MedicÄ«nas Ätikas rokasgrÄmata - World Medical Association
MedicÄ«nas Ätikas rokasgrÄmata - World Medical Association
MedicÄ«nas Ätikas rokasgrÄmata - World Medical Association
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
48 49<br />
rāk izpalīdzīgi, lai gan apzinās, ka no medicīnas viedokļa konkrētais<br />
pakalpojums neuzlabos pacienta veselības stāvokli. Īpaši nopietna<br />
šī problēma ir tad, kad resursi ir stingri ierobežoti, un, kamēr īpašiem<br />
pacientiem šo ārstēšanu veic «veltīgi» un «nedziedinoši», citi paliek<br />
neārstēti.<br />
Tāpat viņam jābūt brīvam atteikt ārstēšanu, kas nenestu pacientam<br />
nekādu labumu, kaut gan nebūtu arī kaitējoša, jo nevajadzētu ņemt<br />
vērā tikai placebo efektu. Ja problēmai ir ierobežoti resursi, tad ārstam<br />
būtu jāvērš to personu uzmanība, kas ir atbildīgi par resursu<br />
sadali.<br />
Vārdus «veltīgi un nedziedinoši medicīniskie pakalpojumi» būtu jāsaprot<br />
šādi. Dažos gadījumos ārsts var noteikt, ka ārstēšana no medicīniskā<br />
viedokļa ir pilnīgi bezjēdzīga vai nelietderīga, jo tā nenodrošinās<br />
ne stāvokļa uzlabošanos, ne atveseļošanos, kā arī pacients<br />
negūs nekādu uzlabojumu. Citos gadījumos ārstēšanas lietderīgumu<br />
un tās lietojumu var noteikt, tikai balstoties uz pacienta subjektīvajām<br />
atsauksmēm par savu labsajūtu. Atbilstoši pamatlikumam<br />
pacientu noteikti jāiesaista ārstēšanas<br />
LĒMUMU PIEŅEMŠANA RĪCĪBNESPĒJĪGU PACIENTU VIETĀ<br />
Daudzi pacienti, piemēram, mazi bērni, pacienti ar psihiskiem vai<br />
neiroloģiskiem traucējumiem vai personas, kas ir bezsamaņā vai<br />
komā, nespēj paši pieņemt lēmumus par savu ārstēšanu. Šādiem pacientiem<br />
nepieciešams tiesiski pilnvarots pārstāvis (tas var būt ārsts<br />
vai kāds tuvinieks), kas ir tiesīgs personas vietā pieņemt lēmumus<br />
nelietderīguma noteikšanas procesā.<br />
par ārstēšanu. Ētiskas pretrunas var rasties ar šādu pilnvarotu personu<br />
noteikšanu un viņu lēmumu pieņemšanas izvēles kritērijiem.<br />
«Ārstam nekādā ziņā<br />
Tikai dažos retos gadījumos šādas diskusijas<br />
varētu neatbilst pacienta inte-<br />
nav pienākums piedāvāt<br />
pacientam veltīgu vai<br />
resēm. Ārstam nekādā ziņā nav pienākums<br />
piedāvāt pacientam veltīgu vai<br />
piemērotāko personu, kas pieņēma lēmumus par rīcībnespējīgu<br />
Kad dominēja medicīniskais paternālisms, ārsts tika uzskatīts par<br />
nedziedinošu ārstēšanu.»<br />
nedziedinošu ārstēšanu.<br />
pacientu aprūpes gaitu. Ārsti varēja sazināties ar pacienta ģimeni,<br />
taču gala lēmumu pieņēma viņi. Pamazām ārsts šo pilnvarojumu ir<br />
Informētas piekrišanas princips iemieso pacienta tiesības izvēlēties<br />
kādu no ārsta piedāvātajām ārstēšanas metodēm. Kādas ir pacienta<br />
un piederīgo tiesības uz pakalpojumiem, ko ārsts nepiedāvā, tas<br />
mūsu dienās kļuvis par būtisku pretrunīgu ētikas, tiesību un sabiedrības<br />
politikas jautājumu. Kamēr tiek nogaidīts, lai par šiem jautājumiem<br />
izlemtu valdība, veselības apdrošināšana, uzņēmumi un/vai<br />
zaudējis, jo daudzās valstīs pacientiem ir iespēja likumā paredzētā<br />
kārtībā noteikt pilnvaroto personu, kas viņa vietā spētu pieņemt<br />
pacienta interesēm atbilstošus lēmumus gadījumos, ja viņš pats<br />
to nespētu. Turklāt dažās valstīs pilnvarotās personas tiek noteiktas<br />
dilstošā secībā (piemēram, laulātais, pieauguši bērni, brālis,<br />
māsa u. c.). Ārsts gala lēmumu pieņem tikai gadījumos, ja pilnvarotā<br />
profesionālās organizācijas, katram<br />
persona nav atrodama, kā tas bieži gadās kritiskās situācijās.<br />
Kādas ir pacienta un<br />
piederīgo tiesības uz<br />
pakalpojumiem, ko ārsts<br />
nepiedāvā?<br />
ārstam individuāli nākas izlemt — piekrist<br />
pacientu lūgumiem par nevajadzīgu<br />
ārstēšanu vai ne. Tomēr ārstam<br />
šāds lūgums noteikti jānoraida, ja viņš<br />
ir pārliecināts, ka ārstēšana nodarīs<br />
lielāku kaitējumu nekā dos labumu.<br />
PMA Pacientu tiesību deklarācija nosaka, kādi ir ārsta pienākumi šādos<br />
gadījumos:<br />
«Ja pacients ir bezsamaņā vai citu iemeslu dēļ nespēj paust<br />
savu gribu, piekrišana, ja iespējams, jāiegūst no tiesiskā ceļā<br />
pilnvarotas personas. Ja šī persona nav pieejama, bet akūta<br />
Medicīnas ētikas rokasgrāmata — Ārsti un pacienti
Change language