StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...

More documents

Recommendations

Info

Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS bijušo Baltijas ledus ezera un pieledāja sprostezeru klāto teritoriju. Šo baseinu nogulumi veido lēzeni viļņoto līdzenuma virsmu, kas lēzeni paaugstinās austrumu virzienā no 7-10 m pie Baltezera līdz 60 m Viduslatvijas nolaidenuma tuvumā (Inčukalns, Ropaži). Ropažu līdzenumam ir raksturīgi līdz 15-20 m augsti un plaši kāpu masīvi, kuri turpinājuši veidoties arī vēl nesenā pagātnē ne tikai Litorīnas jūras krasta tuvumā, bet arī Ropažu un Inčukalna apkārtnē. Plašus, lēzenus zemes virsmas pazeminājumus aizņem purvu nogulumi. [4] Zemkvartāra virsmas reljefs ir līdzens ar retiem 10-15 m dziļiem pazeminājumiem rietumos no Inčukalna un Zaķumuižas. Viszemāk tā atrodas novada ziemeļrietumu daļā (no 40 līdz 50 m z.j.l.) šaurā joslā gar Rīgavas līdzenumu ziemeļos no Ulbrokas. Ulbrokas apkārtnē devona iežu virsma jau atrodas ap 5-8 m v.j.l., pakāpeniski paaugstinoties uz austrumiem. [4] Pamatiežu virsā atsedzas augšdevona Pļaviņu, Salaspils un Daugavas svītas dolomīti un dolomītmerģeļi, kā arī ģipši un māli, bet pašā novada ziemeļu daļā - arī augšdevona Amatas svītas smilšakmeņi un aleirolīti. Daugavas svītu veido plaisaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi, un tie ir izplatīti tikai pašos novada dienvidos, to biezums ir 5-8 m. Salaspils svītas nogulumus veido karbonātiski māli un dolomītmerģeļi ar dolomīta starpslāņiem un ģipša ieslēgumiem un starpslāņiem, kas lielāko biezumu sasniedz Sauriešu apkārtnē, kur atrodas valsts nozīmes ģipša atradne, svītas biezums vidēji ir 12-15 m, un tas samazinās uz ziemeļiem.[4] Augšdevona nogulumiem ir raksturīgs reģionāls slīpums 1-2 m/km dienvidu - dienvidaustrumu virzienā. Amatas svītas nogulumus veido smilšakmeņi ar aleirolīta un māla starpkārtām, svītas biezums ir ap 25-30 m. Zem tās ieguļ Gaujas svīta, kas noslēdz augšdevona nogulumu slāņkopu. Arī šo svītu veido smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpslāņiem, Gaujas svītas biezums ir ievērojams un sasniedz 90-100 m. Kvartāra nogulumu biezums novada lielākajā daļā ir 15-20 m, palielinoties līdz 30 m novada ziemeļos, bet samazinās līdz 10m Sauriešu apkārtnē. Ģeoloģiskā griezuma galvenā daļa sastāv no dažādgraudainas, pārsvarā smalkgraudainas smilts ar aleirīta starpkārtām slāņa pamatnē un grants, oļu piemaisījumu Gaujas tuvumā. Šie nogulumi ir uzkrājušies pieledāja sprostezeros un Baltijas ledus ezerā, kā arī šajos baseinos ietekošo ledāja kušanas ūdeņu izveidotajās deltās, īpaši Gaujas tuvumā. No dziļāk gulošajiem devona iežiem tos atdala tikai dažus metrus bieza Latvijas leduslaikmeta morēna. Bieži tā ir stipri izskalota vai pat pilnīgi noskalota. Virs smilšainajiem Baltijas ledus ezera nogulumiem uzguļ eolie, aluviālie un purvu nogulumi.[4] Hidroģeoloģiskie apstākļi novada teritorijā ir vienkārši. Stopiņu novads atrodas Baltijas artēziskā baseina centrālajā daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ ap 950-970 m dziļumā Šajā baseina rajonā raksturīgs izturēts ģeoloģiskais griezums, nogulumieži ieguļ monoklināli ar nelielu kritumu dienvidrietumu virzienā. Latvijā ūdensapgādes vajadzībām tiek izmantota aktīvās ūdens apmaiņas zona, kuras biezums Stopiņu novadā ir 250-260 m un kuru veido kvartāra, augšdevona un vidus devona nogulumi. Zonas apakšējā robeža ir vidus devona Narvas sprostslānis, kas sastāv no ūdeni vāji caurlaidīgiem iežiem, kuru vidējais biezums ir 115 m. Dziļākos slāņos sastopami mineralizēti pazemes ūdeņi, kas netiek izmantoti centralizētajā ūdens apgādē. [4] Kvartāra ūdens horizonts (Q3-4) ir saistīts ar smilts slāņiem, kuros ir izplatīti gruntsūdeņi. Gruntsūdens līmenis, atkarībā no zemes virsmas reljefa ir 2-3 m dziļumā no zemes virsmas, maksimāli sasniedzot 6-8 m dziļumu zem kāpām. Gruntsūdeņus drenē apkārtnē esošās nelielās upītes, tāpēc to plūsma ir vērsta dažādos virzienos. Ūdensapgādē gruntsūdeņus izmanto tikai individuālajā STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 23
Stopiņu novada Attīstības programma 2012. - 2018.VIDES PĀRSKATS ūdensapgādē, kur tie bieži vien ir piesārņoti (piemēram, Getliņos), un gandrīz vienmēr ir ar paaugstinātu organisko vielu, slāpekļa savienojumu un dzelzs saturu.[4] Tieši zem kvartāra nogulumiem ieguļ Pļaviņu - Salaspils ūdens horizonts (D3plslp), kura biezums ir 20-30 m. Horizontu veido karbonātiskie ieži - dolomīti, dolomītmerģeļi un merģeļi, vietām arī ar ģipša starpkārtiņām. Salaspils svītas iežus, kuri satur ievērojamas ģipšu iegulas Sauriešu ģipšakmens atradnes teritorijā, pārējā novadā veido plaisaini dolomīti un dolomītmerģeļi 7-14 m biezumā. Pļaviņu svītas iežus arī veido plaisains dolomīts un dolomītmerģelis vidēji 15 m biezumā. Pļaviņu horizonts satur spiedienūdeņus, kuri saistīti ar plaisainajiem dolomītiem (10-12 m biezi), bet nereti šī horizonta ūdeņos ir paaugstināts sulfātu saturs un cietība (blakus esošajās teritorijās karbonātiskajos iežos konstatēta ģipša klātbūtne). Zem karbonātisko iežu slāņiem, 5-35 m no zemes virsmas, ieguļ bieza terigēno nogulumu slāņkopa, kas sastāv no Amatas, Gaujas, Burtnieku un Arukilas svītu līdzīga sastāva iežiem, kuri veido Arukilas-Amatas ūdens kompleksu (D 2-3 ar-am). Šīs svītas, un it īpaši Gaujas un Burtnieku, veido galvenos Rīgas un tuvējo pilsētu ūdensapgādē izmantotos ūdens horizontus.[4] Zem Pļaviņu horizonta ieguļ augšdevona Amatas ūdens horizonts (D3am), ko veido smalkgraudaini, vāji cementēti smilšakmeņi, māli un aleirolīti ar kopējo biezumu 25-30 m. Amatas horizonta griezumā dominē smilšakmeņi, tā efektīvais biezums visbiežāk ir virs 80%. Dziļāk, 50-70 m no zemes virsmas, ieguļ Gaujas ūdens horizonts (D3gj), kura kopējais biezums ir Līdz 90-100 m. Horizontu veido vāji un vidēji cementēti smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpslāņiem, un smilšakmeņu īpatsvars griezumā ir 40-65%. Ūdens piesārņošanas pazīmes Ulbrokas centralizētās ūdensapgādes urbumos līdz šim nav konstatētas, bet konstatēts dabisks hlorīdu satura pieaugums gan Ulbrokas, gan Sauriešu apkārtnē, ko izsauc dziļāko mineralizēto pazemes ūdeņu injekcija Gaujas horizontā, tagad sasniedzot vidēji 100-150 mg/l [4]. 5.1.2.1.Derīgie izrakteņi Novads ir samērā bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Nozīmīgākie derīgie izrakteņi ir ģipšakmens, smilts un grants, kā arī kūdra. Novadā atrodas Sauriešu ģipšakmens atradne, kur sākotnējie krājumi, saskaņā ar LVĢMA datiem, bija 11,5 milj. t ģipša. Šobrīd lielākā daļa krājumu ir izmantoti, un atlikušais apjoms tiek vērtēts kā 1,2 milj. t. [4] Novadā ir vairākas vietas, kur pētīti smilts - grants krājumi, ieguve nelielos apjomos. Šobrīd ar šī derīgā izrakteņa ieguvi nodarbojas tikai z/s "Cēderi". Smilts - grants iegulas pētītas arī citos iecirkņos, bet tajos esošie krājumi nav akceptēti. Novada teritorijā ir piecas kūdras atradnes.Lielākā no tām saistās ar Getliņu purvu, kur kopējie kūdras krājumi novērtēti kā 8,91 milj. m 3 , tai skaitā rūpnieciski izmantojamie - 5,474 milj. m 3 . Jāatzīmē gan, ka lielākā atradnes daļa atrodas Salaspils novada teritorijā. Pārējās četras atradnes, kas ietvertas Kūdras fondā, ir nelielas un šobrīd tām nav praktiskas nozīmes. [4] Dzeramā ūdens ieguvei centralizētajai ūdens apgādei tiek izmantoti tikai pazemes ūdeņi, parasti - Amatas - Gaujas ūdens komplekss, retāk - Daugavas un Pļaviņu ūdens horizonti. Saskaņā ar LVĢMC datu bāzi, novadā ir 37 urbumi, kas tiek izmantoti ūdensapgādes vajadzībām. Pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumi STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 24
Page 1 and 2: Novads - vieta, kurā dzīvot, str
Page 3 and 4: Stopiņu novada Attīstības progra
Page 23: Stopiņu novada Attīstības progra
Page 61 and 62: Vides informācija un izglītība A
Page 75 and 76:
Stopiņu novada Attīstības progra
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
show all

StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...