StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...
StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...
StopiÅu novada AttÄ«stÄ«bas programmas 2012. - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Stopiņu <strong>novada</strong> Attīstības programma <strong>2012.</strong> - 2018.VIDES PĀRSKATS<br />
5.2. Esošā vides stāvokļa un kvalitātes apraksts<br />
Vides kvalitāti novadā ietekmē dažādi cilvēka saimnieciskās darbības veidi –<br />
lauksaimniecības produkcijas ražošana, sadzīves notekūdeņu novadīšana vidē,<br />
katlu māju izmeši, dzelzceļu un autotransporta radītais piesārņojums, tranzīta<br />
uzņēmumu radītais piesārņojums, derīgo izrakteņu ieguve, pārrobežu ūdens un<br />
gaisa piesārņojums, mežsaimniecība (mežu izciršana), būvniecība, esošās<br />
atkritumu izgāztuves, rekreācija un tūrisms, kā arī citi apstākļi.<br />
Novada Attīstības programmā netiek izvirzīti specifiski vides kvalitātes mērķi,<br />
bet, ņemot vērā valsts vides politikā noteiktos un reģiona plānojuma uzdevumus,<br />
ir noteiktas reģiona līmeņa prioritātes, t.sk. kvalitatīvas dabiskās vides<br />
uzturēšana un stiprināšana - kā galvenais pasākums noturīgai reģiona turpmākai<br />
attīstībai.<br />
5.2.1. Virszemes ūdens un kvalitāte<br />
Novada teritorijā plūstošās upes pieder pie jauktā ūdens barošanas tipa, tajā<br />
ieplūst sniega kušanas ūdeņi, lietus, kā arī dažādās attiecībās notiek pazemes<br />
ūdeņu atslodze. Klimatiskās atšķirības Stopiņu <strong>novada</strong> nelielajā teritorijā tādos<br />
raksturojošos elementos kā vidējie gada nokrišņi, valdošie vēji, ūdensteču<br />
aizsalšana ir nenozīmīga. Pierīgas teritorijā vidējais nokrišņu daudzums ir 580-<br />
620 mm gadā, valdošie vēji - DR.<br />
Novada lielākā ūdenstece - Mazā Juglas upe ar gada noteci 0,25 km 3 , pieder<br />
pie Daugavas upju baseina apsaimniekošanas apgabala, to raksturo kā vidēji lielu<br />
potomālo (lēnu) upi, augštecē upes kritums ir ievērojamāks un Mazo Juglu<br />
apzīmē kā ritrālu, robežiedalījums noteikts vērumā pie Abzes grīvas. Mazās Juglas<br />
noteci nosaka augšteces nokrišņu apjoms, kam liela ietekme ir uz pavasara<br />
paliem un vasaras – rudens plūdiem. Vidzemes augstienes dienvidrietumu<br />
nogāzes upes noteci ietekmē 750-800 mm nokrišņu apjoms.<br />
Antropogēnie faktori noteces izmaiņām gada griezumā atkarīgi no lauku, mežu<br />
un purvu esošo meliorāciju sistēmu uzturēšanas, renovācijas vai pretēja procesapurva<br />
grāvju tamponāžas, lai atjaunotu purvā ūdens līmeni. Mazās Juglas lejtecē<br />
zināmu iespaidu varētu veidot Dobelnieku HES, kā arī melioratīvo būvju<br />
nepietiekama apsaimniekošana. Upes krasta struktūras būtiskas izmaiņas tiek<br />
novērotas pie darbiem upes gultnē, hidrotehniskām būvēm, cauruļvadu<br />
šķērsojumiem. Izteikti krastu izmaiņu procesi Mazai Juglai nav novēroti.<br />
Stopiņu novadā ietilpstošo ūdensteču raksturojums sniegts Tabulā Nr. 5-3.<br />
Tabula 5-3. Stopiņu <strong>novada</strong> ūdensteces<br />
Kods Upes tips Nosaukums Garums,<br />
km<br />
Sateces baseins,<br />
km 2<br />
410 4 Mazā Jugla 119 679<br />
410 4 Ķivuļurga 16 44.8<br />
410 4 Dauguļupīte 3<br />
410 4 Dreiliņupīte 12<br />
410 4 Nabiņurga 3,5<br />
410 4 Piķurga 17 36.7<br />
STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA , 2012 28