metodisks materiāls

tie ir paredzēti noteiktu mācību uzdevumu veikšanai.
Uzskatāmību mācību procesā panāk, izmantojot daudzveidīgas ilustrācijas,
demonstrējumus, laboratorijas un praktiskos darbus. Uzskatāmība nodrošina izziņas
procesu – no reāla vērojuma uz abstraktu domāšanu un no tās uz praksi. Tā ļauj
izvairīties no verbālās jeb dogmatiskās mācīšanas vienpusības un nepilnības mācību
grāmatās.
Uzskatāmības princips mācību literatūrā var īstenoties vairākos veidos:
tiešo novērojumu uzdevumos – vēro procesus un parādības, mērī, sver vai
izmanto citas aktīvas darbības;
izmantojot racionālu proporciju starp tekstu un attēliem;
mērķtiecīgi izmantojot ilustrācijas, praktiskos vingrinājumus, vingrinājumus,
kuru izpildē jāizmanto informācijas tehnoloģijas;
attēlus izmantojot ne tikai kā ilustrācijas, bet arī kā informācijas vai zināšanu
avotus;
attēlus izmantojot kā problēmsituāciju uzdevumus;
no konkrētu objektu attēliem pakāpeniski un atkarībā no vecumposma
īpatnībām, pārejot uz simbolu lietojumu.
2.9. SAISTĪBA AR DZĪVI
Mūsdienu globalizētajā un uz zināšanām pamatotajā sabiedrībā teorētiskās zināšanas
un to praktiskais lietojums ir savstarpēji saistīti, jo tie nodrošina sabiedrības un
tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ arī mācību saturā teorētiskās zināšanas ir
jāatspoguļo ciešā saiknē ar to praktisku izmantošanu daţādās dzīves jomās. Arī
skolēniem mācību saturs vieglāk uztverams, ja tas saistās ar viņu ikdienas praksi, ir
pazīstams, risina viņiem zināmas un nozīmīgas problēmas.
Teorētisko zināšanu saistību ar ikdienas dzīvi var īstenot divējādi:
deduktīvi – teorētiskās likumsakarības ilustrējot ar piemēriem no prakses. Te
svarīgi izvēlēties tādus praktiskos piemērus, kas sastopami gan skolēnu
ikdienas dzīvē, gan ir viegli uztverami un izprotami, jo saistās ar situācijām, ko
var novērot sabiedrības dzīvē vai kādā no tautsaimniecības jomām. Piemēram,
aprēķinot nepieciešamos izdevumus klases ekskursijai vai izvēloties materiālus
virtuves remontam;
induktīvi – situācijas no prakses izskaidrojot teorētiski. Vērojot ikdienas
dzīves notikumus un parādības gan tuvākajā apkārtnē, gan pasaulē, skolēni
vienlaicīgi pēta arī likumsakarības, kas pamatojas uz zinātniskajām atziņām.
Praktiskajā dzīvē atsevišķi nepastāv šādas mācību disciplīnas – botānika,
zooloģija, matemātika, fizika, vēsture vai valoda. Tās integrēti atspoguļojas
24