21.11.2014 Views

Medicīnas ētikas rokasgrāmata - World Medical Association

Medicīnas ētikas rokasgrāmata - World Medical Association

Medicīnas ētikas rokasgrāmata - World Medical Association

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

48 49<br />

rāk izpalīdzīgi, lai gan apzinās, ka no medicīnas viedokļa konkrētais<br />

pakalpojums neuzlabos pacienta veselības stāvokli. Īpaši nopietna<br />

šī problēma ir tad, kad resursi ir stingri ierobežoti, un, kamēr īpašiem<br />

pacientiem šo ārstēšanu veic «veltīgi» un «nedziedinoši», citi paliek<br />

neārstēti.<br />

Tāpat viņam jābūt brīvam atteikt ārstēšanu, kas nenestu pacientam<br />

nekādu labumu, kaut gan nebūtu arī kaitējoša, jo nevajadzētu ņemt<br />

vērā tikai placebo efektu. Ja problēmai ir ierobežoti resursi, tad ārstam<br />

būtu jāvērš to personu uzmanība, kas ir atbildīgi par resursu<br />

sadali.<br />

Vārdus «veltīgi un nedziedinoši medicīniskie pakalpojumi» būtu jāsaprot<br />

šādi. Dažos gadījumos ārsts var noteikt, ka ārstēšana no medicīniskā<br />

viedokļa ir pilnīgi bezjēdzīga vai nelietderīga, jo tā nenodrošinās<br />

ne stāvokļa uzlabošanos, ne atveseļošanos, kā arī pacients<br />

negūs nekādu uzlabojumu. Citos gadījumos ārstēšanas lietderīgumu<br />

un tās lietojumu var noteikt, tikai balstoties uz pacienta subjektīvajām<br />

atsauksmēm par savu labsajūtu. Atbilstoši pamatlikumam<br />

pacientu noteikti jāiesaista ārstēšanas<br />

LĒMUMU PIEŅEMŠANA RĪCĪBNESPĒJĪGU PACIENTU VIETĀ<br />

Daudzi pacienti, piemēram, mazi bērni, pacienti ar psihiskiem vai<br />

neiroloģiskiem traucējumiem vai personas, kas ir bezsamaņā vai<br />

komā, nespēj paši pieņemt lēmumus par savu ārstēšanu. Šādiem pacientiem<br />

nepieciešams tiesiski pilnvarots pārstāvis (tas var būt ārsts<br />

vai kāds tuvinieks), kas ir tiesīgs personas vietā pieņemt lēmumus<br />

nelietderīguma noteikšanas procesā.<br />

par ārstēšanu. Ētiskas pretrunas var rasties ar šādu pilnvarotu personu<br />

noteikšanu un viņu lēmumu pieņemšanas izvēles kritērijiem.<br />

«Ārstam nekādā ziņā<br />

Tikai dažos retos gadījumos šādas diskusijas<br />

varētu neatbilst pacienta inte-<br />

nav pienākums piedāvāt<br />

pacientam veltīgu vai<br />

resēm. Ārstam nekādā ziņā nav pienākums<br />

piedāvāt pacientam veltīgu vai<br />

piemērotāko personu, kas pieņēma lēmumus par rīcībnespējīgu<br />

Kad dominēja medicīniskais paternālisms, ārsts tika uzskatīts par<br />

nedziedinošu ārstēšanu.»<br />

nedziedinošu ārstēšanu.<br />

pacientu aprūpes gaitu. Ārsti varēja sazināties ar pacienta ģimeni,<br />

taču gala lēmumu pieņēma viņi. Pamazām ārsts šo pilnvarojumu ir<br />

Informētas piekrišanas princips iemieso pacienta tiesības izvēlēties<br />

kādu no ārsta piedāvātajām ārstēšanas metodēm. Kādas ir pacienta<br />

un piederīgo tiesības uz pakalpojumiem, ko ārsts nepiedāvā, tas<br />

mūsu dienās kļuvis par būtisku pretrunīgu ētikas, tiesību un sabiedrības<br />

politikas jautājumu. Kamēr tiek nogaidīts, lai par šiem jautājumiem<br />

izlemtu valdība, veselības apdrošināšana, uzņēmumi un/vai<br />

zaudējis, jo daudzās valstīs pacientiem ir iespēja likumā paredzētā<br />

kārtībā noteikt pilnvaroto personu, kas viņa vietā spētu pieņemt<br />

pacienta interesēm atbilstošus lēmumus gadījumos, ja viņš pats<br />

to nespētu. Turklāt dažās valstīs pilnvarotās personas tiek noteiktas<br />

dilstošā secībā (piemēram, laulātais, pieauguši bērni, brālis,<br />

māsa u. c.). Ārsts gala lēmumu pieņem tikai gadījumos, ja pilnvarotā<br />

profesionālās organizācijas, katram<br />

persona nav atrodama, kā tas bieži gadās kritiskās situācijās.<br />

Kādas ir pacienta un<br />

piederīgo tiesības uz<br />

pakalpojumiem, ko ārsts<br />

nepiedāvā?<br />

ārstam individuāli nākas izlemt — piekrist<br />

pacientu lūgumiem par nevajadzīgu<br />

ārstēšanu vai ne. Tomēr ārstam<br />

šāds lūgums noteikti jānoraida, ja viņš<br />

ir pārliecināts, ka ārstēšana nodarīs<br />

lielāku kaitējumu nekā dos labumu.<br />

PMA Pacientu tiesību deklarācija nosaka, kādi ir ārsta pienākumi šādos<br />

gadījumos:<br />

«Ja pacients ir bezsamaņā vai citu iemeslu dēļ nespēj paust<br />

savu gribu, piekrišana, ja iespējams, jāiegūst no tiesiskā ceļā<br />

pilnvarotas personas. Ja šī persona nav pieejama, bet akūta<br />

Medicīnas ētikas rokasgrāmata — Ārsti un pacienti

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!