metodisks materiāls

uzrāda daļēju radošumu. Ir vajadzīgs skolotāja padoms, kā efektīvāk patstāvīgi
mācīties un pašnovērtēt sasniegumus;
radošā mācīšanās daļēji atbilst jēdzienam "stratēģiskā mācīšanās" (strategic
learning) – zināšanu un prasmju pārnesums jaunā situācijā un problēmu
risināšanā, konteksta apzināšana, pašregulēta darbība un attieksme; patstāvība
attīstījusies noturīgā personas īpašībā. Turpmākai attīstībai prasa skolotāja vai
cita kompetenta cilvēka padomu.
Tradicionālajā normatīvajā pedagoģijā pakāpenību ievēroja, sākot ar reproducēšanu
un zināšanu uzkrāšanu, vienkāršoti izprotot virzīšanos no vienkāršākā uz sareţģīto.
Atziņa par to, ka bērns jau agrīnās attīstības posmā uzrāda pētniecisku interesi par
apkārtējo vidi (Ţ. Piaţe), ka pirms atnākšanas uz skolu skolēni jau ir mācījušies kā
organizētā, tā neorganizētā veidā, turklāt viņu pieredzes attīstība nevis sākas, bet
turpinās skolā, ļauj mainīt tradicionālo pieeju. Jau kopš pirmās klases skolēniem ir
piedāvājami pētnieciskie uzdevumi, neierobeţojot mācīšanos ar atdarināšanu,
iegaumēšanu un reproducēšanu. Visvienkāršākie pētnieciskie uzdevumi ir vērojumi
apkārtējā vidē, to fiksācija un salīdzinošā analīze.
Skolotāja palīdzības raksturu un formas nosaka skolēna spējas un iespējas, nevis
pamatojoties uz sasniegto, bet izmantojot sasniegto individuālajā pieredzē skolēna
radošuma attīstībai un iespējami ātrākai pārejai nākamās pakāpes mācīšanās kvalitātē.
Tas ļauj no uzkrājošas pieredzes attīstības pāriet uz radošu spēju attīstību, kurai ir
raksturīga zināšanu un prasmju izmantošana jaunā situācijā, pārejot no informācijas
iegaumēšanas uz izpratnes veidošanu un izpausmi.
Tādējādi mācību līdzekļu funkcija ir nevis informēt un piedāvāt uzdevumus, bet
rosināt pieredzes izmantošanu, zināšanu meklēšanu, paņēmienu mēģinājumus
jaunās situācijās, jaunu uzdevumu sastādīšanu saviem klases biedriem, problēmu
identificēšanu un risināšanu, zināšanas integrējošu projektu veikšanai u. c. To mērķis:
piedāvāt skolēnam personiski nozīmīgus mērķus vai iespēju tos formulēt
pašam, saistot mācīšanos ar personisko jēgu;
piedāvāt skolēnam iespēju formulēt (izvēlēties) savu mācīšanās uzdevumu;
rosināt un dabatbilstoši uzturēt skolēnu radošo darbību;
piedāvāt iespēju organizētā mācību procesā paust un apmierināt sociālās
vajadzības (sasniegumu, atzīšanas, piederības, pozitīva pārdzīvojuma, jaunu
iespaidu u. c.);
orientēt skolēnus individuālās mācīšanās prasmes attīstībā;
argumentēti piedāvāt skolēnam pieejamus mācīšanās līdzekļus, kuri jau ir
skolēna pieredzē (zināšanas, prasme mācīties, garīgās spējas, sadarbības
prasmes, attieksmes), un apgūstamus jaunus līdzekļus;
veicināt dialogu un diskusiju sava viedokļa un attieksmes izpausmei;
14