11.07.2015 Views

27 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

27 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

27 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197) Cena tirdzniecības vietās Ls 0,50Jūrmalas pilsētā pieejama arī bez maksasJūrmalas pilsētasdomes informācijalasiet 9.–12., 14.–15. lpp.Betona un mežumaldi. Atbildesuz jautājumiempar pilsētas jaunoplānojumulasiet 3. lpp.Ingus Dāboliņš:„Būtsvētceļojumā.Dzīvessvētceļojumā”lasiet 5. lpp.Sociāli sabalansēts budžetsŠāgada budžetā izdevumi visvairāk palielināti sociāli mazaizsargātajiemun novadgrāvju sistēmas uzlabošanaiZIŅU DIENESTSLielupes krastmalasattīstības potenciāls JūrmalāKā secināms pēc iepazīšanās ar pagājušajānedēļā ārkārtas domes sēdēatbalstīto Jūrmalas pašvaldības budžetu2011. gadam, šīs domes vadībasprioritātes ir mājokļu programma(to iedzīvotāju, kam pienākas pašvaldībaspalīdzība dzīvojamās platībasjautājumu risināšanā, nodrošināšanaar dzīvokļiem), novadgrāvju atjaunošana,lai iespēju robežās novērstuīpašumu applūšanu, sociālā palīdzībaun ES finanšu līdzekļu maksimāla izmantošanapašvaldības īpašuma stāvokļauzlabošanā.Šāgada budžets ir aprēķināts 36939 089 latu apmērā (pamatbudžetaieņēmumi — 33 001 218). Pērn faktiskāizpilde Jūrmalas pilsētas budžetāir bijusi 3 5097 200 lati, kas nozīmē,ka pašvaldības ieņēmumi pērnir bijuši par nedaudz vairāk nekā miljonslatiem lielāki nekā prognozēts.Šī summa ir pārcelta uz šāgada budžetu.Ierēdņi netic valdībaiSpriežot pēc pašvaldības budžetaplānotajiem ienākumiem, valdībaslīmeņa ierēdņi nav prognozējušiizteiktu ekonomisko izaugsmi. Finanšuministrijas ierēdņi vai nu navdzirdējuši, vai klaji ignorē valdībasvadītāja pausto, ka ekonomiskā krīze,pateicoties viņa vadītajai partijai,valstī ir jau aiz muguras un nu gai-Domes vadība var būt gandarīta par šāgada pašvaldības budžetu — tajā ir ietvertassociālās garnatijas maznodrošinātajiem un rasta iespēja pilsētaikaut nedaudz uzsākt attīstības ceļu. Ojārs Martinsonsdāma tikai izaugsme. Par to liecinakaut vai fakts, ka ministrijas noteiktāiedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozeJūrmalas pašvaldībā noteiktapar 9,2% jeb 1 824 731 latiem mazākanekā pagājušajam gadam. Pat jato skaidro ar nodokļu izmaiņām, navgaidītā izaugsmes rādītāja.Kopējie pašvaldības šāgada konsolidētābudžeta ieņēmumi tiek prognozētipar 4,4% zemāki nekā pērn.Tas nozīmē — ja pašvaldībai nebūtuizveidojušies jau pieminētie uzkrājumino iepriekšējā gada, arī šajā gadādome būtu spiesta ķerties pie tādiemnepopulāriem un smagiem pasākumiemkā darbinieku skaita samazinājumaun iestāžu optimizācijas.Lielāki ienākumi tiek paredzētino nekustamā īpašuma nodokļa(NĪN) ieņēmumiem. Teorētiski pašvaldībavarēja NĪN prognozēt pat par34,4% lielāku, taču jau iepriekšējogadu pieredze liecina, ka Saeimā noteiktāsnodokļu likmes pie Jūrmalaskļūdaini lielās kadastrālās vērtībasnav spējīgi nomaksāt ļoti daudzi jūrmalnieki.Rezultātā šāgada sākumāNĪN parāds Jūrmalā pārsniedzis divusmiljonus. Jūrmalas pilsētas iedzīvotājusituāciju glābj fakts, ka valdībapērnā gada nogalē ir uzklausījusi domesvadības skaidrojumu par nodokļupārāk lielā sloga un reālās iedzīvotājumaksātspējas nesamērīgumu,tāpēc tā Jūrmalai iemaksas pašvaldībasizlīdzināšanas fondā ir noteikusipērnā gada līmenī. Valdība arīuzlikusi par pienākumu pašvaldībaiizstrādāt saistošos noteikumus paratvieglojumu piešķiršanu nodokļumaksātājiem ar zemu maksātspēju.Izvērtējot reālo situāciju, pašvaldībaNobeigums 6. lpp.vizualizācija „ Grupa93“Gints Sūna, arhitektsĀrā aiz loga ir skaista ziema, unLielupe ir aizsalusi. Tomēr aicināmturpināt diskusiju par topošā Jūrmalaspilsētas teritorijas attīstībasplāna būtiskākajiem jautājumiem.Šoreiz gribēt lūgt jūrmalniekus padomātun paust savu viedokli parLielupes vietu pilsētas telpā un tāsturpmāko nākotni. Daži jautājumi,uz kuriem gribētu kopīgi ar jumsrast atbildi:•••Vai Lielupes loma pilsētā ir pietiekama?Vai tā tiek novērtēta?Vai mēs pietiekami un saudzīgiizmantojam dabas dotās iespējasdzīvot un atpūsties pie upes?Kādas ir būtiskākās Lielupeskrastmalas problēmas pašlaik?Kā mēs varam atrisināt šīs••problēmas?• Kādu mēs vēlamies redzēt Lielupeskrastmalu nākotnē?• Vai mēs pieļaujam dažādas krastmalas— gan dabiskas un neskartas,gan labiekārtotas ar piestātnēm,peldvietām utt.?• Vai mēs pieļaujam apbūves iespējasuz ūdens — kafejnīcas, atpūtasobjektus, nomas punktus, pirtiņas,dzīvojamās mājas, varbūt patbiroja ēkas?Atbildes, lūdzu, sūtiet uz e-pastugints@suna.lv vai redakcija@jurmalasnedela.lv.Iesūtītās atbildes unkomentāri tiks apkopoti, publicētilaikrakstā „Jūrmalas Nedēļas Ziņas”,kā arī iesniegti attīstības plāna autoriem.Aicinām ikvienu iesaistītiesJūrmalas nākotnes veidošanā.Nobeigums 6. lpp.Mēs dodamies tālākLaikraksta „Jūrmalas Nedēļas Ziņas” abonēšanas cenasAbon. Abon. cena Abon. cena Pensionāriemperiods fiziskai personai juridiskai un invalīdiempersonai1 mēnesis 0,99 1,24 0,832 mēneši 1,98 2,48 1,663 mēneši 2,97 3,72 2,494 mēneši 3,96 4,96 3,325 mēneši 4,95 6,20 4,15Abon. Abon. cena Abon. cena Pensionāriemperiods fiziskai personai juridiskai un invalīdiempersonai6 mēneši 5,94 7,44 4,987 mēneši 6,93 8,68 5,818 mēneši 7,92 9,92 6,649 mēneši 8,91 11,16 7,4710 mēneši 9,90 12,40 8,30Laikrakstu var abonēt:• jebkurā „Latvijas Pasta” nodaļā. Laikraksta indekss – 3141;• izmantojot e-abonēšanu www.latvijaspasts.lv (īpaša cena pensionāriemun invalīdiem netiek piedāvāta);• laikraksta redakcijā Ventspils šos. 32 Jūrmalā;• izmantojot internetbanku (pārskaitījums jāveic uz SIA „RA 4”kontu LV59HABA0551023846114, AS „Swedbank”, reģ. Nr.LV40103206588). Maksājuma uzdevumā obligāti jānorāda vārds,uzvārds, tālruņa numurs un pilna adrese, uz kuru vēlaties saņemtlaikrakstu.Neskaidrību gadījumā zvaniet pa tālr. 67512222.


JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas <strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)komentāriBez bailēm un bez nosodījumaVai mums tiešām sirdis tik tīras kā dimanta oliņas?...Pavisam nejauši „Rimi” dzirdēju dialogu,kas izraisīja veselu domu lavīnu:maza, sīka večiņa pastūma nostno kases iepirkumu groziņu kaudzi,lai varētu atspiesties pret plauktiņulentes galā. Pieņemu, ka darīja to neaiz viegluma un spriganuma. Rindāaiz viņas stāvošā sieviete nekavējāsizteikt nosodījumu par to, ka tantiņauzdrošinājusies izgrūstīt grozusno tiem pienākošās vietas, uz ko tantuksskaļi, skaidri un pilnīgi vienaldzīgiatteica: „Помолчи, дура (paklusē,muļķe)!” Izklausījās, ka viņašo frāzi šādi izrunā regulāri un senvairs neizjūt ne dusmu, ne kauna.Mazliet pie sevis uzjautrinājusiespar faktu, ka tantuks pat nešķitaaizkaitināts, sāku domāt: kas ir svarīgāk— lai iepirkumu grozi stāvētutieši tiem paredzētajā vietā (pieņemu,ka kādam tie varētu traucēt,stāvot „ne tur”) vai tantuks, kurai,iespējams, tā ir vienīgā iespēja uzbrītiņu atslogot sāpošās kājas.Gribot negribot radās doma parsabiedrības attieksmi pret veciemun slimiem. Nākamā doma — par attieksmipret līdzcilvēkiem kā tādiem.Bieži pēdējā laikā dažādās TV diskusijāssabiedrībā zināmi un cienīticilvēki runā par augstāko izglītībukā visu Latvijas problēmu atrisinājumu.Negribu noliegt izglītības lomuekonomikā, bet ir acīmredzami, katā automātiski negarantē arī augstumorāles līmeni. Gan jau KNAB unekonomikas policijai būtu ko pastāstītgan par bakalauriem, gan par maģistriem.Droši vien visiem vēl atmiņāsaglabājies gadījums bērnudārzā„Madara”. Kāds satraukums izcēlās!Daudzi interneta portāli tikapiekliegti ar sašutuma pilniem rakstiemun komentāriem. Tajā pašālaikā katram, kura bērni gājuši bērnudārzā,labi zināms, KĀDUS vārdusbērni tur parasti iemācās pirmkārt,tikai neatceros, ka par to kādsbūtu cēlis tādu troksni. Pat „Māmiņuklubs” steidzās izteikt savu nosodījumucilvēkiem, kas bērniem mācapateikties Dievam par maltīti.Valdība vienu pēc otra pieņemamorālus lēmumus, atņemot nauduvispirms tiem pašiem slimojošajiem,„Jūrmalas Nedēļas Ziņu” redakcijaiNeesmu pārliecināta, ka šīsmanas pārdomas Jūs publicēsiet,jo tās skar mūsudomi un tās iestādes. Kautkāda cerība uz publikāciju ir...Mani ļoti satrauc pēdējais skandālsJūrmalā. Tas ir sakarā ar bērnudārzu „Madara”. Kārtējo reizi diemžēljāsecina, ka cilvēks ir pakļautsjebkādām intrigām, apmelošanām,nedomājot par tiem cilvēkiem, kuriiekļūst šādās nebūšanās. Neviensnecenšas noskaidrot cēloņus, līdzar to nomelnojot cilvēkus, kuri godīgidarījuši savu darbu. Kļūdīties varkatrs. Mums taču ir tik daudz izveidotas„augstākstāvošas” institūcijasar daudz darbiniekiem, kam būtusavlaicīgi jāaptur, ja kas netiek darītspareizi un sekot, lai turpmāk tiktudarīts pareizi.Laikraksta abonentu loterijas nr. 4794 balvu laimētāji:Pjotrs SemjonovsBrigita OrlovskaĀdolfs PekussBalvas var saņemt redakcijālīdz 28.02.2011.Š.g. 11. janvārī televīzijas „Panorāmā”rādīja sižetu par bērnu dārzu„Madara”, tās vadītāju, kura bērnudārzu vada daudzus gadus. Viņas„grēks” ir tas, ka aktu zālē pie sienasatradās koka krusts, un bērni pieēdamgalda lūdz „Dienišķo maizītidod mums šodien. Amen.”Par ko tad ir sašutusi Jūrmalasdome un tai pakļautā Izglītības nodaļa,kurai jākontrolē un jāpalīdz sevpakļautajās iestādēs? Kā arī jārūpējas,lai šajās iestādēs strādājošie saņemtucilvēka cienīgu atalgojumu,nevis grašus. Ja valsts vēl kaut cikrūpējas par skolās strādājošo skolotājumateriālo stāvokli, tad Pašvaldībānodotajiem bērnu dārzu darbiniekiematalgojums ir tik, cik paliekpāri. Jaunais Domes priekšsēdētājsšogad sola ap 20-30 Ls algas pielikumuaudzinātājām, kuras bija spiestaspabeigt augstskolu par saviem līdzekļiem,lai varētu strādāt. Laikamtiek uzskatīts, ka šos mazos „palaidņus”sagatavot skolai nav nopietnsdarbs.Ja bērniem tiek mācīts cienīt maizīti,nedarīt citiem pāri — tas ir peļamsun nosodāms. Visa Latvija, tanīskaitā Dome un Izglītības nodaļasdarbinieki, nosoda bērnu dārza kolektīvu,jo, lūk, valsts un baznīca iršķirti. Kāpēc neviens nesatraucās,kad mācītājs svētīja Domes deputātusun LPP/PP ar Šleseru priekšgalā.Tas visiem likās ļoti skaisti, joskandāla nebija. Arī „Panorāma” bijaapmierināta. Bet tagad viena mūžīgineapmierinātā mamma, kurai „Panorāmas”vadītājs M. Gailītis ir radinieks,spēja sarīkot skandālu, kuršnebūtu noticis, ja nebūtu kārtējāradu būšana. Jau 12. janvārī „Panorāmā”atkal parādīja sižetu, ka ilggadējābērnu dārza vadītāja iesniegusiatlūgumu. Kārtējo reizi vainīgais iratrasts! Par vadītāju un visu kolektīvujau neviens nav satraucies. JaDomē atbildīgais par izglītību I. Ančānak-gs un Izglītības nodaļas darbinieki,arī I. Drupas kundze, kura šajāiestādē arī strādā ilgus gadus, būtulaicīgi pildījuši savus pienākumus, javiņi tik pārliecināti par nepareizo audzināšanubērnu dārzā un krusta atrašanosaktu zālē.Nesaprotams vai tiešām šie „taisnīgie”„priekšnieki” nekad nav bijušiaktu zālē un to krustu nav redzējuši?Visu laiku tātad viss bija pareizi!Nebūtu radu būšana „Panorāmā”un mūžam ar visu neapmierinātāmāte — viss turpinātos un viss būtukārtībā. Kam tad ir jāsaņem nosodījums?Visi ir arī aizmirsuši, ka bērnudārzs „Madara” tika dibināts ar kristīgunovirzienu.Varbūt kāds tomēr varētu saņemtiesdrosmi un nepieļautu vadītājasaiziešanu no darba. Tāpat parūpētiespar visu kolektīvu, kurš, liekas, ir pilnīgāstresā. Kā viņiem strādāt tālāk?Viņiem taču jāstrādā ar bērniem!2011. gada 13. janvārīVec-vecmāmiņaPiedodiet, ka neuzdodu savus datus,bet es domāju par tām represijām,kas varētu turpināties.Redakcijas tālr. 67512222.Lūdzam izņemt balvas, jodāvanu kartei ir ierobežotsizmantošanas termiņš!vecajiem un nu jau arī bērniem, pēdējosvēl nekaunoties pretnostatīt —sak, protieties, pensionāri, citādi būsjāņem nost bērniem pabalsti! Veselībasministrs katru nedēļu tautai izmetpa „pērlei”, aicinot te nelietotuzturā sāli, tad nevajadzēšot slimot,te atkal lietot vairāk tablešu... Nevarīsti saprast, vai aiz izmisuma vai,piedodiet, prāta trūkuma... Veselībasministram arī ir augstākā izglītība,un ne jau viņš ir vienīgais vai lielākaisgrēkāzis valdībā.Prezidenta preses sekretāre, ļoticienījama kundze, vairāk nekā mēnesitā arī nepagodināja laikrakstuar skaidru atbildi uz uzdotajiem jautājumiem.Tikai atrakstīja — esmuļoti aizņemta, nezinu, kāpēc uzdodatVilnis Meiers, biedrības „VecākiJūrmalai” valdes priekšsēdētājsLaikā no 2010. gada 1. janvāra līdz31. decembrim biedrība „VecākiJūrmalai” Jūrmalas pilsētā realizējaprojektu ar nosaukumu „Narkomānijaskaitējuma mazināšana Jūrmalā”,kura ietvaros tika īstenotas apmācībasbijušajiem narkotisko vielulietotājiem un līdzatkarīgajiem armērķi sagatavot dalībniekus līdzbiedruizglītošanai, pašpalīdzībasgrupu vadīšanai un atbalsta sniegšanai.Projektu finansēja EEZ/Norvēģijasfinanšu instruments un Sabiedrībasintegrācijas fonds.Diemžēl Jūrmala ir to pilsētuvidū, kur narkotisko vielu lietotājuskaits ir ļoti liels. Jūrmalas Atkarībuprofilakses punkta datu bāzē irreģistrēti pāri par 400 injicējamunarkotisko vielu lietotāju.Biedrības „Vecāki Jūrmalai” realizētaisprojekts, kura mērķis bijaizveidot remisijā esošu narkotiskovielu lietotāju pašpalīdzības grupas,bija tieši vērsts uz to, lai palīdzētušiem cilvēkiem pārvarēt radušāsproblēmas pēc narkotisko vielu lietošanaspārtraukšanas un palīdzētunoturēt ilgstošu remisiju, kā arīpalīdzēt viņu ģimenes locekļiem izkļūtno līdzatkarības valgiem.Nav nekāds noslēpums, ka atmestnarkotiku lietošanu ir grūtiun reizēm šķiet pat bezcerīgi. Tomērvēl grūtāk ir neatsākt narkotikulietošanu ilgākā laika periodā jebnoturēt ilgstošu remisiju. Tas ir tādēļ,ka narkotisko vielu lietošanaslaikā cilvēks, esot narkotiku iespaidā,neizjūt visas tās problēmas, kaspatiesībā jau tad viņu skar, toties,pārtraucot to lietošanu, tās spilgtiparādās. Galvenās problēmas,ar kurām pēc narkotiku lietošanastādus jautājumus, jo citos novadosvisiem viss ir skaidrs. Laikam būtumuļķīgi jautāt, vai kundze studējusigan Latvijā, gan aiz robežām, lai iemācītostik meistarīgi neatbildēt uzdažiem vienkāršiem jautājumiem.Nu ko tur piebilst... Vien biežidzirdēto — kāda tauta, tāda valdība...Un, kamēr Dieva vārda piesaukšanasabiedrībā izraisīs sašutuma vētras,tikmēr gan mūsu valsts ekonomika,gan demogrāfija atradīsies turpat,kur mūsu morāle — pilnīgā pa...ā.Ar cieņu,vienmēr jūsu Guna VilnīteP. S. Atvainojos Vec-vecmāmiņai,kuras vēstuli (sk. zemāk) tehniskuiemeslu dēļ nebija iespējamspublicēt ātrāk.Vecāki sniedz palīdzīguroku atkarīgajiempārtraukšanas saskaras bijušais lietotājs,ir:1. Fiziska rakstura problēmas — dažādasinfekcijas: HIV, AIDS, hepatīti,tuberkuloze, veneriskāsslimības, dažādi orgānu darbībastraucējumi — sirdskaites, aizkuņģadziedzera slimības, aknuslimības un traumas.2. Psihiskās veselības traucējumi —garastāvokļa svārstības, trauksme,nemiers, koncentrēšanāsspēju, koordinācijas un atmiņastraucējumi, depresija, pašnāvībasdomas, personības vispārēja degradācija.3. Sociālās veselības traucējumi —ģimenes attiecību pasliktināšanās,arī sabrukums, darba attiecībutraucējumi, karjeras vaiindividuālās attīstības traucējumi,norobežošanās, krimināla uzvedība.Diemžēl Jūrmalānarkotisko vielu lietotājuskaits ir ļoti liels.Kā redzams, šīs problēmas ir ļotinopietnas, tās ir grūti pārvaramasun atrisināmas. Nesniedzot cilvēkamnepieciešamo atbalstu, parasti notieknarkotiku lietošanas atsākšana.Biedrība „Vecāki Jūrmalai”, savāprojektā sadarbojoties ar Jūrmalaspašvaldības iestādēm, centās sniegtpalīdzīgu roku tiem cilvēkiem, kasjau ir spēruši pirmo soli ceļā uz dzīvibez narkotikām un palīdzēt viņiemveidot jaunu dzīvi bez tām.Projektā laikā izstrādātie materiāliun bukleti, kā arī informācijapar atbalsta iespējām ir pieejamaJūrmalas pilsētas Atkarību profilaksespunktā vai zvanot pa tālruni22071303.JŪRMALAS NEDĒĻAS ZIŅASJūrmalas brīvpilsētas un novada avīzeIznāk reizi nedēļā ceturtdienāskopš 2007. g. 10. janvāra, apjoms — 32 lpp.Redakcija:Adrese: Ventspils šos. 32(t/c „Liedags” 3. stāvs), LV-2011Redakcijas tālr./ fakss: 67512222;e-pasts: birojs@jurmalasnedela.lvGalvenā redaktore:Guna Vilnīte,e–pasts: guna@jurmalasnedela.lvIzdevējs: SIA „RA 4”Licences nr.: 000703123PVN reģistrācijas nr.: LV40103206588Banka: AS „Swedbank“Konta numurs: LV59HABA0551023846114Reklāma:SIA „Creato“Rīga, Maskavas 68tālrunis: 67212861; 26556152;e-pasts: 2v@delfi.lvfakss: 67212844Sludinājumus pieņem:Ventspils šos. 32, (t/c „Liedags” 3. stāvā).Tālr. 67512222.Izplatīšanas daļa, mārketings:Tālrunis: 67512222,e-pasts: gundega@jurmalasnedela.lv


JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lvBetona un mežu maldiReizē ar kritiku un atbalstu gaidām arī konkrētus ierosinājumus, kā uzlabot pilsētas nākotnes plānojumuZIŅU DIENESTSZiema rit savu gaitu, bet Jūrmalassabiedriskajā dzīvē, šķiet, ietkarsti — norit pilsētas plānojumasabiedriskā apspriešana. Ar aktualitātēmšajā jomā lūdzām iepazīstinātJūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājavietnieku ekonomikas un attīstībasjautājumos, pilsētas teritorijasplānojuma no 2010. līdz 2022. gadamdarba grupas vadītāju Māri Dzenīti.„Kaut pagājusi tikai puse no Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojumanākamajiem 12 gadiem pirmās redakcijassabiedriskajai apspriešanaiatvēlētā laika (ilgst no 6. janvāralīdz 17. februārim), var teikt, katik tiešām vismaz šajā jomā iet karsti.Par sabiedrības kūtrumu sūdzētiesnevar. Par to var pārliecinātieskaut vai sabiedrisko apspriešanu sanāksmēs— šķiet, sanākušo cilvēkuskaits ir lielāks, nekā gaidīts. Tāpēc,piemēram, Kauguru kultūras namāsanāksmes vieta no foajē ātri vientika pārcelta uz kultūras nama zāli.Lai arī sanāksmes ir paredzētasplānojuma apspriešanai, ātrāk vai vēlākcilvēki jautājumu gūzmu novirzauz šodienas aktualitātēm. Taču tasnenozīmē, ka plānojums viņus neinteresē.Par to varu pārliecināties, redzotar katru dienu aizvien vairāk iesūtītāsanketas un jautājumus.Jau tagad, izmantojot situāciju,vēlos pateikties visiem jūrmalniekiempar iesūtītajiem viedokļiem unuzdotajiem jautājumiem. Vienmēr,gan tiekoties ar jūrmalniekiem, ganintervijās ar žurnālistiem, esmu uzsvēris,ka man kā plānojuma izstrādātājudarba grupas vadītājam ir svarīgskatra jūrmalnieka vai pilsētasviesa viedoklis par šo pilsētas attīstībaiļoti būtisko dokumentu. Arī kritikapar konkrētiem punktiem.”Kritizēt jau parasti visi mākvislabāk, bet kā ir ar ierosinājumiem?Nevarētu teikt, ka saņemam tikaikritiku. Ir arī atzinīgi vārdi un konkrētipriekšlikumi. Ļoti daudzi jūrmalniekiir izpētījuši, piemēram, sevpiederošajiem zemesgabaliem noteiktoszonējumus, to iespējas un liegumus.Ja viņu ieceres ar šiem noteikumiemnesakrīt, viņi lūdz palielinātapbūves blīvumu, izmainīt atļautopielietojumu un citus punktus.Ceru vairāk sagaidīt konkrētuspriekšlikumus arī par lielajiem, pilsētaikopīgajiem risinājumiem, piemēram,promenādi, ūdensmalām.Pašlaik ir vairāk tādi vispārīgi viedokļi— tā kā jā, tā kā nē. Ir arī krasinoliegumi un atbalsts. Bet varētubūt vairāk konkrētu priekšlikumu —piemēram, promenāde būtu pieļaujamano tās ielas līdz tai ielai, bet notās līdz tai to nevajadzētu pieļaut; jagadījumā pēc esošā detālplānojumatur ir jāveic kāpu nostiprināšanaspilsētādarbi, tad to vajadzētu darīt bez promenādesizbūves. Varbūt atsevišķāsvietās uz promenādes atļauto ēkuaugstumu vajadzētu noteikt nevisastoņu metru, bet, piemēram, sešumetru augstumā. Šādas nianses palīdzētuplānojuma nākamo redakcijuizstrādāt krietni detalizētāku, pilnīgāku.Vai ir arī noliedzēji, kas plānojumuneatzīst pilnībā?Pagaidām var teikt, ka sanāksmēsun vēstulēs šādu viedokļu ir pavisammaz. Tiem atsevišķiem jau esmu paskaidrojis,ka teritorijas plānojumunākamajiem 12 gadiem pašlaik nevarapturēt. Tas ir izstrādes stadijā,un pašlaik iedzīvotājiem izvērtēšanaiir nodota šā plānojuma pirmā redakcija.Lai cilvēkiem būtu skaidrs,arī paskaidroju, ka apzīmējums „plānojumapirmā redakcija” nozīmē, kapašlaik notiekošajā sabiedriskajā apspriešanāuzklausītie viedokļi, iebildumiun precizējumi darba grupātiks izvērtēti un sākotnēji izstrādātaisplānojums tiks mainīts atbilstošijūrmalnieku vēlmēm.Domes vadība cenšas ieklausītiespilsētas iedzīvotāju viedokļos, tas atbilstmūsu interesēm. Tāpat domesinteresēs ir saglabāt pilsētu nākotnēar plašām zaļajām zonām un arvisiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiemērtu infrastruktūru. Domei irjādomā arī par to, kā jūrmalniekusnodrošināt ar darba vietām, bet viesus— ar atpūtas vietām. Lai to paveiktu,ir nepieciešams meklēt nemitīguskompromisus starp šīm itkā tik pretrunīgajām lietām — videsaizsardzību un uzņēmējdarbību. Domāju,ka šajā plānojuma pirmajā redakcijāmums lielākoties šo kompromisuir izdevies atrast. Ja iedzīvotājiredz kādas kļūmes vai precizējamaslietas, tad par tām ir jāraksta.Vai ir jau tagad jūtama neizpratnepar kādiem jautājumiem?Sākotnēji laikam atsevišķu medijuietekmē neizpratne bija par jaupieminēto promenādi un kāpu zonasapbūvi.Cilvēki bija uztraukušies, ka kādsļaus betonēt pludmali, ka daudzstāvuceltnes pacelsies pašā jūras malā.Tad, kad tiek paskaidrots, ka vienīgāteorētiski iespējamā vieta augstceltnēm(līdz 10 stāviem) jūras malāvarētu būt uz nākotnē iecerētā molaLielupes grīvas teritorijā, tad arī šīsbažas izzūd un rodas tāda kā neizpratnepar iepriekš pieminētās informācijaspaudējiem.Jāteic, ka arī mola gadījumā augstceltnestiek pieļautas tikai tāpēc, kair skaidri zināms, ka tā izbūve, kasļaus atkal nodrošināt kuģošanai brīvuLielupi, ir ārkārtīgi dārga. Izmaksasrēķināmas vairāku desmitumiljonu latu apmērā. Pilsētai šādasnaudas nav un drīzumā arī nebūs.Tāpēc tiek pieļauta iespēja mola izbūveipiesaistīt privāto kapitālu.Taču investoram ieguldītie līdzekļijāatpelna. Jāpiezīmē, ka pirms molaun augstceltņu būvniecības sākšanasir jāveic projekta vizualizācijas darbi,jāizstrādā detālplānojums.Jūtami mazinājusies cilvēku neizpratnepar to, kas ir plānojums. Jasākumā daudzi uztraucās, par kādunaudu tad pilsēta pati gatavojas apbūvētvisas kūrortzonas, tad pēc sanāksmēmcilvēkiem ir kļuvis skaidrs,ka pilsēta pati neko negrasās būvēt.Plānojums ir noteikumi, vietējā mērogaceltniecības atļauju likums visiemnākamajiem būvēt gribētājiem.Tie ir paredzēti, lai kāds investorsneiedomātos, piemēram, Jaunķemerosuzbūvēt rūpnīcu, bet privātodzīvojamo māju rajonā — naktsklubuvai autoservisu.Pašvaldība tuvākajos gados ir plānojusibūvēt tikai mājokļu programmasietvaros paredzēto daudzdzīvokļuēku Līču ielā 2, kā arī jaunubērnudārzu Ķemeros.Kāda, jūsuprāt, būs plānojumanākamā redakcija?Viennozīmīgi kvalitatīvāka, saprotamākaun jūrmalniekiem arīdrošāka. Esam jau vienojušies arspeciālistiem par papildu pētījumuveikšanu saistībā ar pilsētas riska zonām.Iecerēti un visticamāk tiks ieviestijauni risinājumi, lai plānojumsbūtu vieglāk pārskatāms, bet nezaudētupašreizējo detalizācijas pakāpi.Ceru jūrmalniekus vēl satiktkādā no beidzamajām sabiedriskāsapspriešanas sanāksmēm, lai, ja gadījumāpar plānojumu ir kādi jautājumi,uz tiem varētu atbildēt vai nu espats, vai citi darba grupas dalībnieki.Vēlos, lai līdz sabiedriskās apspriedesnobeigumam paliktu maksimālimaz neskaidru jautājumu.Paldies par interviju!Lielupeskrastmalasattīstības potenciālsJūrmalāNobeigums. Sākums 1. lpp.Lai vedinātu jūs aizdomāties parūdensmalu izmantošanas iespējām(vai neizmantotajām iespējām), ieskatampar apbūvi uz ūdens piedāvājamOskara Elkšņa maģistra darba„Rīgas akvatorijas peldbūvju arhitektūra”atziņas.Rīgā aktuāla kļuvusi ūdensmaluapbūve, par ko liecina uzņēmēju aktivitāte.Piemēram, peldošā restorāna11. Novembra krastmalā attīstība,kā arī ideja izvietot peldošas piestātnesar publiski pieejamiem restorāniemĀgenskalna līcī un pilsētasdomes rīkotie plenēri par peldbūvjuizvietošanas iespējām Daugavas akvatorijā.Būves uz ūdens mūsdienās vairumāpasaules pilsētu vairs netiekvizualizācija Arhisuzskatītas par revolucionāru dzīvesveidu un telpu. Starp lielpilsētu iedzīvotājiemdzīve uz ūdens zaudē „dīvainības”pieskaņu un arvien vairāktiek uzskatīta par pievilcīgu iespējudzīvot un strādāt uz ūdens. Izvērtējotpeldbūvju vēsturisko attīstību,var secināt, ka, pieaugot urbanizācijai,pilnveidojoties tehnoloģijām unaugot pieprasījumam, peldbūve nolaivas ir kļuvusi par futūristisku mājokliuz ūdens.Salīdzinot ar Amsterdamu, Parīzivai Londonu, peldbūvniecība Rīgasakvatorijā ir samērā nesena. Tasizskaidrojams ar salīdzinoši zemoiedzīvotāju blīvumu un pietiekamusauszemes platību tradicionālajai apbūvei.Bijušas vairākas utilitāras unpubliskas peldbūves — no 18. gs.plostu tiltiem līdz peldošai publiskaipeldvietai Daugavā un peldošaimākslas galerijai pie AB dambja.Profesionālu arhitektu dalībapeldbūvju projektēšanā sākāsap 20. gs. 80. gadiem līdz ar negrimstošupontonu sistēmu ieviešanuun šādu būvju prestiža celšanosstarp turīgajiem pilsētu iedzīvotājiem.Līdz tam peldbūves lielākotiesbija pašu īpašnieku pārveidotasdzīvojamas laivas. Mūsdienu arhitektuvīzijās peldbūves iezīmējaskā mājokļa risinājums applūstošāsteritorijās, peldošas pilsētnieku izklaidessalas, mobilas autostāvvietasblīvi apbūvētās krastmalās unpeldbūvju ciemati kompaktākas apbūvesnodrošināšanai ūdeņiem bagātāspilsētās.Mūsdienu pilsētplānošanas praksēbieži sastopama degradētu vaiagrāko rūpniecības teritoriju atjaunošana.Pie šādām, laikmeta prasībāmneatbilstošām teritorijām varpieskaitīt arī pamestas ostas un piestātnespilsētā. Vēsturiski ūdensmalunozīme pilsētās ir bijusi pakļautanepārtrauktām pārveidēm saistībāar izmantošanu, piemēram, zvejniecību,aizsardzību, transportu, ražošanuun atpūtu.Ūdens mūsdienu arhitektūrā arvienvairāk tiek uztverts kā papildinošselements, nevis šķērslis.Ūdensmala iekļaujas kopējā pilsētasapbūvē kā mainīgs un apbūvidubultojošs dabas spogulis. Ja Rīgasākotnēji veidojās Daugavas krastosvairāk pragmatisku iemeslu dēļ,jo ūdensceļi bija pasaules tirdzniecībasplūsmas sastāvdaļa, tad mūsdienāsRīgas siluetu nevar iedomātiesbez Daugavas priekšplānā.Ūdenstilpne līdz šim it kā novilkarobežu pilsētas apbūvei, jo būvētūdenī vai uz ūdens bija salīdzinošidārgi vai pat neiespējami. Attīstotiestehnoloģijām, peldbūve kļūstpar pieejamu analogu būvei uz sauszemes,līdz ar to mainās arhitektūrasun ūdens attiecības.


JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lvIngus Dāboliņš: „Būt svētceļojumā.Dzīves svētceļojumā”Ilze AustrumaKopš iepriekšējā draudzes mācītājaGuntara Dimanta konsekrācijasbīskapa amatā, jau pusgadu Dubultuun Bulduru Evaņģēliski luteriskajāsdraudzēs kalpo mācītājs IngusDāboliņš.Draudzes locekļi jūs jau paspējušiiepazīt, tāpēc šoreiz aicināmiepazīstināt ar sevi arī pārējosjūrmalniekus.Esmu dzimis 1967. gadā Cēsīs.Esmu pateicīgs saviem vecākiempar to, ka tad, kad man bija gads, viņimani veda kristībās Cēsīs, SvētāJāņa baznīcā. Tajā laikā tā bija zināmauzdrošināšanās. Visa dzīve, arīmācības, man noritējušas Rīgā. Pēcastoņgadīgās skolas beigšanas, acīmredzotsava vecātēva — mākslinieka— iespaidā radās vēlēšanās iet topašu radošo mākslas ceļu. Vecātēvamājās es redzēju viņa paša projektētāsun izgatavotās mēbeles, dažādasdarinātās lietas un priekšmetus, untas mani ļoti fascinēja.Un tad jūs mācības turpinājātmākslas vidusskolā?Jā, izturēju lielu konkursu un iestājosRīgas Lietišķās mākslas vidusskolāKoka mākslinieciskās apdaresnodaļā, kura tajā, padomjuokupācijas laikā, ļoti atšķīrās no daudzāmcitām skolām ar radošu brīvību,personību formējošu gaisotni.Vēlāk bija pašsaprotami mācības turpinātmākslas virzienā, un vēlreiz,izturot lielu konkursu, iestājos LatvijasMākslas akadēmijā interjera dizainaspecialitātē.Esat arī strādājis savā iegūtajāprofesijā?Jā, esmu veicis individuālus pasūtījumus,mans darbs bija saistīts arīar interjera dizainu un tā praktiskorealizāciju. Kādu laiku esmu strādājisLatvijas Ārlietu ministrijas Vēstniecībunodaļā. Tolaik, pildot darbapienākumus, man kā interjera dizainerambija jādodas komandējumosuz ārzemēm, un tas bija ļoti interesantslaiks.Strādājot Ārlietu ministrijā,vienlaikus sākāt studijas LatvijasEvaņģēliski luteriskās BaznīcasLutera akadēmijā?Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijaspēdējos kursos, 25 gadu vecumāes nonācu pie ticības. Tas bijaliels pagrieziena punkts manā dzīvē.Te es varu sacīt paldies savai māsai,kura mūsu ģimenē pirmā iesāka ticībasceļu. Dieva uzrunāts, gāju iesvētesmācībās Rīgas Lutera draudzē.Mani iesvētīja mācītājs Juris Rubenis,kuram esmu ļoti pateicīgs par iedrošinājumuun atbalstu. Ticībā nostiprinoties,mācītāja uzrunāts, essāku arī pirmās kalpošanas un vienlaicīgiveicu draudzē arī telpu labiekārtošanasdarbus. Laikā, kad strādājuĀrlietu ministrijā, jutu, ka particības lietām man ir dziļāka interese,manī radās arvien vairāk garīgujautājumu, uz kuriem vēlējos saņemtatbildes, tāpēc tad, kad tika nodibinātaLutera akadēmija, sāku studijasšajā mācību iestādē. Tā man arvienvairāk atklājās garīgā pasaule,un es varēju tikai brīnīties, cik tas irlabi, ka varu dzīvot kā garīgs cilvēks.Mums katram taču ir ne tikai miesa,bet arī dvēsele un gars. Mēs bijāmpirmais kurss, kas tika uzņemts šajāsstudijās, un interesanti — man irlaimējies pēc Lutera akadēmijas absolvēšanasiegūt diplomu nr. 1, jo esesmu pirmais absolvents Lutera akadēmijasvēsturē.Vai to darbu, kas saistīts arMākslas akadēmijā iegūto izglītību,esat nolicis maliņā un nodeviestikai ticības lietām?Esmu pārliecināts, ka visi talantiun dāvanas, ko Dievs ir devis katramcilvēkam, ir ar kādu nozīmi. Nonākdamspie ticības, es arī, protams,turpināju dažādus interjera darbusbaznīcās un citur. Sakrālajās ēkāsir ārkārtīgi daudz interjera ziņā nesakārtotulietu, un tur ir liels darbalauks. Esmu ļoti pagodināts, ka varējuprojektēt un vadīt izgatavošanasdarbus altārim, kurš tiek lietots RīgasDomā.Pirms Jūrmalas kalpojāt Vestienas,Cesvaines, Madonas unBērzaunes Evaņģēliski luteriskajāsdraudzēs?Studiju laikā tiku norīkots evaņģēlistaamatā. Un bija arī viens praksesgads, kad līdzās mācītājam kalpojuRīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdesbaznīcā. Pēc tam nāca arhibīskapaaicinājums sākt jau patstāvīgu kalpošanu,un man tika uzticēta kalpošanatrijās draudzēs — Madonā, Cesvainēun Vestienā. Tolaik es sapratu, kapilnvērtīgi kalpot var tad, ja mācītājsir uz vietas, ja viņš ir atrodams draudzeslocekļiem. Mainīju dzīvesvietu,atstāju Rīgu un pārcēlos uz dzīviCesvainē.Bērzaunes draudze?Pēc pāris gadiem Bērzaunē vadījuiesvētes mācību nodarbības, nodibinājāsdraudze, un tajā pašā laikāsākās darbs arī pie Bērzaunes baznīcasēkas atjaunošanas no drupām.Un tā notika, ka tā kļuva par ceturtodraudzi, kurā man vienlaicīgi jākalpo.Iepriekš, 2000. gadā, es tikuordinēts par mācītāju. Gadu pēc ordinācijaskļuvu par prāvesta vietasizpildītāju, bet 2004. gadā Madonasiecirkņa sinode ievēlēja mani parprāvestu.Sakarā ar to, ka iepriekšējaisDubultu draudzes mācītājs Jūrmalasiecirkņa prāvests GuntarsDimants kļuva par bīskapu unvairs nevadīja dievkalpojumus,jums tika piedāvāts pārcelties uzJūrmalu?Jā, nāca tāds negaidīts arhibīskapapiedāvājums sākt kalpošanuJūrmalas iecirknī Dubultos un Bulduros.Kad es saņēmu šo aicinājumu,es, protams, lūdzu arhibīskapamkādu laiku pārdomām, lai tiktuskaidrībā — piekrist šim aicinājumamvai ne. Es necentos gūt kāduinformāciju par šīm divām draudzēmun šo vietu, jo man likās svarīgi,ka es nevis kā cilvēks sāku kautkādas racionālas kalkulācijas parto, kā te Jūrmalā būs un cik un kādasšeit draudzes, kādi te labumi vaisliktumi, bet es to visu centos liktDieva rokās un vēlējos vienkāršitikt skaidrībā, vai tas ir Dieva prāts,un tad darīt to, ko Dievs vēlas, bet, jatas nav Dieva prāts, tad turpināt kalpošanumīļajās draudzēs Vidzemē.Kā jūs sajutāt, ka tas bija Dievaprāts?Tas bija lūgšanu un norimšanaslaiks, arī garīgas aktivitātes laiks.Centos nolikt nost daudzas citas lietas,kas traucē sadzirdēt un būt atvērtībasstāvoklī. Es tā arī sajutu,ka tas ir kāds jauns izaicinājums, koDievs man dod. Un zīmīgi arī tas, kakopš kalpošanas uzsākšanas Madonaspusē bija pagājuši tieši desmitgadi. Sajutu, ka mācītājam tas var būtpar svētību pieņemt kādus jaunus izaicinājumusun būt gatavam kādaijaunai kalpošanai.Pusgads pagājis, kādas lietasjums izdevies īstenot?Šis ir tāds iepazīšanās laiks…Man ļoti liels prieks par to, ka šajāaizvadītajā vasarā jūlijā Dubultudraudzes locekļi kuplā skaitā varējadoties vienas nedēļas svētceļojumāMeņģele—Krimulda. Nu jau apmēramdesmit gadus esmu viens noLELB ikgadējo svētceļojumu mācītājiem,tas man vienmēr bijis piesirds. Svētceļojums nav vienkāršipārgājiens no punkta A uz punktuB, grupas priekšgalā nesot krustu.Mūsu svētceļojums veidots tā, laisvētceļnieki varētu piedzīvot iekšējosvētceļojumu — tuvināšanos Dievamcaur intensīvām Bībeles studijām,lekcijām, meditācijām, īpašāmlūgšanām un fokusētā pieredzē izjūtotDieva klātbūtni. Kamēr miesanodarbināta ar nesarežģītu, tomērnogurdinošu fizisku darbību — iešanu—, prāts var pievērsties lietām,kurām ikdienā nepiešķiram tikdaudz laika — sevis izvētīšanai, ļaujotDievam paņemt nederīgo un piepildītmūsu garīgos traukus.Kādi vēl ir jūsu plāni?Man ir bijusi laba sadarbība Madonasiecirknī ar skolām un pašvaldībām,un es esmu atvērts tāmiespējām, lai uzrunātu bērnus, skolēnus,un ir svarīgi, lai viņi gūtu šādukristīgu audzināšanu. Lai mēs mūsuvalstī varētu ne tikai skaisti dziedātmūsu valsts himnu „Dievs, svētīLatviju!”, bet arī mācītos dzīvot tā,ka Dievs varētu svētīt mūsu Latviju.Tāpēc es esmu ļoti atvērts tiem aicinājumiem,kas nāk no skolām, mācībuiestādēm. Cesvaines vidusskolāes regulāri tikos ar visām klasēmun vadīju ticības mācību nodarbības.Redzēju, ka bērniem ir daudz jautājumu,uz kuriem viņi meklē atbildesun uz kuriem viņiem nespēj atbildētģimenē. Dubultu baznīcā ir Svētdienasskola, tā kā vecāki, atnākdami uzdievkalpojumu, var droši ņemt līdziarī savus bērnus.Parasti krīzes brīžos cilvēkiemīpaši aktualizējas dziļākie dzīves jēgasjautājumi, bieži tas notiek tuviniekuvai pašu slimības laikā. Tad irīpaši svarīgi, lai būtu pieejams mācītājs,kas palīdz noskaidrot šos jautājumus,rast atbildes, gūt mierinājumuun mieru. Tāpat šāda aktualitāteir arī vecajiem ļaudīm, kas tuvojasmūža noslēgumam, un tad ir būtiskiiegūt izpratni — kas ar mani notiks,kad es nomiršu. Vai tas būs viss,beigas? Pat, ja visas dzīves laikā šiejautājumi nav bijuši prātā, tad, tuvojotiespārejai, cilvēki bieži top nemierīgiun trauksmaini. Īpaši grūti tasvar būt vientuļajiem vecajiem ļaudīm,tādēļ līdz šim mana kalpošanair bijusi arī pansionātos un slimnīcā.Arī šeit, Jūrmalā, esmu sācis kalpošanuJaundubultu pansionātā un, kadmani aicina, apmeklēju cilvēkus, kuriir slimību piemeklējumos vai vecumanespēkā, mājās. Tad var notikt dievkalpojumsmājās, kur cilvēkiem pasniegtarī Svēto vakarēdienu. Cilvēkinereti meklē iespēju izlīdzinātiesar Dievu, izsūdzot savus grēkus, unvar notikt atgriešanās. Es ļoti esmupriecīgs par to iespēju, kas mācītājamdota,— vest cilvēkus atpakaļ pietām vērtībām, pie tā labā, kas padomjuokupācijas gados ir pazaudēts. Kamēs varētu arī kā tauta ieraudzīt, kamēs varam nevis kaut kā aprakt savusmirušos, bet viņus kristīgi izvadīt.Tāpat es ļoti priecājos par cilvēkiem,kuri vēlas bērnus kristīt — tasir patiešām brīnišķīgi, ka vecāki unkrustvecāki var sakārtot savas attiecībasar Dievu un ka viņi var uzņemtiesgarīgu atbildību par savu bērnu,krustbērnu. Un tāpat par laulībām —ir ļoti labi, ka cilvēki, vienalga, kādāvecumā viņi būtu, savās attiecībās ieaicinaDievu, noslēdzot kristīgu laulību.Mēs zinām, ka gandrīz katrālaulībā, katrā ģimenē ir kādas grūtības,problēmas, un tas ir ļoti svarīgi,ka vīrs un sieva labi zina, un viņikā vecāki saviem bērniem var nodotpamata atziņu, ka mūsu stiprumaavots, mūsu pamats zem kājām irDievs. Tieši ar Dievu kopā dzīvojot,tu vari arvien skaidrāk ieraudzīt, kaTev dzīves ēka nav uzbūvēta uz plūstošāmsmiltīm, kur grūtībās, pārbaudījumosšī dzīve vienkārši sabrūk,bet ieraudzīt, ka ir šis stiprais pamatszem kājām un mana dzīves ēka var ticībātikt vadīta un uzturēta. Arī grūtībasun pārbaudījumi ir nevis tāpēc,lai visa mana dzīve sabruktu, bet laies varu vēl vairāk stiprināties ticībā.Un to jau mēs redzam, ka mūsu tautasavas pastāvēšanas laikā ir meklējusiticību pie Dieva. Ir tautas, kur valstshimnā nemaz Dievs nav atrodams,bet mūsu valsts himna ir lūgšana.jūrmalnieksKo jūs varētu novēlēt tiemjūrmalniekiem, kas ikdienā nenākuz baznīcu, kā arī tiem, kasvarbūt vēl nav atraduši ceļu pieDieva?Bieži vien cilvēks uzsver: man uzbaznīcu nav jāiet, es varu to visu arīmājās. Tomēr, kad tam cilvēkam vēltā konkrētāk mācītājs pajautā, kā tadtev pagājušā svētdienā mājās izdevāslūgt Dievu, tad parasti atbilde ir tāda:nu jā, man tur piezvanīja, man atnāca,man vajadzēja steigties, man bijadarbiņi, kas jāpadara utt. Ir tik daudzaslietas, kas nostājas pirmajā vietā.Es gribu atgādināt: Dievs mumsir devis trešo bausli: „Tev būs svētodienu svētīt.” Ja tas nebūtu svarīgi,tad Dievs to nebūtu devis. Cilvēkibieži saka: man tik daudz darba,ka es svētdienās nemaz nevaru ietuz baznīcu, man tik daudz vēl jāpaspēj.Un tad es cilvēkiem parasti jautāju:Kā tu domā, vai septiņās dienāsbez Dieva svētības tu izdarīsi vairāknekā sešās dienās ar Dieva svētību?Un tad pēc šāda jautājuma cilvēks apklust,sāk domāt un piekrīt, ka sešāsdienās ar Dieva svētību laikam varētuizdarīt vairāk nekā septiņās dienāsbez Dieva svētības.Kristīga dzīve nav tikai tavas individuālāsattiecības ar Dievu, betgan attiecības ar Dievu caur citiemcilvēkiem. Lūgšanā, ko pats JēzusKristus mums mācījis, mēs sakām„Mūsu Tēvs debesīs”, tas nozīmē,mēs vienmēr ieraugām sev līdzāsvēl cilvēkus un ka mēs neesam vienišajā pasaulē. Un pat tad, ja esamvienatnē, mēs nesakām „Mans Tēvsdebesīs”, bet „Mūsu Tēvs debesīs”.Pie mums Dubultu draudzē ir lieliskaiespēja apmeklēt Alfas kursu,kas domāts cilvēkiem, kas varbūtlīdz šim nav nākuši baznīcā un kasir tālu no kristietības, un neizprot to.Bet šajā kursā iespēja atnākt un līdzar citiem uzdot nopietnus un šķietaminenopietnus jautājumus par Jēzu,kristietību, iegūstot vismaz pamatzināšanas,kas būtu jāzina katramdomājošam cilvēkam, un varbūt patpiedzīvot kādas atsaukšanās savāsirdī. Draudzes mājā reizi nedēļā —trešdienu vakaros — ir iespēja baudītkopīgas vakariņas, noklausītieslekciju, gūt prieku no jaukas mūzikasun pārdomāt dažādus jautājumus.Šeit nekas netiek uzspiests. Cilvēksvienkārši var atnākt un piedzīvot šādusvakarus. Es aicinu jūrmalniekusizmantot šo iespēju un nākt uz Alfasnodarbībām.Manuprāt, ļoti nozīmīga ir arīefektīva un sirsnīga sadarbība ar Jūrmalasdomi, īstenojot kopīgos mērķus— kalpošanu jūrmalniekiem ganpraktiskā, gan garīgā izpratnē. Mēsvaram gan valsts, gan pilsētas svētkussvinēt baznīcā un pateikties Dievampar pilsētu, par labajām lietām,kas notikušas, un vēl vairāk lūgtDievu, lai Viņa svētībā mums izdotosarī priekšāstāvošās lietas.


JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas <strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)sportsTrešais Jūrmalas atklātais čempionāts hokejāJānis Millers, Jūrmalas čempionātagalvenais tiesnesisTurpinās Jūrmalas pilsētas atklātaisčempionāts hokejā. Sadarbībā ar Jūrmalaspilsētas domi to rīko sacensībugalvenais tiesnesis Jānis Millersun hokeja klubs „Jūrmala”.„Jūrmala” — „Marels Būve”Majoru sporta laukumā (ledushallē) 14. janvārī spēli aizvadīja hokejakomandas „Jūrmala” un „MarelsBūve”. Pirmais periods tikanospēlēts bez vārtu guvuma. Katrano komandām šajā periodā nopelnījapa diviem noraidījumiem,tomēr skaitlisko pārsvaru izmantotneizdevās.„Marels Būves” komanda otroperiodu jau uzsāka mazākumā unnopelnīja vēl vienu noraidījumu, paliekotuz ledus tikai trijatā. Teorētiski„Jūrmalas” komandai tā bijalieliska iespēja gūt vārtus, bet „MarelsBūves” trijnieks spēlēja pārliecinošiun, ar ļoti ātru slidojumu noaizsardzības pārejot uzbrukumā,guva vārtus —1:0. Vārti — MiksLejnieks, piespēles — RaimondsKrolis un Artūrs Klimkāns. „MarelsBūves” spēlētāji veiksmīgi izturējavēl gan atlikušo lielo mazākumu,gan paliekot četru vīrusastāvā. Otrā perioda beigu daļā„Marels Būve” nopelnīja vēl vienunoraidījumu un ”Jūrmala” — vienupēc otra divus noraidījumus. Šisnevienlīdzīgos sastāvos pavadītaislaiks palika neizmantots, spēles rezultāts,periodam beidzoties, — 1:0„Marels Būves” labā.Trešā periodā otrajā minūtē„Jūrmala” nopelnīja kārtējo noraidījumu,palika mazākumā 4 pret 5un atspēlējās par vairākumā zaudētajiemvārtiem. Pēc lieliskām EdgaraĶuzes un Jāņa Millera piespēlēmvārtus guva Juris Saļimovs. Periodaizskaņā katra no komandām nopel-šajā gadā jūrmalniekiem varēs piešķirtatvieglojumus nekustamā īpašumanodoklim par zemi 650 000latu apmērā.Atbalsta mazāk atalgotosPašvaldības izdevumi, salīdzinotar 2010. gada budžeta izpildi, šajāgadā kopumā ir paredzēti par 5,8miljoniem latu lielāki.Izdevumu pieaugums, kas skarvisas nozares, ir saistīts ar minimālāsalgas palielināšanos valstī no180 uz 200 latiem, kā arī ar deputātuatbalstīto domes priekšsēdētājaGata Trukšņa priekšlikumu — laiizlīdzinātu atalgojumu starp minimālāsalgas saņēmējiem un kvalificētākodarbaspēku, pašvaldībā šajāgadā par Ls 20 tiks palielinātas algasvisiem, kuru pamatlikme 2010.gadā bija robežās no 180 līdz 225 latiem.Pirmsskolas pedagogu amatulikmes tiek palielinātas pat par30 latiem. „Saistībā ar šo punktuKomandas „Veolia vides serviss” spēle ar „MSL”. Autoranīja vēl pa diviem noraidījumiem,bet rezultātu tas nemainīja. Spēlenoslēdzas ar 1:1. Kārtējais neizšķirts„Jūrmalas” komandai.„Jūrmala” vs „Kauguri”18. janvārī Majoru sporta laukumātikās nu jau ilggadējās Jūrmalaspilsētas amatieru hokeja komandas„Jūrmala” un „Kauguri”. Hokeja komandas„Jūrmala” aizsākumu uzsā-„Artilērijas69/Kasjauns.lv”vs „Marels Būve”ka Lenijs Krūmiņš, kad 2003. gadā16. janvārī kārtējo zaudējumu aicināju uzspēlēt hoķīti „Inbox” leduspiedzīvoja „Artilērija69/Kasjauns.lv”,hallē (tolaik — „Siemens” halle) savuskad ar pārliecinošu spēli unseptiņiem gūtiem vārtiem uzvarusvinēja „Marels Būve”. Šajā spēlē„Artilērijas69/Kasjauns.lv” komandanopelnīja divus noraidījumus,„Marels Būve” — vienu. Jāatzīmē,ka „Artilērijas69/Kasjauns.lv” šīssezonas Jūrmalas hokeja čempionātāspēlē krietni labāk nekā iepriekšējā,tomēr pēc izspēlētā pirmā apļanevienu uzvaru izcīnīt nav izdevies.Šajā spēlē ļoti pārliecinoši bija „MarelsBūves” spēlētāji, un „MarelsBūve” uzvarēja — 7:0.Pirmajā periodā vārtus guvaĢirts Martinsons un Elgars Šķutāns,otrajā periodā — Miks Lejnieksun Ivars Čirva, trešajā — divusvārtus guva Miks Lejnieks unvienus — Lauris Spārniņš.bijušos hokeja spēles audzēkņusun draugus. „Jūrmala” savu pirmočempionātu jau aizvadīja 2004./2005.gada sezonā. Hokeja komanda „Kauguri”pirmoreiz čempionātā spēlēja2005./2006. gada sezonā.Šajā vakarā, „pateicoties” laikapstākļiem,spēlētājiem bija grūtāk nekācitas reizes. Gaiss bija ļoti mitrs, kasspēles laikā spēlētājiem lika sajustieskā vēsā pirtī. Ledus virsma bijaneslidena, tāpēc ripa bieži tika pazaudēta,tai neparedzēti apstājoties.Tomēr šie apstākļi abām komandāmbija vienādi. Pirmais periods aizritējaātri — abas komandas cīnījās ganar ledus īpatnībām, gan ar pretiniekiem.Vārtus šajā periodā gūt neizdevāsnevienai komandai.Otrā perioda sākumā „Jūrmalas”spēlētājs Armands Bergmanis devaSociāli sabalansēts budžetsNobeigums. Sākums 1. lpp.man ir sevišķi liels prieks, ka domesdarbinieki ir spējuši atrast līdzekļusalgu palielināšanai,” domessēdē uzsvēra G. Truksnis. Kopumāizglītības nozarei no budžeta ir atvēlēti26,1% līdzekļu. Salīdzinot ariepriekšējo gadu, pieaugums ir parvairāk nekā 800 000 latu.Ja salīdzina 2011. gada pamatbudžetaizdevumus ar 2010. gada faktiskoizpildi, redzams, ka izdevumudaļa pieaugusi līdzīgi gandrīz visāsjomās — gan vispārējiem vadībasizdevumiem, gan sabiedriskajaikārtībai, vides aizsardzībai un sociālajainodrošināšanai.Lielāks izdevumu pieaugums vērojamspašvaldības teritoriju un mājokļuapsaimniekošanas izdevumusadaļā. Tas saistīts ar jau pieminētomājokļu programmas īstenošanu —šogad paredzēta daudzdzīvokļu mājasbūvniecības uzsākšana Līču ielā2, daudzdzīvokļu mājas projektēšanaDīķu ielā 30, kā arī ēkas Skolasielā 44 projekta izstrāde. Tāpat45 000 latu paredzēti daudzdzīvokļumāju iekšpagalmu labiekārtošanai.Zinot, ka Jūrmalā dzīvokļurindā ir vairāk nekā 600 ģimeņu,pilnīgi neizprotams bija atsevišķutā saucamās opozīcijas deputātuizteikums par to, ka šāda mājokļuprogrammas īstenošana neesot atbalstāma.Ielas un grāvjiŠāgada budžetā izdevumi palielinātiarī ielu un ceļu kārtējiem remontiem,rekonstrukcijām, satiksmesdrošības nodrošināšanai untūrisma attīstībai. Salīdzinot ar iepriekšējogadu, pieaugums ir par222,2 tūkstošiem latu. Ielu un ceļuremontiem vien atvēlēts par 99 590latiem vairāk nekā pērn.Vides aizsardzības jomā atvēlētieizdevumi ir 1 436 086 latu apmērā(palielinājums ir 514,1 tūkstotislatu). Pamatā palielinājies finansējumslietusūdens novadsistēmasuzturēšanai un rekonstrukcijai. Japērn šim nolūkam bija atvēlēti 74548 lati, šogad tie ir 300 000 latu.piespēli gar vārtiem, ko veiksmīgi izmantojaMāris Atars, gūstot spēlespirmos vārtus. Perioda turpinājumākatra no komandām vienreiz spēlējavairākumā, tomēr rezultāts nemainījās.Trešo periodu veiksmīgāk uzsāka„Kauguru” komandas spēlētāji, kadpēc Jefrenkova un Daņiševska piespēlēmvārtus guva Smirnovs. Rezultāts— 1:1. Šis rezultāts lika satraukties„Jūrmalas” spēlētājiem,kuriem jau abas iepriekšējās Jūrmalashokeja čempionāta spēles noslēdzāsar šādu rezultātu. Periodaseptītajā minūtē „Kauguru” komandanopelnīja noraidījumu, kā laikā„Jūrmala” aktīvi uzbruka „Kauguru”vārtiem. „Kauguri” izpelnījāsvēl vienu noraidījumu, paliekot uzlaukuma tikai trijatā. Kad „Kauguru”ceturtais spēlētājs atkal bija uzlaukuma, „Jūrmala” guva divus vārtus.Pie abu vārtu gūšanas piedalījāsjau pirmos vārtus guvušais, lieliskispēlējošais tandēms Māris Atarsun Armands Bergmanis (vārti Mārimno Armanda piespēles, un nākamie— Armandam no Māra piespēles).Perioda turpinājumā „Kauguru”komanda centās atspēlēties, tomērvārtus gūt neizdevās, un „Jūrmala”šajā spēlē izcīnīja uzvaru — 3:1Tas dod pamatotas cerības, ka vismazlielākajā daļā pilsētas šogadreāli tiks paveikti novadgrāvju remontdarbiun līdztekus tiks uzsāktiprojektēšanas darbi tiem rajoniem,kuros līdz šim novadgrāvju sistēmasnemaz neeksistēja.Šāgada budžetudomes priekšsēdētājsraksturoja kā labu unsaimnieciski izsvērtu.Jāatzīmē, ka arī ielu un ceļu tīrīšanaišogad ir paredzēts iedalīt par56 514 latiem vairāk.„Veolia vides serviss” vs„MSL”18. janvāra vakarā Majoru sportalaukumā notika vēl viena spēle,kurā tikās „MSL” ar „Veolia videsserviss”. Pirmo periodu spraigi iesāka„MSL” pirmais piecnieks, kasizteikti ir spēcīgāks par abiem pārējiempiecniekiem, tāpēc spēle pārsvarānotika „Veolia vides servisa”aizsardzības zonā ar dažiem pretuzbrukumiem.„Veolia vides serviss”piecnieku sastāvs bija sabalansētāks,tāpēc ripu vairāk kontrolēja viņi. Pirmaisperiods tika pavadīts bez noraidījumiemun vārtu guvumiem.Toties otrā perioda pirmajā minūtēRenārs Bušs pēc Sandra Tēraudaun Jāņa Kļavas piespēlēm vadībā izvirzīja„MSL” — 1:0. Perioda sestajāminūtē „Veolia vides servisa” komandaiizdevās atspēlēties, kad pēcEdgara Bērziņa piespēles precīzsbija Olafs Hincenbergs, un — 1:1.Vēl pēc pāris minūtēm par rupjībunoraidījumu nopelnīja R. Bušs. Tomēr„MSL” arī četru spēlētāju sastāvāspēlēja lieliski, un „Veolia videsservisam” vārtus gūt neizdevās. Periodapēdējā minūtē „MSL” komandai— vēl viens noraidījums, un atkalspēle četru vīru sastāvā. „MSL”komandas treneris uz laukuma sūtījačetrus pirmās maiņas spēlētājus,kuri ne vien lieliski aizstāvējās,bet arī vareni uzbruka, gūdami divusvārtus ar 26 sekunžu intervālu(vārti — E. Mitrovs, piespēles —R. Bušs un E. Ivanovs, un vārti — E.Ivanovs, piespēles — R. Bušs un E.Mitrovs).Trešajā perioda „Veolia vides servisa”komanda bīstami uzbruka unizspēlēja neskaitāmas vārtu gūšanasiespējas, reizi „MSL” glāba vairstikai vārtu pārliktnis. Uz „Veolia videsservisa” uzbrukumiem aktīvi atbildēja„MSL” pirmā maiņa, kas aizvadījalielisku spēli. Perioda beigudaļā „MSL” nopelnīja trešo noraidījumušajā spēlē, uz laukuma atkalparādījās pirmā piecnieka četrinieksun guva vārtus (otrie vārti šajā spēlēE. Ivanovam, piespēles — R. Bušsun J. Kļava). Pēc nepilnām divāmminūtēm „Veolia vides servisa” spēlētājsAndris Ozoliņš guva vārtus.Rezultāts 4:2 „MSL” labā palika nemainīgslīdz spēles beigām. Jāatzīmē,ka R. Bušs, kurš bija vērtīgākaispagājušās hokeja sezonas Jūrmalasčempionāta uzbrucējs, šajā spēlē nopelnījačetrus rezultativitātes punktus(1 vārti, 3 piespēles).Sociālie izdevumipalielināsPar to, ka pašvaldības līmenī ekonomiskāskrīzes ietekmei joprojām irgatavi, liecina kaut vai tas, ka budžetāsociālās palīdzības nozarei finansējumaapjoms ir nevis samazināts(valdība taču prognozē augšupeju),bet gan palielināts — par 166 722 latiem.Tas galvenokārt darīts uz pabalstuizmaksu rēķina pašvaldībasiedzīvotājiem. Izdevumi pieaugušiatbalsta nodrošināšanai ģimenēmar bērniem (par Ls 28 150), mājokļanodrošināšanai (par Ls 31 973),kā arī pārējā pašvaldības atbalsta nodrošināšanai(par Ls 56 625).Krietni palielināti izdevumi kultūrasnozarē. Šogad šajā jomā paredzētstērēt Ls 2 148 908, kas ir par317 811 latiem vairāk nekā pērn.Kultūras pasākumu organizēšanaiun līdzfinansējuma nodrošināšanaiasignējumu apjoms ir pieaudzispar 52 579 latiem. 48 485 latu lielanaudas summa ir paredzēta LatvijasJaunatnes olimpiādes organizēšanai,kas šogad notiks Jūrmalā, unlīdzdalības nodrošināšanai.Šāgada budžetu domes priekšsēdētājsG. Truksnis raksturoja īsiun kodolīgi — 2011. gada budžets irlabs un saimnieciski izsvērts.


JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lvStarp dziedāšanu un ceļošanuIlze AustrumaNākamā nedēļa Jūrmalā solās būtdāsna ar pasākumiem, no kuriem„JNZ” iesaka dažus, kurus, mūsuprāt,ieteicams apmeklēt.Viens no tādiem pasākumiemklubā „Iespaidu galerija” 31. janvārīplkst. 19.00 notiks Sociālās integrācijasvalsts aģentūrā. Pasākumalaikā būs tikšanās ar jūrmalnieku,aizrautīgo pasaules apceļotāju unvairāku grāmatu autoru Pēteri Strubergu.Šoreiz sarunu tēma — „Etiopija— zeme ārpus mūsu iztēles spējām,galēju kontrastu zeme”. PēterisStrubergs — Latvijas Olimpiskāskomitejas loceklis. Raksta dzejoļus,humoreskas un ceļojumu aprakstus.2006. gadā izdevniecībā „Jumava”izdevis savu pirmo grāmatu „Ceļojumumozaīka”.Piedāvājam nelielu ieskatu PēteraStruberga biogrāfijā. Ejot paPliekšāna ielu, diez vai kāds spēj iedomāties,ka Pēteris Strubergs savudzīvi iekārtojis tikai uz 200 kvadrātmetriemzemes, turklāt uz šī nelielāzemes pleķīša viņš pamanījiesuzcelt māju, garāžu un pat iekopisKāpēc šajā gadā iebraukšanascaurlaides Jūrmalātiek pārdotas līdz 14. janvārim?Kad zvanīju uz domi,man netika pateikts, ka Babītes pagastaiedzīvotājiem bija iespēja iegādātiescaurlaidi šim gadam ar atvieglojumiemtikai līdz šim datumam.Kāds ir iemesls šādam īsam laikasprīdim, un kur tas bija paziņots?Ja es būtu laikus informēts parlaika aprobežojumu, tad, kaut tai brīdībiju slims, būtu skrējis iegādātiescaurlaidi.Ceru uz paskaidrojumu un iespējuiegādāties caurlaidi, paldies!Eduards MežmalisIepazīstoties ar Jūrmalas domes pieņemtajiemattiecīgajiem lēmumiem,konstatējām, ka Jūsu gadījumā irruna nevis par kaut kādiem laika aprobežojumiem,bet gan par jauno pilsētassaistošo noteikumu stāšanāsspēkā laiku.Līdz šāgada 14. janvārim spēkābija citi saistošie noteikumi (tajosatvieglojumi caurlaižu iegādeibija paredzēti gan Babītes, gan citukaimiņos esošo pašvaldību iedzīvotājiem).Ar 14. janvāri spēkā stājāsJūrmalas pilsētas domes 2010.gada 2. decembra saistošie noteikumiNr. 68 „Par transportlīdzekļuiebraukšanu īpaša režīma zonāJūrmalas pilsētas administratīvajāteritorijā”, kuros iepriekš minētopašvaldību iedzīvotājiem atvieglojumicaurlaižu iegādei tāpat vienvairs nepienākas.Taču, izlasot minētos noteikumus,ir redzams, ka atvieglojumi pienākasne tikai jūrmalniekiem. Iepazīstieties,un iespējams, ka kāds nošiem punktiem ir attiecināms arī uzJums.RedakcijaVēlreiz par caurlaidēmNo nodevas atbrīvoti:• juridiskas personas, kuru LR Uzņēmumureģistrā norādītā juridiskāadrese un struktūrvienībareģistrēta Jūrmalas pilsētā untransportlīdzeklis reģistrēts uzšīs juridiskās personas vārda;• fiziskas personas, kuru nekustamaisīpašums atrodas Jūrmalaspilsētā vai nekustamais īpašumsJūrmalas pilsētā ir nodots lietošanā,valdījumā;• fiziskas personas, kuru īpašumā(valdījumā, lietošanā) atrodas nekustamaisīpašums Jūrmalas pilsētāun kuras lieto citas fiziskasvai juridiskas personas īpašumāesošu autotransporta līdzekli.Autotransporta caurlaides Jūrmalaspilsētas domē ar atlaidi (atlaideslielums norādīts iekavās) var iegādātiesšādos gadījumos:1. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieka laulātā īpašumā ir nekustamaisīpašums Jūrmalas pilsētā.2. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (5%), valdītājs (25%) vailietotājs (25%) ir Jūrmalas pilsētaspašvaldības budžeta iestādes, aģentūras.3. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieka ģimenes locekļu (bērnu,vecāku) īpašumā ir nekustamais īpašumsJūrmalas pilsētā (25%).4. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (25%), valdītājs (50%) vailietotājs (50%) ir Jūrmalas pašvaldībaskapitālsabiedrības, kuras 100%kapitāla daļu pieder Jūrmalas pilsētaspašvaldībai, darbinieks.5. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (50%), valdītājs(50%) vailietotājs (50%) ir Jūrmalas pilsētasteritorijā esoša valsts budžeta iestāde,valsts aģentūra vai kapitālsabiedrība,kuras 100% kapitāla daļu piedervalstij vai tā īpašnieks šādas iestādes,Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga rāda skulptūru, kas atlieta 2004.gadā. Gustavs Šķilters to darinājis plastilīnā. Raivo Freimanisaģentūras vai kapitālsabiedrības darbinieks,darbinieka valdījumā (70%)vai lietojumā (70%).6. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (50%), valdītājs (50%) vailietotājs (50%) ir valsts budžeta iestāde,valsts aģentūra vai kapitālsabiedrība,kuras 100% kapitāla daļupieder valstij un to pāraugošā darbībanoris Jūrmalas pilsētā vai tā īpašnieks,šādas iestādes, aģentūras vaikapitālsabiedrības darbinieks, darbiniekavaldījumā (70%) vai lietojumā(70%).7. Vieglā transportlīdzekļa īpašnieks(25%), valdītājs (50%) vai lietotājs(50%) ir Jūrmalas pilsētas teritorijāesošas ārstniecības iestādes,kurām noslēgts līgums par valsts finansētuārstniecības pakalpojumunodrošināšanu.8. Vieglā transportlīdzekļa īpašnieks(25%), valdītājs (50%) vai lietotājs(50%) saskaņā ar sporta klubaiesniegtu sarakstu, kurā norādītsvārds, uzvārds, personas kods, deklarētādzīvesvieta, automašīnas marka,modelis un valsts reģistrācijasNr., ir Jūrmalā reģistrētas sportakluba komandas licencēts dalībnieks,treneris vai dalībnieka (bērna) vecumālīdz 18 gadiem vecāks.9. Vieglā transportlīdzekļa īpašnieks(50%), valdītājs (50%) vailietotājs (50%) ir reliģiska organizācijas,kura veic reliģiskās organizācijas,labdarības vai sociālāsaprūpes darbību, vai sabiedriskālabuma organizācijas, kas veic labdarībasvai trūcīgo un sociāli mazaizsargātopersonu grupu sociālāslabklājības celšanas darbību Jūrmalā,vai tās darbinieks.10. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (50%), valdītājs (70%)vai lietotājs (70%) strādā, studē vaimācās izglītības iestādē, kas atrodasdārzu. „Esmu jūrmalnieks no 1947.gada — sākumā gan šeit pavadīju tikaivasaras. Uz pastāvīgu dzīvi Jūrmalāpārcēlos 1994. gadā. Vienmēresmu dzīvojis Majoros — šeit vecmāmiņaibija māja. Man labā atmiņāpalikušas bērnu dienas Jūrmalā —atceros, ka Lienes iela bija smilšaina,ar milzīgām bedrēm,” atminas PēterisStrubergs.Trešdien, 2. februārī, tie jūrmalnieki,kuriem patīk dziedāt tautasdziesmas,tiek aicināti pievienotiesdomubiedru pulciņam, kas reizi mēnesīplkst. 18.00 Jūrmalas Pilsētasmuzeja Kamīnzālē pulcējas uz pasākumu„Dziedam tautasdziesmas!”.Pasākuma laikā varēs dziedāt ganlabi zināmās tautasdziesmas, gan iemācītiesjaunas. Uz pasākumu katramnācējam lūgums paņemt līdzisev mīļu tautasdziesmu, kuru varētudziedāt visi kopā.Ceturtdien, 3. februārī, plkst. 16.00jūrmalnieki un pilsētas viesi tiek aicinātiuz radošo darbnīcu kopā ar karikatūristuGati Šļūku. Pasākums notiksMākslinieku namā. Gatis Šļūkadzimis 1979. gadā Raunā. Karikatūrasviņš sācis zīmēt jau pirmajā klasē,iedvesmojoties no tajā laikā populārāžurnāla „Dadzis”. Pabeidzis Lietišķāsmākslas koledžu un LatvijasMākslas akadēmijā ieguvis maģistragrādu mākslā (grafikā). Karikatūrasmākslinieks zīmē ar zīmuļiem uz papīra,dažas vēlāk datorā nedaudz apstrādājot.Par sevi mākslinieks saka:„Jau pamatskolas zīmēšanas stundāsuzdotos tematus centos izpildīt karikatūrustilā ar lieliem deguniem unpalielām acīm. Mani tālaika paraugi,no kuriem daudz mācījos, bija VoltsDisnejs un Gunārs Bērziņš. Tā nu zīmējupar prieku sev un apkārtējiem,Jūrmalas pilsētā, (pielikumā pievienotaizziņa no darbavietas vai mācībuiestādes.11. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (50%), valdītājs (70%) vailietotājs (70%) ir bērna vecāks, kurapilsētālīdz kāds ieteica aizsūtīt dažas karikatūrasuz avīzi un laikraksts tās arīpublicēja. Tas notika 1993. gadā avīzē„Sakaru Vēstis”. Pēc tam manusdarbus publicēja laikraksti „Zeme”,„Fokuss”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”,žurnāli „Autobild Latvija”, „Golfs.lv”. Pašlaik strādāju „Latvijas Avīzē”,zīmēju karikatūras arī „Sporta Avīzei”un veidoju ilustrācijas žurnālam„FHM”.”Vēl līdz 5. februārim varat apmeklētizstādi „ Jau miglas tēli kopālasās” — pasakas, teikas un vīzijasGustava Šķiltera daiļradē. Šī LatvijasNacionālā mākslas muzeja kolekcijapašlaik apskatāma Aspazijas mājā.Gustavs Šķilters ir pirmais latviešuprofesionālais tēlnieks. Meistara pastāvīgāsdarbības sākums sakrīt arstila un virziena maiņu Rietumeiropasmākslā. Kad akadēmiskas tradīcijasšķita novecojušas, jaunas vēltikai radās, Gustava Šķiltera talantsizpaudās ļoti daudzpusīgi ne tikai tēlniecībāun lietišķajā mākslā, bet arīakvareļglezniecībā, stājgrafikā unminiatūrgrafikā, kas apliecina viņukā lielisku zīmētāju.bērns mācās vai iegūst profesionālāsievirzes izglītību Jūrmalas izglītībasiestādē un kurš nav deklarējis pastāvīgodzīvesvietu Jūrmalas pilsētā vaikurš nav īpašnieks nekustamajamīpašumam Jūrmalas pilsētā.


eklāma un sludinājumiJŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas <strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)dažādiOrganizējam bērnu svētkus ar rotaļām,spēlēm un karaoke — Ls 10/ h.Aicinām bērnus (1–10 g.) ar vecākiemuz muzikālajām nodarbībām profesionālupedagogu vadībā. Sīkākainformācija un pieteikšanās pa tālr.26701983, <strong>27</strong>165788.Aicinām bērnus no 2–10 g. vecumauz bilingvālajām nodarbībām, kurāslatviešu bērni var iemācīties krievu valodu,bet krievvalodīgie — latviešu valodu.Sīkāka informācija un pieteikšanāspa tālr. 26701983, <strong>27</strong>165788.Aicinām uz „RADOŠAJIEM KURSIŅIEM”!2. februārī plkst. 18.00-20.00 — dekupāžastehnikā (salvešu tehnika) veidotaskrelles — Ls 5,00;5. februārī plkst. 10.00-14.00 — pērļotasbrošas — Ls 5,00;15.00-19.00 — šablonēšanas tehnikāapdrukāts krekls — Ls 5,00;9. februārī plkst. 18.00-20.00 — Valentīndienaskonfekšu pušķis — Ls 5,00.Līdzi jāņem apm. 20 gb. konfektes ar1–2„astītēm”Bērniem no 7 gadiem1. februārī plkst. 18.00-20.00 — filcētszvēriņš — Ls 3,00;8. februārī 18.00-20.00 — dekupāžastehnikā veidota krūze — Ls 3,00. Materiāluun instrumentu izmantošana iekļautacenā.Slokā, t/c „Liedags” 3. stāvā. Pieteiktiessavlaicīgi pa tālr. 25945400, 29101050vai rakstot uz e-pastu:jaunas.prasmes@inbox.lvAktuāli! Vari pievienoties! Itāļu val.kursi Kauguru k. n. (otrd., cet.) 17.30;spāņu val. kursi Bulduru Māksliniekun. (pirmd., trešd.) 18.30; franču val.ind. nod. pēc piepras., veidojam grupufebruārī; gatavošanās 9. kl, 12.kl. eks. angļu val.; regulārie kursi unprivātstundas angļu val.; Deivida Seftona(Primrose Publishing) val. progr.Jaunums! Angļu valodas lasītāju klubiņš(Ls 5/mēn.) Bulduru Māksliniekunamā (sestd.) 5.02. — 12.30; Kaugurukultūras namā (sestd.) 5.02. — 15.00.Pieteikšanās: 25558433 (Bite),29865056 (Tele2)Sīkāka inform.: 26698974 (Bite)P. S. Sirsnīgs paldies mūsu bijušajiemun esošajiem klientiem!VIDES PĀRRAUDZĪBAS VALSTS BIROJS informē, ka2011. gada 17. janvārī Vides pārraudzības valsts birojs ir izsniedzisatzinumu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentampar ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu automaģistrālesbūvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvasielai (Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms).Ar ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu un Videspārraudzības valsts biroja atzinumu var iepazīties Rīgas domē unValsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, kā arīVides pārraudzības valsts birojā Rīgā, Rūpniecības ielā 23, tālr.67321173, un biroja interneta mājaslapā www.vpvb.gov.lv.PĀRSTEIDZOŠIATKLĀJUMI BĪBELĒ„Kā dzīvot tālāk?” —29. janvārī plkst. 15.00;„Kurš atrisināscilvēces problēmas?” —30. janvārī plkst. 14.00.Kauguros, Oškalna ielā 3.Pārējie sludinājumi —13. lpp.INFORMĀCIJAPAR SLUDINĀ-JUMIEMUN REKLĀMUJŪRMALĀ:Slokā, t/c „Liedags”,tālr. 67512222;birojs@jurmalasnedela.lvRĪGĀ:Maskavas iela 68,tālr. 67212861,2v@delfi.lvSveicināti, cienījamie laikraksta lasītāji un lasītājas!Gribam Jums piedāvāt jaunu laikraksta projektu PRAKTISKIE PADOMI un iepazīstināt ar pirmo tā dalībnieci Daci Rozenburgu.Šī projekta iecere ir stāstīt mūsu lasītājiem par jaunajiem speciālistiem, kas savu darba un dzīves vietu izvēlējušies Jūrmalā, betviņiem savukārt — dot iespēju parādīt savas zināšanas, atbildot uz lasītāju jautājumiem.Lūdzam būt atsaucīgiem un droši vaicātvisus sev interesējošos jautājumus. Interesantākā jautājuma autors saņems pārsteiguma balvu no atbilžu autora, šoreiz — no Dacīteskrājumiem. Tālāk mūsu projekta pirmā dalībniece stāsta pati.Kosmētiķe, masiereDace RozenburgaSavu pamatizglītību ieguvu StarptautiskajāCIDESCO Rīgas kosmētikas skolā pie pasniedzējasOlgas Stoļarovas, bet savukārtajurvēdas pamatus apguvu pie ajurvēdasārstes Ilonas Ābeles.Par kosmētiķi strādāju jau 15 gadus. Esmu uzkrājusi labu pieredzisejas un ķermeņa ādas kopšanā un dažādu ādas problēmu (pūtīšu,grumbu, atūdeņotas, tonusu zaudējušas ādas, saulē cietušas ādas,celulīta un striju, u.c.) ārstēšanā. Ņemot vērā to, ka skaistumkopšanasindustrija attīstās strauji, pastāvīgi papildinu zināšanas gan Latvijā,gan ārpus tās robežām. Procedūrās izmantoju dažādus klasiskāsestētiskās kosmetoloģijas metodes un elementus, neaizmirstotto, ka esam dabas daļa un kā tā ietekmē mūsu organismu. Šobrīd tirgū pieejami daudzi un dažādi pakalpojumi un kopšanaslīdzekļi, taču ādas problēmas joprojām pastāv. Kā un ko lietot, lai justos un izskatītos labi un skaisti, kad izmantot speciālistapakalpojumus, kādus un par kādu cenu — jautājiet, un es atbildēšu.Savus jautājumus sūtiet uz e-pastu: dace.rozenburga@inbox.lv, vai uzdodiet pa tālr. 29991799, 67512222. Jautājumus unatbildes publicēsim 10. februāra numurā.Lieliska iespēja ievietot bezmaksassludinājumus!www.jurmalasnedela.lv


Domes VēstisJūrmalas pilsētas domes informācija• Pašvaldības darbi• Kultūras norises pilsētā• Pasākumu kalendārsTurpinās sabiedriskā apspriešanaSabiedriskās apspriešanas sanāksmēs izkristalizējas jūrmalnieku viedokļi, un svarīga ir gan kritika, gan pozitīvas atsauksmes. Plānojuma pirmā redakcija ir atvērta priekšlikumiem un grozījumiempēc to izvērtēšanas.Līdz 17. februārim notiek Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojumaturpmākajiem 12 gadiem pirmāsredakcijas sabiedriskā apspriešana.Cienījamie jūrmalnieki, paldies parizteiktajiem priekšlikumiem, kritiku unarī pozitīvajām atsauksmēm — saņemtāsaptaujas anketas un sabiedriskāsElita Cepurīte, domes Sabiedriskoattiecību nodaļanedēļā domesārkārtas sēdē apstiprinātais„Pagājušajābudžets dos iespēju vairākpaveikt pilsētas saimniecības sakārtošanānekā pērn,” tā pieņemto budžetuvērtē domes priekšsēdētāja vietniecepilsētsaimniecības jautājumos LarisaLoskutova.„Pagājušajā gadā salīdzinoši mazākvarējām atvēlēt tādu visiem jūrmalniekiembūtisku jautājumu risināšanai kāpilsētas labiekārtošana, ielu remonts,meliorācijas sistēmas rekonstrukcijaun dzīvokļu jautājums. Protams, ir vēldaudzas lietas, ko mēs vēlētos izdarītsavas pilsētas labā, un es ticu, ka, pārdomātisaimniekojot, mēs tās noteiktipaveiksim. Taču patlaban man ir gandarījums,ka šogad pieņemtais budžetsdos iespēju gan paveikt neatliekamosdarbus, kam pērn pietrūka līdzekļu,gan uzsākt uz pilsētas attīstību un jūrmalniekuvajadzībām vērstus projektus.”Pilsēta būs sakoptākaDomes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanasnodaļas vadītāja GuntaSmalkā informē, ka pilsētas apsaim-apspriešanas sanāksmēs izskanējušiejautājumi liecina, ka Jūrmalas turpmākāattīstība jums nav vienaldzīga.Paldies par jūsu viedokļiem, kasparāda, kuriem jautājumiem teritorijasplānojumā pievēršama īpaša uzmanība,lai teritorijas plānojuma galīgā redakcijabūtu vislabākais pamats mūsuniekošanas un labiekārtošanas darbiem2011. gada budžetā paredzēti 1,6 miljonilatu — par 13,8 % vairāk nekāiepriekšējā gadā. Lielāko daļu budžetaparedzēts tērēt pilsētas sakopšanai —pludmales, parku, mežu, ielu, autobusupieturu, gājēju celiņu kopšanai un sanitāraiuzturēšanai.„Pateicoties piešķirtajam finansējumam,pavasarī varēsim piedalītiesLielās talkas un Spodrības mēneša pasākumuorganizēšanā, jo mums jāgādāne tikai par pilsētas sakopšanu un iedzīvotājuiesaistīšanu šajās aktivitātēs,bet arī par talkā savākto atkritumu izvešanu.Pilsētas sakopšanas darbos arīturpmāk varēsim iesaistīt Eiropas Sociālāfonda projekta darba praktizēšanasprogrammas dalībniekus — 100 latustipendiātus,” skaidro G. Smalkā.Finansējums budžetā paredzēts, laiveiktu remontdarbus soliem un kokaceliņiem parkos un izejās uz jūru, tāgan mūsu pilsēta, gan pludmale —kļūs skaistāka un sakoptāka. Salīdzinājumāar pagājušo gadu par 12 000latu palielināts finansējums arī sabiedriskotualešu konteineru izvietošanaivasaras sezonā izejās uz jūru. Gandrīz50 000 latu paredzēti klaiņojošu dzīvniekuizķeršanai pilsētā un nogādāšanaiizolatorā, kā arī šo dzīvnieku aprūpeiizolatorā.Jauni rotaļu laukumipagalmosGandrīz 150 000 latu paredzētipilsētvides uzlabošanai. No šiem līdzekļiemtiks izgatavotas un pludmalēizvietotas 50 jaunas pārģērbšanāspilsētas turpmākajai attīstībai nākamajiem12 gadiem.Sabiedriskās apspriešanas sanāksmesjau notikušas Ķemeros, Kauguros,SIVA koledžā un Jūrmalas pilsētasdomē.Aicinām piedalīties apspriešanassanāksmēs <strong>27</strong>. janvārī plkst. 18.00 Jūrmalaspilsētas domē Jomas ielā 1/5 un1. februārī plkst. 18.00 Lielupes vidusskolāAizputes ielā 1a.Jūsu viedoklis ir ļoti svarīgs!Atgādinām, ka ar teritorijas plānojumapirmo redakciju var iepazītiesinterneta vietnēs www.grupa93.lv/jurmala un www.jurmala.lv, kā arīPilsētsaimniecības darbiem šogad būs vairāk līdzekļu„Varēsim paveikt gan neatliekamosdarbus, kam pērn pietrūka līdzekļu,gan uzsākt uz pilsētas attīstībuun jūrmalnieku vajadzībām vērstusprojektus,” tā šāgada budžeta iespējasvērtē domes priekšsēdētājavietniece pilsētsaimniecības jautājumosLarisa Loskutova.kabīnes, kā arī ierīkoti bērnu rotaļulaukumi daudzdzīvokļu namu pagalmos,kam pērn vispār nebija paredzētsfinansējums. Plānots, ka rotaļu laukumusvarētu ierīkot Dubultos, Ievu ielā6a — pagalmos starp namiem Slokasielā 42, Drosmes ielā 4, Ceriņu ielā 29un 31 un Ievu ielā 6, Kauguros, starpnamiem Tirzas ielā 42 un 44, Tallinasielā 9, Skolas ielā 36 un 38 un Nometņuielā 11, kā arī starp Skolas ielas65, 65a, 67 un Engures ielas 8. un 10.namu. Tāpat rotaļu laukumi un soliņibērnu un vecāku atpūtai jāierīko Mellužuparkā.„Tik dāsni, cik varējām atvēlēt bērnurotaļu laukumu ierīkošanai bagātajosgados, atļauties nevarēsim, taču irjāsaved kārtībā namu iekšpagalmi, laibērniem un vecākiem būtu patīkamitajos uzturēties, kā arī jāuzstāda jaunsrotaļu aprīkojums — šūpoles, dažādaskāpnītes, jāierīko smilšu kastesun soliņi, jo daudzviet jūrmalniekiem,kas dzīvo dzīvokļos, tuvākā apkārtnēnav šādu atpūtas iespēju,” uzskataL. Loskutova.plānojuma materiālu izstādēs Ķemerubibliotēkā Tukuma ielā 20, Kaugurukultūras namā Raiņa ielā 110, Jūrmalaspilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļāEdinburgas prospektā 75 un Jūrmalaspilsētas domē Jomas ielā 1/5.Priekšlikumus var iesniegt līdz2011. gada 17. februārim.Visvairāk līdzekļu —meliorācijas sistēmai„Pilsētas domes Būvniecības nodaļasbudžets salīdzinājumā ar pagājušogadu pieaudzis par 9 % — šogad tas ir3,025 miljoni latu,” informē Būvniecībasnodaļas vadītājs Māris Demme.„Pagājušā gada rudenī jūrmalniekiemnopietnas raizes un problēmassagādāja īpašumu applūšana. Šāgadabudžets dod iespēju cerīgāk raudzītiesnākotnē ar domu, ka varam ieguldītlīdzekļus un sākt darbus meliorācijassistēmas sakārtošanā,” vērtē domespriekšsēdētāja vietniece L. Loskutova.Lietusūdens novadsistēmas uzturēšanaiun rekonstrukcijai šāgadabudžetā paredzēti 300 000 latu. Līdzar jaunā budžeta apstiprināšanu varēssākt jaunas lietusūdens novadsistēmasprojektēšanu Pumpuru, Jaundubultuun Druvciema rajonā, kā arī turpinātnovadgrāvju tīrīšanu un atjaunošanu.Būvniecības nodaļas vadītājs MārisDemme atzīst, ka pilsētas iedzīvotājiemaktuāls jautājums ir ielu remonts,tāpēc daļa no budžeta plānota ceļu infrastruktūrasremontdarbiem — ieluasfalta seguma kapitālajam un kārtējamremontam plānoti 450 000 latu,asfalta seguma remontam namu iekškvartālos— 50 000 latu.”Pie jauna seguma noteikti tiks MežaNobeigums 10. lpp.


10 JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas <strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)Jūrmalas pilsētas dome informēInvestīcijas — pilsētas attīstībaiBaiba Gailīte, domes Sabiedrisko attiecībunodaļaPilsētsaimniecības darbiem šogadbūs vairāk līdzekļuCeturtdien, 20. janvārī, domesārkārtas sēdē ar deputātu vairākumaatbalstu tika apstiprinātsJūrmalas pilsētas domes investīcijuplāns 2011.−2014. gadam.Pašvaldības investīciju plānā2011.−2014. gadam ir vairākas sadaļas.Kopā dažādos attīstības projektos paredzētsinvestēt 12,562 miljonus latu, notiem pašvaldības budžeta līdzekļi ir3,934 miljoni latu, pašvaldības kredītsaistības— 2,166 miljoni latu, piesaistītieEiropas Savienības (ES) struktūrfondufinanšu līdzekļi — 5,060 miljonilatu, valsts finansējums — 150 tūkstošilatu, jau uzņemtās līgumsaistības, kurusamaksas termiņš ir šogad, — 261 tūkstotislatu, kā arī šāgada budžeta pārpildesgadījumā prioritāriem projektiem— 355 tūkstoši latu.Šogad pašvaldība plāno apgūt2,803 miljonus latu, piedaloties vairākosprojektos un piesaistot ESstruktūrfondu līdzekļus. Piemēram,Zilā karoga prasību nodrošināšanaiBaltijas jūras reģionā no ES līdzekļiemir piesaistīti gandrīz 132 tūkstošilatu — 85 % no projektā paredzētāssummas, Jūrmalas Valsts ģimnāzijasinfrastruktūras uzlabošanai izglītojamiemar funkcionāliem traucējumiem— gandrīz 93 tūkstoši latu.Tikpat ievērojami līdzekļi tiks ieguldītiJūrmalas speciālās internātpamatskolasinfrastruktūras un aprīkojumauzlabošanā. Lai uzlabotu izglītībasiestāžu materiālo bāzi, 156 tūkstošilatu tiks investēti kvalitatīvai dabaszinātņukabinetu izveidei.Pašvaldība turpinās arī jau iesāktotā saukto simt latu stipendiātu programmu,un šogad šīs programmas realizēšanaiir paredzēti 162 tūkstoši latu.Kultūraspasākumi Jūrmalāno <strong>27</strong>. janvāra līdz3. februārimKauguru kultūras namsRaiņa iela 110, Kauguri. Tālrunis 67740700Izstādes• Ilgas Sūnas fotoizstāde; apskatāma līdz10. februārim.• Fotoizstāde „Barikāžu laiku atceroties”;apskatāma līdz 31. janvārim.Pasākums• 30. janvārī plkst. 17.00 — Baltijas īsfilmuskate.Mākslinieku namsMuižas iela 6, BulduriIzstāde• Barikāžu dienu piemiņai veltīta fotoizstāde;apskatāma līdz 31. janvārim.Pasākums• 3. februārī plkst. 16.00 — Radošā darbnīcaar karikatūristu Gati Šļūku.Jūrmalas teātrisMuižas iela 7, BulduriPasākums• 30. janvārī plkst. 16.00 — Ē. Vilsons.„Īkstīte” (muzikāla izrāde bērniem divāsdaļās). Režisore — Gunta Mīlenberga.Jūrmalas Pilsētas muzejsTirgoņu iela 29, Majori. Tālrunis 67764746Izstādes• Fotomākslinieka Ojāra Martinsona jubilejasfotoizstāde „Vērojumi...”; apskatāmano 26. janvāra līdz 9. februārim.• Gleznotājas Laimas Bikšus personāliz-2010. gadā tika realizēts bērnudārza „Katrīna” renovācijas un rekonstrukcijasprojekts, kas pašvaldībai izmaksāja aptuveni 1,54 miljonus latu, nokuriem gandrīz divas trešdaļas — 970 589 lati — saņemti no ES, 34 256 lati irvalsts budžeta dotācijas, bet atlikušo finansējuma daļu veido Jūrmalas pašvaldībasieguldījums.stāde „Gleznas”; apskatāma līdz 13. februārim.• Pastāvīgā vēstures ekspozīcija „RīgasJūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture18.–20. gadsimtā”.• Pastāvīgā izstāde „Kuģi dzelmē”. Ieskatszemūdens dzīlēs.Pasākumi• <strong>27</strong>. janvārī plkst. 18.00 — gleznotājasLaimas Bikšus personālizstādes „Gleznas”atklāšana. Izstāde apskatāma līdz13. februārim.• 2. februārī plkst. 17.30 — fotomāksliniekaOjāra Martinsona sumināšana.• 2. februārī plkst. 18.00 — aicināti visidziedāt griboši ļaudis dziedāt tautasdziesmassavam un citu priekam pasākumā„Dziedam tautasdziesmas!”.• Pirmdienās no plkst. 16.00 — Smilšuspēles bērniem. Izmantojot smilšu terapijasprincipus, bērniem tiek attīstīta radošādomāšana. Pieteikšanās pa tālruni29331883 (Inese Ābola).• Pirmdienās no plkst. 16.00 darbojas Pasakudarbnīca. Tēlainās uztveres attīstīšana.• Muzejpedagoģiskās programmas bērniem„Vecās ceļasomas stāsts”, „Līnijas,krāsas un gaisma”, „Kas ir muzejs?”,„Peldēšanās senāk un tagad”.Muzejs atvērts no plkst. 10.00–17.00, pirmdienās,otrdienās — slēgts. Piektdienās —muzeja apmeklējums bez maksas.Aspazijas mājaZ. Meierovica prospekts 20, DubultiTālrunis 67769445Izstādes• Izstāde „Jau miglas tēli kopā lasās”. Pasakas,teikas un vīzijas Gustava Šķilte-Kā viena no prioritārajām jomāminvestīciju plānā tiek iezīmēta palīdzībamaznodrošinātajiem pilsētasiedzīvotājiem dzīvojamās platības jautājumurisināšanā — turpināsies darbsmājokļu programmas īstenošanā. Tikssākta daudzdzīvokļu nama celtniecībaLīču ielā 2 un projekta izstrāde ēkasceltniecībai Dīķu ielā 3, kam paredzētiaptuveni 1,156 miljoni latu.Plānota arī sociālo dzīvojamo mājurekonstrukcija un remontdarbi, piemēram,Valkas ielā 3 siltumnoturības uzlabošanaiatvēlēti 95,4 tūkstoši latu.Pirmsskolas izglītības iestādēs tiksrealizēts ES projekts, lai ar dažādiemrisinājumiem mazinātu siltumnīcefektagāzu emisiju. Kopumā šajā projektāpašvaldība ieguldīs 416,5 tūkstošuslatu, bet no ES tiks saņemts līdzfinansējums449,9 tūkstošu latu apmērā.Nozīmīgi darbi tiks veikti meliorācijassistēmas atjaunošanā, lai novērstuīpašumu applūšanas risku, tāpēc lietusūdensnovadsistēmas rekonstrukcijaiun uzturēšanai pašvaldība ir paredzējusi300 tūkstošus latu finansējumu.Vērienīgi darbi tiks realizēti, laisakārtotu pilsētas ūdenssaimniecību.Jūrmalas pilsētas ūdenssaimniecībasprojekta otrās kārtas īstenošanā no ESstruktūrfondu līdzekļiem tiks ieguldīts4,141 miljons latu.Plānotas investīcijas arī pilsētas apgaismošanassistēmas uzlabošanā —100 tūkstoši latu. Palielināts finansējumsielu tīrīšanai un uzturēšanai.Lai uzlabotu izglītības iestāžu infrastruktūru,plānoti remontdarbi un jaunabērnudārza celtniecība. Šogad uzsāksPumpuru vidusskolas ēkas rekonstrukcijasotro kārtu, kurā paredzēts 710tūkstošu latu liels finansējums, savukārtĶemeros plānota bērnudārza celtniecībaTukuma ielā 9.Plašāk par plānotajām pašvaldībasinvestīcijām un projektiem informēsimturpmākajos laikraksta numuros.ra daiļradē (Latvijas Nacionālā mākslasmuzeja kolekcija); apskatāma līdz 5. februārim.• Pastāvīgā ekspozīcija „Aspazijas personībaun daiļrade Dubultos no 1933. līdz1943. gadam”.Pasākums• <strong>27</strong>. janvārī plkst. 18.00 ciklā „Izcilas sievietesviesojas Aspazijas mājā” — tikšanāsar bijušo Latvijas RepublikasAugstākās padomes deputāti Veltu Čebotarenoku.• Muzejpedagoģiskā programma skolēniem„Aspazija un tinte” (ar iepriekšējupieteikšanos).Muzejs atvērts no plkst. 11.00–17.00; svētdienās,pirmdienās — slēgts. Ceturtdienās— muzeja apmeklējums bez maksas.Raiņa un Aspazijas vasarnīcaJ. Pliekšāna iela 5/7, MajoriTālrunis 67764295Izstādes• „Loga stāsts” — Kristīna Sunepa-Celmiņa(stikls, dzeja), Igo Celmiņš (metāls).• Jūrmalas skolēnu vizuālās mākslas darbuizstāde „Klusā daba”.• Pastāvīgā ekspozīcija — memoriālās telpas,dzejnieku personiskā bibliotēka.Muzejs atvērts: O., C., T., P. plkst. 11.00–17.00, pirmdienās, sestdienās, svētdienās— slēgts.Jūrmalas Brīvdabas muzejsTīklu iela 1a, Lielupe. Tālrunis 67754909Izstāde• Pastāvīgā ekspozīcija „Jūrmalas zvejniekusēta 19.–20. gadsimtā”. Enkuru unzvejas laivu kolekcija, virvju vīšanas darbnīca.Muzejs atvērts no plkst. 10.00–17.00,Skolas un Nometņu ielas pagalmā šogad plānots izveidot rotaļu un atpūtaslaukumu mazajiem jūrmalniekiem un viņu vecākiem.Nobeigums. Sākums 9. lpp.prospekts posmā no Vienības prospektalīdz Oskara Kalpaka prospektam unceļš no Nometņu ielas līdz tiltiņam pārSloceni, bet par pārējām ielām vēl tikslemts.2011. gada budžetā 200 000 latu atvēlētiarī kapsētas būvniecības uzsākšanaiSlokā, kuras izbūves un labiekārtošanasprojekts izstrādāts jau pērn.Šogad sāksim sabiedriskā kompleksaprojektēšanu Strēlnieku prospektā32, kur paredzēts izvietot Mākslas skoluun Centrālo bibliotēku, kā arī Mūzikasskolu. Kompleksa projektēšanaiparedzēti 60 000 latu.pirmdienās — slēgts. Otrdienās — muzejaapmeklējums bez maksas.Bulduru DārzkopībasvidusskolaViestura iela 6, Bulduri. Tālrunis 67753135Izstāde• Voldemāra Krutina izstāde „Kalni — dienasgrāmata”;apskatāma līdz 25. martam.Dubultu galerijaBaznīcas iela 13, Dubultu draudzes mājaTālrunis 29183862Izstāde• Dubultu draudzes Ziemassvētku izstāde„Esi redzīgs”.Galerija atvērta katru dienu no plkst.10.00–17.00. Ieeja — bez maksas.Intas un Imanta Ozoliņuizstāžu zāleKāpu iela 143/3, VaivariTālruņi 67766447, 29401393, 28391308Izstāde• Intas un Imanta Ozoliņu darbnīcas apskate,iepazīšanās ar grafikas darbiem.Apmeklējumu pieteikt iepriekš.Sociālās integrācijas valstsaģentūraDubultu prospektā 71, JaundubultiTālrunis 67767045Izstāde• Aiņa Erdmaņa akvareļu izstāde „Caurugadu ūdenskrāsās”.Pasākums• 31. janvārī plkst. 19.00 klubā „Iespaidugalerija” — tikšanās ar ceļotāju PēteriStrubergu „Etiopija — zeme ārpus mūsuiztēles spējām, galēju kontrastu zeme”.Iespējamas izmaiņas!Ēku remonti un dzīvokļujautājumsKā pilsētas iedzīvotājiem svarīguieguldījumu domes priekšsēdētāja vietniecepilsētsaimniecības jautājumosL. Loskutova min sociālās mājas dzīvokļuprojektēšanas un rekonstrukcijasuzsākšanu Skolas ielā 44, kam šogadpiešķirti 25 000 latu. Dzīvokļu jautājumuparedzēts risināt, arī piesaistot investīcijasēkas būvniecībai Līču ielā 2,ko realizēs pašvaldības kapitālsabiedrība„Jūrmalas attīstības projekti”.Šogad turpināsim Majoru kultūrasnama jeb Kultūras Centra ēkas rekonstrukciju,kam piešķirts150 000 latufinansējums. Tā kā pērn tas bija trīsreizes mazāks un pirms pāris gadiemlīdzekļi remontam budžetā vispār nebijaatvēlēti, rekonstrukcijas darbi irievērojami iekavējušies.No lielākiem projektiem vēl plānotsĶemeru vidusskolas remonts, kamparedzēti 80 000 latu; 120 000 latufinansējums plānots sporta laukuma,kas atrodas pie Kauguru vidusskolas,seguma pamata izbūvei. Plānos ir arīMellužu estrādes remonts un pirmsskolasizglītības iestāžu ēku siltināšanasprojekti, kas daļēji tiks finansētino Eiropas Savienības struktūrfondulīdzekļiem. Tā, pakāpeniski ieguldotlīdzekļus labiekārtošanā, tiks pilnveidotapilsētas saimniecība.Jūrmalas sportakalendārsno <strong>27</strong>. janvāra līdz3. februārimSporta nams „Taurenītis”Dubultos, Kļavu ielā 29/31• 30. janvārī — Jūrmalas atklātais čempionātsbasketbolā vīriešiem:plkst. 13.00 — „Sporta skola”–„Santehniskāssistēmas”;plkst. 14.30 — „Klondaika”–„Jūrmala”;plkst. 16.00 — SK „Jaunpils”–„Lapmežciems”;plkst. 17.30 — „Old school”–„www.ul@sl.lv”.• 3. februārī plkst. 19.30 — LBL 2. divīzijasspēle „Jūrmala/Fēnikss”–„Rīdzene”.Mežmalas vidusskolaKauguros, Rūpniecības ielā 13• 30. janvārī plkst. 10.00 — Zemgalesreģiona telpu futbola čempionāts2010./2011. (U-13 zēniem).Majoru sporta laukumsMajoros, Rīgas ielā 1Jūrmalas atklātais 2010./2011. gadačempionāts hokejā:• 28. janvārī plkst. 22.15 — „Veolia videsservisss”–„Kauguri”;• 30. janvārī plkst. 19.00 — „Marels būve”–„Artilērijas69/Kasjauns.lv”;• 1. februārī plkst. 22.15 — „Jūrmala”–„Artilērijas69/Kasjauns.lv”.


JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lvJūrmalnieku zīmējumi rotā kalendāruDagnija BūmaneSākumskolā „Taurenītis” 20. janvārīviesojās SIA „Atkritumuapsaimniekošanas sabiedrība„Piejūra”” (AAS „Piejūra”) valdespriekšsēdētāja Indra Rassone un valdesloceklis Guntars Valants, lai sveiktutrīs Jūrmalas skolu skolēnus, kuru zīmējumiuzvarējuši sabiedrības „Piejūra”rīkotajā skolēnu zīmējumu konkursāpar videi draudzīgām tēmām „Tīravide pilsētā”.Zīmējumu konkursa darbus vērtējažūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā.Konkursā kopumā piedalījās 11 izglītībasiestādes, to vidū arī četras Jūrmalasskolas — Jūrmalas pilsētas speciālā internātpamatskola,sākumskola „Taurenītis”,Majoru pamatskola un Vaivarupamatskola.„Bērni ir sabiedrības apzinīgākādaļa, kuru līdzdalība vides saglabāšanaspasākumos uzlabos dzīves kvalitātiLatvijā arī turpmāk,” apbalvojot uzvarētājus,sacīja AAS „Piejūra” valdesloceklis Guntars Valants.Uzvarētāju vidū bija divi sākumskolas„Taurenītis” audzēkņi — 2.klases skolēns Hugo Mārtiņs Priede un3. klases skolniece Kristiāna Valdmane.Hugo Mārtiņa Priedes darbs tagadrotā AAS „Piejūra” 2011. gada sienaskalendāra janvāri, bet Kristiānas Vald-Informē Dzimtsarakstu nodaļa17.01.–23.01.2011. reģistrēti• 14 bērni — 8 meitenes (Anastasija, • 5 laulības;Anna, Liāna, Nonna, divas Sofijas, • 11 mirušie — Zelma Brača (1921),Vanesa un Zane) un 6 zēni (Ernests, Olga Čerkesova (1915), TālivaldisGustavs, Klāvs, Ludvigs, Sajans un Francis (19<strong>27</strong>), Aleksandra KadišaTimateo);(1930), Gunivaldis Kārkliņš (1924),Jūrmalas pilsētas domes sēdes darba kārtība2011. gada <strong>27</strong>. janvārī Jūrmalas pilsētas domes Sēžu zālē plkst. 10.00• Darba kārtības apspriešana.• Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes2009. gada 1. oktobra lēmumā Nr.716 „Par Lielupes ostas pārvaldesvaldi”.• Par Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoraiecelšanu.• Jūrmalas pilsētas domes Dzimtsarakstunodaļas nolikums.• Par nomas maksājumiem 2011.gadā.• Par 2010. gada nekustamā īpašumanodokļa atvieglojumu piešķiršanu.• Par rūpnieciskās zvejas rīku skaitalimitu sadali Rīgas jūras līča piekrastē.• Par dalību Eiropas Reģionālās attīstībasfonda projektu konkursa aktivitātē3.1.4.3. „Pirmsskolas izglītībasiestādes „Lācītis” renovācija”.• Par paredzētās darbības „Automaģistrālesbūvniecība posmā no autoceļaA5 un A10 krustojuma līdzDaugavgrīvas ielai (Rīgas Ziemeļutransporta koridora 3. un 4. posms)”akceptēšanu.• Par atļauju izsniegšanu būvju nojaukšanaiJūrmalā, Ķemeru ielā 36.• Par atļauju izsniegšanu būvju nojaukšanaiJūrmalā, Skautu ielā 2.• Par atļauju izsniegšanu būvju nojaukšanaiJūrmalā, Stirnu ielā 2.• Par zemes ierīcības projekta un ze-Hugo Mārtiņa Priedes zīmējums izvēlēts AAS „Piejūra” 2011. gada sienaskalendāra janvārim.manes zīmējums izvēlēts marta ilustrācijai.Sākumskolas „Taurenītis” direktoreSarmīte Limba pastāstīja, ka skolacenšas ievērot videi draudzīgu attieksmi— tā šķiro atkritumus un regulāripiedalās makulatūras vākšanas akcijās,tāpēc ir apgādāta ar papīrfabrikas„Līgatne” papīru. Liela nozīme videidraudzīgas attieksmes audzināšanā irarī ikgadējām talkām, kurās skolēnisakopj ne tikai skolas teritoriju, bet arītuvāko apkārtni.No Majoru pamatskolas uzvarētājuvidū ir 6. klases skolniece Nikolijamesgabalu sadales apstiprināšanuJūrmalā, Bulduru prospektā 146, unadreses piešķiršanu.• Par zemes ierīcības projekta un zemesgabalasadales apstiprināšanuJūrmalā, Gulbju ielā 67, un adresespiešķiršanu.• Par zemes ierīcības projekta un zemesvienību apvienošanu Jūrmalā,Ceriņu ielā 22, un Jūrmalā, Ceriņuielā 24/26.• Par patvaļīgās būvniecības radītoseku novēršanu Jūrmalā, Braslasielā 3 (kadastra apzīmējums 1300012 1502).• Par patvaļīgās būvniecības radītoseku novēršanu Jūrmalā, Dreiliņuielā 26 (kadastra apzīmējums 1300005 2206).• Par patvaļīgās būvniecības radītoseku novēršanu Jūrmalā, Mastu ielā1 (kadastra apzīmējums 1300 0047703).• Par patvaļīgās būvniecības radītoseku novēršanu Jūrmalā, Jāņa Pliekšānaielā 54 (kadastra apzīmējums1300 009 6320).• Par grozījumiem Jūrmalas pilsētasdomes 2006. gada 13. jūlija lēmumāNr. 643 „Par būvju Jūrmalā,Baltās kāpas ielā 15 (kadastraNr.1300 001 1408), sakārtošanasuzsākšanu atbilstoši būvniecībuMacņeva — viņas zīmējums izvēlētskalendāra februārim. Meiteni mācotzīmēt vizuālās mākslas skolotāja IngaFreiberga, un arī viņai ir prieks parNikolijas panākumu. Skolas direktoreIlze Bērziņa pastāstīja, ka Majoru pamatskolaregulāri piedalās makulatūrasvākšanas akcijās, kā arī projektu nedēļaslaikā veidojuši skulptūras no PETpudelēm.Gan šādi konkursi, gan aktīva iesaistīšanāsapkārtnes sakopšanā, atkritumušķirošanā un lietderīgā apsaimniekošanārosina domāt un atbildīgiizturēties pret apkārtējo vidi.Boriss Kuzmenko (1933), RaisaMihaiļina (1941), Marga Pumpure(1931), Dmitrijs Rjabovs (19<strong>27</strong>),Mirdza Stašāne (1938) un Anna Tihomirova(19<strong>27</strong>).reglamentējošo aktu noteiktajaikārtībai”.• Par grozījumiem Jūrmalas pilsētasdomes 2006. gada 24. augusta lēmumāNr. 851 „Par būvju Jūrmalā, Baltāskāpas ielā 5 (kadastra Nr.1300001 1332), sakārtošanas uzsākšanuatbilstoši būvniecību reglamentējošoaktu noteiktajai kārtībai”.• Par grozījumiem Jūrmalas pilsētasdomes 2006. gada 13. jūlija lēmumāNr. 647 „Par būvju Jūrmalā,Buļļupes ielā 3 (kadastra Nr.1300001 1130), sakārtošanas uzsākšanuatbilstoši būvniecību reglamentējošoaktu noteiktajai kārtībai”.• Par grozījumiem Jūrmalas pilsētasdomes 2006. gada 21. septembra lēmumāNr. 935 „Par būvju Jūrmalā,Kleistes ielā 16 (kadastra Nr.1300001 1323), sakārtošanas uzsākšanuatbilstoši būvniecību reglamentējošoaktu noteiktajai kārtībai”.• Par detālplānojuma projekta izstrādesuzsākšanu zemesgabaliem Jūrmalā,Bažciems 0109, Bažciems0110 un Bažciems 0111.• Par detālplānojuma projekta izstrādesuzsākšanu zemesgabalam Jūrmalā,Kaugurciema ielā 6a.• Par detālplānojuma pirmās redakcijaszemesgabalam Jūrmalā, Gulbjuielā 75, nodošanu sabiedriskajai11Jūrmalas pilsētas dome informēJūrmalas pašvaldībā plānotie notikumino <strong>27</strong>. janvāra līdz 3. februārim• <strong>27</strong>.01.2011. plkst. 9.00 — Koku ciršanaskomisijas izbraukuma sēde.Izbraukšana — no domes Jomasielā 1/5.• <strong>27</strong>.01.2011. plkst. 10.00 — domessēde domē Jomas ielā 1/5.• <strong>27</strong>.01.2011. plkst. 16.00 — Uzņēmējukonsultatīvās padomes sēdedomē Jomas ielā 1/5.• <strong>27</strong>.01.2011. plkst. 18.00 — Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojumaturpmākajiem 12 gadiem pirmās redakcijasun tā vides pārskata projektasabiedriskās apspriešanas sanāksmedomē Jomas ielā 1/5.• 28.01.2011. plkst. 10.00 — sadarbībaslīguma parakstīšana ar LatvijasOlimpisko komiteju par LatvijasJaunatnes olimpiādes rīkošanu Jūrmalāun preses konference domē Jomasielā 1/5.• 28.01.2011. plkst. 10.00 — Pašvaldībasiepirkuma komisijas sēdedomē Jomas ielā 1/5.• 28.01.2011. plkst. 11.00 — Zemeskomisijas sēde domē Jomas ielā1/5.PA „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs”aicina darbā aprūpētājuGalvenie darba pienākumi:• vecu cilvēku un invalīdu aprūpe un higiēnas procedūras (mazgāšana, autiņbiksīšumaiņa),• ēdināšana u. c. darbi.Nepieciešamas:• atbilstošas zināšanas un pieredze;• labas saskarsmes spējas;• valsts valodas zināšanas vismaz 2. līmeņa A pakāpē;• pieredze guļošu pacientu aprūpē.Summētais darba laiks, darbs — pēc grafika.Pieteikumus iesniegt Strēlnieku prosp. 38, Jaundubultos, 10. kotedžā —Personāldaļā. Informācija pa tālruni 67760569 (Iveta Grāvelsina),e-pasts: jsac@jurmala.lvapspriešanai un atzinumu saņemšanai.• Par detālplānojuma pirmās redakcijaszemesgabalam Jūrmalā, Rīgasielā 49, nodošanu sabiedriskajaiapspriešanai un atzinumu saņemšanai.• Par detālplānojuma pirmās redakcijaszemesgabaliem Jūrmalā, Ormaņuielā 6 un Jāņa Pliekšāna ielā 82,nodošanu sabiedriskajai apspriešanaiun atzinumu saņemšanai.• Par detālplānojuma zemesgabaliemJūrmalā, Bražciems 0209 un Bražciems0302, apstiprināšanu.• Par detālplānojuma zemesgabaliemJūrmalā, Bražciems 0209 un Bražciems0302, projekta grafiskās daļas,teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumu apstiprināšanu.• Par detālplānojuma zemesgabalamJūrmalā, Kaugurciems 14, apstiprināšanu.• Par detālplānojuma zemesgabalamJūrmalā, Kaugurciems 14, projektagrafiskās daļas, teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumu apstiprināšanu.• Par grozījumiem Jūrmalas pilsētasdomes 1995. gada 18. maija lēmumāNr. 599 „Par kvartāla Jūrmalā,Meža prospektā 58a, 58b, 60, 62,64, zemes ierīcības – kadastrālo ro-• 01.02.2011. plkst. 10.00 — Izglītībasjautājumu komitejas sēde domēJomas ielā 1/5.• 01.02.2011. plkst. 12.00 — Ēkuun būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanaskomisijas sēde Edinburgasprosp. 75.• 01.02.2011. plkst. 13.00 — Rakšanasatļauju izsniegšanas komisijassēde Edinburgas prosp. 75.• 01.02.2011. plkst. 18.00 — Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojumaturpmākajiem 12 gadiem pirmās redakcijasun tā vides pārskata projektasabiedriskās apspriešanas sanāksmeLielupes vidusskolā Aizputesielā 1a.• 02.02.2011. plkst. 11.00 — Kultūrasun sporta jautājumu komitejassēde domē Jomas ielā 1/5.• 02.02. 2011. plkst. 14.00 — Attīstībasun vides jautājumu komitejassēde domē Jomas ielā 1/5.• 03.02. 2011. plkst. 9.00 — Kokuciršanas komisijas izbraukumasēde. Izbraukšana — no domes Jomasielā 1/5.bežu sakārtošanas projekta apstiprināšanu”.• Par SIA „Jūrmalas siltums” objektupārņemšanu Jūrmalas pilsētas domesbilancē.• Jūrmalas pilsētas pašvaldības mantasiznomāšanas kārtība.• Par nekustamā īpašuma Jūrmalā,Raiņa ielā 110, ēkas daļas un zemesgabaladaļas iznomāšanu.• Par neapbūvēta zemesgabala Jūrmalā,Talsu šosejā 5, nomas līguma pagarināšanuar SIA „Inese un E”.• Par atsevišķa apbūvēta zemesgabalaJūrmalā, Saldus ielā 22, 0,0566 d.d.privatizācijas izbeigšanu.• Par dzīvojamās mājas Jūrmalā, Rīgasielā 31, korpuss 2, nodošanuvalsts īpašumā bez atlīdzības.• Par valsts akciju sabiedrības „Privatizācijasaģentūra” valdījumā esošāsvalsts dzīvojamās mājas Jūrmalā,Artilērijas ielā 2a, neprivatizētodaļu.• Par dzīvojamās mājas Jūrmalā, JāņaPliekšāna ielā 82, pārvaldīšanas tiesībunodošanu.• Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes2010. gada 25. februāra saistošajosnoteikumos Nr. 13 „Jūrmalas pilsētaspludmales apsaimniekošanas, higiēnasun peldvietu ierīkošanas noteikumi”.


12 JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas <strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)Jūrmalas pilsētas dome informēIedzīvotāju pieņemšanas laiks pie deputātiem un izpilddirektoraDeputāts Pieņemšanas diena Pieņemšanas laiks Pieņemšanas vietaG. Truksnis Vienu reizi mēnesī Pieraksts pie sekretārespa tālr. 67093800Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,235. kab.M. Dzenītis Mēneša pirmā trešdiena 16.00–17.00,pieraksts pie sekretārespa tālr. 67093805Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,351. kab.L. Loskutova Mēneša pirmā pirmdiena 14.00–15.00,pieraksts pie sekretārespa tālr. 67093805Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,349. kab.I. Ančāns Mēneša otrā pirmdiena 15.00–17.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,230A kab.A. Ābelītis Mēneša pirmā otrdiena 18.00–20.00 Jūrmalas Valsts ģimnāzijā Raiņa ielā 55,124. kab.I. Blaua Mēneša pirmā pirmdiena 16.30–18.00 Dubultu pr.1 lit. 1,1. stāvā, 6. telpāDz. Homka Mēneša pirmā otrdiena 15.00–17.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,229.a kab.E. Krūmiņš Mēneša pirmā pirmdiena 13.00–14.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,336. kab.V. Maksimovs Mēneša pirmā pirmdiena 13.00–14.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,336. kab.R. Munkevics Pirmdienas 14.00–15.00, pierakstspa tālr. 67093841Jūrmalas pilsētas domēJomas ielā 1/5, 2<strong>27</strong>. kab.R. Ražuks Mēneša pirmā otrdiena 17.00–19.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,229.a kab.Z. Starks Mēneša pirmā pirmdiena 14.00–16.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,229.a kab.A. Tampe Mēneša pirmā pirmdiena 17.00–18.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,229.a kab.J. Visockis Mēneša pēdējā trešdiena 17.00–18.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,229.a kab.M. Vorobjova Mēneša pēdējā trešdiena 16.00–17.00 Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,229.a kab.V. Vītoliņš,izpilddirektora p.i.Vienu reizi mēnesīPieraksts pie sekretārespa tālr. 67093800Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5,234. kab.Jūrmalas pilsētas pensijas vecuma iedzīvotājiemAgita Bērzupe, aģentūra „Jūrmalassociālās aprūpes centrs”Esiet aktīvi un dzīvespriecīgi! Aicināmsaglabāt savas dzīves kvalitāti,izmantojot iespēju bez maksas nodarbotiesar ārstniecisko fizkultūru unsaņemt fizioterapijas un ergoterapijaspakalpojumus. Šos pakalpojumuspašvaldības aģentūra „Jūrmalas sociālāsaprūpes centrs” ar Jūrmalas pil-sētas domes finansiālu atbalstu sniedzjau ceturto gadu.Uzlabot savu veselību, nodarbotiesar fizioterapiju un apgūt ergoterapijasprasmes var Jūrmalas sociālāsaprūpes centrā Strēlnieku prospektā38 Jaundubultos un dienas centrā Nometņuielā 2a Kauguros. Nodarbībasvada fizioterapeita asistents.Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamsģimenes ārsta norīkojums.Pirms nodarbībām konsultēs speciālisti:• fizioterapeits — otrdienās, ceturtdienāsno plkst. 12.00–15.00;• ergoterapeits — pirmdienās noplkst. 17.00–19.00, trešdienās noplkst. 16.00–18.00.Sīkāka informācija pa tālruni67769531, 67760569, 67731252.Jaundubultu vidusskolas nākamo pirmklasnieku cienījamie vecāki!Pirmklasnieka pirmie soļi skolā— tas nav vienkāršs, bet ir ļotiatbildīgs periods, kura laikā mazaispirmklasnieks adaptējas jaunā vidē arjauniem noteikumiem.Lai atvieglotu bērna iekļaušanosskolas dzīvē, sākot no 5. februāra,Jaundubultu vidusskola sestdienāsaicina uz nodarbībām, kas veicināsne tikai bērna pielāgošanos skolasvidei, bet arī radošu attīstību, loģiskodomāšanu un nākotnes personībasveidošanos. Piedāvājam nodarbības,kas veicina runas attīstību, elementārumatemātikas prasmju apguvi, radošoLatvijas RepublikaJūrmalas pilsētas domeSaistošie noteikumi2010. gada 16. decembrī Nr. 71Jūrmalā (protokols Nr. 36, 18. punkts)Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2006. gada 16. marta saistošajos noteikumosNr. 6„Jūrmalas pilsētas apstādījumu (zaļumstādījumu) uzturēšanaun aizsardzība”Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 43. panta9. punktu, Latvijas Republikas Meža likuma 8. pantuVeikt grozījumus Jūrmalas pilsētas domes 2006. gada 16. marta saistošajosnoteikumos Nr. 6 „Jūrmalas pilsētas apstādījumu (zaļumstādījumu) uzturēšana unaizsardzība”, 35. punktu izsakot šādā redakcijā:„35. Par 7.2.–7.6., 17., <strong>27</strong>., un 29. punktā paredzēto pienākumu nepildīšanu,kā arī par 33.2., 33.3., 33.5. un 34. punktā paredzēto aizliegumu neievērošanuizsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz 250 latiem unjuridiskām personām līdz 1000 latiem.”Priekšsēdētājs G. TruksnisPaskaidrojuma rakstsVispārējas ziņasGrozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 16.marta saistošajos noteikumosNr. 6 „Jūrmalas pilsētas apstādījumu (zaļumstādījumu) uzturēšana un aizsardzība”Projekta satura izklāstsSaistošo noteikumu grozījumu projekts paredz administratīvo atbildību parpunkta 33.2. aizlieguma neievērošanu.Projekta nepieciešamības pamatojumsPamatojoties uz Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 43.panta9. punktu, tiek paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu punkta33.2. neievērošanu — „apstādījumu teritorijās aizliegts apzāģēt (vainagot) kokusbez koku vainagošanas atļaujas”. Saistošo noteikumu grozījumu projekta mērķisir novērst patvaļīgu koku apzāģēšanu un piemērot administratīvo atbildību.Informācija par projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuIetekme uz budžetu minimāla. Nav attiecināmas izmaiņas budžeta izdevumos.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijāBūtiska administratīvā sloga izmaiņas uzņēmējdarbībā nenotiks, jo normatīvāakta prasību izpilde neietekmē uzņēmējdarbību.Ietekme uz administratīvajām procedūrāmAdministratīvo slogu fiziskām personām saistošo noteikumu grozījumi ieviešananeietekmē.Konsultācijas ar privātpersonām ir veiktas.spēju attīstību (veidošana no māla, aplikācija,konstruēšana) un apkārtējāsvides iepazīšanu. Piedāvājam apgūt arīangļu valodu un datorgrafiku.Pirmā nodarbība notiks 5. februārīplkst. 10.00 pie skolotājas TatjanasProkofjevas 104. kabinetā.Papildu informācija pa tālruni67760865 (skolas administrācija); skolotājasmobilais tālrunis — 26848885.Jūrmala gatavojas jaunatnes olimpiādeiJānis Rāfelds, domes Sporta nodaļaJūrmalas pilsētas dome, iepazīstinotLatvijas Olimpisko komiteju(LOK) ar Jūrmalas piedāvājumu,savām iespējām un sporta bāzēm, ieguvusitiesības rīkot vienu no lielākajiemvalsts sporta pasākumiem — Latvijasjaunatnes olimpiādi. Tā paredzēta no1. līdz 3. jūlijam.19. janvārī LOK pārstāvji ieradāspilsētas domē iepazīšanās vizītē, laipārrunātu Latvijas jaunatnes olimpiādesrīkošanu 1.–3. jūlijā Jūrmalā.Tikšanās dalībnieku vidū bija domespriekšsēdētājs Gatis Truksnis, izpilddirektorsun Latvijas jaunatnes olim-piādes darba grupas vadītājs ValdisVītoliņš, Kultūras un sporta komitejaspriekšsēdētāja Larisa Loskutova, kā arīSporta nodaļas vadītāja Indra Brinkmane,LOK prezidents Aldons Vrubļevskis,ģenerālsekretārs Einars Fogelis,Olimpisko sacensību aģentūras valdesloceklis Juris Titovs un olimpisko programmuvadītājs Andris Lupiks.Jūrmalas domes priekšsēdētājs GatisTruksnis, LOK prezidents AldonsVrubļevskis, ģenerālsekretārs EinarsFogelis, olimpisko programmuvadītājs Andris Lupiks un Olimpiskosacensību aģentūras valdes loceklisJuris Titovs.Galvenie sarunu temati bija sadarbībaslīguma projekta izskatīšana unorganizācijas komitejas izveidošana.Organizācijas komitejā būs iekļautipilsētas domes, LOK un Izglītības unzinātnes ministrijas pārstāvji.Pēc jautājumu izskatīšanas pusesvienojās par sadarbības līguma noslēgšanu28. janvārī Jūrmalā un organizācijaskomitejas sastāva apstiprināšanu.Jūrmalas pilsēta ir ne tikai Latvijasjaunatnes olimpiādes rīkotāja, betarī tās aktīva dalībniece, un pašlaikpriekšsacīkstēm jau pieteiktas Jūrmalasjauniešu basketbola, rokasbumbas unfutbola komandas.


JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lv 13sludinājumiPĀRDOD NEKUSTAMOSĪPAŠUMUSMāju Slokā, 4 istabas, nelieli maksājumi,zeme — 730 m2. Cena —60 000 eiro. Tālr. 29240162.PĒRK NEKUSTAMOSĪPAŠUMUSPērku māju. Tālr. 29191602.Izīrē1-ist. dzīvokli, 1/5, mēbelēts, TV,sadzīves tehnika. Ls 30,00+ kom.maksājumi. Tālr. 29616771.Lēti istabas, 1-2-3 ist. dzīvokļus Majoros.Tālr. 29286695.Mazgabarīta dzīvokli Kauguros, visasērtības, pēc remonta, Ls 80,00/mēn. (kopā ar kom. maks.). Iespējamsdzīvokli arī nopirkt, nedārgi.Tālr. 26031303.Telpas (100 m2) komercdarbībai —tirdzniecībai, darbnīcai u. c. Kauguros,Raiņa ielā 104. Tālr. 29466973.ĪRĒSieviete vēlas īrēt 1-2 istabas arvisām ērtībām (vēlams, privātajāmājā). Tālr. 29269071.PārdodSaimniecība piedāvā: sulīgus burkānus17 kg — Ls 5,10 ( Ls 030 /kg);labus kartupeļus („Vineta”, „Laura”)30kg — Ls 9,90 (Ls 0,33/kg). BEZ-MAKSAS PIEGĀDE. Tālr. 29382833.ATLAIDES — 50% līdz 01.02.APĢĒRBI UN APAVI VISAI ĢIME-NEI. Jaunas un mazlietotas precespar ļoti pieejamām cenām.Jauns pievedums katru otrdienuun piektdienu. Svētdiena — brīvdiena.Kauguros, Engures ielā 3(„Maximas” ēkā, aiz stūra), Skolasielā 48 (bijusī „Alianse”, 1.st.). Tālr. 26990899.Zemnieku saimniecība pārdodkartupeļus („Andretta”, „Laura”)ar bezmaksas piegādi — 10 kg, 20kg un 40 kg fasējumā. Cena — Ls0,20 — 0,25/kg. Tālr. 28365694.Labu malciņu. Tālr. 28267441.Kokskaidu briketes 25 kg — Ls3,00. Kūdras briketes 12 kg — Ls1,60. Sausa oša malka 50 L — Ls2,50. Šāļi 40 L — Ls 1,60. Akmeņogles40 kg — Ls 6. Granulas 33kg — Ls 5. Bezmaksas piegāde. Tālr.29382833.ROTAĻLIETU VEIKALS Slokā, t/c„Liedags” (pretī aptiekai). Pārdošanā— visdažādākās bērnurotaļlietas, spēles un svētku atribūti,kā arī bērnu apģērbi. Katrunedēļu —jauns preču pievedums. Draudzīgascenas.Pārdod fasētas skaidu granulas 96Ls/t un briketes 98 Ls/t . Piegāde.Tālr. 28882821.Skaidu briketes (Ls 115), kūdras briketes,ražotas Igaunijā (Ls 90). Bezmaksaspiegāde. Tālr. 26376844,26112140.SIA „Slokas kalns”EKSPOZĪCIJAS IZPĀRDOŠANAMēbeļu un durvju izgatavošanaatbilstoši jūsu vēlmēmun vajadzībām.Piedāvājam arī plastmasas unkoka LOGUS, ŽALŪZIJAS unAIZKARU STANGAS, transportapakalpojumus.Pasūtījumus pieņemJūrmalā, Krasta ielā 2.Tālr. 67730173; 26688908.Labu, skaldītu malku no 2 steriemun vairāk, ar piegādi.Tālr. 29153115.Cūkgaļu — no 1,65 Ls/kg, piegāde.Tālr. <strong>27</strong>065108.Pārdod lauku olas — Ls 0,90/10gab. Tālr. 28365694.BRIKETES. Igaunijas kūdrasbriketes. Kokskaidu briketes.Piegāde. Tālr. 29615160. SIA„SAGLA”.Pārdodam zāģmateriālus: dēļus,brusas, grīdas dēļus, apšuvuma dēļus,granulas, briketes. Rīgā, Maskavasielā, Berģos, Jaunjelgavā.Tālr. 26382865,www.prowood.lvAr piegādi dažādos apjomos —MELNZEMI, GRANTI, SIJĀTU SMILTI,ŠĶEMBAS, KŪTSMĒSLUS. Ekskavatorapakalpojumi. Tālr. 29509861.Labas kvalitātes akmeņogles,marka DKO, frakcija 50–100. Tālr.29514026.Riepas un diskus (jaunus unlietotus). Plaša izvēle. „Meistari”,Meistaru iela, Piņķi. Tālr.28607955,www.salienasriepas.lvSausu, skaldītu malku (bezmaksaspiegāde). Tālr. 22477229.Jaunas un mazlietotas riepasun diski. Pilns riepu serviss.JŪRMALAS RIEPU CENTRS.Sloka, Ventspils šos. 34, tālr.67730386. Tukuma raj., Ragaciems,tālr. 63163635,www.riepucentrs.lvSkaldītu malku, ar piegādi.Tālr. 26522689.Kvalitatīvu melnzemi, kūtsmēslus(govju mēslus ar salmiem), smiltis,granti (sijātu, nesijātu, skalotu), oļus(dažādu izmēru), šķembas, skaldītumalku. A/m 7 tonnas un 2 t. Tālr.29353763.Vairāku veidu skaidu briketes. Iespējamapiegāde. Tālr. 67767899,29468862.Sausu, skaldītu malku, ar piegādi.Tālr. 22444732.Sausu malku, melnzemi, kūdru,smiltis, šķembas, granti. Rokamun tīrām dīķus. Izvedamatkritumus. Tālr. 67739134,29294316.Labu malku. Tālr. 29105020.PērkCienījamie jūrmalnieki, katramno jums šķūnī, uz balkona, garāžāvai pagrabā sakrājušies vecimetāllūžņi (veļas mazgājamāsmašīnas, ledusskapji, televizori,podi u. c.). Firma „IRONSLOKS”palīdzēs jums atrisināt šo problēmu!METĀLLŪŽŅU PIEŅEM-ŠANAS PUNKTS atrodas Slokā,Fabrikas ielā 2, strādā darbdienāsno plkst. 10.00 līdz 17.00.Jūrmalas teritorijā izvedam metāllūžņusPAR VELTI! Apmaksadažu stundu laikā. Gaidāmjūs! Izziņas un pasūtījumus parmetāllūžņu izvešanu pa tālr.26865412 vai pa e–pastu: mohax@delfi.lv.Ulmaiņlaika radio, cena — līdzLs 200. Lūgums precizēt modeļanosaukumu. Tālr. 29253179,67845258.Kolekcionārs pērk gleznas, porcelānafigūriņas, vāzes, dekoratīvosšķīvjus, monētas u. c. senlietas. Tālr.<strong>27</strong>166669.Gleznas, mēbeles, pulksteņus,monētas, grāmatas, pastkartes,senlietas līdz 1944.g. Tālr.29193857,67<strong>27</strong>7579.Pērku gleznas par labu samaksu.Tālr. 29282558.Senlaicīgas mēbeles, gleznas, lustras,pulksteņus, porcelānu, senlaicīgasfotogrāfijas un atklātnes. Tālr.29616995.Autosalons pērk visu veidu vieglāsautomašīnas. Var būt bez TAvai ar defektiem. Samaksa — uzreizskaidrā naudā. Strādājambez brīvdienām. Tālr. 29911872,e‐pasts: auto358@inbox.lvceltniecībasPakalpojumiMāju un dzīvokļu remonts. Visu veidudarbi. Tālr. 29539628.Mūrēju un remontēju plītis unkrāsnis. Ilmārs. Tālr. 26377414.SANTEHNISKIE DARBI, kā arī visi citiar mājas un dzīvokļu remontu saistītiepakalpojumi. Tālr. <strong>27</strong>448878.Jauna vanna vecajā vannā 2stundās. Jau 10 GADUS LATVI-JĀ: ražojam, uzstādām, garantējam.Cena — no Ls 89,00. Tālr.67243324; www.vannavanna.lvVeicam dzīvokļu, ofisu, veikalu,kā arī privātmāju remontdarbus.Kvalitatīvi strādājoši meistari arpieredzi veic:• elektroinstalācijas,• santehnikas darbus,• ierīko ventilācijas,• veic darbus ar ģipsi,• flīzēšanas, mūrēšanas darbus,• tapešu līmēšanu un• krāsošanas darbus.Strādājam rūpīgi par pieņemamāmcenām.Tālr. 28348332.Jumiķi ar pieredzi veic visu veidujumta darbus: koka konstrukcijasizveidi, visu veidu seguma ieklāšanu,materiāla sagādi, noteksistēmumontāžu (koka kastes izveidi).Sniega un lāsteku tīrīšana nojumtiem. Strādājam rūpīgi un iekļaujamiestermiņos, cenas — pieņemamas.Tālr. 28348332.Kvalitatīvi un ar garantiju veicamJUMTA, FASĀDES, kā arī visusIEKŠDARBUS. ELEKTROMONTĀ-ŽA. Atlaides materiālu iegādei. Tālr.26773316.Hidroizolācijas remonts pagrabiem.Tālr. 28343434;www.betonam.lvpakalpojumiAIZDEVUMI PENSIONĀRIEMA/S LAFIKO, Rīgā, Maiznīcas ielā3.Tālr. 67280120, 26619549.Santehnikas darbi. Tālr. 29409907.Dažādu KRAVU PĀRVADĀJUMI —mēbeles, būvmateriāli, sadzīvestehnika u. c. kravas. Strādājambez brīvdienām. Tālr. 26480096.INTERJERA DIZAINA konsultācijas.Interjera izveide, mēbeļuražošana, gaismas ķermeņutirdzniecība. VIZUĀLĀ REKLĀ-MA, skatlogu noformēšana. Tālr.28863620.HIDROIZOLĀCIJAS remontspagrabiem.Tālr. 28343434, www.betonam.lvSkursteņu tīrīšana un remonts.Sniega tīrīšana no jumtiem.Tālr. 26437379.Lai jumti un pagalms no sniegatīrs! Atbrīvosim jumtu un pagalmuno sniega un lāstekām, kā arī salabosimjumtu. Piedāvājam KRAVUPĀRVADĀJUMUS. Tālr. 26333746.Pārvedīsim mēbeles, sadzīves tehnikuun celtniecības materiālus.Piedāvājam krāvēju pakalpojumus.Strādājam bez brīvdienām. Tālr.29625780.Zāģējam atļautos bīstamos kokus.Tālr. 22314533.ŪDENS SKAITĪTĀJI — UZSTĀDĪŠA-NA, NOMAIŅA — CENAS ar ATLAI-DĒM! Garantija, 14 gadu pieredze,licences nr. 2449‐R, „OROLS”.Tālr. 67812195, 20252535 LMT,<strong>27</strong>036060 TELE2.Papīrfabrika „Līgatne” piedāvāmakulatūras izvešanu no skolām,birojiem, privātpersonām.Tālr. 26621613.Dabas stihijas laikā mēs jums palīdzēsimnotīrīt sniegu no jumtiemun to aizvest, kā arī izvest snieguno īpašuma teritorijām. Tālr.20088181, 26699709.JUVELIERU DARBNĪCA. Rotaslietuizgatavošana no sudrabaun zelta, kā arī REMONTS. Slokāt/c „Liedags” 1. stāvā (atsevišķaieeja no labās puses). Tālr.26103877.Automātisko veļas mazgājamo mašīnuremonts. Tālr. 29494819.Datorspeciālists uz mājām parLs 20. Bez brīvdienām. EsmuRīgā. Tālr. 26450951 — LMT,<strong>27</strong>126366 — Tele2.Visu veidu pakalpojumi mājai, apkalpojamkorporatīvos klientus, slēdzamlīgumus, nekustamo īpašumuapsaimniekošana. Tālr. 67411299,22115737. www.bdu.lvProfesionāla sniega tīrīšana nojumtiem (no Ls 0,40 par kv.m.), kāarī trotuāru, pagalmu tīrīšana. Tālr.67411299, 22115737. www.bdu.lvKvalificētu santehniķu, elektriķupakalpojumi. Garantija. Tālr.67411299, 22115737. www.bdu.lvTīŗām jumtus un pagalmus no sniegaun lāstekām, kā arī klājam unremontējam jumtus.Tālr. 294652<strong>27</strong>.Tīrām jumtus no sniega un lāstekām,kā arī klājam un remontējamjumtus. Cenas — pēc vienošanās.Tālr. 26440132.Zāģē bīstamos kokus un sausos zarus,veido kokiem kroņus, sazāģēmalkā, skalda, arī izved. Tīra jumtusno sniega un lāstekām. Tālr.25932159.Digitālās, sat. un LTV antenas.Tālr. 29234797.Sniega tīrīšana un izvešana Jūrmalā.Cena — pēc vienošanās.Tālr. 25951785.Žogi, vārti, garāžu vārti, automātika.Tālr. 29234797.Jauna veterinārā klīnika Mellužos,Dārzu ielā 9. Piedāvājam visuveidu vakcinācijas, ķirurģiju, terapiju,stomatoloģiju, oftalmoloģiju.Mājas vizītes. Plašā sortimentā— profilaktiskā un ārstnieciskābarība un medikamenti. Atlaideskastrācijai un sterilizācijai.Strādājam bez brīvdienām. Tālr.29217592.Visu modeļu un firmuSADZĪVES TEHNIKAS REMONTS:veļasmašīnu, ledusskapju, traukumazgājamo mašīnu, elektrisko plīšu,žāvējamo mašīnu. Izbraucam pieklienta. Tālr. 26059717, 67734296,29592657.Fotogrāfs iemūžinās skaistu jūsudzīves mirkli/ īpašu notikumu: kāzas,kristības, jubilejas, banketusu.c. Piedāvāju mūzikas /skaņastehnikas īri pasākumiem. Tālr.<strong>27</strong>174017. www.freimanafoto.lvTelevizoru remonts. Satelītu TV.Tālr. 67752002, 29824188.Pārvedīsim mēbeles, klavieres, tehnikuun jebkuras citas mantas. Saliksim,izjauksim. Izvedam krāmus,gružus u. c. Palīdzēsim pārvākties.Ir krāvēji. Rīgā, Jūrmalā un citur.Tālr. 29158825.ELEKTRIĶIS (3. kvalifikācijas līmenis,„B” pieļaujas grupa) piedāvāsavus pakalpojumus. Tālr.<strong>27</strong>172014.PILNS RIEPU SERVISS. „Meistari”,Meistaru iela, Piņķi. Tālr.28607955, www.salienasriepas.lvLedusskapju remonts. Izbraucampie klienta. Garantija. Tālr.29299768.Autoskola „Autegs” Raiņa ielā 53(sākumskolā „Atvase”) organizēautovadītāju apmācību A, B,C1, BE, CE, DE kat. latviešu unkrievu valodās. Ir iespēja kārtotCSDD eksāmenu arī Talsos. Tālr.29539215, 29517896.Antikvāru un mūsdienu mēbeļu remonts,pārvilkšana un restaurācija.Tālr. 67752874, 29184636.Mīksto mēbeļu pārvilkšana un remonts.Transports. Audumu izvēle.Tālr. 29205180.TULKOJUMI ar notariālo apstiprinājumu(tulkojumu birojs„Verbo”) Jomas ielā 74, ieejano Konkordijas ielas, veikala„Elektrons” 2. stāvā.Tālr. 67755944, 29895588,e–pasts: jurtulki@verbo.lvMercedes, Crysler u.c. automašīnuĀAK, motoru remonts. Kvalitatīvi,ātri, par pieņemamāmcenām. Tālr. 29257800.Skaistumsun veselībaĀRSTE DERMOTOLOĢE-KOSMETO-LOĢE KARINA PAŠETKINA piedāvā:botulotoksīna injekcijas, lūpu palielināšanu,krunku aizpildīšanu,biorevitalizāciju, mezoterapiju unausu caurduršanu. Adrese: „MēnessVeselības centra” doktorāts.Tālr. 29905525.Kauguru poliklīnikā piektdienās! PO-DOMETRIJA — pēdu noslodzes datordiagnostikastatikā un dinamikā.Ortopēda konsultācija. Diagnostikasun konsultācijas cena — Ls 15,00.Iespēja iegādāties individuāli pielāgotasortopēdiskās zolītes. Pierakstspa tālr. 28222569; www.podometrija.lvLīdzjūtībasKRC „JAUNĶEMERI”POLIKLĪNIKA.Piedāvā: ārstu speciālistu konsultācijas,speciālas izmeklēšanasprogrammas un ambulatoras rehabilitācijasprogrammas.Jūs gaida augsti kvalificēti speciālisti,mājīga atmosfēra, individuālapieeja katram un pieejamascenas.Kolkas ielā 20.Tālr. 67733548, 67733242,e–pasts: poliklinika@jaunkemeri.lv, www.jaunkemeri.lvVINGRO VESELS! Ārstnieciskāvingrošana „Kauguru veselībascentrā”, 71. kabinetā. Tālr.25445507.Ūdens aerobikas nodarbības Bulduros,sanatorijā „Belorusija”, svētdienāsplkst. 12.00. Bērnu apmācībapeldēšanā. Tālr. 28382681.Doktorāta pakalpojumi — MUGUR-KAULA UN LOCĪTAVU SASLIMŠANU,VĒNU VARIKOZO PAPLAŠINĀJUMUgadījumos/ MANUĀLĀ TERAPIJA,MASĀŽA, LĀZERS, AKUPUNKTŪRA,ADATU TERAPIJA, SKLEROTERAPIJA.Pensionāriem atlaide — 20%. Tālr.26031303.Ūdens aerobika grūtniecēm kvalificētafizioterapeita vadībā pirmdienāsun trešdienās plkst. 16.00un 18.00 rehabilitācijas centrā„Jaunķemeri” Kolkas ielā 20,Jūrmala. Tālr. 67733545, www.jaunkemeri.lvMEDICĪNAS UN HIGIĒNAS PRE-ČU VEIKALS. Tehnisko palīglīdzekļunoma un pārdošana.Strādājam darbdienās: 10.00–19.00. Vienības prosp. 19/21(Jūrmalas slimnīca, 1.st.). Tālr.29394145.PODIATRIJA. Pēdu un nagu kopšanaskabinetā aicina visus, kamir problēmas ar nagu un kājuādas sēnīšu saslimšanām, pēdukārpām, ādas sabiezējumiem,plaisām, ieaugušiem nagiem.Tirdzn. centrā „Kauguri”, Talsušos. 39, — „Mēness Veselībascentrā”, 2. st., 11. kab. Braucamarī mājas vizītēs. Tālr. 29295332.PIEDĀVĀ DARBUGaidīsim atbildīgu, radošu un sirsnīguauklīti, kura patiesi mīl savu darbu,vēlas strādāt pilnu dienu, dzīvoJūrmalā, ir 45 vai vairāk gadu jauna.Tālr. 22115766.Darbs mājās visai ģimenei. Tālr.20382920,26066381.Meklē darbuMeklēju grāmatveža palīga, birojaadministratores, sekretāres vai citudarbu ofisā. Ir augstākā izglītība undarba pieredze. Tālr. 26805991.Varu aprūpēt vecus, vientuļus cilvēkusvai pieskatīt mazus bērnus, irpieredze aprūpē. Tālr. 26976741.sadaļa „dažādi“ —8. lpp.„Laiks apstājas ar skarbu piesitienu...”Skumju brīdī esam kopā ar Rasmu un Tālivalža Frančatuviniekiem, viņu zaudējot.Tukuma „Romantikas” kolēģes„... Un gaišas atmiņas ziedēs ap viņuBaltas kā ābeles...”Izsakām līdzjūtību Rasmai un pārējiem piederīgajiem,mūsu dejotāju Tālivaldi Franci mūžībā aizvadot.Jūrmalas kultūras centrasenioru deju kopa „Ābelīte”


14Jūrmalas pilsētas dome informēJŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas <strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana1.SIA „Grupa 93”Turpinām iepazīstināt ar Jūrmalasjaunā teritorijas plānojumapirmās redakcijas būtiskākajāmiezīmēm. (Nobeigums.)Lielupes labais krasts (1)• Platība — 12,6 km2Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajākrastā ir perifērija, kas līdz šimnav asociēta ar Jūrmalas pilsētu. Tajāietilpst Vārnukrogs, Priedaine, Bražciemsun Varkaļu kanāls. NozīmīgaLielupes labā krasta daļa ir Rīgas pilsētaipiederošās mežu teritorijas, kaspilda Rīgas zaļā loka vides aizsardzībasun rekreācijas telpas funkcijas.Teritorijas plānojumā paredzēts veidotkatru no daļām kā pašpietiekamu unorganizētu teritoriju ar noteiktu attīstībasmērķi, integrējot pilsētas kopējātelpiskajā struktūrā kā kvalitatīvu unpilntiesīgu elementu. Lielupes labaiskrasts, līdzīgi kā kreisais, jāpadara„pieejams” visā tā garumā, atsevišķāsvietās attīstot ar ūdens izmantošanusaistītu infrastruktūru, t. i., attīstot Lielupes(Jūrmalas) ostu, kas ir nozīmīgsvienojošs faktors labā krasta teritorijaigan savstarpēji, gan ar pārējo Jūrmalaspilsētu.VārnukrogsLai teritoriju varētu veidot kā labudzīves vidi, primāri ir sakārtojamasīpašuma tiesības iedibinātajai apbūvei.Teritorijas plānojuma izstrādes gaitāir noteikti īpaši noteikumi šīs teritorijassakārtošanā, meklējot kompromisustarp iedzīvotāju sabiedriskās apspriešanaslaikā saņemtajos iesniegumospaustajām vēlmēm, pašvaldības nostājuun dabas aizsardzības interesēm.Ņemot vērā Vārnukroga teritorijasstratēģisko novietojumu nākotnē nozīmīguūdensceļu krustojuma vietā,teritorijas daļās, kas robežojas ar ūdenslīniju, atļauts attīstīt dažādus pakalpojumus— ēdināšanu, tirdzniecību,piestātnes, atpūtas un sporta pakalpojumus.Vārnukroga apbūves teritorijasrobežojas ar vietējās nozīmes īpašiaizsargājamo ģeoloģiski-ģeomorfoloģiskodabas objektu Baltā kāpa, kā arīar bioloģiski vērtīgiem priežu mežiem,kuros raksturīgs mežaino jūrmalaskāpu biotops. Teritorijas plānojumānav paredzēts legalizēt līdz šim veiktopatvaļīgo būvniecību, bet ir noteiktasprasības sakārtot un labiekārtot vidi, laiaizsargātu ne tikai Balto kāpu, bet arīsaglabātu vienlaidus mežu masīvu —Rīgas zaļo loku.PriedaineŅemot vērā Priedaines savruponovietojumu, labas dzīves kvalitāteiir nepieciešams nodrošināt primāropakalpojumu saņemšanas iespējas.Teritorijas plānojumā piedāvāts apPriedaines centrālo ielu — Lielo prospektu— attīstīt vietējo centru, kas dodiespēju tuvu dzīvesvietai saņemt ikdienānepieciešamos pakalpojumus, tādēļtur tiek piemērots jauktas dzīvojamāsapbūves teritorijas funkcionālais zonējums.Priedaines vēsturiskais vasarnīcurajons ir iekļauts valsts aizsargājamokultūras pieminekļu sarakstā kā vietējasnozīmes pilsētbūvniecības piemineklis„Priedaines vasarnīcu rajons” (valstsaizsardzības Nr. 6088). Plānojuma ietvarosir izstrādāts priekšlikums pieminekļaindividuālajai aizsargjoslai.Papildus Aizsargjoslu likuma unlikuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”prasībām arī teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumos irnoteiktas prasības kultūras mantojumaaizsardzībai.Priedaines teritorijas novietojumsLielupes tiešā tuvumā, esošā piestātnesinfrastruktūra, Euro10 veloceliņa undzelzceļa stacijas tuvums ir labi priekšnoteikumi,lai attīstītu Lielupes krastukā nozīmīgu Jūrmalas ostas daļu. Teritorijair piemērota darījumu, pakalpojumuun jahtu ostas infrastruktūras objektuattīstībai, bet, lai risinājumi būtukvalitatīvi un neveidotos haotiska unsadrumstalota dabas teritoriju apbūve,šādus attīstības priekšlikumus novērtēun izvēlas arhitektūras un pilsētbūvniecībaskonkursā.Priedainē atrodas daļa no dabas lieguma„Lielupes grīvas pļavas”, kas irNatura 2000 teritorija. Tās apsaimniekošanunosaka 2004. gadā apstiprinātaisdabas aizsardzības plāns.Priedaines teritorijā ir meži, kas irsaglabājami, pieļaujot dažādu līmeņulabiekārtojumu. Dabas aizsardzības teritorijanoteikta, pamatojoties uz teritorijasplānojuma izstrādē veikto mežuteritoriju vērtējumu. Tajās sastopamsīpaši aizsargājamais biotops — mežaināsjūrmalas kāpas, kas atrodamsarī patvaļīgi apbūvētajā zemes vienībāBaltā kāpa 1503. Lai saglabātu šodabas teritoriju un nepieļautu tās turpmākudegradāciju, plānojumā ietvertasprasības veikt teritorijas sakārtošanasdarbus, t. i., nojaukt nelikumīgi uzceltāsbūves.Līdz šim Priedaines mierīgo dzīvesritmu traucēja tuvumā esošā atkritumuizgāztuve un autotransportakustība uz to. 2010. gadā ir veikti atkritumuizgāztuves rekultivācijas tehniskiedarbi atbilstoši apstiprinātajamrekultivācijas projektam. Turpmāktiks veikti monitoringa pasākumi,lai gūtu ziņas par rekultivācijas procesanorisi. Pēc monitoringa datiemizvērtējamas iespējas attīstīt teritorijuatbilstoši teritorijas plānojumānoteiktajai atļautajai izmantošanai.Līdz atkritumu izgāztuves „Priedaine”rekultivācijas pabeigšanai tieksaglabāta sanitārā aizsargjosla 100 mplatumā ap izgāztuvi.Izvērtējot atkritumu izgāztuves unbijušo kūdras izstrādes vietu iespējamoturpmāko izmantošanu, kā piemērotākāzona šo teritoriju attīstībai ir piedāvātaattīstības teritorija, kas varētuveicināt degradēto vietu daudzveidīguizmantošanu, respektējot Priedainesdzīvojamās apbūves tuvumu. Teritorijuiekšējais funkcionālais zonējums untelpiskā struktūra nosakāma, izstrādājotdetālplānojumus. Priedaines teritorijāatrodas arī Rīgas pilsētas Bolderājasnotekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņulauki, kuru izmantošana pagaidāmnetiek mainīta. Dūņu laukiem noteikta200 m sanitārā aizsargjosla.BražciemsBražciems ir Jūrmalas „vārti” —vieta, kas sniedz pirmo priekšstatu parpilsētu. Teritorijas plānojumā ir uzsvērtstās uzdevums — prestiža, viesusuzrunājoša, augstas kvalitātes telpa arattiecīga līmeņa pakalpojumiem, veikaliem,labiekārtotu ūdensmalu. Tā ievedun aicina tālāk pilsētā, lai baudītukultūru, izklaidi, veselības un aktīvoatpūtu.Pašlaik tās veidols nav pievilcīgs, tobojā nelegāli apbūvētā un nepievilcīgāBražciema meža teritorija, nepabeigtāviesnīcas būve un bijušais atrakcijuparks. Līdz jaunu un pilsētai nepieciešamuprojektu realizācijai nepieciešamsveikt patvaļīgi uzcelto būvju nojaukšanasdarbus un dabas vides sakārtošanumeža teritorijā pie Priedaines tilta, kaspašlaik degradē Jūrmalas kā kūrortpilsētastēlu, vēl neiebraucot pilsētā.Ir izstrādāti īpaši noteikumi Priedainestilta mezgla telpiskās kompozīcijasveidošanai — intensīvā satiksmes zonaun tās apkārtne ir pilsētas „vārtu” teritorija.Teritorijas plānojuma risinājumuuzdevums ir veicināt Bražciemā darījumurajona attīstību un kvalitatīvaspilsētvides veidošanu. Teritorijai jāradainterese par Jūrmalu kā aktīvu, sakoptuun viesmīlīgu pilsētu. Ar šādu mērķiplānojumā ir noteiktas prasības attīstībaspriekšlikumus pamatot detālplānojumāun rast būvniecības ieceres labākorisinājumu, veicot plānotās apbūvesvizuālās ietekmes analīzi. Bražciemavēsturiski veidojušās savrupmāju dzīvojamāsapbūves teritorijas nosaka šīsteritorijas daļas apbūves mērogu unraksturu, tāpēc teritorijas plānojumātiek ierobežots apbūves augstums unnoteikti samērīgi apbūves rādītāji.Bražciema mazstāvu apbūves teritorijaBabītes muižas apkārtnē ir noslēgtaun savrupa vieta, kuru varētuatdzīvināt darījumu funkcija. Teritorijasattīstība būtu ieguvums arī Euro10veloceliņa izmantotājiem.Nozīmīgu teritorijas daļu aizņemsplānotie Priedaines kapi, kuriem noteikta300 m aizsargjosla. Kapsētāparedzēts izveidot teritorijas apbedījumiem(līdz ~10 ha platībā) un sēru birzi(līdz ~4 ha platībā). Teritorijā jāizstrādāpriekšlikumi kapu kopējai kompozīcijai,vizuālā tēla veidošanai, mazo arhitektūrasformu dizaina risinājumiem,apgaismojumam u. c.Bražciema rietumu daļā esošajāmeža teritorijā izdalītas plašas kempingateritorijas, kuru mērķis ir sniegtiespēju ierīkot vietas, kur tūristus un atpūtniekusizmitināt mājiņās, kotedžās,kemperos, treileros vai teltīs, piedāvājotarī citus pakalpojumus — transportanovietnes, ēdināšanu, veikalus,piknika laukumus, aktīvās atpūtas iespējas,bērnu spēļu laukumus, inventāranomu u. c.Jaunajā teritorijas plānojumā Lielupeslabā krasta daļā rasts risinājumsilgus gadus aktuālajam jautājumam parnelegālo apbūvi dabas teritorijās. Kopumā,salīdzinot ar iepriekšējo plānojumu,nav veiktas radikālas izmaiņasfunkcionālajā zonējumā, taču atšķirībasmeklējamas teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumos un to detalizācijaspakāpē.Varkaļu kanālsTeritorijas novietojums autoceļaA10 tiešā tuvumā un līdzšinējā izman-


JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lv 15Jūrmalas pilsētas dome informē2. 3.tošana, t. i., tirgošanās, makšķerēšana,peldēšanās, nosaka arī šīs teritorijasturpmāko attīstību kā aktīvu, darījumufunkcijas ūdensmalas teritoriju. Nepieciešamsradīt šīs teritorijas īpašās vērtībasun iezīmes, veidojot piestātnes pieūdens un apstāšanās vietas pie autoceļiem.Lai veiksmīgi attīstītu ūdensmaluteritorijas, izvēlētie risinājumi ir radošijāizvērtē.Varkaļu kanāla īpašo vērtību veidotusasaiste ar dabas liegumu „Darmštatespriedes”, kur iederētos atpūtniekiemparedzēts labiekārtojums — soliņi Lielupeskrastā, koka laipas, taciņas uninformācijas stendi, piknika un atpūtasvietas.Autoceļa A10 rekonstrukcijas projektāparedzēta ne tikai tā nozīmīgapaplašināšana (galvenokārt gan esošāsceļa nodalījuma joslas platumā), betarī transporta infrastruktūras objektuizbūve mežu teritorijās blakus Varkaļukanālam, kas ievērojami mainītu videsraksturu. Gan Varkaļu kanāla, gan Lielupeskrastos ap kanāla ieteku noteiktasūdensmalas īpašās attīstības zonas,kas kopā ar nelielām jauktām darījumuapbūves teritorijām veido teritorijasturpmākās attīstības nosacījumus,kas pieļauj pakalpojumu, darījumu untirdzniecības objektu izbūvi un veicinatopošā satiksmes mezgla daudzveidīgākuizmantošanu.Buļļuciems–Stirnurags (2)•••Platība — 3,9 km2935 iedzīvotājiDaudzstāvu daudzdzīvokļu un savrupmājudzīvojamā apbūve. Izteiktinodalītas viena no otrasSociālā infrastruktūra un pakalpojumi— Buļļuciema estrāde un bijušaistautas nams, pārtikas veikals,kafejnīcaJūrmalas Brīvdabas muzejsĪADT dabas parks „Ragakāpa” (Natura2000 teritorija)ĪADT dabas liegums „Lielupes grīvaspļavas” (Natura 2000 teritorija)Bijušā uzņēmuma „Jūras līcis” degradētāun neizmantotā ražošanasteritorijaLielupes osta un atsevišķas piestātnesNodrošināta gāzes apgāde•••••••• Nav centralizētas ūdensapgādes un Bijušā uzņēmuma „Jūras līcis” teritorijāteritorijas plānojuma izstrādeskanalizācijas tīklu, daļai teritorijasplānota to projektēšana un izbūve laikā apstiprināts detālplānojums, kasJūrmalas ūdenssaimniecības attīstībasprojekta II un III kārtas ietvaros apbūves gabalos. Lai uzsvērtu, kaparedz savrupmāju izbūvi noslēgtosBuļļuciems vēsturiski ir bijis savienojumamezgls starp sauszemes jas, pateicoties tuvajai pludmalei,Buļļuciema bijušo ražotņu teritori-un ūdens ceļiem. Gar jūras malu gāja ostai, dabas teritorijām, varētu būtceļš no Rīgas uz Kurzemi un Prūsiju. piemērota vieta tūrisma un kūrortaPašlaik tā ir nomaļa teritorija, zināmāmērā atrauta no pārējās Jūrmalas. viesu mājām, restorāniem un atpūtaspakalpojumu attīstībai — viesnīcām,Buļļuciema rajona attīstība ir tieši kompleksiem, teritorijā noteiktas nesaistīta ar risinājumu šīs teritorijas tikai jauktas dzīvojamās apbūves, betsavienošanā ar pilsētu gan no jūras arī jauktas darījumu apbūves un kūrortateritorijas. Buļļuciema tālākāspa ūdensceļiem, gan veidojot jaunusauszemes savienojumu. Buļļuciema daļas attīstību ierobežojošs faktors irrajona īpašā nozīme pilsētas attīstībābūs Jūrmalas ostas atpazīstamība, ņemt pieaugošu transporta slodzi, ne-transporta risinājumi. Lai varētu uz-kuru rada efektīvā un vizuāli pievilcīgāūdensmalu un ūdens izmantošana. kļūšanu visai teritorijai līdz Lielupestraucēt iedzīvotājus un atrisināt pie-Lielu daļu Buļļuciema aizņem Natura2000 sarakstā iekļautā un īpaši un jābūvē jaunas ielas, kā arī, izstrā-grīvai, jāveic ielu tīkla rekonstrukcijaaizsargājamā dabas teritorija–dabas dājot jaunu dabas aizsardzības plānuliegums „Lielupes grīvas pļavas”. Ragakāpas dabas parkam, jāmeklēTeritorijas apsaimniekošana veicama risinājumi jauna pievadceļa izbūvei.saskaņā ar dabas aizsardzības plānu Attīstoties ūdenstransportam, Buļļuciemskļūtu ērti sasniedzams no jūrasun individuālajiem aizsardzības unizmantošanas noteikumiem. Izstrādājotjauno dabas aizsardzības plā-Plašajās jaunās ostmalas teritorijāsun upes.nu, lielāka uzmanība jāpievērš pļavu ir plašs atļauto izmantošanu klāsts, laiizmantošanai rekreācijai, piemēram, veicinātu ūdensmalu attīstību un uzsvērtuLielupes ietekas jūrā praktiskoveidojot piestātnes un atpūtas vietas.Buļļuciems ir viena no pilsētas un simbolisko nozīmi pilsētā.daļām, kurā skaidri nodalāmas teritorijasar raksturīgu apbūves tipu. Vave— hidrotehniskā būve uzlabosKrastmalā tiks veikta mola izbūsarnīcuapbūve teritorijā starp Loču, Lielupes kuģojamību, kā arī kalposVikingu un Tīklu ielām izveidojusies par apmeklētāju piesaistes objektu,jau 20. gs. sākumā, savukārt kompaktādaudzstāvu namu apbūve austru-veicināt arī viesnīcu vai citu sabied-kura apkārtnē pēc tās izbūves varētumos no savrupmāju apbūves rajoniem risku objektu ierīkošanu. Tā kā jaunāveidojusies līdz ar zvejnieku kolhoza ostmala ir pilsētas „vārtu” teritorija,tur pieļaujama pilsētbūvniecisku„Uzvara” attīstību 20. gs. 60. gados.Dzīvojamās apbūves teritorijas akcentu veidošana ar lielāku atļautoplānotas, ievērojot vēsturiski veidojušossituāciju un pilsētas attīstības Teritorijā atrodas vietējās nozīmesstāvu skaitu.stratēģisko virzienu nākotnē, kas ir pilsētbūvniecības piemineklis „Stirnukvalitatīvas dzīves telpas veidošana, rags” (valsts aizsardzības Nr. 6090).respektējot dažādiem mājokļu tipiem Tā ir savrupa teritorija starp Vikinguraksturīgo vidi.ielu un Lielupi, kas veidojusies senāSavrupmāju apbūve ir noteikta zvejniekciema pamatstruktūrā uz agrākajāmBuļļu muižas zemēm. Terito-esošajās savrupmāju apbūves teritorijās,tās paplašinot teritorijā gar rijai raksturīgs neregulārs plānojums,Lielupi. Akcentējot šīs pilsētas daļas interesanta apbūves ainava un skaistasskatu perspektīvas uz upes krastu.centru, daudzstāvu namu apbūve līdz5 stāviem noteikta esošajās daudzstāvuapbūves teritorijās.pētē (arh. I. Dimbira) atzīts, ka1993. gada teritorijas vēsturiskajā iz-teritorijāir maz arhitektoniski vērtīgu ēku, betfona apbūve ievērojami pārbūvēta vaiatrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Svarīgākieelementi, kas veido pilsētbūvniecībaspieminekļa arhitektonisko unainavisko vērtību, ir plānojuma sistēma— vēsturiski veidojies ainaviskaisielu tīkls, zemes vienību neregulāraisraksturs, kā arī brīvais apbūves izvietojums.Šīs vērtības tiek aizsargātas,nosakot atbilstošas prasības teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumos.Jaunajā plānojumā lielākoties irsaglabāti esošā plānojuma principi, irprecizētas prasības vairāku teritorijuizmantošanai, piemēram, „Jūras līča”teritorijā sarkanās līnijas noteiktas atbilstošiapstiprinātajam detālplānojumam.Atšķirīgs ir bijušo notekūdeņuattīrīšanas iekārtu teritorijai piemērotaiszonējums — tā noteikta kā jahtuostas apbūves teritorija, nevis sabiedriskāsapbūves teritorija, lai veicinātujahtu piestātņu attīstību Lielupes krastos.Lielupe (3)••••••••Platība — 4 km2885 iedzīvotājiDaudzstāvu un mazstāvu daudzdzīvokļuun savrupmāju dzīvojamā apbūve,kuras pēdējo gadu apbūves rezultātāir nedaudz sajaukušāsPilsētbūvniecības piemineklis „Dubultu–Majoru–Dzintaru–Bulduru–Lielupesvasarnīcu rajons” (Nr.6083)Dabas teritorijas, mežu masīvi, mežaināsjūrmalas kāpas, atsevišķasbioloģiski vecas priežu audzesNozīmīgi objekti — tenisa centrs„Lielupe”, viesnīca „Lielupe”Rezerves notekūdeņu attīrīšanas iekārtaLielupes kapsētaPilsētas daļa, kas vēsturiski ir veidojusieskā ekskluzīva, turīgu ļaužudzīvesvieta.Līdz nekustamā īpašuma tirgus„buma” gadiem šeit galvenokārt bijasavrupmāju apbūve. Pašlaik starp savrupmājāmpaceļas mazstāvu daudzdzīvokļunami. Arī šie mājokļi nav lēti unir domāti galvenokārt kā turīgu ļaužudzīvesvieta.Teritorijās ap Meža un Bulduruprospektiem ir noteiktas priežu parkaapbūves teritorijas, kurās arī turpmākplānots būvēt tikai salīdzinoši lielassavrupmājas lielās zemes vienībās.Priežu parka apbūves teritorijas ir paredzētspaplašināt arī teritorijā ap Mežaprospektu.Mazstāvu daudzdzīvokļu mājuapbūves teritorijas plānotas ap tenisacentru „Lielupe”, veidojot blīvāku unaktīvāku pilsētas daļu, ko galvenokārtveicinās tieši tenisa centra attīstība.Lielupes rezerves notekūdeņu attīrīšanasiekārtu teritorijā noteiktassavrupmāju apbūves teritorijas. Pēc rezerveskanalizācijas vada izbūves līdzBolderājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtāmun teritorijas rekultivācijas turvarētu veidoties savdabīgs dzīvojamaiskvartāls, kur pie savrupmājām būtu iespējamspiebraukt ar ūdenstransportalīdzekļiem.Tenisa centrs „Lielupe”, viesnīca„Lielupe” un Lielupes ūdensmalas veidosaktīvas darījumu, atpūtas un dzīvesvides zīmolu, bet pludmalei tuvējosiepriekš apbūvētajos īpašumos būtuieteicams mēģināt atjaunot vēsturiskokūrorta tradīciju. Ar šādu mērķi,piemēram, zemes vienībā 17. līnijā1a noteikts jauktas darījumu apbūvesteritorijas zonējums, kurā atļautā izmantošanaizvirza nosacījumus kūrortaobjekta — vannu mājas — atjaunošanai.Pretstatā Majoriem un DubultiemLielupes pludmalē nav noteiktas lielās(pludmales) promenādes teritorijas.Šī pludmales daļa paredzēta klusākai,mierīgākai atpūtai. Lielupes daļā irliels dabas teritoriju īpatsvars: Natura2000 teritorija Ragakāpas dabas parks,pilsētas meži (tie ietilpst arī krasta kāpuaizsargjoslā) un Lielupes krastmalasjosla. Teritorijas plānojumā dabas teritorijuizmantošana noteikta atbilstoši toaizsardzības režīmam un rekreatīvajampotenciālam.Galvenās atšķirības no iepriekšējāteritorijas plānojuma atrodamas tenisacentra „Lielupe” un tā apkārtnes funkcionālajāzonējumā. Ņemot vērā centraattīstības plānus, ir palielinātas jauktuapbūves teritoriju platības, lai dotu iespējutenisa centra paplašināšanas projektaīstenošanai.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!