Bibliogrāfiskais rādītājs - Limbažu Galvenā bibliotēka

izveidojās ar mācītāju G. Šaurumu, kura apjomīgos darbus viņa drukā savā tipogrāfijā. Viņas laikā
iespiestajiem darbiem ir zināma vēsturiska vērtība Limbažu novada kultūrvides izpētē. 10 (pielik.Nr.5,
14.,15.att.)
1930. gadā Kārļa Paucīša, vēlāk Līzes Paucītes tipogrāfija pārgāja dēla Jūlija Paucīša
īpašumā. Jūlijs Harijs Aleksandrs dzimis 1901. gada 12. februārī Limbažu
grāmatrūpnieku ģimenē, tajā pašā gadā, kad tēvs ieguva atļauju atvērt tipogrāfiju un
veikalu.
Jūlija sieva Marta Miķelsone, dzimusi Dikļos 1904. gadā. Sapazinušies
Limbažos un salaulājušies 1932.gada 25. augustā. Ģimenē piedzima seši bērni:
Kārlis 1933.g. 1. decembrī, Jānis 1936. gada 21. martā, Ansis 1938. gada 18.
augustā, Juris 1940. gada 18. maijā, Andris 1942. gadā, Anniņa 1945. gada 11. janvārī. 11
Lai gan viņš tipogrāfiju ieguva savā īpašumā, un turpmāk iespieddarbos atzīmēts, ka tos
iespiedis J. Paucītis Limbažos, Burtnieku ielā 4., līdz pat 1944. gadam tika saglabāts Kārļa Paucīša
spiestuves vārds. Spiestuvē strādāja 12 burtliči, viņu vidū arī meita Anna un Hilda Martinsone.
Spiestuve atradās ēkas otrajā stāvā, kur bija kādas četras istabas. Papīru iespieddarbiem veda no
Rīgas. J.Paucītis izdeva 23 grāmatas, taču tikai dažās viņš ir norādīts kā izdevējs. 12
Tāpat kā viņa tēvam un mātei, arī Jūlijam svarīgs jautājums bija bērnu un jauniešu
izglītošana, tāpēc lielu uzmanību pievērsa bērnu grāmatu izdošanai. J. Paucīša vērtīgs izdevums ir
sērija “Mazais grāmatnieks” 6 grāmatiņās (pielik. Nr.6, 16.,17.,18. att.), kuru autors sastādītājs un
tulkotājs ir Augusts Melnalksnis. Jau 5. izdevumā Jūlijs izdod Gobas-Alojieša „Pirmie soļi” ābeci
mājas bērniem 1937. gadā (pielik. Nr.6, 19. att.) un virkni iespieddarbu, kuru izdevēji ir Umurgas
mācītājs Gustavs Šaurums, Limbažu saviesīgā biedrība (pielik. Nr.7, 20. att.). Četrdesmito gadu
sākumā pie J.Paucīša trīs izdevumus iespieda Latvijā pazīstamais apgāds “Zelta Ābele”. Līdz ar
tipogrāfijas pāriešanu Jūlija īpašumā, sākas tās augšupeja. Pateicoties iespiesto darbu augstajai
kvalitātei Paucītis saņēma daudz pasūtījumu darbu, kas bija arī viņa ģimenes galvenais iztikas avots.
Izdevēji un autori arī no Rīgas savus darbus deva iespiest Limbažos Jūlijam Paucītim.
J. Paucītis aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē, kuras norises atspoguļoja arī paša izdotajā
laikrakstā „Limbažu Vēstnesis” (1928.–1932.). Limbažu muzejā ir atrodama Protokola kserokopija
ar Limbažu Saviesīgās biedrības pārstāvja Dr. D. Kesseļa un drukātavas īpašnieka Jūlija Paucīša
vienošanos par laikraksta „Limbažu Vēstnesis” izdošanu no 1935.gada 20.augustā. 13 (pielik. Nr.8.)
10
Limbažu izdevējdarbība [Elektronisks resurss].- Tiešsaistes pakalpojums.- Limbaži : LGB, [b.g.].- no. tīmekļa
lappuses.- Pieejas veids: tīmeklis.www.URL:
http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/limbazu_izdevejdarbiba.- Resurss pieejams izmantojot
alfabētisko meklēšanu.- Resurss aprakstīts 2010.g. 5.augustā.
11
Paucīte Marta. Atmiņu pieraksts/ Marta Paucīte; pierakst. D.Cepurīte 1988.g.11.dec..- Limbaži: [b.i.], 1988.- 3 lpp.-
Nepublicēts mat. rokrakstā.
12
turpat
13
Protokols 1935.g.20.aug.: noraksts. – Limbaži: [b.i.],1935.- 1 lp.- Nepubl. mat. Limbažu muzeja eksponāts.
8