StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...

Novads - vieta, kurā dzīvot, 

strādāt un atpūsties 

STOPIŅU NOVADA 

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012. – 2018. 

VIDES PĀRSKATS 

V. daļa 

2012

Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS 

STOPIŅU NOVADA 

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012. – 2018. 

VIDES PĀRSKATS 

5. sējums 

Domes priekšsēdētājs 

J. Pumpurs 

Domes priekšsēdētāja vietniece, izstrādes vadītāja 

V. Paulāne 

Projekta vadītāja 

I. Pivare 

Stopiņu novads 

2012 

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 2


Saturs 

1. Ievads .......................................................................................................... 5 

2. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi, īss satura izklāsts un tā 

saistība ar citiem plānošanas dokumentiem ................................................. 6 

2.1. Teritorijas raksturojums ....................................................................... 6 

2.2. Plānošanas dokuments un tā mērķi ........................................................ 8 

2.2.1. Plānošanas dokuments .............................................................. 8 

2.2.2. Plānošanas dokumenta mērķi .................................................... 10 

2.3. Attīstības programmas saistība ar citiem plānošanas dokumentiem ........... 10 

2.3.1. Starptautiskie un Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķi ...... 10 

2.3.2. Latvijas vides politikas un normatīvo dokumentu mērķi ................ 10 

2.3.3. Citi ar vides aizsardzību saistītie plāni ........................................ 12 

2.3.4. Citi uz teritoriju attiecināmie plānošanas dokumenti .................... 14 

3. Plānošanas dokumenta stratēģiskā novērtējuma veikšanai lietoto 

galveno pamatprincipi un metožu apraksts ................................................ 17 

4. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, 

sabiedrības līdzdalība un rezultāti .............................................................. 18 

4.1. Nepieciešamības pamatojums ............................................................... 18 

4.2. Iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti ......................... 20 

5. Esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja plānošanas 

dokuments netiktu īstenots. Plānošanas dokumenta īstenošanas 

ietekmes novērtējums ................................................................................ 21 

5.1. Esošās situācijas apraksts .................................................................... 21 

5.1.1. Zemes sadalījums pēc lietojuma veidiem .................................... 21 

5.1.2. Ģeoloģiskā uzbūve un zemes dzīļu resursi .................................. 22 

5.1.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ......................................... 25 

5.1.4. Īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi ......................................... 25 

5.1.5. Kultūrvēsturiskais mantojums un tā izplatības areāli .................... 27 

5.2. Esošā vides stāvokļa un kvalitātes apraksts ............................................ 28 

5.2.1. Virszemes ūdens un kvalitāte .................................................... 28 

5.2.2. Gaisa kvalitāte ........................................................................ 32 

5.2.3. Atkritumu apsaimniekošana ...................................................... 34 

5.2.4. Troksnis ................................................................................. 35 

5.2.5. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas................................ 40 

5.2.6. Applūstošās teritorijas .............................................................. 49 

5.2.7. Bioloģiskā daudzveidība un tās aizsardzība ................................. 50 

5.3. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiek īstenots ................ 52 

6. Vides stāvoklis teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana 

var būtiski ietekmēt .................................................................................... 53 

7. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas .................................. 54 

7.1. Vides kvalitātes iespējamās izmaiņas .................................................... 54 

7.2. Sabiedrības veselība ............................................................................ 55 

8. Plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas 

būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums ....................................................... 56 



8.1. Tiešās ietekmes .................................................................................. 57 

8.1.1. Attīstības programmas aktivitātes un rīcības ............................... 58 

8.2. Netiešās ietekmes ............................................................................... 62 

8.3. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes .......................................... 62 

8.3.1. Īslaicīgas ietekmes .................................................................. 62 

8.3.2. Vidēji ilgas ietekmes ................................................................ 63 

8.3.3. Ilglaicīgas ietekmes ................................................................. 63 

8.3.4. Pastāvīgās ietekmes ................................................................ 63 

8.4. Ietekmes uz vidi - kopsavilkums ........................................................... 63 

9. Plānošanas dokumenta iespējamās būtiskās pārrobežas ietekmes 

izvērtējums ................................................................................................ 80 

10. Risinājumi būtisko ietekmju uz vidi mazināšanai ............................ 80 

11. Paredzētie pasākumi plānošanas dokumenta monitoringa 

nodrošināšanai ........................................................................................... 81 

12. Kopsavilkums ................................................................................. 83 

13. Izmantotās literatūras saraksts ...................................................... 94 

Pielikumi 

PIELIKUMS 1 - IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA 

PROCEDŪRAS SHĒMA ....................................................... 96 

PIELIKUMS 2 – NOVADA SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA ........................ 99 

PROJEKTA SASTĀVS: 

Izstrādes nosacījumi ------ I. daļa 

Pašreizējā situācija -------- II. daļa 5 sējumos 

Stratēģija ------------------ III. daļa 

Rīcības plāns --------------- IV. daļa 

Vides pārskats -------------- V. daļa 

Aptaujas apkopojums ----- VI. daļa 

Ziņojums ------------------- VII. daļa 

Kopsavilkums -------------- VIII. daļa 

Pielikumi ------------------- IX. daļa 

Pārskats -------------------- X. daļa 



Tabulas 

Tabula 2-1: Novadu raksturojošās informācijas apkopojums ..................................................... 7 

Tabula 5-1. Zemes sadalījums pēc lietošanas grupām Stopiņu novadā 2011.g. ......................... 22 

Tabula 5-2. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki Stopiņu novada teritorijā ........................... 26 

Tabula 5-3. Stopiņu novada ūdensteces ............................................................................... 28 

Tabula 5-4. Ūdens kvalitāte ūdenstecēs Stopiņu novadā ......................................................... 29 

Tabula 5-5. Ūdenssaimniecības raksturojums Stopiņu novadā. Datu avots: PA „Saimnieks”. ....... 30 

Tabula 5-6. Novadītais, paliekošais piesārņojums Mazajā Juglā Stopiņu novadā teritorijā. Datu 

avots: 2-Ūdens atskaites. ................................................................................................... 30 

Tabula 5-7. Piesārņojošo vielu emisijas gaisā Stopiņu novada teritorijā 2010. gadā. Datu avots: 

Valsts statistikas pārskats „2-Gaiss”. ................................................................................... 33 

Tabula 5-8. Piesārņojošo vielu emisijas gaisā no emisiju avotiem Stopiņu novada teritorijā 2010. 

gadā. Datu avots: Valsts statistikas pārskats „2-Gaiss”. ......................................................... 34 

Tabula 5-9: Kopsavilkums par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām Stopiņu novadā 40 

Tabula 5-10. Virszemes ūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi” apkārtnē. Datu 

avots: SIA Getliņi-Eko ........................................................................................................ 43 

Tabula 5-11. Gruntsūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi Eko” apkārtnē 2010. 

gadā. Datu avots: SIA Getliņi-Eko ....................................................................................... 43 

Tabula 5-12. Pazemes ūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi” apkārtnē 2010. 

gadā. Datu avots: SIA Getliņi-Eko ....................................................................................... 43 

Tabula 5-13. Gruntsūdens monitoringa rezultāti SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksam 

pieguļošajā teritorijā. Datu avots: SIA „Geo Consultants” (2009) ............................................. 46 

Tabula 8-1. Stopiņu novada attīstības programmas skartie tiešie un būtiskie vides aspekti ......... 59 

Tabula 9-2. Stopiņu novada Attīstības programmas Rīcības plāna 2012. - 2018. gadam vides 

aspektu kopsavilkums ........................................................................................................ 64 



1. Ievads 

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, ar kuru tiek 

novērtētas iespējamās plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas ietekmes uz 

vidi. Tas tiek veikts ar mērķi: 

veicināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību; 

nodrošināt vides jautājumu integrēšanu plānošanas dokumentu sagatavošanas 

procesā; 

novērst vai samazināt plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo 

ietekmi uz vidi; 

nodrošināt sabiedrības informēšanu par iespējamajām ietekmēm; 

iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā. 

Novērtējuma veikšanas gaitā sabiedrība tiek informēta par plānošanas 

dokumenta saturu, tai tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par iespējamajām 

ietekmēm. Tāpat arī stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā tiek izstrādāti 

priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai. Detalizētāks 

apskats par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru dots šī vides 

pārskata Pielikumā Nr.1. 

Saskaņā ar procedūrai izvirzīto mērķi, novērtējums tiek attiecināts ne tikai uz 

dabas vidi, bet arī uz cilvēku, tā veselību un drošību, bet izvērtētas tiek gan 

tiešās, gan netiešās ietekmes. Stratēģiskā novērtējuma veikšanas gaitā tiek 

izvērtētas tās plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītās pārmaiņas, kuras 

ietekmē vai var ietekmēt cilvēku vai teritorijas stāvokli, tās bioloģisko 

daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras 

un dabas mantojumu u.c. 

Stratēģiskā novērtējuma un vides pārskata izstrādes nepieciešamību nosaka 

šādi ES un nacionālie normatīvie akti: 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. 

jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu; 

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (4. un 5. pants, VI. nodaļa); 

2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā 

veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. 

Saskaņā ar augstāk minētajiem normatīvajiem aktiem Stopiņu novada 

attīstības programmaikā vietējas nozīmes plānošanas dokumentam ir piemērota 

stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. 

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti tiek apkopti Vides pārskatā 

un tas ir plānošanas dokumenta sastāvdaļa. Tas var būt atsevišķa sadaļa 

plānošanas dokumentā vai atsevišķs dokuments. Stopiņu novadaAttīstības 

programmas gadījumā tika nolemts vides pārskatu izstrādāt kā atsevišķu 

dokumentu. 



2. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi, īss satura izklāsts un tā 

saistība ar citiem plānošanas dokumentiem 

2.1. Teritorijas raksturojums 

Stopiņu novads atrodas bijušā Rīgas rajona teritorijā un robežojas ar Rīgas pilsētu, 

Salaspils, Ropažu un Garkalnes novadiem. Novada platība ir 5349,9 ha [1] un 

iedzīvotāju skaits2011. gada 1.jūlijā 10 098 [PMLP dati]), kas veido apmēram 1,7% no 

bijušā Rīgas rajona platības un 6,2% no kopējā iedzīvotāju skaita. 

Stopiņu novadā lielākās apdzīvotās vietas ir Ulbrokas, Sauriešu, Upesleju, Līču un 

Vālodzes ciemi. Novadā atrodas arī Dzidriņu, Dreiliņu, Rumbulas un Cekules ciemi. 

Iedzīvotāju blīvums 188,8 iedzīvotāji uz 1 km 2 teritorijas. 

1. attēls. Stopiņu novada apdzīvotās vietas 

Novada robežlīnija ved no Biķeru baznīcas uz dienvidiem gar Kaives ielu uz 

Dreiliņiem, uz dienvidrietumiem pa Lubānas ielu līdz Ulbrokas kapiem Pļavniekos, gar 

kapu austrumu robežu līdz Rīgas preču stacijai uz Rīgas - Ērgļu dzelzceļa līnijas, tālāk uz 

dienvidiem līdz pieturai "Gaisma" uz Daugavpils dzelzceļa līnijas, gar to uz 

dienvidrietumiem līdz Rumbulas stacijai. No Rumbulas stacijas robeža aiziet līdz 

Daugavpils šosejai, gar to līdz Dārziņiem un tad strauji novirzās uz ziemeļrietumiem un 

gar Getliņu purva rietumu malu uz Acones staciju, gar Rīgas - Ērgļu dzelzceļa līniju līdz 

Sauriešiem. Pie Sauriešiem Stopiņu novada robeža veido cilpu dienvidrietumu virzienā, 

aptverot Sauriešu ģipša lauztuves, tālāk gar dzelzceļa līniju līdz Jauncekules pieturai, 

tad veido cilpu, ietverot meža masīvu ziemeļos no Cekules, pagriežas dienvidrietumu 

virzienā iepretī Upeslejām un gar Mazās Juglas labo krastu ved ziemeļrietumu virzienā 

līdz tās satekai ar Lielo Juglu. Tālāk novada robeža dienvidrietumu virzienā novirzās uz 



Juglas papīrfabrikas ciematu, pa Biķernieku ielu un noslēdzas pie Biķeru baznīcas, 

veidojot Biķernieku ielas dienvidu pusē nelielu cilpu [1].Ģeogrāfiski novada teritorija 

izvietojas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, reljefs teritorijā ir nedaudz viļņots. 

Plašus areālus saposmo pārsvarā nolīdzinātas 10 – 15 m augstas kāpu grēdas. 

Līdzenuma virsa pazeminās Rīgas līča virzienā. Reljefs veidojies pēdējā (Baltijas) 

apledojuma ledāja kušanas ūdeņu ietekmē daļēji pārskalojoties ledāja nogulumiem. 

Novadā zemes virsmas augstuma atzīmes svārstās no 0,9 m līdz 18,2 m virs jūras 

līmeņa. 

Novada teritoriju šķērso Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers -Saulkalne), autoceļš Rīga - - 

Lubāna P4, Ulbroka - Koknese P5 un dzelzceļa līnijas Rīga - Ērgļi un Rīga – Krustpils, gar 

dienvidu robežu stiepjas Rīgas - Daugavpils šoseja A6 (skatīt Pielikumu Nr.2). 

Uz Vides pārskatu attiecināmās informācijas kopsavilkums ir dots 2-1. tabulā. 

Tabula 2-1: Novadu raksturojošās informācijas apkopojums 

Plānošanas dokuments, kuram ir 

piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi 

novērtējuma procedūra 

Stopiņu novada Attīstības programma – 

laika periodam no 2011. - 2018. gadam 

Pašvaldība 

Stopiņu novada dome 

Pašvaldības administratīvais centrs Ulbrokas ciems 

Iedzīvotāju skaits pašvaldībā 10 098 (01.07.2011.) 

Teritorijas lielums 

5349.9 ha 

Blakus esošās administratīvās teritorijas Rīgas pilsēta (R) 

Salaspils novads (D) 

Garkalnes novads (Z) 

Ropažu novads (A) 

Nozīmīgākie autoceļi, dzelzceļa līnijas: Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers- 

Saulkalne) 

gar novada dienvidu robežu stiepjas 

Rīgas - Daugavpils šoseja A6 

autoceļš Rīga - Lubāna P4 

Ulbroka - Koknese P5 

dzelzceļa līnijas Rīga - Ērgļi un Rīga- 

Krustpils 

Apdzīvotās vietas 

- Ciemi: Ulbroka, Cekule, Dreiliņi, 

Dzidriņas, Līči, Rumbula, Saurieši, 

Upeslejas, Vālodzes, 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

Institūcijas, ar kurām veiktas 

konsultācijas par vides pārskata 

projektu: 

Vides Valsts dienesta Lielrīgas reģionālā 

vides pārvalde; 

Dabas aizsardzības pārvalde; 

Vides pārraudzības valsts birojs. 



2.2. Plānošanas dokuments un tā mērķi 

2.2.1. Plānošanas dokuments 

Stopiņu novada Attīstības programma ir vidējā termiņa plānošanas dokuments 

2011.–2018.gadam, kas nosaka novada attīstības prioritātes, galvenos rīcības virzienus, 

definē veicamos uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķu 

sasniegšanai. 

Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz „Reģionālās attīstības likumu” un 

„Likumu par pašvaldībām” 14. panta 2. daļas 1. punktu, ar mērķi noteikt pašvaldības 

ilgtermiņa prioritātes līdz 2017.gadam, pasākumu kopumu to īstenošanai, mērķtiecīgi 

plānot un nodrošināt valsts un ārvalstu investīciju piesaisti novada attīstībai. Darbs pie 

Attīstības programmaspabeigts 2011. gada beigās. Šajā laikā sabiedrībai ir iespēja 

līdzdarboties programmas izstrādē. 

Attīstības programmas izstrāde veikta saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas 

normatīvo aktu prasībām un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 

izstrādātajiem „Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un 

vietējā līmenī”. 

Stopiņu novada Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz: 

Likuma „Par pašvaldībām” 14. panta otrās daļas 1. punktu; 

„Attīstības plānošanas sistēmas likuma” 6. panta ceturto daļu; 

„Reģionālās attīstības likuma” 13. pantu; 

2009.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.970 „Sabiedrības 

līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”; 

Stopiņu novada domes 2011.gada 26.janvāra lēmums protokols Nr. 42, 8.5.p. 

un Stopiņu novada domes Darba uzdevumu Attīstības programmas izstrādei; 

Novada Attīstības programmas izstrādes procesā veikti šādi uzdevumi: 

definēti novada vidēja termiņa stratēģiskie uzstādījumi un rīcības kopumi, 

vispārīgi identificēti finanšu resursi un noteikti atbildīgie izpildītāji to īstenošanai; 

izvērtēti un ņemti vērā plānošanas reģiona teritorijā spēkā esošie teritorijas 

attīstības plānošanas dokumenti, novada teritorijas plānojumi un teritorijas 

attīstības plānošanas dokumenti pašvaldībām, ar kurām robežojas novads; 

apzināti un ņemti vērā iepriekš izstrādātie novada teritoriālo vienību plānošanas 

dokumenti, attīstības programmas, jau uzsāktie un ieplānotie infrastruktūras 

projekti; 

nodrošināta sabiedrības pārstāvju līdzdalība Attīstības programmas izstrādē, 

veicot iedzīvotāju anketēšanu, iesaistot darba grupās un sabiedriskajās 

apspriedēs, atbilstoši 2009.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.970 

„Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” noteiktajam. 

Attīstības programma sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ir veikta novada 

pašreizējās situācijas un SVID analīze. Balstoties uz esošās situācijas analīzi un tajā 

iegūtajiem rezultātiem, otrajā daļā ir formulēta novada attīstības vīzija, definēti novada 

stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes. Balstoties no ilgtermiņa prioritātēm, ir 

definētas vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi. Otrajā daļā iekļauts 

Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un izstrādāta Attīstības programmas 

īstenošanas uzraudzības kārtība. 

Rīcības plāns ir sastādītsseptiņu gadu periodam un veidots kā Attīstības programmas 

daļas, kas, ņemot vērā plānu izpildes progresu un kārtējam gadam apstiprināto 

pašvaldības budžetu, tiks aktualizēti programmas ieviešanas gaitā. 



Stopiņu novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadampašreizējās situācijas 

saturiskais pārskats: 

1.nodaļā sniegts Stopiņu novada vispārīgs raksturojums: novada vizītkarte un vispārīgs 

raksturojums. Sniegts novada ģeoloģiskais raksturojums, reljefs, klimats, dabas resursi. 

Aprakstīts novada kultūrvēsturiskais mantojums, tai skaitā Ulbrokas muižas potenciāls. 

Raksturots Stopiņu novada zemes fonds, analizēta telpiskā struktūra, apdzīvojums. 

Īsumā sniegts pārskats par vides kvalitāti novadā,. Sniegts pārskats par novada 

teritorijas sasniedzamību un sabiedriskā transporta pakalpojumu iespējām. Nodaļas 

noslēgumā veikta novada vispārīgo apstākļu SVID analīze. 

2.nodaļā analizēta ekonomiskā vide novadā. Izvērtēti šādi aspekti: 

darba vietas; 

transports un sakari; 

uzņēmējdarbība un komercpakalpojumi; 

nekustamais īpašums; 

pakalpojumi unto pieejamība; 

investīcijas. 

Detalizēti raksturota uzņēmējdarbības vide novadā. Nodaļas noslēgumā veikta 

ekonomiskās vides SVID analīze. 

3.nodaļā analizēti un aprakstīti novada sociālie apstākļi: 

iedzīvotāji, to skaita dinamika, migrācija, vecuma un dzimuma struktūra, 

iedzīvotāju skaita prognoze, nacionālais sastāvs); 

izglītība (izglītības līmenis, infrastruktūra, mūžizglītība); 

veselība (veselības veicināšana, veselības aprūpes pieejamība, infrastruktūra) 

kultūra (infrastruktūra, tradīcijas, pasākumi, pašdarbība); 

sporta un atpūtas infrastruktūra, brīvā laika pavadīšanas iespējas; 

sociālo pakalpojumu pieejamība; 

nodarbinātība un bezdarbs; 

mājokļi; 

jaunatne; 

sabiedriskā drošība un kārtība. 

Nodaļas noslēgumā veikta sociālo aspektu SVID analīze. 

4.nodaļā analizēta tehniskā infrastruktūra, tai skaitā.: 

inženiertehniskā infrastruktūra - ūdenssaimniecība, elektroapgāde, 

siltumapgāde, alternatīvie elektroenerģijas veidi, atkritumu saimniecība; 

transports un sakari; 

publiskās teritorijas (kapi, parki). 

Nodaļas noslēgumā veikta tehniskās infrastruktūras SVID analīze. 

5.nodaļā raksturota novada pārvalde. 

Nodaļā aprakstīta teritorijas pārvaldes struktūra un funkcijas, sniegts pašvaldības 

budžeta raksturojums un analīze, aprakstīti sadarbības veidi, kā arī esošie un plānotie 

projekti. Detalizēti izvērsts pašvaldības e-pārvaldes un pakalpojumu apraksts, un 

sabiedrības informēšanas veidi. Nodaļas noslēgumā veikta novada pārvaldes SVID 

analīze. 

6.nodaļā apkopoti Attīstības programmas sadaļās veikto SVID analīžu rezultāti un 

sagatavots kopsavilkums. 



2.2.2. Plānošanas dokumenta mērķi 

Attīstības programmas mērķi izriet no novada attīstības mērķa – panākt videi 

draudzīgu, līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību Stopiņu novadā, sasniegt augstāku 

iedzīvotāju dzīves līmeni un palielināt ienākumus. 

Attīstības programmas galvenie mērķi: 

definēt un noteikt nepieciešamās prasības un ierobežojumus zemes 

izmantošanai novada teritorijā; 

izvērtēt novada teritorijas attīstībai nepieciešamos telpiskos 

pamatnosacījumus; 

radīt priekšnosacījumus vides kvalitātes nodrošināšanai un teritorijas 

racionālai izmantošanai; 

vecināt dabas un kultūras mantojuma, novadam raksturīgās ainavas un 

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; 

līdzsvarot nekustamā īpašuma izmantošanas tiesības un sabiedrības 

vajadzības. 

2.3. Attīstības programmas saistība ar citiem plānošanas dokumentiem 

2.3.1. Starptautiskie un Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķi 

Vides aizsardzības jomā pastāv starptautiskie mērķi, kuri parādās starpvalstu 

konvencijās un Eiropas Savienības direktīvās: Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un 

dabisko dzīvotņu aizsardzību – Bernes konvencija (1979), Konvencija par starptautiskas 

nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi – Ramsāres konvencija (1971), 

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO 

konvencija. (1972), Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija, 

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija, 

Padomes Direktīva 92/43/EEK (Natura 2000) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un 

floras aizsardzību (Biotopu direktīva). 

Natura 2000 ir Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas tiek 

veidots visās ES dalībvalstīs. Natura 2000 teritoriju tīklu veido teritorijas, kas ir 

nozīmīgas ES Biotopu direktīvas I pielikumā norādīto dabisko biotopu aizsardzībai un 

IIpielikumā minēto sugu dzīvotņu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek iekļautas arī īpaši 

aizsargājamās teritorijas putniem, kas ir atbilstošākās putnu direktīvas 79/409/EEK I 

pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam 

pievienojas katra ES dalībvalsts ar savu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu. 

2.3.2. Latvijas vides politikas un normatīvo dokumentu mērķi 

„Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam” nosaka būtiskākās problēmas 

un politikas mērķus nacionālā līmenī. 

Saskaņā ar to Stopiņu novada teritorijas plānojuma vides aizsardzības mērķis ir 

veicināt bioloģisko daudzveidību (dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu 

labvēlīgu aizsardzības statusu), saglabājot vai atjaunojot noteiktiem biotopiem un 

sugām „Labvēlīgu aizsardzības statusu” (saskaņā ar biotopu direktīvas 92/43/EEK 6. 

panta nosacījumiem) Natura 2000 teritoriju kontekstā, ņemot vērā ekonomiskās, 

sociālās, kultūras un reģionālās prasības, kā līdzekli ilgtspējīgas attīstības 



nodrošināšanai - t.i. bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu dabas aizsardzības plānu 

izstrādē, lauksaimniecības attīstību, ainavu saglabāšanas un kopšanas iespējas. 

Lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visas vides ietekmes 

(gaiss, ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas. 

Aizsardzības pasākumi ir jāīsteno ne tikai teritorijās, kurās atrodas biotopi un sugas, 

kuru dēļ noteikta Natura 2000 teritorija, bet gadījumos, ja īpaši aizsargājamās 

teritorijas esošās sugas un biotopus ietekmē kādi ārējie notikumi. Aizsardzības 

pasākumi jārealizē arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām. 

VARAM 2002.gadā apstiprinātā Vides valsts monitoringa programmas ūdeņu 

monitoringa sadaļa attiecībā uz virszemes ūdeņiem ietver vairākas apakšprogrammas: 

virszemes ūdeņu kvalitātes, notekūdeņu emisiju, dzeramā ūdens, peldūdeņu un 

peldvietu ūdens, virszemes ūdeņu hidroloģisko, lauksaimniecības noteču, kā arī jūras, 

piekrastes un pārejas ūdeņu monitoringu. Virszemes ūdeņu monitoringa programma ir 

pamats lielo upju baseinu kvalitātes noteikšanai, bet tās sniegtā informācija ir 

nepietiekama baseinā notiekošo procesu un vielu aprites raksturošanai. 

Teritorijas izmantošanai jānotiek atbilstoši normatīviem aktiem: likumam „Par īpaši 

aizsargājamām dabas teritorijām”, 2010.gada 16.marta Ministru kabineta noteikumiem 

Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas 

noteikumi”, 1999.gada 9.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.83 „Noteikumi par 

dabas parkiem”, dabas aizsardzības plāniem un 2001.gada 30.janvāra Ministru kabineta 

noteikumiem Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas 

noteikumi”. 

Ņemot vērā, ka stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) Stopiņu novada 

Attīstības programmaiir piemērots kā vietējas nozīmes plānošanas dokumentam, kuram 

var būt ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000 

iekļautajām teritorijām.Būtiskākie citi plānošanas dokumenti, ar kuriem saskaņojams šis 

plānošanas dokuments, ir uz Natura 2000 un citu īpaši aizsargājamo teritoriju 

aizsardzību un apsaimniekošanu attiecināmie plānošanas dokumenti – dabas 

aizsardzības plāni un sugu aizsardzības plāni: 

Dabas aizsardzības plāni. Novadā nav aizsargājamo teritoriju, kurām būtu 

izstrādāti dabas aizsardzības plāni un sagatavoti individuālie noteikumi. 

Stopiņu novadā nav arī aizsargājamu dabas teritoriju, uz kurām būtu 

attiecināmas saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem noteiktās 

vispārīgās dabas aizsardzības prasības 1 . 

Sugu un biotopu aizsardzības plāni. Sugu un biotopu aizsardzības plāni tiek 

izstrādāti un apstiprināti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5. 

panta 4. punktu un Vides ministrijas 2007. gada 19. marta rīkojumu Nr. 

142 "Par sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību". No 

šobrīd apstiprinātajiem 13 sugu un biotopu aizsardzības plāniem, tiešā 

veidā uz Stopiņu novadu neviens neattiecas. 

1 2010.gada 16.marta MK noteikumi Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi” 



2.3.3. Citi ar vides aizsardzību saistītie plāni 

2.3.3.1.Upju baseinu apsaimniekošanas plāni 

Stopiņu novada teritorija ietilpst Daugavas upes baseinā un uz teritoriju attiecināms 

Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam. Stopiņu novads 

atrodas trijos izdalītajos upju ūdensobjektos D401 Mīlgrāvis – Jugla 22,42 km², D410 

Mazā Jugla 23,38k m² un D413SP Daugava – 8,04 km². 

2.attēls. Daugavas baseina apgabali (Daugavas upju baseinu apgabalu 

apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam) 

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni izstrādāti saskaņā ar mērķiem, kas 

noteikti Ūdens apsaimniekošanas likumā un ar minēto likumu pārņemtajā Padomes un 

Parlamenta 2000.gada 23.oktobra direktīvā 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas 

Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā. Plānu mērķis ir uzlabot virszemes un 

pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu, kā arī informēt 

sabiedrību par ūdens kvalitāti un interešu grupu iesaistīšanas iespējām ūdens vides 

jautājumu risināšanā. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos atainots 

ūdensobjektu patreizējais stāvoklis, izvirzīti to kvalitātes mērķi un pasākumi mērķu 

sasniegšanai. Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK prasībām, upju baseinu 

apsaimniekošanas plāns izstrādāts sešu gadu periodam no 2010. līdz 2015. gadam. 

Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plāns nosaka šādus mērķus: 

Virszemes ūdeņiem: 

• nepasliktināt virszemes ūdensobjektu stāvokli; 

• censties līdz 2015.gadam sasniegt labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti visos 

virszemes ūdensobjektos; 

• izpildīt aizsargājamām teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos 

normatīvus; 



• samazināt piesārņojumu ar prioritārajam vielām un pakāpeniski novērst īpaši 

bīstamo vielu noplūdi virszemes ūdeņos. 

Pazemes ūdeņiem: 

• nepieļaut pazemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos; 

• censties līdz 2015.gadam sasniegt labu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli 

visos ūdensobjektos; 

• rīkoties tā, lai piesārņojošo vielu koncentrāciju palielināšanās pazemes ūdeņos 

nekļūtu par stabilu tendenci; 

• izpildīt aizsargājamām teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos 

normatīvus; 

• novērst vai samazināt piesārņojuma nonākšanu pazemes ūdeņos. 

Vienlaikus Daugavas upes baseina apsaimniekošanas plāna kā politikas dokumenta 

uzdevums ir iezīmēt prioritātes laikam no 2010. līdz 2015.gadam, lai izpēti, rīcību un 

resursus novirzītu tiem ūdensobjektiem, kuru stāvokli visvairāk nepieciešams uzlabot 

vai nepasliktināt un kuros vissvarīgāk noskaidrot pašreizējā (neapmierinošā) stāvokļa 

cēloņus. 

Ņemot vērā katra ūdensobjekta esošās kvalitātes novērtējumu, objektu ietekmējošās 

slodzes un to iespējamās izmaiņas plāna darbības laikā, katram ūdensobjektam ir 

noteikts vides kvalitātes mērķis, kas tajā ir jāsasniedz. Mērķi var atšķirties atkarībā no 

tā, vai ūdensobjekta pašreizējā kvalitāte ir augsta, laba vai sliktāka par labu, vai 

ūdensobjektā ir īpaši aizsargājamas teritorijas. Daugavas apgabala noteiktie mērķi 

atsevišķiem ūdensobjektiem paredz līdz 2015.gadam sasniegt labu virszemes ūdens 

kvalitāti abos Stopiņu novada teritorijā ietilpstošajos ūdens objektos (D401 Mīlgrāvis- 

Jugla, D413SP Daugava). 

Daugavas upju apsaimniekošanas plāns izvirza konkrētus kvalitātes mērķus un prasības 

virszemes un pazemes ūdens objektiem, kuri atrodas Stopiņu novada teritorijā. Līdz 2015. 

gadam divos novada teritorijā ietilpstošos upju ūdens objektos ir jāsasniedz laba ūdens 

kvalitāte. Lai to realizētu, plāns nosaka virkni rīcību un pasākumu, kuri būtu jāņem vērā, 

izstrādājot un ieviešot Stopiņu novada Attīstības programmu. 



2.3.4. Citi uz teritoriju attiecināmie plānošanas dokumenti 

2.3.4.1.Augstāka līmeņa plānošanas dokumenti 

Par augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem ir uzskatāmi: 

Nacionālais Attīstības plāns 2007 - 2013; 

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas telpiskais plānojums 2005.-2025.gadam; 

Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-2019.gadam. 

Nacionālais Attīstības plāns 2007-2013 nosaka valsts intereses un prasības valsts 

teritorijas izmantošanā un attīstībā. Nacionālais plānojums ir stratēģisks dokuments, kas 

izvirza ne tikai vidēja termiņa mērķus un prioritātes, bet arī nosaka vadlīnijas visu 

līmeņu un nozaru plānošanas dokumentu izstrādei. Atsevišķas lietas, kā starptautiskā 

autoceļa VIA Baltica posms Stopiņu novadā, Automaģistrāles E22 ievads Rīgā, autoceļu 

un dzelzceļu attīstība, jaunas inženierkomunikāciju trašu vietu izvēle, kā arī atkritumu 

poligons “Getliņi”, tiek apskatītas nacionālā līmenī. 

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas telpiskais plānojums 2005.-2025. gadam 

Ar 2007.gada 2.februāra Rīgas reģiona Attīstības padomes lēmumu Nr.9 „Par Rīgas 

plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojumu 2005.-2025.gadam” apstiprināts 

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojums 2005.-2025.gadam (turpmāk 

– plānojums). 

Stopiņu novads atrodas Rīgas plānošanas reģionā un novada attīstība iekļaujas 

kopējās Rīgas reģiona attīstības tendencēs: galvenokārt ekonomiskajā jomā, kā arī 

apdzīvojuma struktūras un iedzīvotāju attīstības procesos. 

Saskaņā ar plānojumu, Stopiņu novads atrodas rietumu – austrumu koridora attīstība 

zonā un līdz ar to novada teritorija, iespējams, tiks saposmota ar lielajām 

automaģistrālēm, kas ietekmēs apdzīvojuma struktūru un tiks apgrūtinātas 

pārvietošanās iespējas. Tāpēc, attīstot reģionālos projektus, ir nepieciešams maksimāli 

ņemt vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības - veidojot no apdzīvotām vietām attālinātus 

maģistrālos transporta koridorus un nodrošinot satiksmes drošību. Stopiņu novads 

kopumā plānojumā perspektīvā iezīmējas Pierīgas areālā kā urbānās attīstības teritorija. 

Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-2019. gadam 

Ar 2008.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.4 ir apstiprināts Rīgas rajona teritorijas plānojums 

2008.-2019.gadam un izdoti saistošie noteikumi Nr.2 „Par Rīgas rajona teritorijas 

plānojuma 2008.-2020.gadam grafisko daļu un teritorijas izmantošanas noteikumiem”. 

Stopiņu novadam būtiski ir Rīgas rajona attīstības mērķi, kas risināmi rajona funkciju 

ietvaros un jautājumos, kas skar arī kaimiņu pašvaldību attīstību: 

izveidot Rīgas rajonu kā harmoniski attīstītu un ekonomiski patstāvīgu 

administratīvu vienību Rīgas reģiona, Latvijas un starptautiskajā pašvaldību 

kopienā; izveidot rajonā kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītības sistēmu; sekmēt 

rajona pieaugušo iedzīvotāju profesionālo, ekonomisko un ekoloģisko 

izglītošanu; pilnveidot sabiedrības morāli un attieksmi pret garīgām vērtībām; 

veicināt dabas vērtību saglabāšanu, videi labvēlīgas sociālās un ekonomiskās 

attīstības politikas ievērošanu un ekonomisko attīstību; 

veicināt rajona īpaši aizsargājamo dabas objektu un kultūrvēsturiskā 

mantojuma saglabāšanu; 

nodrošināt regulārus un kvalitatīvus sabiedriskās satiksmes pakalpojumus; 

veicināt transporta infrastruktūras attīstību rajona teritorijā; 

veicināt inženiertehniskās infrastruktūras attīstību rajonā; 



līdzdarboties kvalitatīvu primārās un sekundārās veselības aprūpes 

pakalpojumu saņemšanas un veselības iestāžu pieejamības nodrošināšanā 

rajona iedzīvotājiem; 

atbalstīt zinātņu ietilpīgu un konkurētspējīgu ražotņu izveidošanu un 

izvietošanu rajonā, kas balstās uz vietējā darbaspēka un izejvielu 

izmantošanu, ekoloģiski tīru tehnoloģiju pielietošanu un vides aizsardzības 

prasību ievērošanu; 

līdzdarboties un piedalīties visu rajona teritoriju aptverošas civilās aizsardzības 

sistēmas izveidošanā, efektīvas operatīvās darbības nodrošināšanā. Rīgas 

rajona pašvaldības kopā ar Rīgas un Jūrmalas pilsētām savā attīstībā ir 

savstarpēji saistītas vienotā saimnieciski ģeogrāfiskā telpā. Rīgas pilsētas 

tuvumā esošās vietējās pašvaldības savā darbībā vēsturiski un ekonomiski 

orientētas uz Rīgu. 

Attīstības programmā ir iestrādāti augstākā līmeņa plānošanas dokumentos konkretizēto 

uzdevumu sasniegšanai nepieciešamie priekšnoteikumi - garantēto labvēlīgo apstākļu 

radīšana, mērķtiecīga zemes lietojuma politika, dabas resursu saglabāšana, vienoti noteikumi 

integrētai novada teritorijai veidošanai. 

2.3.4.2.Nacionālā programma “Kultūra” 

Nacionālā programma attiecībā uz Latvijas tēla veidošanu definē uz teritorijas attīstību 

šādas pamatvērtības: 

lauku apbūve pēc viensētu principa; 

estētiski pievilcīga lauku kultūrvēsturiskā ainava; 

kultūrainavas pamatā laukos muižu tīkls un ar to saistītās baznīcas; 

plašs un daudzveidīgs senas kultūras klātbūtnes pierādījumu spektrs; 

lielāks oriģinālsubstances īpatsvars arhitektūras objektu; 

Latvijas kultūras pieminekļi atspoguļo daudzkultūru sabiedrību; 

arheoloģiskais mantojums. 

Minētā plānošanas dokumenta vadlīnijas un ieteikumi ir ņemti vērā, izstrādājot 

Attīstības programmu un tajā iekļauto Saistošos apbūves noteikumu prasībās. 

Apkopojot, tie ir šādi: 

teritorijas plānojumā ir saglabāts viensētu apbūves princips laukos; 

saglabāti ir visi senie objekti: kapi, muižas, kulta vietas, baznīcas, dzīvojamās 

mājas, dzirnavas, pilskalni utt.; 

plānojuma viens no galvenajiem uzdevumiem ir saglabāt teritorijas 

arhitektonisko tēlu; 

saglabāti visi daudzkultūras sabiedrības senie objekti; 

pilnībā saglabāts arheoloģiskais mantojums. 

2.3.4.3. Mājokļu politikas koncepcija 

Mājokļu politikas pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments laika 

periodam no 2006. – 2020.gadam. Dokuments nosaka mājokļu sektora attīstības 

virzienus, valsts, vietējo pašvaldību un indivīda sadarbības principus, risinot mājokļu 

jautājumus, kā arī iesaistīto pušu lomu un pienākumus mājokļu pieejamības 

veicināšanai. 

Mājokļu attīstības tautsaimnieciskie mērķi ir paaugstināt humanizētas vides īpatsvaru, 

rekonstruējot esošos apbūves kompleksus. Mājokļu attīstības sociālais mērķis ir radīt 



iespēju ikviena cilvēka dalībai sava mājokļa izvēlē un veidošanā, atbilstoši Latvijā 

pastāvošajam dzīves līmenim un mājokļa standartam. 

Mājokļu politikas galvenais mērķis ir, ievērojot mājokļu politikas pamatprincipus, 

nodrošināt pieejama mājokļa izvēles iespējas katram valsts iedzīvotājam. Lai to 

sasniegtu par mājokļu politikas mērķiem noteikti divi primārie uzdevumi: esošo mājokļu 

efektīva izmantošana; un mājokļu sektora attīstības veicināšana. 

Saskaņojot Stopiņu novada Attīstības programmu ar mājokļu politikas pamatnostādnēm tiek 

plānota ēku energoefektivitātes paaugstināšana un kā arī veiktipasākumi ēku tehniskā 

stāvokļa uzlabošanai. 

2.3.4.4. Novadam blakus esošo teritoriju plānošanas dokumenti 

Saskaņā ar Rīgas attīstības plānu 1995.-2005.gadam, Rīgas teritorijas plānojumu 

2006.-2018.gadam, Rīgas pilsētai un Stopiņu novadam ir kopējas plānošanas intereses: 

pilsētas teritorijai apkārt esošās Stopiņu rūpniecības zonas izmantošana, 

attīstība un tās inženiertehniskās apgādes jautājumi; 

Getliņu atkritumu poligona sakārtošana; 

Juglas, A.Deglava un Krustpils ielas turpinājums Stopiņu novada teritorijā; 

Juglas un Krustpils ielas un dzelzceļa satiksmes izkārtojums; 

Dreiliņu teritorijas perspektīvā izmantošana; 

kopējie inženiertehniskās apgādes jautājumi. 

Stopiņu novadam ar kaimiņos esošo Salaspils novadu nav identificētu kopīgu interešu 

teritoriju vai problēmu. Taču Stopiņu novada interesēs ir saskaņot TEC-2 darbību un 

attīstību, jo Stopiņu novads atrodas tiešā uzņēmuma ietekmes zonā. Garkalnes novada 

teritorijas plānojumā kopīgas interešu teritorijas ar Stopiņu novadu nav noteiktas. Ar 

Ropažu pašvaldību kopīga interešu teritorija ir abu novadu pierobežas zona, kur 

attīstoties apbūvei jāattīsta arī pievedceļi, un tie varētu būt arī no kaimiņu pašvaldības. 



3. Plānošanas dokumenta stratēģiskā novērtējuma veikšanai lietoto 

galveno pamatprincipi un metožu apraksts 

Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa uzdevums ir noteikt sagaidāmās 

izmaiņas vidē, kuras var rasties plānošanas dokumenta īstenošanas rezultātā un 

izstrādāt pasākumus negatīvo ietekmju novēršanai vai samazināšanai. 

Iespējamo ietekmju raksturu kopumā var raksturot šādi: 

ietekmes var būt tiešas, netiešas un kumulatīvas; 

tās var izpausties kā dažāda līmeņa ekoloģiskas (no sugas līdz 

ekosistēmai) un sociālas (no indivīda līdz pašvaldībai) problēmas; 

ietekmes var būt mainīgas telpā un laikā; 

ietekmes var būt kā pozitīvas, tā negatīvas. 

Būtiskākie stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma etapi, kādi tika veikti šī 

vides pārskata sagatavošanas gaitā ir parādīti attēlā 4-1. 

Attēls 3-1: Vides pārskata sagatavošanas etapi 

1. Esošās informācijas vākšana un vides indikatoru noteikšana 

2. Informācijas analīze un neskaidro jautājumu identifikācija 

3. 

Iespējamo ietekmju identifikācija ( tiešās, netiešās, kumulatīvās, 

īstermiņa un ilgtermiņa, pozitīvās un negatīvās ietekmes) 

4. 

Iespējamo alternatīvu piedāvājums un to apraksts, ja ir konstatētas 

būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi 

5. Risinājumi būtisko ietekmju uz vidi mazināšanai 

6. Plānošanas dokumenta monitoringa priekšlikumu izstrāde 

Ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes gaitā izmantotas divu veidu metodes. 

Stratēģiskās ietekmes uz vidi vērtējums sagatavots, izvērtējot esošo situāciju 

novadā, vienlaicīgi, lai novērtētu paredzēto pasākumu ieviešanas ietekmi uz vidi, 

pēc iespējas ierosinot nepieciešamās korekcijas. 



Vides pārskats sagatavots, izmantojot: 

publiski pieejamo uz novada teritoriju attiecināmo vides datu un 

informācijas analīze (Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, LR 

Centrālās statistikas pārvaldes dati, PA „Saimnieks” informācija); 

atsevišķu teritoriju apsekošana; 

intervijas - tikšanās ar Stopiņu novada amatpersonām un vides 

aizsardzības institūcijas pārstāvjiem; 

salīdzinošā izvērtēšana, vides problēmu un plānojumā piedāvāto 

risinājumu piemērotākā varianta izvēle, vērtējot ekonomiski 

atbilstošāko. 

sabiedriskā apspriešana nodrošinot iedzīvotāju priekšlikumu ietveršanu 

ziņojuma sadaļās. Atzinumu par vides pārskatā apkopoto informāciju 

sagatavo Vides pārraudzības valsts birojs. 

Vides pārskata izstrādes gaitā izmantota pieejamā informācija, kas apkopota 

dažādos avotos, tai skaitā: 

Stopiņu novada teritorijas plānojums (2009); 

Stopiņu novada teritorijas plānojuma vides pārskats, stratēģiskais 

ietekmes uz vidi novērtējums (2009); 

Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra datu bāzes; 

o „Ezeru pases”, hidroloģija, bioloģija; 

o Virszemes ūdeņu kvalitāte, monitorings, Interaktīvas kartes ar 

monitoringa rezultātiem; 

o Ziņas par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumiem; 

o Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, ziņas par īpaši 

aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem; 

o Īpaši aizsargājamie koki, ziņas par īpaši aizsargājamiem kokiem; 

o Gaisa informatīvā sistēma „Gaiss 2”, Valsts statistikas pārskats 

"Nr.2- GAISS"; 

o Atkritumi (3-A) Informācija par bīstamajiem atkritumiem; 

o Ūdens lietošana un emisijas ūdenī (2-Ūdens),Novadīto 

notekūdeņu apjomi, paliekošais piesārņojums; 

o Ūdens lietošanas atļaujas, Vides pārvalžu izsniegtie nosacījumi 

o 

uzņēmumu darbībai; 

Datu bāze par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām 

vietām. 

Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra rīcībā esošie ziņojumi 

un atskaites, tai skaitā monitoringa ; 

Informācija par A un B kategorijas Integrētā piesārņojuma kontroles 

atļaujām, Vides pārraudzības valsts birojs; 

Dažādu privātu uzņēmumu atskaites par realizētajiem projektiem 

pašvaldības teritorijā; 

Pašvaldības teritorijā darbojošos uzņēmumu monitoringa dati (emisijas 

gaisā, ūdenī, savākto atkritumu apjomi, u.c.). 

4. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās 

institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti 

4.1. Nepieciešamības pamatojums 

Vides pārskata sagatavošanas nepieciešamību nosaka sekojoši ES un nacionālie 

normatīvie akti: 



1) Eiropas Savienībā: 

2) Latvijā: 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001.gada 27. 

jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu; 

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (4.un 5. pants, V 1 .nodaļa); 

2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.157 “Kārtība, kādā 

veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” 

LR likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu’’ nosaka, ka plānošanas 

dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes 

aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000), stratēģiskais ietekmes uz vidi 

novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija. 

Stopiņu novada Attīstības programmas izstrāde uzsākta 2011.gada 16.martā un 

plānošanas dokumenta izstrādes laikā ir saņemts lēmums no Vides Valsts 

dienesta par to, ka Stopiņu novada Attīstības programmas pirmajai redakcijai ir 

nepieciešams piemērot stratēģiskā IVN procedūru. 2011.gada 25.jūlija lēmums Nr 

53. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB – agrāk Ietekmes uz vidi novērtējuma 

(IVN) birojs) pieņēma lēmumu par stratēģiskā IVN procedūras piemērošanu 

Stopiņu novada teritorijas plānojumam. 

Pamatdokuments, kurš tiek sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi 

novērtējuma gaitā ir Vides pārskats. Tas var būt atsevišķa sadaļa stratēģijā, 

plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā uz kuru 

attiecas likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi, vai atsevišķs 

dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā plānošanas dokumenta, kā 

arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas 

dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu. 



4.2. Iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti 

Saskaņā ar likumdošanu, informācija par Vides pārskatu ir: 

ievietota Stopiņu novada tīmekļa vietnēwww.stopini.lv (no 2011.gada 

4.novembra līdz 14.decembrim.); 

Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu un iesniegtajiem 

priekšlikumiem publicēts Stopiņu novada tīmekļa 

vietnēwww.stopini.lv2012.gada 15.janvārī . 

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā kopsavilkums ir publicēts 

Stopiņu novada domes informatīvajā izdevumā „Tēvzemīte” (datums-pēc 

atzinuma saņemšanas no VPVB); 

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā Kopsavilkums ir nosūtīts 

attiecīgajām pārvaldēm, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt 

plānošanas dokumenta īstenošana; 

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā Kopsavilkums ir izvietots 

Stopiņu novada pašvaldības ēkā. 

VPVB norādītās institūcijas 20 dienu laikā pēc šīs Vides pārskata redakcijas 

saņemšanas iesniedz savas atsauksmes un priekšlikumus. Saņemtās atsauksmes 

un priekšlikumi saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību tiek iestrādāti 

Vides pārskata gala redakcijā. 

Vides pārskata sabiedriskā apspriešana notika 2011.gada novembrī organizētās 

apspriedes laikā. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 25 pārstāvji no plāna 

pasūtītāju un izstrādātāju puses un 26 pārstāvji no sabiedrības puses. 

Sabiedrības attieksme pret programmu ir kopumā pozitīva, izņemot 

jautājumus,kas saistīti ar kompostēšanas laukumu SIA „Getliņi -2”. Sabiedriskās 

apspriedes laikā tika uzdoti tikai plānošanas dokumenta saturu precizējoši 

jautājumi un jautājumi par Attīstības programmas saskaņošanas procedūru. Tika 

iesniegtas sešas rakstiskas pretenzijas vai priekšlikumi. Sabiedrisko apspriežu 

pieci protokoli pievienoti atsevišķā sējumā pārskatā kopā ar Attīstības 

programmu. 

Apskats par Stopiņu novada teritorijas plānojuma izstrādes laikā organizētajām 

sanāksmēm un veiktajām sabiedriskajām apspriedēm ir pievienots teritorijas 

plānojuma dokumenta pielikumos. 



5. Esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja 

plānošanas dokuments netiktu īstenots. Plānošanas dokumenta 

īstenošanas ietekmes novērtējums 

5.1. Esošās situācijas apraksts 

5.1.1. Zemes sadalījums pēc lietojuma veidiem 

Stopiņu novada teritorijas kopējā platība ir 5349,9 ha. Saskaņā ar 2007.gada 

21.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 562 noteikto teritorijas 

izmantošanas veidu klasifikāciju, novada teritorija pēc zemes lietojuma veida 

iedalās sekojoši: 

meži aizņem 49,2% (2633 ha) no novada teritorijas; 

lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 27% (1 446,7ha); 

infrastruktūras teritorijas – 5,1% (275,3ha); 

ūdeņi – 1,6% (85,4 ha); 

purvi – 0,2% (11,7 ha). 

Saskaņā ar Stopiņu novada teritorijas plānojumā izdalītajiem zemes lietojuma 

veidiem novada lielāko daļu teritorijas aizņem dabas teritorijas (40%), no tiem 

32% meži, tai skaitā īpaši aizsargājamie meži – aizsargjosla ap Rīgas pilsētu - 

29%. Otrs nozīmīgākais teritorijas izmantošanas veids ir dzīvojamās apbūves 

teritorijas, kas novada teritorijā aizņem 23% platības. Lielāko daļu no dzīvojamās 

apbūves teritorijas veido savrupmāju apbūves teritorijas (17%). Rūpnieciskās 

apbūves teritorijas pēc platības novadā ieņem trešo daļu un sastāda attiecīgi 14% 

no novada teritorijas. No rūpnieciskās apbūves teritorijām ražošanas noliktavu 

saimniecības apbūves teritorijas aizņem 8%, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs. 

Salīdzinoši augsts īpatsvars Stopiņu novadā ir rekultivējamām teritorijām, kuras 

aizņem 5%. Publiskās apbūves teritorijas aizņem 8%. Tehniskās teritorijas, tai 

skaitā maģistrāļu un inženiertehniskās apgādes teritorijas aizņem 5% novada 

teritorijas. 3% aizņem labiekārtotas teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamās 

zemes novadā aizņem 1,7%. 

Pašreizējā zemes izmantošana struktūra novadā detalizēti raksturota Tabulā 5- 

1.Tabulā izmantota Stopiņu novada Attīstības programmā sniegtā informācija, kas 

detalizēta vai papildināta. 



Tabula 5-1. Zemes sadalījums pēc lietošanas grupām Stopiņu novadā 2011.g. 

Teritorijas izmantošanas veids * 

Platība, 

% 

Platība, 

% 

ha 

ha 

Dzīvojamās apbūves teritorijas 1226.48 22.9% 

Savrupmāju apbūves teritorijas 923.33 17.3% 

BIīvas savrupmāju apbūves teritorijas 13.56 0.3% 

Mazstāvu apbūves teritorijas 10.07 0.2% 

Daudzstāvu apbūves teritorijas 61.52 1.1% 

Savrupmāju apbūves teritorijas mežaparkā 218 4.1% 

Publiskās apbūves teritorijas 442.01 8.3% 

Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 68.45 1.3% 

Darījumu iestāžu apbūves teritorijas 8.75 0.2% 

Jauktas darījumu, sabiedrisko objektu, dzīvojamās 364.81 6.8% 

apbūves teritorijas 

Rūpnieciskās apbūves teritorijas 749.16 14.0% 

Ražošanas, komunālās noliktavu saimniecības 404.21 7.6% 

apbūves teritorijas 

Sadzīves atkritumu deponēšanas teritorija 85.23 1.6% 

Rekultivējamās teritorijas (pēc rekultivācijas 259.72 4.9% 

apbūves jauktas teritorijas) 

Tehniskās apbūves teritorijas 289.91 5.4% 

Maģistrāļu teritorijas 272.68 5.1% 

Inženiertehniskās apgādes objektu teritorijas 17.23 0.3% 

Dabas teritorijas 2174.71 40.6% 

Meža teritorijas 197.56 3.7% 

Īpaši aizsargājamo mežu teritorijas - aizsargjosla 1536.62 28.7% 

Rīgu ap 

Lauksaimniecības 

92.7 1.7% 

teritorijas Virszemes ūdeņu 

118.16 2.2% 

teritorijas Dabas pamatnes 

214.97 4.0% 

teritorijas Sakņu dārzu teritorijas 14.7 0.3% 

Labiekārtotas teritorijas 147.02 2.7% 

Labiekārtotu mežaparku teritorijas 121.21 2.3% 

Kapsētas 25.81 0.5% 

Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas 320.61 6.0% 320.61 6.0% 

Kopā 5349.9 100.0 5349.9 100.0 

* Atbilstoši Stopiņu novada teritorijas plānojumā izdalītajiem zemes lietojuma % veidiem % 

5.1.2. Ģeoloģiskā uzbūve un zemes dzīļu resursi 

Stopiņu novads atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenuma DR daļā. 

Zemes virsmas absolūtās atzīmes no 10–15 m v.j.l. Ropažu līdzenums ietver 



bijušo Baltijas ledus ezera un pieledāja sprostezeru klāto teritoriju. Šo baseinu 

nogulumi veido lēzeni viļņoto līdzenuma virsmu, kas lēzeni paaugstinās austrumu 

virzienā no 7-10 m pie Baltezera līdz 60 m Viduslatvijas nolaidenuma tuvumā 

(Inčukalns, Ropaži). Ropažu līdzenumam ir raksturīgi līdz 15-20 m augsti un plaši 

kāpu masīvi, kuri turpinājuši veidoties arī vēl nesenā pagātnē ne tikai Litorīnas 

jūras krasta tuvumā, bet arī Ropažu un Inčukalna apkārtnē. Plašus, lēzenus 

zemes virsmas pazeminājumus aizņem purvu nogulumi. [4] 

Zemkvartāra virsmas reljefs ir līdzens ar retiem 10-15 m dziļiem 

pazeminājumiem rietumos no Inčukalna un Zaķumuižas. Viszemāk tā atrodas 

novada ziemeļrietumu daļā (no 40 līdz 50 m z.j.l.) šaurā joslā gar Rīgavas 

līdzenumu ziemeļos no Ulbrokas. Ulbrokas apkārtnē devona iežu virsma jau 

atrodas ap 5-8 m v.j.l., pakāpeniski paaugstinoties uz austrumiem. [4] 

Pamatiežu virsā atsedzas augšdevona Pļaviņu, Salaspils un Daugavas svītas 

dolomīti un dolomītmerģeļi, kā arī ģipši un māli, bet pašā novada ziemeļu daļā - 

arī augšdevona Amatas svītas smilšakmeņi un aleirolīti. Daugavas svītu veido 

plaisaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi, un tie ir izplatīti tikai pašos 

novada dienvidos, to biezums ir 5-8 m. Salaspils svītas nogulumus veido 

karbonātiski māli un dolomītmerģeļi ar dolomīta starpslāņiem un ģipša 

ieslēgumiem un starpslāņiem, kas lielāko biezumu sasniedz Sauriešu apkārtnē, 

kur atrodas valsts nozīmes ģipša atradne, svītas biezums vidēji ir 12-15 m, un tas 

samazinās uz ziemeļiem.[4] 

Augšdevona nogulumiem ir raksturīgs reģionāls slīpums 1-2 m/km dienvidu - 

dienvidaustrumu virzienā. Amatas svītas nogulumus veido smilšakmeņi ar 

aleirolīta un māla starpkārtām, svītas biezums ir ap 25-30 m. Zem tās ieguļ 

Gaujas svīta, kas noslēdz augšdevona nogulumu slāņkopu. Arī šo svītu veido 

smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpslāņiem, Gaujas svītas biezums ir 

ievērojams un sasniedz 90-100 m. 

Kvartāra nogulumu biezums novada lielākajā daļā ir 15-20 m, palielinoties līdz 

30 m novada ziemeļos, bet samazinās līdz 10m Sauriešu apkārtnē. Ģeoloģiskā 

griezuma galvenā daļa sastāv no dažādgraudainas, pārsvarā smalkgraudainas 

smilts ar aleirīta starpkārtām slāņa pamatnē un grants, oļu piemaisījumu Gaujas 

tuvumā. Šie nogulumi ir uzkrājušies pieledāja sprostezeros un Baltijas ledus 

ezerā, kā arī šajos baseinos ietekošo ledāja kušanas ūdeņu izveidotajās deltās, 

īpaši Gaujas tuvumā. No dziļāk gulošajiem devona iežiem tos atdala tikai dažus 

metrus bieza Latvijas leduslaikmeta morēna. Bieži tā ir stipri izskalota vai pat 

pilnīgi noskalota. Virs smilšainajiem Baltijas ledus ezera nogulumiem uzguļ eolie, 

aluviālie un purvu nogulumi.[4] 

Hidroģeoloģiskie apstākļi novada teritorijā ir vienkārši. Stopiņu novads atrodas 

Baltijas artēziskā baseina centrālajā daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ ap 

950-970 m dziļumā Šajā baseina rajonā raksturīgs izturēts ģeoloģiskais griezums, 

nogulumieži ieguļ monoklināli ar nelielu kritumu dienvidrietumu virzienā. Latvijā 

ūdensapgādes vajadzībām tiek izmantota aktīvās ūdens apmaiņas zona, kuras 

biezums Stopiņu novadā ir 250-260 m un kuru veido kvartāra, augšdevona un 

vidus devona nogulumi. Zonas apakšējā robeža ir vidus devona Narvas 

sprostslānis, kas sastāv no ūdeni vāji caurlaidīgiem iežiem, kuru vidējais biezums 

ir 115 m. Dziļākos slāņos sastopami mineralizēti pazemes ūdeņi, kas netiek 

izmantoti centralizētajā ūdens apgādē. [4] 

Kvartāra ūdens horizonts (Q3-4) ir saistīts ar smilts slāņiem, kuros ir izplatīti 

gruntsūdeņi. Gruntsūdens līmenis, atkarībā no zemes virsmas reljefa ir 2-3 m 

dziļumā no zemes virsmas, maksimāli sasniedzot 6-8 m dziļumu zem kāpām. 

Gruntsūdeņus drenē apkārtnē esošās nelielās upītes, tāpēc to plūsma ir vērsta 

dažādos virzienos. Ūdensapgādē gruntsūdeņus izmanto tikai individuālajā 



ūdensapgādē, kur tie bieži vien ir piesārņoti (piemēram, Getliņos), un gandrīz 

vienmēr ir ar paaugstinātu organisko vielu, slāpekļa savienojumu un dzelzs 

saturu.[4] 

Tieši zem kvartāra nogulumiem ieguļ Pļaviņu - Salaspils ūdens horizonts (D3plslp), 

kura biezums ir 20-30 m. Horizontu veido karbonātiskie ieži - dolomīti, 

dolomītmerģeļi un merģeļi, vietām arī ar ģipša starpkārtiņām. Salaspils svītas 

iežus, kuri satur ievērojamas ģipšu iegulas Sauriešu ģipšakmens atradnes 

teritorijā, pārējā novadā veido plaisaini dolomīti un dolomītmerģeļi 7-14 m 

biezumā. Pļaviņu svītas iežus arī veido plaisains dolomīts un dolomītmerģelis 

vidēji 15 m biezumā. 

Pļaviņu horizonts satur spiedienūdeņus, kuri saistīti ar plaisainajiem 

dolomītiem (10-12 m biezi), bet nereti šī horizonta ūdeņos ir paaugstināts sulfātu 

saturs un cietība (blakus esošajās teritorijās karbonātiskajos iežos konstatēta 

ģipša klātbūtne). Zem karbonātisko iežu slāņiem, 5-35 m no zemes virsmas, ieguļ 

bieza terigēno nogulumu slāņkopa, kas sastāv no Amatas, Gaujas, Burtnieku un 

Arukilas svītu līdzīga sastāva iežiem, kuri veido Arukilas-Amatas ūdens kompleksu 

(D 2-3 ar-am). Šīs svītas, un it īpaši Gaujas un Burtnieku, veido galvenos Rīgas un 

tuvējo pilsētu ūdensapgādē izmantotos ūdens horizontus.[4] 

Zem Pļaviņu horizonta ieguļ augšdevona Amatas ūdens horizonts (D3am), ko 

veido smalkgraudaini, vāji cementēti smilšakmeņi, māli un aleirolīti ar kopējo 

biezumu 25-30 m. Amatas horizonta griezumā dominē smilšakmeņi, tā efektīvais 

biezums visbiežāk ir virs 80%. 

Dziļāk, 50-70 m no zemes virsmas, ieguļ Gaujas ūdens horizonts (D3gj), kura 

kopējais biezums ir Līdz 90-100 m. Horizontu veido vāji un vidēji cementēti 

smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpslāņiem, un smilšakmeņu īpatsvars 

griezumā ir 40-65%. 

Ūdens piesārņošanas pazīmes Ulbrokas centralizētās ūdensapgādes urbumos 

līdz šim nav konstatētas, bet konstatēts dabisks hlorīdu satura pieaugums gan 

Ulbrokas, gan Sauriešu apkārtnē, ko izsauc dziļāko mineralizēto pazemes ūdeņu 

injekcija Gaujas horizontā, tagad sasniedzot vidēji 100-150 mg/l [4]. 

5.1.2.1.Derīgie izrakteņi 

Novads ir samērā bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Nozīmīgākie derīgie 

izrakteņi ir ģipšakmens, smilts un grants, kā arī kūdra. 

Novadā atrodas Sauriešu ģipšakmens atradne, kur sākotnējie krājumi, saskaņā 

ar LVĢMA datiem, bija 11,5 milj. t ģipša. Šobrīd lielākā daļa krājumu ir izmantoti, 

un atlikušais apjoms tiek vērtēts kā 1,2 milj. t. [4] 

Novadā ir vairākas vietas, kur pētīti smilts - grants krājumi, ieguve nelielos 

apjomos. Šobrīd ar šī derīgā izrakteņa ieguvi nodarbojas tikai z/s "Cēderi". Smilts 

- grants iegulas pētītas arī citos iecirkņos, bet tajos esošie krājumi nav akceptēti. 

Novada teritorijā ir piecas kūdras atradnes.Lielākā no tām saistās ar Getliņu 

purvu, kur kopējie kūdras krājumi novērtēti kā 8,91 milj. m 3 , tai skaitā 

rūpnieciski izmantojamie - 5,474 milj. m 3 . Jāatzīmē gan, ka lielākā atradnes daļa 

atrodas Salaspils novada teritorijā. Pārējās četras atradnes, kas ietvertas Kūdras 

fondā, ir nelielas un šobrīd tām nav praktiskas nozīmes. [4] 

Dzeramā ūdens ieguvei centralizētajai ūdens apgādei tiek izmantoti tikai 

pazemes ūdeņi, parasti - Amatas - Gaujas ūdens komplekss, retāk - Daugavas un 

Pļaviņu ūdens horizonti. Saskaņā ar LVĢMC datu bāzi, novadā ir 37 urbumi, kas 

tiek izmantoti ūdensapgādes vajadzībām. Pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumi 



ir aprēķināti Ulbrokas ūdensgūtnei - A kategorijas krājumi 550 m 3 /dnn. 

Decentralizētajai ūdensapgādei tiek izmantoti kā kvartāra ūdens komplekss 

(grodakas un spices), tā arī visi augšminētie artēzisko ūdeņu horizonti kompleksi 

(urbumi). 

Detalizētāks pazemes ūdeņu raksturojums dots 5.3.sadaļā „Esošā vides stāvokļa 

un kvalitātes apraksts”. 

Stopiņu novadā nozīmīgākie derīgie iegūstamie resursi ir ģipšakmens, pazemes ūdens 

un kūdras resursi, kas novada teritorijā ir iegūstami rūpnieciskos apjomos. Pārējo 

derīgo izrakteņu ir salīdzinoši maz. Perspektīvā netiek plānots ierīkot jaunas derīgo 

izrakteņu atradnes, jo ģipšakmens atradnes krājumi ir apgūti. 

5.1.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

Stopiņu novadā nav neviena īpaši aizsargājamā dabas teritorija vai 

mikroliegums. Informācija par izveidotiem mikroliegumiem īpaši aizsargājamām 

sugām un biotopiem var mainīties saskaņā ar 2001.gada 30.janvāra Ministru 

kabineta noteikumu Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un 

apsaimniekošanas noteikumu” 11. un 44.punktu. 

Detalizēti pētījumi par aizsargājamo augu atradnēm novada teritorijā nav 

veikti, bet aizsargājami augi saskaņā ar 2000.gada 14.novembra Ministru 

kabineta noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un 

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, ir pašvaldības 

teritorijā sastopamās meža silpurene (Pulsatilla patens), pļavas silpurene 

(Pulsatilla pratensis), smiltāju esparsete (Onobrychis arenaria), šaurlapu lakacis 

(Pulmonaria angustifolia), zaļziedu plaukšķene (Silene chlorantha). Īpaši 

aizsargājamās kukaiņu, rāpuļu un putnu sugas – lielā krāšņvabole (Chalcophora 

mariana), lielais dižkoksngrauzis (Ergates faber), sila ķirzaka (Lacerta agilis), 

meža balodis (Columba oenas), pupuķis (Upupa epops), ūpis (Bubo bubo) (RD ĪD 

Mežu pārvalde, 2002). 

5.1.4. Īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi 

5.1.4.1.Aizsargājamie koki 

Saskaņā ar Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas Centra vides 

informācijas sistēmas par īpaši aizsargājamiem un retiem kokiem datu bāzē 

iekļauto informāciju, Stopiņu novada teritorijā atrodas astoņi Valsts nozīmes īpaši 

aizsargājamie koki. 

2001.gadā veikta Stopiņu novada pašvaldības teritorijā esošo dižkoku 

apsekošana. Tās rezultātā apkopota informācija par zināmiem 29 dižkokiem, no 

kuriem astoņi ir valsts nozīmes īpaši aizsargājami dižkoki. 

Pārskats par aizsargājamiem kokiem novada teritorijā ir sniegts Tabulā 5-2. 



Tabula 5-2. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki Stopiņu novada teritorijā 

Nr.p.k 

Nosaukums 

Dižkoki 

Latīniskais 

nosaukums 

Apkārtmērs, 

m 

Atrašanās orientieri, 

novietojums 

1. Daktermuižas Tilia 3,97 Upeslejās, 15 m no Juglas 80960050 

liepa cordata L. sanatorijas internātskolas, Mazās 096 

(1,3) Juglas pamatkrasta nogāzes 

pakājē, parkā, kraujā 

2. Seluhinas Quercus 5,40 Līčos, 250m ZZA no bijušās 80960010 

dižozols, Līču robur L. Šeluhina muižas (pārdēvēta par 052 

dižozols (1,3) Jaunmuižu), 25m no Mazās 

Juglas kr. Krasta, nezālienā, palienā, 

atmatā 

3. Kazāru ozols Quercus 4,33 400m R no Sauriešu stacijas, 10m 80960080 

robur L. D no Rīgas Ērgļu dzelzceļa , 059 

(1,2) dārziņu malā, līdzenumā, ceļmalā 

4. Avotiņu liepa Tilia 4,58 3,5km A no Ulbrokas, 30m A no 80960040 

cordata L. (0,8) Avotiņu mājām, nogāzes pakājē, 056 

tīruma malas koku grupā, pie 

viensētas, krūmājā 

5. Sišu osis Fraxinus 4,11 3km A no Ulbrokas, 50m DA no 80960040 

excelsior L. (1,3) Sišu mājām, Iēzenā nogāzē uz 035 

lauka, Līdzenumā atmatā 

6. Stopiņu 1. 

liepa 

Tilia 4,32 Upeslejās, 250 m no bijušās 80960050 

cordata L. 

(0,9) 

Stopiņmuižas, 30m Z no 

Tuberkulozes slimnīcas 

095 

katlumājas, 

Mazās Juglas pamatkrasta kraujā 

7. Kulpju priede Pinus 3,40 200m no Kulpju mājām, vecās 80960010 

sylvestris 

(1,2) 

Lubānas šosejas malā starp 

M.Juglu un Ķivuļurgu, mežmalas 

457 

brikšņos pie bij. Kūtīm, tagad 

kokzāģētavas, Līdzenumā, mežā 

8. pundurozols Quercus 4,33 Līčos, 850m Z no bijušās 80960010 

robur L. Šeluhina muižas ( pārdēvēta par 061 

(1,0) Jaunmuižu), 6m no Mazās Juglas 

kr. krasta, palienā, pļavā 

ID 

Plānošanas dokumentā aplūkotajā teritorijā dižkoki pārsvarā atrodas apdzīvoto vietu, 

mājokļu un ceļu tuvumā. Attiecībā uz cilvēku darbības ietekmi tieši ceļu tuvumā 

augoši koki ir iekļaujami potenciāli vairāk ietekmējamo dižkoku kategorijā. Neviens 

no teritorijā augošajiem dižkokiem neatrodas teritorijās, kurām ir paredzēta zemes 

izmantošanas veidu maiņa, tosneskars kāda cita no plānotajām darbībām. 

5.1.4.2.Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi 

Stopiņu novada teritorijā neatrodas valsts nozīmes aizsargājamie 

dendroloģiskie stādījumi, kā arī vietējas nozīmes dendroloģiskajiem stādījumi. 



5.1.5. Kultūrvēsturiskais mantojums un tā izplatības areāli 

UNESCO Vispārējā deklarācijā uzsvērts, ka kultūras daudzveidība līdzās 

bioloģiskajai daudzveidībai ir cilvēces kopējais mantojums. Savukārt UNESCO 

konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību nosauktas 

galvenās kultūras mantojuma sastāvdaļas: 

pieminekļi - arhitektūras darbi, monumentāli gleznojumi un skulptūras, 

arheoloģiskie elementi vai struktūras, uzraksti, alu mājokļi un pazīmju 

kombinācijas, kurām ir izcila vēstures, mākslas vai zinātnes vērtība; 

ansambļi/celtņu grupas, kam arhitektūras, vienotības vai atrašanās 

vietas dēļ ir izcila vērtība no zinātnes, vēstures vai mākslas viedokļa, 

ievērojamas vietas - cilvēku veidotas vai cilvēka un dabas mijiedarbībā 

veidojušās teritorijas, t.sk. arheoloģiskas nozīmes vietas, kurām piemīt 

izcila vēsturiskā, estētiskā, etnogrāfiskā vai antropoloģiskā vērtība. 

Stopiņu novadā šobrīd nav kultūrvēsturisku objektu, kas būtu iekļauti spēkā 

esošajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kas apstiprināts 

Kultūras ministrijas 1998. gada 29.oktobra rīkojumu Nr. 128. 

Novada teritorijā atrodas arhitektūras un vēstures objekts "Ulbrokas muiža", 

kas celts 18.gs.beigās, kā arī vairākas piemiņas vietas: 

1917. gada septembra kaujās kritušo karavīru kapi un piemineklis pie 

"Tēraudu" mājām; 

1905.gada piemineklis, kas 1962.gadā uzstādīts Ulbrokā; 

piemiņas akmens "Barikāde", kas 1991.gadā uzstādīts Ulbrokā; 

"Baltais krusts" ar piemiņas akmeni 1941.gadā nogalinātajiem, kas 

uzstādīts1991.gadā; 

piemiņas zīme Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem pie Ulbrokas 

vidusskolas; 

piemineklis Zahariusam Stopijam. 



5.2. Esošā vides stāvokļa un kvalitātes apraksts 

Vides kvalitāti novadā ietekmē dažādi cilvēka saimnieciskās darbības veidi – 

lauksaimniecības produkcijas ražošana, sadzīves notekūdeņu novadīšana vidē, 

katlu māju izmeši, dzelzceļu un autotransporta radītais piesārņojums, tranzīta 

uzņēmumu radītais piesārņojums, derīgo izrakteņu ieguve, pārrobežu ūdens un 

gaisa piesārņojums, mežsaimniecība (mežu izciršana), būvniecība, esošās 

atkritumu izgāztuves, rekreācija un tūrisms, kā arī citi apstākļi. 

Novada Attīstības programmā netiek izvirzīti specifiski vides kvalitātes mērķi, 

bet, ņemot vērā valsts vides politikā noteiktos un reģiona plānojuma uzdevumus, 

ir noteiktas reģiona līmeņa prioritātes, t.sk. kvalitatīvas dabiskās vides 

uzturēšana un stiprināšana - kā galvenais pasākums noturīgai reģiona turpmākai 

attīstībai. 

5.2.1. Virszemes ūdens un kvalitāte 

Novada teritorijā plūstošās upes pieder pie jauktā ūdens barošanas tipa, tajā 

ieplūst sniega kušanas ūdeņi, lietus, kā arī dažādās attiecībās notiek pazemes 

ūdeņu atslodze. Klimatiskās atšķirības Stopiņu novada nelielajā teritorijā tādos 

raksturojošos elementos kā vidējie gada nokrišņi, valdošie vēji, ūdensteču 

aizsalšana ir nenozīmīga. Pierīgas teritorijā vidējais nokrišņu daudzums ir 580- 

620 mm gadā, valdošie vēji - DR. 

Novada lielākā ūdenstece - Mazā Juglas upe ar gada noteci 0,25 km 3 , pieder 

pie Daugavas upju baseina apsaimniekošanas apgabala, to raksturo kā vidēji lielu 

potomālo (lēnu) upi, augštecē upes kritums ir ievērojamāks un Mazo Juglu 

apzīmē kā ritrālu, robežiedalījums noteikts vērumā pie Abzes grīvas. Mazās Juglas 

noteci nosaka augšteces nokrišņu apjoms, kam liela ietekme ir uz pavasara 

paliem un vasaras – rudens plūdiem. Vidzemes augstienes dienvidrietumu 

nogāzes upes noteci ietekmē 750-800 mm nokrišņu apjoms. 

Antropogēnie faktori noteces izmaiņām gada griezumā atkarīgi no lauku, mežu 

un purvu esošo meliorāciju sistēmu uzturēšanas, renovācijas vai pretēja procesapurva 

grāvju tamponāžas, lai atjaunotu purvā ūdens līmeni. Mazās Juglas lejtecē 

zināmu iespaidu varētu veidot Dobelnieku HES, kā arī melioratīvo būvju 

nepietiekama apsaimniekošana. Upes krasta struktūras būtiskas izmaiņas tiek 

novērotas pie darbiem upes gultnē, hidrotehniskām būvēm, cauruļvadu 

šķērsojumiem. Izteikti krastu izmaiņu procesi Mazai Juglai nav novēroti. 

Stopiņu novadā ietilpstošo ūdensteču raksturojums sniegts Tabulā Nr. 5-3. 

Tabula 5-3. Stopiņu novada ūdensteces 

Kods Upes tips Nosaukums Garums, 

km 

Sateces baseins, 

km 2 

410 4 Mazā Jugla 119 679 

410 4 Ķivuļurga 16 44.8 

410 4 Dauguļupīte 3 

410 4 Dreiliņupīte 12 

410 4 Nabiņurga 3,5 

410 4 Piķurga 17 36.7 



Novada teritorijā ir Ulbrokas dzirnavezers (platība - 12 ha), Ruņģu ezers (4,1 

ha), mākslīgās ūdenskrātuves bijušo ģipša ieguves karjeru vietā, kuru kopējā 

platība ir 35 ha. 

Novada teritorijā valsts nozīmes melioratīvās notekas ir: Ķivuļurga, Piķurga. 

Virszemes ūdens monitoringa rezultāti Mazās Juglas upē apkopotiTabulā 5-4. 

Tabula 5-4. Ūdens kvalitāte ūdenstecēs Stopiņu novadā 

Mazās 

Juglas 

grīva 

BSP, 

mg/l 

Suspendētās 

vielas, mg/l 

N/NH 4 

P kop , 

mg/l 

N kop , 

mg/l 

O 2 , 

mg/l 

Saprobitātes 

indekss 

1.22 13.0 0.148 0.075 1.51 8.95 1.95 

Pašreiz veiktais monitorings sniedz informāciju tikai daļai no novada teritorijā 

esošām ūdenstecēm. 

Pazemes ūdeņu kvalitāte novada robežās ir loti atšķirīga, ko nosaka 

antropogēnais piesārņojums (CSA poligons "Getliņi", SIA "Ulbroka" cūku 

nobarošanas komplekss u.c.) vai pazemes ūdeņu kvalitātes dabiskās īpatnības 

(Sauriešu apkārtne). 

Parasti gruntsūdeņu mineralizācija svārstās ap 0,2-0,3 g/l un organisko vielu 

saturs ūdeņos nepārsniedz 15 mg/l,izņemot purviem pieguļošās teritorijas. 

Savukārt, teritorijās, kur konstatēta antropogēnā iedarbība, gruntsūdeņu 

mineralizācija var sasniegt, atkarībā no sezonās, pat 5 g/l. Slāpekļa 

koncentrācijas mērāmas 100 mg/l. Šajās teritorijās nav pieļaujama gruntsūdeņu 

izmantošana sadzīves vajadzībām. 

Artēzisko ūdeņu kvalitāte novada robežās ir atšķirīga, bet to nosaka tikai 

dabiskie faktori. Laba ūdens kvalitāte ir Amatas - Gaujas ūdens horizontā, kur 

dominē kalcija - hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņi, kuru mineralizācija nepārsniedz 

0,3-0,5 g/l. Tieši tāpēc šī horizonta ūdeņi galvenokārt tiek izmantoti centralizētās 

ūdensapgādes vajadzībām. Savukārt Sauriešu apkārtnē Salaspils horizonta, kur 

izplatīts ģipsis un to saturošie nogulumi, ūdeņu sastāvs ir krasi atšķirīgs - dominē 

magnija-kalcija sulfātu ūdeņu tips, un to mineralizācija sasniedz 3 g/l. 

5.2.1.1.Ūdenssaimniecības raksturojums 

ES direktīva 2000/60/EC nosaka struktūru Eiropas kopienas rīcībai ūdeņu 

aizsardzības politikā. Šīs politikas mērķis ir nodrošināt integrētu pieeju ūdeņu 

apsaimniekošanā. Šīs prasības attiecas : 

uz ūdens patēriņu, izmantošanu; 

uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu ekosistēmu stāvokli; 

pasākumi un plānošana vērtējama gan no vides aizsardzības, gan 

ekonomiskā viedokļa. 

Ūdens resursu lietošanai nosakāmi maksājumi (piemēram, tarifi, maksa), kas 

pilnībā segtu visus ūdens resursu lietošanas izmaksas. 

Pašvaldība ir atbildīga par sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu 

mājsaimniecībām, gan par dzeramā ūdens apgādi, gan notekūdeņu savākšanu un 

attīrīšanu. Tarifu aprēķinus pašvaldība veic, izmantojot esošās ražošanas 

izmaksas, ievērojot nepieciešamās investīcijas. 



Stopiņu novada ūdenssaimniecību veido šādi elementi: 

centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kuras apsaimnieko 

PA „Saimnieks”; 

pieslēgumi Rīgas pilsētas centralizētai ūdensapgādes sistēmai; 

individuālās ūdenssaimniecības sistēmas. 

PA „Saimnieks” par katru gadu ūdenssaimniecības apsaimniekošanā gūtajiem 

rezultātiem Centrālās statistikas pārvaldei iesniedz formu 2 - ūdens. Tabulā 5-11. 

apkopota informācija par centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas 

pakalpojumiem Stopiņu novadā. 

Tabula 5-5. Ūdenssaimniecības raksturojums Stopiņu novadā. Datu avots: PA 

„Saimnieks”. 

Apdzīvota 

vieta 

Iedzīvotāj 

u skaits 

Ūdensapgādes 

pakalpojumu 

izmanto 

Kanalizācijas 

pakalpojumu 

izmanto 

% 

ūdensapgāde 

% 

kanalizācija 

Ulbroka 2939 2656 2360 90.3 80.2 

Upeslejas 1166 1050 

90.0 

2500 

Saurieši 1598 1207 75.5 

90.4 

Līči 690 508 508 73.6 73.6 

Radiostacija 94 94 - - - 

Cekule 225 210 krājrezervuārs 93.3 - 

Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus izmanto Rumbulas 

iedzīvotāji - 330 cilvēki un neliela daļa Dreiliņu iedzīvotāju – apmēram 370 

cilvēku. 

Pārējie novada iedzīvotāji izmanto individuālas ūdensgūtnes un notekūdeņu 

novadīšanas sistēmas, kā arī krājrezervuārus. Šo izvedamo notekūdeņu 

daudzums, ko apkalpo PA „Saimnieks” 2010.gadā sastāda 2260 m 3 (apmēram - 

1808 cilvēki), iespējami arī citi risinājumi tehniski. 

Mazajā Juglā ir divas notekūdeņu izplūdes (Upeslejas un Līči), kā arī viena 

Piķurgā. Kopējais notekūdeņu daudzums no minētajām attīrīšanas iekārtām ir 

345.4 tūkst. m 3 . 

2010. gadā paliekošais piesārņojums Mazajā Juglā raksturots Tabulā 5-12. 

Tabula 5-6. Novadītais, paliekošais 

piesārņojumsMazajā Juglā Stopiņu novadā teritorijā. 

Datu avots: 2-Ūdens atskaites. 

Rādītājs 

Piesārņojuma slodze 

(tonnas/gadā) 

Suspendētās vielas 12.8 

BSP 10.9 

ĶSP 41.8 

Kopējais fosfors (P kop ) 1.4 

Kopējais slāpeklis (N kop ) 6.6 

Piesārņojošo vielu koncentrācijas un līdz ar to slodzes var atšķirties gan gada, 

gan diennakts griezumā. Analīžu biežums daudzos gadījumos ir nepietiekams. Lai 



nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanu, tiek realizēti projekti 

sistēmu uzlabošanai. 

Ūdens apgādes sistēmas problēma ir Latvijas pazemes ūdeņos paaugstinātais 

dabiskais fons, kas nosaka nepieciešamību veikt ūdens attīrīšanu atbilstoši 

2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta . noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens 

obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa kontroles kārtība”. 

Stopiņu novada teritorijā dažādās vietās izurbtām akām pārsniegumi ir dzelzs 

joni, sulfāti, hlorīdi, mangāns. Ņemot vēra tīklu izbūvi, kura veikta pagājušā 

gadsimta otrajā pusē, ir ievērojami zudumi, tāpēc plānojama kompleksa projektu 

ieviešana ūdens saimniecības infrastruktūrā. 

5.2.1.2.Pazemes ūdeņu kvalitāte un ūdensapgāde 

Gruntsūdeņi ir pirmais pazems ūdeņu horizonts, kurš ir bezspiediena, vai tas ir 

zemāks par slāņa virsmu, izņemot specifiskus kvartāra slāņu iegulu gadījumus. 

Ilggadējais vidējais nokrišņu daudzums, kas caur aerācijas zonu iefiltrējas 

gruntsūdeņos, līdz 341,2 mm gadā, tas atkarīgs no noguluma litoloģiskā sastāva. 

Stopiņu novada teritorijā gruntsūdeņus izmanto individuālo māju ūdensapgādei, 

pietiekams informācijas apkopojums par gruntsūdeņu kvalitātes atbilstību 

dzeramā ūdens kvalitātes nekaitīguma prasībām nav pieejams. 

Artēziskie ūdeņi ir labāk aizsargāti no iespējamā piesārņojuma atšķirībā no 

gruntsūdeņiem. Artēzisko ūdeņu līmeņu svārstības nav izteiktas pa atsevišķiem 

gadiem un sezonām, izņemot saimnieciskām aktivitātēm horizonta dziļumā. 

Intensīvs artēzisko ūdeņu patēriņš veido depresijas piltuvi, kas izplatās pietiekami 

tālu no lielākiem ūdens patērētājiem. 

Novada teritorijā ir 37 artēziskā ūdens ņemšanas vieta, kuru dziļums pārsniedz 

10 m. Ūdens kvalitāte dažādās ūdens ņemšanas vietās ir atšķirīga, bet atbilst 

normatīviem, lai gan ūdensvadu tīkla vecuma un sliktā stāvokļa dēļ attālākajās 

novada vietās patērētājiem pieejamais dzeramais ūdens ir nekvalitatīvs. Patērētā 

ūdens uzskaite visās ūdens ņemšanas vietās notiek pastarpināti, pēc patērētās 

jaudas. Iestādēm un uzņēmumiem piegādātā ūdens uzskaite notiek pēc skaitītāju 

rādījumiem. Iedzīvotāju patēriņu uzskaita proporcionāli, pēc ūdens lietotāju 

skaita, kā arī atsevišķiem patērētājiem uzstādītiem ūdens mērītājiem. Visiem 

ūdensapgādes artēziskajiem urbumiem ir veikts aizsargjoslu aprēķins. Ir 

noteiktas stingrā režīma aizsargjoslas 10 - 50 m rādiusā, kā arī ķīmiskās 

aizsargjoslas 185 - 340 m rādiusā. [4] 

Lai noteiktu patērētajam piegādājamā pazemes ūdens kvalitātes atbilstību 

mikrobioloģisko, fizikālo un ķīmisko kvalitāti raksturojošajām kvalitātes prasībām, 

Veselības inspekcija veic dzeramā ūdens kvalitātes izmeklējumus. Pieejamo 

analīžu rezultāti liecina, ka dzeramā ūdens kvalitāte novadā atbilst noteiktajām 

prasībām (Cilvēku patēriņam paredzētā ūdens direktīva - 98/83/EC; 2003.gada 

29.aprīļa noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes 

prasības, monitoringa un kontroles kārtība"). 

5.2.1.3.Izkliedētā piesārņojuma – lauksaimniecības ietekme uz ūdens 

objektiem 

Lauksaimniecība ir nozīmīgākais izkliedētā (difūzā) piesārņojuma cēlonis. 

Attīstot intensīvākas lauksaimnieciskās ražošanas metodes, pieaug difūzā 

piesārņojuma apjomi, kas var apdraudēt iekšējos ūdeņu kvalitāti teritorijas 

plānojuma apskatītajā teritorijā, kā arī citus iekšzemes ūdeņus un Baltijas jūru. 



Nozīmīgākie difūzā piesārņojuma komponenti ir t.s. biogēnie (barības) 

elementi - slāpekļa un fosfora savienojumi, kuru notece no lauksaimniecības 

zemēm var būtiski ietekmēt virszemes ūdeņu stāvokli apskatāmajā teritorijā un 

nākotnē palielināt ūdensobjektu piesārņošanas risku. Difūzā piesārņojuma noplūdi 

no lauksaimniecības zemēm ietekmē virkne antropogēno faktoru: lauksaimniecībā 

izmantojamo zemju platība, aramzemes platības, mēslošanas veids un 

intstensitāte, mājdzīvnieku blīvums, kā arī dabiskie faktori: augsnes tips, augsnes 

kvalitāte, oglekļa un slāpekļa attiecība augsnē u.c. mazāk nozīmīgi faktori. 

Stopiņu novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemju platības sastāda


bija 31 tūkstotis tonnas, kas ir salīdzinoši ļoti augsts rādītājs. Lielāko daļu 

(98,5%) no gaisā novadītā piesārņojuma veido oglekļa dioksīda emisijas. Oglekļa 

monoksīds (īpatsvars 0,7%), slāpekļa dioksīds (0,3%), cietās daļiņas (0,2%), 

amonjaks (0,1%) un gaistošie organiskie savienojumi (0,1%) sastāda lielāko daļu 

no atlikušajiem 1.5% 

Nozaru griezumā (skatīt Tabulu 5-7.) 2/3 no emisijām veido būvmateriālu 

ražošanas rūpniecības nozares uzņēmumi, kam seko katlu mājas (30%). Emisiju 

apjoms no pārējām nozarēm veido ap 5%, no kurām lielāko apjomu veido ar 

gāzes pārvades infrastruktūras uzturēšanu saistītie zudumi (4,5%). Pārējo nozaru 

– kokapstrādes, metāla konstrukciju ražošanas, elektroenerģijas ražošanas, cūku 

audzēšanas un automobiļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu emisijas ir 

salīdzinoši niecīgas un nepārsniedz 1% no kopējo emisiju apjoma. 

Oglekļa oksīds pārsvarā rodas ķīmiski nepilnīga sadegšanas rezultātā, bet 

cietās daļiņas un putekļi - būvmateriālu ražošanas, katlumāju, kā arī 

kokapstrādes uzņēmumu izmešos. Sēra dioksīda emisijas ieņem arvien mazāku 

apjomu, kas tiek panākts pārejot uz videi draudzīgāku kurināmā veidu – koksni, 

dabas gāzi. Stopiņu novadā piesārņojošo vielu emisijas gaisā salīdzinot ar 

apkārtējām pašvaldībām ir daudz lielākas, kas saistīts ar būvmateriālu ražošanas 

uzņēmumu darbību novada teritorijā. 

Atsevišķu piesārņojošo vielu izmešu atmosfērā raksturojošie rādītāji Stopiņu 

novadā ir apkopoti Tabulā 5-13. 

Tabula 5-7. Piesārņojošo vielu emisijas gaisā Stopiņu novada teritorijā 2010. 

gadā. Datu avots: Valsts statistikas pārskats „2-Gaiss”. 

Piesārņojošā viela 

Emisiju apjoms, 

t/g 

Amonjaks 29.4 

Benzīns 0.2 

Butāns 0.3 

Cietās izkliedētās daļiņas 62.7 

Dzelzs oksīds (mīnijs) 0.14 

Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) 30.8 

Hroma (VI) savienojumi, pārrēķinot uz hroma 

trioksīdu 

0.0002 

Mangāns un tā savienojumi, pārrēķinot uz mangānu 0.022 

Metāns 0.74 

Oglekļa dioksīds 30437 

Oglekļa oksīds 229.3 

Petroleja 0.127 

Piesātinātie ogļūdeņraži ar C12-C19 (šķīdinātāji) 0.0004 

PM10[i] 8.81 

Propāns 0.23 

Sēra dioksīds 0.54 

Sērūdeņradis 0.43 

Slāpekļa dioksīds 88.4 

Slāpekļa oksīdi (NOx) 15.5 

Toluols 0.053 

KOPĀ 30905 



Gaistošos organiskos savienojumus novada emitē vairāki uzņēmumi – degvielas 

uzpildes stacijas, gāzes pārvades infrastruktūras objekti. 

Tabula 5-8. Piesārņojošo vielu emisijas gaisā no 

emisiju avotiem Stopiņu novada teritorijā 2010. gadā. 

Datu avots: Valsts statistikas pārskats „2-Gaiss”. 

Emisiju 

Nozare, NACE kods 

apjoms, 

t/g 

0123 - Cūku audzēšana 53.9 

2010 - Koka zāģēšana, ēvelēšana un 

impregnēšana 

1.29 

2051 - Pārējo koka izstrādājumu ražošana 9.61 

2662 - Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu 

ražošana 

18837 

2663 - Gatavo betona maisījumu ražošana 0.53 

2666 - Pārējo izstrādājumu ražošana no betona, 

ģipša un cementa 

634.8 

2811 - Metāla konstrukciju un konstrukciju 

sastāvdaļu ražošana 

0.36 

4011 - Elektroenerģijas ražošana 228.46 

4022 - Gāzes sadale pa gāzes vadiem 1408.12 

4030 - Tvaika un karstā ūdens piegāde 9730.2 

5050 - Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība 0.61 

Kopā 30905 

Mobilo avotu izmešuapjomu nav iespējams novērtēt skaitliski, jo nav pieejami 

dati. Taču, ņemot vērā, ka uz novadu šķērsojošiem Valsts nozīmes autoceļiem 

Rīga-Daugavpils A6, Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers - Saulkalne) ir ļoti intensīva 

transporta plūsma, ir pamats uzskatīt, ka autotransporta radīto izmešu ietekme 

uz šiem autoceļiem pieguļošajām nav maznozīmīga. 

5.2.3. Atkritumu apsaimniekošana 

Saskaņā ar Likuma „Par pašvaldībām” prasībām atkritumu savākšanu un 

apglabāšanu nodrošina novada pašvaldība. 

Stopiņu novadā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimnieko PA „Saimnieks”. 

Atkritumu savākšanu no daudzdzīvokļu mājām veic SIA „VEOLIA”. Iedzīvotāju 

skaits daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 4800. Izvesto sadzīves atkritumu 

daudzums – 9600 m 3 ./gadā, bioloģiskie atkritumi - 95 m 3 /gadā. Individuālo māju 

īpašnieki par atkritumu izvešanu slēdz līgumus ar SIA „L&T”. 

Sadzīves atkritumi no novada teritorijas tiek izvesti uz atkritumu poligonu 

„Getliņi”. Poligons izveidots un darbojas jau kopš septiņdesmito gadu sākuma. 

Līdz 2001.gadam tur deponēti aptuveni 30 miljoni m 3 atkritumu. Šobrīd atkritumu 

izgāztuvi apsaimnieko b/o SIA “Getliņi EKO”, kas īsteno “Getliņu projektu” ar 

mērķi likvidēt turpmākā vides piesārņojuma cēloņus un modernizēt izgāztuvi līdz 

tā atbilstu starptautiski atzītiem atkritumu poligona standartiem. Projekta 

realizācijas rezultātā samazināsies atmosfēras piesārņojums, virszemes un 

pazemes ūdeņu piesārņojums, tiks uzlabota atkritumu pieņemšanas sistēma, 



kontrole, šķirošanas un deponēšanas tehnoloģija, kā arī izgāztuves ārējais 

izskats. Metāns no izgāztuves tiek savākts un izmantots kā enerģijas avots. 

Kritušo dzīvnieku savākšanu un utilizāciju novada teritorijā veic sertificēts 

uzņēmums SIA „Renete”. 

Novadā nav paredzēts izvietot bīstamo atkritumu pārstrādes un/vai glabāšanas 

būves. Bīstamo atkritumu savākšanu paredzēts organizēt likumdošanā noteiktajā 

kārtībā. 

5.2.4. Troksnis 

Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgākajiem faktoriem, kas cilvēkam izraisa 

nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Īpaši transporta radītais 

troksnis būtiski palielina trokšņu līmeni transporta maģistrāļu un mezglu tuvumā. 

Stopiņu novadā trokšņa problēma ir saistāma ar transporta infrastruktūru, 

galvenokārt, - Valsts 1.šķiras autoceļu A6 Rīga-Daugavpils un Rīgas apvedceļu 

(Baltezers - Saulkalne), kā arī 2.šķiras autoceļiem P4 Rīga-Lubāna un P5 Ulbroka 

- Koknese, kuri šķērso novada teritoriju. Uz minētajiem autoceļiemir liela 

transporta līdzekļu plūsma (īpaši A6 Rīga-Daugavpils un A4 Baltezers - Saulkalne) 

un var radīt paaugstinātu trokšņa līmeni ceļiem pieguļošajās teritorijās. 

Saskaņā ar 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.597 „Vides 

trokšņa novērtēšanas kārtība”, autoceļiem ar satiksmes intensitāti virs 3 

miljoniem automobiļu gadā ir nepieciešams veikt trokšņa līmeņa novērtēšanu un 

kartēšanu. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Latvijas Autoceļu direkcijas datiem satiksmes 

intensitāte autoceļu A6 Rīga - Daugavpils posmā Stopiņu novada teritorijā ir vidēji 

1500-2000 automobiļi stundā, jeb 13-17 miljoni automobiļu gadā. Posmā A4 

Baltezers -Saulkalne automobiļu intensitāte ir vidēji 500 automobiļi stundā jeb 4 

miljoni automobiļu gadā. 

Izstrādājot detālplānojumu teritorijās, kuras atrodas blakus autoceļiem A4, A6 

nepieciešams veikt trokšņa līmeņa novērtēšanu un plānot teritoriju attīstību tā, lai 

dzīvojamo vai darījumu iestāžu teritorijās trokšņa līmenis nepārsniegtu 

pieļaujamās normas. 

Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka trokšņa robežlielumus pie kuriem 

nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret trokšņa ietekmi. Trokšņa 

kartēšana ļaus noteikt zonas, kurās trokšņa līmenis pārsniedz maksimāli 

pieļaujamās robežvērtības. 

SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Rīgas domes Mājokļu un 

Vides departamenta pasūtījuma ir veikusi trokšņu līmeņa novērtējuma analīzi un 

izstrādājusi stratēģiskās kartes Rīgas aglomerācijas zonai, kurā iekļauta arī 

Stopiņu novada teritorija, izņemot Cekuli. Rīgas aglomerācijas zonai izveidotas 

vairākas trokšņu stratēģiskās kartes: 

kopējo trokšņu avotu radītā trokšņa zonējums; 

sliežu ceļu transportlīdzekļu kustības radītā trokšņa zonējums; 

autotransporta kustības radītā trokšņa zonējums; 

rūpniecības avotu darbības radītā trokšņa zonējums; 

gaisa satiksmes radītā trokšņa zonējums. 

Par katru no trokšņa avotu kategorijām ir izveidotas trokšņa rādītāja L 

robežlielumu pārsnieguma zonas dienas, vakara un nakts situācijām. 



Attēls 1. Kopējo trokšņu avotu radītās dienas trokšņa rādītāja Ldiena 

robežlielumu pārsniegumu zonas Stopiņu novada teritorijā. Avots: Rīgas Domes 

Mājokļu un vides departaments/SIA Estonian Latvian and Lithuanian 

Environment 

1.attēlā redzama trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu karte, kurā 

attēlotas teritorijas Stopiņu novadā, kurās ir paaugstināts trokšņa līmenis dienas 

laikā. Kartē redzams, ka Stopiņu novadā teritorijas ar paaugstinātu trokšņa līmeni 

primāri saistāmas ar transporta infrastruktūru. Proti, paaugstināta trokšņa zonas 

ir izdalītas gar dzelzeļa līniju Rīga - Krustpils, A6 šoseju Rīga - Daugavpils, 

autoceļu P5 Ulbroka - Koknese (faktiski visā posmā no Dreiliņiem līdz 

Sauriešiem), autoceļu P4 Rīga - Lubāna posmā gar Dzidriņām un Līčiem, kā arī 

Dreiliņos gar Lubānas ielas transporta mezglu. Kartē redzams, ka Dreiliņos kopējo 

trokšņa fonu ietekmē arī citi avoti. Kā redzams, minētajās teritorijās trokšņa 

rādītāja L diena robežlieluma pārsniegums var sasniegt 15-20 decibelus (dB A). 

2.attēlā ir sniegts pārskats par kopējā trokšņa līmeņa robežlieluma L nakts 

pārsniegumu, t.i. kartē ir attēlotas tās teritorijas, kurās trokšņa līmeņa 

robežlielums tiek pārsniegts nakts laikā. Situācija kopumā ir līdzīga dienas 

trokšņa līmeņa pārsnieguma kartē attēlotajai, taču nakts laikā trokšņa līmeņa 

robežlieluma L nakts pārsnieguma ietekmētās teritorijas ir lielākas. Kartē 

redzams, ka teritorijas, kurās ir augsts nakts trokšņa līemeņa robežlieluma 

pārsniegums ir Gaisma, Rumbula, Dreiliņi gar Lubānas ielas transporta mezglu, 

Institūta iela posmā no Ulbrokas ciemata robežas līdz Sauriešiem, Dzidriņu 

ciemats zonā gar šoseju P4, Līču ciemats zonā gar šoseju P4. Papildus šīm 

teritorijām kā būtisks nakts trokšņa līmeņa avots jāatzīmē TEC-2. Kartē redzams, 

ka nakts laikā trokšņa līmenis tiek pārsniegts Saulīšu ciematā, un privātmājām, 

kuras izvietotas TEC-2 tiešā tuvumā. Nakts laikā trokšņa līmenis tiek pārsniegts 



teritorijās, kurās dienas trokšņa līmeņa robežlielums netiek pārsniegts, vai 

pārsniegums ir neliels, proti, Upesleju ciemats, kuru ietekmē autotransporta 

troksnis no Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne). Minētajās teritorijās 

trokšņa L nakts robežlieluma pārsniegums var sasniegt 20-25 decibelus (dB A). 

Kopumā jāatzīmē, ka saskaņā ar trokšņu karti (2.attēlā) nakts trokšņa līmeņa 

robežslieksnis Stopiņu novada teritorijā tiek pārsniegts praktiski visās 

apdzīvotajās vietās. 

Attēls 2. Kopējo trokšņu avotu radītās nakts trokšņa rādītāja Lnakts 

robežlielumu pārsniegumu zonas Stopiņu novada teritorijā. Avots: Rīgas 

Domes Mājokļu un vides departaments/SIA Estonian Latvian and Lithuanian 

Environment 

Ņemot vērā Stopiņu novada izvietojumu un vēsturiski izveidojušos samērā 

augsto rūpniecības uzņēmumu skaitu un rūpniecības teritoriju īpatsvaru, 3. un 

4.attēlā sniegts pārskats par rūpniecības objektu radīto dienas un nakts trokšņa 

līmeņa robežlieluma pārsniegumu. Tomēr, kā redzams 3.attēlā, rūpniecības 

objektu trokšņa līmenis ir nenozīmīgs. Neliels dienas trokšņa robežlieluma 

pārsniegums ir atzīmēts nelielā teritorijā gar TEC-2 un Knauf ražotni Sauriešos. 

Abi trokšņa avoti ir lokāli. 



Attēls 3. Rūpniecības avotu darbības radītās dienas trokšņa rādītāja Ldiena 

robežlielumu pārsniegumu zonas Stopiņu novada teritorijā. Avots: Rīgas 

Domes Mājokļu un vides departaments/SIA Estonian Latvian and 

Lithuanian Environment 

Būtiskāka rūpniecisko objektu radītā trokšņa ietekme ir nakts laikā. 4.attēlā ir 

redzams nakts trokšņa robežlieluma pārsniegšanas izplatība. Kā redzams kartē, 

samērā būtisks trokšņa avots nakts laikā ir TEC-2. TEC-2 trokšņa L nakts 

pārsniegums ietekmē Saulīšu ciematu, īpaši TEC-2 tuvāk esošo daļu, privātmājas 

Betona ielas pusē, kā arī Vālodzes ciemata daļu, kas atrodas tuvāk TEC-2. Šajās 

teritorijās nakts trokšņa līmeņa robežlielums var tikt pārsniegts līdz 10-15 

decibeliem (dB A). Knauf rūpnīcas (Sauriešos) radītais nakts trokšņa robežlieluma 

pārsniegums ir telpiski ierobežots gar Zaļo ielu un nebūtu uzskatāms kā nozīmīgs 

trokšņa avots. Kā trešo zonu, kurā rūpnieciskie avoti pārsniedz nakts trokšņa 

robežlielumu ir Rumbula, kuru ietekmē Getliņi-2 darbība. Trokšņa līmeņa L nakts 

robežlieluma pārsniegums šajā teritorijā tiek vērtēts 5-10 dBA, kas tomēr ir 

mazāks nekā transporta radītais trokšņa līmeņa robežlieluma pārsniegums. 



Attēls 4. Rūpniecības avotu darbības radītās dienas trokšņa rādītāja 

L diena robežlielumu pārsniegumu zonas Stopiņu novada teritorijā. 

Avots: Rīgas Domes Mājokļu un vides departaments/SIA Estonian 

Latvian and Lithuanian Environment 

Troksnis Stopiņu novadā ir būtisks vides aspekts, jo īpaši transporta radītais 

troksnis. Attīstības plānošana dokumentā ir paredzēts, lai iespējamie trokšņa 

avoti – rūpniecības zonas tiktu nodalītas no publiskās apbūves un darījumu 

teritoriju zonām. Teritorijas detālplānojumos pieceļu areālu apbūves attīstību būtu 

nepieciešamas plānot tādā attālumā no autoceļiem, kas neprasa papildus 

speciālus tehniskus risinājumus tās aizsardzībai pret auto transporta radīto 

troksni. Nepieciešamības gadījumā nepieciešams paredzēt speciālus pasākumus 

esošās apbūves aizsardzībai no trokšņa. Nepieciešams detalizēti izvērtēt esošās 

trokšņa ietekmētās dzīvojamās zonas un ieplānot pasākumus trokšņa 

samazināšanai šajās teritorijās. 



5.2.5. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas 

Pēc LVMĢC rīcībā esošajiem datiem par attīstībai nelabvēlīgām teritorijām, t.i. 

potenciāli piesārņotām un piesārņotam vietām, Stopiņu novada teritorijā ir 

noteiktas deviņas potenciāli piesārņotās teritorijas. Visas potenciāli piesārņotās 

vietas ir iekļautas otrajā kategorijā- potenciāli piesārņota vieta. Kopsavilkums par 

attīstībai nelabvēlīgo vietu izvērtējumu ir dots Tabulā 5-9. 

Tabula 5-9: Kopsavilkums par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām 

Stopiņu novadā 

# 

Reģistrācijas 

numurs 

Kategorija 

Nosaukums, 

adrese 

1. 80968/4307 2 SIA ”SKS 

Baltija”, Granīta 

iela 26, kadastra 

nr. 

80960070093 

2. 80968/4253 2 SIA „VAE” Rīga, 

Granīta iela 15a, 

kadastra Nr. 

80960070197 

80960070119 

3. 80968/4237 2 SIA „Ulbroka” 

cūku komplekss, 

Acones iela 10, 

Stopiņu pagasts, 

kadastra Nr.: 

80960040053 

80960010464 

80960040124 

80960010130 

80960030084 

4. 80968/1727 2 Zemessardzes 

19.bataljons,Sto 

piņu pag., 

Aizsardzības 

ministrijas 

valdījuma 

objekts, Jugla 1 

Platība 

(ha) 

42ha 

NACE kods, apraksts 

2430 – Krāsu, pernicu 

u.tml. pārklājumu, 

tipogrāfijas krāsu un 

mastikas ražošana,. 

Iemesls iekļaušanai 

reģistrā: B kategorijas 

piesārņojošās darbības 

uzņēmums. 

2811 - Metāla konstrukciju 

un konstrukciju sastāvdaļu 

ražošana (iekārtas dzelzs, 

tērauda vai citu materiālu 

rūpnieciskai apstrādei ar 

ražošanas platību 1000 m 2 

un vairāk). Iemesls 

iekļaušanai reģistrā: B 

kategorijas piesārņojošās 

darbības uzņēmums. 

0123 - Cūku audzēšana. 

Ferma intensīvai cūku 

audzēšanai, kurā audzē 

vairāk nekā 2000 gaļas 

cūku, ar svaru virs 30 kg, 

un vairāk nekā 750 

sivēnmāšu. Iemesls 

iekļaušanai reģistrā: A 

kategorijas piesārņojošās 

darbības uzņēmums. Vides 

riski: 100 m attālumā 

Piķurgas upe. 

7511 - Vispārīgā valsts 

dienestu darbība. Iemesls 

iekļaušanai reģistrā: bijušās 

PSRS armijas radio 

izlūkošanas daļa, degvielas 

bāze: 10x20 m 3 mucas 

zemē; 3 lieli garāžu boksi, 3 

garāžas. Objekta īpašnieks: 



Aizsardzības ministrija. 

Tuvumā dzīvojamās mājas 


neievērošana. Objekta 

apsaimniekotājs: SIA 

„Getliņi-Eko”. 

Pēc mēroga un piesārņojuma rakstura nozīmīgākās potenciāli piesārņotās 

vietās novada teritorijā ir vairākas. Par šīm teritorijām ir sniegts detalizētāks 

raksturojums: 

Atkritumu poligons "Getliņi"; 

Agrākā munīcijas noliktavu teritorija "Cekule”; 

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas komplekss; 

SIA „Sprādziens" apsaimniekojamā teritorija. 

5.2.5.1.Atkritumu poligons „Getliņi EKO” 

Atkritumu poligona „Getliņi EKO” teritorija atrodas bijušajā smilšu – grants 

karjerā Getliņu purva malā.Izgāztuve tika ierīkota, neveicot nekādus vides 

aizsardzības pasākumus, poligona kopējā platība ir 87 ha un vecā izgāztuve 

aizņem 36 ha. 

Poligonam piegulošā teritorijā atrodas privātmājas un mazdārziņi, kuru apgāde 

ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni no vietējiem ūdens avotiem nav iespējama. 

1996.gadā Pasaules Bankas atbalstītais atkritumu poligona sanācijas un 

rekonstrukcijas projekts paredzēja veikt izpēti un realizācijas darbus. Projekta 

ietvaros tika izpildīti projektā paredzētie darbi: 

rekultivēts vecais atkritumu kalns; 

veidotas jaunas, prasībām atbilstošas „šūnas” atkritumu glabāšanai; 

teritorijā izveidotas gāzes savākšanas sistēmas; 

izbūvēts energobloks, lai no iegūtās gāzes ražotu elektroenerģiju. 

Atkritumu poligonā no 1997.līdz 2010.gadam pieņemti 13miljoni kubikmetri 

atkritumu, vidēji gadā pieņemot 1 miljonu kubikmetru. Atkritumu poligona 

darbība nodrošināja iespēju Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā rekultivēt 

prasībām neatbilstošas izgāztuves. Tam ir liela nozīme siltumnīcefektu izraisošo 

gāzu emisiju samazinājumā, dodot ieguldījumu globālās sasilšanas efekta 

mazināšanā un Kioto protokola saistību izpildē. 

Gruntsūdeņu, artēzisko ūdeņu un virszemes noteces piesārņojums turpina 

apdraudēt piegulošās teritorijas, tāpēc veikti pasākumi, lai samazinātu vidē 

nonākušo piesārņojumu. Virszemes notece no atklātam meliorācijas sistēmām, 

infiltrāts no vecās izgāztuves un „šūnām” veido vienotu sistēmu, kuru kontrolē 

monitorings ar paraugu noņemšanas vietām meliorācijas grāvī un lejpus ieplūdes 

Daugavā. Šajā sistēmā ietilpst infiltrāta attīrīšanas iekārtas-SBR reaktors ar 

uzkrāšanas un pēcnostādinšanas dīķiem, kuros mēneša laikā attīrīts infiltrāts 

6000-8000 kubikmetri, gadā 92,5 tūkstoši kubikmetru. Monitoringa rezultāti, 

raksturojot piesārņojumu virszemes notecei, apkopoti Tabulā 5-10. 



Tabula 5-10. Virszemes ūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi” 

apkārtnē. Datu avots: SIA Getliņi-Eko 

Datums 

Suspendētās 

vielas 

mg/l 

BSP 5 

mg/l 

ĶSP/ 

mg/l 

N kop 

mg/l 

P kop 

mg/l 

20.01.2010. 19 - 1700 120 2.5 

18.02.2010. 24 200 1700 88 1.9 

18.03.2010. 11 - 1500 96 0.8 

14.04.2010. 4.8 - 1000 53 0.8 

19.05.2010. 12 40 1200 44 3.2 

15.07.2010. 13 - 1500 72 4 

17.08.2010. 66 216 1900 57 6.3 

27.09.2010. 34 - 1650 87 5.8 

19.10.2010. 18 - 1610 80 4.5 

24.11.2010. 60 100 1660 63 2.3 

Otru monitoringa daļu veido gruntsūdeņu piesārņojuma uzraudzība. 

Gruntsūdeņu piesārņojums veidojas no infiltrāta, kuru nesavāc organizēta 

infiltrāta sistēma. Kvartāra gruntsūdeņu kontrole veikta sešos urbumos, 

informācijas apkopojums Tabulā 5-11. 

Tabula 5-11. Gruntsūdens monitoringa rezultāti atkritumu poligona „Getliņi Eko” 

apkārtnē 2010. gadā. Datu avots:SIA Getliņi-Eko 

Parametrs 

Urbuma Nr.* 

1. 73. 74. 61. 

Mērķis Robeža 

ĶSP, mg/l 1900 200 1000 210 40 300 

N kop, mg/l 760 48 730 24 3 50 

Fenolu indekss 23 5 23 21 0.5 50 

Naftas produkti 68


* Attēls 5. Gruntsūdens piesārņojums atkritumu poligona „Getliņi” teritorijā un apkārtnē (2006.g.) un 

novērojumu urbumu izvietojums. Avots: SIA „Geo Consultants” 

Monitoringa rezultātos redzams, ka virszemes ūdeņi atkritumu poligona 

apkārtnē ir piesārņoti. Visintensīvākais piesārņojums ir veco kalnu ietverošajos 

apvedgrāvjos. Izplūdē uz Daugavu virszemes ūdeņu piesārņojums 10-15 reizes 

pārsniedz fona vērtības, bet kopumā ir relatīvi zemas un nepārsniedz A 

kategorijas atļaujā noteiktās robežvērtības, izņemot hromu un svinu, kuru 

koncentrācijas ir nedaudz paaugstinātas, bet nepārsniedz dzeramajā ūdenī 

pieļaujamās vērtības. Kopumā vērojama tendence piesārņojuma intensitātei 

samazināties, lai gan deponēto atkritumu daudzums nepārtraukti pieaug (Geo 

Consultants, 2009). 

Gruntsūdeņu piesārņojums, kas poligona apkārtnē ir izveidojies jau 

septiņdesmitajos gados, turpina pārvietoties līdz ar gruntsūdens plūsmu uz 

dienvidiem - dienvidrietumiem, Daugavas virzienā. Pēdējo septiņu gadu laikā 

piesārņojuma areāla frontālā dala ir pietuvojusies Daugavai par 100 m, un pašlaik 

atrodas 200-250 m no upes. Piesārņojuma areāla kodolā piesārņojošo vielu 

koncentrācijas samazinājusies, bet vērtējot vairāku gadu griezumā, šī 

samazināšanās nav pastāvīga. Ņemot vērā ievērojamo vēsturisko gruntsūdens 

piesārņojumu, jāpaiet vēl daudziem gadiem, lai pašlaik realizētie vides 

uzlabošanas un aizsardzības pasākumi ietekmētu gruntsūdens kvalitāti. Artēziskie 

ūdeņi (Pļaviņu ūdens horizonts) lejpus poligona ir viegli piesārņoti, un vērojama 

piesārņojuma intensitātes lēna paaugstināšanās, kas liecina par piesārņoto 

gruntsūdeņu pārteci Pļaviņu ūdens horizontā (Stopiņu novada teritorijas 

plānojuma vides pārskats, 2009). 



Attēls 5. Gruntsūdens piesārņojums atkritumu poligona „Getliņi” 

teritorijā un apkārtnē (2006.g.) un novērojumu urbumu izvietojums. 

Avots: SIA „Geo Consultants” (2009) 



5.2.5.2.SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas komplekss 

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksa teritorija šobrīd ir sakopta, 

pievadceļi un laukumi noasfaltēti un izveidotas slēgtās hermētiskas šķidro 

kūtsmēslu tvertnes un gruntsūdeņu piesārņošanās šobrīd nenorisinās.. 

Tomēr līdz šo pasākumu veikšanai teritorijā ir izveidojies gruntsūdeņu 

vēsturiskais piesārņojums. Tvertņu tuvumā ierīkoti 2 monitoringa urbumi, bet 

viens - pie degvielas uzpildes stacijas cisternas. Pirmajā urbumā piesārņojuma 

līmenis ir zems, un tikai kopējais slāpekļa saturs un ĶSP pārsniedz A kategorijas 

robežvērtības , bet 2.urbumā visu analizēto komponentu koncentrācija pārsniedz 

B robežvērtību (skatīt Tabulu 5-13), tātad gruntsūdeņi ir piesārņoti. Naftas 

produktu saturs 3.urbumā pie DUS ir niecīgs un nepārsniedz piesārņojuma 

robežu. [4] 

Tabula 5-13. Gruntsūdens monitoringa rezultāti SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas 

kompleksam pieguļošajā teritorijā. Datu avots: SIA „Geo Consultants” (2009) 

Parametrs 

Mērvienība 

Robežlielums 

Urbuma Nr. 

A B C 1 2 3 

ĶSP mg/l 40 150 300 64 165 - 

Hlorīdi mg/l 50 100 1000 42 240 - 

Sausne mg/l 500 900 3000 470 1220 - 

Pkop. mg/l - - - 0.07 0.14 - 

Nkop. mg/l 3 15 50 7.9 21.4 - 

Naftas produkti mg/l - 0.2 1 - - 0.06 

5.2.5.3.Agrākā munīcijas noliktavu teritorija „Cekule” 

Teritorija kā militāra noliktava izmantota no pagājušā gadsimta divdesmitajiem 

gadiem. Munīcijas noliktavas vairākkārt tikušas spridzinātas, kas izraisījis plašu 

teritorijas piesārņojumu ar lādiņu šķembām un nesprāgušām dažāda veida 

munīcijas vienībām. Teritorijā saimniekojušas Latvijas, Krievijas, Vācijas un PSRS 

armijas. 2004.gadā SIA „Venteko” veica piesārņojuma izpēti noliktavu teritorijā, 

kuras kopplatība ir 240 ha. 

Cekules munīcijas noliktavu teritorijas vidējais piesārņojums ir loti liels - 

aptuveni 25 dažādu metāla un sprādzienbīstamu priekšmetu uz 1 m 2 grunts. Pēc 

provizoriskiem aprēķiniem, kurus veicis SIA „Venteko”, lai pilnībā attīrītu šo 

teritoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ir jāpārbauda (tai skaitā 

jāpārvieto) 4,8 miljoni m 3 grunts masas. 

Deviņpadsmitā gadsimta divdesmitajos gados Cekulē tika ierīkotas Latvijas 

Republikas armijas munīcijas noliktavas un strēlnieku ieroču remonta cehs. 

Teritorijā tika glabāta strēlnieku munīcija un ieroči. 1940.gadā noliktavas 

pārņēma PSRS Sarkanā armija, kas šo teritoriju turpināja izmantot līdz Otrā 

pasaules kara sākumam, kad armijas noliktavas nonāca vācu armijas rīcībā. Jau 

kara laikā PSRS Sarkanās armijas partizāni pret šo vācu munīcijas noliktavu 

kompleksu veica diversijas aktu, uzspridzinot vairākas noliktavas, kā rezultātā pa 

visu teritoriju tika izmētāts liels munīcijas vienību skaits. 



Attēls 6. Piesārņotās teritorijas – munīcijas noliktavas „Cekule” atrašanās vieta. 


Attēls 7. Piesārņotās teritorijas – munīcijas noliktavas „Cekule” atrašanās vieta. 


Pēc Otrā pasaules kara Cekules noliktavas atkal turpināja izmantot PSRS 

armija. 1993.gada beigās un 1994.gada sākumā, kad PSRS armijas daļas izgāja 

no Latvijas, šī teritorija kopā ar nelielu lietderīgas munīcijas daudzumu nonāca 

Latvijas Republikas Aizsardzības spēku pārziņā. Jau 1994.gadā NBS speciālisti 



Cekules noliktavu teritorijā no zemes virsmas savāca un pārvietotas uz Kadagu 

aptuveni 18 000 munīcijas vienības, kā arī sadedzināja 3 tonnas pulvera. 

No 2000.gada Cekules munīcijas noliktavu teritorijā regulāri un sistemātiski 

attīrīšanas un munīcijas iznīcināšanas darbi nav veikti. Patreizējais teritorijas 

kopskats un tās ēku kompleksa stāvoklis attēlots situācijas plānā 7. attēlā. 

5.2.5.4.SIA „Sprādziens” apsaimniekojamā teritorija 

SIA „Sprādziens” īpašumā esošās noliktavas sprāgstvielu uzglabāšanai 

uzbūvētas un tiek ekspluatētas kopš 1987.gada. SIA "Sprādziens", noliktava ir 

klasificējama kā paaugstinātas bīstamības objekts un uz to attiecas 2005.gada 

19.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 532 ”Noteikumi par rūpniecisko avāriju 

riska novērtēšanas kartību un riska samazināšanas pasākumiem” ietvertās 

prasības, kā arī Civilās aizsardzības likumā noteiktie aprobežojumi un prasības. 

SIA „Sprādziens” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā objektā ir izveidojis un 

nodrošina atbilstošu drošības sistēmu un civilās aizsardzības sistēmu, ir 

izstrādājis Drošības pārskatu un veic visus tajā noteiktos tehnoloģiskos un 

organizatoriskos pasākumus rūpniecisko avāriju riska novēršanai vai 

samazināšanai.Uzņēmums ir izstrādājis Riska samazināšanas pasākumu plānu, ir 

izbūvēts aizsardzības valnis, lai samazinātu pārspiediena iedarbības izplatību. 

Noliktavas tuvumā neatrodas jutīgas teritorijas vai objekti.Tuvākās viensētas 

atrodas aptuveni 500m attālumā, savukārt Sauriešu ciemats aptuveni 1,5 km 

attālumā. Tādējādi objekta darbība un apsaimniekošana pilnībā atbilst 

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 

Izvērtējot rūpniecisko avāriju riska situāciju, konstatēts, ka noliktavas 

izvietojums nerada paaugstinātu risku iedzīvotājiem, pie nosacījuma, ka netiek 

būtiski palielināts sprāgstošo materiālu apjoms un pārspiediena izplatības zonā 

netiek pieļauta ar pastāvīgu cilvēka uzturēšanos saistītu jaunu objektu 

izvietošana. 

Kaut arī neviena no potenciāli piesārņotajām teritorijām būtiskus draudus videi patreiz 

nerada, pašvaldībai jārod iespēja izvērtēt šo vietu izpētes finansēšanu un, ja 

nepieciešams, veikt sanāciju no pašvaldības rīcībā esošajiem dabas resursu nodokļa 

ieņēmumiem. Ja minētie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu piesārņoto un potenciāli 

piesārņoto vietu apzināšanas izdevumus, pašvaldība var vērsties pēc papildus 

finansējuma atbildīgajās iestādēs, kas administrē dažādu fondu, gan Eiropas, gan citu 

līdzekļus (Vides aizsardzības fonds; Vides investīciju fonds, Vides aizsardzības un 

reģionālās attīstības ministrija u.c.). 



5.2.6. Applūstošās teritorijas 

Latvijā plūdu apdraudētas teritorijas pēc to izcelsmes iedalāmas divās grupās: 

dabiskās (ar plūdu vai jūras uzplūdu) apdraudētās teritorijas, kuras tiek 

appludinātas dabas apstākļu ietekmes rezultātā; 

mākslīgās - cilvēku radītās (antropogēni izraisītās) appludinātās vai 

appludinājuma ietekmētās teritorijas. 

Dabiskās plūdu apdraudētās teritorijas ir raksturīgas Latvijas līdzenumiem: 

palieņu teritorijām, upes vai ezera ielejas daļām, kuras applūst palu vai plūdu 

laikā. Otrs teritorijas veids ir jūras uzplūdu apdraudētas teritorijas, kur stipru vēju 

laikā notiek jūras ūdeņu ieplūšana upju ietekās un piejūras ezeros, un ar to 

saistīta applūšana. Jūras uzplūdu rezultātā paaugstinās ūdens līmeņi upju grīvās 

un to lejtecēs. Pie izteiktākajām jūras uzplūdu teritorijām pieder Ventas, Lielupes, 

Daugavas, Gaujas un Salacas upju grīvas un to lejteces. Jūras uzplūdu rezultātā 

paaugstinās ūdens līmeņi arī daudzos lagūnu tipa ezeros un ar tiem hidrogrāfiski 

saistītajos ezeros, piemēram, Babītes, Kaņiera, Baltezera, Ķīšezera u.c. Līdzīgi, 

ezeriem, piegulošās platības arī ir pakļautas plūdu riskam. Starp 16 Latvijas 

lielākajiem ezeriem ar virsmas laukumu >1000 ha, kas var radīt plūdu 

apdraudējumu ir Ķīšezers. Ņemot vērā Stopiņu novada novietojumu, daļa novada 

teritorijas – Mazās Juglas paliene un ieteka Juglas ezerā ir pakļauta applūšanas 

riskam. Antropogēnu faktoru izraisīta plūdu iespējamība novada teritorijā ir 

uzskatāma par mazvarbūtīgu. 

Plūdu veidi novada teritorijā, kas raksturojas ar augstāku varbūtību ir: 

sniega kušana un pavasara pali. Plūdu apmērus pamatā nosaka gaisa 

temperatūras paaugstināšanās dinamika un sniega daudzums upes 

baseinā; 

jūras vētru uzplūdi Daugavas grīvā un Ķīšezerā, Juglas ezerā, ko izraisa 

zema atmosfēras spiediena apgabals virs Baltijas jūras un vējš ar ātrumu 

virs 20 metriem sekundē; 

ledus sastrēgumi un ledus iešana upēs, kas var izpausties sevišķi smagi, 

ļoti strauji paaugstinoties gaisa temperatūrai siltums, kā rezultātā spēji 

ceļas ūdens līmenis upē un atrauj ledu no krastiem. 

Saskaņā ar 2007.gada 23.oktobrī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes 

Direktīva 2007/60/EK „Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību” (turpmāk – 

Direktīva 2007/60/EK), kas uzdod veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu visā 

valsts teritorijā, un noteikt plūdu apdraudētās teritorijas. Saskaņā ar Direktīvu 

2007/60/EK izstrādātais „Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā 

programma 2008.-2015.gadam”, Latvijā noteikti šādi plūdu scenāriji: 

maz iespējami plūdi; 

vidēji iespējamie plūdi; 

bieži iespējamie plūdi. 

Stopiņu novada teritoriju šķērso Mazā Juglas upe, kuras augštece atrodas 

teritorijā ar gada nokrišņu summu līdz 750 mm, bet lejtecē tie ir zemāki – 

apmēram 580-620 mm gadā. 

Nav pietiekamu novērojumu, lai precizētu pavasara palu un vasaras-rudens 

plūdu robežas. Jūras uzplūdi ietekmē Ķīšezera ūdens līmeņa svārstības, kas 

pārsniedz 1 m līmeni. Lai noteiktu jūras uzplūdu ietekmi uz Mazās Juglas lejteci 

un grīvu, nav pietiekamu mērījumu. 

Parasti applūduma riski vērojami ir potomālo upju posmos, par tādu 

uzskatāma Mazā Jugla no Abzes. Nesakārtotas melioratīvās sistēmas veicina 



teritorijas applūšanu. Jāatzīmē, ka būtiska nozīme ir mazās Juglas poldera, kura 

platība ir 143 km 2 , rekonstrukcijai, kā arī nepieciešami papildus mērījumi un 

izpēte. Pašreiz pieejamā informācija norāda uz vidēji iespējamiem plūdu 

draudiem Mazajai Juglai piegulošajās teritorijās. 

5.2.7. Bioloģiskā daudzveidība un tās aizsardzība 

Bioloģisko daudzveidību Stopiņu novadā nosaka gan ģeogrāfiskais novietojums 

un cilvēku saimnieciskā darbība, gan dažādie dabas apstākļi. Mežos, mitrājos, 

dabiskajās un pusdabiskajās pļavās, upju krastmalās un var atrast dabas 

vērtības- Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus.Bioloģisko 

daudzveidību reģionā tāpat kā citur pasaulē apdraud gan globālie procesi - 

klimata izmaiņas, gan saimnieciskā darbība. 

Viena no nozīmīgākajām ekosistēmām ir meži, kas aizņem nedaudz mazāk 

nekā pusi novada teritorijas. Daļa novada teritorijā esošie meži iekļauti Rīgas 

pilsētas aizsargjoslā un tajos ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. 

Meži ir ļoti nozīmīgi reto un aizsargājamo augu sugu saglabāšanā, jo tikai 

aptuveni pusei no visām mežos sastopamām īpaši aizsargājamām sugām 

aizsardzību ir iespējams nodrošināt arī ārpus mežiem, bet pārējās sugas var augt 

tikai mežos, retos gadījumos arī biotopos, kas saistīti ar mežiem. Negatīvu 

ietekmi uz meža bioloģisko daudzveidību atstāj vides mozaīkveida ainavas 

izzušana, kā arī šobrīd reģionā vērojamā mežu intensīvā izmantošana, jo īpaši 

privātajos mežos. 

Novada teritorijas, kurās sastopama augstākā bioloģiskā daudzveidība ir zālāji. 

Ilgstošas apsaimniekošanas rezultātā zālāji ir izveidojušies par sarežģītām 

ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Pļavas un ganības ir daudzveidīgas 

pēc izvietojuma reljefā, augsnēm, mitruma un citiem faktoriem. Šo daudzo 

faktoru mijiedarbības rezultātā ir izveidojušies dažādi biotopi, kurus apdzīvo 

daudzveidīgas augu sabiedrības, ar kurām, savukārt, saistīts liels skaits kukaiņu, 

putnu un citu dzīvnieku sugu. Sevišķi liela floras un faunas daudzveidība ir zālāju 

un apkārtējo biotopu kontaktjoslās. 

Latvijā no 2000. līdz 2002.gadam ir veikts projekts „Pļavu inventarizācija 

Latvijā”. Projekta mērķis bija izveidot bioloģiski vērtīgo pļavu datubāzi un 

izstrādāt pļavu aizsardzības koncepciju. Pļavas botāniskā vērtība noteikta pēc 

pļavas augu sabiedrības struktūras, kā arī pēc neielabotu pļavu indikatorsugu 

klātbūtnes. 

Analizējot inventarizācijas rezultātus, tiek izstrādāti pļavu apsaimniekošanas 

un aizsardzības ieteikumi valsts un reģionālajām vides institūcijām. Tāpat 

sagatavotas rekomendācijas zemes īpašniekiem par pļavu apsaimniekošanu, 

saglabājot dabas vērtības. Sagatavotā informācija un ieteikumi palīdz izveidot 

pļavu aizsardzības un piemērotas apsaimniekošanas sistēmu valstī. Saskaņā ar 

inventarizācijas rezultātiem, Stopiņu novada teritorijā atrodas vairākas bioloģiski 

vērtīgās pļavas ar kopplatību vairāku hektāru platībā. 

Īpaša vērtība ar savu specifisko augu un dzīvnieku valsti ir purvu 

ekosistēmām, kurām ir ārkārtīgi būtiska nozīme klimata un ūdens režīma 

uzturēšanā gan lokālā, gan reģionālā mērogā. Svarīgs aspekts ir apstāklī, ka 

daudzviet Eiropā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās visvairāk skārusi tieši 

mitrāju un purvu ekosistēmas - tie iznīcināti piekrastes attīstības un upju 

inženierdarbību rezultātā. Purvos ir bagāta augu un dzīvnieku valsts, sastop 



daudzas retas augu un dzīvnieku sugas, kā arī Eiropas un Latvijas nozīmes 

biotopus. Novadā Getliņu purvā ir bagāta augu valsts. 

Bez aizsargājamām augu sugām jāatzīmē invazīvās sugas, kuras straujas 

vairošanās rezultātā izspiež no augtenēm vietējās sugas. Radot nozīmīgu 

bioloģisku piesārņojumu, tās apdraud dabiskās ekosistēmās atsevišķu 

aizsargājamo sugu saglabāšanos. Kā piemēri minami melnais plūškoks un 

Sosnovska latvānis. Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā atzīts, ka 

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) ir ļoti ekspansīva suga, kura var 

ieviesties un saglabāties ne tikai nezālienēs un ceļmalās, bet arī dabīgās augu 

sabiedrībās. Latvāņa izplatība novadā nebūtu vērtējama kā ļoti būtiska problēma, 

taču atsevišķās vietās ir sastopami šīs sugas izplatības areāli nelielās platībās. 

Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, novada teritorijā latvāņa 

izplatības areāls ir uzmērīts 5,5ha platībā. Uzmērītie ar latvāni invadēto teritoriju 

dati iekļauti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Invazīvo augu 

sugu izplatības datu bāzē. 

Novadā, teritorijas kuras visvairāk apdraud invazīvie augi, ir autoceļiem blakus 

esošās teritorijas, jo šajās vietās ir salīdzinoši maza vietējo sugu konkurence. 

Konkrētas informācijas par invazīvo augu izplatību novada teritorijā nav. 



5.3. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiek īstenots 

Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018.gadam neparedz alternatīvu 

rīcību scenārijus vai variantus. Salīdzinājumu iespējams veikt ar tā saukto „nulles 

alternatīvu”, izvērtējot situāciju, kurā plānošanas dokuments netiek realizēts 

vispār. 

Attīstības programma ir teritorijas plānošanas procesa sastāvdaļa, kas 

izstrādāta vidējam termiņam no 2012. līdz 2018. gadam. Programma nosaka 

Stopiņu novada attīstību vidējā termiņā, iezīmē galvenos ilgtermiņa attīstības 

virzienus, kā arī atspoguļo pašvaldības turpmāko izaugsmi un tās ietekmi uz 

apkārtējo teritoriju attīstību. Attīstības programmā definēta Stopiņu novada 

attīstības vīzija, stratēģiskie mērķi un tam atbilstošas ilgtermiņa un vidēja 

termiņa attīstības prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi ņemot vērā integrētās 

pieejas telpisko, tematisko un laika dimensiju. Definējot misiju un vīziju, tiek 

noteikti galvenie pašvaldības darbības vērtības, mērķi, virzieni un konkrēti 

uzdevumi turpmākajam plānošanas periodam. 

Īstenojot „nulles alternatīvu”, ja Stopiņu novada Attīstības programma netiktu 

izstrādāta un īstenota, novada attīstība notiktu haotiskāk, svarīgu lēmumu 

pieņemšana tiktu balstīta uz subjektīviem pamatiem, kā arī daudz sarežģītāk būtu 

plānot pašvaldības budžetu, būtiski, ka ilgtspējīga budžeta plānošana būtu 

apgrūtināta. Ņemot vērā, ka teritorijas attīstības plānošana tiek veikta saskaņā ar 

virkni principiem, kas nosaka nepieciešamību teritorijas plānošanā iesaistīt 

sabiedrību un nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, tas 

varētu radītu pamatu šaubām par pašvaldības lēmumiem. 

Neīstenojot Stopiņu novada Attīstības programmu, netiktu ņemti vērā arī 

attīstības plānošanas mērķi un uzdevumi, kuri noteikti augstāka līmeņa 

plānošanas dokumentos, Nacionālā Attīstības plāna, Rīgas pilsētas un Rīgas 

plānošanas reģiona teritorijas plānojuma mērķos. 

Rīgas rajona plānojumā identificētas galvenās problēmas, kas rastos ja netiktu 

īstenoti rajona un zemāka līmeņa (novadu, pilsētu) plānojumus. Ņemot vērā, ka 

apdzīvojuma struktūra attīstās straujāk, pat stihiski, apsteidzot atbilstošas 

infrastruktūras būvniecības tempus, tiek apbūvētas perspektīvo trašu 

novietojumam piemērotas teritorijas. Ja netiek izstrādāts jauns rajona plānojums, 

izplešoties apdzīvotām vietām, kļūst neiespējama jaunu nacionālas nozīmes 

autoceļu un dzelzceļa trašu nospraušana un savlaicīga rezervēšana, piemēram, 

VIA Baltica; RAIL Baltica; loka ap Rīgu pilnveidošana; II loka ap Rīgu izveide u.c. 

Rīgas pilsētai un aglomerācijai svarīgi jautājumi. Līdzīgi, iepriekšējā plānojumā 

nodefinētie mērķi un uzdevumi var zaudēt aktualitāti un radīt nepamatotus 

apgrūtinājumus novada iedzīvotājiem. 



6. Vides stāvoklis teritorijās, kuras plānošanas dokumenta 

īstenošana var būtiski ietekmēt 

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no 

novērtējumā izmantoto datu kvalitātes. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma 

procesā ir apkopojami, analizējami un izvērtējami visi dati un informācija, kas ir 

pieejama novērtējuma veikšanas brīdī. 

Apskatot vides stāvokli teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var 

būtiski ietekmēt, jāuzsver šādivides aizsardzības aspekti: 

vides stāvoklis novada teritorijā un aizsargājamās dabas teritorijās; 

virszemes ūdeņu kvalitāte plānošanas teritorijā; 

jautājumi, kas saistīti ar īpaši aizsargājamiem dabas pieminekļiem - 

aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi, īpaši aizsargājamie koki, 

ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, vietējas nozīmes 

mikroliegumi. 

Kopsavilkums par būtiskākajām vides problēmām novada teritorijā, kuru 

plānošanas dokuments var ietekmēt: 

vēsturiskais piesārņojums: novada teritorijā atrodas divas piesārņotas 

vietas un septiņas potenciāli piesārņotas vietas, kas aizņem nozīmīgu 

platību. Nozīmīgs gruntsūdeņu piesārņojums ir atkritumu poligona 

„Getliņi Eko” ietekmes zonā. 

vēsturiski izveidojusies apbūve: rūpniecības teritorijas/tehniskās 

apbūves zonas daudzviet izvietojas cieši blakus dzīvojamām zonām, 

trūkst piesārņojuma buferzonas; 

transporta radītais trokšņa un gaisa piesārņojums gar auto ceļiem 

novada teritorijā, nav izstrādāti trokšņu kompensācijas pasākumi. 

Novada izvietojums Rīgas pilsētas aglomerācijā un pieaugoša transporta 

satiksmes intensitāte liecina par problēmas aktualitāti plānošanas 

perioda laikā; 

pieejamie monitoringa dati liecina, ka kopumā virszemes ūdens 

kvalitāte novada teritorijā nav slikta, paaugstinātais biogēno vielu, īpaši 

slāpekļa saturs virszemes ūdeņos negatīvi ietekmē bioloģiskās 

daudzveidības saglabāšanos. Jāatzīmē notekūdeņu savākšanas un 

attīrīšanas jautājuma aktualitāte individuālo dārzkopības kooperatīvu 

teritorijās, īpaši Mazās Juglas palienē; 

teritorijā ir vērojamas ainavas telpiskās struktūras izmaiņas, ko nosaka 

pēdējos desmit gados notikušās zemes apsaimniekošanas veida un 

formas izmaiņas. Piemēram, agrāk apsaimniekoto upju piekrastes pļavu 

aizaugšana ar krūmājiem veicina bioloģiskās daudzveidības 

samazināšanos; 

drauds novada ūdeņu kvalitātes saglabāšanai ir neattīrītu vai daļēji 

attīrītu notekūdeņu, īpaši no rūpniecības zonas uzņēmumiem, 

novadīšana ūdenstecēs; 

trūkst izveidotas dabas takas kultūras un vides objektu apskatei, 

rekreācijas vietas pie ūdens, netiek izmantots zaļās zonas un parku 

rekreācijas potenciāls, piemēram, Ulbrokas muižas parks; 

vāji attīstīta vides infrastruktūra, īpaši ūdenssaimniecība. Attīstības 

programmas izstrādes gaitā iedzīvotāji ir izteikuši sūdzības par dzeramā 

ūdens kvalitāti , kas ir nesakārtotas infrastruktūras jautājums; 

zems novada iedzīvotāju vides apziņas un izglītības līmenis, par ko 

liecina, piemēram, stihisko atkritumu izgāztuvju veidošanās mežos 

novada teritorijā. 



7. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas 

Plānošanas dokumentā vides problēmām veltīta būtiska ievērība. Izskatīti vides 

aspekti par tām teritorijām, kas jāsaglabā esošajā stāvoklī, kā arī par 

nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, vietās, kur tiek plānota apbūve vai 

vietās, kur jau norisinās piesārņojumu radošās antropogēnās aktivitātes. 

Turpmāk izskatītas vides kvalitātes iespējamās pazemināšanās problēmas un to 

ietekme. 

7.1. Vides kvalitātes iespējamās izmaiņas 

Attīstības programmā identificēti esošie un potenciālie vides kvalitātes 

pazemināšanās iemesli, un tie sagrupējami šādi: 

1) esošie iemesli: 

- novada teritorijā esošās infrastruktūra, kas ietver visa veida rūpniecības un 

sabiedrisko pakalpojumu sektoru, dzīvojamo apbūvi, atkritumu poligonu "Getliņi", 

ceļu tīklu u.c.; 

- vēsturiskais piesārņojums, kas saistās galvenokārt ar trim objektiem - bijušo 

munīcijas noliktavu Cekulē, bijušo sadzīves atkritumu izgāztuvi, tagad atkritumu 

poligonu "Getliņi" un SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksu; 

2) potenciāli iespējamie iemesli: 

- esošo vai jaunbūvējamo objektu darbība, ja netiek nodrošinātas vides 

aizsardzības prasības: notekūdeņu savākšana un attīrīšana, atkritumu savākšana, 

dūmgāžu attīrīšana un smaku samazināšana, trokšņa un putekļu samazināšanas 

pasākumi; 

- iespējamie negadījumi un avārijas, kas var radīt vides piesārņojumu: 

pārtraukumi notekūdeņu vai gaisa attīrīšanas iekārtu darbībā, bīstamo vielu 

noplūde avāriju rezultātā uz ceļiem, sprādzieni u.c. 



7.2. Sabiedrības veselība 

Stopiņu novada teritorija, raugoties no vides aspektiem, ir sarežģīta, jo jau 

vēsturiski novada teritorijā ir veidojušās dažādas ražošanas un rūpniecības 

teritorijas, kuras mijas ar dzīvojamām teritorijām, kā arī armijas un degradētās 

teritorijas. Teritoriju šķērso vairāki autoceļi un dzelzceļa līnijas, kuras potenciāli 

pazemina dzīves kvalitāti un ir nozīmīgs piesārņojuma avots (bīstamo vielu 

noplūde avāriju rezultātā), kā arī trokšņa un putekļu avots. 

Plānošanas dokumentā kā potenciālie draudi, kas var radīt vides stāvokļa 

pasliktināšanos, ir identificēti: 

• nepietiekama notekūdeņu attīrīšana; 

• nepietiekama dūmgāzu attīrīšana; 

• iespējamais atkritumu pieaugums mājsaimniecībā un komercdarbībā; 

• atkritumu poligons "Getliņi". 

Pēc būtības, visi šie draudi ir aktuāli novada teritorijā, bet to ietekmi ir 

iespējams mazināt, īstenojot noteiktus pasākumus: 

1) nodrošinot notekūdeņu attīrīšanu kā no ražošanas, tā dzīvojamās 

apbūves teritorijām; 

2) nodrošinot dūmgāžu attīrīšanu; 

3) nodrošinot saražoto atkritumu savlaicīgu savākšanu; 

4) veicot infiltrāta savākšanu un attīrīšanu atkritumu poligonā "Getliņi"; 

5) nodrošinot monitoringa pasākumus minētajām aktivitātēm. 

Raugoties no ietekmes uz sabiedrības veselību viedokļa, jāuzsver, ka Stopiņu 

novadā ir vairākas aktuālas problēmas: 

- smaku problēma: SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksā, SIA "Getliņi-2" 

kompostēšanas laukumā, par ko ir saņemtas sūdzības no apkārtējo māju 

iedzīvotājiem; 

- sprādzienbīstamības problēma - SIA "Sprādziens" sprāgstvielu noliktavas 

teritorijā; 

- bijušo munīcijas glabāšanas noliktavu teritorija Cekulē, kur gruntī joprojām ir 

liels daudzums sprādzienbīstamu vai potenciāli sprādzienbīstamu priekšmetu. 

Stopiņu novadā dzeramā ūdens nodrošināšanai tiek ekspluatētas vairākas 

ūdens apgādes sistēmas. Ūdens kvalitāte saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem 

kopumā atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs 

(Fe(II)) saturu. Atbilstoši Attīstības programmā plānotajam, paredzēta 

ūdensapgādes sistēmu uzlabošana. 

Plānošanas dokumentā nav paredzēta jaunu publisko peldvietu ierīkošana. 

Publisko peldvietu plānošana tiek paredzēta detālplānojuma līmenī saskaņā ar 

normatīvo aktu prasībām. Plānojot publisko peldvietu ierīkošanu, jāizvērtē 

ūdensobjektu ūdens kvalitātes atbilstība prasībām, ezeru ziedēšana un iespējamā 

zilaļģu klātbūtne. Šāda veida informācija par ūdensobjektiem nav pieejama. 



8. Plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas 

būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums 

Stopiņu novada galvenie attīstības virzieni līdz 2018.gadam balstās uz darba 

grupu un aptaujas anketās izteiktiem apkopotajiem viedokļiem. Attīstības virzieni 

nodrošina stratēģisko ilgtermiņa prioritāšu un mērķu sasniegšanu Stopiņu 

novadā. Septiņu gadu periodam noteikti divi galvenie attīstības virzieni Stopiņu 

novadā: 

I kvalitatīvi sakārtota infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai un 

dzīves telpas kvalitātes nodrošināšanai. 

II multifunkcionāls pakalpojumu, izglītības un kultūras centrs nodrošina 

pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. 

Lai veicinātu Stopiņu novada attīstību, uzlabojot dzīves un darba kvalitāti 

vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus 

un uzņēmējus, nepieciešams izpildīt priekšnoteikumus, kuru radīšana ir ietverta 

stratēģiskajos novada attīstības mērķos un prioritātēs. 

Stratēģiskie mērķi nodrošina un veicina novada integrētu un ilgtspējīgu 

attīstību. 

Lai sasniegtu novada attīstības vīziju, 

balstīti uz četriem virzieniem: 

cilvēkresursu pilnveidošanās; 

kvalitatīva dzīves telpa; 

kvalitatīva pārvalde; 

uzņēmējdarbības izaugsme. 

noteikti četri stratēģiskie mērķi, kuri 

Definēti stratēģiskie apakšmērķi, kas izriet no definētajiem četriem 

stratēģiskajiem virzieniem: 

1.mērķis - saliedēta vietējā kopiena nodrošināta ar kvalitatīvu vidi 

daudzpusīgai personības attīstībai; 

2.mērķis - racionāla pārvalde nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus; 

3.mērķis - sekmīga uzņēmējdarbības izaugsme un darba iespēju pieaugums; 

4.mērķis - nodrošināta konkurētspējīga dzīves vide – pievilcīga telpa darbam, 

dzīvei un atpūtai. 

Ilgtermiņa prioritātes: 

1.Aktīviem un informētiem iedzīvotājiem pieejamas daudzpusīgas personības 

pilnveides iespējas; 

2. Efektīva pārvalde un ērti pieejami kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi; 

3.Uzņēmējdarbības attīstību veicinoša politika un infrastruktūra; 

4.Kvalitatīva un droša dzīves vide ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un vidi 

saudzējošu infrastruktūru. 

Izvērtējot Attīstības programmā ietvertās darbības prioritātes un rīcības, 

iespējams izdalīt plānojumā paredzamo pasākumu tiešās un netiešas ietekmes uz 

vides kvalitāti, tās klasificējot kā īslaicīgas, vidēji ilgas un ilglaicīgas ietekmes. 



8.1. Tiešās ietekmes 

Stopiņu novada teritorijas Attīstības plāna tiešā ietekme paredzama šādu 

saimniecisko aktivitāšu rezultātā: 

• Palielinās apbūvētā novada teritorija un pieaudzis iedzīvotāju skaits, tādēļ 

nepieciešams nodrošināt infrastruktūras objektus, gan centralizētos 

pakalpojumus, gan individuālos; 

• Tiešā ietekme ir notekūdeņu apjomam un piesārņojuma slodzei, siltumapgāde 

ar papildus enerģijas patēriņu,palielinās transporta slodze. Nodrošinot atbilstošus 

tehniskos risinājumus – notekūdeņu attīrīšanu, atkritumu savākšanu, iespējams 

ietekmes mazināt. 

Stopiņu novada saimnieciskās aktivitātes, atbilstoši vides ietekmei, novērtētas, 

izsniedzot A vai B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas. Esošā situācijā 

novadā ar A kategorijas atļauju darbojas: 

• SIA „Getliņi Eko” atļautā darbība ir sadzīves sauso atkritumu 

apglabāšana poligonā. Vides ietekmes kontrolei noteikta monitoringa 

sistēma, kas kontrolē virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu un 

izmešus atmosfērā. 

• SIA „Ulbroka” atļautā darbība - pilna cikla cūku audzēšanas komplekss. 

Vides ietekmes kontrolei noteiktas monitoringa prasības pazemes 

ūdeņiem, smakām. 

• PA „Saimnieks” notekūdeņu attīrīšanas iekārtas apkalpo šādas 

apdzīvotas vietas: Ulbroka, Upeslejas, Līči. Saimnieciskās aktivitātes 

atļautas, izsniedzot B kategorijas atļaujas, kurās noteiktas prasības 

ietekmes uz vidi kontrolei- monitorings Mazās Juglas un Piķurgas upēs 

augšpus un lejpus izplūdēm. 

Individuālās apbūves attīstība Stopiņu novadā, kā arī dārzkopības sabiedrības ar 

blīvu apbūvi vasaras laikā veido priekšnoteikumus nepietiekami attīrītu 

notekūdeņu nokļūšanai vidē (meliorācijas sistēmās, ūdenstecēs, gruntī). 

Centralizētas ūdenssaimniecības infrastruktūras izveide individuālās apbūves 

teritorijās plānojama tuvāko piecu gadu laikā. 

Tendence apdzīvotās teritorijās palielināt ar cieto segumu klātās teritorijas 

palielina piesārņojuma noplūdi atsevišķos gadījumos ūdenstecēs ar lietus 

ūdeņiem. 

Novada teritoriju šķērso galvenie autoceļi (A-4 un A-6), trīs valsts 1. šķiras 

autoceļi un astoņi 2. šķiras autoceļi. Piesārņojums no autoceļiem ir tieši atkarīgs 

no noslodzes un nav prognozējams augstāks kā pārējās valsts teritorijā. 

Palielinoties transporta intensitātei iespējams trokšņu līmeņa paaugstinājums. 

Būtu nepieciešams šobrīd identificētajās, trokšņa skartajās teritorijās (sk. sadaļu 

5.2.4) veikt detalizētāku trokšņa analīzi un plānot nepieciešamos pasākumus 

trokšņa ietekmes minimizēšanai. 

Stopiņu novada Attīstības plāns balstās uz iepriekšējā plānošanas periodā 

sagatavotajiem ierosinājumiem, kuru pamatā būtu nepieciešams pārtraukt videi 

nedraudzīgas saimnieciskās aktivitātes. Pilnībā izvairīties no dabas resursu 

izmantošanas nevar, tāpēc nepieciešams: 

• efektīvāk izmantot esošos resursus; 

• ieviest videi draudzīgas bezatkritumu tehnoloģijas; 



• ieviest vides pārvaldības sistēmu novada praktisko jautājumu risināšanā. 

Palielinoties apbūves intensitātei un pieaugot iedzīvotāju skaitam un 

apkalpojošās infrastruktūras objektiem, pieaug arī ietekme uz apkārtējo vidi, tajā 

skaitā,: 

ūdens patēriņš un novadāmo notekūdeņu daudzums, 

enerģijas patēriņš siltumapgādes vajadzībām, kas rada papildus gaisa 

piesārņojumu, 

saražoto atkritumu apjoms, 

transporta plūsma, kas rada papildus gaisa piesārņojumu. 

Tomēr, ņemot vērā patreizējo novada komunālās saimniecības infrastruktūras 

stāvokli un jaudas, kā arī normatīvo aktu prasības vides jomā jaunbūvējamiem 

objektiem, nav paredzams, ka plānotā apbūve varētu būtiski ietekmēt vides 

stāvokli, ja tiks veikti visi pasākumi, kas noteikti normatīvajos aktos vides 

aizsardzības prasību nodrošināšanai. 

Netiek plānota - poligona "Getliņi" paplašināšanās (patreizējā teritorija - 85,23 

ha, kas ir 1,6% no novada teritorijas). Par to, kā objekts tiek apsaimniekots, 

liecina arī kopējā tendence par vēsturiskā gruntsūdeņu piesārņojuma 

samazināšanos gruntsūdeņu plūsmas virzienā, t.i. virzienā uz Daugavu. Tādējādi 

nav sagaidāms, ka šī objekta turpmākā ekspluatācija varētu radīt būtisku 

papildus vides piesārņojumu. 

8.1.1. Attīstības programmas aktivitātes un rīcības 

Stopiņu novada Attīstības programmā paredzēto aktivitāšu un rīcību vides 

aspekti ir apkopoti Tabulā 8-1 „Stopiņu novada attīstības programmas skartie 

tiešie un būtiskie vides aspekti”. 

Tabulā apkopotas un raksturotas attīstības programmas aktivitāšu un rīcību 

tiešās ietekmes uz vidi, sniegts ietekmes uz vidi raksturojums. Netiešas ietekmes 

detalizētāki netiek raksturotas. 

Analizējot tabulā(8-1) iekļautos datus, redzams, ka novada Attīstības 

programmas 4.rīcības programmas „Kvalitatīva un droša dzīves vide ar 

daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un vidi saudzējošu infrastruktūru” realizēšana 

radīs būtiskāko ietekmi uz vidi. Šī rīcības programma paredz virkni pasākumu, 

kas atstās tiešu un pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti novadā, jo paredz vides 

infrastruktūras attīstību. 

Savukārt pārējās rīcības programmas „1. Aktīviem un informētiem iedzīvotājiem 

pieejamas daudzpusīgas personības pilnveides iespējas”; „2. Efektīva pārvalde un 

ērti pieejami kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi”; un „3. Uzņēmējdarbības 

attīstību veicinoša politika un infrastruktūra” ir salīdzinoši mazāka ietekme, 

galvenokārt, skarot vides informāciju un izglītības aspektus. Rīcības programmā 

ietvertajām aktivitātēm un rīcībām ir lielāka, kā arī netieša ietekme uz vidi, tomēr 

šī darba ietvaros tās netiek analizētas, apskatot tikai tiešās un būtiskās ietekmes. 


Vides informācija un izglītība 

Ainavas un kultūrvēsturiskā 

mantojuma saglabāšana 

Apstādījumi un zaļās zonas 

Zemes izmantošana 

Gaisa kvalitāte 

Klimata pārmaiņas un CO2 

Virszemes ūdeņu kvalitāte 

Pazemes ūdeņu kvalitāte 

Atkritumi 

Piesārņotās un potenciāli 

piesārņotās vietas 

Troksnis 

Bioloģiskā daudzveidība 

Resursi: dzeramais ūdens 

Resursu otrreizējā 

izmantošana 

Avāriju, negadījumu risks 


Tabula 8-1. Stopiņu novada attīstības programmas skartie tiešie un būtiskie vides aspekti 

Vides aspekti 

Attīstības programmas 

prioritātes 

Attīstības programmas mērķi 

1 VTP 1. Racionāla izglītības , kultūras un sporta 

procesu pārvalde 

1 VTP 2. Moderna un kvalitatīva izglītības, kultūras 

un sporta infrastruktūra 

1 VTP 3. Izglītības, kultūras un sporta pakalpojumu 

pieejamība un attīstība 

1 VTP 4. Sabiedrības iesaistīšana izglītības, kultūras 

un sporta procesos 

1 VTP 5. Kultūras mantojuma saglabāšana un 

mūsdienu kultūras procesu attīstība 

1.1. RV Izglītības, kultūras un sporta sistēmas 

pilnveidošana 

1.2. RV Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas 

+ 

speciālistiem un personālu 

1.3. RV Izglītības, kultūras un sporta informācijas 

sistēmas izveidošana 

1.4. RV Sadarbība ar citām izglītības, kultūras un 

sporta institūcijām 

2.1. RV Izglītības, kultūras un sporta iestāžu 

rekonstrukcija un renovācija 

2.2. RV Kultūras, izglītības un sporta objektu 

inženiertehniskā stāvokļa uzlabošana 

2.3. RV Izglītības un kultūras iestāžu un sporta 

objektu pieejamības nodrošināšana 

2.4. RV Kultūras objektu būvniecība, rekonstrukcija 

un renovācija 

3.1. RV Atbalsta programmu īstenošana + 

3.2. RV Izglītības kvalitātes paaugstināšana + 

3.3. RV Profesionālās ievirzes un interešu izglītības 

attīstība 

4.1. RV Mūžizglītības pieejamība pieaugušajiem + 

4.2. RV Izglītības iestāžu, kultūras un sporta iestāžu 

apmeklētāju un viņu pārstāvju sadarbība 

5.1. RV Kvalitatīva amatiermāksla 

5.2. RV Dziesmu un deju svētku procesa attīstība 

5.3. RV Kultūras mantojuma un mūsdienu kultūras 

procesa pieejamība un popularizēšana 

+ 

+ 











Atkritumi 



Troksnis 




izmantošana 



Vides aspekti 


prioritātes 


1 VTP 6. Medicīnas pakalpojumu attīstība 6.1. RV Medicīnas pakalpojumu pilnveide 

6.2. RV Veselības aizsardzība 

2. VTP 1. Pārvaldes pakalpojumu kvalitāte un 

optimāla pārvalde 

1.1. RV Pārvaldes kapacitātes palielināšana 


speciālistiem 

1.3. RV Sadarbība ar citām institūcijām 

1.4. RV Sabiedriskā kārtība un drošība 

2 VTP 2. Kvalitatīvi E – pārvaldes pakalpojumi 2.1. RV E - pārvaldes sistēmas ieviešana 

2.2. RV E - pakalpojumu pieejamība sabiedrībai 

2 VTP 3. Optimāla sociālās aizsardzības pārvalde 3.1.RV Sociālā darba organizācijas pilnveidošana 



3.3. RV Jaunu pakalpojumu ieviešana 

3.4. RV Jaunas pieredzes apgūšana un sadarbība ar 

citām institūcijām 

2 VTP 4. Multifunkcionāla centra izveide Ulbrokā, 4.1. RV Infrastruktūras uzlabošana un 

mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra multifunkcionāla centra izveide Ulbrokā 

2 VTP 5. Sabiedrības līdzdalība pašvaldībā 

notiekošajos pasākumos un procesos 

5.1. RV Iedzīvotāju iesaistīšana pašvaldības attīstības 

jautājumu risināšanā 

3. VTP 1. Uzņēmējdarbību atbalstoša pašvaldība 1.1. RV Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas 




1.3. RV Sadarbība ar citām institūcijām 

3. VTP 2. Ekonomisku attīstību veicinoša 

2.1. RV Infrastruktūras uzlabošana 

infrastruktūra 

3. VTP 3. Atbalsts ražošanas un pakalpojumu 3.1. RV Investīciju piesaiste uzņēmējdarbības 

+ 

+ 

+ 

+ + + + 











Atkritumi 



Troksnis 




izmantošana 



Vides aspekti 


prioritātes 


attīstībai 

attīstībai 

3.2. RV Ražošanas un pakalpojumu attīstība 

3.3. RV Mērķtiecīga tūrisma piedāvājuma veidošana + + + 

4. VTP 1. Efektīva infrastruktūras pārvalde 1.1.RV Infrastruktūras pārvaldes sistēmas 


+ + + 



+ 

1.3. RV Infrastruktūras un mājokļu informācijas 


1.4. RV Sadarbība ar citām institūcijām + + 

4. VTP 2. Mūsdienu prasībām atbilstoša 

2.1. RV Satiksmes infrastruktūras attīstība + 


2.2. RV Ūdens saimniecības infrastruktūras attīstība + + + 

2.3. RV Atkritumu saimniecības attīstība + + 

2.4. RV Efektīva enerģētikas infrastruktūra + + 

2.5. RV Sabiedriskās infrastruktūras attīstība + + + 

2.6. RV Mājokļu attīstība un pievilcīga vide + + 

4. VTP 3. Vides vadības sistēmas ieviešana 3.1. RV Vides un ainavas pārvaldības sistēmas 


+ + 

4. VTP 4. Attīstīta vides komunikācija 4.1. RV Sabiedrības līdzdalība vides attīstībā + 

4. VTP 5. Preventatīvie pasākumi vides risku 5.1. RV Vides risku vadība + + 

samazināšanai un vides kvalitātes uzlabošanai 5.2. RV Vides kvalitātes izvērtēšana un plānošana + + + 

4. VTP 6. Sabiedrības iesaistīšana infrastruktūras 

attīstībā 

6.1. RV Iedzīvotāju līdzdalības koplietošanas 

teritoriju un objektu izveidošanā un uzturēšanā 

paaugstināšana 

+ 



8.2. Netiešās ietekmes 

Plānošanas dokumentā paredzēto pasākumu netiešās ietekmes, gan pozitīvās, 

gan negatīvās ir šādas: 

Gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojums palielinās līdz ar saimnieciskās 

aktivitātes kāpumu. Ja šāds piesārņojums nepārsniedz noteiktos limitus, tas vides 

kvalitāti teritorijā nepasliktina; 

attīstot apbūves teritorijas dzīvojamajai un publiskajai apbūvei, 

nepieciešama infrastruktūras attīstība - ceļi, inženierkomunikācijas u.c. 

Tas viss var radīt vides problēmas, bet ievērojot normatīvo aktu 

prasības, tai skaitā Stopiņu novada saistošos apbūves noteikumus, nav 

sagaidāmas būtiskas negatīvas ietekmes un vides situācijas 

pasliktināšanās; 

realizējot novada Attīstības programmu, būtiska vides kvalitātes 

pazemināšanās nav sagaidāma, ja tiks ievērotas plānojumā noteiktās 

prasības. Taču, ja tiks veikti teritoriju rekultivācijas darbi, var sagaidīt, 

ka vides kvalitāte novadā ne tikai nepasliktināsies, bet pat uzlabosies. 

Stopiņu novada iedzīvotājus apdraud un ietekmē „Cekules” poligonā 

saglabājušās sprāgstvielas, kuru neitralizēšanu iespējams veikt tikai saņemot 

atbilstošu finansējumu, tātad netieša ietekme uz iedzīvotājiem saglabājas. 

Laika gaitā uzkrājies piesārņojums novada teritorijā ir ar ievērojamu ietekmi 

uz pazemes ūdeņu kvalitāti, patreiz tiek izstrādāts iespējamais pasākumu 

kopums, kas pieļauj kontrolēt piesārņojuma izplatības dinamiku, kā arī samazināt 

tā ietekmi. 

Pie netiešām ietekmēm pieskaitāms ar gaisa masām pārnestais piesārņojums 

no transporta maģistrālēm. Atpūtnieku un tūristu neorganizētā plūsma veido 

ievērojamu daudzumu sadzīves atkritumu, kuru savākšana prasa papildus 

izdevumus. Par netiešu ietekmi uzskatāmas būves, kas periodiski veido putekļu 

zonu, troksni un sadzīves diskomfortu. 

8.3. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes 

Attīstības programmā paredzētās darbības pēc to ietekmes ilguma var iedalīt 

īslaicīgas, vidēji ilgas un ilglaicīgas (paliekošas) ietekmes darbībās. 

8.3.1. Īslaicīgas ietekmes 

Par īslaicīgas ietekmes darbībām uzskatāmas teritorijas plānojumā paredzētā 

būvniecība dzīvojamo māju, jauktas sabiedrisko iestāžu, darījumu un dzīvojamās 

vai jauktas ražošanas apbūves teritorijās. Šīs darbības rada salīdzinoši īslaicīgu 

traucējumu vidē. Galvenās problēmas ir troksnis, zemsedzes bojājumi, putekļu 

emisija un būvgruži. Lielākā daļa šo faktoru tiek neitralizēti līdz ar darbības 

izbeigšanos. 

Tabulā 9-2 Stopiņu novada Attīstības programmas Rīcības plāna 2012. - 2018. 

gadam vides aspektu kopsavilkumā apkopotas paredzēto Attīstības plāna 

aktivitāšu un rīcību ietekmes. 



8.3.2. Vidēji ilgas ietekmes 

Vidēji ilgas ietekmes ir saistītas ar mežizstrādi, kā rezultātā var tikt pārtraukti 

dzīvnieku migrācijas koridori un iznīcināti bioloģiski vērtīgi biotopi. 

Pašreizējā plānojuma dokumentā nav iestrādātas rīcības meliorācijas objektu 

tehniskā stāvokļa uzlabošanai, kā rezultātā iespējama augsnes pārpurvošanās un 

degradācija. 

8.3.3. Ilglaicīgas ietekmes 

Ilglaicīgas ietekmes pārsvarā saistāmas ar zemes transformāciju no viena 

zemes izmantošanas mērķa citā, kā arī dažādu būvju un virszemes 

inženierkomunikāciju izbūvi novada teritorijā. Stopiņu novadā galvenās izmaiņas 

tiek plānotas vietās, kur paplašināsies apbūvei paredzētā dzīvojamā platība uz 

lauksaimniecības zemju rēķina. Zemes lietojuma veidi novadā pārsvarā tiek 

transformēti no lauksaimniecības zemēm uz apbūves teritorijām. Tomēr novadā 

zemes lietojuma veidu izmaiņas tiek realizētas ārpus aizsargājamām vai ainaviski 

vērtīgām teritorijām, līdz ar to ilglaicīgas ietekmes uz aizsargājamām teritorijām 

nav vērtējamas kā būtiskas. Atsevišķos gadījumos, var tikt traucēti ainavu 

vizuālie koridori un panorāmas zonas, kas veido teritorijas unikalitāti un 

pievilcību. 

8.3.4. Pastāvīgās ietekmes 

Attīstības programmas realizācija Stopiņu novadā nodrošinās būvniecības, 

zemes izmantošanas un vides aizsardzības jautājumu tiesisku sakārtošanu 

pašvaldības līmenī. Kopumā tas var sekmēt pašvaldības teritorijas attīstību, 

būtiski nepasliktinot vides kvalitāti. 

Par negatīvu pastāvīgu ietekmi uzskatāms vēsturiski izveidojies piesārņojums 

atkritumu poligona „Getliņi EKO” apkārtnē un ap SIA "Ulbroka” cūku nobarošanas 

kompleksu un pārējām potenciāli piesārņotām vietām novada teritorijā. 

8.4. Ietekmes uz vidi - kopsavilkums 

Pašvaldības Attīstības programma ir dokuments, kura īstenošana atstāj 

ievērojamu ietekmi uz visas teritorijas attīstību, arī uz dabas un vides stāvokli. No 

plānošanas dokumenta kvalitātes lielā mērā ir atkarīga dabas vides un iedzīvotāju 

dzīves vides kvalitāte. 

Novada plānošanas dokumentā paredzētās rīcības kopumā būtiski nepalielinās 

slodzi uz vidi, ja tiks ievērotas normatīvajos aktos un dažādu vides aizsardzības 

institūciju noteiktās vides prasības. Iespējams prognozēt, ka kopumā ietekme uz 

vidi nepalielināsies un līdz ar to ilgtermiņā vides kvalitāte nepasliktināsies. 

Attīstības plāna stratēģiskās daļas un Rīcības plāna ietvaros nozīmīgi resursi 

tiek plānoti vides kvalitātes uzlabošanai, vides infrastruktūras attīstīšanai – 

dažādu vides infrastruktūras objektu izveidei un būvniecībai. Šo iemeslu dēļ 

uzskatāms, ka realizējot Attīstības programmu, ietekme uz dabas un cilvēkvidi 

kopumā ir sagaidāma pozitīva. 

Tabulā 9-2 ir sniegts kopsavilkums par Stopiņu novada Attīstības programmas 

Rīcības plānā 2012. - 2018. gadam paredzēto aktivitāšu un rīcību vides 

aspektiem. 



Tabula 8-2. Stopiņu novada Attīstības programmas Rīcības plāna 2012. - 2018. gadam vides aspektu kopsavilkums 

Novada 

Attīstības 

programmas 

prioritātes 

Novada 

Attīstības 

programmas 

mērķi 


uzdevumi/rīcības 

Sagaidāmie rezultāti 

Ietekme uz vidi, īss 

raksturojums 

1.ilgtermiņa prioritāte: Aktīviem un informētiem iedzīvotājiem pieejamas daudzpusīgas personības pilnveides iespējas 

1. Racionāla 

izglītības , 

kultūras un 

sporta procesu 

pārvalde 

1.1. RV 

Izglītības, kultūras 

un sporta sistēmas 


1.2. RV 

Nodrošinājums ar 

augstas 

kvalifikācijas 

speciālistiem un 

personālu 

1.1.1.uzdevums. 

Veikt sistemātisku izglītības, kultūras un 

sporta jomu attīstības analīzi 

1.1.2. uzdevums. 

Uzlabot visu izglītības, kultūras un sporta 

procesā iesaistīto institūciju savstarpējo 

sadarbību 


Racionāli izmantot esošo izglītības, kultūras un 

sporta iestāžu infrastruktūru 


Sistemātiski iesaistīt visu izglītības pakāpju 

un veidu pedagogus, kultūras un sporta 

darbiniekus tālākizglītības procesā 


Atbalstīt izglītības iestāžu tehnisko darbinieku 

tālākizglītību 


Nodrošināt sistemātisku metodisko palīdzību 

vispārizglītojošajām izglītības iestādēm 


Aktivizēt metodisko apvienību darbību 


Veicināt un atbalstīt kultūras , sporta un 

pedagogu radošo darbību un pieredzes 

apmaiņu 


Paaugstināt pedagogu kompetenci, prasmes 

Nodrošināts ikgadējs izglītības, kultūras un 

sporta nozaru darbības izvērtējums 

pašvaldībā 

Ieviesta vienota izglītības un sporta 

informācijas apmaiņas un pasākumu 

plānošanas sistēma 

Apzināta izglītības un sporta infrastruktūras 

izmantošanas efektivitāte un sagatavoti 

priekšlikumi darbības uzlabošanai 

Normatīvo aktu prasībām atbilstoši izglītoti 

un kvalificēti pedagogi 

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar 

kvalificētiem tehniskajiem darbiniekiem 

Nodrošināts metodiskais atbalsts 

vispārizglītojošo izglītības iestāžu 

pedagogiem 

Nodrošināts sistemātisks metodisko 

apvienību darbs 

Aktīva pedagogu dalība projektos, radošo 

darbu skatēs, zinātniski pētniecisko darbu 

vadīšanā un citās aktivitātēs 

Izglītoti un kvalificēti pedagogi 

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un 

lielākoties vērtējamas 

kā nebūtiskas. 

Uzlabojot nodrošinājumu ar augstas 

kvalifikācijas speciālistiem – pedagogiem, 

paaugstināsies vides informācijas un 

izglītības līmenis novadā. Tas pats 

attiecināms uz metodiskā atbalsta 

nodrošināšanu vispārizglītojošo izglītības 

iestāžu pedagogiem. 



un inovatīvo darbību 

2. VTP 

Moderna un 

kvalitatīva 

izglītības, 

kultūras un 

sporta 


1.3. RV 


un sporta 

informācijas 


1.4. RV Sadarbība 

ar citām izglītības, 

kultūras un sporta 

institūcijām 

2.1. RV 


un sporta iestāžu 

rekonstrukcija un 

renovācija 

2.2. RV 


Veicināt novada atpūtas iespēju, kultūras, 

sporta un izglītības iestāžu atpazīstamību un 

popularitāti sabiedrībā 


Integrēt informācijas un komunikāciju 

tehnoloģijas (IKT) kultūras un izglītības 

procesos un klientu apkalpošanā 


Nodrošināt sistemātisku un operatīvu 

informācijas plūsmu par kultūras aktivitātēm, 

izglītības un sporta norisēm 


Sistemātiski apkopot un papildināt esošo 

informāciju par kultūras mantojumu un 

mūsdienu kultūras procesiem 


Nodrošināt sistemātisku sadarbību 

pašvaldības noslēgto līgumu ietvaros un 

paplašināt sadarbības partneru loku 


Veidot sadarbību ar Rīgas plānošanas reģionu, 

valsts izglītības un sporta institūcijām, Latvijas 

un citu valstu pašvaldībām un valsts 

institūcijām izglītības, kultūras un sporta jomā 


Paaugstināt izglītības iestāžu 

energoefektivitāti un samazināt 

elektroenerģijas patēriņu 


Renovēt un rekonstruēt izglītības, kultūras un 

sporta iestāžu (DC, skolas, bibliotēka) ēkas un 

telpas 


Pilnveidot izglītības iestāžu aktīvās atpūtas un 

sporta bāzes 


Sakārtot izglītības iestāžu un sporta objektu 

inženiertehnisko tīklu un palīgtelpu tehnisko 

stāvokli 

E - pārvaldes un pakalpojumu ieviešana, 

mācību procesa kvalitātes paaugstināšana un 

sabiedrības iesaistes pilnveidošana un 

līdzdalības nodrošināšana 

Kvalitatīvu IKT pieejamība pedagoģiskā 

procesa nodrošināšanai un e-klases 

ieviešanai, mūžizglītībai, automatizēta 

lasītāju apkalpošana bibliotēkās 

Informācija vieglāk pieejama plašākam 

interesentu lokam novadā un ārpus tā, tūrisma 

potenciāla attīstīšana 

Novada kultūrvēsturisko liecību uzkrāšana un 

popularizēšana veidojot vienotu novada 

kopienu 

Aktīva pašvaldības līdzdalība izglītības 

procesos un pieredzes apmaiņa, noslēgto 

sadarbības līgumu ietvaros un jaunu kontaktu 

veidošana, papildus finanšu piesaiste 

Iesaistīti vienotas reģiona un valsts izglītības 

un sporta politikas izstrādē un īstenošanā, 

interešu pārstāvniecība 

Samazinājies iestāžu patērētās 

siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš 

Nodrošināta kvalitatīva un normatīvo aktu 

prasībām atbilstoša mācību vide 

Nodrošināta izglītības programmu sportā 

apguve 

Atjaunoti izglītības iestāžu un sporta objektu 

inženiertehniskie tīkli un novērsti to 

bojājumu riski 

Sagaidāmās ietekmes ir netiešas un 

lielākoties vērtējamas kā nebūtiskas. 



Uzlabota energoefektivitāte, samazinājies 

siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš 

izglītības iestādēm. 

Pozitīva ietekme uz siltumnīcas efektu 

izraisošo gāzu emisiju bilanci. 

Mazinājies avārijas un noplūžu risks 

Samazinājies ūdens, un elektroenerģijas 

patēriņš izglītības iestādēm. 



Kultūras, izglītības 

un sporta objektu 

inženiertehniskā 

stāvokļa uzlabošana 


Uzlabot amatiermākslas kolektīvu 

mēģinājumu un koncertdarbības vidi 


Atjaunot izglītības iestāžu sanitāro mezglu un 

ēdināšanas blokus un aprīkojumu 


Uzlabot drošību visās medicīnas, izglītības, 

kultūras un sporta iestādēs 

Iestāžu vides pieejamības, telpu atbilstība 

normatīviem , energotaupības un drošības 


Normatīvo aktu prasībām atbilstoši sanitārie 

mezgli un ēdināšanas bloki 

Uzstādītas video novērošanas kameras vai 

veikti citi drošības paaugstināšanas pasākumi 

Pozitīva ietekme uz siltumnīcas efektu 

izraisošo gāzu emisiju bilanci. 

Pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, 

mazinot ar sabiedrisko ēdināšanu un 

higiēnu saistīto epidēmiju un slimību 

uzliesmojumu risku. 

Uzlabojot drošību medicīnas, izglītības, 

kultūras un sporta iestādēs , un samazinot 

noziedzību, sagaidāma pozitīva ietekme uz 

sociālo vidi. 

2.3. RV 

Izglītības un 

kultūras iestāžu un 

sporta objektu 

pieejamības 

nodrošināšana 


Uzlabot visu izglītības iestāžu audzēkņu 

pārvadājumus ar sabiedrisko transportu vai 

pašvaldības autobusiem 


Uzlabot izglītības iestāžu un sporta objektu 

pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem 

traucējumiem 

Racionāli izmantoti pašvaldības resursi 

izglītojamo pārvadājumiem un paaugstināta 

drošība bērnu nokļūšanai izglītības iestādē un 

uz mājām 

Izglītības un sporta infrastruktūra pielāgota 

cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem 




Uzlabot speciālo izglītības iestāžu ēku un 

aprīkojuma kvalitāti 

Izglītības infrastruktūra atbilstoši 

normatīviem 

2.4. RV Kultūras 

objektu būvniecība, 

rekonstrukcija un 

renovācija 

2.4.1. Uzlabot kultūras institūciju 

infrastruktūru un pieejamību cilvēkiem ar 

īpašām vajadzībām 

Darbojas multifunkcionāls centrs Ulbrokā 

kultūras, izglītība un pārvaldes vajadzībām. 



3. VTP 

Izglītības, 

kultūras un 

sporta 

pakalpojumu 

pieejamība un 

3.1. RV 

Atbalsta 

programmu 

īstenošana 

3.2. RV 

Izglītības kvalitātes 


Nodrošināt speciālo izglītības programmu 

realizāciju augstā kvalitātē 


Nodrošināt speciālo programmu pieejamību 

pirmsskolas izglītības iestādēs 

3.1.3. uzdevums. Veicināt mazākumtautību un 

imigrantu integrāciju 


Modernizēt izglītības iestāžu materiāli 

tehnisko bāzi un pilnveidot aprīkojumu 

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar atbalsta 

personālu speciālo programmu īstenošanai 

Dažādu speciālo programmu piedāvājums 

pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs 

Mazākumtautību un imigrantu integrācijas 



kvalitatīviem mācību līdzekļiem un 

metodiskajiem materiāliem 

Uzlabojot izglītības iestāžu nodrošinājumu 

ar atbalsta personālu, kā arī dažādojot 

speciālo programmu piedāvājumu 

paaugstināsies vides informācijas un 

izglītības līmenis novadā. 

Veicot pasākumus, realizējot uzdevumus 

izglītības kvalitātes paaugstināšanai, 



attīstība paaugstināšana 3.2.2. uzdevums. 

Nodrošināt profesionālās ievirzes izglītības 

pasniegšanas tehnisko līmeni 

4. VTP 

Sabiedrības 

3.3. RV 

Profesionālās 

ievirzes un interešu 

izglītības attīstība 

4.1. RV 

Mūžizglītības 

pieejamība 


Nodrošināt dabas zinību mācību priekšmetu 

standartu ieviešanu atbilstoši noteiktajām 

prasībām 


Pilnveidot aprīkojumu sporta izglītības 

programmu īstenošanai 


Nodrošināt plašu un mūsdienīgu interešu 

izglītības programmu piedāvājumu vispārējās 

izglītības iestādēs 


Atbalstīt bērnu un jauniešu kolektīvu 

gatavošanos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu 

un deju svētkiem 


Atbalstīt profesionālās ievirzes un interešu 

izglītībā iesaistīto bērnu un jauniešu aktīvu 

līdzdalību novada un citu institūciju 

organizētajos pasākumos 


Sniegt atbalstu augstu rezultātu sasniegšanai 

izglītībā, kultūrā un sportā 

3.3.5. uzdevums. Paplašināt profesionālās 

ievirzes izglītības iestāžu izglītības 

programmu piedāvājumu 


Veicināt bērnu un jauniešu piedalīšanos 

dažāda mēroga sacensībās, konkursos un 

projektos 


Integrēt vides un ekonomiskas ievirzes 

programmas izglītības procesā 


Atbalstīt mūžizglītības programmu izstrādi 

novada iestādēs un sadarbībā ar NVO 


kvalitatīviem mācību līdzekļiem un 

metodiskajiem materiāliem 


atbilstošām klašu un laboratoriju telpām 

dabas zinību priekšmetu standartu īstenošanai 

Izglītības iestāžu nodrošinājums ar sporta 

inventāru 

Nodrošinātas bērnu un jauniešu saturīga brīvā 

laika pavadīšanas iespējas 

Aktīva bērnu un jauniešu kolektīvu dalība 

novada, reģiona un valsts mēroga pasākumos 

Palielinājies to bērnu un jauniešu skaits, kas 

popularizē profesionālās ievirzes un interešu 

izglītību 

Reģionāla un valsts līmeņa bērnu un jauniešu 

sporta sacensību dalībnieku nodrošinājums ar 

nepieciešamo inventāru 

Dažādots interešu izglītības programmu 

piedāvājums atbilstoši bērnu un jauniešu 

interesēm 

Plašs izglītojamo zināšanu un prasmju 

pielietojums 

Mūsdienu prasībām atbilstošu zināšanu 

ieguves iespējas novada izglītības iestādēs 

Dažādu mūžizglītības programmu pieejamība 

novada izglītības iestādēs 

4.1.2. uzdevums. Nodrošināt pieaugušajiem Paaugstinājies pieaugušo izglītības līmenis un 

uzlabosies vides informācijas un vides 

izglītības līmenis novadā. 

Tieša ietekme nav sagaidāma. Tomēr, 

nodrošinot bērnu un jauniešu saturīga brīvā 

laika pavadīšanas iespējas, samazināsies 

noziedzības līmenis, tādējādi dodot 

pozitīvu impulsu dzīves vides sociālās 

kvalitātes uzlabošanai. 

Sagaidāms, ka dažādu pieaugošo 

mūžizglītības programmu pieejamības 

veicināšana pozitīvi ietekmēs vides 



iesaistīšana 

izglītības, 

kultūras un 

sporta 

procesos 

pieaugušajiem 

4.2. RV Izglītības 

iestāžu, kultūras un 

sporta iestāžu 

apmeklētāju un 

viņu pārstāvju 

sadarbība 

iedzīvotājiem IKT un e- prasmju iegūšanas 

iespējas novada iestādēs un sadarbībā ar NVO 

4.1.3. uzdevums. Nodrošināt pamata un 

vidējās izglītības iegūšanas iespējas 

pieaugušajiem 


Veicināt bērnu un jauniešu vecāku, NVO 

līdzdalību izglītības iestāžu attīstībā 


Aktivizēt bērnu un jauniešu vecāku 

iesaistīšanos izglītības iestāžu organizētajos 

pasākumos un mācību procesā 

4.2.3. uzdevums. Veicināt Stopiņu novadā 

savstarpēju sadarbību gan pedagogu, gan bērnu 

, gan jauniešu aktivitāšu kopīgos projektos 


Stiprināt Stopiņu novada ģimenes kopīgos 

atpūtas, kultūras, sporta un izglītības projektos 


Organizēt ikgadēju kultūras projektu 

konkursu vietējo kultūras aktivitāšu 

stiprināšanai un jaunu, alternatīvu iniciatīvu 

atbalstam 

prasmes pielietot IKT 

Paaugstinājies pieaugušo izglītības līmenis 

Aktīva izglītības iestāžu pašpārvalžu darbība 

Sekmīga izglītības iestāžu, izglītojamo un 

viņu vecāku sadarbība 

Sekmīga izglītības iestāžu, izglītojamo un 

viņu pedagogu sadarbība 

Iedzīvotāju līdzdalība vietējas nozīmes 

projektos 


kultūras projektos 

informācijas un izglītības līmeni novada 

iedzīvotājiem kopumā. 

Tieša ietekme uz vidi nav sagaidāma. 

Nodrošinot bērnu un jauniešu saturīga 

brīvā laika pavadīšanas iespējas, 

samazināsies noziedzības līmenis, tādējādi 

dodot pozitīvu impulsu dzīves vides 

sociālās kvalitātes uzlabošanai. 


kultūras projektos 

Iedzīvotāju vietējo iniciatīvu aktivitātes 

paaugstināšanās veicinās arī dažādu ar 

vides apziņas celšanu saistītu plānu un 

pasākumu realizāciju. 


Atbalstīt formālo un neformālo iedzīvotāju 

grupu kultūras tradicionālās aktivitātes 


tradicionālajās kultūras aktivitātēs 


Veicināt brīvprātīgo iesaistīšanos vietējas 

nozīmes pasākumu organizēšanā 

Iedzīvotāju vietējo iniciatīvu aktivitātes 

paaugstināšanās 


Atbalstīt visu paaudžu iedzīvotāju 

iesaistīšanos kultūrizglītības procesā 

Kultūrizglītības programmu piedāvājums 

dažāda vecuma iedzīvotāju grupām 

5. VTP 

Kultūras 

mantojuma 

saglabāšana un 

mūsdienu 

5.1. RV Kvalitatīva 

amatiermāksla 


Veicināt visu paaudžu iesaistīšanos 

amatiermākslā 


Paaugstināt amatiermākslas kolektīvu darba 

kvalitāti 

5.2. RV 5.2.1. uzdevums. 

Organizēt amatiermākslas kolektīvu 

Kultūras tradīciju pārmantojamība un 

saglabāšana 

Augsti kolektīvu sasniegumi skatēs un 

konkursos 

Amatiermākslas kolektīvu sistemātiska dalība 

novada organizētajos pasākumos, kā arī 






kultūras 

procesu 

attīstība 

6 VTP 3 

Medicīnas 

pakalpojumu 

attīstība 

Dziesmu un deju 

svētku procesa 

attīstība 

5.3. RV 

Kultūras 

mantojuma un 

mūsdienu kultūras 

procesa pieejamība 

un popularizēšana 

6.1. RV 

Medicīnas 

pakalpojumu 

pilnveide 

6.2. RV 

Veselības 

aizsardzība 

pasākumus, gatavojoties Dziesmu un deju 

svētkiem 


Nodrošināt Dziesmu un deju svētku kolektīvu 

dalībniekus ar nepieciešamo inventāru 


Izstrādāt unikālu novada atpazīstamību 

veicinošu kultūras pasākumu piedāvājumu 


Atbalstīt amatiermākslas kolektīvu dalību 

starptautiskos pasākumos 


Popularizēt vietējo mākslinieku un mūzikas 

un mākslas skolu audzēkņu sasniegumus 

plašam sabiedrības lokam 

5 .3.4. uzdevums. 

Veicināt profesionālās mākslas pieejamību 

novadā 


Paaugstināt esošo pakalpojumu kvalitāti un 

pieejamību 


Medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietu 

pieejamības nodrošināšana pacientiem ar 

īpašām vajadzībām 


Atbalstīt aptieku izvietošanu 

6.2.2. uzdevums . 

Attīstīt privātos medicīnas pakalpojumus 

6.2.3. Realizēt programmas sabiedrības 

veselīga dzīves veida sekmēšanai 

reģionāla un valsts mēroga pasākumos 

Pašvaldības pārstāvniecība Dziesmu un deju 

svētku organizējošajās institūcijās 

Izstrādāta novada mēroga kultūras pasākumu 

koncepcija 

Nodrošināts pašvaldības atbalsts kolektīvu 

dalībai starptautiska mēroga pasākumos 

Aktīva mūzikas un mākslas skolu audzēkņu 

un vietējo mākslinieku dalība dažādos 

kultūras pasākumos 

Dažādots kultūras pakalpojumu piedāvājums 

Nodrošināta nepieciešamā personāla un 

materiāli tehnisko resursu pieejamība 

Medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietu 

pieejamības nodrošināšana 

Nodrošināta medikamentu pieejamība laukos 

Paplašināts medicīnas pakalpojumu klāsts 

Iedzīvotāju izglītošana veselīga dzīves veida 

jautājumos 






Realizējot šo pasākumu kompleksu 

sagaidāma novada iedzīvotāju dzīves 

kvalitātes uzlabošanās un līdz ar to pozitīva 

ietekme uz sociālo vidi. 



Realizējot šo pasākumu kompleksu 

sagaidāma novada iedzīvotāju dzīves 

kvalitātes uzlabošanās un līdz ar to pozitīva 

ietekme uz sociālo vidi. 



2. ilgtermiņa prioritāte: Efektīva pārvalde un ērti pieejami kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi 

1. VTP 

Pārvaldes 

pakalpojumu 

kvalitāte un 

optimāla 

pārvalde 

2 VTP 2 

Kvalitatīvi 

E – pārvaldes 

pakalpojumi 

1.1. RV 

Pārvaldes 

kapacitātes 

palielināšana 

1.2. RV 


augstas 



1.3. RV 

Sadarbība ar 


1.4. RV 

Sabiedriskā 

kārtība un drošība 

2.1. RV 

E - pārvaldes 

sistēmas ieviešana 


Pilnveidot pašvaldības pārvaldes 

struktūru 


Uzlabot finanšu vadības sistēmu 


Pilnveidot personāla vadības sistēmu 


Sistemātiski paaugstināt pašvaldības 

darbinieku kvalifikāciju un 

profesionalitāti 


Aktīvi piedalīties vienotas reģiona un 

valsts pašvaldību attīstības politikas 

izstrādē un īstenošanā 


Attīstīt sadarbību ar Latvijas un citu 

valstu pašvaldībām, noslēgt sadarbības 

līgumus 


Veikt pasākumus sabiedriskās kārtības un 

drošības uzlabošanā 


Uzlabot pašvaldības policijas materiāli 

tehnisko bāzi 


Izveidot vienotu pašvaldības 

komunikāciju un informācijas sistēmu 


Iekļauties vienotā valsts e- pārvaldes 

sistēmā 

Efektīvs pašvaldības administratīvo resursu 

izmantojums 

Ieviesta vienota budžeta plānošanas sistēma visās 

iestādēs un struktūrvienībās 

Sakārtots personāla plānošanas un vadības process 

Apmācīti un kvalificēti pašvaldības speciālisti 

Novada interešu pārstāvība dažādu plānošanas 

dokumentu un normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā 

Aktīva pašvaldības dalība noslēgto sadarbības 

līgumu ietvaros un jaunu kontaktu veidošana 

Paaugstināta sabiedriskā kārtība novadā 

Nodrošināta pašvaldības policijas darbam 

atbilstoša materiāli tehniskā bāze 

Izveidota vienota pašvaldības informācijas un 

komunikāciju sistēma 

Iedzīvotājiem un pašvaldības darbiniekiem 

pieejama vienota informācijas sistēma 



Sagaidāms, ka pašvaldības darbinieku 

kvalifikācijas un profesionalitātes 

paaugstināšana pozitīvi ietekmēs vides 

informācijas un izglītības līmeni gan 

pašvaldības pārvaldē, gan novadā kopumā. 



Iespēja ietekmēt procesus, kas saistīti ar 

dažādu augstāka līmeņa plānošanas 

dokumentu , kā arī normatīvo aktu ietekmi 

uz procesiem novadā, tai skaitā arī vides 

kvalitāti. 

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas. 


2.2. RV 2.2.1. uzdevums. Iedzīvotāji aktīvi izmanto pašvaldības e- Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas. 



E - pakalpojumu 

pieejamība 

sabiedrībai 

Aktivizēt iedzīvotājus izmantot 

pašvaldības e-pakalpojumus 


Paplašināt informācijas par pašvaldību 

pieejamību plašam sabiedrības lokam 

pakalpojumus 

Nodrošināta pamatinformācijas par pašvaldību 

pieejamība vismaz divās svešvalodās 

2 VTP 3 

Optimāla 

sociālās 

aizsardzības 

pārvalde 

3.1. RV 

Sociālā darba 

organizācijas 


3.2. RV 


augstas 




Nodrošināt efektīvu pašvaldības sociālo 

institūciju savstarpējo sadarbību un 

koordināciju 


Uzlabot pabalstu piešķiršanas sistēmu 


Paaugstināt esošo pakalpojumu kvalitāti 

un pieejamību 


Attīstīt nometņu darbību sociālā riska 

grupu bērniem un jauniešiem 


Veicināt audžuģimeņu veidošanos 


Uzlabot informācijas par sociālo 

palīdzību un aizsardzību pieejamību 

iedzīvotājiem 


Sistemātiski paaugstināt sociālo 

institūciju darbinieku kvalifikāciju un 



Iesaistīt pašvaldības speciālistus novada 

un citu institūciju organizētajos pieredzes 

apmaiņas pasākumos 

Ieviesta pašvaldības sociālo institūciju vienota 

vadības sistēma un sadarbības modelis 

Nodrošināta precīza pašvaldības saistošo 

noteikumu izpilde 

Nodrošināta nepieciešamā personāla un materiāli 

tehnisko resursu pieejamība 

Nodrošināta bērnu un jauniešu saturīga brīvā laika 

pavadīšanas iespējas no mācībām brīvajā laikā 

Nodrošināta nepieciešamā personāla un materiāli 

tehnisko resursu pieejamība 

Palielinājies iedzīvotājiem sniegtās informācijas 

apjoms 

Apmācīti un kvalificēti speciālisti 

Paaugstinājies pieredzes apmaiņas pasākumos 

iesaistīto darbinieku skaits 







3.3. RV 

Jaunu 

pakalpojumu 

ieviešana 

3.4. RV Jaunas 

pieredzes 


Uzlabot sociālā riska grupu dzīves 

kvalitāti 


Izveidot jaunus sociālās aprūpes un 

rehabilitācijas pakalpojumus 


Sadarboties ar vietējām kopienām , citām 

pašvaldībām un Latvijā un ārpus Latvijas 

Sabiedrībā integrēto personu skaita pieaugums 

Palielinājies iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu 

apjoms 

Palielinājies kopīgu pasākumu, projektu un 

sadarbības u.c. līgumu skaits 







apgūšana un 

sadarbība ar 



Iesaistīties valsts sociālās un veselības 

aizsardzības politikas veidošanā 

Pašvaldības pārstāvju dalības paaugstināšanās 

reģiona un valsts institūciju organizētajos 

pasākumos 

2 VTP 4 Multifunkcionāla 

centra izveide 

Ulbrokā, 

mūsdienu 

prasībām 

atbilstoša 


4.1. RV 

Infrastruktūras 

uzlabošana un 

multifunkcionāla 

centra izveide 

Ulbrokā 


Pārvaldes ērtas un cilvēkiem ar 

funkcionāliem traucējumiem pieejamības 

nodrošināšana, darbinieku darba apstākļu 

uzlabošana 


Nodrošināt pakalpojumu un palīdzības 

sniegšanai nepieciešamos materiāli 

tehniskos līdzekļus 


Pielāgot dienestu un pakalpojumu 

sniegšanas telpas klientu un darbinieku 

vajadzībām 

Labiekārtoto telpu īpatsvara pieaugums 

Mūsdienu prasībām atbilstošs tehniskais 

aprīkojums, mobilo pakalpojumu skaita pieaugums 

Labiekārtoto telpu īpatsvara pieaugums 

Samazināts siltumenerģijas patēriņš, 

pozitīva ietekme uz SEG emisijas bilanci. 

Ietekme ilglaicīga, netieša. 


Paaugstināt energoefektivitāti un uzlabot 

infrastruktūru 

Samazinājies patērētās siltumenerģijas daudzums 

un izveidota kvalitatīva infrastruktūra 

2 VTP 5 

Sabiedrības 

līdzdalība 

pašvaldībā 

notiekošajos 

pasākumos un 

procesos 

5.1. RV 

Iedzīvotāju 


pašvaldības 

attīstības 

jautājumu 

risināšanā 


Sekmēt pilsonisko izglītību un 

iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos 

procesos 


Izmantot IKT iespējas iedzīvotāju un 

pašvaldības komunikācijā 


Veicināt dialogu starp pašvaldību, NVO 

un interešu grupām 

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas un 

sagatavošanas procesā, teritorijas attīstības 

jautājumu risināšanā 

Uzlabota iedzīvotāju un pašvaldības komunikācija 

Ieviesta informācijas apmaiņas sistēma starp 

pašvaldību un sabiedrību, nodrošināta sabiedrības 

līdzdalība teritorijas attīstībā 

Sabiedrības iesaistīšanās lēmumu 

pieņemšanas procesos uzlabos pašvaldības 

pieņemto lēmumu kvalitāti, tai skaitā arī tos, 

kuri attiecas uz teritorijas plānošanu un 

vides kvalitāti novadā. 



3.ilgtermiņa prioritāte: Uzņēmējdarbības attīstību veicinoša politika un infrastruktūra 

3. VTP 

Uzņēmējdarbību 

atbalstoša 

pašvaldība 

1.1. RV 

Uzņēmējdarbības 

atbalsta sistēmas 


1.2. RV 


augstas 




Pilnveidot Stopiņu novada uzņēmējdarbības 

attīstības atbalsta sistēmu 


Izstrādāt efektīvu nodokļu atlaižu sistēmu 

uzņēmējdarbības veicināšanai 


Uzlabot pašvaldības un uzņēmēju 

savstarpējo komunikāciju un sadarbību 


Attīstīt privāto un publisko partnerību 


Sniegt palīdzību uzņēmējiem darbinieku 

kvalifikācijas paaugstināšanā 


Sekmēt jauniešu iekļaušanos darba tirgū 

Izstrādāta uzņēmējdarbības attīstības atbalsta 

sistēma 

Izdoti pašvaldības saistošie noteikumi par 

nodokļu atvieglojumiem 

Nodrošināta operatīva informācijas apmaiņa 

starp pašvaldību un uzņēmējiem, noorganizēti 

kopīgi pasākumi 

Realizēti PPP projekti ( sporta un atpūtas 

objekti.) 

Nodrošināts pašvaldības atbalsts izglītojošu 

pasākumu organizēšanā 

Jauniešu bezdarba samazināšanās 



3. VTP 

Ekonomisku 

attīstību 

veicinoša 


1.3. RV Sadarbība 

ar citām 


2.1. RV 


uzlabošana 


Popularizēt novadā saražoto produkciju un 

sniegtos pakalpojumus 


Iesaistīties valsts un reģionāla mēroga 

uzņēmējdarbības attīstības politikas 

plānošanā 


Sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām 

uzņēmējdarbības attīstības nodrošināšanai 


Uzlabot uzņēmumu sasniedzamību un 

ražošanas teritoriju attīstību 


Panākt augstas vides kvalitātes 

nodrošināšanu ražošanas un pakalpojumu 

sniegšanas zonās 

Sadarbībā ar uzņēmējiem un atbalsta 

organizācijām izveidots pasākumu plāns 

Aktīva sadarbība ar valsts un reģiona 


Sakārtota un izmantojama ražošanas attīstībai 

nozīmīga infrastruktūra 

Sakārtoti ražošanas attīstībai nozīmīgi 

pašvaldības ceļi un ielas 

Augsti vides kvalitātes rādītāji 


Infrastruktūras uzlabošanas pasākumu kompleksa 

īstenošana atstās pozitīvu ietekmi uz ainavas un 

saglabāšanu, zemes izmantošanu un gaisa kvalitāti 

novadā. 

Sakārtojot ražošanas attīstībai nozīmīgus ceļus un ielas, 

kā arī risinot vides kvalitātes nodrošināšanas jautājumus 

ražošanas un pakalpojumu sniegšanas zonās, sagaidāma 

gaisa kvalitātes un trokšņa jautājuma risināšana un 



pozitīva ietekme. 

Uzlabojot autoceļu un ielu kvalitāti, kā arī ierīkojot 

veloceliņus, uzlabojas satiksmes organizācija, veidojas 

droša, ērta un sasniedzama vide. Netieša, ilglaicīga 

ietekme 

3.1. RV Investīciju 

piesaiste uzņēmējdarbības 

attīstībai 


Veicināt sadarbību ar LIAA, vēstniecībām 

un potenciālajiem investoriem investīciju 

piesaistē 


Atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanos 

Sadarbības rezultātā palielinājies investīciju 

apjoms uzņēmējdarbībā 

Atbalsts jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanai 

Jaunu rūpniecības ražotņu izveide var radīt tiešu un 

netiešu ilglaicīgu ietekmi uz vidi. 

Sagaidāms, ka mazās uzņēmējdarbības attīstība būtisku 

ietekmi uz vidi neatstās. Lielu, rūpniecisku ražotņu 

attīstības iespējas jāvērtē kompleksi, izvērtējot to ietekmi 

uz vidi un nosakot pasākumus ietekmes mazināšanai. 

3. VTP 

Atbalsts 

ražošanas un 

pakalpojumu 

attīstībai 

3.2. RV Ražošanas 

un pakalpojumu 

attīstība 

3.3. RV 

Mērķtiecīga 

tūrisma 

piedāvājuma 

veidošana 


Veicināt zinātnieku un uzņēmumu sadarbību 

pētniecības jomā 


Atbalstīt novadā esošo ražošanas un 

pakalpojumu uzņēmumu attīstību 


Veicināt lauksaimniecības nozaru attīstību 


Uzlabot tūrisma pakalpojumu pieejamību un 

kvalitāti novadā 


Pārņemt pašvaldības īpašumā potenciālu 

tūrisma objektu 


Atjaunot pašvaldības īpašumā un valdījumā 

esošos kultūras objektus 

Uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība 

Stabils un pieaugošs nodarbināto skaits 

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru 

uzņēmumu tālāka specializācija un ražošanas 

dažādošana 

Tūrisma objektu apmeklētāju skaita pieaugums 

Tūrisma objektu skaita palielināšanās 

Saglabāts novada nozīmes kultūrvēsturisks 

piemineklis 

Jaunu rūpniecības ražotņu izveide var radīt tiešu un 

netiešu ilglaicīgu ietekmi uz vidi. 

Sagaidāms, ka mazās uzņēmējdarbības attīstība novadā 

būtisku ietekmi uz vidi neatstās. Lielu, rūpniecisku 

ražotņu attīstības iespējas jāvērtē kompleksi, izvērtējot to 

ietekmi uz vidi un nosakot pasākumus ietekmes 

mazināšanai. 

Tūrisma objektu skaita palielināšanās ietekmēs 

apmeklētāju skaita pieaugumu. 

Tūrisma objektu apmeklētāju skaita pieaugums palielinās 

slodzi uz tūrisma objektiem un tiem blakus esošajām 

teritorijām. Palielinoties tūrisma objektu apmeklētāju 

skaitam, jāplāno infrastruktūras attīstība šajās teritorijās. 

Līdztekus jārisina atkritumu savākšanas, zemes 

degradācijas jautājumi. 

Saglabājot, atjaunojot kultūrvēsturiskos pieminekļus, 

sagaidāma pozitīva ietekme uz ainavas un 

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Tieša, netieša 

un ilglaicīga ietekme. 



4. ilgtermiņa prioritāte: Kvalitatīva un droša dzīves vide ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un vidi saudzējošu infrastruktūru 

4 VTP 1 

Efektīva infrastruktūras 

pārvalde 

1.1.RV 


pārvaldes sistēmas 


1.2. RV 


augstas 




Izveidot efektīvu novada infrastruktūras 

objektu, pašvaldības ēku un zemju 

apsaimniekošanas sistēmu 


Pilnveidot metodiku pašvaldības sniegto 

komunālo pakalpojumu tarifu 

aprēķināšanai 


Uzlabot visu infrastruktūras un mājokļu 

apsaimniekošanā iesaistīto institūciju 

savstarpējo sadarbību 


Pilnveidot pašvaldības sniegto 

pakalpojumu klāstu un uzlabot sniegto 

komunālo pakalpojumu kvalitāti 


Samazināt nelietderīgu siltumenerģijas un 

elektroenerģijas resursu patēriņu 

1.1.6.uzdevums . 

Uzlabot PA Saimnieks materiāli tehnisko 

nodrošinājumu 


Nodrošināt nepieciešamās 

dokumentācijas izstrādi ES un valsts 

budžeta finansējuma saņemšanai 

ūdenssaimniecības attīstībai apdzīvotās 

vietās 


Sistemātiski paaugstināt pašvaldības 

darbinieku kvalifikāciju un 


Izstrādāts vidēja termiņa infrastruktūras objektu un 

pašvaldības ēku un zemju attīstības plāns 

Izstrādāta un ieviesta vienota tarifu aprēķināšanas 

sistēma katram komunālo pakalpojumu veidam 

Izstrādāta un ieviesta vienota informācijas un 

pasākumu plānošanas sistēma 

Palielinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar 

pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem 

Izstrādāts pasākumu plāns siltumenerģijas un 

elektroenerģijas samazināšanai pašvaldības 

institūcijās 

Uzlabojusies darba kvalitāte un efektivitāte 

Uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte apdzīvotajās 

vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 

Apmācīti un kvalificēti pašvaldības speciālisti 

Infrastruktūras pārvaldes sistēmas pilnveidošanas 

programmas realizēšanas rezultātā sagaidāma nelietderīga 

siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa 

samazināšanās, uzlabosies darba kvalitāte un efektivitāte. 

Sagaidāma pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti un SEG 

emisijas bilanci, kā arī samazināts resursu (degvielas, 

kurināmā) patēriņš. 

Uzlabojot vides infrastruktūru – paaugstinot dzeramā 

ūdens kvalitāti apdzīvotajās vietās ar iedzīvotāju skaitu 

līdz 2000, uzlabosies iedzīvotāju dzīves kvalitāte novadā 

kopumā. 

Sistemātiski paaugstinot pašvaldības darbinieku 

kvalifikāciju un profesionalitāti sagaidāma vides 

informācijas un izglītības līmeņa paaugstināšanās. Tieša, 

ilglaicīga ietekme. 

1.3. RV 



Turpināt informācijas tehnoloģiju 

ieviešanu infrastruktūras un mājokļu 

Infrastruktūras un mājokļu institūciju nodrošinājums 

ar IT 

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un lielākoties 

vērtējamas kā nebūtiskas. 



un mājokļu 

informācijas 

sistēmas 

izveidošana 

apsaimniekošanā 


Nodrošināt sistemātisku un operatīvu 

informācijas pieejamību 

Nodrošināta publiski pieejama informācija par 

aktualitātēm infrastruktūras un mājokļu 

apsaimniekošanā 

1.4. RV 

Sadarbība ar 



Attīstīt sadarbību ar Rīgas plānošanas 

reģionu, valsts un citām institūcijām, 

Latvijas un citu valstu pašvaldībām 

Aktīva pašvaldības dalība vienotas reģiona un valsts 

infrastruktūras attīstības un mājokļu politikas 

izstrādē un īstenošanā 

Sagaidāmās ietekmes uz vidi ir netiešas un lielākoties 

vērtējamas kā nebūtiskas. 

4 VTP 2 

Mūsdienu 

prasībām 

atbilstoša 


2.1. RV 

Satiksmes 

infrastruktūras 

attīstība 


Uzlabot novada teritoriju savstarpēju 

sasniedzamību 


Uzlabot pašvaldības ielu un ceļu tehnisko 

stāvokli, un dzīves vides apstākļus 


Uzlabot ceļu satiksmes drošības sistēmu 

un satiksmes organizāciju 

Izveidota optimāla transporta infrastruktūra 

Uzlabota satiksmes infrastruktūra kvalitāte 

Izstrādāts pasākumu plāns satiksmes drošības un 

organizācijas pilnveidošanai 

Uzlabojot transporta infrastruktūru - ielu un ceļu kvalitāti 

– veicot grants seguma nomaiņa ar asfaltu, asfaltēšanu, 

ielu apgaismojuma izveidi, kā arī ierīkojot veloceliņus, 

tiek uzlabota satiksmes organizācija, un tiek radīta droša, 

ērta un sasniedzama vide. Netieša, ilglaicīga ietekme. 

Realizējot šo pasākumu kompleksu, nepieciešams 

kompleksi risināt trokšņa aizsardzības jautājumus. 


Nodrošināt ar transporta infrastruktūru 

saistīto objektu atbilstību kvalitātes 

prasībām 

Uzlabota transporta infrastruktūras objektu 

pieejamība un labiekārtojuma pakāpe 


Izveidot savstarpēji saistītu un efektīvu 

sabiedriskā transporta sistēmu 

Uzlabojusies pakalpojumu centru, novada centra un 

galvaspilsētas sasniedzamība un samazinājies ceļā 

pavadītais laiks 


Iekļaut velotransporta infrastruktūru 

kopējā transporta tīklā 

Nodrošinātas alternatīvas un videi draudzīgas 

pārvietošanās iespējas 


Uzlabot ceļu un ielu uzturēšanas darbu 

plānošanas un veikšanas kvalitāti uz 

pašvaldības ceļiem un ielām 

Racionāli izmantoti pašvaldības līdzekļi 

unpaaugstinātas kvalitātes prasības (rādītāji) 

2.2. RV 

Ūdens 

saimniecības 


attīstība 


Nodrošināt normatīvo aktu prasībām 

atbilstošu ūdenssaimniecības 

infrastruktūru 


Samazināt vides piesārņojumu ar 

neattīrītiem vai nepietiekami attīrītiem 

sadzīves notekūdeņiem 

Rekonstruētas dzeramā ūdens apgādes un sadzīves 

notekūdeņu kanalizācijas sistēmas 

Normatīvo aktu prasībām atbilstošas notekūdeņu 

attīrīšanas sistēmas 

Uzlabojot vides infrastruktūru, palielinot centralizētai 

kanalizācijai pieslēgto mājsaimniecību skaitu, izbūvējot 

kanalizācijas tīklus, rekonstruējot notekūdeņu attīrīšanas 

iekārtas, sagaidāma pozitīva ietekme uz virszemes un 

pazemes ūdens kvalitāti novadā. Realizējot šo pasākumu, 

sagaidāma būtiska pozitīva, tieša un ilglaicīga ietekme uz 

vidi. 




Veikt preventīvos pasākumus dzeramā 

ūdens horizontu aizsardzībai pret 

piesārņojumu 

Saglabāta augsta dzeramā ūdens kvalitāte 

Uzlabojot dzeramā ūdens apgādes sistēmu, sagaidāma 

pozitīva ietekme uz zudumu samazināšanu un ūdens 

resursu lietderīgu izmantošanu. Sagaidāma iedzīvotāju 

dzīves kvalitātes paaugstināšanās. 

2.3. RV 

Atkritumu 

saimniecības 

attīstība 

2.4. RV 

Efektīva 

enerģētikas 


2.5. RV 

Sabiedriskās 


attīstība 


Samazināt noglabājamo organiskas 

izcelsmes atkritumu daudzumu 


Ieviest pilnu atkritumu šķirošanas ciklu 

un dalīto atkritumu savākšanas sistēmu 

visā teritorijā 


Uzlabot pašvaldības saistošo noteikumu 

par atkritumu apsaimniekošanu 

administrēšanu 


Paaugstināt siltuma ražošanas un 

pārvades efektivitāti 


Palielināt siltumenerģijas piegādes 

drošumu centralizētajās siltumapgādes 

sistēmās 


Veicināt centralizētās siltumapgādes 

sistēmu atjaunošanu 


Paaugstināt pašvaldības ēku 

energoefektivitāti un veicināt veco 

daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku 

energoefektivitāti 


Paplašināt atjaunojamo enerģijas resursu 

izmantošanas iespējas un integrēt tos 

apkures sistēmās 


Nodrošināt kapsētu pakalpojumu 

pieejamību 


Veidot mūsdienīgus un videi draudzīgus 

publiski pieejamus rekreācijas objektus 

Izveidota atkritumu kompostēšanas infrastruktūra 

Palielinājies pārstrādei nodoto atkritumu apjoms un 

samazināts noglabāto atkritumu apjoms 

Samazinājies nesankcionēti noglabāto atkritumu 

daudzums un palielinājies to mājsaimniecību skaits, 

kuri noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju 

Samazināti siltuma zudumi ražošanas un pārvades 

procesā 

Nodrošināta nepārtraukta siltumenerģijas piegāde 

elektroenerģijas piegādes traucējumu gadījumā 

Paaugstināta iedzīvotāju dzīves kvalitāte un 

dzīvojamo ēku drošība 

Samazinājies patērētās siltumenerģijas daudzums 

Efektīvi izmantoti atjaunojamie resursi 

Nodrošināta kapsētu teritorijas paplašināšanās un 

jaunu kapsētu izveide 

Palielinājies labiekārtotu teritoriju un objektu skaits 

pašvaldībā 

Realizējot šo pasākumu, sagaidāma būtiska pozitīva, tieša 

un ilglaicīga ietekme uz vidi. 

Samazināsies atkritumu apjoms, pieaugs pārstrādāto 

atkritumu apjoms un samazināsies atkritumu poligonos 

noglabājamo atkritumu apjoms. 

Realizējot šo pasākumu, sagaidāma būtiska pozitīva, tieša 

un ilglaicīga ietekme uz vidi. 

Uzlabojot enerģētikas infrastruktūru, samazināsies 

energoresursu patēriņš, patērētās siltumenerģijas 

daudzums. Līdz ar šī pasākuma realizēšanu, sagaidāma 

pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti (samazinot enerģētikas 

infrastruktūras radīto izmešu apjomus), kā arī pozitīva 

ietekme uz SEG emisiju bilanci. 

Rekreācijas teritoriju attīstība, piemēram, atpūtas 

teritoriju, rotaļu laukumu, parku, dabas taku, dīķu, 

veloceliņu izveide, kā arī esošo rekreācijas teritoriju 

rekonstrukcija nodrošinās zaļās zonas efektīvu 

izmantošanu un saglabāšanu. Realizējot šo pasākumu 



3 VTP 

Vides vadības 

sistēmas 

ieviešana 

4 VTP 

Attīstīta vides 

komunikācija 

2.6. RV 

Mājokļu attīstība 

un pievilcīga vide 

3.1. RV 

Vides un ainavas 

pārvaldības 

sistēmas 


4.1. RV 

Sabiedrības 

līdzdalība vides 

attīstībā 


Uzlabot sporta infrastruktūras objektus 


Izveidot mūsdienu prasībām atbilstošas 

peldvietas 


Organizēt pašvaldības īpašumā neesošo 

vidi degradējošo objektu sakārtošanu vai 

nojaukšanu, teritoriju rekultivācija 

Palielinājies rekonstruēto un renovēto sporta 

infrastruktūras objektu skaits 

Nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīvas atpūtas 

iespējas pie ūdeņiem 

Palielinājies sakārtoto objektu un rekultivēto 

teritoriju skaits 

2.5.6. uzdevums. Izveidot laivu piestātnes Nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīvas atpūtas 

iespējas pie ūdeņiem 


Veicināt dzīvojamo ēku 

energoefektivitātes paaugstināšanu 

2.6.2. uzdevums. Nodrošināt dzīvojamo 

zonu publiskās ārtelpas labiekārtošanu 

atbilstoši izstrādātiem projektiem 

3.1.1. uzdevums . 

Veikt rīcību kopumu, kas nepieciešams 

Vides vadības sistēmas (EMAS) 

sertifikāta iegūšanai, kādā no pašvaldības 

iestādēm 

3.1.2. Veikt novada ainavu 

inventarizāciju un izstrādāt ainavu 

kopšanas, uzturēšanas, saglabāšanas un 

apzaļumošanas noteikumus 


Izstrādāt un ieviest vides komunikācijas 

plānu (sabiedrības izglītošana un 

informēšana par vides jautājumiem) 

Enerģijas ietaupījums un ekonomisks enerģijas 

patēriņš, uzlabots ēku ārējais veidols 

Palielinājies labiekārtotu objektu skaits 

dzīvojamajās zonās 

Ieviesti Vides vadības sistēmas (EMAS) principi 

pašvaldībā 

Veikta ainavu inventarizācija, izstrādāti ainavu 

kopšanas, uzturēšanas, saglabāšanas un 

apzaļumošanas noteikumi 

Nodrošināta sistemātiska, nepārtraukta sabiedrības 

izglītošana un informēšana par vides jautājumiem 

kompleksu sagaidāma, ainavas un apstādījumu un zaļās 

zonas saglabāšana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu 

un tiks nodrošināta vides stāvokļa uzlabošanās. 

Paredzamās pasākumu kompleksa ietekme uz vidi: tieša, 

ilglaicīga. 

Realizējot šo pasākumu kompleksu sagaidāma pozitīva, 

tieša un ilglaicīga ietekme uz gaisa kvalitāti (samazinot 

enerģētikas infrastruktūras radīto izmešus), kā arī SEG 

emisijas bilanci. 

Realizējot šo rīcības programmu, sagaidāma vides 


pastāvīga ietekme. 

Pozitīva ietekme uz ainavu un kultūrvēsturiskā 

mantojuma saglabāšanu. 



pastāvīga ietekme. 

5 VTP 

Preventatīvie 

pasākumi 

vides risku 

5.1. RV 

Vides risku vadība 

5.2. RV 


Samazināt bīstamo kravu iespējamā 

piesārņojuma riska līmeni apdzīvotās 

vietās 


Samazināt trokšņa līmeni un uzlabot 

Samazinājies bīstamo autokravu iespējamā 

piesārņojuma riska līmenis un izstrādāts sadarbības 

plāns ar atbildīgajām iestādēm 

Sagatavots pasākumu plāns trokšņa līmeņa 

samazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai 

Realizējot šo pasākumu programmu, tiks uzlabota 

uzlabosies avāriju, negadījumu riska vadība. Netieša, 

īslaicīga ietekme. 




samazināšanai 

un vides 

kvalitātes 

uzlabošanai 

6 VTP 

Sabiedrības 



s attīstībā 

Vides kvalitātes 

izvērtēšana un 

plānošana 

6.1. RV 

Iedzīvotāju 

līdzdalības 

koplietošanas 

teritoriju un 

objektu 

izveidošanā un 

uzturēšanā 


gaisa kvalitāti ciemos 

5.2.2. uzdevums. Izstrādāt plānu CO2 

emisijas samazināšanai, veikt pašvaldības 

ēku termoauditus un sagatavot tehnisko 

dokumentāciju 


Organizēt projektu konkursus vietējo 

iniciatīvu atbalstam apkārtējās vides 

labiekārtošanā 


Atbalstīt citu institūciju organizētās 

aktivitātes, kas paaugstina vides kvalitāti 

novadā un iesaistīt brīvprātīgos 

sabiedriski pieejamu objektu 

labiekārtošanas darbu veikšanā 


Sniegt atbalstu jaunu namu 

apsaimniekotāju organizāciju veidošanai 

Izstrādāts plāns CO 2 emisijas samazināšanai ar 

aktivitātēm, lai samazinātu siltuma zudumus 

pašvaldības ēkās 

Realizēti iedzīvotāju izstrādāti labiekārtošanas 

projekti 

Iedzīvotāju dalība talkās, akcijās un tamlīdzīgos 

pasākumos 

Apsaimniekošanā nodotu daudzdzīvokļu māju skaita 

pieaugums 

informācijas un izglītības līmeņa paaugstināšanās par 

trokšņa līmeni, gaisa kvalitāti un SEG novada teritorijā. 

Netieša, īslaicīga ietekme. 

Iedzīvotāju līdzdalība infrastruktūras attīstībā radīs tiešu, 

pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti novada teritorijā. 

Iesaistot iedzīvotājus, uzlabosies sabiedrības informētības 

un apziņas līmenis par vides jautājumiem kopumā. 

Sagaidāmā ietekme: tieša, pastāvīga. 



9. Plānošanas dokumenta iespējamās būtiskās pārrobežas ietekmes 

izvērtējums 

Stopiņu novada Attīstības programmā paredzētajām rīcībām kopumā nav 

prognozējama būtiska pārrobežu ietekme, lielā mērā tāpēc, ka novads neatrodas 

pierobežā, kā arī novada teritorijā nav pārrobežu piesārņojuma pārneses 

kontekstā ļoti nozīmīgu punktveida piesārņojuma avotu. 

Ja Attīstības programas darbības laikā tiks plānota darbība, kas iekļauta likuma 

„Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pielikumā un kam jāveic ietekmes uz vidi 

izvērtējums, vai darbība, kam saskaņa ar šī likuma 2. pielikumu jāveic 

sākotnējais izvērtējums, tad saskaņā ar šo likumu tiks izvērtētas paredzētās 

darbības ietekmes uz vidi, kā arī uz blakus teritorijām. Darbībām, kurām 

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra konstatēs, ka to darbība var radīt 

būtiskas pārrobežu ietekmes, visticamāk netiks realizētas. 

10. Risinājumi būtisko ietekmju uz vidi mazināšanai 

Stopiņu novada Attīstības programma paredz novada attīstību, ņemot vērā: 

vides aizsardzības normatīvajos aktos izvirzītās prasības, izstrādājot un 

realizējot novada teritorijas plānošanas dokumentus; 

Attīstības programma paredz saglabāt un uzlabot vides kvalitāti kā vērtīgu 

resursu, kurš jāpārvalda un jāizmanto ilgtspējīgā veidā, racionāli izmantot 

kultūras un dabas mantojumu, t.sk. rekultivējot un sakārtojot tādas 

degradētās teritorijas kā Cekules armijas poligonu. 

Ietekmi uz vidi samazinoši pasākumi, īstenojot teritorijas plānojumu un 

Attīstības programmu: 

- Vides politikas plāna izstrāde pašvaldībai. 

Iespēja izpētīt vides situāciju, novērtēt problēmteritorijas ilgākā laika posmā, 

ietverot esošās situācijas analīzi (iedzīvotāju skaita dinamika, sociālie 

pakalpojumi, pieprasījums ekonomikas sfērā utt.). 

- Vides rīcības programmas izstrāde. 

Tā ir programma, kura tiek izstrādāta pašvaldībai, nosakot prioritātes, mērķus 

un līdzekļus, kā sasniegt vēlamo situāciju vides jomā. Šādu programmu 

iespējams izstrādāt konkrētai nozarei, kura novadā atzīta par visproblemātiskāko. 

- Monitoringa programmas izstrāde. 

Ar monitoringa programmas palīdzību iespējams novērtēt esošo situāciju, veikt 

analīzi ilgākā laika posmā un attiecīgi novērtēt iespējamās ietekmes kādā no 

vides problēmteritorijām. 

Visi minētie pasākumi veicami pēc pašvaldības iniciatīvas un finansiālo iespēju 

robežās. Politikas plāna, rīcības un monitoringa programmu izstrāde ļautu labāk 

novērtēt esošo vides situāciju, kā arī plānot nākotnē vides problēmu risinājumus. 

Finanšu resursus iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kā 

arī piedaloties dažādos kopprojektos vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī. 



11. Paredzētie pasākumi plānošanas dokumenta monitoringa 

nodrošināšanai 

Esošās situācijas izvērtēšanas rezultāti norāda uz nepieciešamajiem 

uzlabojumiem, kuru realizācija tiek plānota īslaicīgā pasākumu programmā, kā arī 

perspektīvā. Īslaicīgā pasākumu programma veidota pēc principa, lai esošās un 

plānotās saimnieciskās aktivitātes samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi, 

nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanos vai vismaz saglabātu esošā līmenī. 

Novada pašvaldība nodrošina plānojuma priekšlikumu ievērošanu un 

vienlaicīgu saskaņotu rīcību saimnieciskās aktivitātēs, lai nodrošinātu vides 

kvalitātes saglabāšanu un attīstību. 

Vides kvalitātes monitoringu Stopiņu novadā nodrošina galvenokārt resursu 

patērētājs-lietotājs: 

Pašvaldības aģentūra „Saimnieks”: 

- notekūdeņu attīstīšanas iekārtu tehnoloģiskais monitorings; 

- virszemes ūdeņu ietekmes monitorings; 

- pazemes ūdeņu atbilstība dzeramā ūdens kvalitātei. 

SIA „Ulbroka”: 

- pazemes ūdeņu monitorings; 

- piesārņojuma izplatība pazemes ūdeņos; 

- gaisa piesārņojuma, smaku monitorings. 

SIA „Getliņi Eko” 

- pazemes ūdeņu monitorings, piesārņojums; 

- virszemes noteces piesārņojums; 

- virszemes ūdeņu ietekmes monitorings; 

- gaisa piesārņojuma, smaku monitorings. 

SIA „Knauf” 

- gaisa piesārņojuma ražošanas iekārtu tuvumā. 

SIA „Getliņi-2” 

- gaisa piesārņojuma un smaku monitorings SIA „Getliņi-2” kompostēšanas 

laukuma apkārtnē. 

Valsts monitorings par virszemes ūdeņu kvalitāti Stopiņu novadā veikts Mazās 

Juglas upes grīvā, un tas veikts līdz 2008. gadam. 

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka, ka kompetentā institūcija - 

Vides pārraudzības valsts birojs nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc 

plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai 

ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi 

vai arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (monitoringa ziņojumu). 

Monitoringa uzdevums ir konstatēt programmas īstenošanas rezultātā radušās 

tiešās un netiešās ietekmes uz vidi un nepieciešamības gadījumā pārskatīt 

programmā izvirzītos uzdevumus, rīcības un investīciju plānu. 

Stopiņu novada Attīstības programmas plānošanas perioda laika posmā no 

2012. līdz 2019. gadam monitoringa ziņojums ir jāsagatavo un jāiesniedz 2 

reizes, t.i. 2015. gadā (programmas vidustermiņā) un 2019. gadā (programmas 

beigās). 



Monitoringa ziņojumā jāpievērš uzmanība vides aspektiem, kas ir būtiski 

novadā: 

- dzeramā ūdens, attīrīto notekūdeņu kvalitāte, dzeramā ūdens zudumi, 

pieslēgumu skaits; 

- gaisa kvalitāte novada teritorijā, sevišķi transporta maģistrālēm pieguļošajās 

teritorijās; 

- veiktie pasākumi aizsardzībai pret troksni; 

- degradēto, kā arī potenciāli piesārņoto teritoriju apsaimniekošana un vides 

stāvoklis tajās; 

- informācija par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vidi degradējošas vai 

piesārņojošas darbības dabas un apstādījumu teritorijās, virszemes ūdens 

objektos, 

- veiktie pasākumi ūdens piesārņojuma mazināšanai no dārzkopības sabiedrību 

teritorijām; 

- pārskats par atkritumu apsaimniekošanu. 

Monitoringa ziņojuma sagatavošanai jāizmanto Centrālās statistikas pārvaldes 

un pašvaldības statistikas dati, informācija, kas ietverta valsts monitoringa 

programmās, novada teritorijā esošo uzņēmumu vides monitoringa datus u.c. 

Projektiem, kuriem, saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 

nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi 

novērtējums.Arī šī informācija izmantojama ziņojumam. 



12. Kopsavilkums 

Novada Attīstības programmas izstrādāta saskaņā ar Stopiņu novada domes 

lēmumu Nr. 42, 8.5.p. (26.01.2011.) par izstrādes uzsākšanu. Attīstības 

programmas dokumentu izstrādāja SIA „Nagla IF” (projekta vadītājs Inese 

Pivare). 

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējums Attīstības programmai piemērots 

saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu. Stratēģiskā ietekmes uz vidi 

novērtējuma ziņojumu sagatavoja Stopiņu novada dome sadarbībā ar SIA „Nagla 

IF”. 

SIVN mērķis ir novērtēt plānošanas dokumentā paredzēto, piedāvāto 

saimniecisko aktivitāšu ietekmi uz vidi, izvērtēšanas procesā iesaistot sabiedrību 

un ņemot vērā sabiedrības izteiktos priekšlikumus un ierosinājumus. 

Stopiņu novada Attīstības programma ir vidējā termiņa plānošanas dokuments 

2011.–2018.gadam, kas nosaka novada attīstības prioritātes, galvenos rīcības 

virzienus, definē veicamos uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus 

ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.Attīstības programmas mērķi izriet no novada 

attīstības mērķa – panākt videi draudzīgu, līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību 

Stopiņu novadā, sasniegt augstāku iedzīvotāju dzīves līmeni un palielināt 

ienākumus. 

Stopiņu novada Attīstības programmas izstrāde uzsākta 2011.gada 16.martā un 

plānošanas dokumenta izstrādes laikā ir saņemts lēmums no Vides Valsts 

dienesta par to, ka Stopiņu novada Attīstības programmas pirmajai redakcijai ir 

nepieciešams piemērot stratēģiskā IVN procedūru. 2011.gada 25.jūlija lēmums Nr 

53. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB – agrāk Ietekmes uz vidi novērtējuma 

(IVN) birojs) pieņēma lēmumu par stratēģiskā IVN procedūras piemērošanu 

Stopiņu novada teritorijas plānojumam. 

Pamatdokuments, kurš tiek sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi 

novērtējuma gaitā ir Vides pārskats. Tas var būt atsevišķa sadaļa stratēģijā, 

plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā uz kuru 

attiecas likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi, vai atsevišķs 

dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā plānošanas dokumenta, kā 

arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas 

dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu. 

Ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes gaitā izmantotas divu veidu metodes. 

Stratēģiskās ietekmes uz vidi vērtējums sagatavots, izvērtējot esošo situāciju 

novadā, vienlaicīgi, lai novērtētu paredzēto pasākumu ieviešanas ietekmi uz vidi, 

pēc iespējas ierosinot nepieciešamās korekcijas. 

Vides pārskats sagatavots, izmantojot publiski pieejamo uz novada teritoriju 

attiecināmo vides datu un informācijas analīze; apsekojot atsevišķas teritorijas 

dabā; intervijas - tikšanās ar Stopiņu novada amatpersonām un vides 

aizsardzības institūcijas pārstāvjiem; salīdzinoši izvērtējos vides problēmu un 

Attīstības programmā piedāvāto risinājumu piemērotākā varianta izvēle..Vides 

pārskata izstrādes gaitā izmantota pieejamā informācija, kas apkopota dažādos 

avotos. Sabiedriskā apspriešanā nodrošināta iedzīvotāju priekšlikumu ietveršanu 

ziņojuma sadaļās 

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, informācija par Vides pārskatu ir: 

ievietota Stopiņu novada tīmekļa vietnēwww.stopini.lv (no 2011.gada 

4.novembra līdz 14.decembrim.); 



Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu un iesniegtajiem 

priekšlikumiem publicēts Stopiņu novada tīmekļa 

vietnēwww.stopini.lv2012.gada 15.janvārī . 

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā Kopsavilkums ir nosūtīts 

attiecīgajām pārvaldēm, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt 

plānošanas dokumenta īstenošana; 

Paziņojums par izstrādāto dokumentu un tā Kopsavilkums ir izvietots 

Stopiņu novada pašvaldības ēkā. 

Vides pārskata sabiedriskā apspriešana notika 2011.gada novembrī organizētās 

apspriedes laikā. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 25 pārstāvji no plāna 

pasūtītāju un izstrādātāju puses un 26 pārstāvji no sabiedrības puses. 

Sabiedrības attieksme pret programmu ir kopumā pozitīva, izņemot 

jautājumus,kas saistīti ar kompostēšanas laukumu SIA „Getliņi -2”. Sabiedriskās 

apspriedes laikā tika uzdoti tikai plānošanas dokumenta saturu precizējoši 

jautājumi un jautājumi par Attīstības programmas saskaņošanas procedūru. Tika 

iesniegtas sešas rakstiskas pretenzijas vai priekšlikumi. Sabiedrisko apspriežu 

pieci protokoli pievienoti atsevišķā sējumā pārskatā kopā ar Attīstības 

programmu. 

Saskaņā ar Stopiņu novada teritorijas plānojumā izdalītajiem zemes lietojuma 

veidiem novada lielāko daļu teritorijas aizņem dabas teritorijas (40%), no tiem 

32% meži, tai skaitā īpaši aizsargājamie meži – aizsargjosla ap Rīgas pilsētu - 

29%. Otrs nozīmīgākais teritorijas izmantošanas veids ir dzīvojamās apbūves 

teritorijas, kas novada teritorijā aizņem 23% platības. Lielāko daļu no dzīvojamās 

apbūves teritorijas veido savrupmāju apbūves teritorijas (17%). Rūpnieciskās 

apbūves teritorijas pēc platības novadā ieņem trešo daļu un sastāda attiecīgi 14% 

no novada teritorijas. No rūpnieciskās apbūves teritorijām ražošanas noliktavu 

saimniecības apbūves teritorijas aizņem 8%, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs. 

Salīdzinoši augsts īpatsvars Stopiņu novadā ir rekultivējamām teritorijām, kuras 

aizņem 5%. Publiskās apbūves teritorijas aizņem 8%. Tehniskās teritorijas, tai 

skaitā maģistrāļu un inženiertehniskās apgādes teritorijas aizņem 5% novada 

teritorijas. 3% aizņem labiekārtotas teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamās 

zemes novadā aizņem 1,7%. 

Novads ir samērā bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Nozīmīgākie derīgie 

izrakteņi ir ģipšakmens, smilts un grants, kā arī kūdra.Novadā atrodas Sauriešu 

ģipšakmens atradne, kuras lielākā daļa krājumu ir izmantoti. Novada teritorijā 

atrodas piecas kūdras atradnes. Stopiņu novadā nozīmīgākie derīgie iegūstamie 

resursi ir ģipšakmens, pazemes ūdens un kūdras resursi, kas novada teritorijā ir 

iegūstami rūpnieciskos apjomos. Citu derīgo izrakteņu ir salīdzinoši maz. 

Perspektīvā netiek plānots ierīkot jaunas derīgo izrakteņu atradnes. 

Stopiņu novadā nav neviena īpaši aizsargājamā dabas teritorija vai 

mikroliegums.Stopiņu novada teritorijā atrodas astoņi Valsts nozīmes īpaši 

aizsargājamie koki. Stopiņu novada teritorijā neatrodas valsts nozīmes 

aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi, kā arī vietējas nozīmes dendroloģiskajiem 

stādījumi. 

Stopiņu novadā šobrīd nav kultūrvēsturisku objektu, kas būtu iekļauti spēkā 

esošajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kas apstiprināts 

Kultūras ministrijas 1998. gada 29.oktobra rīkojumu Nr. 128. 

Stopiņu novada teritorija ietilpst Daugavas upes baseinā un uz teritoriju 

attiecināms Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam. 

Stopiņu novads atrodas trijos izdalītajos upju ūdensobjektos D401 Mīlgrāvis – 

Jugla 22,42 km², D410 Mazā Jugla 23,38k m² un D413SP Daugava – 8,04 km². 



Novada lielākā ūdenstece - Mazā Juglas upe ar gada noteci 0,25 km 3 , pieder pie 

Daugavas upju baseina apsaimniekošanas apgabala, to raksturo kā vidēji lielu 

potomālo (lēnu) upi, augštecē upes kritums ir ievērojamāks un Mazo Juglu 

apzīmē kā ritrālu, robežiedalījums noteikts vērumā pie Abzes grīvas. Citas 

ūdensteces novada teritorijā: Ķivuļurga Dauguļupīte, Dreiliņupīte, Nabiņurga un 

Piķurga. 

Pazemes ūdeņu kvalitāte novada robežās ir loti atšķirīga, ko nosaka 

antropogēnais piesārņojums atsevišķu objektu tuvumā (CSA poligons "Getliņi", 

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas komplekss u.c.) vai pazemes ūdeņu kvalitātes 

dabiskās īpatnības (Sauriešu apkārtne). 

Parasti gruntsūdeņu mineralizācija ir zema (0.2-0.3 g/l) un organisko vielu 

saturs ūdeņos nepārsniedz 15 mg/l,izņemot purviem pieguļošās teritorijas. 

Savukārt, teritorijās, kur konstatēta antropogēnā iedarbība, gruntsūdeņu 

mineralizācija var sasniegt, atkarībā no sezonās, pat 5 g/l. Slāpekļa 

koncentrācijas mērāmas 100 mg/l. Šajās teritorijās nav pieļaujama gruntsūdeņu 

izmantošana sadzīves vajadzībām. 

Pazemes ūdeņu kvalitāte novada robežās ir atšķirīga, bet to nosaka tikai 

dabiskie faktori. Laba ūdens kvalitāte ir Amatas - Gaujas ūdens horizontā, kur 

dominē kalcija - hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņi, kuru mineralizācija nepārsniedz 

0,3-0,5 g/l. Tieši tāpēc šī horizonta ūdeņi galvenokārt tiek izmantoti centralizētās 

ūdensapgādes vajadzībām. Savukārt Sauriešu apkārtnē Salaspils horizonta, kur 

izplatīts ģipsis un to saturošie nogulumi, ūdeņu sastāvs ir krasi atšķirīgs - dominē 

magnija-kalcija sulfātu ūdeņu tips, un to mineralizācija sasniedz 3 g/l. 

Stopiņu novada ūdenssaimniecību veido variāki elementi: centralizētās 

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kuras apsaimnieko PA „Saimnieks”; 

pieslēgumi Rīgas pilsētas centralizētai ūdensapgādes sistēmai; un individuālās 

ūdenssaimniecības sistēmas.Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes 

pakalpojumus izmanto Rumbulas iedzīvotāji - 330 cilvēki un neliela daļa Dreiliņu 

iedzīvotāju – apmēram 370 cilvēku.Pārējie novada iedzīvotāji izmanto 

individuālas ūdensgūtnes un notekūdeņu novadīšanas sistēmas, kā arī 

krājrezervuārus. Šo izvedamo notekūdeņu daudzums, ko apkalpo PA „Saimnieks” 

2010.gadā sastāda 2260 m 3 (apmēram - 1808 cilvēki). 

Mazajā Juglā ir divas notekūdeņu izplūdes (Upeslejas un Līči), kā arī viena 

Piķurgā. Kopējais notekūdeņu daudzums no minētajām attīrīšanas iekārtām ir 

345.4 tūkst. m 3 . 

Novada teritorijā ir 37 artēziskā ūdens ņemšanas vieta, kuru dziļums pārsniedz 

10 m. Ūdens kvalitāte dažādās ūdens ņemšanas vietās ir atšķirīga, bet atbilst 

normatīviem, lai gan ūdensvadu tīkla vecuma un sliktā stāvokļa dēļ attālākajās 

novada vietās patērētājiem pieejamais dzeramais ūdens ir nekvalitatīvs. 

Iedzīvotāju patēriņu uzskaita proporcionāli, pēc ūdens lietotāju skaita, kā arī 

atsevišķiem patērētājiem uzstādītiem ūdens mērītājiem. 

Lai noteiktu patērētajam piegādājamā pazemes ūdens kvalitātes atbilstību 

mikrobioloģisko, fizikālo un ķīmisko kvalitāti raksturojošajām kvalitātes prasībām, 

Veselības inspekcija veic dzeramā ūdens kvalitātes izmeklējumus. Pieejamo 

analīžu rezultāti liecina, ka dzeramā ūdens kvalitāte novadā atbilst noteiktajām 

prasībām (Cilvēku patēriņam paredzētā ūdens direktīva - 98/83/EC; 2003.gada 

29.aprīļa noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes 

prasības, monitoringa un kontroles kārtība"). 

Informācija par gaisa kvalitāti novadā nav pieejama, bet ir pieejami dati par 

dažādu piesārņojošo vielu emisijām. Kopējais dažādu piesārņojošo vielu emisiju 

apjoms no nozīmīgākajiem emisiju avotiem Stopiņu novadā gaisā 2010.gadā 



saskaņā ar statistikas datiem [2-Gaiss] bija 31 tūkstotis tonnas, kas ir salīdzinoši 

augsts rādītājs. Lielāko daļu (98,5%) no gaisā novadītā piesārņojuma veido 

oglekļa dioksīda emisijas. Oglekļa monoksīds (īpatsvars 0,7%), slāpekļa dioksīds 

(0,3%), cietās daļiņas (0,2%), amonjaks (0,1%) un gaistošie organiskie 

savienojumi (0,1%) sastāda lielāko daļu no atlikušajiem 1.5% 

Mobilo avotu izmešuapjomu nav iespējams novērtēt skaitliski, jo nav pieejami 

dati. Taču, ņemot vērā, ka uz novadu šķērsojošiem Valsts nozīmes autoceļiem 

Rīga-Daugavpils A6, Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers - Saulkalne) ir ļoti intensīva 

transporta plūsma, ir pamats uzskatīt, ka autotransporta radīto izmešu ietekme 

uz šiem autoceļiem pieguļošajām nav maznozīmīga. 

Saskaņā ar Likuma „Par pašvaldībām” prasībām atkritumu savākšanu un 

apglabāšanu nodrošina novada pašvaldība. Stopiņu novadā daudzdzīvokļu 

dzīvojamās mājas apsaimnieko PA „Saimnieks”. Atkritumu savākšanu no 

daudzdzīvokļu mājām veic SIA „VEOLIA”. Iedzīvotāju skaits daudzdzīvokļu 

dzīvojamās mājās – 4800. Izvesto sadzīves atkritumu daudzums – 9600 

m 3 ./gadā, bioloģiskie atkritumi - 95 m 3 /gadā. Individuālo māju īpašnieki par 

atkritumu izvešanu slēdz līgumus ar SIA „L&T”. 

Stopiņu novada teritorijā pēc Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta ir 

veikta trokšņu līmeņa novērtējuma analīze un izstrādātas stratēģiskās kartes 

Rīgas aglomerācijas zonai, kurā iekļauta arī Stopiņu novada teritorija, izņemot 

Cekuli. Rīgas aglomerācijas zonai izveidotas vairākas trokšņu stratēģiskās kartes: 

Paaugstināta trokšņa zonas, kurās paaugstināts trokšņa līmenis dienas laikā ir 

izdalītas gar dzelzeļa līniju Rīga - Krustpils, A6 šoseju Rīga - Daugavpils, autoceļu 

P5 Ulbroka - Koknese (faktiski visā posmā no Dreiliņiem līdz Sauriešiem), 

autoceļu P4 Rīga - Lubāna posmā gar Dzidriņām un Līčiem, kā arī Dreiliņos gar 

Lubānas ielas transporta mezglu. Dreiliņos kopējo trokšņa fonu ietekmē arī citi 

avoti. Minētajās teritorijās trokšņa rādītāja L diena robežlieluma pārsniegums var 

sasniegt 15-20 decibelus (dB A). 

Nakts laikā trokšņa līmeņa robežlieluma L nakts pārsnieguma ietekmētās 

teritorijas ir lielākas. Teritorijas, kurās ir augsts nakts trokšņa līemeņa 

robežlieluma pārsniegums ir Gaisma, Rumbula, Dreiliņi gar Lubānas ielas 

transporta mezglu, Institūta iela posmā no Ulbrokas ciemata robežas līdz 

Sauriešiem, Dzidriņu ciemats zonā gar šoseju P4, Līču ciemats zonā gar šoseju 

P4. Papildus šīm teritorijām kā būtisks nakts trokšņa līmeņa avots jāatzīmē TEC- 

2. Nakts laikā trokšņa līmenis tiek pārsniegts Saulīšu ciematā, un privātmājām, 

kuras izvietotas TEC-2 tiešā tuvumā, kā arī teritorijās kurās dienas trokšņa 

līmeņa robežlielums netiek pārsniegts, vai pārsniegums ir neliels, proti, Upesleju 

ciemats, kuru ietekmē autotransporta troksnis no Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers- 

Saulkalne). Minētajās teritorijās trokšņa L nakts robežlieluma pārsniegums var 

sasniegt 20-25 decibelus (dB A). Kopumā jāatzīmē, ka saskaņā ar trokšņu karti 

nakts trokšņa līmeņa robežslieksnis Stopiņu novada teritorijā tiek pārsniegts 

praktiski visās apdzīvotajās vietās. 

Ņemot vērā Stopiņu novada izvietojumu un vēsturiski izveidojušos samērā 

augsto rūpniecības uzņēmumu skaitu un rūpniecības teritoriju īpatsvaru, jāizvērtē 

rūpniecības objektu radīto dienas un nakts trokšņa līmeņa robežlieluma 

pārsniegums. Tomēr, rūpniecības objektu trokšņa līmenis ir nenozīmīgs. Neliels 

dienas trokšņa robežlieluma pārsniegums ir atzīmēts nelielā teritorijā gar TEC-2 

un Knauf ražotni Sauriešos. Tomēr abi trokšņa avoti ir lokāli. 

Būtiskāka rūpniecisko objektu radītā trokšņa ietekme ir nakts laikā. Samērā 

būtisks trokšņa avots nakts laikā ir TEC-2. TEC-2 trokšņa L nakts pārsniegums 

ietekmē Saulīšu ciematu, īpaši TEC-2 tuvāk esošo daļu, privātmājas Betona ielas 

pusē, kā arī Vālodzes ciemata daļu, kas atrodas tuvāk TEC-2. Šajās teritorijās 



nakts trokšņa līmeņa robežlielums var tikt pārsniegts līdz 10-15 decibeliem (dB 

A). Knauf rūpnīcas (Sauriešos) radītais nakts trokšņa robežlieluma pārsniegums ir 

telpiski ierobežots gar Zaļo ielu un nebūtu uzskatāms kā nozīmīgs trokšņa avots. 

Kā trešo zonu, kurā rūpnieciskie avoti pārsniedz nakts trokšņa robežlielumu ir 

jāmin Rumbula, kuru ietekmē Getliņi-2 darbība. Trokšņa līmeņa L nakts 

robežlieluma pārsniegums šajā teritorijā tiek vērtēts 5-10 dBA, kas tomēr ir 

mazāks nekā transporta radītais trokšņa līmeņa robežlieluma pārsniegums 

Troksnis Stopiņu novadā ir būtisks vides aspekts, jo īpaši transporta radītais 

troksnis. Attīstības plānošana dokumentā ir paredzēts, lai iespējamie trokšņa 

avoti – rūpniecības zonas tiktu nodalītas no publiskās apbūves un darījumu 

teritoriju zonām. Teritorijas detālplānojumos pieceļu areālu apbūves attīstību būtu 

nepieciešamas plānot tādā attālumā no autoceļiem, kas neprasa papildus 

speciālus tehniskus risinājumus tās aizsardzībai pret auto transporta radīto 

troksni. Nepieciešamības gadījumā nepieciešams paredzēt speciālus pasākumus 

esošās apbūves aizsardzībai no trokšņa. Nepieciešams detalizēti izvērtēt esošās 

trokšņa ietekmētās dzīvojamās zonas un ieplānot pasākumus trokšņa 

samazināšanai šajās teritorijās. 

Pēc LVMĢC rīcībā esošajiem datiem par attīstībai nelabvēlīgām teritorijām, t.i. 

potenciāli piesārņotām un piesārņotam vietām, Stopiņu novada teritorijā ir 

noteiktas deviņas potenciāli piesārņotās teritorijas. Visas potenciāli piesārņotās 

vietas ir iekļautas otrajā kategorijā– „potenciāli piesārņota vieta”. 

Pēc mēroga un piesārņojuma rakstura nozīmīgākās potenciāli piesārņotās 

vietās novada teritorijā ir vairākas: 

Atkritumu poligons "Getliņi"; 

Agrākā munīcijas noliktavu teritorija "Cekule”; 

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas komplekss; 

SIA „Sprādziens" apsaimniekojamā teritorija. 

Atkritumu poligona „Getliņi EKO” teritorija atrodas bijušajā smilšu – grants 

karjerā Getliņu purva malā.Izgāztuve tika ierīkota, neveicot nekādus vides 

aizsardzības pasākumus, poligona kopējā platība ir 87 ha un vecā izgāztuve 

aizņem 36 ha. 

Poligonam piegulošā teritorijā atrodas privātmājas un mazdārziņi, kuru apgāde 

ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni no vietējiem ūdens avotiem nav iespējama. 

1996.gadā Pasaules Bankas atbalstītais atkritumu poligona sanācijas un 

rekonstrukcijas projekts paredzēja veikt izpēti un realizācijas darbus. Projekta 

ietvaros tika izpildīti virkne projektā paredzēto darbu. 

Monitoringa rezultāti rāda, ka virszemes ūdeņi atkritumu poligona apkārtnē ir 

piesārņoti. Visintensīvākais piesārņojums ir veco kalnu ietverošajos apvedgrāvjos. 

Izplūdē uz Daugavu virszemes ūdeņu piesārņojums 10-15 reizes pārsniedz fona 

vērtības, bet kopumā ir relatīvi zemas un nepārsniedz A kategorijas atļaujā 

noteiktās robežvērtības, izņemot hromu un svinu, kuru koncentrācijas ir nedaudz 

paaugstinātas, bet nepārsniedz dzeramajā ūdenī pieļaujamās vērtības. Kopumā 

vērojama tendence piesārņojuma intensitātei samazināties, lai gan deponēto 

atkritumu daudzums nepārtraukti pieaug (Geo Consultants, 2009). 

SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksa teritorija šobrīd ir sakopta, 

pievadceļi un laukumi noasfaltēti un izveidotas slēgtās hermētiskas šķidro 

kūtsmēslu tvertnes un gruntsūdeņu piesārņošanās šobrīd nenorisinās.. 

Tomēr līdz šo pasākumu veikšanai teritorijā ir izveidojies gruntsūdeņu 

vēsturiskais piesārņojums. Tvertņu tuvumā ierīkoti 2 monitoringa urbumi, bet 

viens - pie degvielas uzpildes stacijas cisternas. Pirmajā urbumā piesārņojuma 

līmenis ir zems, un tikai daži rādītāji pārsniedz robežvērtības , bet 2.urbumā visu 



analizēto komponentu koncentrācija pārsniedz robežvērtības, tātad gruntsūdeņi ir 

piesārņoti. 

Agrākā munīcijas noliktavu teritorija „Cekule” kā militāra noliktava izmantota no 

pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Munīcijas noliktavas vairākkārt 

tikušas spridzinātas, kas izraisījis plašu teritorijas piesārņojumu ar lādiņu 

šķembām un nesprāgušām dažāda veida munīcijas vienībām. Teritorijā 

saimniekojušas Latvijas, Krievijas, Vācijas un PSRS armijas. 2004.gadā SIA 

„Venteko” veica piesārņojuma izpēti noliktavu teritorijā, kuras kopplatība ir 240 

ha. 

Cekules munīcijas noliktavu teritorijas vidējais piesārņojums ir loti liels - aptuveni 

25 dažādu metāla un sprādzienbīstamu priekšmetu uz 1 m2 grunts. Pēc 

provizoriskiem aprēķiniem, kurus veicis SIA „Venteko”, lai pilnībā attīrītu šo 

teritoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ir jāpārbauda (tai skaitā 

jāpārvieto) 4.8 miljoni m 3 grunts masas. 

Kopš 2000.gada Cekules munīcijas noliktavu teritorijā regulāri un sistemātiski 

attīrīšanas un munīcijas iznīcināšanas darbi nav veikti. 

SIA „Sprādziens” īpašumā esošās noliktavas sprāgstvielu uzglabāšanai 

uzbūvētas un tiek ekspluatētas kopš 1987.gada. SIA "Sprādziens", noliktava ir 

klasificējama kā paaugstinātas bīstamības objekts un uz to attiecas 2005.gada 

19.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 532 ”Noteikumi par rūpniecisko avāriju 

riska novērtēšanas kartību un riska samazināšanas pasākumiem” ietvertās 

prasības, kā arī Civilās aizsardzības likumā noteiktie aprobežojumi un prasības. 

Izvērtējot rūpniecisko avāriju riska situāciju, konstatēts, ka noliktavas 

izvietojums nerada paaugstinātu risku iedzīvotājiem, pie nosacījuma, ka netiek 

būtiski palielināts sprāgstošo materiālu apjoms un pārspiediena izplatības zonā 

netiek pieļauta ar pastāvīgu cilvēka uzturēšanos saistītu jaunu objektu 

izvietošana. 

Izvērtējot applūšanas risku novadā, jāatzīmē plūdu veidi novada teritorijā, kas 

raksturojas ar augstāku varbūtību ir: 

sniega kušana un pavasara pali. Plūdu apmērus pamatā nosaka gaisa 

temperatūras paaugstināšanās dinamika un sniega daudzums upes 

baseinā; 

jūras vētru uzplūdi Daugavas grīvā un Ķīšezerā, Juglas ezerā, ko izraisa 

zema atmosfēras spiediena apgabals virs Baltijas jūras un vējš ar ātrumu 

virs 20 metriem sekundē; 

ledus sastrēgumi un ledus iešana upēs, kas var izpausties sevišķi smagi, 

ļoti strauji paaugstinoties gaisa temperatūrai siltums, kā rezultātā spēji 

ceļas ūdens līmenis upē un atrauj ledu no krastiem. 

Nav pietiekamu novērojumu, lai precizētu pavasara palu un vasaras-rudens 

plūdu robežas. Jūras uzplūdi ietekmē Ķīšezera ūdens līmeņa svārstības, kas 

pārsniedz 1 m līmeni. Lai noteiktu jūras uzplūdu ietekmi uz Mazās Juglas lejteci 

un grīvu, nav pietiekamu mērījumu. 

Parasti applūduma riski vērojami ir potomālo upju posmos, par tādu 

uzskatāma Mazā Jugla no Abzes. Nesakārtotas melioratīvās sistēmas veicina 

teritorijas applūšanu. Jāatzīmē, ka būtiska nozīme ir mazās Juglas poldera, kura 

platība ir 143 km 2 , rekonstrukcijai, kā arī nepieciešami papildus mērījumi un 

izpēte. Pašreiz pieejamā informācija norāda uz vidēji iespējamiem plūdu 

draudiem Mazajai Juglai piegulošajās teritorijās. 



Viena no nozīmīgākajām ekosistēmām, kas raksturojas ar augstu bioloģisko 

daudzveidību ir meži, kas aizņem nedaudz mazāk nekā pusi novada teritorijas. 

Daļa novada teritorijā esošie meži iekļauti Rīgas pilsētas aizsargjoslā un tajos ir 

noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Meži ir ļoti nozīmīgi reto un 

aizsargājamo augu sugu saglabāšanā, jo tikai aptuveni pusei no visām mežos 

sastopamām īpaši aizsargājamām sugām aizsardzību ir iespējams nodrošināt arī 

ārpus mežiem, bet pārējās sugas var augt tikai mežos, retos gadījumos arī 

biotopos, kas saistīti ar mežiem. Negatīvu ietekmi uz meža bioloģisko 

daudzveidību novadā atstāj vides mozaīkveida ainavas izzušana, kā arī šobrīd 

reģionā vērojamā mežu intensīvā izmantošana, jo īpaši privātajos mežos. 

Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018.gadam neparedz alternatīvu 

rīcību scenārijus vai variantus. Salīdzinājumu iespējams veikt ar tā saukto „nulles 

alternatīvu”, izvērtējot situāciju, kurā plānošanas dokuments netiek realizēts 

vispār. 

Īstenojot „nulles alternatīvu”, ja Stopiņu novada Attīstības programma netiktu 

izstrādāta un īstenota, novada attīstība notiktu haotiskāk, svarīgu lēmumu 

pieņemšana tiktu balstīta uz subjektīviem pamatiem, kā arī daudz sarežģītāk būtu 

plānot pašvaldības budžetu, būtiski, ka ilgtspējīga budžeta plānošana būtu 

apgrūtināta. Ņemot vērā, ka teritorijas attīstības plānošana tiek veikta saskaņā ar 

virkni principiem, kas nosaka nepieciešamību teritorijas plānošanā iesaistīt 

sabiedrību un nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, tas 

varētu radītu pamatu šaubām par pašvaldības lēmumiem. 

Neīstenojot Stopiņu novada Attīstības programmu, netiktu ņemti vērā arī 

attīstības plānošanas mērķi un uzdevumi, kuri noteikti augstāka līmeņa 

plānošanas dokumentos, Nacionālā Attīstības plāna, Rīgas pilsētas un Rīgas 

plānošanas reģiona teritorijas plānojuma mērķos. 

Stopiņu novada teritorijas Attīstības plāna tiešā ietekme paredzama šādu 

saimniecisko aktivitāšu rezultātā: 

• Palielinās apbūvētā novada teritorija un pieaudzis iedzīvotāju skaits, tādēļ 

nepieciešams nodrošināt infrastruktūras objektus, gan centralizētos 

pakalpojumus, gan individuālos; 

• Tiešā ietekme ir notekūdeņu apjomam un piesārņojuma slodzei, siltumapgāde 

ar papildus enerģijas patēriņu,palielinās transporta slodze. Nodrošinot atbilstošus 

tehniskos risinājumus – notekūdeņu attīrīšanu, atkritumu savākšanu, iespējams 

ietekmes mazināt. 

Stopiņu novada saimnieciskās aktivitātes, atbilstoši vides ietekmei, novērtētas, 

izsniedzot A vai B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas. Esošā situācijā 

novadā ar A kategorijas atļauju darbojas: 

• SIA „Getliņi Eko” atļautā darbība ir sadzīves sauso atkritumu 

apglabāšana poligonā. Vides ietekmes kontrolei noteikta monitoringa 

sistēma, kas kontrolē virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu un 

izmešus atmosfērā. 

• SIA „Ulbroka” atļautā darbība - pilna cikla cūku audzēšanas komplekss. 

Vides ietekmes kontrolei noteiktas monitoringa prasības pazemes 

ūdeņiem, smakām. 

• PA „Saimnieks” notekūdeņu attīrīšanas iekārtas apkalpo šādas 

apdzīvotas vietas: Ulbroka, Upeslejas, Līči. Saimnieciskās aktivitātes 

atļautas, izsniedzot B kategorijas atļaujas, kurās noteiktas prasības 

ietekmes uz vidi kontrolei- monitorings Mazās Juglas un Piķurgas upēs 

augšpus un lejpus izplūdēm. 



Individuālās apbūves attīstība Stopiņu novadā, kā arī dārzkopības sabiedrības ar 

blīvu apbūvi vasaras laikā veido priekšnoteikumus nepietiekami attīrītu 

notekūdeņu nokļūšanai vidē (meliorācijas sistēmās, ūdenstecēs, gruntī). 

Centralizētas ūdenssaimniecības infrastruktūras izveide individuālās apbūves 

teritorijās plānojama tuvāko piecu gadu laikā. 

Tendence apdzīvotās teritorijās palielināt ar cieto segumu klātās teritorijas 

palielina piesārņojuma noplūdi atsevišķos gadījumos ūdenstecēs ar lietus 

ūdeņiem. 

Novada teritoriju šķērso galvenie autoceļi (A-4 un A-6), trīs valsts 1. šķiras 

autoceļi un astoņi 2. šķiras autoceļi. Piesārņojums no autoceļiem ir tieši atkarīgs 

no noslodzes un nav prognozējams augstāks kā pārējās valsts teritorijā. 

Palielinoties transporta intensitātei iespējams trokšņu līmeņa paaugstinājums. 

Būtu nepieciešams šobrīd identificētajās, trokšņa skartajās teritorijās (sk. sadaļu 

5.2.4) veikt detalizētāku trokšņa analīzi un plānot nepieciešamos pasākumus 

trokšņa ietekmes minimizēšanai. 

Stopiņu novada Attīstības plāns balstās uz iepriekšējā plānošanas periodā 

sagatavotajiem ierosinājumiem, kuru pamatā būtu nepieciešams pārtraukt videi 

nedraudzīgas saimnieciskās aktivitātes. Pilnībā izvairīties no dabas resursu 

izmantošanas nevar, tāpēc nepieciešams: 

• efektīvāk izmantot esošos resursus; 

• ieviest videi draudzīgas bezatkritumu tehnoloģijas; 

• ieviest vides pārvaldības sistēmu novada praktisko jautājumu risināšanā. 

Palielinoties apbūves intensitātei un pieaugot iedzīvotāju skaitam un 

apkalpojošās infrastruktūras objektiem, pieaug arī ietekme uz apkārtējo vidi, tajā 

skaitā,: 

ūdens patēriņš un novadāmo notekūdeņu daudzums, 

enerģijas patēriņš siltumapgādes vajadzībām, kas rada papildus gaisa 

piesārņojumu, 

saražoto atkritumu apjoms, 

transporta plūsma, kas rada papildus gaisa piesārņojumu. 

Tomēr, ņemot vērā patreizējo novada komunālās saimniecības infrastruktūras 

stāvokli un jaudas, kā arī normatīvo aktu prasības vides jomā jaunbūvējamiem 

objektiem, nav paredzams, ka plānotā apbūve varētu būtiski ietekmēt vides 

stāvokli, ja tiks veikti visi pasākumi, kas noteikti normatīvajos aktos vides 

aizsardzības prasību nodrošināšanai. 

Netiek plānota - poligona "Getliņi" paplašināšanās (patreizējā teritorija - 85,23 

ha, kas ir 1,6% no novada teritorijas). Par to, kā objekts tiek apsaimniekots, 

liecina arī kopējā tendence par vēsturiskā gruntsūdeņu piesārņojuma 

samazināšanos gruntsūdeņu plūsmas virzienā, t.i. virzienā uz Daugavu. Tādējādi 

nav sagaidāms, ka šī objekta turpmākā ekspluatācija varētu radīt būtisku 

papildus vides piesārņojumu. 

Stopiņu novada Attīstības programmā paredzēto aktivitāšu un rīcību vides 

aspekti ir apkopoti Tabulā (8-1). Tabulā apkopotas un raksturotas attīstības 

programmas aktivitāšu un rīcību tiešās ietekmes uz vidi, sniegts ietekmes uz vidi 

raksturojums. Netiešas ietekmes detalizētāki netiek raksturotas. 

Novada Attīstības programmas 4.rīcības programmas „Kvalitatīva un droša 

dzīves vide ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un vidi saudzējošu 

infrastruktūru” realizēšana radīs būtiskāko ietekmi uz vidi. Šī rīcības programma 



paredz virkni pasākumu, kas atstās tiešu un pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti 

novadā, jo paredz vides infrastruktūras attīstību. 

Savukārt pārējās rīcības programmas „1. Aktīviem un informētiem 

iedzīvotājiem pieejamas daudzpusīgas personības pilnveides iespējas”; „2. 

Efektīva pārvalde un ērti pieejami kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi”; un „3. 

Uzņēmējdarbības attīstību veicinoša politika un infrastruktūra” ir salīdzinoši 

mazāka ietekme, galvenokārt, skarot vides informāciju un izglītības aspektus. 

Rīcības programmā ietvertajām aktivitātēm un rīcībām ir lielāka, kā arī netieša 

ietekme uz vidi, tomēr šī darba ietvaros tās netiek analizētas, apskatot tikai 

tiešās un būtiskās ietekmes. 

Plānošanas dokumentā paredzēto pasākumu netiešās ietekmes, gan pozitīvās, 

gan negatīvās ir šādas: 

Gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojums palielinās līdz ar saimnieciskās 

aktivitātes kāpumu. Ja šāds piesārņojums nepārsniedz noteiktos 

limitus, tas vides kvalitāti teritorijā nepasliktina; 

attīstot apbūves teritorijas dzīvojamajai un publiskajai apbūvei, 

nepieciešama infrastruktūras attīstība - ceļi, inženierkomunikācijas u.c. 

Tas viss var radīt vides problēmas, bet ievērojot normatīvo aktu 

prasības, tai skaitā Stopiņu novada saistošos apbūves noteikumus, nav 

sagaidāmas būtiskas negatīvas ietekmes un vides situācijas 

pasliktināšanās; 

realizējot novada Attīstības programmu, būtiska vides kvalitātes 

pazemināšanās nav sagaidāma, ja tiks ievērotas plānojumā noteiktās 

prasības. Taču, ja tiks veikti teritoriju rekultivācijas darbi, var sagaidīt, 

ka vides kvalitāte novadā ne tikai nepasliktināsies, bet pat uzlabosies. 

Stopiņu novada iedzīvotājus apdraud un ietekmē „Cekules” poligonā 

saglabājušās sprāgstvielas, kuru neitralizēšanu iespējams veikt tikai saņemot 

atbilstošu finansējumu, tātad netieša ietekme uz iedzīvotājiem saglabājas. 

Laika gaitā uzkrājies piesārņojums novada teritorijā ir ar ievērojamu ietekmi 

uz pazemes ūdeņu kvalitāti, patreiz tiek izstrādāts iespējamais pasākumu 

kopums, kas pieļauj kontrolēt piesārņojuma izplatības dinamiku, kā arī samazināt 

tā ietekmi. 

Pie netiešām ietekmēm pieskaitāms ar gaisa masām pārnestais piesārņojums 

no transporta maģistrālēm. Atpūtnieku un tūristu neorganizētā plūsma veido 

ievērojamu daudzumu sadzīves atkritumu, kuru savākšana prasa papildus 

izdevumus. Par netiešu ietekmi uzskatāmas būves, kas periodiski veido putekļu 

zonu, troksni un sadzīves diskomfortu. 

Par īslaicīgas ietekmes darbībām uzskatāmas teritorijas plānojumā paredzētā 

būvniecība dzīvojamo māju, jauktas sabiedrisko iestāžu, darījumu un dzīvojamās 

vai jauktas ražošanas apbūves teritorijās. Šīs darbības rada salīdzinoši īslaicīgu 

traucējumu vidē. Galvenās problēmas ir troksnis, zemsedzes bojājumi, putekļu 

emisija un būvgruži. Lielākā daļa šo faktoru tiek neitralizēti līdz ar darbības 

izbeigšanos. 

Vidēji ilgas ietekmes ir saistītas ar mežizstrādi, kā rezultātā var tikt pārtraukti 

dzīvnieku migrācijas koridori un iznīcināti bioloģiski vērtīgi biotopi.Pašreizējā 

plānojuma dokumentā nav iestrādātas rīcības meliorācijas objektu tehniskā 

stāvokļa uzlabošanai, kā rezultātā iespējama augsnes pārpurvošanās un 

degradācija. 

Ilglaicīgas ietekmes pārsvarā saistāmas ar zemes transformāciju no viena 

zemes izmantošanas mērķa citā, kā arī dažādu būvju un virszemes 

inženierkomunikāciju izbūvi novada teritorijā. Stopiņu novadā galvenās izmaiņas 



tiek plānotas vietās, kur paplašināsies apbūvei paredzētā dzīvojamā platība uz 

lauksaimniecības zemju rēķina. Zemes lietojuma veidi novadā pārsvarā tiek 

transformēti no lauksaimniecības zemēm uz apbūves teritorijām. Tomēr novadā 

zemes lietojuma veidu izmaiņas tiek realizētas ārpus aizsargājamām vai ainaviski 

vērtīgām teritorijām, līdz ar to ilglaicīgas ietekmes uz aizsargājamām teritorijām 

nav vērtējamas kā būtiskas. Atsevišķos gadījumos, var tikt traucēti ainavu 

vizuālie koridori un panorāmas zonas, kas veido teritorijas unikalitāti un 

pievilcību. 

Attīstības programmas realizācija Stopiņu novadā nodrošinās būvniecības, 

zemes izmantošanas un vides aizsardzības jautājumu tiesisku sakārtošanu 

pašvaldības līmenī. Kopumā tas var sekmēt pašvaldības teritorijas attīstību, 

būtiski nepasliktinot vides kvalitāti. 

Par negatīvu pastāvīgu ietekmi uzskatāms vēsturiski izveidojies piesārņojums 

atkritumu poligona „Getliņi EKO” apkārtnē un ap SIA "Ulbroka” cūku nobarošanas 

kompleksu un pārējām potenciāli piesārņotām vietām novada teritorijā. 

Pašvaldības Attīstības programma ir dokuments, kura īstenošana atstāj 

ievērojamu ietekmi uz visas teritorijas attīstību, arī uz dabas un vides stāvokli. No 

plānošanas dokumenta kvalitātes lielā mērā ir atkarīga dabas vides un iedzīvotāju 

dzīves vides kvalitāte. 

Novada plānošanas dokumentā paredzētās rīcības kopumā būtiski nepalielinās 

slodzi uz vidi, ja tiks ievērotas normatīvajos aktos un dažādu vides aizsardzības 

institūciju noteiktās vides prasības. Iespējams prognozēt, ka kopumā ietekme uz 

vidi nepalielināsies un līdz ar to ilgtermiņā vides kvalitāte nepasliktināsies. 

Attīstības plāna stratēģiskās daļas un Rīcības plāna ietvaros nozīmīgi resursi 

tiek plānoti vides kvalitātes uzlabošanai, vides infrastruktūras attīstīšanai – 

dažādu vides infrastruktūras objektu izveidei un būvniecībai. Šo iemeslu dēļ 

uzskatāms, ka realizējot Attīstības programmu, ietekme uz dabas un cilvēkvidi 

kopumā ir sagaidāma pozitīva. 

Tabulā 9-2 ir sniegts kopsavilkums par Stopiņu novada Attīstības programmas 

Rīcības plānā 2012. - 2018. gadam paredzēto aktivitāšu un rīcību vides 

aspektiem. 

Stopiņu novada Attīstības programmā paredzētajām rīcībām kopumā nav 

prognozējama būtiska pārrobežu ietekme, lielā mērā tāpēc, ka novads neatrodas 

pierobežā, kā arī novada teritorijā nav pārrobežu piesārņojuma pārneses 

kontekstā ļoti nozīmīgu punktveida piesārņojuma avotu. 

Ja Attīstības programas darbības laikā tiks plānota darbība, kas iekļauta likuma 

„Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pielikumā un kam jāveic ietekmes uz vidi 

izvērtējums, vai darbība, kam saskaņa ar šī likuma 2. pielikumu jāveic 

sākotnējais izvērtējums, tad saskaņā ar šo likumu tiks izvērtētas paredzētās 

darbības ietekmes uz vidi, kā arī uz blakus teritorijām. Darbībām, kurām 

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra konstatēs, ka to darbība var radīt 

būtiskas pārrobežu ietekmes, visticamāk netiks realizētas. 

Ietekmi uz vidi samazinoši pasākumi, īstenojot teritorijas plānojumu un 

Attīstības programmu: 

- Vides politikas plāna izstrāde pašvaldībai. 

Iespēja izpētīt vides situāciju, novērtēt problēmteritorijas ilgākā laika posmā, 

ietverot esošās situācijas analīzi (iedzīvotāju skaita dinamika, sociālie 

pakalpojumi, pieprasījums ekonomikas sfērā utt.). 

- Vides rīcības programmas izstrāde. 



Tā ir programma, kura tiek izstrādāta pašvaldībai, nosakot prioritātes, mērķus 

un līdzekļus, kā sasniegt vēlamo situāciju vides jomā. Šādu programmu 

iespējams izstrādāt konkrētai nozarei, kura novadā atzīta par visproblemātiskāko. 

- Monitoringa programmas izstrāde. 

Ar monitoringa programmas palīdzību iespējams novērtēt esošo situāciju, veikt 

analīzi ilgākā laika posmā un attiecīgi novērtēt iespējamās ietekmes kādā no 

vides problēmteritorijām. 

Visi minētie pasākumi veicami pēc pašvaldības iniciatīvas un finansiālo iespēju 

robežās. Politikas plāna, rīcības un monitoringa programmu izstrāde ļautu labāk 

novērtēt esošo vides situāciju, kā arī plānot nākotnē vides problēmu risinājumus. 

Finanšu resursus iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kā 

arī piedaloties dažādos kopprojektos vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī. 

Stopiņu novada Attīstības programma kā plānošanas dokuments, kopumā 

ņemot, nav pretrunā ar vides aizsardzības, dabas aizsardzības normatīvajiem 

aktiem un teritorijas plānojuma mērķi atbilst nacionālajiem un starptautiskajiem 

vides aizsardzības mērķiem. 



13. Izmantotās literatūras saraksts 

1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Ns "Preses nams", 2002. 

2. www.stopini.lv 

3. Stopiņu novada teritorijas plānojums. SIA "Nagla IF", 2003. Stājies spēkā 2004. gada 

12. Februārī 

4. Stopiņu novada vides pārskats, Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Stopiņu 

novada teritorijas plānojuma grozījumiem, SIA Geo Consultants, 2009 

5. Stopiņu novada saistošie apbūves noteikumi. SIA "Nagla IF", 2003. Stājušies spēkā 

2004. gada 28. janvārī 

6. Rīgas rajona teritorijas plānojums (no 2008. Līdz 2020. gadam). 5. dala. Vides 

pārskats. 9.sējums. Rīgas rajona padome, Rīga, 2008. Apstiprināts 2008. gada 22. 

aprīlī 

7. A. Pastors. Latvijas PSR mazo upju rajonēšana. Hidrometeoroloģijas un vides 

kontroles Latvijas republikāniskā pārvalde, Rīga, 1987. 

8. Sadzīves atkritumu poligons "Getliņi". 2002.-2003. gada pārskats. SIA "Geo 

Consultants", 2003. 

9. Sadzīves atkritumu poligons "Getliņi". 2005.-2006. gada pārskats. SIA "Geo 

Consultants", 2006. 

10. Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, Rīga, 1986. 

11. Rīgas klimats. Rīga, "Avots", 1983. 

12. Latvijas PSR Kūdras fonds. LVMPI, Rīga, 1980. 

13. Monitoringa urbumu ierīkošana SIA "Ulbroka" cūku nobarošanas kompleksā. SIA 

"Geo Consultants", 2004. 

14. Juškevičs, V., 2000. Kvartāra nogulumi. Grām.: Āboltiņš, 0., Kuršs, V. (red.). 

15. Latvijas ģeoloģiskā karte, M 1:200 000, 43.-53. lapa - Rīga - Ainaži. Paskaidrojuma 

teksts. Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga, 68 lpp. 

16. Pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumu aprēķins un informācijas sagatavošana 

pazemes ūdeņu atradnes pases saņemšanai. Ns "Latvenergo" TEC-2, Rīgas rajons, 

Acone. SIA .Geo Consultants", 2008. 

17. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un 

programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (27.06.2001) 

18. EK direktīva 98/83/EC Cilvēku patēriņam paredzētā ūdens direktīva (03.11.1998) 

19. ES direktīva 79/409/EEK "Par savvaļas putnu aizsardzību" (02.04.1979) 

20. ES direktīva 92/43/EEK "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras 

aizsardzību"(27.10.1997) 

21. I.Kabucis Latvijas Biotopi, „Preses nams”, Rīga 2001 

22. I.Kabucis Pļavu biotopu klasifikators (Pļavu inventarizācijas projekts 2000.-2003.) 

23. Griezes aizsardzības pasākumu plāns 

24. Dzērvju aizsardzības pasākumu plāns 

25. Jūraskraukļa aizsardzības pasākumu plāns 

26. Ķikuta aizsardzības pasākumu plāns 

27. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (12.03.2004) 

28. LR Aizsargjoslu likums (05.02.1997) 

29. Mājokļu politikas koncepcija 

30. Mazā ērgļa aizsardzības pasākumu plāns 

31. MK noteikumi 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” 

(12.03.2002) 



32. MK noteikumi Nr 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, 

monitoringa un kontroles kārtība" (29.04.2003) 

33. MK noteikumi Nr. 131 Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem 

(20.03.2001) 

34. MK noteikumi Nr. 235 „Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Abavas 

ieleja” nolikums” (20.06.1996) 

35. MK noteikumi nr. 247, „Līguma slēgšanas kārtība īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

aizsardzības nodrošināšanai” (25.07.2000) 

36. MK noteikumi Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas 

noteikumi” (30.01.2001) 

37. MK noteikumi Nr. 83 „Noteikumi par dabas parkiem” (09.03.1999) 

38. MK noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais 

novērtējums” (23.03. 2004.) 

39. MK noteikumi Nr. 175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un 

ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (17.04.2001) 

40. MK noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi”, (22.07.2003) 

41. MK noteikumi Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” 

(05.12.2000) 

42. MK noteikumi Nr.684 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības 

teritorijām” (09.12.2003) 

43. MK noteikumi Nr.858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, 

klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību" 

(19.10.2004); 

44. MK noteikumu Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” 

(08.05.2001) 

45. Nacionālā programma “Kultūra” 

46. Pludmales un primāro kāpu dabas aizsardzības plāns 

47. Račinskis E., Stīpniece A. 2000. putniem starptautiski nozīmīgās vietas Latvijā. 3. 

2001.-2003. gados Emerald/Natura 2000 projekta ietvaros teritorijā veikta sugu un 

biotopu inventarizācija 

48. Sugas aizsardzības plāns dzeltenajai dzegužkurpītei 

49. Ūdens apsaimniekošanas likums (01.10.2002) 

50. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.206 par lūša (Lynx 

lynx) aizsardzības plānu (04.12.2002) 

51. Vides ministra rīkojums Nr. 121 par vilka (Canis lupus)aizsardzības plānu (28.04.2003) 

52. Vides ministra rīkojums Nr. 140 par melnais stārķa (Ciconia nigra) aizsardzības 

plānu (14.04.2005) 

53. Vides ministra rīkojums Nr. 2 par medņa (Tetrao urogallus) aizsardzības plānu 

(04.01.2005) 

54. Vides ministra rīkojums Nr. 277 par brūnā lāča aizsardzības plānu (Ursus arctos) 

(25.11.2003.) 

55. Vides ministra rīkojums Nr. 363 par ziemeļu upespērlenes (Margaritifera 

margaritifera) aizsardzības plānu (10.11.2004) 

56. Vides ministra rīkojums Nr. 75 par rubeņa (Terao tetrxix) aizsardzības plānu 

(03.03.2004) 

57. Vides ministra rīkojums Nr.102 par Latvijas NATURA 2000 sarakstu (13.05.2004) 

58. Zaļās vārnas aizsardzības pasākumu plāns 

59. "Upju baseinu apgabalu raksturojums. Antropogēno slodžu uz pazemes un virszemes 

ūdeņiem vērtējums. Ekonomiskā analīze", LVĢMA, 2005 



Pielikums 1 - Ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma 

procedūras shēma 



IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA 

PROCEDŪRAS SHĒMA, JASTRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ 

VIDI NOVĒRTĒJUMS IR OBLIGĀTS 

Plānošanas dokumenta izstrādātājs 

iesniedz paziņojumu par plānošanas 

dokumenta izstrādes uzsākšanu Vides 

pārraudzības valsts birojam (VPVB) 

o 

o 

o 

VPVB nosaka: 

Institūcijas un organizācijas, kurām nosūta 

plānošanas dokumenta un vides pārskata 

projektus; 

Plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo 

pārrobežu ietekmi; 

Sabiedriskās apspriešanas sanākmes nepieciešamību 

Izstrādā plānošanas dokumenta (PD) 

un vides pārskata projektu (VPP) 

Informē sabiedrību un nosūta valsts institūcijām 

plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu. 

Izstrādātājs savā Interneta mājas lapā ievieto 

kopsavilkumu un paziņojumu (1), ka var iepazīties 

ar VPP un PD kopsavilkumu, kā arī nodot minēto 

paziņojumu VPVB (2) 

Pilnveido dokumentu projektus ņemot vērā priekšlikumus 

un atsauksmes 

Sabiedrības (var iesniegt vismaz 40 dienas no paziņojuma 

publicēšanas) un valsts institūciju atsauksmes (iesniedz 

20 dienu laikā) 

Iesniedz plānošanas dokumenta un 

vides pārskata projektu IVN VB 

VPVB Atzinums par vides pārskatu, kurā nosaka arī monitoringa 

kārtību. Iesniedz 30 dienu laikā 

Plānošanas dokumenta pilnveidošana 

Plānošanas dokumenta pieņemšana 

un informatīvā ziņojuma sagatavošana 

- 14 dienas pēc pieņemšanas 

(3) 

Informācija sabiedrībai – Paziņojuma sagatavošana (4) 



(1) Paziņojumā jāiekļauj sekojoša informācija: 

- plānošanas dokumenta nosaukums; 

- izstrādātāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā; 

- joma, uz kuru attiecas plānošanas dokuments, plānošanas dokumenta izstrādes 

termiņš un ilgums, teritorija, kuru ietekmēs plānošanas dokumenta īstenošana; 

- kad un kur sabiedrība var iegūt informāciju un iepazīties ar plānošanas dokumenta 

un vides pārskata projektu; 

- termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt izstrādātājam rakstiskus priekšlikumus 

un atsauksmes par plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu. 

Minētais termiņš ir vismaz 40 dienas no paziņojuma publicēšanas dienas. 

Izstrādātājs minēto paziņojumu publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, kā arī nosūta 

attiecīgajai pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt 

plānošanas dokumenta īstenošana. Paziņojumu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā, 

vietējās pašvaldības - attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās 

sabiedriskās vietās. 

(2) Izstrādātājs,ņemot vērā plānošanas dokumenta veidu, jomu un teritoriju, kuru 

varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana plānošana, nosūta 

dokumenta un vides pārskata projektu: 

- nozares pārvaldei, 

- Dabas aizsardzības pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

administrācijai, 

- vietējai pašvaldībai, 

- profesionālajām asociācijām un nevalstiskajām vides organizācijām, 

- citām institūcijām, kuras ir norādījis birojs. 

Minētās institūcijas var iesniegt atsauksmes un priekšlikumus par plānošanas 

dokumentu un vides pārskata projektu 20 dienu laikā. 

(3) Informatīvais ziņojums jāievieto Izstrādātāja mājas lapā, kurā norāda, ka 

plānošanas dokumentā ir ņemts vērā vides pārskats un biroja atzinums. Izstrādātājs 

paziņojumu par reģionālo vai cita veida plānošanas dokumenta pieņemšanu: 

- publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, 

- nosūta pārvaldei, institūcijām un organizācijām, no kurām saņemti komentāri un 

priekšlikumi, un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju ietekmēs plānošanas 

dokumenta īstenošana, 

- izvieto paziņojumu pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības - attiecīgās pašvaldības ēkā, 

kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās. 

(4) Paziņojumā par plānošanas dokumenta pieņemšanu norāda šādu informāciju: 

- plānošanas dokumenta nosaukums un datums; 

- izstrādātāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā; 

- kad un kur sabiedrība var iepazīties ar plānošanas dokumentu, vides pārskatu, 

informatīvo ziņojumu, atzinumu par vides pārskatu un informāciju par termiņiem 

monitoringa ziņojuma iesniegšanai. 



Pielikums 2–Novada satiksmes infrastruktūra

StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...