Medicīnas ētikas rokasgrāmata - World Medical Association

26
turpretī citās zemēs ārstiem ir samērā grūti ievērot ētikas kodeksu,
piemēram, nodrošināt pacientu konfidencialitāti, saduroties ar
policijas vai armijas prasībām sniegt ziņas par «aizdomīgiem» ievainojumiem.
Lai arī šīs atšķirības šķiet ļoti būtiskas, tomēr līdzīgā ir daudz vairāk.
Pasaulē ārstiem ir daudz kas kopīgs, un, kad tie apvienojas tādās organizācijās
kā PMA, parasti spēj vienoties par kopīgu viedokli pretrunīgos
27
ka nekā pirmie divi dokumenti, jo tikai 1964. gadā šīs vadlīnijas
tika pieņemtas Helsinku deklarācijā (Declaration of Helsinki). Arī šis
dokuments ir ticis vairākkārt pārstrādāts un labots, pēdējo reizi —
2000. gadā.
Papildus šīm ētikas pamatatziņām PMA ir pieņēmusi rīcībpolitikas
pamatnostādnes par vairāk nekā simts jautājumiem. Vairumā gadījumu
tie bija ētiskas dabas, tomēr daži
ētiskos jautājumos, kaut arī bieži tas prasa garas debates
un diskusijas. Tādas fundamentālas pamatvērtības kā līdzcietība,
kompetence un autonomija kopā ar ārsta pieredzi un prasmēm par
visiem medicīnas un veselības aprūpes aspektiem rada kopīgu bāzi
medicīnas ētikas jautājumu analīzei un rod risinājumu, kas ir vislabākie
gan individuāliem pacientiem un pilsoņiem, gan arī atbilst
no tiem skāra sociālmedicīnisku tematiku,
ieskaitot medicīnisko izglītību
un veselības aprūpes sistēmas. Katru
gadu PMA Ģenerālajā asamblejā tiek
laboti un papildināti daži jau esošie
dokumenti, kā arī pieņemti jauni.
«..PMA ir apņēmusies
iedibināt vispārējas,
pasaulē piemērojamas
medicīnas ētikas
pamatnormas.»
kopīgām sabiedrības veselības interesēm.
Medicīnas ētikas rokasgrāmata — Medicīnas ētikas pamatiezīmes
PASAULES MEDICĪNAS ASOCIĀCIJAS NOZĪME
Kā vienīgā starptautiskā organizācija, kas pārstāv visus ārstus neatkarīgi
no to tautības vai specialitātes, PMA ir apņēmusies iedibināt
vispārējas, pasaulē piemērojamas medicīnas ētikas pamatnormas.
Jau no paša darbības sākuma (1947) tā ir strādājusi, lai neatkārtotos
tādu neētisku ārstu rīcību, kāda tika īstenota nacistiskajā Vācijā
un citur. PMA pirmais uzdevums bija pielāgot Hipokrāta zvērestu
XX gadsimta vajadzībām, tāpēc tapa Ženēvas deklarācija (Declaration
of Geneva), kas tika pieņemta PMA 2. Ģenerālajā asamblejā
1948. gadā. Tā ir vairākkārt pārstrādāta, pēdējo reizi — 1994. gadā.
Otrais uzdevums bija izveidot Starptautisko medicīnas ētikas kodeksu
(International Code of Medical Ethics), kuru pieņēma 3. Ģenerālajā
asamblejā 1949. gadā. Tas tika pārstrādāts 1968. un 1983.
gadā, un arī šobrīd risinās darbs pie kārtējās kodeksa redakcijas.
Nākamais uzdevums, kurā iesaistījās PMA, bija ētisku vadlīniju izstrāde
par pētījumiem ar cilvēkiem. Tas aizņēma daudz vairāk lai-
KĀ PMA IZLEMJ, KAS IR ĒTISKS?
Sasniegt starptautisku vienprātību pretrunīgos ētiskas dabas jautājumos
nav viegls uzdevums pat tādā samērā viendabīgā grupā kā
ārsti. Lai pieņemtu lēmumu par katra ētiskas dabas jautājuma izlemšanu
vai esošo nostādņu pārstrādāšanu, PMA Ģenerālajā asamblejā
tam jānodrošina konsenss ar vismaz 75% balsu atbalstu. Priekšnosacījums,
lai sasniegtu tik lielu vienprātību, ir plašas konsultācijas
par konkrēto ētikas pamatnostādņu projektu, rūpīgi ieklausoties
PMA Medicīnas ētikas komitejas komentāros vai dažkārt arī attiecīgās
problēmas analīzes ieteikumos, ko dod speciāli izpētei izveidota
darba grupa un, turpmāk pārstrādājot
projektu, un bieži vien turpinot
«Sasniegt starptautisku atkārtotas konsultācijas. Šis process
vienprātību pretrunīgos atkarībā no jautājuma aktualitātes var
ētiskas dabas jautājumos būt ļoti laikietilpīgs un sarežģīts. Piemēram,
pēdējā Helsinku deklarācijas
nav viegls uzdevums..»
pārstrādāšana tika uzsākta 1997. gada