I daļa Paskaidrojuma raksts - Madona.lv

BARKAVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GALĪGĀ REDAKCIJA
plānoto. Rezultātā Lubāna ezera platība samazinājās gandrīz četrreiz, un 1939, gadā tas
pārstāja eksistēt kā lielākais Latvijas ezers.
Veco problēmu – efektīvu pavasara palu regulēšanu, tagad papildināja jauna – Lubāna
ezera atjaunošana. Karš aizkavēja šo jautājumu risināšanu, tāpēc jauns projekts ―Lubāna
zemienes nosusināšanas un kompleksās izmantošanas shēma‖ sākās 20.gs. piecdesmito
gadu beigās. Tika izrakts 26 km garais Meirānu kanāls, kura uzdevums bija, no platībām
uz dienvidrietumiem no Rēzeknes upes, novadīt uz Aivieksti visu Lubāna ezera pieteci.
Tas samazināja Aiviekstes augšgala baseinu un attiecīgi atviegloja plūdu režīmu. Tika
izraksti Zvidzienes un Īdeņu kanāli un pacelti aizsargdambji, kas apjož ezeru no rietumiem,
dienvidiem un dienvidaustrumiem, Ezera ziemeļu dambis bija pēdējā darbu kārta šajā
iespaidīgajā projektā. 1985. gadā pēc ūdens līmeņa regulēšanas uzsākšanas Lubāna ezers
tika atjaunots gandrīz tādā pat lielumā, kāds tas bija pirms Aiviekstes regulēšanas projekta.
Lubāna ezers pārvērtās par ūdenskrātuvi – ūdenstilpni, kurā ar slūžu palīdzību tiek uzturēts
noteikts ūdens līmenis.
Jau 20.gs. sešdesmitajos gados Lubāna zemienes izmantošanā bez lauksaimniecības
iesaistījās arī zivsaimniecība. Lubāna ezera tuvumā tika izbūvēti Ļodānu, Orieniešu un
Īdeņu dīķi un izveidota lielākā Latvijas dīķsaimniecība ar kopējo dīķu platību 32 km 2 . Arī
Lubāna ezera izmantošana un ūdens līmeņa regulēšana bija pakārtota zivsaimnieciskiem
mērķiem.
Lubāna ezers – ūdenskrātuve pilda vairākas funkcijas: liela saldūdens ūdenstilpne ar
zivsaimniecisku nozīmi; ūdenskrātuve – pretplūdu regulators; ūdenskrātuve, kas dod
hidroenerģētisku atdevi Daugavas HES kaskādei mazūdens periodos. Daudzus gadus netika
ņemts vērā tas, ka Lubāna zemiene ir svarīga ūdensputnu dzīves vide. Tā ir mitraine ar
starptautisku nozīmi, jo daudzi tūkstoši gājputnu uzturas šeit pavasara un rudens migrācijas
laikā. Starp saimniecisko ezera izmantošanu un ekoloģisko vīziju ir zināmas pretrunas, kuras
spēj atrisināt tikai komplekss un integrēts ilgtspējīgas attīstības plāns.
Lubāna ezera dabiskā krastu līnija iezīmējas starp absolūtām augstuma atzīmēm
92,7 un 93,0 m v. j. l. Ja līmeņa atzīme ir 92,8 m, ezera spoguļa laukums ir gandrīz 100
km 2 , bet, ja atzīme pazemināsies par dieviem metriem, ezera spoguļa laukums ir tikai 25
km 2 un vidējais dziļums – 0,25 m.
Barkavas pagasta padome 16