaicīgu ietekmi uz vidi.

Sagaidāms, ka mazās uzņēmējdarbības attīstība novadā

būtisku ietekmi uz vidi neatstās. Lielu, rūpniecisku

ražotņu attīstības iespējas jāvērtē kompleksi, izvērtējot to

ietekmi uz vidi un nosakot pasākumus ietekmes

mazināšanai.

Tūrisma objektu skaita palielināšanās ietekmēs

apmeklētāju skaita pieaugumu.

Tūrisma objektu apmeklētāju skaita pieaugums palielinās

slodzi uz tūrisma objektiem un tiem blakus esošajām

teritorijām. Palielinoties tūrisma objektu apmeklētāju

skaitam, jāplāno infrastruktūras attīstība šajās teritorijās.

Līdztekus jārisina atkritumu savākšanas, zemes

degradācijas jautājumi.

Saglabājot, atjaunojot kultūrvēsturiskos pieminekļus,

sagaidāma pozitīva ietekme uz ainavas un

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Tieša, netieša

un ilglaicīga ietekme.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 74


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

4. ilgtermiņa prioritāte: Kvalitatīva un droša dzīves vide ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un vidi saudzējošu infrastruktūru

4 VTP 1

Efektīva infrastruktūras

pārvalde

1.1.RV

Infrastruktūras

pārvaldes sistēmas

pilnveidošana

1.2. RV

Nodrošinājums ar

augstas

kvalifikācijas

speciālistiem

1.1.1. uzdevums.

Izveidot efektīvu novada infrastruktūras

objektu, pašvaldības ēku un zemju

apsaimniekošanas sistēmu

1.1.2.uzdevums.

Pilnveidot metodiku pašvaldības sniegto

komunālo pakalpojumu tarifu

aprēķināšanai

1.1.3.uzdevums.

Uzlabot visu infrastruktūras un mājokļu

apsaimniekošanā iesaistīto institūciju

savstarpējo sadarbību

1.1.4.uzdevums.

Pilnveidot pašvaldības sniegto

pakalpojumu klāstu un uzlabot sniegto

komunālo pakalpojumu kvalitāti

1.1.5. uzdevums.

Samazināt nelietderīgu siltumenerģijas un

elektroenerģijas resursu patēriņu

1.1.6.uzdevums .

Uzlabot PA Saimnieks materiāli tehnisko

nodrošinājumu

1.1.7. uzdevums.

Nodrošināt nepieciešamās

dokumentācijas izstrādi ES un valsts

budžeta finansējuma saņemšanai

ūdenssaimniecības attīstībai apdzīvotās

vietās

1.2.1. uzdevums.

Sistemātiski paaugstināt pašvaldības

darbinieku kvalifikāciju un

profesionalitāti

Izstrādāts vidēja termiņa infrastruktūras objektu un

pašvaldības ēku un zemju attīstības plāns

Izstrādāta un ieviesta vienota tarifu aprēķināšanas

sistēma katram komunālo pakalpojumu veidam

Izstrādāta un ieviesta vienota informācijas un

pasākumu plānošanas sistēma

Palielinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar

pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem

Izstrādāts pasākumu plāns siltumenerģijas un

elektroenerģijas samazināšanai pašvaldības

institūcijās

Uzlabojusies darba kvalitāte un efektivitāte

Uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte apdzīvotajās

vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000

Apmācīti un kvalificēti pašvaldības speciālisti

Infrastruktūras pārvaldes sistēmas pilnveidošanas

programmas realizēšanas rezultātā sagaidāma nelietderīga

siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa

samazināšanās, uzlabosies darba kvalitāte un efektivitāte.

Sagaidāma pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti un SEG

emisijas bilanci, kā arī samazināts resursu (degvielas,

kurināmā) patēriņš.

Uzlabojot vides infrastruktūru – paaugstinot dzeramā

ūdens kvalitāti apdzīvotajās vietās ar iedzīvotāju skaitu

līdz 2000, uzlabosies iedzīvotāju dzīves kvalitāte novadā

kopumā.

Sistemātiski paaugstinot pašvaldības darbinieku

kvalifikāciju un profesionalitāti sagaidāma vides

informācijas un izglītības līmeņa paaugstināšanās. Tieša,

ilglaicīga ietekme.

1.3. RV

Infrastruktūras

1.3.1. uzdevums.

Turpināt informācijas tehnoloģiju

ieviešanu infrastruktūras un mājokļu

Infrastruktūras un mājokļu institūciju nodrošinājums

ar IT

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un lielākoties

vērtējamas kā nebūtiskas.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 75


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

un mājokļu

informācijas

sistēmas

izveidošana

apsaimniekošanā

1.3.2. uzdevums.

Nodrošināt sistemātisku un operatīvu

informācijas pieejamību

Nodrošināta publiski pieejama informācija par

aktualitātēm infrastruktūras un mājokļu

apsaimniekošanā

1.4. RV

Sadarbība ar

citām institūcijām

1.4.1. uzdevums.

Attīstīt sadarbību ar Rīgas plānošanas

reģionu, valsts un citām institūcijām,

Latvijas un citu valstu pašvaldībām

Aktīva pašvaldības dalība vienotas reģiona un valsts

infrastruktūras attīstības un mājokļu politikas

izstrādē un īstenošanā

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un lielākoties

vērtējamas kā nebūtiskas.

4 VTP 2

Mūsdienu

prasībām

atbilstoša

infrastruktūra

2.1. RV

Satiksmes

infrastruktūras

attīstība

2.1.1. uzdevums.

Uzlabot novada teritoriju savstarpēju

sasniedzamību

2.1.2. uzdevums.

Uzlabot pašvaldības ielu un ceļu tehnisko

stāvokli, un dzīves vides apstākļus

2.1.3. uzdevums.

Uzlabot ceļu satiksmes drošības sistēmu

un satiksmes organizāciju

Izveidota optimāla transporta infrastruktūra

Uzlabota satiksmes infrastruktūra kvalitāte

Izstrādāts pasākumu plāns satiksmes drošības un

organizācijas pilnveidošanai

Uzlabojot transporta infrastruktūru - ielu un ceļu kvalitāti

– veicot grants seguma nomaiņa ar asfaltu, asfaltēšanu,

ielu apgaismojuma izveidi, kā arī ierīkojot veloceliņus,

tiek uzlabota satiksmes organizācija, un tiek radīta droša,

ērta un sasniedzama vide. Netieša, ilglaicīga ietekme.

Realizējot šo pasākumu kompleksu, nepieciešams

kompleksi risināt trokšņa aizsardzības jautājumus.

2.1.4. uzdevums.

Nodrošināt ar transporta infrastruktūru

saistīto objektu atbilstību kvalitātes

prasībām

Uzlabota transporta infrastruktūras objektu

pieejamība un labiekārtojuma pakāpe

2.1.5. uzdevums.

Izveidot savstarpēji saistītu un efektīvu

sabiedriskā transporta sistēmu

Uzlabojusies pakalpojumu centru, novada centra un

galvaspilsētas sasniedzamība un samazinājies ceļā

pavadītais laiks

2.1.6. uzdevums.

Iekļaut velotransporta infrastruktūru

kopējā transporta tīklā

Nodrošinātas alternatīvas un videi draudzīgas

pārvietošanās iespējas

2.1.7. uzdevums.

Uzlabot ceļu un ielu uzturēšanas darbu

plānošanas un veikšanas kvalitāti uz

pašvaldības ceļiem un ielām

Racionāli izmantoti pašvaldības līdzekļi

unpaaugstinātas kvalitātes prasības (rādītāji)

2.2. RV

Ūdens

saimniecības

infrastruktūras

attīstība

2.2.1. uzdevums.

Nodrošināt normatīvo aktu prasībām

atbilstošu ūdenssaimniecības

infrastruktūru

2.2.2. uzdevums.

Samazināt vides piesārņojumu ar

neattīrītiem vai nepietiekami attīrītiem

sadzīves notekūdeņiem

Rekonstruētas dzeramā ūdens apgādes un sadzīves

notekūdeņu kanalizācijas sistēmas

Normatīvo aktu prasībām atbilstošas notekūdeņu

attīrīšanas sistēmas

Uzlabojot vides infrastruktūru, palielinot centralizētai

kanalizācijai pieslēgto mājsaimniecību skaitu, izbūvējot

kanalizācijas tīklus, rekonstruējot notekūdeņu attīrīšanas

iekārtas, sagaidāma pozitīva ietekme uz virszemes un

pazemes ūdens kvalitāti novadā. Realizējot šo pasākumu,

sagaidāma būtiska pozitīva, tieša un ilglaicīga ietekme uz

vidi.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 76


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

2.2.3. uzdevums.

Veikt preventīvos pasākumus dzeramā

ūdens horizontu aizsardzībai pret

piesārņojumu

Saglabāta augsta dzeramā ūdens kvalitāte

Uzlabojot dzeramā ūdens apgādes sistēmu, sagaidāma

pozitīva ietekme uz zudumu samazināšanu un ūdens

resursu lietderīgu izmantošanu. Sagaidāma iedzīvotāju

dzīves kvalitātes paaugstināšanās.

2.3. RV

Atkritumu

saimniecības

attīstība

2.4. RV

Efektīva

enerģētikas

infrastruktūra

2.5. RV

Sabiedriskās

infrastruktūras

attīstība

2.3.1. uzdevums.

Samazināt noglabājamo organiskas

izcelsmes atkritumu daudzumu

2.3.2. uzdevums.

Ieviest pilnu atkritumu šķirošanas ciklu

un dalīto atkritumu savākšanas sistēmu

visā teritorijā

2.3.3. uzdevums.

Uzlabot pašvaldības saistošo noteikumu

par atkritumu apsaimniekošanu

administrēšanu

2.4.1. uzdevums.

Paaugstināt siltuma ražošanas un

pārvades efektivitāti

2.4.2. uzdevums.

Palielināt siltumenerģijas piegādes

drošumu centralizētajās siltumapgādes

sistēmās

2.4.3. uzdevums.

Veicināt centralizētās siltumapgādes

sistēmu atjaunošanu

2.4.4. uzdevums.

Paaugstināt pašvaldības ēku

energoefektivitāti un veicināt veco

daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku

energoefektivitāti

2.4.5. uzdevums.

Paplašināt atjaunojamo enerģijas resursu

izmantošanas iespējas un integrēt tos

apkures sistēmās

2.5.1. uzdevums.

Nodrošināt kapsētu pakalpojumu

pieejamību

2.5.2. uzdevums.

Veidot mūsdienīgus un videi draudzīgus

publiski pieejamus rekreācijas objektus

Izveidota atkritumu kompostēšanas infrastruktūra

Palielinājies pārstrādei nodoto atkritumu apjoms un

samazināts noglabāto atkritumu apjoms

Samazinājies nesankcionēti noglabāto atkritumu

daudzums un palielinājies to mājsaimniecību skaits,

kuri noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju

Samazināti siltuma zudumi ražošanas un pārvades

procesā

Nodrošināta nepārtraukta siltumenerģijas piegāde

elektroenerģijas piegādes traucējumu gadījumā

Paaugstināta iedzīvotāju dzīves kvalitāte un

dzīvojamo ēku drošība

Samazinājies patērētās siltumenerģijas daudzums

Efektīvi izmantoti atjaunojamie resursi

Nodrošināta kapsētu teritorijas paplašināšanās un

jaunu kapsētu izveide

Palielinājies labiekārtotu teritoriju un objektu skaits

pašvaldībā

Realizējot šo pasākumu, sagaidāma būtiska pozitīva, tieša

un ilglaicīga ietekme uz vidi.

Samazināsies atkritumu apjoms, pieaugs pārstrādāto

atkritumu apjoms un samazināsies atkritumu poligonos

noglabājamo atkritumu apjoms.

Realizējot šo pasākumu, sagaidāma būtiska pozitīva, tieša

un ilglaicīga ietekme uz vidi.

Uzlabojot enerģētikas infrastruktūru, samazināsies

energoresursu patēriņš, patērētās siltumenerģijas

daudzums. Līdz ar šī pasākuma realizēšanu, sagaidāma

pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti (samazinot enerģētikas

infrastruktūras radīto izmešu apjomus), kā arī pozitīva

ietekme uz SEG emisiju bilanci.

Rekreācijas teritoriju attīstība, piemēram, atpūtas

teritoriju, rotaļu laukumu, parku, dabas taku, dīķu,

veloceliņu izveide, kā arī esošo rekreācijas teritoriju

rekonstrukcija nodrošinās zaļās zonas efektīvu

izmantošanu un saglabāšanu. Realizējot šo pasākumu

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 77


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

3 VTP

Vides vadības

sistēmas

ieviešana

4 VTP

Attīstīta vides

komunikācija

2.6. RV

Mājokļu attīstība

un pievilcīga vide

3.1. RV

Vides un ainavas

pārvaldības

sistēmas

pilnveidošana

4.1. RV

Sabiedrības

līdzdalība vides

attīstībā

2.5.3. uzdevums.

Uzlabot sporta infrastruktūras objektus

2.5.4. uzdevums.

Izveidot mūsdienu prasībām atbilstošas

peldvietas

2.5.5. uzdevums.

Organizēt pašvaldības īpašumā neesošo

vidi degradējošo objektu sakārtošanu vai

nojaukšanu, teritoriju rekultivācija

Palielinājies rekonstruēto un renovēto sporta

infrastruktūras objektu skaits

Nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīvas atpūtas

iespējas pie ūdeņiem

Palielinājies sakārtoto objektu un rekultivēto

teritoriju skaits

2.5.6. uzdevums. Izveidot laivu piestātnes Nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīvas atpūtas

iespējas pie ūdeņiem

2.6.1. uzdevums.

Veicināt dzīvojamo ēku

energoefektivitātes paaugstināšanu

2.6.2. uzdevums. Nodrošināt dzīvojamo

zonu publiskās ārtelpas labiekārtošanu

atbilstoši izstrādātiem projektiem

3.1.1. uzdevums .

Veikt rīcību kopumu, kas nepieciešams

Vides vadības sistēmas (EMAS)

sertifikāta iegūšanai, kādā no pašvaldības

iestādēm

3.1.2. Veikt novada ainavu

inventarizāciju un izstrādāt ainavu

kopšanas, uzturēšanas, saglabāšanas un

apzaļumošanas noteikumus

4.1.1. uzdevums.

Izstrādāt un ieviest vides komunikācijas

plānu (sabiedrības izglītošana un

informēšana par vides jautājumiem)

Enerģijas ietaupījums un ekonomisks enerģijas

patēriņš, uzlabots ēku ārējais veidols

Palielinājies labiekārtotu objektu skaits

dzīvojamajās zonās

Ieviesti Vides vadības sistēmas (EMAS) principi

pašvaldībā

Veikta ainavu inventarizācija, izstrādāti ainavu

kopšanas, uzturēšanas, saglabāšanas un

apzaļumošanas noteikumi

Nodrošināta sistemātiska, nepārtraukta sabiedrības

izglītošana un informēšana par vides jautājumiem

kompleksu sagaidāma, ainavas un apstādījumu un zaļās

zonas saglabāšana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu

un tiks nodrošināta vides stāvokļa uzlabošanās.

Paredzamās pasākumu kompleksa ietekme uz vidi: tieša,

ilglaicīga.

Realizējot šo pasākumu kompleksu sagaidāma pozitīva,

tieša un ilglaicīga ietekme uz gaisa kvalitāti (samazinot

enerģētikas infrastruktūras radīto izmešus), kā arī SEG

emisijas bilanci.

Realizējot šo rīcības programmu, sagaidāma vides

informācijas un izglītības līmeņa paaugstināšanās. Tieša,

pastāvīga ietekme.

Pozitīva ietekme uz ainavu un kultūrvēsturiskā

mantojuma saglabāšanu.

Realizējot šo rīcības programmu, sagaidāma vides

informācijas un izglītības līmeņa paaugstināšanās. Tieša,

pastāvīga ietekme.

5 VTP

Preventatīvie

pasākumi

vides risku

5.1. RV

Vides risku vadība

5.2. RV

5.1.1. uzdevums.

Samazināt bīstamo kravu iespējamā

piesārņojuma riska līmeni apdzīvotās

vietās

5.2.1. uzdevums.

Samazināt trokšņa līmeni un uzlabot

Samazinājies bīstamo autokravu iespējamā

piesārņojuma riska līmenis un izstrādāts sadarbības

plāns ar atbildīgajām iestādēm

Sagatavots pasākumu plāns trokšņa līmeņa

samazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai

Realizējot šo pasākumu programmu, tiks uzlabota

uzlabosies avāriju, negadījumu riska vadība. Netieša,

īslaicīga ietekme.

Realizējot šo rīcības programmu, sagaidāma vides

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 78


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

samazināšanai

un vides

kvalitātes

uzlabošanai

6 VTP

Sabiedrības

iesaistīšana

infrastruktūra

s attīstībā

Vides kvalitātes

izvērtēšana un

plānošana

6.1. RV

Iedzīvotāju

līdzdalības

koplietošanas

teritoriju un

objektu

izveidošanā un

uzturēšanā

paaugstināšana

gaisa kvalitāti ciemos

5.2.2. uzdevums. Izstrādāt plānu CO2

emisijas samazināšanai, veikt pašvaldības

ēku termoauditus un sagatavot tehnisko

dokumentāciju

6.1.1. uzdevums.

Organizēt projektu konkursus vietējo

iniciatīvu atbalstam apkārtējās vides

labiekārtošanā

6.1.2. uzdevums.

Atbalstīt citu institūciju organizētās

aktivitātes, kas paaugstina vides kvalitāti

novadā un iesaistīt brīvprātīgos

sabiedriski pieejamu objektu

labiekārtošanas darbu veikšanā

6.1.3. uzdevums.

Sniegt atbalstu jaunu namu

apsaimniekotāju organizāciju veidošanai

Izstrādāts plāns CO 2 emisijas samazināšanai ar

aktivitātēm, lai samazinātu siltuma zudumus

pašvaldības ēkās

Realizēti iedzīvotāju izstrādāti labiekārtošanas

projekti

Iedzīvotāju dalība talkās, akcijās un tamlīdzīgos

pasākumos

Apsaimniekošanā nodotu daudzdzīvokļu māju skaita

pieaugums

informācijas un izglītības līmeņa paaugstināšanās par

trokšņa līmeni, gaisa kvalitāti un SEG novada teritorijā.

Netieša, īslaicīga ietekme.

Iedzīvotāju līdzdalība infrastruktūras attīstībā radīs tiešu,

pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti novada teritorijā.

Iesaistot iedzīvotājus, uzlabosies sabiedrības informētības

un apziņas līmenis par vides jautājumiem kopumā.

Sagaidāmā ietekme: tieša, pastāvīga.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 79


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

9. Plānošanas dokumenta iespējamās būtiskās pārrobežas ietekmes

izvērtējums

Stopiņu novada Attīstības programmā paredzētajām rīcībām kopumā nav

prognozējama būtiska pārrobežu ietekme, lielā mērā tāpēc, ka novads neatrodas

pierobežā, kā arī novada teritorijā nav pārrobežu piesārņojuma pārneses

kontekstā ļoti nozīmīgu punktveida piesārņojuma avotu.

Ja Attīstības programas darbības laikā tiks plānota darbība, kas iekļauta likuma

„Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pielikumā un kam jāveic ietekmes uz vidi

izvērtējums, vai darbība, kam saskaņa ar šī likuma 2. pielikumu jāveic

sākotnējais izvērtējums, tad saskaņā ar šo likumu tiks izvērtētas paredzētās

darbības ietekmes uz vidi, kā arī uz blakus teritorijām. Darbībām, kurām

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra konstatēs, ka to darbība var radīt

būtiskas pārrobežu ietekmes, visticamāk netiks realizētas.

10. Risinājumi būtisko ietekmju uz vidi mazināšanai

Stopiņu novada Attīstības programma paredz novada attīstību, ņemot vērā:

vides aizsardzības normatīvajos aktos izvirzītās prasības, izstrādājot un

realizējot novada teritorijas plānošanas dokumentus;

Attīstības programma paredz saglabāt un uzlabot vides kvalitāti kā vērtīgu

resursu, kurš jāpārvalda un jāizmanto ilgtspējīgā veidā, racionāli izmantot

kultūras un dabas mantojumu, t.sk. rekultivējot un sakārtojot tādas

degradētās teritorijas kā Cekules armijas poligonu.

Ietekmi uz vidi samazinoši pasākumi, īstenojot teritorijas plānojumu un

Attīstības programmu:

- Vides politikas plāna izstrāde pašvaldībai.

Iespēja izpētīt vides situāciju, novērtēt problēmteritorijas ilgākā laika posmā,

ietverot esošās situācijas analīzi (iedzīvotāju skaita dinamika, sociālie

pakalpojumi, pieprasījums ekonomikas sfērā utt.).

- Vides rīcības programmas izstrāde.

Tā ir programma, kura tiek izstrādāta pašvaldībai, nosakot prioritātes, mērķus

un līdzekļus, kā sasniegt vēlamo situāciju vides jomā. Šādu programmu

iespējams izstrādāt konkrētai nozarei, kura novadā atzīta par visproblemātiskāko.

- Monitoringa programmas izstrāde.

Ar monitoringa programmas palīdzību iespējams novērtēt esošo situāciju, veikt

analīzi ilgākā laika posmā un attiecīgi novērtēt iespējamās ietekmes kādā no

vides problēmteritorijām.

Visi minētie pasākumi veicami pēc pašvaldības iniciatīvas un finansiālo iespēju

robežās. Politikas plāna, rīcības un monitoringa programmu izstrāde ļautu labāk

novērtēt esošo vides situāciju, kā arī plānot nākotnē vides problēmu risinājumus.

Finanšu resursus iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kā

arī piedaloties dažādos kopprojektos vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 80


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

11. Paredzētie pasākumi plānošanas dokumenta monitoringa

nodrošināšanai

Esošās situācijas izvērtēšanas rezultāti norāda uz nepieciešamajiem

uzlabojumiem, kuru realizācija tiek plānota īslaicīgā pasākumu programmā, kā arī

perspektīvā. Īslaicīgā pasākumu programma veidota pēc principa, lai esošās un

plānotās saimnieciskās aktivitātes samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi,

nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanos vai vismaz saglabātu esošā līmenī.

Novada pašvaldība nodrošina plānojuma priekšlikumu ievērošanu un

vienlaicīgu saskaņotu rīcību saimnieciskās aktivitātēs, lai nodrošinātu vides

kvalitātes saglabāšanu un attīstību.

Vides kvalitātes monitoringu Stopiņu novadā nodrošina galvenokārt resursu

patērētājs-lietotājs:

Pašvaldības aģentūra „Saimnieks”:

- notekūdeņu attīstīšanas iekārtu tehnoloģiskais monitorings;

- virszemes ūdeņu ietekmes monitorings;

- pazemes ūdeņu atbilstība dzeramā ūdens kvalitātei.

SIA „Ulbroka”:

- pazemes ūdeņu monitorings;

- piesārņojuma izplatība pazemes ūdeņos;

- gaisa piesārņojuma, smaku monitorings.

SIA „Getliņi Eko”

- pazemes ūdeņu monitorings, piesārņojums;

- virszemes noteces piesārņojums;

- virszemes ūdeņu ietekmes monitorings;

- gaisa piesārņojuma, smaku monitorings.

SIA „Knauf”

- gaisa piesārņojuma ražošanas iekārtu tuvumā.

SIA „Getliņi-2”

- gaisa piesārņojuma un smaku monitorings SIA „Getliņi-2” kompostēšanas

laukuma apkārtnē.

Valsts monitorings par virszemes ūdeņu kvalitāti Stopiņu novadā veikts Mazās

Juglas upes grīvā, un tas veikts līdz 2008. gadam.

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka, ka kompetentā institūcija -

Vides pārraudzības valsts birojs nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc

plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai

ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi

vai arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (monitoringa ziņojumu).

Monitoringa uzdevums ir konstatēt programmas īstenošanas rezultātā radušās

tiešās un netiešās ietekmes uz vidi un nepieciešamības gadījumā pārskatīt

programmā izvirzītos uzdevumus, rīcības un investīciju plānu.

Stopiņu novada Attīstības programmas plānošanas perioda laika posmā no

2012. līdz 2019. gadam monitoringa ziņojums ir jāsagatavo un jāiesniedz 2

reizes, t.i. 2015. gadā (programmas vidustermiņā) un 2019. gadā (programmas

beigās).

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 81


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Monitoringa ziņojumā jāpievērš uzmanība vides aspektiem, kas ir būtiski

novadā:

- dzeramā ūdens, attīrīto notekūdeņu kvalitāte, dzeramā ūdens zudumi,

pieslēgumu skaits;

- gaisa kvalitāte novada teritorijā, sevišķi transporta maģistrālēm pieguļošajās

teritorijās;

- veiktie pasākumi aizsardzībai pret troksni;

- degradēto, kā arī potenciāli piesārņoto teritoriju apsaimniekošana un vides

stāvoklis tajās;

- informācija par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vidi degradējošas vai

piesārņojošas darbības dabas un apstādījumu teritorijās, virszemes ūdens

objektos,

- veiktie pasākumi ūdens piesārņojuma mazināšanai no dārzkopības sabiedrību

teritorijām;

- pārskats par atkritumu apsaimniekošanu.

Monitoringa ziņojuma sagatavošanai jāizmanto Centrālās statistikas pārvaldes

un pašvaldības statistikas dati, informācija, kas ietverta valsts monitoringa

programmās, novada teritorijā esošo uzņēmumu vides monitoringa datus u.c.

Projektiem, kuriem, saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”,

nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi

novērtējums.Arī šī informācija izmantojama ziņojumam.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 82


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

12. Kopsavilkums

Novada Attīstības programmas izstrādāta saskaņā ar Stopiņu novada domes

lēmumu Nr. 42, 8.5.p. (26.01.2011.) par izstrādes uzsākšanu. Attīstības

programmas dokumentu izstrādāja SIA „Nagla IF” (projekta vadītājs Inese

Pivare).

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējums Attīstības programmai piemērots

saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu. Stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma ziņojumu sagatavoja Stopiņu novada dome sadarbībā ar SIA „Nagla

IF”.

SIVN mērķis ir novērtēt plānošanas dokumentā paredzēto, piedāvāto

saimniecisko aktivitāšu ietekmi uz vidi, izvērtēšanas procesā iesaistot sabiedrību

un ņemot vērā sabiedrības izteiktos priekšlikumus un ierosinājumus.

Stopiņu novada Attīstības programma ir vidējā termiņa plānošanas dokuments

2011.–2018.gadam, kas nosaka novada attīstības prioritātes, galvenos rīcības

virzienus, definē veicamos uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus

ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.Attīstības programmas mērķi izriet no novada

attīstības mērķa – panākt videi draudzīgu, līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību

Stopiņu novadā, sasniegt augstāku iedzīvotāju dzīves līmeni un palielināt

ienākumus.

Stopiņu novada Attīstības programmas izstrāde uzsākta 2011.gada 16.martā un

plānošanas dokumenta izstrādes laikā ir saņemts lēmums no Vides Valsts

dienesta par to, ka Stopiņu novada Attīstības programmas pirmajai redakcijai ir

nepieciešams piemērot stratēģiskā IVN procedūru. 2011.gada 25.jūlija lēmums Nr

53. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB – agrāk Ietekmes uz vidi novērtējuma

(IVN) birojs) pieņēma lēmumu par stratēģiskā IVN procedūras piemērošanu

Stopiņu novada teritorijas plānojumam.

Pamatdokuments, kurš tiek sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma gaitā ir Vides pārskats. Tas var būt atsevišķa sadaļa stratēģijā,

plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā uz kuru

attiecas likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi, vai atsevišķs

dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā plānošanas dokumenta, kā

arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas

dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes gaitā izmantotas divu veidu metodes.

Stratēģiskās ietekmes uz vidi vērtējums sagatavots, izvērtējot esošo situāciju

novadā, vienlaicīgi, lai novērtētu paredzēto pasākumu ieviešanas ietekmi uz vidi,

pēc iespējas ierosinot nepieciešamās korekcijas.

Vides pārskats sagatavots, izmantojot publiski pieejamo uz novada teritoriju

attiecināmo vides datu un informācijas analīze; apsekojot atsevišķas teritorijas

dabā; intervijas - tikšanās ar Stopiņu novada amatpersonām un vides

aizsardzības institūcijas pārstāvjiem; salīdzinoši izvērtējos vides problēmu un

Attīstības programmā piedāvāto risinājumu piemērotākā varianta izvēle..Vides

pārskata izstrādes gaitā izmantota pieejamā informācija, kas apkopota dažādos

avotos. Sabiedriskā apspriešanā nodrošināta iedzīvotāju priekšlikumu ietveršanu

ziņojuma sadaļās

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, informācija par Vides pārskatu ir:

ievietota Stopiņu novada tīmekļa vietnēwww.stopini.lv (no 2011.gada

4.novembra līdz 14.decembrim.);

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 83


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu un iesniegtajiem

priekšlikumiem publicēts Stopiņu novada tīmekļa

vietnēwww.stopini.lv2012.gada 15.janvārī .

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā Kopsavilkums ir nosūtīts

attiecīgajām pārvaldēm, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt

plānošanas dokumenta īstenošana;

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā Kopsavilkums ir izvietots

Stopiņu novada pašvaldības ēkā.

Vides pārskata sabiedriskā apspriešana notika 2011.gada novembrī organizētās

apspriedes laikā. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 25 pārstāvji no plāna

pasūtītāju un izstrādātāju puses un 26 pārstāvji no sabiedrības puses.

Sabiedrības attieksme pret programmu ir kopumā pozitīva, izņemot

jautājumus,kas saistīti ar kompostēšanas laukumu SIA „Getliņi -2”. Sabiedriskās

apspriedes laikā tika uzdoti tikai plānošanas dokumenta saturu precizējoši

jautājumi un jautājumi par Attīstības programmas saskaņošanas procedūru. Tika

iesniegtas sešas rakstiskas pretenzijas vai priekšlikumi. Sabiedrisko apspriežu

pieci protokoli pievienoti atsevišķā sējumā pārskatā kopā ar Attīstības

programmu.

Saskaņā ar Stopiņu novada teritorijas plānojumā izdalītajiem zemes lietojuma

veidiem novada lielāko daļu teritorijas aizņem dabas teritorijas (40%), no tiem

32% meži, tai skaitā īpaši aizsargājamie meži – aizsargjosla ap Rīgas pilsētu -

29%. Otrs nozīmīgākais teritorijas izmantošanas veids ir dzīvojamās apbūves

teritorijas, kas novada teritorijā aizņem 23% platības. Lielāko daļu no dzīvojamās

apbūves teritorijas veido savrupmāju apbūves teritorijas (17%). Rūpnieciskās

apbūves teritorijas pēc platības novadā ieņem trešo daļu un sastāda attiecīgi 14%

no novada teritorijas. No rūpnieciskās apbūves teritorijām ražošanas noliktavu

saimniecības apbūves teritorijas aizņem 8%, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs.

Salīdzinoši augsts īpatsvars Stopiņu novadā ir rekultivējamām teritorijām, kuras

aizņem 5%. Publiskās apbūves teritorijas aizņem 8%. Tehniskās teritorijas, tai

skaitā maģistrāļu un inženiertehniskās apgādes teritorijas aizņem 5% novada

teritorijas. 3% aizņem labiekārtotas teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamās

zemes novadā aizņem 1,7%.

Novads ir samērā bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Nozīmīgākie derīgie

izrakteņi ir ģipšakmens, smilts un grants, kā arī kūdra.Novadā atrodas Sauriešu

ģipšakmens atradne, kuras lielākā daļa krājumu ir izmantoti. Novada teritorijā

atrodas piecas kūdras atradnes. Stopiņu novadā nozīmīgākie derīgie iegūstamie

resursi ir ģipšakmens, pazemes ūdens un kūdras resursi, kas novada teritorijā ir

iegūstami rūpnieciskos apjomos. Citu derīgo izrakteņu ir salīdzinoši maz.

Perspektīvā netiek plānots ierīkot jaunas derīgo izrakteņu atradnes.

Stopiņu novadā nav neviena īpaši aizsargājamā dabas teritorija vai

mikroliegums.Stopiņu novada teritorijā atrodas astoņi Valsts nozīmes īpaši

aizsargājamie koki. Stopiņu novada teritorijā neatrodas valsts nozīmes

aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi, kā arī vietējas nozīmes dendroloģiskajiem

stādījumi.

Stopiņu novadā šobrīd nav kultūrvēsturisku objektu, kas būtu iekļauti spēkā

esošajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kas apstiprināts

Kultūras ministrijas 1998. gada 29.oktobra rīkojumu Nr. 128.

Stopiņu novada teritorija ietilpst Daugavas upes baseinā un uz teritoriju

attiecināms Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam.

Stopiņu novads atrodas trijos izdalītajos upju ūdensobjektos D401 Mīlgrāvis –

Jugla 22,42 km², D410 Mazā Jugla 23,38k m² un D413SP Daugava – 8,04 km².

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 84


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Novada lielākā ūdenstece - Mazā Juglas upe ar gada noteci 0,25 km 3 , pieder pie

Daugavas upju baseina apsaimniekošanas apgabala, to raksturo kā vidēji lielu

potomālo (lēnu) upi, augštecē upes kritums ir ievērojamāks un Mazo Juglu

apzīmē kā ritrālu, robežiedalījums noteikts vērumā pie Abzes grīvas. Citas

ūdensteces novada teritorijā: Ķivuļurga Dauguļupīte, Dreiliņupīte, Nabiņurga un

Piķurga.

Pazemes ūdeņu kvalitāte novada robežās ir loti atšķirīga, ko nosaka

antropogēnais piesārņojums atsevišķu objektu tuvumā (CSA poligons "Getliņi",

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas komplekss u.c.) vai pazemes ūdeņu kvalitātes

dabiskās īpatnības (Sauriešu apkārtne).

Parasti gruntsūdeņu mineralizācija ir zema (0.2-0.3 g/l) un organisko vielu

saturs ūdeņos nepārsniedz 15 mg/l,izņemot purviem pieguļošās teritorijas.

Savukārt, teritorijās, kur konstatēta antropogēnā iedarbība, gruntsūdeņu

mineralizācija var sasniegt, atkarībā no sezonās, pat 5 g/l. Slāpekļa

koncentrācijas mērāmas 100 mg/l. Šajās teritorijās nav pieļaujama gruntsūdeņu

izmantošana sadzīves vajadzībām.

Pazemes ūdeņu kvalitāte novada robežās ir atšķirīga, bet to nosaka tikai

dabiskie faktori. Laba ūdens kvalitāte ir Amatas - Gaujas ūdens horizontā, kur

dominē kalcija - hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņi, kuru mineralizācija nepārsniedz

0,3-0,5 g/l. Tieši tāpēc šī horizonta ūdeņi galvenokārt tiek izmantoti centralizētās

ūdensapgādes vajadzībām. Savukārt Sauriešu apkārtnē Salaspils horizonta, kur

izplatīts ģipsis un to saturošie nogulumi, ūdeņu sastāvs ir krasi atšķirīgs - dominē

magnija-kalcija sulfātu ūdeņu tips, un to mineralizācija sasniedz 3 g/l.

Stopiņu novada ūdenssaimniecību veido variāki elementi: centralizētās

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kuras apsaimnieko PA „Saimnieks”;

pieslēgumi Rīgas pilsētas centralizētai ūdensapgādes sistēmai; un individuālās

ūdenssaimniecības sistēmas.Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes

pakalpojumus izmanto Rumbulas iedzīvotāji - 330 cilvēki un neliela daļa Dreiliņu

iedzīvotāju – apmēram 370 cilvēku.Pārējie novada iedzīvotāji izmanto

individuālas ūdensgūtnes un notekūdeņu novadīšanas sistēmas, kā arī

krājrezervuārus. Šo izvedamo notekūdeņu daudzums, ko apkalpo PA „Saimnieks”

2010.gadā sastāda 2260 m 3 (apmēram - 1808 cilvēki).

Mazajā Juglā ir divas notekūdeņu izplūdes (Upeslejas un Līči), kā arī viena

Piķurgā. Kopējais notekūdeņu daudzums no minētajām attīrīšanas iekārtām ir

345.4 tūkst. m 3 .

Novada teritorijā ir 37 artēziskā ūdens ņemšanas vieta, kuru dziļums pārsniedz

10 m. Ūdens kvalitāte dažādās ūdens ņemšanas vietās ir atšķirīga, bet atbilst

normatīviem, lai gan ūdensvadu tīkla vecuma un sliktā stāvokļa dēļ attālākajās

novada vietās patērētājiem pieejamais dzeramais ūdens ir nekvalitatīvs.

Iedzīvotāju patēriņu uzskaita proporcionāli, pēc ūdens lietotāju skaita, kā arī

atsevišķiem patērētājiem uzstādītiem ūdens mērītājiem.

Lai noteiktu patērētajam piegādājamā pazemes ūdens kvalitātes atbilstību

mikrobioloģisko, fizikālo un ķīmisko kvalitāti raksturojošajām kvalitātes prasībām,

Veselības inspekcija veic dzeramā ūdens kvalitātes izmeklējumus. Pieejamo

analīžu rezultāti liecina, ka dzeramā ūdens kvalitāte novadā atbilst noteiktajām

prasībām (Cilvēku patēriņam paredzētā ūdens direktīva - 98/83/EC; 2003.gada

29.aprīļa noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes

prasības, monitoringa un kontroles kārtība").

Informācija par gaisa kvalitāti novadā nav pieejama, bet ir pieejami dati par

dažādu piesārņojošo vielu emisijām. Kopējais dažādu piesārņojošo vielu emisiju

apjoms no nozīmīgākajiem emisiju avotiem Stopiņu novadā gaisā 2010.gadā

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 85


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

saskaņā ar statistikas datiem [2-Gaiss] bija 31 tūkstotis tonnas, kas ir salīdzinoši

augsts rādītājs. Lielāko daļu (98,5%) no gaisā novadītā piesārņojuma veido

oglekļa dioksīda emisijas. Oglekļa monoksīds (īpatsvars 0,7%), slāpekļa dioksīds

(0,3%), cietās daļiņas (0,2%), amonjaks (0,1%) un gaistošie organiskie

savienojumi (0,1%) sastāda lielāko daļu no atlikušajiem 1.5%

Mobilo avotu izmešuapjomu nav iespējams novērtēt skaitliski, jo nav pieejami

dati. Taču, ņemot vērā, ka uz novadu šķērsojošiem Valsts nozīmes autoceļiem

Rīga-Daugavpils A6, Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers - Saulkalne) ir ļoti intensīva

transporta plūsma, ir pamats uzskatīt, ka autotransporta radīto izmešu ietekme

uz šiem autoceļiem pieguļošajām nav maznozīmīga.

Saskaņā ar Likuma „Par pašvaldībām” prasībām atkritumu savākšanu un

apglabāšanu nodrošina novada pašvaldība. Stopiņu novadā daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas apsaimnieko PA „Saimnieks”. Atkritumu savākšanu no

daudzdzīvokļu mājām veic SIA „VEOLIA”. Iedzīvotāju skaits daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājās – 4800. Izvesto sadzīves atkritumu daudzums – 9600

m 3 ./gadā, bioloģiskie atkritumi - 95 m 3 /gadā. Individuālo māju īpašnieki par

atkritumu izvešanu slēdz līgumus ar SIA „L&T”.

Stopiņu novada teritorijā pēc Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta ir

veikta trokšņu līmeņa novērtējuma analīze un izstrādātas stratēģiskās kartes

Rīgas aglomerācijas zonai, kurā iekļauta arī Stopiņu novada teritorija, izņemot

Cekuli. Rīgas aglomerācijas zonai izveidotas vairākas trokšņu stratēģiskās kartes:

Paaugstināta trokšņa zonas, kurās paaugstināts trokšņa līmenis dienas laikā ir

izdalītas gar dzelzeļa līniju Rīga - Krustpils, A6 šoseju Rīga - Daugavpils, autoceļu

P5 Ulbroka - Koknese (faktiski visā posmā no Dreiliņiem līdz Sauriešiem),

autoceļu P4 Rīga - Lubāna posmā gar Dzidriņām un Līčiem, kā arī Dreiliņos gar

Lubānas ielas transporta mezglu. Dreiliņos kopējo trokšņa fonu ietekmē arī citi

avoti. Minētajās teritorijās trokšņa rādītāja L diena robežlieluma pārsniegums var

sasniegt 15-20 decibelus (dB A).

Nakts laikā trokšņa līmeņa robežlieluma L nakts pārsnieguma ietekmētās

teritorijas ir lielākas. Teritorijas, kurās ir augsts nakts trokšņa līemeņa

robežlieluma pārsniegums ir Gaisma, Rumbula, Dreiliņi gar Lubānas ielas

transporta mezglu, Institūta iela posmā no Ulbrokas ciemata robežas līdz

Sauriešiem, Dzidriņu ciemats zonā gar šoseju P4, Līču ciemats zonā gar šoseju

P4. Papildus šīm teritorijām kā būtisks nakts trokšņa līmeņa avots jāatzīmē TEC-

2. Nakts laikā trokšņa līmenis tiek pārsniegts Saulīšu ciematā, un privātmājām,

kuras izvietotas TEC-2 tiešā tuvumā, kā arī teritorijās kurās dienas trokšņa

līmeņa robežlielums netiek pārsniegts, vai pārsniegums ir neliels, proti, Upesleju

ciemats, kuru ietekmē autotransporta troksnis no Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-

Saulkalne). Minētajās teritorijās trokšņa L nakts robežlieluma pārsniegums var

sasniegt 20-25 decibelus (dB A). Kopumā jāatzīmē, ka saskaņā ar trokšņu karti

nakts trokšņa līmeņa robežslieksnis Stopiņu novada teritorijā tiek pārsniegts

praktiski visās apdzīvotajās vietās.

Ņemot vērā Stopiņu novada izvietojumu un vēsturiski izveidojušos samērā

augsto rūpniecības uzņēmumu skaitu un rūpniecības teritoriju īpatsvaru, jāizvērtē

rūpniecības objektu radīto dienas un nakts trokšņa līmeņa robežlieluma

pārsniegums. Tomēr, rūpniecības objektu trokšņa līmenis ir nenozīmīgs. Neliels

dienas trokšņa robežlieluma pārsniegums ir atzīmēts nelielā teritorijā gar TEC-2

un Knauf ražotni Sauriešos. Tomēr abi trokšņa avoti ir lokāli.

Būtiskāka rūpniecisko objektu radītā trokšņa ietekme ir nakts laikā. Samērā

būtisks trokšņa avots nakts laikā ir TEC-2. TEC-2 trokšņa L nakts pārsniegums

ietekmē Saulīšu ciematu, īpaši TEC-2 tuvāk esošo daļu, privātmājas Betona ielas

pusē, kā arī Vālodzes ciemata daļu, kas atrodas tuvāk TEC-2. Šajās teritorijās

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 86


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

nakts trokšņa līmeņa robežlielums var tikt pārsniegts līdz 10-15 decibeliem (dB

A). Knauf rūpnīcas (Sauriešos) radītais nakts trokšņa robežlieluma pārsniegums ir

telpiski ierobežots gar Zaļo ielu un nebūtu uzskatāms kā nozīmīgs trokšņa avots.

Kā trešo zonu, kurā rūpnieciskie avoti pārsniedz nakts trokšņa robežlielumu ir

jāmin Rumbula, kuru ietekmē Getliņi-2 darbība. Trokšņa līmeņa L nakts

robežlieluma pārsniegums šajā teritorijā tiek vērtēts 5-10 dBA, kas tomēr ir

mazāks nekā transporta radītais trokšņa līmeņa robežlieluma pārsniegums

Troksnis Stopiņu novadā ir būtisks vides aspekts, jo īpaši transporta radītais

troksnis. Attīstības plānošana dokumentā ir paredzēts, lai iespējamie trokšņa

avoti – rūpniecības zonas tiktu nodalītas no publiskās apbūves un darījumu

teritoriju zonām. Teritorijas detālplānojumos pieceļu areālu apbūves attīstību būtu

nepieciešamas plānot tādā attālumā no autoceļiem, kas neprasa papildus

speciālus tehniskus risinājumus tās aizsardzībai pret auto transporta radīto

troksni. Nepieciešamības gadījumā nepieciešams paredzēt speciālus pasākumus

esošās apbūves aizsardzībai no trokšņa. Nepieciešams detalizēti izvērtēt esošās

trokšņa ietekmētās dzīvojamās zonas un ieplānot pasākumus trokšņa

samazināšanai šajās teritorijās.

Pēc LVMĢC rīcībā esošajiem datiem par attīstībai nelabvēlīgām teritorijām, t.i.

potenciāli piesārņotām un piesārņotam vietām, Stopiņu novada teritorijā ir

noteiktas deviņas potenciāli piesārņotās teritorijas. Visas potenciāli piesārņotās

vietas ir iekļautas otrajā kategorijā– „potenciāli piesārņota vieta”.

Pēc mēroga un piesārņojuma rakstura nozīmīgākās potenciāli piesārņotās

vietās novada teritorijā ir vairākas:

Atkritumu poligons "Getliņi";

Agrākā munīcijas noliktavu teritorija "Cekule”;

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas komplekss;

SIA „Sprādziens" apsaimniekojamā teritorija.

Atkritumu poligona „Getliņi EKO” teritorija atrodas bijušajā smilšu – grants

karjerā Getliņu purva malā.Izgāztuve tika ierīkota, neveicot nekādus vides

aizsardzības pasākumus, poligona kopējā platība ir 87 ha un vecā izgāztuve

aizņem 36 ha.

Poligonam piegulošā teritorijā atrodas privātmājas un mazdārziņi, kuru apgāde

ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni no vietējiem ūdens avotiem nav iespējama.

1996.gadā Pasaules Bankas atbalstītais atkritumu poligona sanācijas un

rekonstrukcijas projekts paredzēja veikt izpēti un realizācijas darbus. Projekta

ietvaros tika izpildīti virkne projektā paredzēto darbu.

Monitoringa rezultāti rāda, ka virszemes ūdeņi atkritumu poligona apkārtnē ir

piesārņoti. Visintensīvākais piesārņojums ir veco kalnu ietverošajos apvedgrāvjos.

Izplūdē uz Daugavu virszemes ūdeņu piesārņojums 10-15 reizes pārsniedz fona

vērtības, bet kopumā ir relatīvi zemas un nepārsniedz A kategorijas atļaujā

noteiktās robežvērtības, izņemot hromu un svinu, kuru koncentrācijas ir nedaudz

paaugstinātas, bet nepārsniedz dzeramajā ūdenī pieļaujamās vērtības. Kopumā

vērojama tendence piesārņojuma intensitātei samazināties, lai gan deponēto

atkritumu daudzums nepārtraukti pieaug (Geo Consultants, 2009).

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksa teritorija šobrīd ir sakopta,

pievadceļi un laukumi noasfaltēti un izveidotas slēgtās hermētiskas šķidro

kūtsmēslu tvertnes un gruntsūdeņu piesārņošanās šobrīd nenorisinās..

Tomēr līdz šo pasākumu veikšanai teritorijā ir izveidojies gruntsūdeņu

vēsturiskais piesārņojums. Tvertņu tuvumā ierīkoti 2 monitoringa urbumi, bet

viens - pie degvielas uzpildes stacijas cisternas. Pirmajā urbumā piesārņojuma

līmenis ir zems, un tikai daži rādītāji pārsniedz robežvērtības , bet 2.urbumā visu

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 87


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

analizēto komponentu koncentrācija pārsniedz robežvērtības, tātad gruntsūdeņi ir

piesārņoti.

Agrākā munīcijas noliktavu teritorija „Cekule” kā militāra noliktava izmantota no

pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Munīcijas noliktavas vairākkārt

tikušas spridzinātas, kas izraisījis plašu teritorijas piesārņojumu ar lādiņu

šķembām un nesprāgušām dažāda veida munīcijas vienībām. Teritorijā

saimniekojušas Latvijas, Krievijas, Vācijas un PSRS armijas. 2004.gadā SIA

„Venteko” veica piesārņojuma izpēti noliktavu teritorijā, kuras kopplatība ir 240

ha.

Cekules munīcijas noliktavu teritorijas vidējais piesārņojums ir loti liels - aptuveni

25 dažādu metāla un sprādzienbīstamu priekšmetu uz 1 m2 grunts. Pēc

provizoriskiem aprēķiniem, kurus veicis SIA „Venteko”, lai pilnībā attīrītu šo

teritoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ir jāpārbauda (tai skaitā

jāpārvieto) 4.8 miljoni m 3 grunts masas.

Kopš 2000.gada Cekules munīcijas noliktavu teritorijā regulāri un sistemātiski

attīrīšanas un munīcijas iznīcināšanas darbi nav veikti.

SIA „Sprādziens” īpašumā esošās noliktavas sprāgstvielu uzglabāšanai

uzbūvētas un tiek ekspluatētas kopš 1987.gada. SIA "Sprādziens", noliktava ir

klasificējama kā paaugstinātas bīstamības objekts un uz to attiecas 2005.gada

19.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 532 ”Noteikumi par rūpniecisko avāriju

riska novērtēšanas kartību un riska samazināšanas pasākumiem” ietvertās

prasības, kā arī Civilās aizsardzības likumā noteiktie aprobežojumi un prasības.

Izvērtējot rūpniecisko avāriju riska situāciju, konstatēts, ka noliktavas

izvietojums nerada paaugstinātu risku iedzīvotājiem, pie nosacījuma, ka netiek

būtiski palielināts sprāgstošo materiālu apjoms un pārspiediena izplatības zonā

netiek pieļauta ar pastāvīgu cilvēka uzturēšanos saistītu jaunu objektu

izvietošana.

Izvērtējot applūšanas risku novadā, jāatzīmē plūdu veidi novada teritorijā, kas

raksturojas ar augstāku varbūtību ir:

sniega kušana un pavasara pali. Plūdu apmērus pamatā nosaka gaisa

temperatūras paaugstināšanās dinamika un sniega daudzums upes

baseinā;

jūras vētru uzplūdi Daugavas grīvā un Ķīšezerā, Juglas ezerā, ko izraisa

zema atmosfēras spiediena apgabals virs Baltijas jūras un vējš ar ātrumu

virs 20 metriem sekundē;

ledus sastrēgumi un ledus iešana upēs, kas var izpausties sevišķi smagi,

ļoti strauji paaugstinoties gaisa temperatūrai siltums, kā rezultātā spēji

ceļas ūdens līmenis upē un atrauj ledu no krastiem.

Nav pietiekamu novērojumu, lai precizētu pavasara palu un vasaras-rudens

plūdu robežas. Jūras uzplūdi ietekmē Ķīšezera ūdens līmeņa svārstības, kas

pārsniedz 1 m līmeni. Lai noteiktu jūras uzplūdu ietekmi uz Mazās Juglas lejteci

un grīvu, nav pietiekamu mērījumu.

Parasti applūduma riski vērojami ir potomālo upju posmos, par tādu

uzskatāma Mazā Jugla no Abzes. Nesakārtotas melioratīvās sistēmas veicina

teritorijas applūšanu. Jāatzīmē, ka būtiska nozīme ir mazās Juglas poldera, kura

platība ir 143 km 2 , rekonstrukcijai, kā arī nepieciešami papildus mērījumi un

izpēte. Pašreiz pieejamā informācija norāda uz vidēji iespējamiem plūdu

draudiem Mazajai Juglai piegulošajās teritorijās.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 88


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Viena no nozīmīgākajām ekosistēmām, kas raksturojas ar augstu bioloģisko

daudzveidību ir meži, kas aizņem nedaudz mazāk nekā pusi novada teritorijas.

Daļa novada teritorijā esošie meži iekļauti Rīgas pilsētas aizsargjoslā un tajos ir

noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Meži ir ļoti nozīmīgi reto un

aizsargājamo augu sugu saglabāšanā, jo tikai aptuveni pusei no visām mežos

sastopamām īpaši aizsargājamām sugām aizsardzību ir iespējams nodrošināt arī

ārpus mežiem, bet pārējās sugas var augt tikai mežos, retos gadījumos arī

biotopos, kas saistīti ar mežiem. Negatīvu ietekmi uz meža bioloģisko

daudzveidību novadā atstāj vides mozaīkveida ainavas izzušana, kā arī šobrīd

reģionā vērojamā mežu intensīvā izmantošana, jo īpaši privātajos mežos.

Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018.gadam neparedz alternatīvu

rīcību scenārijus vai variantus. Salīdzinājumu iespējams veikt ar tā saukto „nulles

alternatīvu”, izvērtējot situāciju, kurā plānošanas dokuments netiek realizēts

vispār.

Īstenojot „nulles alternatīvu”, ja Stopiņu novada Attīstības programma netiktu

izstrādāta un īstenota, novada attīstība notiktu haotiskāk, svarīgu lēmumu

pieņemšana tiktu balstīta uz subjektīviem pamatiem, kā arī daudz sarežģītāk būtu

plānot pašvaldības budžetu, būtiski, ka ilgtspējīga budžeta plānošana būtu

apgrūtināta. Ņemot vērā, ka teritorijas attīstības plānošana tiek veikta saskaņā ar

virkni principiem, kas nosaka nepieciešamību teritorijas plānošanā iesaistīt

sabiedrību un nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, tas

varētu radītu pamatu šaubām par pašvaldības lēmumiem.

Neīstenojot Stopiņu novada Attīstības programmu, netiktu ņemti vērā arī

attīstības plānošanas mērķi un uzdevumi, kuri noteikti augstāka līmeņa

plānošanas dokumentos, Nacionālā Attīstības plāna, Rīgas pilsētas un Rīgas

plānošanas reģiona teritorijas plānojuma mērķos.

Stopiņu novada teritorijas Attīstības plāna tiešā ietekme paredzama šādu

saimniecisko aktivitāšu rezultātā:

• Palielinās apbūvētā novada teritorija un pieaudzis iedzīvotāju skaits, tādēļ

nepieciešams nodrošināt infrastruktūras objektus, gan centralizētos

pakalpojumus, gan individuālos;

• Tiešā ietekme ir notekūdeņu apjomam un piesārņojuma slodzei, siltumapgāde

ar papildus enerģijas patēriņu,palielinās transporta slodze. Nodrošinot atbilstošus

tehniskos risinājumus – notekūdeņu attīrīšanu, atkritumu savākšanu, iespējams

ietekmes mazināt.

Stopiņu novada saimnieciskās aktivitātes, atbilstoši vides ietekmei, novērtētas,

izsniedzot A vai B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas. Esošā situācijā

novadā ar A kategorijas atļauju darbojas:

• SIA „Getliņi Eko” atļautā darbība ir sadzīves sauso atkritumu

apglabāšana poligonā. Vides ietekmes kontrolei noteikta monitoringa

sistēma, kas kontrolē virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu un

izmešus atmosfērā.

• SIA „Ulbroka” atļautā darbība - pilna cikla cūku audzēšanas komplekss.

Vides ietekmes kontrolei noteiktas monitoringa prasības pazemes

ūdeņiem, smakām.

• PA „Saimnieks” notekūdeņu attīrīšanas iekārtas apkalpo šādas

apdzīvotas vietas: Ulbroka, Upeslejas, Līči. Saimnieciskās aktivitātes

atļautas, izsniedzot B kategorijas atļaujas, kurās noteiktas prasības

ietekmes uz vidi kontrolei- monitorings Mazās Juglas un Piķurgas upēs

augšpus un lejpus izplūdēm.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 89


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Individuālās apbūves attīstība Stopiņu novadā, kā arī dārzkopības sabiedrības ar

blīvu apbūvi vasaras laikā veido priekšnoteikumus nepietiekami attīrītu

notekūdeņu nokļūšanai vidē (meliorācijas sistēmās, ūdenstecēs, gruntī).

Centralizētas ūdenssaimniecības infrastruktūras izveide individuālās apbūves

teritorijās plānojama tuvāko piecu gadu laikā.

Tendence apdzīvotās teritorijās palielināt ar cieto segumu klātās teritorijas

palielina piesārņojuma noplūdi atsevišķos gadījumos ūdenstecēs ar lietus

ūdeņiem.

Novada teritoriju šķērso galvenie autoceļi (A-4 un A-6), trīs valsts 1. šķiras

autoceļi un astoņi 2. šķiras autoceļi. Piesārņojums no autoceļiem ir tieši atkarīgs

no noslodzes un nav prognozējams augstāks kā pārējās valsts teritorijā.

Palielinoties transporta intensitātei iespējams trokšņu līmeņa paaugstinājums.

Būtu nepieciešams šobrīd identificētajās, trokšņa skartajās teritorijās (sk. sadaļu

5.2.4) veikt detalizētāku trokšņa analīzi un plānot nepieciešamos pasākumus

trokšņa ietekmes minimizēšanai.

Stopiņu novada Attīstības plāns balstās uz iepriekšējā plānošanas periodā

sagatavotajiem ierosinājumiem, kuru pamatā būtu nepieciešams pārtraukt videi

nedraudzīgas saimnieciskās aktivitātes. Pilnībā izvairīties no dabas resursu

izmantošanas nevar, tāpēc nepieciešams:

• efektīvāk izmantot esošos resursus;

• ieviest videi draudzīgas bezatkritumu tehnoloģijas;

• ieviest vides pārvaldības sistēmu novada praktisko jautājumu risināšanā.

Palielinoties apbūves intensitātei un pieaugot iedzīvotāju skaitam un

apkalpojošās infrastruktūras objektiem, pieaug arī ietekme uz apkārtējo vidi, tajā

skaitā,:

ūdens patēriņš un novadāmo notekūdeņu daudzums,

enerģijas patēriņš siltumapgādes vajadzībām, kas rada papildus gaisa

piesārņojumu,

saražoto atkritumu apjoms,

transporta plūsma, kas rada papildus gaisa piesārņojumu.

Tomēr, ņemot vērā patreizējo novada komunālās saimniecības infrastruktūras

stāvokli un jaudas, kā arī normatīvo aktu prasības vides jomā jaunbūvējamiem

objektiem, nav paredzams, ka plānotā apbūve varētu būtiski ietekmēt vides

stāvokli, ja tiks veikti visi pasākumi, kas noteikti normatīvajos aktos vides

aizsardzības prasību nodrošināšanai.

Netiek plānota - poligona "Getliņi" paplašināšanās (patreizējā teritorija - 85,23

ha, kas ir 1,6% no novada teritorijas). Par to, kā objekts tiek apsaimniekots,

liecina arī kopējā tendence par vēsturiskā gruntsūdeņu piesārņojuma

samazināšanos gruntsūdeņu plūsmas virzienā, t.i. virzienā uz Daugavu. Tādējādi

nav sagaidāms, ka šī objekta turpmākā ekspluatācija varētu radīt būtisku

papildus vides piesārņojumu.

Stopiņu novada Attīstības programmā paredzēto aktivitāšu un rīcību vides

aspekti ir apkopoti Tabulā (8-1). Tabulā apkopotas un raksturotas attīstības

programmas aktivitāšu un rīcību tiešās ietekmes uz vidi, sniegts ietekmes uz vidi

raksturojums. Netiešas ietekmes detalizētāki netiek raksturotas.

Novada Attīstības programmas 4.rīcības programmas „Kvalitatīva un droša

dzīves vide ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un vidi saudzējošu

infrastruktūru” realizēšana radīs būtiskāko ietekmi uz vidi. Šī rīcības programma

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 90


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

paredz virkni pasākumu, kas atstās tiešu un pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti

novadā, jo paredz vides infrastruktūras attīstību.

Savukārt pārējās rīcības programmas „1. Aktīviem un informētiem

iedzīvotājiem pieejamas daudzpusīgas personības pilnveides iespējas”; „2.

Efektīva pārvalde un ērti pieejami kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi”; un „3.

Uzņēmējdarbības attīstību veicinoša politika un infrastruktūra” ir salīdzinoši

mazāka ietekme, galvenokārt, skarot vides informāciju un izglītības aspektus.

Rīcības programmā ietvertajām aktivitātēm un rīcībām ir lielāka, kā arī netieša

ietekme uz vidi, tomēr šī darba ietvaros tās netiek analizētas, apskatot tikai

tiešās un būtiskās ietekmes.

Plānošanas dokumentā paredzēto pasākumu netiešās ietekmes, gan pozitīvās,

gan negatīvās ir šādas:

Gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojums palielinās līdz ar saimnieciskās

aktivitātes kāpumu. Ja šāds piesārņojums nepārsniedz noteiktos

limitus, tas vides kvalitāti teritorijā nepasliktina;

attīstot apbūves teritorijas dzīvojamajai un publiskajai apbūvei,

nepieciešama infrastruktūras attīstība - ceļi, inženierkomunikācijas u.c.

Tas viss var radīt vides problēmas, bet ievērojot normatīvo aktu

prasības, tai skaitā Stopiņu novada saistošos apbūves noteikumus, nav

sagaidāmas būtiskas negatīvas ietekmes un vides situācijas

pasliktināšanās;

realizējot novada Attīstības programmu, būtiska vides kvalitātes

pazemināšanās nav sagaidāma, ja tiks ievērotas plānojumā noteiktās

prasības. Taču, ja tiks veikti teritoriju rekultivācijas darbi, var sagaidīt,

ka vides kvalitāte novadā ne tikai nepasliktināsies, bet pat uzlabosies.

Stopiņu novada iedzīvotājus apdraud un ietekmē „Cekules” poligonā

saglabājušās sprāgstvielas, kuru neitralizēšanu iespējams veikt tikai saņemot

atbilstošu finansējumu, tātad netieša ietekme uz iedzīvotājiem saglabājas.

Laika gaitā uzkrājies piesārņojums novada teritorijā ir ar ievērojamu ietekmi

uz pazemes ūdeņu kvalitāti, patreiz tiek izstrādāts iespējamais pasākumu

kopums, kas pieļauj kontrolēt piesārņojuma izplatības dinamiku, kā arī samazināt

tā ietekmi.

Pie netiešām ietekmēm pieskaitāms ar gaisa masām pārnestais piesārņojums

no transporta maģistrālēm. Atpūtnieku un tūristu neorganizētā plūsma veido

ievērojamu daudzumu sadzīves atkritumu, kuru savākšana prasa papildus

izdevumus. Par netiešu ietekmi uzskatāmas būves, kas periodiski veido putekļu

zonu, troksni un sadzīves diskomfortu.

Par īslaicīgas ietekmes darbībām uzskatāmas teritorijas plānojumā paredzētā

būvniecība dzīvojamo māju, jauktas sabiedrisko iestāžu, darījumu un dzīvojamās

vai jauktas ražošanas apbūves teritorijās. Šīs darbības rada salīdzinoši īslaicīgu

traucējumu vidē. Galvenās problēmas ir troksnis, zemsedzes bojājumi, putekļu

emisija un būvgruži. Lielākā daļa šo faktoru tiek neitralizēti līdz ar darbības

izbeigšanos.

Vidēji ilgas ietekmes ir saistītas ar mežizstrādi, kā rezultātā var tikt pārtraukti

dzīvnieku migrācijas koridori un iznīcināti bioloģiski vērtīgi biotopi.Pašreizējā

plānojuma dokumentā nav iestrādātas rīcības meliorācijas objektu tehniskā

stāvokļa uzlabošanai, kā rezultātā iespējama augsnes pārpurvošanās un

degradācija.

Ilglaicīgas ietekmes pārsvarā saistāmas ar zemes transformāciju no viena

zemes izmantošanas mērķa citā, kā arī dažādu būvju un virszemes

inženierkomunikāciju izbūvi novada teritorijā. Stopiņu novadā galvenās izmaiņas

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 91


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

tiek plānotas vietās, kur paplašināsies apbūvei paredzētā dzīvojamā platība uz

lauksaimniecības zemju rēķina. Zemes lietojuma veidi novadā pārsvarā tiek

transformēti no lauksaimniecības zemēm uz apbūves teritorijām. Tomēr novadā

zemes lietojuma veidu izmaiņas tiek realizētas ārpus aizsargājamām vai ainaviski

vērtīgām teritorijām, līdz ar to ilglaicīgas ietekmes uz aizsargājamām teritorijām

nav vērtējamas kā būtiskas. Atsevišķos gadījumos, var tikt traucēti ainavu

vizuālie koridori un panorāmas zonas, kas veido teritorijas unikalitāti un

pievilcību.

Attīstības programmas realizācija Stopiņu novadā nodrošinās būvniecības,

zemes izmantošanas un vides aizsardzības jautājumu tiesisku sakārtošanu

pašvaldības līmenī. Kopumā tas var sekmēt pašvaldības teritorijas attīstību,

būtiski nepasliktinot vides kvalitāti.

Par negatīvu pastāvīgu ietekmi uzskatāms vēsturiski izveidojies piesārņojums

atkritumu poligona „Getliņi EKO” apkārtnē un ap SIA "Ulbroka” cūku nobarošanas

kompleksu un pārējām potenciāli piesārņotām vietām novada teritorijā.

Pašvaldības Attīstības programma ir dokuments, kura īstenošana atstāj

ievērojamu ietekmi uz visas teritorijas attīstību, arī uz dabas un vides stāvokli. No

plānošanas dokumenta kvalitātes lielā mērā ir atkarīga dabas vides un iedzīvotāju

dzīves vides kvalitāte.

Novada plānošanas dokumentā paredzētās rīcības kopumā būtiski nepalielinās

slodzi uz vidi, ja tiks ievērotas normatīvajos aktos un dažādu vides aizsardzības

institūciju noteiktās vides prasības. Iespējams prognozēt, ka kopumā ietekme uz

vidi nepalielināsies un līdz ar to ilgtermiņā vides kvalitāte nepasliktināsies.

Attīstības plāna stratēģiskās daļas un Rīcības plāna ietvaros nozīmīgi resursi

tiek plānoti vides kvalitātes uzlabošanai, vides infrastruktūras attīstīšanai –

dažādu vides infrastruktūras objektu izveidei un būvniecībai. Šo iemeslu dēļ

uzskatāms, ka realizējot Attīstības programmu, ietekme uz dabas un cilvēkvidi

kopumā ir sagaidāma pozitīva.

Tabulā 9-2 ir sniegts kopsavilkums par Stopiņu novada Attīstības programmas

Rīcības plānā 2012. - 2018. gadam paredzēto aktivitāšu un rīcību vides

aspektiem.

Stopiņu novada Attīstības programmā paredzētajām rīcībām kopumā nav

prognozējama būtiska pārrobežu ietekme, lielā mērā tāpēc, ka novads neatrodas

pierobežā, kā arī novada teritorijā nav pārrobežu piesārņojuma pārneses

kontekstā ļoti nozīmīgu punktveida piesārņojuma avotu.

Ja Attīstības programas darbības laikā tiks plānota darbība, kas iekļauta likuma

„Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pielikumā un kam jāveic ietekmes uz vidi

izvērtējums, vai darbība, kam saskaņa ar šī likuma 2. pielikumu jāveic

sākotnējais izvērtējums, tad saskaņā ar šo likumu tiks izvērtētas paredzētās

darbības ietekmes uz vidi, kā arī uz blakus teritorijām. Darbībām, kurām

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra konstatēs, ka to darbība var radīt

būtiskas pārrobežu ietekmes, visticamāk netiks realizētas.

Ietekmi uz vidi samazinoši pasākumi, īstenojot teritorijas plānojumu un

Attīstības programmu:

- Vides politikas plāna izstrāde pašvaldībai.

Iespēja izpētīt vides situāciju, novērtēt problēmteritorijas ilgākā laika posmā,

ietverot esošās situācijas analīzi (iedzīvotāju skaita dinamika, sociālie

pakalpojumi, pieprasījums ekonomikas sfērā utt.).

- Vides rīcības programmas izstrāde.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 92


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Tā ir programma, kura tiek izstrādāta pašvaldībai, nosakot prioritātes, mērķus

un līdzekļus, kā sasniegt vēlamo situāciju vides jomā. Šādu programmu

iespējams izstrādāt konkrētai nozarei, kura novadā atzīta par visproblemātiskāko.

- Monitoringa programmas izstrāde.

Ar monitoringa programmas palīdzību iespējams novērtēt esošo situāciju, veikt

analīzi ilgākā laika posmā un attiecīgi novērtēt iespējamās ietekmes kādā no

vides problēmteritorijām.

Visi minētie pasākumi veicami pēc pašvaldības iniciatīvas un finansiālo iespēju

robežās. Politikas plāna, rīcības un monitoringa programmu izstrāde ļautu labāk

novērtēt esošo vides situāciju, kā arī plānot nākotnē vides problēmu risinājumus.

Finanšu resursus iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kā

arī piedaloties dažādos kopprojektos vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī.

Stopiņu novada Attīstības programma kā plānošanas dokuments, kopumā

ņemot, nav pretrunā ar vides aizsardzības, dabas aizsardzības normatīvajiem

aktiem un teritorijas plānojuma mērķi atbilst nacionālajiem un starptautiskajiem

vides aizsardzības mērķiem.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 93


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

13. Izmantotās literatūras saraksts

1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Ns "Preses nams", 2002.

2. www.stopini.lv

3. Stopiņu novada teritorijas plānojums. SIA "Nagla IF", 2003. Stājies spēkā 2004. gada

12. Februārī

4. Stopiņu novada vides pārskats, Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Stopiņu

novada teritorijas plānojuma grozījumiem, SIA Geo Consultants, 2009

5. Stopiņu novada saistošie apbūves noteikumi. SIA "Nagla IF", 2003. Stājušies spēkā

2004. gada 28. janvārī

6. Rīgas rajona teritorijas plānojums (no 2008. Līdz 2020. gadam). 5. dala. Vides

pārskats. 9.sējums. Rīgas rajona padome, Rīga, 2008. Apstiprināts 2008. gada 22.

aprīlī

7. A. Pastors. Latvijas PSR mazo upju rajonēšana. Hidrometeoroloģijas un vides

kontroles Latvijas republikāniskā pārvalde, Rīga, 1987.

8. Sadzīves atkritumu poligons "Getliņi". 2002.-2003. gada pārskats. SIA "Geo

Consultants", 2003.

9. Sadzīves atkritumu poligons "Getliņi". 2005.-2006. gada pārskats. SIA "Geo

Consultants", 2006.

10. Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, Rīga, 1986.

11. Rīgas klimats. Rīga, "Avots", 1983.

12. Latvijas PSR Kūdras fonds. LVMPI, Rīga, 1980.

13. Monitoringa urbumu ierīkošana SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksā. SIA

"Geo Consultants", 2004.

14. Juškevičs, V., 2000. Kvartāra nogulumi. Grām.: Āboltiņš, 0., Kuršs, V. (red.).

15. Latvijas ģeoloģiskā karte, M 1:200 000, 43.-53. lapa - Rīga - Ainaži. Paskaidrojuma

teksts. Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga, 68 lpp.

16. Pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumu aprēķins un informācijas sagatavošana

pazemes ūdeņu atradnes pases saņemšanai. Ns "Latvenergo" TEC-2, Rīgas rajons,

Acone. SIA .Geo Consultants", 2008.

17. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un

programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (27.06.2001)

18. EK direktīva 98/83/EC Cilvēku patēriņam paredzētā ūdens direktīva (03.11.1998)

19. ES direktīva 79/409/EEK "Par savvaļas putnu aizsardzību" (02.04.1979)

20. ES direktīva 92/43/EEK "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras

aizsardzību"(27.10.1997)

21. I.Kabucis Latvijas Biotopi, „Preses nams”, Rīga 2001

22. I.Kabucis Pļavu biotopu klasifikators (Pļavu inventarizācijas projekts 2000.-2003.)

23. Griezes aizsardzības pasākumu plāns

24. Dzērvju aizsardzības pasākumu plāns

25. Jūraskraukļa aizsardzības pasākumu plāns

26. Ķikuta aizsardzības pasākumu plāns

27. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (12.03.2004)

28. LR Aizsargjoslu likums (05.02.1997)

29. Mājokļu politikas koncepcija

30. Mazā ērgļa aizsardzības pasākumu plāns

31. MK noteikumi 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”

(12.03.2002)

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 94


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

32. MK noteikumi Nr 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības,

monitoringa un kontroles kārtība" (29.04.2003)

33. MK noteikumi Nr. 131 Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem

(20.03.2001)

34. MK noteikumi Nr. 235 „Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Abavas

ieleja” nolikums” (20.06.1996)

35. MK noteikumi nr. 247, „Līguma slēgšanas kārtība īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

aizsardzības nodrošināšanai” (25.07.2000)

36. MK noteikumi Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas

noteikumi” (30.01.2001)

37. MK noteikumi Nr. 83 „Noteikumi par dabas parkiem” (09.03.1999)

38. MK noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais

novērtējums” (23.03. 2004.)

39. MK noteikumi Nr. 175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un

ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (17.04.2001)

40. MK noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”, (22.07.2003)

41. MK noteikumi Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”

(05.12.2000)

42. MK noteikumi Nr.684 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības

teritorijām” (09.12.2003)

43. MK noteikumi Nr.858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu,

klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību"

(19.10.2004);

44. MK noteikumu Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”

(08.05.2001)

45. Nacionālā programma “Kultūra”

46. Pludmales un primāro kāpu dabas aizsardzības plāns

47. Račinskis E., Stīpniece A. 2000. putniem starptautiski nozīmīgās vietas Latvijā. 3.

2001.-2003. gados Emerald/Natura 2000 projekta ietvaros teritorijā veikta sugu un

biotopu inventarizācija

48. Sugas aizsardzības plāns dzeltenajai dzegužkurpītei

49. Ūdens apsaimniekošanas likums (01.10.2002)

50. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.206 par lūša (Lynx

lynx) aizsardzības plānu (04.12.2002)

51. Vides ministra rīkojums Nr. 121 par vilka (Canis lupus)aizsardzības plānu (28.04.2003)

52. Vides ministra rīkojums Nr. 140 par melnais stārķa (Ciconia nigra) aizsardzības

plānu (14.04.2005)

53. Vides ministra rīkojums Nr. 2 par medņa (Tetrao urogallus) aizsardzības plānu

(04.01.2005)

54. Vides ministra rīkojums Nr. 277 par brūnā lāča aizsardzības plānu (Ursus arctos)

(25.11.2003.)

55. Vides ministra rīkojums Nr. 363 par ziemeļu upespērlenes (Margaritifera

margaritifera) aizsardzības plānu (10.11.2004)

56. Vides ministra rīkojums Nr. 75 par rubeņa (Terao tetrxix) aizsardzības plānu

(03.03.2004)

57. Vides ministra rīkojums Nr.102 par Latvijas NATURA 2000 sarakstu (13.05.2004)

58. Zaļās vārnas aizsardzības pasākumu plāns

59. "Upju baseinu apgabalu raksturojums. Antropogēno slodžu uz pazemes un virszemes

ūdeņiem vērtējums. Ekonomiskā analīze", LVĢMA, 2005

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 95


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Pielikums 1 - Ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma

procedūras shēma

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 96


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA

PROCEDŪRAS SHĒMA, JASTRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ

VIDI NOVĒRTĒJUMS IR OBLIGĀTS

Plānošanas dokumenta izstrādātājs

iesniedz paziņojumu par plānošanas

dokumenta izstrādes uzsākšanu Vides

pārraudzības valsts birojam (VPVB)

o

o

o

VPVB nosaka:

Institūcijas un organizācijas, kurām nosūta

plānošanas dokumenta un vides pārskata

projektus;

Plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo

pārrobežu ietekmi;

Sabiedriskās apspriešanas sanākmes nepieciešamību

Izstrādā plānošanas dokumenta (PD)

un vides pārskata projektu (VPP)

Informē sabiedrību un nosūta valsts institūcijām

plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu.

Izstrādātājs savā Interneta mājas lapā ievieto

kopsavilkumu un paziņojumu (1), ka var iepazīties

ar VPP un PD kopsavilkumu, kā arī nodot minēto

paziņojumu VPVB (2)

Pilnveido dokumentu projektus ņemot vērā priekšlikumus

un atsauksmes

Sabiedrības (var iesniegt vismaz 40 dienas no paziņojuma

publicēšanas) un valsts institūciju atsauksmes (iesniedz

20 dienu laikā)

Iesniedz plānošanas dokumenta un

vides pārskata projektu IVN VB

VPVB Atzinums par vides pārskatu, kurā nosaka arī monitoringa

kārtību. Iesniedz 30 dienu laikā

Plānošanas dokumenta pilnveidošana

Plānošanas dokumenta pieņemšana

un informatīvā ziņojuma sagatavošana

- 14 dienas pēc pieņemšanas

(3)

Informācija sabiedrībai – Paziņojuma sagatavošana (4)

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 97


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

(1) Paziņojumā jāiekļauj sekojoša informācija:

- plānošanas dokumenta nosaukums;

- izstrādātāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

- joma, uz kuru attiecas plānošanas dokuments, plānošanas dokumenta izstrādes

termiņš un ilgums, teritorija, kuru ietekmēs plānošanas dokumenta īstenošana;

- kad un kur sabiedrība var iegūt informāciju un iepazīties ar plānošanas dokumenta

un vides pārskata projektu;

- termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt izstrādātājam rakstiskus priekšlikumus

un atsauksmes par plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu.

Minētais termiņš ir vismaz 40 dienas no paziņojuma publicēšanas dienas.

Izstrādātājs minēto paziņojumu publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, kā arī nosūta

attiecīgajai pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt

plānošanas dokumenta īstenošana. Paziņojumu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā,

vietējās pašvaldības - attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās

sabiedriskās vietās.

(2) Izstrādātājs,ņemot vērā plānošanas dokumenta veidu, jomu un teritoriju, kuru

varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana plānošana, nosūta

dokumenta un vides pārskata projektu:

- nozares pārvaldei,

- Dabas aizsardzības pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

administrācijai,

- vietējai pašvaldībai,

- profesionālajām asociācijām un nevalstiskajām vides organizācijām,

- citām institūcijām, kuras ir norādījis birojs.

Minētās institūcijas var iesniegt atsauksmes un priekšlikumus par plānošanas

dokumentu un vides pārskata projektu 20 dienu laikā.

(3) Informatīvais ziņojums jāievieto Izstrādātāja mājas lapā, kurā norāda, ka

plānošanas dokumentā ir ņemts vērā vides pārskats un biroja atzinums. Izstrādātājs

paziņojumu par reģionālo vai cita veida plānošanas dokumenta pieņemšanu:

- publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā,

- nosūta pārvaldei, institūcijām un organizācijām, no kurām saņemti komentāri un

priekšlikumi, un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju ietekmēs plānošanas

dokumenta īstenošana,

- izvieto paziņojumu pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības - attiecīgās pašvaldības ēkā,

kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās.

(4) Paziņojumā par plānošanas dokumenta pieņemšanu norāda šādu informāciju:

- plānošanas dokumenta nosaukums un datums;

- izstrādātāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

- kad un kur sabiedrība var iepazīties ar plānošanas dokumentu, vides pārskatu,

informatīvo ziņojumu, atzinumu par vides pārskatu un informāciju par termiņiem

monitoringa ziņojuma iesniegšanai.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 98


Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS

Pielikums 2–Novada satiksmes infrastruktūra

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 99

More magazines by this user
Similar magazines