VII JAUNO ZINĀTNIEKU KONFERENCE 2011 Rakstu krājums - rpiva

līmeņu noteikšanu un risku preventīvos pasākumus. Iespējamās metodes risku analīzē ir vērtību
maiņas forma, scenāriju analīze, piesardzības princips, optimistiskās noslieces. Latvijā pamatā
izmanto tieši pirmo instrumentu – jutīguma analīzi, kuras ietvaros naudas plūsmas mainīgie
lielumi tiek aizstāti ar citām vērtībām, kas būtiski var ietekmēt publisko investīciju NPV un IRR
vērtības. Lai gan Eiropas līmenī tiek ieteikts izmantot mainīgo lielumu variācijas 1% apmērā
(piemēram, maksājumi piegādātājiem pieaug par 1%, ieņēmumi no produkcijas samazinās par
1%), ne vienmēr šāda taktika atspoguļo risku līmeni korekti. Neliela apjoma projektiem vai
projektiem, kas vērsti uz augsta riska līmeni (piemēram, produkcijas komercializācija trešajās
valstīs) būtu lietojams lielāks mainīgo slieksnis.
REZULTĀTI
Raksturots inovāciju saturs un to izpratne ekonomikas kontekstā, kā arī Latvijas
ekonomikas inovāciju process un attīstība pēdējās desmitgades laikā. Analizēta komercializācijas
nepieciešamība inovācijas procesā un tās tiešā ietekme uz ekonomikas atdevi. Izpētīta Latvijas
publiskā finansējuma investīciju politika inovāciju jomā, raksturota tās mērķu uzbūve un saturs.
Sniegts salīdzinājums publiskā finansējuma efektivitātes novērtēšanai pēc investīciju veikšanas
inovāciju attīstībā.
SECINĀJUMI
1. Inovācijas saturs lielā mērā ir atkarīgs no valsts ekonomiskās izaugsmes un brīvības
situācijas, tomēr to saglabā tādas apvienojošas vērtības kā ideja, tās praktiskā realizācija un
komercializācija.
2. Inovācijas tiek uzskatītas par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem cīņā ar ekonomikas
recesiju, tomēr nereti komercializācijas potenciāls inovācijas izstrādes procesā netiek
pietiekami izvērtēts.
3. Inovācijas finansēšana ir augsta riska investīcija, līdz ar to pamatā tiek finansēta no privātiem
resursiem.
4. Publiskā finansējuma investēšana inovāciju attīstībā ir attaisnojama ar papildu labumu
gūšanu sabiedrībai kopumā izglītības, nodarbinātības un ekonomikas sektoros.
5. Latvijas publiskā finansējuma avoti inovāciju attīstībai kopš 2004. gada ir Eiropas
Savienības struktūrfondu līdzekļi, kas tiek plānoti atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas
likumdošanai.
6. Publiskā finansējuma efektivitāte inovāciju attīstībā Latvijā ir vērtējama atbilstoši
izvirzītajiem mērķiem, kuru sasniegšana līdz šim nav bijusi apmierinoša.
7. Publisko investīciju efektivitātes paaugstināšanai nepieciešams izveidot vienotu koncepciju
attiecībā uz tai radāmo rezultātu ilgtermiņā ekonomikā, nevis vērtējot viena subjekta (vienas
inovācijas) aspektā.
VĒRES
1. Darbības programma Uzņēmējdarbība un inovācijas. (2007). Rīga: LR Finanšu Ministrija, 45. lpp.
2. European Comission. (2011). Member States competitiveness performance and policies: Reinforcing
competitiveness, 117 lpp.
3. European Commision Directorate general regional policy. (2008). Guide to cost benefit analysis of investment
projects, 42 lpp.
4. Innovation union SCOREBOARD. (2010). The innovation union’s performance scoreboard for research and
innovation. Maastricht Economic and social research and training centre on innovation and technology (UNU-
MERIT), 4 p.
5. Report of the Independent Expert Group on R & D and Innovation appointed following the Hampton Court
Summit and chaired by Mr. Esko Aho. (2006). Creating an Innovative Europe. Belgium: European Comission,
24 p.
6. Vienotā programmdokumenta Programmas papildinājums. (2004). Rīga: Finanšu ministrija, 72. lpp.
166