I daļa Paskaidrojuma raksts - Madona.lv
I daļa Paskaidrojuma raksts - Madona.lv
I daļa Paskaidrojuma raksts - Madona.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
BARKAVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GALĪGĀ REDAKCIJA<br />
1.3.3. Augsnes<br />
Līdzenā reljefa ietekmē teritorijā norit pārpurvošanās procesi, tāpēc dominē velēnu glejotās,<br />
velēnu gleja un dažādu purvu augsnes. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem gandrīz pusi<br />
no pagasta kopplatības. Pamatā tās aizņem daļēji iekultivētas vidēja līdz smaga smilšmāla augsnes.<br />
Pagasta Z daļā sastopamas vāji un vidēji podzolētas podzolaugsnes uz mālsmilts un smilšmāla<br />
cilmiežiem. Meliorētas ir 88.3 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Zemes vidējais<br />
novērtējums ir 32 – 35 balles, kas ir zemāks par vidējo novērtējumu Latvijā (38 balles).<br />
1.3.4. Hidroloģija<br />
Barkavas pagasts atrodas Aiviekstes baseinā, kas ietilpst Daugavas lielbaseinā.<br />
Pagasta teritorija nav bagāta ar lieliem ūdens resursiem, taču uz to lielu ietekmi atstāj<br />
apkārtējie ezeri un upes.<br />
Barkavas pagastā atrodas neliela daļa (63.7 ha) Lubānas ezera. Pagasta teritorijā<br />
ietilpst arī trīs mazi ezeri: Pieslaistes – 8.2 ha, Ķeiķes – 7 ha, Puntes 2.8 ha un atsevišķas<br />
mākslīgās ūdenstilpnes.<br />
Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā Lubāna līdzenumā ir izvietojies lielākais<br />
ezers Latvijā – Lubāns.<br />
Lubāna zemienes hidroloģisko apstākļu īpatnību nosaka līdzenais reljefs un<br />
savdabīgais hidrogrāfiskais tīkls. Zemienē no perifērijas uz centru ieplūst deviņu upju un<br />
vairāku nelielu strautu ūdeņi. No Lubāna zemienes iztek tikai viena upe – Aiviekste, kuras<br />
caurteces spēja pavasara palu laikā ir vairākas reizes mazāka par pieteci no pārējām<br />
zemienes upēm. Tāpēc lieli pavasara palu laikā zemiene agrāk pārplūda līdz pat 650 km 2<br />
lielā teritorijā.<br />
Plūdu radītie postījumi bija ga<strong>lv</strong>enais iemesls, kas pēdējos 150 gados lika pievērsties tā<br />
saucamajai Lubāna problēmai. Pirmais nopietnais mēģinājums novērst plūdu briesmas bija<br />
15 km gara kanāla rakšana 19.gs. vidū. Diemžēl šis kanāls nebija efektīvs un neatrisināja<br />
plūdu problēmu.<br />
20.gs. sākumā Lubāna zemieni piemeklēja vairāki katastrofāli pavasara pali. Ezera<br />
spoguļa laukums pieauga vairāk nekā piecas reizes, un plūdi ilga no 70 līdz 270 dienām.<br />
Tas pasteidzināja Aiviekstes regulēšanas projektu, kas paredzēja izrakt upes gultni 78 km<br />
garumā, samazinot tās kopgarumu šajā posmā par 8 km. Diemžēl arī šis projekts<br />
neatrisināja pavasara palu problēmu. Vēl ļaunāk, maksimālie palu līmeņi pazeminājās<br />
nedaudz, turpretī vasaras un ziemas mazūdens līmeņi pazeminājās daudz vairāk par<br />
Barkavas pagasta padome 15
Change language