27.12.2014 Views

21 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

21 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

21 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

JŪRMALAS <strong>21</strong>.03.2013. Nr. 6 (41)<br />

pašvaldības informācijas biļetens<br />

Aprūpe mājās – risinājums,<br />

ja cilvēks nevar sevi aprūpēt<br />

Kāds jūsu vecāka gadagājuma tuvinieks pēc traumas, slimības vai<br />

nopietnas operācijas nevar pats sevi aprūpēt – nomazgāties vannā<br />

vai dušā bez citu palīdzības, aiziet pie ārsta vai aptieku pēc zālēm,<br />

pagatavot sev ēdienu… Arī tas, ka cilvēks pēkšņi kļuvis atkarīgs no<br />

citu palīdzības, rada stresu – kā dzīvot tālāk Turklāt nav neviena<br />

tuvinieka, kas ik dienas var būt līdzās, lai palīdzētu.<br />

Risinājums – aprūpes mājās<br />

pakalpojums<br />

Jūrmalnieki šādās situācijās netiek<br />

atstāti bez palīdzības – pašvaldības<br />

aģentūra „Jūrmalas sociālās<br />

aprūpes centrs” nodrošina pakalpojumu<br />

aprūpe mājās.<br />

„Aprūpe mājās ir pakalpojumi<br />

dzīvesvietā, lai nodrošinātu cilvēka<br />

pamatvajadzību apmierināšanu<br />

un viņa dzīves kvalitātes nepazemināšanos,<br />

ja objektīvu apstākļu<br />

dēļ viņš pats nevar sevi aprūpēt,”<br />

pakalpojuma būtību skaidro Sociālo,<br />

veselības, kultūras un sporta<br />

jautājumu komitejas vadītāja<br />

Dzintra Homka. „Atkarībā no aprūpējamā<br />

veselības stāvokļa un viņa<br />

pašaprūpes spējām, tiek noteikts<br />

konkrēts pakalpojumu līmenis, ko<br />

cilvēks vajadzības gadījumā var<br />

saņemt.”<br />

Pirmais līmenis ietver produktu,<br />

medikamentu, dažādu saimniecības<br />

preču piegādi, maksājumu<br />

veikšanu, nepieciešamības gadījumā<br />

– ūdens ienešanu un iznešanu.<br />

Otrajam līmenim šiem pakalpojumiem<br />

klāt nāk palīdzība krāsns<br />

kurināšanā un malkas ienešanā,<br />

ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku<br />

izsaukšana. Ja aprūpējamajam<br />

noteikts trešais pakalpojuma<br />

līmenis, līdz ar iepriekšējiem<br />

pakalpojumiem tiek nodrošināta<br />

arī mājokļa uzkopšana un veļas<br />

mazgāšana vai nodošana tīrīšanai,<br />

pastaigas. Savukārt ceturtā līmeņa<br />

pakalpojuma saņēmējiem tiek<br />

sniegta palīdzība personīgās higiēnas<br />

nodrošināšanā (arī palīdzība<br />

nomazgāties vannā vai ar dušu),<br />

aprūpētājs palīdz iekļūt gultā un<br />

izkļūt no gultas, noģērbties un<br />

apģērbties.<br />

„Nodrošinot šo pakalpojumu,<br />

cilvēks var turpināt dzīvot savā<br />

mājokli un nav nepieciešams pārcelties<br />

uz aprūpes iestādi,” skaidro<br />

Dz. Homka. „Turklāt ne jau vienmēr<br />

šie pakalpojumi vajadzīgi pastāvīgi,<br />

piemēram, pēc operācijas<br />

vai atveseļošanas periodā kādu<br />

laiku cilvēks var saņemt aprūpes<br />

„Tiekoties ar pakalpojuma aprūpe mājās sniedzējiem un sociālajiem darbiniekiem,<br />

pārrunājām risinājumus pakalpojuma pilnveidošanā,” saka Dzintra<br />

Homka (otrā no labās).<br />

Vieta nakts patversmei vēl tiek meklēta<br />

Jau rakstījām, ka šobrīd pilsētas domē tiek spriests par to, kur tiks<br />

izvietota nakts patversme bezpajumtniekiem. Pret nakts patversmes<br />

izvietošanu pašreizējā vietā, Raiņa ielā 62, kategoriski iebilst<br />

vietējie iedzīvotāji – šajā rajonā atrodas vairākas skolas, stadions,<br />

kur bērni nodarbojas ar sportu vai vienkārši pavada brīvo laiku, un,<br />

pēc iedzīvotāju domām, tik sociāli nelabvēlīgi „kaimiņi” būtu galīgi<br />

nevēlami.<br />

Viena no sākotnējām idejām<br />

bija izvietot patversmi Ķemeros,<br />

Dūņu ceļā 2, kur atrodas Sociālais<br />

centrs: tas atrodas nomaļus<br />

no biezi apdzīvotajiem rajoniem,<br />

turklāt tur jau šobrīd tiek sniegta<br />

virkne sociālo pakalpojumu, un<br />

nakts patversme varētu tos papildināt.<br />

Taču, uzklausot iedzīvotāju<br />

viedokli, visticamāk, arī šis variants<br />

netiks realizēts.<br />

Šobrīd tiek domāts arī par citām<br />

iespējamām vietām. Viena no tādām<br />

varētu būt Hercoga Jēkaba<br />

pakalpojumu, bet vēlāk tiek galā<br />

pats saviem spēkiem. Tā ir liela<br />

emocionāla atslodze arī tuviniekiem,<br />

jo nav jābažījas par to, kā<br />

iekārtot savu darba ritmu un ikdienu,<br />

lai tiktu galā gan ar darbiem,<br />

gan tuvinieka aprūpi.”<br />

Pakalpojumu Jūrmalas iedzīvotājiem<br />

nodrošina 43 sociālie<br />

darbinieki, kas profesionāli sagatavoti<br />

Jūrmalas sociālās aprūpes<br />

centrā vai absolvējuši Medicīnas<br />

koledžu, tāpēc nav pamata bažām,<br />

ka viņi varētu netikt galā dažādās<br />

situācijās.<br />

Seko līdzi pakalpojuma<br />

kvalitātei<br />

Jūrmalas sociālās aprūpes centrā<br />

Dz. Homka tikās ar sociālajiem<br />

darbiniekiem, kas nodrošina<br />

pakalpojumu aprūpe mājās,<br />

un pakalpojuma saņēmējiem, lai<br />

pārrunātu, vai pakalpojums tiek<br />

sniegts vajadzībām atbilstīgā kvalitātē,<br />

kādi papildu pakalpojumi vēl<br />

būtu nepieciešami un ar kādām<br />

grūtībām nākas saskarties pakalpojuma<br />

sniedzējiem. Saprotams,<br />

ka abām pusēm – gan sociālajiem<br />

darbiniekiem, gan pakalpojuma<br />

saņēmējiem – sadarbībā var rasties<br />

dažādas problēmas. Tādēļ pakalpojuma<br />

sniedzēji reizi mēnesī<br />

tiekas sociālās aprūpes centrā, lai<br />

tās risinātu.<br />

Šajā tikšanās reizē P. Stradiņa<br />

Medicīnas koledžas studente veica<br />

arī aprūpētāju anketēšanu, lai noskaidrotu,<br />

kas darbā sagādā vislielākās<br />

grūtības – emocionālā spriedze,<br />

fiziskā slodze, saskarsme ar<br />

gados vecāku cilvēku personības<br />

un uztveres īpatnībām vai, piemēram,<br />

attālums, kas jāveic līdz aprūpējamā<br />

dzīvesvietai. Arī pakalpojuma<br />

saņēmēji anketās atbildēja<br />

uz jautājumiem, kas raksturo pakalpojuma<br />

kvalitāti, un norādīja,<br />

kas viņu situācijā rada spriedzi –<br />

bailes un nedrošība, nespēja iziet<br />

un iekļauties sabiedrībā, veselības<br />

problēmas, nespēja sevi aprūpēt<br />

vai kas cits.<br />

ielas rajonā, tālāk no dzīvojamām<br />

mājām. Ir ideja piedāvāt iespēju<br />

sniegt naktsmītnes pakalpojumus<br />

pilsētas bezpajumtniekiem Slokas<br />

veselības un sociālās aprūpes<br />

centram. Jauni iespējamie risinājumi<br />

parādās nepārtraukti un tiek<br />

rūpīgi izvērtēti. Viens no galvenajiem<br />

kritērijiem šajā procesā ir apkārtējo<br />

iedzīvotāju viedoklis.<br />

Jautājums par optimālo vietu<br />

nakts patversmei tika apspriests<br />

Drošības un kārtības komisijas<br />

sēdē. Mērs Gatis Truksnis palūdza<br />

Grūtības sadarbībā var būt<br />

abām pusēm<br />

„Anketu jautājumi arī raksturo<br />

galveno problēmu loku, ar kurām<br />

nākas saskarties, gan sniedzot, gan<br />

saņemot pakalpojumu. Aprūpējamajam<br />

nereti ir psiholoģiski grūti<br />

pieņemt to, ka viņš vairs netiek galā<br />

ar savām ikdienas lietām un pat higiēnas<br />

nodrošināšanā ir atkarīgs no<br />

citu cilvēku palīdzības,” situāciju<br />

raksturo Dz. Homka.<br />

Kā problēma tika minēts arī aprūpētāju<br />

zemais atalgojums. „Sociālajiem<br />

darbiniekiem darbs ir gan<br />

fiziski grūts, jo atkarībā no aprūpes<br />

pakalpojuma līmeņa var būt jānes<br />

ūdens vai malka un jāizcilā aprūpējamais.<br />

Turklāt, ienākot ģimenē un<br />

rūpējoties par tās ģimenes locekli,<br />

aprūpētājam var būt psihoemocionāla<br />

spriedze, grūtības saprasties ar<br />

aprūpējamo vecuma vai kādu slimības<br />

īpatnību dēļ,” min Dz. Homka.<br />

Aprūpētāji dodas arī pie ģimenes<br />

ārstiem, lai saņemtu aprūpējamajam<br />

vajadzīgajām zālēm nepieciešamās<br />

receptes, un nereti tur<br />

nākas pavadīt daudz laika, gaidot<br />

rindā. Dz. Homka ierosināja, ka<br />

šādos gadījumos aprūpētājam vajadzētu<br />

iepriekš sazināties ar ģimenes<br />

ārstu un vienoties par vizītes<br />

laiku, un abām pusēm jārod veids,<br />

kā veiksmīgāk sadarboties. Sociālās<br />

aprūpes darbinieki kā labo paraugu<br />

minēja veiksmīgo sadarbību ar ģimenes<br />

ārsti Anitu Keivi un Kauguru<br />

veselības centra ārsti Ilzi Pliķēnu.<br />

Kā saņemt pakalpojumu<br />

aprūpe mājās<br />

Patlaban aprūpes mājās pakalpojumu<br />

saņem 115 jūrmalnieki, no<br />

tiem 107 iedzīvotāji pakalpojumu<br />

saņem bez maksas – par pašvaldības<br />

līdzekļiem, astoņi par to maksā<br />

saskaņā ar saistošajos noteikumos<br />

noteikto cenrādi.<br />

Lai saņemtu pakalpojumu par<br />

pašvaldības budžeta līdzekļiem,<br />

jāvēršas Labklājības pārvaldē. Pārvaldes<br />

speciālisti izvērtē sociālo<br />

situāciju atbilstoši Jūrmalas pilsētas<br />

domes saistošajiem noteikumiem<br />

– ģimenes ienākumus un<br />

materiālos resursus, un iespējas<br />

samaksāt par sniegto pakalpojumu,<br />

kā arī ģimenes locekļu iespējas<br />

nodrošināt aprūpi un nosaka, vai<br />

pakalpojums pienākas par pašvaldības<br />

līdzekļiem, vai ģimenei jāveic<br />

līdzmaksājums.<br />

Saistošie noteikumi nosaka, ka<br />

pēc aprūpes mājās pakalpojumu<br />

samaksas pakalpojuma saņēmēja<br />

rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt<br />

mazāki par summu, kas aprēķināta,<br />

valstī noteikto minimālo darba algu<br />

reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo<br />

ģimenes locekli (vai uz personu, kas<br />

dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu<br />

1,0 – uz katru nākamo ģimenes<br />

locekli.<br />

Pakalpojuma saņemšanai jāvēršas<br />

Labklājības pārvaldē, kur būs jāuzraksta<br />

iesniegums un jāiesniedz<br />

vai jāuzrāda attiecīgie dokumenti<br />

(ģimenes ārsta izziņa, izziņa par invaliditāti,<br />

pensijas apliecība, politiski<br />

represētās personas apliecība un<br />

iztikas līdzekļu deklarācija).<br />

Plašāka informācija Labklājības<br />

pārvaldē pa tālruni 67767372 vai<br />

Jūrmalas sociālās aprūpes centrā<br />

pa tālruni 67769251. Jautājumus un<br />

ierosinājumus uzklausīs arī Sociālo,<br />

veselības, kultūras un sporta jautājumu<br />

komitejas priekšsēdētāja Dzintra<br />

Homka pa tālruni 28677782.<br />

Elita Cepurīte,<br />

Sabiedrisko attiecību nodaļa<br />

izteikt savu viedokli par piemērotāko<br />

vietu nakts patversmei arī<br />

valsts un pašvaldības policijas vadītājus.<br />

Tās ir struktūras, kas tiešā<br />

veidā ir atbildīgas par pilsētas iedzīvotāju<br />

un viesu drošību.<br />

„Mēs pilnībā saprotam, ka<br />

nakts patversmes pakalpojumus<br />

izmanto dažādi ļaudis, un starp<br />

tiem ir arī daudz sarežģītu, neprognozējamu<br />

personību,” teica<br />

G. Truksnis. „Es arī lieliski saprotu<br />

pārējos iedzīvotājus, viņu uztraukumu<br />

un nevēlēšanos redzēt<br />

līdzās savām mājām šādu iestādi.<br />

Tomēr acīmredzams ir arī kas cits<br />

– nakts patversmei pilsētā jābūt,<br />

kaut kur tai vieta jāatrod. Jautājums<br />

– kur”<br />

G. Truksnis paskaidroja, ka, pēc<br />

Labklājības nodaļas datiem, šobrīd<br />

uzskaitē ir apmēram 100 bezpajumtnieku,<br />

bet nakts patversmi<br />

gada aukstajā laikā apmeklē apmēram<br />

30 cilvēki. Tagad, kad kļūs<br />

siltāks, problēma vairs nebūs tik<br />

asa, jo vasarā pilsētas bezpajumtnieki<br />

atrod sev „pievilcīgākas”<br />

vietas nakšņošanai – tādas, kurās<br />

var uzturēties, arī esot alkohola<br />

reibumā (tas ir stingri aizliegts<br />

nakts patversmē). Tādēļ pašvaldībai<br />

pagaidām vēl ir laika rezerve.<br />

Tomēr jautājums ir jārisina, tādēļ<br />

mērs lūdza valsts un pašvaldības<br />

policijas pārstāvjus par to padomāt<br />

un izteikt viedokli. Mērs arī<br />

uzsvēra, ka pirms galīgā lēmuma<br />

pieņemšanas tiks veikta skrupuloza<br />

situācijas izpēte, kuras gaitā<br />

noteikti tiks ņemts vērā arī jūrmalnieku<br />

viedoklis.<br />

Маrina Blūmentāle<br />

AKTUĀLI 5<br />

Dažos vārdos<br />

· Aicina piedalīties sociālo vides<br />

reklāmu konkursā „Vide<br />

2.0”. SIA „Zaļā josta” izsludina<br />

vides aizsardzības plakātu<br />

konkursu „Vide 2.0”. Konkursa<br />

dalībnieki aicināti izstrādāt plakātus,<br />

tajos paužot savas idejas<br />

par vides saudzēšanu, sniedzot<br />

risinājumu vides problēmām un<br />

uzsverot zaļa un videi draudzīga<br />

dzīvesveida nepieciešamību<br />

mūsdienās.Lai piedalītos konkursā,<br />

jauniešiem no 16 gadu<br />

vecuma un pieaugušajiem ar<br />

datorprogrammu palīdzību ir<br />

jāizveido plakāts par vides saudzēšanu<br />

vai kādu ar vidi saistītas<br />

problēmas risinājumu.<br />

Konkursa darbu iesniegšanas<br />

termiņš – līdz 2013. gada 31.<br />

martam. Plašāka informācija<br />

par konkursa prasībām, kā arī<br />

konkursa nolikums un pieteikuma<br />

anketa atrodama SIA „Zaļā<br />

josta” mājaslapā www.zalajosta.lv.<br />

Labākās vides aizsardzības<br />

plakātu idejas tiks īstenotas<br />

dzīvē un sadarbībā ar konkursa<br />

atbalstītājiem „Digitālā Pele”<br />

un „JCDecaux Latvija” šopavasar<br />

būs skatāmas vides reklāmu<br />

stendos visā Latvijā.<br />

· Jūrmalā viesojas žurnālisti<br />

no Krievijas. Sadarbībā ar Rīgas<br />

Tūrisma un attīstības biroju Jūrmalā<br />

6. martā tika uzņemti žurnālisti<br />

no Krievijas, kas pārstāvēja<br />

iknedēļas izklaides ceļvežus<br />

„Time Out” un „Vash dosug”,<br />

interešu portālu „KP.ru”, iknedēļas<br />

žurnālus „Otdokhni” un<br />

„Antenna”. Plašsaziņas līdzekļu<br />

pārstāvju uzmanību piesaistīja<br />

plašais spa procedūru un veselības<br />

pakalpojumu klāsts, ko<br />

piedāvā Jūrmalas kūrortviesnīcas<br />

un rehabilitācijas centri. Pēc<br />

viesošanās Jūrmalā un Rīgā taps<br />

raksti par ceļošanas un atpūtas<br />

iespējām, kā arī dažādajiem<br />

veselības uzlabošanas piedāvājumiem,<br />

kas izmantojami visa<br />

gada garumā. Pēc Centrālās<br />

statistikas pārvaldes datiem salīdzinājumā<br />

ar 2011. gadu pērn<br />

ārvalstu viesu skaits no Krievijas<br />

ir ievērojami pieaudzis – par<br />

33 procentiem. Martā Jūrmalas<br />

pilsētai plānotas vairākas aktivitātes<br />

tūristu piesaistīšanai no<br />

Krievijas: Jūrmalas pilsēta, tūrisma<br />

iespējas un veselības piedāvājumi<br />

tiks prezentēti starptautiskās<br />

izstādēs Maskavā un<br />

tūrisma darbsemināros Krievijas<br />

reģionu lielākajās pilsētās.<br />

· Pirmo reizi starptautiskā<br />

izstādē „Intourmarket” Maskavā.<br />

Jūrmala pilsētas domes<br />

tūrisma un ārējo sakaru nodaļa<br />

16.–19. martā Maskavā<br />

starptautiskā tūrisma izstādē<br />

„Intourmarket 2013”, kurā<br />

piedalījās tūrisma profesionāļi<br />

gan no Krievijas reģioniem, gan<br />

arī no ārvalstīm, prezentēja<br />

atveseļošanās un rehabilitācijas<br />

iespējas Jūrmalā. Izstādes<br />

dalībnieki tika informēti par<br />

jaunumiem kūrortpilsētā, akcentējot<br />

jaunākos veselības<br />

tūrisma piedāvājumus, jaunās<br />

naktsmītnes, kuras šogad tiks<br />

atvērtas. Izstādes dalībnieki<br />

tika iepazīstināti arī ar Latvijas<br />

veselības tūrisma klastera<br />

biedru šā gada veselības tūrisma<br />

piedāvājumiem. Pagājušajā<br />

gadā izstāde „Intourmarket”<br />

pulcēja 1300 uzņēmumu<br />

no vairāk nekā 140 valstīm un<br />

Krievijas reģioniem un to apmeklēja<br />

ap 76 000 interesentu.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!