I daļa Paskaidrojuma raksts - Madona.lv

BARKAVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GALĪGĀ REDAKCIJA
kopējā platība bija apmēram 40 ha. Lielākie lauki tika apsēti ļoti tuvu pagasta centram.
Grūti pateikt, kas noteica lauku novietojumu (augsnes auglība, attālums līdz fermām vai
vienkārši sakritība), taču līdz ar to arī tagad pagasta centrā latvānis ir ļoti izplatīts. Pie tam,
kā izrādījās, šis augs lielā daudzumā satur fotodinamiski aktīvas vielas – kumarīnus, kas,
nokļuvuši uz ādas, ultravioleto staru ietekmē izraisa apdegumam līdzīgu iekaisumu. Līdz
ar to tika pieļauta liela kļūda, kuras radītās sekas varam novērot šodien. Sosnovska
latvānis, līdz 4 m augsts, liels daudzgadīgs augs, ir kļuvis par Barkavas pagasta
neatņemama sastāvdaļu un okupējis lielas platības. Latvānis ir Kaukāza endēms, kurš savā
dabiskajā vidē aug augstkalnu rajonos sastopamo mežu pļaviņās.
Tā kā latvānis ir milzīgs apmēros, tad tas atstāj būtisku iespaidu gan uz apkārtējo
veģetāciju, gan ekosistēmu kopumā. Mūsu floras augi nespēj konkurēt ar latvāni un tie
iznīkst, jo tā lapas pārējiem augiem traucē saņemt saules gaismu, tāpat arī lielu daļu
mitruma. Dzīvniekiem uzturēties latvāņu audzēs nepatīk, jo tie izdala nepatīkamu smaku.
Vasarā, vietās kur latvāņu ļoti daudz, zem to lapām iznīkst lielākā daļa augu. No vizuālā
viedokļa raugoties jāatzīst, ka latvāņa audzes rada nesakoptas, degradētas vides iespaidu.
Apkārtējo ainavu uztvert būtiski traucē specifiskā latvāņa smarža, kā arī auga lielie izmēri
(līdz 4m), kuri samazina ainavas skatu perspektīvas. Patlaban ar latvāni aizaug arī
bioloģiski vērtīgās Lubāna palienes pļavas.
Latvānis vairojas gan ģeneratīvi, gan veģetatīvi. Šī auga izplatību ietekmē dažādi
dabiskie un antropogēnie faktori. Kā dabiskie faktori būtu minami vējš, dzīvnieki, jo
sevišķi putni, ūdens straume. Savukārt pie antropogēnajiem – zemes izmantošana,
transporta plūsmas, cilvēks. Savulaik liela nozīme auga izplatībā ir bijusi biteniekiem, kuri,
neapzinoties sekas, latvānu sējuši ievērojamās platībās, jo latvānis ir teicams medus augs.
Vasarā tā ziedēšanas laiks iekrīt periodā, kad daļa augu ir jau pārziedējusi vai nopļauta
(āboliņš), bet otra daļa medus augu vēl tikai taisās ziedēt.
Kā apliecina 1999. un 2000. gadā veiktie pētījumi, tad visintensīvāk latvānis izplatās
gar lineārajiem ainavas elementiem. Grāvmalas, ceļmalas, neapsaimniekotas mežmalas,
upju un ezeru krasti ir vietas, kur latvāņa audzes ir izplatītas visvairāk. Salīdzinoši lielas
audzes izveidojušās arī dažādos punktveida ainavas elementos – bijušajās fermās un to
apkārtnē, ap pamestām viensētām, akmeņu kaudzēm, mazās meža pļaviņās. Latvānis spēj
augt arī piesārņotās, degradētās augsnēs, jo praktiski visu Barkavas pagasta izgāztuves
teritoriju klāj latvāņa audze. Lielākās audzes tīrumos, kuras pamatā sakrīt ar kultivēšanas
lauku izvietojumu, jau veido laukumveida ainavas elementus. Pašreizējās audzes nav tik
blīvas, kādas tās bija, kad katru gadu latvāņus sēja, bet tās ir pietiekamas, lai ievērojami
Barkavas pagasta padome 44