Bibliogrāfiskais rādītājs - Limbažu Galvenā bibliotēka

NOBEIGUMS
Iepazīts Limbažu Galvenās bibliotēkas iespieddarbu fonds un novadpētniecības materiāli,
muzeja krājumu fonds un dokumentu uzskaites kartotēka un konstatēts, ka visas izdevēju dinastijas
laikā tipogrāfijā iespieda dažādas veidlapas, kantora grāmatas, reklāmas lapiņas dažādiem baznīcu un
kapu svētkiem, afišas, grāmatas un citus iespieddarbus. Grāmatnieku Paucīšu dzimtas devums
Limbažu kultūrvēsturiskā mantojuma papildināšanai ir ļoti nozīmīgs blakus J.Meļķīsim, P.Stumpam.
Kārļa, Līzes un Jūlija devums grāmatniecībā ir nozīmīgs ar savu daudzveidību. Ļoti daudz ir
izdevumu par Dievu, Bībeles vēsturi, Baznīcām un to vēsturi, kā arī nopietnas monogrāfijas par Juri
Neikenu, Kārli Beldavu, Jāni Neilandu un citiem mācītājiem. Nopietni izdevumi veltīti novada
baznīcu un Limbažu saviesīgās biedrības jubilejām.
Grūtības sagādāja bibliogrāfiskais apraksts, jo tagad nav pieņemts autoram priekšā rakstīt
viņa ieņemamo amatu, piemēram: mācītājs G.Šaurums, zvaniķis P.Zāns un citi, tāpat arī tas, ka
kartotēkās, salīdzinot ar iespieddarbu ir savādāks apraksts. Visas Paucīšu izdotās grāmatas atrodas
aploksnēs speciālās kastēs. Katra grāmata bija jāizņem no aploksnes un jāapraksta. Visiem darbiem
nav norādīti arī autori, kalendāriem ir norādīti izdevēji un iespiedējs - K.Paucīša spiestuve. Tāpat arī
K.Paucīša spiestuves vārds atrodams titullapas otrā pusē vai uz pēdējā vāka. Daudzu iespieddarbu
nosaukumi rakstīti arī vecajā drukā un bija jāpiestrāda pie tās lasīšānas. Daži darbi bija jāsalīdzina ar
aprakstu elektroniskajā katalogā, jo tikai tā varēju pārliecināties par nosaukuma pareizību. Liels
darbs tika pielikts studējot Limbažu muzeja fondu un kartotēku. Katrs eksponāts ievietots atsevišķā
aploksnē un nolikts pēc attiecīga šifra nummura, kas redzams uz kartotēkas kartītes. Vēl problēmas
radīja tas, ka visu laiku izdevējs ir K.Paucītis, jo viņa sieva un dēls paturēja tēva vārdu savām
spiestuvēm, tad skatījos pa gadiem, kad katrs ir strādājis spiestuvē un sadalīju iespieddarbus no
1901.-1919.gadam, kad nošāva Kārli, no 1920. – 1931.gadam Līzes darbības laiks un tālāk 1932.
gadu ņēmu par pamatu Jūlija darbības laikam, kad tipogrāfijai sākās uzplaukums, līdz 1944.gadam,
kad Jūlijs devās uz Ameriku.
Ievēroju ka, atšķirībā no šodien izdotajiem iespieddarbiem, 20.gs. sākumā iespiestās
grāmatas kalpo arī kā reklāmas buklets, kurā lasītājs var uzzināt gan par plānotajiem pasākumiem
pilsētā, gan jauniznākušajām grāmatām, gan izlasīt jau izdoto grāmatu sarakstus un arī izdot
ieplānoto darbu sarakstus. Arī par dažādu iestāžu darba laikiem, tālruņu numuriem un daudzām citām
lietām. Tikai pārsvarā grāmatas ir brošētas, nevis iesietas vākos. Pētot grāmatizdevēju Paucīšu
darbību Limbažu novadā atklājās ļoti rosīgas un interesantas sabiedriskās dzīves norises, kuras aktīvi
tika atspoguļotas gan presē, gan grāmatās. Paucīši kā grāmatizdevēji bija ļoti aktīvi un atsaucīgi,
grāmatas tika kvalitatīvi iesietas un iespiestas, tāpēc daudzi autori izvēlējās tieši viņu drukātavu.
39