sÄjas novada attÄ«stÄ«bas programma 2012.-2018.gadam - SÄjas novads

SĒJAS NOVADA 

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 

2012.-2018. GADAM 

Sējas novada Attīstības programma izstrādāta Eiropas Sociālā fonda 

līdzfinansētā projekta Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/045/045 „Sējas 

novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde” ietvaros. 

Attīstības programma apstiprināta ar Sējas novada domes 2012.gada 

16.oktobra lēmumu (protokols Nr.11, 5.§, 5.1.punkts). 

Izstrādātājs: SIA „Reģionālie projekti”

2 

PRIEKŠVĀRDS 

Sējas novada attīstības programmas mērķis un 

uzdevums – izstrādāt dokumentu, kas rada 

iedzīvotājiem drošuma sajūtu vietai, kuru saucam 

par mūsu Sējas novadu. Politiķu uzdevums – radīt 

novadu, kur cilvēki var pilnveidoties, radoši apgūt 

savus talantus, apmierināt intereses un dzīvot 

saskaņā ar dabu. 

Novada bagātība ir cilvēki un dabas resursi. Visos 

cilvēces attīstības periodos pamats ir bijis un ir 

gaisma, ūdens, zeme un uguns. Prasme kopienai 

organizēt dzīvesveidu, saskaņā ar 

iepriekšminētiem pamatiem, nosaka mūsu 

kopienas tālāko labklājību. 

Plānojot vajadzības nākotnei aicinu domāt par to, 

lai vajadzība apmierinātu lielāku kopienu 

dalībnieku skaitu. Sabiedrība pastāvēs, ja mēs 

katrs domāsim par savu labklājību un, vēl jo 

vairāk, par novada attīstību. 

Ekonomikai jāaug līdz ar godprātīgu apziņu par 

nodokļu politiku un personīgo iniciatīvu. Nodokļi 

ir mūsu kopējai pakalpojumu kvalitātei, ko 

pašvaldība piedāvā un nodrošina iedzīvotājiem. 

Tikai aktīvi un gudri iesaistoties lēmumu 

sagatavošanā un pieņemšanā, mēs varam uzlabot 

kopienas dzīves kvalitāti. 

Mums ir svarīgi, lai novadā dzimtu bērni, lai 

cilvēki labi justos visā mūža garumā, lai vairotos 

pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas veicinātu 

uzņēmējdarbības attīstību novadā! 

Sējas novada domes priekšsēdētājs 

Guntis Liepiņš

SATURA RĀDĪTĀJS 

3 

ATTĒLU, TABULU UN ILUSTRĀCIJU SARAKSTS .............................................................................................................................. 5 

SAĪSINĀJUMI ...................................................................................................................................................................... 5 

IEVADS .............................................................................................................................................................................. 7 

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ................................................................................................................. 8 

NOVADA VIZĪTKARTE ............................................................................................................................................................ 9 

IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS ............................................................................................................................................. 10 

Iedzīvotāju skaita dinamika ..................................................................................................................................... 10 

Dzimuma struktūra un galvenās vecuma grupas ..................................................................................................... 10 

Demogrāfiskā slodze ................................................................................................................................................ 11 

Dabiskās kustībās rādītāji ........................................................................................................................................ 11 

Migrācijas rādītāji .................................................................................................................................................... 12 

Nacionālais sastāvs un pilsonība .............................................................................................................................. 12 

Apdzīvojuma struktūra ............................................................................................................................................. 12 

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 13 

PĀRVALDĪBA ..................................................................................................................................................................... 14 

Novada administratīvā struktūra ............................................................................................................................. 14 

Budžets ..................................................................................................................................................................... 15 

Komunikācijas ar iedzīvotājiem ................................................................................................................................ 17 

Funkcionālās saites ar citām pašvaldībām ............................................................................................................... 17 

Projekti ..................................................................................................................................................................... 18 

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 18 

SVID analīze - Pārvaldība ......................................................................................................................................... 19 

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................................................... 19 

Izglītība ..................................................................................................................................................................... 20 

Kultūrvide ................................................................................................................................................................. 22 

Sports ....................................................................................................................................................................... 23 

Sociālās un veselības aprūpe un pakalpojumi, tiesisko interešu aizsardzība ........................................................... 24 

Sabiedriskā kārtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība .......................................................................................... 24 

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 25 

SVID analīze – Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................................. 26 

VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ........................................................................................................................... 27 

Ģeogrāfiskais novietojums ....................................................................................................................................... 27 

Zemes resursi ........................................................................................................................................................... 27 

Meži .......................................................................................................................................................................... 28 

Ūdens resursi ............................................................................................................................................................ 28 

Derīgie izrakteņi ....................................................................................................................................................... 28 

Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti .............................................................................................................. 29 

Kultūrvēsturiskais mantojums .................................................................................................................................. 29 

Piesārņotās vietas un vides aizsardzība ................................................................................................................... 29 

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 29 

SVID analīze – Vide un kultūrvēsturiskais mantojums ............................................................................................. 30 

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ................................................................................................................................................ 31 

Autoceļu infrastruktūra ............................................................................................................................................ 31 

Sabiedriskais transports ........................................................................................................................................... 31 

Telekomunikācijas un sakari .................................................................................................................................... 32 

Elektroapgāde un gāzes apgāde .............................................................................................................................. 32 

Komunālie pakalpojumi ........................................................................................................................................... 32 

Mājokļi ..................................................................................................................................................................... 33 

Atkritumu apsaimniekošana .................................................................................................................................... 33 

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 33 

SVID analīze – Tehniskā infrastruktūra .................................................................................................................... 35

4 

EKONOMIKA ..................................................................................................................................................................... 36 

Uzņēmumu skaits ..................................................................................................................................................... 36 

Uzņēmējdarbības nozares un apgrozījums .............................................................................................................. 36 

Ekonomiskā aktivitāte .............................................................................................................................................. 36 

Nodarbinātība .......................................................................................................................................................... 37 

Vidējā darba samaksa un darba vietas .................................................................................................................... 39 

Attīstības līmeņa indekss.......................................................................................................................................... 39 

Finanšu izlīdzināšana ............................................................................................................................................... 39 

Investīcijas ................................................................................................................................................................ 39 

Nekustamā īpašuma tirgus ...................................................................................................................................... 40 

Lauksaimniecība ....................................................................................................................................................... 41 

Tūrisms ..................................................................................................................................................................... 42 

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 42 

SVID analīze - ekonomika ......................................................................................................................................... 43 

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMA KOPSAVILKUMS .......................................................................................................... 44 

STRATĒĢISKĀ DAĻA ...................................................................................................................................................45 

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS POLITIKA LATVIJĀ .............................................................................................................. 46 

STRATĒĢISKĀS PLĀNOŠANAS ELEMENTI .................................................................................................................................. 47 

VIEDOKĻU LĪDERI PAR SĒJAS NOVADU 2030.GADĀ ................................................................................................................... 48 

Jautājums: Kādu Jūs vēlētos redzēt Sējas novadu 2030.gadā ................................................................................ 48 

VĪZIJA ............................................................................................................................................................................. 50 

STRATĒĢISKIE MĒRĶI .......................................................................................................................................................... 51 

PRIORITĀTES..................................................................................................................................................................... 52 

UZDEVUMI ....................................................................................................................................................................... 54 

EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA ............................................................................................................................................... 55 

FUNKCIONĀLO SAIŠU STIPRINĀŠANA ...................................................................................................................................... 55 

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS SASKAŅOTĪBA UN PĒCTECĪBA ............................................................................................................ 56 

Atbilstība Latvija 2030 ............................................................................................................................................. 56 

Atbilstība NAP .......................................................................................................................................................... 56 

Atbilstība Rīgas plānošanas reģiona Attīstības stratēģijai ....................................................................................... 57 

Atbilstība Rīgas plānošanas reģiona Attīstības programmai ................................................................................... 57 

Vietējie attīstības plānošanas dokumenti ................................................................................................................ 58 

Kaimiņu pašvaldību attīstības plānošanas stratēģiskie uzstādījumi ........................................................................ 59 

RĪCĪBAS PLĀNS UN UZRAUDZĪBA ...............................................................................................................................61 

RĪCĪBAS ........................................................................................................................................................................... 62 

RĪCĪBAS PLĀNS .................................................................................................................................................................. 63 

SM1 Izglītota un sabiedriski aktīva vietējā sabiedrība ............................................................................................. 63 

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem ................................................................................... 69 

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus ........................... 75 

INVESTĪCIJU PLĀNS ............................................................................................................................................................. 78 

UZRAUDZĪBAS PLĀNS .......................................................................................................................................................... 82 

Programmas īstenošana .......................................................................................................................................... 82 

Programmas īstenošanas uzraudzība ...................................................................................................................... 82 

Uzraudzības process ................................................................................................................................................. 82 

Priekšlikums Attīstības programmas Uzraudzības ziņojuma struktūrai ................................................................... 83 

Uzraudzības rādītāji ................................................................................................................................................. 83 

(1) Teritorijas attīstības rādītāju tabula ........................................................................................................... 84 

(2) Darbības rezultātu rādītāju tabula ............................................................................................................. 85 

(3) Uzdevumu un rīcību izpildes uzraudzības tabula ........................................................................................ 87 

(4) Politikas rezultātu rādītāji ........................................................................................................................... 88

ATTĒLU, TABULU UN ILUSTRĀCIJU 

SARAKSTS 

Attēls 1: Novada novietojums Latvijā ........................................................................................................................................... 9 

Attēls 2: Novada kaimiņu pašvaldības .......................................................................................................................................... 9 

Attēls 3: Iedzīvotāju skaita dinamika (uz gada sākumu) ............................................................................................................. 10 

Attēls 4: Dzimuma struktūra un vecuma grupas......................................................................................................................... 10 

Attēls 5: Demogrāfiskās slodzes salīdzinājums ........................................................................................................................... 11 

Attēls 6: Dabīgās kustības koeficienta salīdzinājums .................................................................................................................. 11 

Attēls 7: Migrācijas saldo salīdzinājums ..................................................................................................................................... 12 

Attēls 8: Nacionālais sastāvs ....................................................................................................................................................... 12 

Attēls 9: Iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības .......................................................................................................... 12 

Attēls 10: Apdzīvojuma struktūra ............................................................................................................................................... 13 

Attēls 11: Sējas novada pārvaldības struktūra ............................................................................................................................ 14 

Attēls 12: Pamatbudžeta ienākumu sadalījums .......................................................................................................................... 15 

Attēls 13: Budžeta izdevumu sadalījums .................................................................................................................................... 16 

Attēls 14: Skolēnu skaita salīdzinājums un dinamika .................................................................................................................. 22 

Attēls 15: Lasītāju skaits bibliotēkās 2010.gada laikā ................................................................................................................. 23 

Attēls 16: Ambulatoro apmeklējumu skaita salīdzinājums uz 1 iedzīvotāju ............................................................................... 24 

Attēls 17: Zemes lietošanas veids ............................................................................................................................................... 27 

Attēls 18: Zemes īpašnieku sadalījums ....................................................................................................................................... 28 

Attēls 19: Vidējā īres maksa (Ls/m 2 ) pašvaldības īpašumā esošajā dzīvojamā fondā ................................................................. 33 

Attēls 20: Uzņēmumu reģistrācijas dinamika ............................................................................................................................. 36 

Attēls 21: Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā ...................................................................................................................... 37 

Attēls 22: Bezdarba līmeņa (%) salīdzinājums 2012.gada martā ................................................................................................ 38 

Attēls 23: Bezdarbnieku vecuma struktūra ................................................................................................................................. 38 

Attēls 24: Bezdarbnieku valsts valodas prasmes ........................................................................................................................ 38 

Attēls 25: Bezdarbnieku izglītības līmenis ................................................................................................................................... 38 

Attēls 26: Attīstības līmeņa indeksa salīdzinājums ..................................................................................................................... 39 

Attēls 27: Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums (LVL) .................................................................................................................. 40 

Attēls 28: Darījumi ar neapbūvētu un apbūvētu zemi 2011.gadā .............................................................................................. 40 

Attēls 29: Individuālās apbūves zemes vidējā vērtība darījumiem 2011.gadā (LVL/m 2 ) ............................................................ 40 

Attēls 30: Lauksaimniecības zemes vidējā vērtība darījumiem 2011.gadā (LVL/ha) .................................................................. 41 

Attēls 31: Dzīvnieku skaits .......................................................................................................................................................... 41 

Tabula 1: Dabiskās kustības rādītāji ........................................................................................................................................... 11 

Tabula 2: Kopīgās intereses ar kaimiņu pašvaldībām ................................................................................................................. 17 

Tabula 3: Administratīvā centra attālums līdz citām apdzīvotām vietām ................................................................................... 27 

Tabula 4: Zemes lietošanas veids................................................................................................................................................ 28 

Tabula 5: Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2011. un 2010.gadā .............................................................................................. 37 

Tabula 6: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030” ...................................................................................................... 56 

Tabula 7: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības stratēģijai ................................................................................ 57 

Tabula 8: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības programmai ............................................................................. 58 

Ilustrācija 1: Dokumenta saturs .................................................................................................................................................... 7 

Ilustrācija 2: Telpiskās attīstības plānošana Latvijā ..................................................................................................................... 46 

Ilustrācija 3: Stratēģiskās plānošanas elementi .......................................................................................................................... 47 

Ilustrācija 4: Novada vīzija .......................................................................................................................................................... 50 

Ilustrācija 5: Stratēģiskie mērķi ................................................................................................................................................... 51 

Ilustrācija 6: Ilgtermiņa prioritātes ............................................................................................................................................. 52 

Ilustrācija 7: Vidēja termiņa prioritātes ...................................................................................................................................... 52 

Ilustrācija 8: Stratēģiskais ietvars ................................................................................................................................................ 53 

Ilustrācija 9: Ekonomiskā specializācija....................................................................................................................................... 55 

Ilustrācija 10: Stratēģiskais ietvars 2 ........................................................................................................................................... 62 

Ilustrācija 11: Priekšlikums ikgadējai programmas uzraudzībai .................................................................................................. 82 

Ilustrācija 12: : Priekšlikums programmas uzraudzībai reizi 3 gados .......................................................................................... 83 

5

6 

AS – Akciju sabiedrība 

AP – Attīstības programma 

CSP – Centrālā Statistikas pārvalde 

CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija 

ELFLA - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku 

attīstībai 

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds 

ES – Eiropas Savienība 

ESF – Eiropas Sociālais fonds 

GMI – garantētais minimālais ienākums 

ha - hektārs 

IK – Individuālais komersants 

IP – Ilgtermiņa prioritāte 

IT – informācijas tehnoloģijas 

IzM – Izglītības un zinātnes ministrija 

kg – kilograms 

km – kilometrs 

km 2 –kvadrātkilometrs 

km 3 – kubikkilometrs 

KPFI – klimata pārmaiņa finanšu instruments 

KS – Kooperatīvā sabiedrība 

LAD – Lauku atbalsta dienests 

LIZ – Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 

LR – Latvijas Republika 

Ls – Lats 

LVL – Latvijas Lats 

*izmantoto fotogrāfiju avots: Sējas novada dome 

SAĪSINĀJUMI 

LVĢMC - Latvijas Vides, ģeoloģijas un 

meteoroloģijas centrs 

m 3 – kubikmetrs 

NACE - Nomenclature Générale des Activités 

Économiques dans les Communautés 

Européennes (no franču val., EU klasifikācijas 

sistēma) 

Nr. - numurs 

NAP – Nacionālais attīstības plāns 

NVA – Nodarbinātības Valsts aģentūra 

PII – Pirmskolas izglītības iestāde 

PMLP – Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde 

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis 

RV – Rīcības virziens 

SIA – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 

SM – Stratēģiskais mērķis 

SVID - stiprās vājās puses, iespējas, draudi 

tml. – tamlīdzīgi 

t.sk. – tai skaitā 

VAS – Valsts akciju sabiedrība 

VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas 

dienests 

VTP – Vidēja termiņa prioritāte 

VZD – Valsts Zemes dienests 

ZAAO – Ziemeļvidzemes atkritumu 

apsaimniekošanas organizācija 

ZS – Zemnieku saimniecība 

www – vispasaules tīmeklis

7 

IEVADS 

Sējas novada Attīstības programma ir vidēja 

termiņa politisks dokuments, kurā noteikts 

pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu 

īstenošanai. Attīstības programma sastāv no 3 

daļām: 

– novada pašreizējās situācijas raksturojuma, 

kurā iekļauta novada SVID analīze; 

– stratēģiskās daļas, kas nosaka novada 

ilgtermiņa vīziju, stratēģiskos mērķus, 

prioritātes, kā arī vidēja termiņa prioritāros 

virzienus; 

– rīcības plāna un tā īstenošanas uzraudzības 

kārtības laika posmā no 2012. līdz 

2018.gadam. 

Novada pašreizējā situācija raksturota 6 sadaļās: 

(1) iedzīvotāji un apdzīvojums, (2) pārvalde, (3) 

sociālā infrastruktūra un pakalpojumi, (4) vide un 

kultūrvēsturiskās vērtības, (5) tehniskā 

infrastruktūra un (6) ekonomika. Šie vienlaicīgi ir 

novada galvenie pastāvēšanas priekšnosacījumi. 

Katras pašreizējās situācijas raksturojuma nodaļas 

beigās pievienots novērtējums ar attiecīgās jomas 

vispārēju aprakstu. Izstrādes ietvaros veikta 

iedzīvotāju aptauja un organizētas vairākas darba 

grupu sanāksmes. Tādēļ novērtējumā iekļauti arī 

iedzīvotāju aptaujas un darba grupu rezultātu 

secinājumi. Pašreizējās situācijas analīzei 

izmantota SVID analīzes metode, ar kuras 

palīdzību tiek novērtētas novada stiprās un vājās 

puses, kā arī pastāvošās iespējas un sagaidāmie 

draudi. Novada attīstības stratēģija tiek 

izstrādāta, balstoties uz šīm četrām kritiskajām 

informācijas daļām. Stiprās puses ir novada 

īpašības, kas var palīdzēt sasniegt noteiktos 

mērķus, vājās puses – kavēt to sasniegšanu. 

Iespējas un draudi ir ārējie faktori, kas novadam 

var palīdzēt sasniegt vai kavēt izvirzīto mērķu 

sasniegšanu. 

Stratēģisko daļu veido novada ilgtermiņa un 

vidēja termiņa uzstādījumi – vīzija, stratēģiskie 

mērķi, prioritātes, kā arī uzdevumi. Lai 

stratēģiskos uzstādījumus būtu iespējams 

sasniegt un īstenot, dokumenta praktiskākā daļa 

– Rīcības plāns – sastāv no konkrētām rīcībām, 

kuras papildina Investīciju plāns, kā arī Attīstības 

programmas ieviešanas un īstenošanas 

Uzraudzības plāns. SVID analīzes, stratēģiskie 

uzstādījumi un rīcības izstrādātas darba grupās, 

kuras pulcēja dažādus novada nozaru un jomu 

speciālistus un viedokļu līderus. 

Sējas novada Attīstības programmas 2012.- 

2018.gadam izstrādātājs ir SIA „Reģionālie 

projekti”. Dokuments tapis ar ESF atbalstu 

projekta „Sējas novada attīstības plānošanas 

dokumentu izstrāde” ietvaros. 

•IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS 

•PĀRVALDĪBA 

•SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI 

•VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS 

•TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA 

•EKONOMIKA 

1 

PAŠREIZĒJĀS 

SITUĀCIJAS 

RAKSTUROJUMS 

2 

STRATĒĢISKĀ DAĻA 

•ILTERMIŅA STRATĒĢISKIE 

UZTĀDĪJUMI 

•VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢISKIE 

UZTĀDĪJUMI 

•EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA 

•UZDEVUMI 

•RĪCĪBAS 

•INVESTĪCIJAS 

•RĀDĪTĀJI 

RĪCĪBAS PLĀNS 

UN UZRAUDZĪBA 

3 

Ilustrācija 1: Dokumenta saturs

8 

PAŠREIZĒJĀS 

SITUĀCIJAS 

RAKSTUROJUMS 

1

NOVADA VIZĪTKARTE 

NOVADA TERITORIJAS PLATĪBA 1 : 229,6 km 2 

mežistrāde un kokapstrāde, kā arī kravu 

2 CSP, dati uz 2012.gada 1.janvāri 

IEDZĪVOTĀJU SKAITS 2 : 2264 

pārvadājumi. 

IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS: 10 cilvēki/km 2 

NODARBINĀTĪBA: 2012.gada 31.martā reģistrēto 

bezdarbnieku skaits 3 - 129 jeb 7,5%. 

ADMINISTRATĪVAIS CENTRS: Loja 

DABAS RESURSI: 59% teritorijas klāj meži, 25 % - 

LIZ un 8% - purvi. Novada teritorijā atrodas 

Gaujas Nacionālais parks. 

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA: teritoriju šķērso 

valsts galvenais autoceļš A3 Inčukalns – Valmiera 

– Igaunijas robeža (Valka), reģionālais autoceļš P6 

Saulkrasti – Sēja – Ragana un 4 valsts vietējie 

autoceļi. 

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS: Novada teritorijas 

attīstības līmeņa indekss 2011.gadā - 0,898. Pēc 

Attēls 1: Novada novietojums Latvijā 

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS: Vidzemes 

dienvidrietumu daļā, Gaujas lejteces labajā 

attīstības indeksa Sējas novads ir viens no 

vadošajiem un ieņem 12.vietu starp 110 Latvijas 

novadiem. 

krastā. 

NOVADA NOZĪMĪGĀKIE OBJEKTI: Sējas dižozols, 

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA: Sējas novadu viedo Piemiņas akmens pie vecās Sējas pagastmājas, 

Sējas pagasts, kurš par novadu izveidots Sējas muižas parks, Pabažu ezers. 

2006.gadā. 

ADMINISTRATĪVĀ CENTRA ATTĀLUMS LĪDZ 

GALVASPILSĒTAI: Rīga - 45 km 

ADMINISTRATĪVĀ CENTRA ATTĀLUMS LĪDZ 

TUVĀKAJĀM PILSĒTĀM: Sigulda – 21 km, Vangaži – 

13 km, Saulkrasti – 24 km, Cēsis – 55 km, Limbaži 

– 44 km 

KAIMIŅU PAŠVALDĪBAS: Ādažu, Saulkrastu, 

Limbažu, Krimuldas un Inčukalna novadi. 

IZGLĪTĪBA: Novada izglītības iestāžu struktūru 

veido 2 pamatizglītības iestādes (Sējas 

pamatskola un Pabažu pamatskola), PII „Bitīte”, 

interešu izglītības iestāde Sējas Mūzikas un 

Mākslas skola un valsts pārraudzībā esošā 

Murjāņu sporta ģimnāzija. 

KULTŪRA UN SPORTS: novadā ir 3 bibliotēkas un 2 

kultūras nami: Sējas, Pabažu un „Ainavas” 

bibliotēkas, kā arī Lojas un Pabažu kultūras nami. 

UZŅĒMĒJDARBĪBA: galvenās uzņēmējdarbības 

nozares – lauksaimniecība, mazumtirdzniecība, 

1 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālo 

Attēls 2: Novada kaimiņu pašvaldības 

vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri” 

3 NVA, dati uz 2012.gada 31.martu. 

9

10 

IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS 

IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA 4 

Iedzīvotāju skaits Sējas novadā pēc Iedzīvotāju 

reģistra datiem 5 uz 2012.gada 1.janvāri bija 2462. 

Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes 

datiem 2012.gada sākumā tas bija 2264 

iedzīvotāji. 

2011. gada tautas skaitīšanas datu un 

iepriekšējās, 2000. gada tautas skaitīšanas 

rezultātu salīdzinājums liecina, ka iedzīvotāju 

skaits 11 gadu laikā novadā ir samazinājies par 

113. Reģistrētais pastāvīgo iedzīvotāju skaits 

2000.gada 31.martā bija 2406. Saglabājoties šādai 

tautskaites datu dinamikai, patstāvīgo iedzīvotāju 

skaits 2030.gadā novadā būs 2080. 

Salīdzinot Sējas novada iedzīvotāju skaita 

dinamiku ar apkārtējo kaimiņu novadiem, tā ir 

atšķirīga. Pēdējo 11 gadu laikā Ādažu novadā 

iedzīvotāju skaits pieaudzis par 45%, Saulkrastu 

novada teritorijā - par 6% un Inčukalna novadā - 

par 0,3%. Iedzīvotāju skaits kopš Tautas 

skaitīšanas 2000.gadā par 11,1% samazinājies 

Krimuldas novada teritorijā, bet Limbažu novadā 

– par 14,8%, kamēr Sējas novadā samazinājums ir 

4,7%. 

DZIMUMA STRUKTŪRA UN 

GALVENĀS VECUMA GRUPAS 

No 2293 iedzīvotājiem 6 2011.gada 1.martā 1106 

(49%) bija vīrieši, bet 1187 (51%) – sievietes. 

Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas ir sekojošas: 

– līdz darbaspējas vecumam: 354 (15%) 

– darbaspējas vecumā: 1519 (66%) 

– pēc darbaspējas vecumā: 420 (18%) 

Līdz darbaspējas jeb 15 gadu vecumam ir 173 jeb 

16% visu vīriešu un 181 jeb 15% visu sieviešu. No 

15 līdz 62 gadiem jeb darbaspējas vecumā ir 773 

jeb 70% visu vīriešu un 746 jeb 63% visu sieviešu. 

4 Iedzīvotāju raksturošanai izmantoti tautas skaitīšanas dati (uz 

2011.gada 1.martu), Centrālās statistikas pārvaldes pārrēķinātie dati 

pēc tautas skaitīšanas datiem uz 2011.gada 1.janvāri, kā arī LR 

Iedzīvotāju reģistra dati – tādēļ iedzīvotāju kopskaits var atšķirties 

atkarībā no izmantotā bāzes datuma un informācijas avota 

5 PMLP, dati uz 2012.gada 1.janvāri. 

6 CSP, tautas skaitīšanas dati uz 2011.gada 1.martu. 

2285 

2297 

2319 

2294 

2264 

1997 1998 1999 

2000 2001 2002 

2003 2004 2005 

2006 2007 2008 

2009 2010 2011 

2011* 2012 

Attēls 3: Iedzīvotāju skaita dinamika (uz gada sākumu) 

181 

173 

Līdz 

darbaspējas 

vecumam 

746 

2422 

2392 

2404 

2431 

2461 

2460 

2436 

2438 

2456 

2450 

2459 

2502 

773 

Darbaspējas 

vecumā 

Attēls 4: Dzimuma struktūra un vecuma grupas 

Virs 62 gadiem jeb pēc darbaspējas vecuma ir 160 

jeb 14% visu vīriešu un 260 jeb 22% visu sieviešu. 

Kopumā novadā reģistrēts 461 bērns 7 . 170 ir 

vecumā no 0 līdz 6 gadiem un 291 – vecumā no 7 

līdz 18 gadiem. 77 bērni vecumā līdz 6 gadiem ir 

zēni, bet 93 – meitenes. 150 bērni vecumā no 7 

līdz 18 gadiem ir zēni, bet 141 - meitene. 

7 CSP, tautas skaitīšanas dati uz 2011.gada 1.martu. 

*Skaits 

pārrēķināts 

saskaņā ar tautas 

skaitīšanas 

rezultātiem 

260 

Sievietes 

Vīrieši 

160 

Virs 

darbaspējas 

vecuma

11 

DEMOGRĀFISKĀ SLODZE 

Demogrāfiskās slodzes līmenis 2011.gadā, 

saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem, bija 531 

(237 - līdz darbaspējas vecumam un 294 – virs 

darbaspējas vecuma) 

Vidējais Latvijas demogrāfiskās slodzes rādītājs 

2011.gada sākumā bija 558 - par 27 iedzīvotājiem 

augstāks nekā Sējas novadā. 

Salīdzinot šo rādītāju ar apkārtējām pašvaldībām, 

Sējas novadā tas ir viens no vislabākajiem. 

Darbaspējas vecumu nesasniegušo un 

pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 

personām darbspējas vecumā mazāks ir vienīgi 

Ādažu novadā (500). 

558 

500 539 537 

Latvija 

Inčukalna novads 

Limbažu novads 

Sējas novads 

592 

671 

531 

Ādažu novads 

Krimuldas novads 

Saulkrastu novads 

Attēls 5: Demogrāfiskās slodzes salīdzinājums 

Dzimušo skaits 2010.gada laikā bijis 29, bet 

mirušo – 30, dabiskā pieauguma rādītājs - 

negatīvs (-1). 

RĀDĪTĀJS 10 2009. 2010. 2011. 

Dzimušo skaits 23 29 20 

Mirušo skaits 27 30 25 

Noslēgto laulību skaits 5 10 10 

Šķirto laulību skaits 1 6 - 

Dabiskais pieaugums -4 -1 -5 

Noslēgtas laulības uz 1000 2.0 4.0 4.4 

iedz. 

Šķirtas laulības uz 1000 0.4 2.4 - 

iedz. 

Dzimuši uz 1000 iedz. 9.4 11.7 8.7 

Miruši uz 1000 iedz. 11.0 12.1 10.9 

Dabiskais pieaugums uz -1.6 -0.4 -2.2 

1000 iedz. 

Tabula 1: Dabiskās kustības rādītāji 

Salīdzinot dabiskā pieauguma rādītājus ar Sējas 

novada kaimiņu pašvaldībām, lai arī negatīvi, tie ir 

vieni no labākajiem. 

Labākais dabiskā pieauguma koeficients 

2011.gadā ir Ādažu (5,4) un Limbažu (5,2) 

novadiem, kuriem tas ir pozitīvs. Tam seko Sējas 

novads (-2,2), Inčukalna novads (-2,8), Krimuldas 

novads (-3,2) un Saulkrastu novads (6,7). Sējas 

novada dabiskā pieauguma koeficients ir labāks 

par vidējo rādītāju Latvijā (-4,8). 

DABISKĀS KUSTĪBĀS RĀDĪTĀJI 

5,4 

5,2 

2011.gada laika novadā noslēgtas 8 10 laulības, 

Savukārt 2010.gada laikā noslēgtas tik pat laulības 

cik 2011.gadā - tas arī uz pusi vairāk kā 

2009.gadā. Šķirto laulību 9 skaits 2010.gadā – 6, 

bet 2009.gadā - 1 laulība. 

Pēc juridiskā ģimenes stāvokļa 2011.gada martā 

1029 (45%) novada iedzīvotāji bija neprecējušies, 

878 (38%) – precējušies, 206 (9%) – šķirti, bet 108 

(8%) – atraitņi. 

Dzimušo skaits 2011.gada laikā bijis 20, bet 

mirušo – 25. Līdz ar to dabiskā pieauguma rādītājs 

bija negatīvs (-5). 

-2,8 

-2,2 

-3,2 

-4,8 

-6,7 

Latvija 


Inčukalna novads Krimuldas novads 

Limbažu novads Saulkrastu novads 


Attēls 6: Dabīgās kustības koeficienta salīdzinājums 

8 CSP, dati uz 2011.gada sākumu 

9 Saskaņā ar Valsts statistiskās informācijas programmu no 

2011.gada netiek apkopoti šķirto laulību statistikas rādītāji 

teritoriālā dalījumā. 

10 CSP

12 

MIGRĀCIJAS RĀDĪTĀJI 

Iebraukušo skaits Sējas novadā 2010.gada laikā 

bija 101, savukārt izbraukušo – 57. Līdz ar to 

migrācijas saldo bija pozitīvs – 44. 

Salīdzinot rādītājus ar 2009.gadu, var secināt, ka 

Sējas novadā iebrauc arvien vairāk iedzīvotāju, 

bet izbrauc mazāk. 2009.gadā iebraukušo skaits 

bija par 33 cilvēkiem mazāk – 68, bet izbraukušo 

skaits par 11 cilvēkiem vairāk kā nākamajā gadā, 

proti, 55. Migrācijas saldo šajā gadā bija pozitīvs, 

tomēr krietni mazāks (13). 

Salīdzinot migrācijas saldo rādītāju ar kaimiņu 

pašvaldībām, Sējas novadam (44) ir otrs labākais 

rādītājs un, tāpat kā Ādažu novadam (120) un 

Inčukalna novadam(11), tas ir pozitīvs. Pārējām 

kaimiņu pašvaldībām migrācijas saldo ir negatīvs: 

-7 – Krimuldas novadam, -24 – Saulkrastu 

novadam un -61 – Limbažu novadam. 

120 

11 

-7 




-61 

-24 

Attēls 7: Migrācijas saldo salīdzinājums 

NACIONĀLAIS SASTĀVS UN 

PILSONĪBA 

Sējas novada nacionālo sastāvu 11 veido 2134 jeb 

87% latviešu, 220 jeb 9% krievu, 39 jeb 2% 

baltkrievu, 31 jeb 1% ukraiņu, kā arī 38 jeb 1% 

citu tautību pārstāvju. 

93% no visiem novada iedzīvotājiem ir Latvijas 

pilsoņi, 5% ir nepilsoņi un 2% - ārvalstnieki. 

44 




87% 

Attēls 8: Nacionālais sastāvs 

93% 

1% 

2% 

9% 

2% 

1% 

5% 

Latvieši 

Krievi 

Baltkrievi 

Ukraiņi 

Citas tautības 

Pilsoņi 

Nepilsoņi 

Ārvalstnieki 

Attēls 9: Iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības 

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA 

Novada apdzīvojuma struktūru veido vairākas 

dažāda lieluma apdzīvotas vietas, viensētu 

grupas, kā arī atsevišķas viensētas. Lielākās 

apdzīvotās vietas izvietotas novada austrumu 

daļā - gar valsts autoceļiem. 

Novadā atrodas septiņas apdzīvotas vietas, kurām 

noteikts ciema statuss: Loja, Murjāņi, Pabaži, 

Sēja, Gāršmuiža, Ābelīte un Vaivariņi. 

Sējas novada administratīvais centrs ir Loja. 

Ciems atrodas teritorijas dienvidaustrumos, 

abpus vietējam valsts autoceļam V79 Murjāņi – 

Sēja. Administratīvais centrs atrodas 24km 

attālumā no Saulkrastiem, 21km attālumā no 

Siguldas un 45 km attālumā no Rīgas. 

Pabažu ciems atrodas novada ziemeļu daļā, abpus 

vietējam valsts autoceļam V88 Jaunzemnieki – 

Ritiņas. 

Murjāņi atrodas pie valsts galvenā autoceļa A3 

Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka). 

Ciems ir pazīstams ar Murjāņu sporta ģimnāziju 

un atrodas blakus Lojas ciemam. 

Sēja atrodas novada centrālajā daļā abpus valsts 

reģionālajam autoceļam P6 Saulkrasti – Sēja – 

Ragana. 

11 PMLP, dati uz 2012.gada 1.janvāri

13 

Gāršmuiža atrodas Sējas novada teritorijas 

ziemeļos abpus vietējam autoceļam V78 

Saulkrasti – Vidriži. 

Ciema statuss noteikts arī 2 dārzkopības 

kooperatīvo sabiedrību teritorijām – Ābelīte un 

Vaivariņi. 

sākumā, kas skaidrojams ar vispārējām 

demogrāfiskajām tendencēm valstī kopumā. 

Straujākais iedzīvotāju skaita pieaugums fiksēts 

2010.gada laikā, kad iedzīvotāju skaits 

palielinājies par 43. Tomēr 2011.gada tautas 

skaitīšanas dati uzrāda iedzīvotāju skaita 

samazināšanos, kas liecina par to, ka ne visi 

iepriekš deklarētie Sējas novada iedzīvotāji 

pašlaik dzīvo novadā. 

Ņemot vērā pēdējo gadu iezīmes, domājams, ka 

iedzīvotāju skaits Sējas novadā turpmākajos 

gados nedaudz, bet tomēr samazināsies. Tomēr 

ilgtermiņā tam varētu būt tendence saglabāties 

nemainīgām un pat pieaugt – par to liecina 

vispārējā iedzīvotāju skaita palielināšanās Pierīgas 

reģiona pašvaldībās. 

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI 

81% no visiem aptaujātajiem 46 iedzīvotājiem 

norādījis, ka tuvāko 5 gadu laikā neplāno mainīt 

savu dzīvesvietu, savukārt 15% to plāno mainīt 

ārpus novada robežām, bet 4% - novada robežās. 

Respondenti norādījuši, ka novads var lepoties ar 

vietējiem iedzīvotājiem, kuri ir aktīvi un veicina 

novada izaugsmi. 

Attēls 10: Apdzīvojuma struktūra 

NOVĒRTĒJUMS 

Demogrāfiskā situācija novadā vērtējama kā 

vienmērīga – lai gan iedzīvotāju skaits pēdējos 

gados ir samazinājies, atsevišķos gados tam ir 

bijusi tendence pieaugt. Dabiskā kustība ir 

negatīva, savukārt migrācijas saldo – pozitīvs. 

Pēdējo 10 gadu laikā, iedzīvotāju skaita 

samazinājums fiksēts 2006. un 2009.gada 

DARBA GRUPU REZULTĀTI 

Iedzīvotāju vēlmi izvēlēties novadu kā dzīves vietu 

tieši ietekmē citu jomu un pakalpojumu 

pieejamība un attīstība, kā arī vispārējā valsts un 

reģiona ekonomiskā izaugsme. Tādēļ pasākumi 

demogrāfiskās situācijas veicināšanai un 

iedzīvotāju labklājības uzlabošanai ir cieši saistīt 

ar pakalpojumu, vides, tehniskās infrastruktūras, 

ekonomikas attīstību.

NOVADA ADMINISTRATĪVĀ 

STRUKTŪRA 

Sējas novada dome darbojas uz likuma „Par 

pašvaldībām” un ar Sējas novada domes 

18.08.2009. (lēmums Nr.5.13., prot.Nr.3) 

apstiprināto Saistošo noteikumu Nr.13/2009 

„Sējas novada pašvaldības nolikums” pamata. 

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to 

ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – novada dome. 

Novada domes uzdevums ir pieņemt lēmumus, 

noteikt pašvaldības institucionālo struktūru, lemt 

par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu 

īstenošanu. Pašvaldībai jāizstrādā kārtība, kādā tā 

nodrošina deleģēto valsts pārvaldes funkciju un 

pārvaldes uzdevumu izpildi. Bez tam novada 

domei jāizstrādā un jāizpilda pašvaldības budžets. 

KOMITEJAS 

SĒJAS NOVADA DOME 

(13 DEPUTĀTI) 

IZPILDDIREKTORS 

ADMINISTRĀCIJA 

Attēls 11: Sējas novada pārvaldības struktūra 

LĒMĒJVARA 

DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS 

IESTĀDES 

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina 

dome, kas sastāv no 13 deputātiem. Atsevišķu 

domes darbību nodrošināšanai un 

lēmumprojektu izstrādāšanai dome no 

pašvaldības deputātiem ievēl 3 komitejas: 

– Finanšu, sociālo un komunālo jautājumu 

komiteju (5 locekļi), 

– Izglītības, kultūras un sporta jautājumu 

komiteju (5 locekļi), 

– Attīstības, tautsaimniecības un 

lauksaimniecības komiteju (4 locekļi). 

Sējas novada domi vada domes priekšsēdētājs, 

kuram ir 1 vietnieks. 

PĀRVALDĪBA 

PRIEKŠSĒDĒTĀJA 

VIETNIEKS 

KOMISIJAS 

IZPILDVARA 

Sējas novada domes izpildorgāns ir novada 

Administrācija, kas nodrošina lēmumu izpildi, kā 

arī domes darba organizatorisko un tehnisko 

apkalpošanu. 

Pašvaldības administrāciju veido izpilddirektors, 

sekretārs, galvenais grāmatvedis, nodokļu 

inspektors, dzimtsarakstu nodaļa, sociālie 

darbinieki un citas, saskaņā ar novada domes 

apstiprinātas, personas. Komunālo pakalpojumu 

pieejamību, daudzdzīvokļu māju 

apsaimniekošanu un citus ar saimnieciskiem 

jautājumiem saistītus pakalpojumus nodrošina 

Komunālā daļa. 

Sējas novada domes pakļautībā atrodas šādas 

struktūrvienības: 

– Sējas pamatskola; 

– Pabažu pamatskola; 

– Sējas Mūzikas un Mākslas skola; 

– PII „Bitīte”; 

– Sējas bibliotēka; 

– Bibliotēka „Ainavas” 

– Pabažu bibliotēka; 

– Lojas kultūras nams; 

– Pabažu kultūras nams; 

– Sējas sporta centrs, 

– Sējas novada sociālais dienests, 

– Sējas novada būvvalde, 

– Sējas novada bāriņtiesa. 

Atsevišķu funkciju pildīšanai no domes 

deputātiem un pašvaldības iedzīvotājiem, 

izveidotas sekojošas komisijas: 

– Administratīvā komisija; 

– Valsts iepirkumu komisija; 

– Dzīvojamo māju un pašvaldības īpašumu 

privatizācijas komisija; 

– Vēlēšanu komisija; 

– Izsoles komisija. 

Izglītības funkciju koordinēšana deleģēta Pierīgas 

izglītības, kultūras un sporta pārvaldei 12 . 

12 Izmantota Sējas novada domes Publiskā pārskata par 2011.gadu 

informācija 

14

15 

DALĪBA BIEDRĪBĀS 

Pašvaldība ir dalībnieks vairākās biedrībās: 

Latvijas Pašvaldību savienībā, Rīgas rajona Lauku 

attīstības biedrībā, Latvijas Pašvaldību darba 

devēju asociācijā, Latvijas Pašvaldības 

izpilddirektoru asociācijā. 

BUDŽETS 

Plānotie 2012.gada pamatbudžeta ieņēmumi ir 

1 300 827 LVL, bet izdevumi – 1 407 898 LVL, 

savukārt speciālā budžeta ieņēmumi - 373 869 

LVL un izdevumi - 577 203 LVL. 

Plānotos pamatbudžeta ieņēmumus 2012.gadā 

veido: 

- 906 115 LVL nodokļu ieņēmumi, t.sk.: 

• 793 075 LVL ieņēmumi no 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa, 

• 113 040 LVL īpašuma nodokļi, 

- 12 100 LVL nenodokļu ienākumi, 

- 128 600 LVL maksas pakalpojumi un citi 

pašu ieņēmumi, 

- 254 012 LVL transferti. 

Plānotos 2012.gada pamatbudžeta izdevumus 

sastāda: 

- 751 397 LVL (53%) izglītībai, 

- 220 815 LVL (16%) atpūtai, kultūrai un 

reliģijai, 

- 149 095 LVL (11%) vispārējiem vadības 

dienestiem, 

- 141 663 LVL (10%) teritoriju un mājokļu 

apsaimniekošanai, 

- 93 659 LVL (7%) sociālai aizsardzībai, 

- 35 465 LVL (2%) vides aizsardzībai, 

- 12 104 LVL (1%) sabiedriskai kārtībai un 

drošībai 

- 3700 LVL (mazāk par 1%) veselības 

aprūpei. 

Pamatbudžeta atlikums 2011.gada beigās bija 431 

283 LVL, speciālā budžeta atlikums – 263 125 LVL. 

IENĀKUMI 

Pamatbudžeta ieņēmumi 2011.gadā bija 1 402 

253 LVL. Tas ir par 1,2% vairāk kā 2010.gadā, par 

5,82% vairāk kā 2009.gadā un par 5,6% mazāk kā 

2008.gadā. 2011.gada pamatbudžeta ieņēmumus 

veidoja nodokļu ienākumi 920 397 LVL apjomā. 

No tiem 784 332 LVL jeb 85% - ieņēmumi no 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 136 065 LVL jeb 

15% - ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa. 

306692 

172 323 

7 301 

998720 

401179 

170 039 

8 869 

745090 

364350 

135 548 

17 442 

317005 

153 968 

10 883 

868582 920397 

2008 2009 2010 2011 

Transferti 

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 

Nenodokļu ieņēmumi 

Nodokļu ieņēmumi 

Attēls 12: Pamatbudžeta ienākumu sadalījums 

2010.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa 

ienākumi – 757 559 LVL (par 3,5% mazāk kā 

2011.gadā), bet nekustamā īpašuma nodokļa 

ienākumi – 111 023 LVL (par 22,6% mazāk kā 

2011.gadā). 

Nenodokļu ieņēmumi 2011.gadā pašvaldības 

pamatbudžetā bija 10 883 LVL, maksas 

pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi – 153 968 LVL 

un transferti – 317 0005 LVL (91% no tiem – valsts 

budžeta transferti, 9% - pašvaldību budžetu 

transferti). 

Salīdzinot 2010. un 2011.gada pamatbudžetu, 

lielāki nenodokļu ieņēmumi pašvaldībai 

2011.gadā bijuši no naudas sodiem un sankcijām 

(par 145% vairāk) un maksas pakalpojumiem (par 

13,6% vairāk). Par 31% lielāki bijuši arī ieņēmumi 

no pašvaldību budžetu transfertiem. 

Maksas pakalpojumi un pašas pašvaldības 

ieņēmumi sastāda nedaudz vairāk kā 10 daļu no 

visa pamatbudžeta ienākumiem. Tie ir ienākumi 

no komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojamo 

telpu īres, īpašuma un zemes nomas un citiem 

pakalpojumiem. Savukārt gandrīz 5 daļu no 

visiem ienākumiem 2011.gadā veidoja saņemtie 

valsts transferti. Kopā saņemtie transferti veidot

16 

23% no Sējas novada pašvaldības budžeta 

ieņēmumiem. 

Transfertus no pašvaldību budžetiem 2011.gadā 

veidoja ieņēmumi no pašvaldību savstarpējiem 

norēķiniem – 29 001 LVL. Transfertus no valsts 

budžeta veidoja transferti no Kultūras ministrijas 

– 18 845 LVL, no Izglītības un Zinātnes ministrijas 

– 128 626 LVL dotācija pirmskolas un pamatskolas 

pedagogu darba samaksai un VSA obligātajām 

iemaksām. Pārējās dotācijas bija sekojoša: 

grāmatu iegādei skolās – 370 LVL, mācību līdzekļu 

iegādei PII – 593 LVL, brīvpusdienām 1.klases 

skolniekiem – 2 538 LVL, bibliotēkām interneta 

uzturēšanai – 1 016 LVL, garantētā minimālā 

ienākuma pabalsta izmaksām – 8 544 LVL. 

Finansējums ES fondu projektu īstenošanai 

127 499 LVL, t.sk. projekta „Darba praktizēšanas 

pasākumu nodrošināšanai pašvaldībās darba 

iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” īstenošanai – 

26 751 LVL, dzīvojamo ēku siltumnoturības 

uzlabošana – 50 214 LVL, Sējas ciema 

ūdenssaimniecības attīstība – 42 849 LVL. 

Tomēr visliekākie ieņēmumi pašvaldības 

pamatbudžetā ir no iedzīvotāju ienākuma 

nodokļa – 56% no visa budžeta. Gandrīz 10 daļu 

(9,7%) no ieņēmumiem veido nekustamā 

īpašuma nodoklis. 

Speciālā budžeta faktiskie ieņēmumi 2011.gadā 

bija 94 682 LVL. Sējas novada pašvaldība 

2011.gadā saņēma valsts budžeta mērķdotāciju 

autoceļiem 49 218 LVL, dabas resursu nodokli – 

77 299 LVL un nenodokļu ieņēmumus – 928 LVL. 

Speciālā budžeta faktiskie ieņēmumi 2010.gadā 

bija 110 546 LVL. Mērķdotācijas pašvaldības 

autoceļu uzturēšanai 2010.gadā bija 42 177 LVL, 

kas ir par 27,9% mazāk kā 2009.gadā un par 72% 

mazāk kā 2008.gadā. Dabas resursa nodokļa 

ieņēmumi, kuri izlietoti ūdenssaimniecības 

projektu finansēšanai, 2010.gadā bija 64 974 LVL. 

Bez pamatbudžeta un speciālā budžeta 

ieņēmumiem nelielu daļu budžeta veido 

ieņēmumi no ziedojumiem. 2011.gadā kopumā 

tie bija 323 LVL no fizisko personu dāvinājumiem 

un dāvinājums natūrā par 226 LVL. 

IZDEVUMI 

Sējas novada pamatbudžeta faktiskie izdevumi 

2011.gadā bija 1 162 504 LVL, savukārt 2010.gadā 

- 1 209 032 LVL. 

Pamatbudžeta izdevumus 2011.gadā sastādīja 

sekojoši izdevumi: 

- 450 828 LVL jeb 39% izglītībai, 

- 304 922 LVL jeb 26% dzīvokļu un komunālai 

saimniecībai, 

- 181 789 LVL jeb 15% brīvajam laikam, 

sportam un kultūrai, 

- 114 097 LVL jeb 10% - pamatlīdzekļu 

nolietojums, 

- 114 064 LVL jeb 10% vispārējiem valdības 

dienestiem, 

- 101 674 LVL jeb 9% sociālajai palīdzībai, 

- 53 291 LVL jeb 7% savstarpējiem norēķiniem, 

- 9 227 LVL jeb 1% pārējai darbībai. 

113714 

41366 

14440 

240239 

162626 

63098 

634890 

Pamatlīdzekļu nolietojums 

Savstarpējie norēķini 

Pārējā darbība 

Brīvais laiks, sports, kultūra 

Dzīvokļu un komunālā saimniecība 

Sociālā palīdzība 

Izglītība 

Vispārējie valdības dienesti 

108463 101258 114097 

65405 58243 53291 

10691 9134 9227 

166273 156181 181789 

252691 

59731 

463553 

392925 

59731 

397183 

304922 

101674 

450828 

277597 206598 153395 114064 

2008. 2009. 2010. 2011. 

Attēls 13: Budžeta izdevumu sadalījums 

Trešdaļu naudas plūsmas izdevumus 2010.gadā 

sastādīja izdevumi izglītības jomai (397 183 LVL 

jeb 30%) un izdevumi dzīvokļu un komunālajai 

saimniecībai (392 925 LVL jeb 30%). Tam sekoja 

izdevumi brīvā laika, sporta un kultūras jomā 

(156 181 LVL jeb 12%) un vispārējās valdības 

dienestu izdevumi (153 395 LVL jeb 11%). 58 243 

LVL jeb 4% apmērā bija savstarpējie norēķini, bet 

8% jeb 101 258 LVL apmērā – izdevumi 

pamatlīdzekļu nolietojumam. 59 731 jeb 4% 

naudas plūsmas izdevumu 2010.gadā bija 

novirzīti sociālajai palīdzībai, savukārt 9134 LVL 

jeb 1% - pārējai darbībai.

17 

Speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2011.gadā 

bija 409 942 LVL, savukārt 2010.gadā - 436 855 

LVL. 98% no speciālā budžeta izdevumiem veido 

izdevumi autoceļu uzturēšanai, 1% - vides 

aizsardzībai un 1% - pārējiem izdevumiem. 

943 LVL izdevumus sastādīja ziedojumu faktiskie 

izdevumi atbilstoši to piešķiršanas mērķim: preču 

un inventāra iegādei, kā arī dzīvokļu pabalstiem 

natūrā 13 . 

KOMUNIKĀCIJAS AR 

IEDZĪVOTĀJIEM 

Galvenie informācijas kanāli novada pašvaldības 

komunikācijai ar iedzīvotājiem ir interneta vietne 

www.seja.lv un Sējas novada domes informatīvs 

laikraksts „Sējas novada ziņas”. Laikraksts tiek 

izdots 1000 eksemplāru tirāžā katru mēnesi. Tas 

tiek izplatīts bezmaksas novada administratīvajos 

centros, bibliotēkās, veikalos un ir pieejams arī 

elektroniski pašvaldības mājas lapā. Informatīvais 

izdevums tiek izdots kopš 2008.gada. Tas informē 

iedzīvotājus par svarīgākajām aktualitātēm 

iestādēs, pieņemtajiem novada domes 

lēmumiem, dažādiem novada kultūras un sporta 

dzīves jaunumiem un iespējām, atspoguļo 

intervijas ar novada iedzīvotājiem, kā arī 

laikrakstā ir sludinājumu sadaļa. 

FUNKCIONĀLĀS SAITES AR 

CITĀM PAŠVALDĪBĀM 

Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, 

funkcionālās saites novadam ir ar apkārtesošo 

novadu pilsētām – Saulkrastiem un Siguldu. Tāpat 

lielu lomu novada ekonomiskajā ziņā spēlē 

galvaspilsētas tuvums un vieglā sasniedzamība, 

kas nodrošina ar vien pieaugošu iedzīvotāju vēlmi 

par dzīvesvietu izvēlēties Sējas novadu. 

Ņemot vērā to, ka Murjāņu sporta ģimnāzijā ir 

vienīgā vispārējās un sporta izglītības iestāde 

Latvijā, Sējas novadam ir plašas funkcionālās 

saites ar citām pašvaldībām, jo šī iemesla dēļ šeit 

mācās audzēkņi no visas Latvijas. 

Kopīgās intereses ar kaimiņu pašvaldībām 

atspoguļo Tabula 2. 

KOPĪGĀS INTERESES AR ĀDAŽU NOVADU 

Tūrisma projekti, veloceliņu attīstība; 

Transporta infrastruktūra un satiksme: 

• Ādažu novada pašvaldības ceļš Kadaga – Murjāņi, gar 

kuru paredzēta arī veloceliņa trase; 

• Ādažu novada pašvaldības ceļš Vecvārnas – Mellupe 

– Lilaste, gar kuru paredzēta veloceliņa trase; 

Teritorija: 

• Ādažu poligons; 

• Aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži”. 

• Gaujas upes aizsargjosla un iespējamo plūdu 

teritorijas; 

• Lilastes ezera piekrastes apsaimniekošana; 

KOPĪGĀS INTERESES AR SAULKRASTU NOVADU 

Izglītība: 29 Sējas novada bērni mācās Saulkrastu 

novada izglītības iestādēs. 

Transporta infrastruktūra un satiksme: kursē 

sabiedriskais transports; 

Notiek darba spēka migrācija. 

KOPĪGĀS INTERESES AR KRIMULDAS NOVADU 

Izglītība: 

• 32 Sējas novada bērni mācās Krimuldas novada 

izglītības iestādēs; 

• 8 Krimuldas novada bērni mācās Sējas novada 

izglītības iestādēs; 


kursē sabiedriskais transports, galvenokārt pa A3 

autoceļu, nodrošinot savienojumu – no Murjāņiem uz 

Raganu. 

Teritorija: 

• Gaujas nacionālā parka teritorijas izmantošana un 

aizsardzība; 

• Maģistrālais gāzes vads un gāzes krātuve. 

KOPĪGĀS INTERESES AR INČUKALNA NOVADU 


• Dzelzceļa pasažieru pārvadījumi – nākotnē varētu 

tikt izmantoti (park&ride); 

• Pašlaik kursē sabiedriskais transports Notiek darba 

spēka migrācija, galvenokārt nodarbinātie 

kokapstrādes nozarē 

Teritorija: 

• Gaujas nacionālā parka teritorijas izmantošana un 

aizsardzība; 

• Gaujas upes aizsargjosla un iespējamo plūdu 

teritorijas Sadarbība tūrisma attīstībā. 

KOPĪGĀS INTERESES AR LIMBAŽU NOVADU 


• kursē sabiedriskais transports 

• darba spēka migrācija notiek galvenokārt ar 

kokapstrādi saistīto uzņēmumu sakarā 

Teritorija: dzelzceļa līnijas Rail Baltic perspektīvā trase; 

Tabula 2: Kopīgās intereses ar kaimiņu pašvaldībām 

13 Izmantota Sējas novada domes Publiskā pārskata par 2011.gadu 

informācija

18 

Darba tirgus iespējas vietējie iedzīvotāji izmanto 

attālajās pilsētās – Rīgā, Siguldā, Saulkrastos, 

Cēsis. Apkārtējās pilsētas ir vieta, kur Sējas 

novada iedzīvotāji dodas saņemt dažādus 

sadzīves pakalpojumus, medicīnas un veselības 

aprūpes, izglītības pakalpojumus, izmanto 

satiksmes infrastruktūru, apmeklē kultūras, 

sporta un atpūtas pasākumus un tml. Piemēram, 

24 Sējas novada bērni mācās Rīgā, 16 – Siguldas 

novada izglītības iestādēs. 

Kopīgās sadarbības iestāde starp Ādažu, Babītes, 

Baldones, Garkalnes, Krimuldas, Inčukalna, 

Mālpils, Mārupes, Ropažu, Saulkrastu, Sējas, 

Siguldas un Stopiņu novadiem ir Pierīgas 

izglītības, kultūras un sporta pārvalde. 

PROJEKTI 

Pēdējo gadu laikā Sējas novada pašvaldība 

realizējusi vairākus projektus, piesaistot 

finansējumu no dažādiem fondiem – ESF, ELFLA, 

ERAF. Izmantojot piesaistīto finansējumu, 

galvenokārt īstenoti speciālistu piesaistes un 

tehniskās infrastruktūras uzlabošanas projekti. 

Laika posma no 2009. līdz 2011. gadam īstenoti 

sekojoši projekti 14 : 

1. Pabažu kultūras nama rekonstrukcija (ELFLA; 

kopējās izmaksas – 72152,02 LVL, t.sk., 

27429,69 LVL – pašvaldības finansējums); 

2. Bēbīšu skolas izbūve (ELFLA; kopējās izmaksas 

– 101715,18 LVL, t.sk., 6918,86 LVL – 

pašvaldības finansējums); 

3. Sociālās dzīvojamās mājas „Austrumi” Sējas 

novadā siltumnoturības uzlabošanas pasākumi 

(ERAF; kopējās izmaksas – 65007,01 LVL, t.sk. 


4. Sociālās dzīvojamās mājas „Ezeriņi” Sējas 

novadā siltumnoturības uzlabošanas pasākumi 

(ERAF; kopējās izmaksas – 77318,50 LVL, t.sk. 


5. Autobusu iegāde skolēnu pārvadāšanai 

(kopējās izmaksas – 41317,92 LVL, t.sk. 


6. Ūdenssaimniecības attīstība Sējas novada 

Sējas ciemā (ERAF; kopējās izmaksas – 

14 Sējas novada ziņas, 2011.gada decembris 

206443,35 LVL, t.sk. 45458,53 LVL – 

pašvaldības finansējums); 

7. Sējas novada izglītības iestāžu informatizācija 

(ERAF; kopējās izmaksas – 10190,96 LVL); 

Bez jau īstenotajiem projektiem, vairāki nozīmīgi 

projekti atrodas īstenošanas procesā: 

1. Psihologa konsultanta piesaiste Sējas novada 

pašvaldībai (ESF; kopējās izmaksas - 13007 

LVL) – projekts ir procesā; 

2. Juriskonsulta piesaiste Sējas novada 

pašvaldībai (ESF; kopējās izmaksas - 5493 LVL) 

– projekts ir procesā; 

3. Sējas novada teritorijas attīstības plānošanas 

dokumentu izstrāde (ESF; kopējās izmaksas – 

25635 LVL) – projekts ir procesā; 

4. Pabažu pamatskolas siltumapgāde ar 

atjaunojamiem energoresursiem (KLFI; 

kopējās izmaksas –59960 LVL, t.sk. 14990 LVL 

– pašvaldības finansējums) – projekts ir 

procesā; 

5. Lojas ciema sporta laukuma rekonstrukcija un 

aprīkošana (ELFLA; kopējās izmaksas – 

24970,86 LVL, t.sk. 14907,50 LVL – pašvaldības 

finansējums); 

6. Ūdenssaimniecības attīstība Sējas novada 

Lojas ciemā (ERAF; kopējās izmaksas – 

389814,34 LVL, t.sk. 86270,36 LVL) – projekts 

iesniegts izvērtēšanai; 

7. Skaņas un gaismas aparatūru iegāde Lojas 

kultūras namam (ELFLA; kopējās izmaksas – 

14535,64 LVL, t.sk. 3811,84 LVL – pašvaldības 

finansējums) – projekts iesniegts izvērtēšanai. 

NOVĒRTĒJUMS 

Sējas novadā tiek nodrošināta optimāla un 

kompakta pārvaldība, kas garantē pašvaldības 

publisko pakalpojumu pieejamību novada 

iedzīvotājiem. 


70% no visiem aptaujātajiem kā informācijas 

avotu, no kura tie iegūs informāciju par 

pašvaldības darbību, min novada oficiālo tīmekļa 

vietni www.seja.lv, savukārt 45% kā tādu 

norādījuši izdevumu „Sējas Ziņas”. Iedzīvotāji 

visbiežāk vēlas vēl plašāk pieejamu informāciju

19 

par pašvaldības darbību kopumā, par novadā 

notiekošajiem kultūras un sporta pasākumiem, kā 

arī izglītības jautājumiem. Iedzīvotāji pie 

sasniegumiem atzinīgi vērtē pašvaldības vadītāja 

darbu, amatpersonu pieejamību un pozitīvo 

attieksmi kopumā un pārvaldes atbalstu dažādās 

jomās (īpaši izglītības jomā). Tāpat par novada 

sasniegumiem uzskata īstenotos projektus. Pie 

ieteikumiem pārvaldes darba uzlabošanai 

aptaujātie min nepieciešamību regulāri aktualizēt 

un pilnveidot novada mājas lapā pieejamo 

informāciju, uzlabot vispārējo komunikāciju ar 

iedzīvotājiem, celt pašvaldības kapacitāti, kā arī 

turpināt iesāktos darbus un projektus. 


Lai nodrošinātu vēl labāku novada pārvaldību, 

nepieciešams palielināt pašvaldības kapacitāti, 

uzlabot starpnozaru komunikāciju, kā arī 

komunikāciju ar iedzīvotājiem, vairāk skaidrojot 

lēmumu pieņemšanu un iesaistot sabiedrību 

publiskā dialogā par novada aktualitātēm un 

attīstību. Bez pārvaldes sadarbības uzlabošanas ar 

uzņēmējiem un apkārtējiem kaimiņu novadiem, 

nepieciešams aktivizēt nevalstiskās organizācijas 

un interešu grupas, kuras pašlaik novadā ir 

salīdzinoši maz. Darba grupas ietvaros izstrādāta 

SVID analīze par Sējas novada pārvaldību. 

SVID ANALĪZE - PĀRVALDĪBA 

STIPRĀS PUSES 

• Ikmēneša informatīvais izdevums „Sējas 

novada ziņas” un interneta mājas lapa; 

• Pašvaldības darbinieku saliedēts kolektīvs; 

• Zema administratīvā birokrātija vietējā novada 

pārvaldības līmenī; 

• Zinoši, atsaucīgi un kompetenti pašvaldības 

speciālisti; 

IESPĒJAS 

• ES struktūrfondu plašāka apguve; 

• Tūrisma attīstība; 

• Jaunu informācijas kanālu apgūšana un esošo 

pilnveidošana; 

• Struktūrvienību informācijas apmaiņas 

uzlabošana, plašāka iedzīvotāju informēšana; 

• Sadarbības uzlabošana un pieredzes apmaiņas 

pasākumi ar kaimiņu pašvaldībām un valsts 

institūcijām; 

VĀJĀS PUSES 

• Nepilnīga novada interneta mājas lapas 

informācija; 

• Nepietiekams lēmumu pieņemšanas 

caurspīdīgums un skaidrojums sabiedrībai; 

• Nepietiekama komunikācija un sadarbība ar 

vietējiem uzņēmējiem; 

DRAUDI 

• Vispārējais birokrātijas līmenis valstī (t.sk., 

birokrātiskās valodas lietošana); 

• Darbinieku kvalifikācijas trūkums; 

• Informācijas nepietiekamība par domes darbu 

un finansu izlietojumu; 

• Ieslīgšana rutīnā un sabiedrības vienaldzīgums.

20 

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN 

PAKALPOJUMI 

IZGLĪTĪBA 

Sējās novadā kopumā ir 5 izglītības iestādes, 

kuras nodrošina pirmskolas izglītību, 

pamatizglītību, interešu, kā arī vidējo un sporta 

izglītību: 

1. PII „Bitīte”, 

2. Sējas pamatskola, 

3. Pabažu pamatskola, 

4. Sējas Mūzikas un Mākslas skola, 

5. Murjāņu sporta ģimnāzija. 

Abas pamatskolas, kā arī pirmskolas un interešu 

izglītības iestādes atrodas pašvaldības, savukārt 

Murjāņu sporta ģimnāzija – LR Izglītības un 

zinātnes ministrijas pārvaldībā. 

PIRMSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE „BITĪTE” 

PII „Bitīte” īsteno pirmskolas izglītības 

programmu. Kopējais bērnu skaits 2011.gadā - 

88. Izglītības iestādē darbojas četras pirmsskolas 

vecuma grupas: 

• Bērniem vecumā no 3 līdz 4 gadiem; 



• Bērniem vecumā no 1 līdz 2,5 gadiem. 

Bērnudārzu 2010.gadā apmeklēja 78 bērni, 

darbojoties 3 jaukta vecuma grupām. 

2010.gadā ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu 

tika īstenots „Bēbīšu skolas” celtniecības projekts. 

Projekta realizācijas gaitā veikti rekonstrukcijas 

darbi pirmskolas izglītības iestādes „Bitīte” 

vienstāvu daļai un izveidota nodarbības telpa, 

rotaļu telpa, ģērbtuve, sanitārā telpa, divas 

tualetes un priekštelpa. Pateicoties projekta 

īstenošanai, kopš 2011.gada bērni vecumā no 1 

līdz 2,5 gadiem reizi nedēļā var apmeklēt Bēbīšu 

skolu. Papildus tam regulāri norisinās radošās 

nodarbībās arī bērnu vecākiem. 

2011.gadā izglītības iestādē strādāja 16 darbinieki 

(7 pirmskolas skolotājas, metodiķe, sporta 

skolotāja, mūzikas skolotāja un 4 skolotāju palīgi). 

Savukārt 2010.gadā izglītības iestādē strādāja 12 

darbinieki. 

PII „Bitīte” izveidots metodiskais kabinets, 

darbojas interešu centri. Regulāri tiek organizēti 

dažādi atsevišķi pasākumi. 

SĒJAS PAMATSKOLA 

Izglītības iestāde īsteno pamatizglītības 

programmu, tiek realizēta interešu izglītības un 

audzināšanas programmas. Kopš 2012.gada 

licencēta arī Speciālās pamatizglītības programma 

izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem. 

2011.gada beigās skolā mācījās 110 skolēni, bet 

9.klasi absolvēja 13 skolēni. 2010.gada beigās 

skolā mācījās 105 skolēni, bet 9.klasi absolvēja 12 

skolēni. 

Skolā ir deviņas klases un 9 klašu komplekti. 

Pamatdarbā strādā 11 pedagogi ar atbilstošu 

izglītību. Uz atsevišķām stundām skolā ieradās vēl 

7 pedagogi. Tehnisko darbu veic 3 darbinieki. 

Visi 2.-9.klašu skolēni katru dienu saņem siltas 

brīvpusdienas, kuras apmaksā Sējas novada 

dome. 1.klases skolēniem brīvpusdienas tiek 

apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem. 

Pašvaldība finansē dzeramā ūdens 

nodrošināšanu. Katru dienu skolēni no attālākām 

vietām ar pašvaldības atbalstu tiek atvesti uz 

skolu un aizvesti mājās. Pašvaldība nodrošina 

transportu arī mācību ekskursiju, olimpiāžu un 

citu mācību pasākumu gadījumos. 

Skolas bibliotēka papildināta ar jaunu mācību un 

metodisko literatūru, kurā ieguldīti gan 

pašvaldības, gan valsts mērķdotācijas līdzekļi. 

Sējas pamatskolas skolēniem sporta aktivitātēm 

pieejama Sējas novada sporta halle, kā arī 

Inčukalna peldbaseins. Turklāt skolā ir iespēja 

lietot bezmaksas internetu. Izglītības iestādē 

skolēniem tiek piedāvāti dažādi interešu izglītības 

pulciņi. Datorzinību apguve iespējama jau 

sākumskolas klasēs. 

Skolēni regulāri piedalās Pierīgas novadu un valsts 

mēroga mācību olimpiādēs, savukārt 2010.gadā 

Comenius projekta „Veselīgs dzīvesveids” skolēni 

un skolotāji apmeklēja Skotiju, Norvēģiju un

21 

Spāniju. Sekmīgākie un aktīvākie skolēni tiek 

apbalvoti ar mācību un atpūtas ekskursiju vasarā. 

Pedagogiem ir iespējas papildināt savas zināšanas 

kursos un semināros, kā arī tiekties ar citu skolu 

pedagogiem. 

2011.gadā ERAF projekta „Sējas novada izglītības 

iestāžu informatizācija” ietvaros Sējas pamatskolā 

tika iekārtots kabinets ar multimediju 

aprīkojumu, kā arī pilnveidots skolas iekšējais 

datortīkls. 

Izglītības iestāde pilnībā pārgājusi uz e-klasi, kas 

atvieglo gan pedagogu, gan administrācijas darbu 

un sniedz aktuālu informāciju skolēnu vecākiem. 15 

Skolā ir vēstures muzejs, kurā ir glabājas dažādas 

liecības par novada un skolas vēsturi. 

PABAŽU PAMATSKOLA 

Izglītības iestāde īsteno piecgadīgo un sešgadīgo 

bērnu pirmskolas izglītības programmu, kā arī 

pamatizglītības pirmā posma un interešu izglītības 

programmas. Papildus tam skolā tiek īstenota arī 

audzināšanas programma ar pielikumu karjeras 

izglītībā. Kopš 2012.gada licencēta arī Speciālās 

pamatizglītības programma izglītojamajiem ar 

mācīšanās traucējumiem. 

2011.gada beigās izglītības iestādē mācījās 49 

skolēni un 11 pirmskolas vecuma bērni. 

2010.gada beigās skolā mācījās 48 skolēni un 12 

pirmskolas vecuma bērni. 

Pamatdarbā izglītības iestādē strādā 6 pedagogi 

ar atbilstošu izglītību un 4 tehniskie darbinieki. 

Atsevišķus mācību priekšmetus pasniedz vēl 2 

pedagogi. Visiem skolēniem tiek nodrošinātas 

brīvpusdienas (no 2.-6.klasei to apmaksā Sējas 

novada dome). 

Pabažu pamatskolas skolēni aktīvi un ar 

sasniegumiem piedalās dažādos gan vietējos, gan 

starptautiskos konkursos un olimpiādēs. 

Līdzīgi kā Sējas pamatskolā, arī Pabažu 

pamatskolas skolēniem tiek piedāvātas fiziskās 

aktivitātes nodarbes Sējas novada sporta hallē un 

Inčukalna peldbaseinā. Tiek atbalstīta pedagogu 

dalība kvalifikācijas celšanas un konkurētspējas 

veicināšanas semināros un projektos. Tāpat kā 

Sējas pamatskolā arī Pabažu pamatskolā tiek 

15 Izmantota informācija no Sējas novada domes Pārskata par 

2011.gadu 

nodrošināta skolēnu transportēšana uz un no 

mācību iestādes. 2011.gadā skolas vajadzībā 

iegādāts autobuss. Skolas bibliotēka papildināta 

ar jauno mācību un metodisko literatūru. 

Projekta „Sējas novada izglītības iestāžu 

informatizācija” ietvaros skolā ierīkots kabinets ar 

multimediju aprīkojumu. 

SĒJAS MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLA 

Sējas Mūzikas un Mākslas skola īsteno 

profesionālās ievirzes un interešu izglītības 

programmas. Profesionālās ievirzes izglītības 

programmās apgūstama klavierspēle, vijoļspēle, 

kokles spēle, klarnetes spēle, saksofona spēle, kā 

arī vizuāli plastiskā māksla. Bez tam izglītības 

iestāde licencēta ir arī ģitārspēles programma, 

tomēr pedagogu trūkuma dēļ šī programma 

pašlaik netiek īstenota. 

Profesionālās ievirzes programmās 2011.gada 

beigās kopā mācījās 56 audzēkņi, bet interešu 

izglītības programma skolēnu skaits bija 75. 

Profesionālās ievirzes programmas skolēnu skaita 

sadalījums: 

• Mūzikas nodaļa – 28 audzēkņi: 

o Klavierspēle – 14, 

o Vijoļspēle– 5, 

o Kokles spēle – 4, 

o Klarnetes spēle – 2, 

o Saksofona spēle – 3; 

• Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa – 28 

audzēkņi. 

Interešu izglītības programmas skolēnu skaita 

sadalījums pēc specialitātēm: 

• Mūzikas sagatavošanas klase – 11 audzēkņi, 

• Mākslas sagatavošanas klase – 20 audzēkņi, 

• Mūzikas starta klase – 20 audzēkņi, 

• Mākslas starta klase – 20 audzēkņi, 

• Individuālās mūzikas stundas interešu 

izglītības ietvaros – 4 audzēkņi. 

Skolas audzēkņi regulāri piedalās un gūst 

panākumus dažādos mūzikas un mākslas 

konkursos. 

Mūzikas un mākslas skolā kopā strādā 8 pedagogi 

un 2 tehniskie darbinieki. 

SKOLĒNU UN SKOLOTĀJU SKAITA DINAMIKA 

Salīdzinot skolēnu skaita izmaiņas abās novada 

pamatskolās pēdējo 3 gadu laikā, var secināt, ka 

2010.gada laikā tas nedaudz samazinājās

22 

attiecībā pret 2009.gadu, bet pieauga attiecībā 

pret 2008.gadu. 2011./2012.gadā skolēnu un 

audzēkņu skaits Sējas pamatskolā atkal pieaudzis. 

Sējas pamatskola 

Pabažu pamatskola 

PII "Bitīte" 

Sējas Mākslas un Mūzikas skola 

115 

110 

110 

105 

70 74 78 

88 

77 

77 

67 

70 

62 

55 

60 60 

2008 2009 2010 2011 

Attēls 14: Skolēnu skaita salīdzinājums un dinamika 

2009.gadā Pabažu pamatskolā mācījās 49 skolēni 

un 13 pirmskolas vecuma bērni, bet 2008.gadā – 

42 skolēni un 12 pirmskolas vecuma bērni. 

2009.gadā Sējas pamatskolā mācījās 115 skolēni, 

bet 2008.gadā – 110 skolēni. 

Līdzīga dinamikas tendence ir vērojama arī Sējas 

Mūzikas un Mākslas skolā, kur 2010.gadā mācījās 

70 audzēkņi, bet 2009.gada beigās – 77, no 

kuriem 33 mācījās interešu izglītības 

programmās, bet 44 – profesionālās ievirzes 

programmās. 

Savukārt PII „Bitīte” pēdējo 3 gadu laikā vērojams 

izglītības iestādes audzēkņu pakāpenisks 

pieaugums. 2008.gadā PII apmeklēja 70 bērni, 

2009.gadā – 74 bērni, bet 2010.gadā – 78 bērni 

un 2011.gadā jau 88 bērni. 16 

MURJĀŅU SPORTA ĢIMNĀZIJA 

Murjāņu sporta ģimnāzija ir valsts dibināta 

vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde. Tā 

atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas 

pakļautībā. 

Ģimnāzijas darbības mērķis ir izglītības procesa 

organizēšana atbilstoši valsts vispārējās izglītības 

standartam, vispārējās izglītības mācību 

priekšmetu standartiem, vispārējās izglītības 

programmām un vispārējās izglītības mācību 

16 Izmantota informācija no Sējas novada 2009., 2010. un 2011.gada 

publiskajiem pārskatiem 

priekšmetu programmām, kā arī sportisko 

rezultātu sasniegšanas veicināšana olimpiskajos 

sporta veidos un izglītības vides veidošana. 

Ģimnāzijā tiek komplektētas klases no 8. līdz 

12.klases. 

Mācību – treniņu grupas tiek komplektētas 

sekojošos sporta veidos: airēšanā, handbolā, 

kamaniņu sportā, kanoe airēšanā un smaiļošanā, 

riteņbraukšanā, vieglatlētikā un volejbolā. 

Kopējais audzēkņu skaits 2011.gadā ir 165, no 

kuriem 104 mācās Murjāņos (ģimnāzijai ir filiāle 

Jūrmalā, kurā mācās 61 audzēknis). Skolas 

audzēkņi un absolventi ir plaši pazīstami gan 

Latvijā, gan visā pasaulē, pateicoties 

ievērojamiem sasniegumiem sportā. Līdz ar to 

nereti tieši Murjāņu sporta ģimnāzija ir tā, ar ko 

Sējas novads asociējas Latvijā. 

KULTŪRVIDE 

Sējas novadā ir vairākas iestādes, kuras nodrošina 

ar kultūru saistītus pakalpojumus un veicina 

amatieru kolektīvu darbību un iedzīvotāju iesaisti 

vietējos kultūras pasākumos. Novadā ir 2 kultūras 

nami – Sējas novada Lojas kultūras nams un 

Pabažu kultūras nams, kā arī 3 bibliotēkas – 

„Ainavas”, Sējas novada un Pabažu bibliotēka. 

KULTŪRAS NAMI 

Sējas kultūras nams atrodas Lojā un tā ir galvenā 

kultūras iestāde novadā. Regulāri tiek organizēti 

kultūras pasākumi – valsts un gadskārtu svētki, 

piemiņas dienas, pašdarbnieku kolektīvu un 

profesionālo mākslinieku koncerti u.c. Kultūras 

nams veiksmīgi sadarbojas ar novada izglītības 

iestādēm, kā arī veicina mūžizglītību novadā. 

Lojas kultūras namā ir 1 zāle un 2 telpas 

nodarbībām. Ikdienā darbojas vairāki amatieru 

kolektīvi, kuros iesaistīties var ikviens novada 

iedzīvotājs - dramatiskais kolektīvs ar 15 

dalībniekiem, pirmsskolas vecuma tautisko deju 

kolektīvs „Kamenīte” ar 32 dalībniekiem un 

jauktais koris „Sēja” ar 35 dalībniekiem. Koris 

guvis atzinību ne tikai Latvijas koru skatēs, bet arī 

starptautiskos konkursos. Kultūras namā darbojas 

arī interešu grupa - Lojas sieviešu klubiņš ar 10 

dalībniecēm. Kopumā gada laikā šeit norisinās 

aptuveni 18 pasākumi, kurus kopā apmeklē 

aptuveni 1300 apmeklētāji.

23 

Otra kultūras iestāde ir Pabažu kultūras nams, kas 

līdzīgi Sējas novada kultūras namam organizē 

dažādus kultūras pasākumus un veicina 

iedzīvotāju iesaisti kultūras vidē. Kultūras namā ir 

1 zāle ar skatuvi, kas paredzēta 60 vietām, 1 mazā 

zāle, kas piemērota lekcijām ar vietu skaitu - 15, 

bērnu pieskatīšanas centra zāle - ar 10 vietām un 

jauniešu centra zāle – ar 10 vietām. Kultūras 

namā ikdienā darbojas vokālais ansamblis 

„Zustrenes”, līnijdeju grupa „Asorti”, dāmu 

klubiņš „Baltā”, pirmskolas deju pulciņš 

„Pabažnieki” (3 grupas) un pirmsskolas vecuma 

bērnu studija „Punktiņskola”. Kopumā gada laikā 

šeit norisinās aptuveni 20 pasākumi, kurus kopā 

apmeklē aptuveni 230 apmeklētāji. Pabažu 

kultūras nams veiksmīgi sadarbojas ar Lojas 

kultūras namu. 

BIBLIOTĒKAS 

Novadā kopā darbojas 3 bibliotēkas: Sējas novada 

bibliotēka, kas atrodas Lojā, Pabažu bibliotēka un 

bibliotēka „Ainavas”, kura atrodas Sējā. Visās 

bibliotēkās it pieejami datori ar interneta 

pieslēgumu. 

Sējas novada bibliotēkas uzdevumi ir ne tikai 

lasītāju apkalpošana, bet arī informatīvā 

izdevuma „Sējas Ziņas” sagatavošana. Sējas 

novada bibliotēkā lasītājiem ir pieejami 6 datori 

ar bezmaksas interneta pieslēgumu un 

printēšanas pakalpojumiem. Bibliotēkas krājumā 

2010.gada beigās bija 9563 grāmatas, no kurām 

913 ir bērnu grāmatas, bet kopējais vienību skaits 

bibliotēkā - 10235. Kopējais lasītāju skaits 

2010.gada laikā bija 327, no kuriem 97 bija bērni 

un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Apmeklējumu 

kopskaits sasniedz 5733, no kuriem 3401 veikuši 

ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, 

savukārt izsniegto vienību skaits bijis 8258, no 

kurām 5212 – grāmatas. 

Pabažu bibliotēkas krājumā 2010.gada beigās bija 

7952 vienības, no kurām 7754 – grāmatas. Datoru 

skaits, kas paredzēts lasītājiem – 6; pieejami 

bezmaksas interneta pakalpojumi, piekļuves 

datubāzēm un arī bezmaksas faksa pakalpojumu 

izmantošana. Kopējais lasītāju skaits 2010.gada 

laika bija 217 lasītāji, no kuriem 100 – bērni un 

jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Savukārt, 

apmeklējumu skaits – 5153, no kuriem 2980 veica 

bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. 

2010.gada laikā lasītājiem tikušas izsniegta 4971 

vienība, tai skaitā 2162 grāmatas. 

Bibliotēkā „Ainavas”, kura atrodas Sējās ciemā, 

2010.gadā kopējais lasītāju skaits bijis 135, no 

kuriem 63 bijuši bērni un jaunieši vecumā līdz 18 

gadiem un apmeklējumu skaits – 3021 (no tiem 

2213 – vecumā līdz 18 gadiem), bet izsniegumu 

kopskaits – 2810 (t.sk. 1678 – grāmatas). 

Bibliotēkas apmeklētājiem tiek nodrošināti 3 

datori. Savukārt 2010.gada beigās bibliotēkas 

krājumā bijušas 6391 vienības, no kurām 5030 

bijušas grāmatas (t.sk. 909 bērnu grāmatas). 

786; 48% 

450; 28% 

390; 24% 

Attēls 15: Lasītāju skaits bibliotēkās 2010.gada laikā 

SPORTS 

Sējas novada 

bibliotēka 

Pabažu bibliotēka 

Bibliotēka 

"Ainavas" 

Būtiska loma novadā ir sporta nozarei un tās 

popularitātei. To veicina gan Murjāņu Sporta 

ģimnāzija, kas ir labi pazīstama visā Latvijā, gan 

novada Sporta centrs, kurš uzbūvēts 2005.gadā. 

Sējas novada Sporta centrs ir pašvaldības iestāde 

un tā atrodas pie Sējas pamatskolas. Sporta 

centrā ir sporta zāle ar basketbola, volejbola, 

handbola, tenisa un minifutbola laukumiem, kā 

arī trenažieru zāle. Apmeklētājiem pieejams 

daudzveidīgs sporta inventārs un pirts. Sporta 

centrā darbadienās norisinās sporta stundas un 

interešu pulciņu nodarbības Sējas pamatskolas un 

Pabažu pamatskolas audzēkņiem. Sporta centrā ir 

sertificēts hostelis – viesnīca ar 31 gultasvietu, 

kas nodrošina iespēju organizēt sporta 

sacensības, treniņu nometnes, seminārus un tml. 

Turklāt Sporta centrā atrodas ēdnīca, kurā ikdienā 

tiek ēdināti Sējas pamatskolas audzēkņi un 

sportisti, kas dzīvo Sporta centra viesnīcā 

treniņnometņu laikā. 

2010.gadā sadarbībā ar vietējo sabiedrisko 

organizāciju tika īstenots ES projekts, kura 

ietvaros pie Sporta centra tika izveidoti 2

24 

pludmales volejbola laukumi, labiekārtota 

peldvieta pie Lojas upītes. 

Bez dažāda mēroga sacensībām, turnīriem un 

treniņiem, ik gadu norisinās ikgadējā Sējas 

novada Sporta diena. 

SOCIĀLĀS UN VESELĪBAS APRŪPE 

UN PAKALPOJUMI, TIESISKO 

INTEREŠU AIZSARDZĪBA 

Sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanu 

nodrošina Sējas novada Sociālais dienests. 

Iedzīvotājiem ir iespējams saņemt pabalstu GMI 

līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu, 

pabalstu medicīnas pakalpojumu apmaksāšanai, 

pabalstu pilngadību sasniegušiem bāreņiem un 

bez vecāku gādības palikušiem bērniem, pabalstu 

ārkārtas situācijās, vienreizējo bērna dzimšanas 

pabalstu un apbedīšanas pabalstu. 

Novadā ir 3 sociālā dzīvojamās mājas - „Ezeriņi”, 

„Austrumi” un „Ķemeri-3”. Kopējais cilvēku 

skaits, kuriem izīrēti sociālie dzīvokļi ir 58, no tiem 

42 ir maznodrošinātas personas. No kopumā 58 

personām, kuras dzīvoja sociālajos dzīvokļos 

2011.gadā, 15 bija pensionāri, 20 – bērni, 6 – 

personas ar invaliditāti. Pašvaldības izdevumi 

sociālo māju un sociālo dzīvokļu uzturēšanā 

2011.gadā - 122 521 LVL 17 . 

Dzīvojamās mājās „Ezeriņi” un „Austrumi” 

2010.gadā īstenots ES projekts siltumnoturības 

uzlabošanai – paaugstināta ēku 

energoefektivitāte un uzlabota vispārējā 

kvalitāte. 

Aizbildniecības un aizgādniecības pašvaldības 

iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt bērnu vai 

citu rīcībnespējīgu personu tiesību un tiesisko 

interešu aizsardzību, ir Sējas novada bāriņtiesa. 

Novada teritorijā nav nevienas slimnīcas. 

Ģimenes ārsta prakses atrodas Pabažos un Lojā, 

ārsta fizioterapeita prakse - Murjāņos. 

Citus medicīnas pakalpojumus Sējas novada 

iedzīvotāji var saņemt Siguldā, kur atrodas Rīgas 

rajona slimnīca un nodrošina plaša spektra 

medicīniskos pakalpojumus. Medicīnas 

pakalpojumu pieejami Saulkrastu slimnīcā, kas 

17 LR Ekonomikas ministrija, pārskats par sociālo dzīvojamo fondu 

un personām, kurām izīrēts sociālais dzīvoklis 2011.gadā 

atrodas salīdzinoši tuvu novadam. Atsevišķus 

medicīniskos pakalpojumus var saņemt arī citās 

apkārtējo novadu apdzīvotās vietās – Inčukalnā, 

Krimuldā, Vangažos u.c. Tuvākie dienas centri 

atrodas citās kaimiņu pašvaldībās – Siguldas un 

Inčukalna novados. 

2010.gada laikā Sējas novadā kopā reģistrēti 18 

1406 ambulatorie apmeklējumi pie ārstiem. No 

tiem 1395 bijušas ambulatorās pieņemšanas, bet 

11 – mājas vizītes. 

6 

5,1 

2 




8,6 

3,2 

0,6 




Attēls 16: Ambulatoro apmeklējumu skaita salīdzinājums 

uz 1 iedzīvotāju 

Salīdzinot ambulatoro apmeklējumu skaitu pie 

ārstiem uz 1 iedzīvotāju ar kaimiņu pašvaldībām, 

Sējas novadā tas ir bijis zemākais – 0,6 

apmeklējumi uz 1 novada iedzīvotāju gadā. 

Bērnu (līdz 17 gadu vecumam) skaits, kuri 

saņēmuši zobārstniecisko palīdzību 2010.gada 

laikā – 186 jeb 44% no visiem novada bērniem. 

SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA, 

UGUNSDROŠĪBA UN CIVILĀ 

AIZSARDZĪBA 

Sējas novada iedzīvotājus apkalpo Valsts policijas 

Rīgas Reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa 

inspektors. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu 

skaits 19 2010.gadā - 51. 

18 Nacionālais veselības dienests, Latvijas veselības aprūpes 

statistikas gada grāmata 2010 

19 CSP

25 

Reģistrēto ugunsgrēku skaits 2011.gadā - 10. 

Novadā nav ugunsdzēsēju postenis, tuvākie 

VUGD posteņi atrodas Siguldā un Saulkrastos. 

Novadā ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda. 

Novada teritorijā atrodas vairāki valsts nozīmes 

paaugstināta riska objekti – Inčukalna pazemes 

gāzes krātuves teritorijas daļa, maģistrālie gāzes 

vadi, valsts autoceļš A3 un plūdu apdraudēta 

teritorija – Gaujas upes paliena. Novada teritorijā 

atrodas neliela daļa no Ādažu militārā poligona. 

Poligons tiek izmantots valsts aizsardzības 

vajadzībām - kaujas šaušanas un taktiskajām 

mācībām. 

NOVĒRTĒJUMS 

Sējas novada sociālā infrastruktūra un 

pakalpojumi raksturojami kā pieejamiem un 

kvalitatīvi – iedzīvotājiem tiek nodrošināti gan 

izglītības pakalpojumi (novadā atrodas 5 izglītības 

iestādes), gan kultūras (2 kultūras nami un 3 

bibliotēkas) un sporta infrastruktūra (Sporta 

centrs, sporta laukumi) un dažādas aktivitātes. 

Tiek nodrošināti dažādi sociālie pakalpojumu un 

palīdzība, kā arī tiesību un tiesisko interešu 

aizsardzība un sabiedriskā kārtība. 


Lielākoties apmierinoši iedzīvotāji vērtē izglītības 

pakalpojumu, veselības aprūpes, sociālās 

palīdzības pakalpojumu pieejamību un arī 

kvalitāti. Domas dalās attiecībā uz sporta 

pasākumu pieejamību, taču to kvalitāte tiek 

vērtēta lielākoties apmierinoši. Neviennozīmīgs 

vērtējums ir attiecībā par kultūras un izklaides 

pasākumu pieejamību un arī kvalitāti, tomēr 

salīdzinoši daudz ir tādu, kas to vērtē apmierinoši. 

Tāpat aptaujāto iedzīvotāju vērtējums par 

sabiedriskās kārtības nodrošinājumu ir tikai daļēji 

apmierinošs. Par nepieejamiem tiek atzīti 

zobārstniecības pakalpojumi. Vērtējumā par 

konkrētu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, 

visas iestādes visbiežāk novērtētas pozitīvi – ļoti 

vai drīzāk apmierinoši. Iedzīvotāji uzskata, ka 

vieni no lielākajiem novada sasniegumiem ir 

attīstītā izglītības infrastruktūra, jauktā kora 

panākumi, Sporta centrs. Pie steidzamākajiem 

darbiem un problēmām tiek minēts sekojošais: 

bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas 

jautājums, sabiedriskās kārtības uzlabošana, 

kultūras jomas attīstība, plašāka veselības 

aprūpe, nepieciešamība apzināt grūtībās 

nonākušās ģimenes un vientuļos pensionārus, kā 

arī lielais sociālās palīdzības saņēmēju skaits. 

Iedzīvotāji lepojas ar Sējas jaukto kori, ar abām 

pamatskolām, bērnudārzu, ar moderno, sakopto 

un visiem pieejamo Sporta centru, ar Murjāņu 

sporta ģimnāziju, ar Mūzikas un mākslas skolu, ar 

skolēnu sasniegumiem, ar kultūras namiem, ar 

atbalstu ģimenēm, izglītībai un kultūrai un 

pašdarbības kolektīviem. 


Lai attīstītu publisko pakalpojumu 

nodrošinājumu, nepieciešams uzlabot vietējo 

sporta un kultūras dzīvi, attīstīt izglītības nozares 

materiāltehnisko bāzi, paplašināt veselības un 

sociālās aprūpes klāstu, piesaistīt jaunus 

speciālistus un uzlabot sabiedrisko drošību 

novadā, kā arī veikt infrastruktūras attīstīšanu.

26 

SVID ANALĪZE – SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI 


• Esošās izglītības, kultūras un sporta iestādes; 

• Tradīcijas un iestrādnes, kas izveidojušās 

izglītības, sporta un kultūras jomu atbalstīšanā, 

uzturēšanā un attīstīšanā; 

• Esošās iestrādnes sociālo pakalpojumu un 

palīdzības jomā; 

• Plašs pakalpojumu un sociālās infrastruktūras 

klāsts; 

• Kvalificēti nozaru speciālisti; 

• Amatiermākslas kolektīvi; 

• Labvēlīga vide un pamati radošuma un 

iedzīvotāju iesaistes attīstībai; 

• Pieejama bezmaksas interešu izglītība; 

• Sporta centrs un infrastruktūra; 

• Līdzšinējo projektu īstenošana; 

• Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (tuvu pilsētām, 

kurās pieejami citi pakalpojumi); 

IESPĒJAS 

• Mūžizglītības jomas attīstība un NVO sektora 

paplašināšana; 

• ES struktūrfondu plašāka apguve un citu 

investīciju piesaiste; 

• Projektu veidošana kultūras darbu organizēšanai; 

• Ģeogrāfiskā stāvokļa (galvaspilsētas tuvuma) 

izmantošana jaunu speciālistu piesaistei; 

• Sadarbības paplašināšana un uzlabošana ar 

kaimiņu pašvaldībām dažādās jomās; 

• Atpūtas un sporta infrastruktūras attīstīšana un 

pilnveidošana (rotaļu laukumu un atpūtas 

laukumu ierīkošana); 

VĀJĀS PUSES 

• Dažādās atkarības gan jauniešu, gan pārējās 

sabiedrības vidū; 

• Vietējo jauniešu aizplūšana un galvaspilsētu un 

ārvalstīm; 

• Augstais bezdarba līmenis; 

• Sociālās palīdzības saņēmēju skaits; 

• Demogrāfiskā situācija; 

• Iedzīvotāju pasivitāte un ieinteresētības trūkums 

sabiedriskās aktivitātēs un projektos; 

• Salīdzinoši nelielais jauno ģimeņu skaits; 

• Sabiedriskā transporta nepietiekamība un augstā 

maksa kā šķērslis pakalpojumu pieejamībai; 

• Sporta centra zemā apmeklētība; 

DRAUDI 

• Dzīvojamā fonda trūkums; 

• Krīzes sekas valstī un valsts budžeta 

konsolidācija; 

• Atbalsta trūkums Murjāņu sporta ģimnāzijai vai 

tās likvidācija; 

• Izglītības iestāžu likvidācija; 

• Jauna pašvaldību administratīvā reforma; 

• Nodokļu sistēmas izmaiņas valstī; 

• Pašvaldību administratīvās un izglītības iestāžu 

reformas; 

• Pretrunīgā likumdošana un birokrātijas līmenis 

valstī; 

• Kopējas valsts un nozaru attīstības programmas 

trūkums.

VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS 

MANTOJUMS 

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS 

Sējas novads atrodas Vidzemes dienvidrietumu 

daļā, Gaujas lejteces labajā krastā un ietilpst Rīgas 

reģionā. Loja ir novada administratīvais centrs un 

atrodas 45 km attālumā līdz Rīgai, un 21 km 

attālumā līdz Siguldai, 13km – līdz Vangažiem, 

24km – līdz Saulkrastiem, 55km – līdz Cēsīm un 

44km – līdz Limbažiem. 

Sējas novads robežojas ar Ādažu, Saulkrastu, 

Limbažu, Krimuldas un Inčukalna novadiem. 

Ģeogrāfiskais novietojums raksturojams kā 

pozitīvs, jo pašvaldība atrodas tuvu Rīgai, kā arī 

citām lielākām pilsētām un ir salīdzinoši labi 

sasniedzama. 

ZEMES RESURSI 

Sējas novada kopplatība 21 - 22958,5 ha. Pēc 

zemes lietojuma veida procentuāli lielāko daļu 

zemju sastāda meža zemes – 13631,8 ha jeb 59% 

no visas novada teritorijas platības. Tam seko 

5817,9 ha jeb 25% lauksaimniecībā izmantojamās 

zemju un 1888,2 ha jeb 8% purvu . 455,9 jeb 2% 

no kopējās novada teritorijas ir ūdens objektu 

zeme, 350,3ha – zeme zem ceļiem, savukārt 

234,9ha – zeme zem ēkām un pagalmiem, bet 

140,5ha – krūmāji. Pārējās zemes kopā aizņem 

663,1ha jeb 3% no kopējās teritorijas. 

5817,9; 

25% 

1888,2; 

8% 

663,1; 

3% 

27 

APDZĪVOTAS 

VIETAS 

NOSAUKUMS 

APTUVENAIS 

ATTĀLUMS LĪDZ 

NOVADA 

APTUVENAIS 

BRAUKŠANAS LAIKS AR 

AUTOMAŠĪNU 

CENTRAM 

(LOJAI) 20 

Rīga 45 km 48 minūtes 

Sigulda 21 km 20 minūtes 

Saulkrasti 24 km 25 minūtes 

Limbaži 47 km 41 minūte 

Cēsis 55 km 51 minūte 

Valmiera 68 km 1 stunda 4 minūtes 

Vangaži 13 km 14 minūtes 

Inčukalns 9,6 km 10 minūtes 

Ragana 6,8 km 7 minūtes 

Ādaži 32,5 km 33 minūtes 

Murjāņi 3,7 km 5 minūtes 

Pabaži 20 km 20 minūtes 

Sēja 6,7 km 7 minūtes 

Gāršmuiža 27km 28 minūtes 

Tabula 3: Administratīvā centra attālums līdz citām 

apdzīvotām vietām 

13631,8; 

59% 

Meži 

Purvi 

Ūdens 

Apbūve 

140,5; 

1% 

LIZ 

Pārējās zemes 

Ceļi 

Krūmāji 

Attēls 17: Zemes lietošanas veids 

455,9; 

2% 

350,3; 

2% 

234,9; 

1% 

KADASTRĀLĀ VĒRTĪBA 

2011.gadā Sējas novada zemes vienību kadastrālo 

vērtību summa – 8435454 LVL, savukārt vidējā 

kadastrālā vērtība – 368 LVL/ha. Saskaņā ar VZD, 

kopējais ēku skaits novadā ir 3095, bet to kopējā 

kadastrālo vērtību summa – 9 900 898 LVL. 

Savukārt inženierbūvju skaits ir 42 un to 

kadastrālo vērtību kopsumma – 1 837 260 LVL. 

20 Pēc www.maps.google.com aprēķiniem 


vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”

28 

ZEME ĪPAŠUMĀ 22 

11301,8ha jeb 55% visu īpašumā esošo zemju 

atrodas fizisko personu īpašumā, bet 8184,1 jeb 

40% - valsts, bet 941,5ha jeb 4% - juridisko 

personu īpašumā. 127,8ha ir pašvaldības īpašuma 

un 45,6ha – jaukta kopīpašuma statuss. Kopā tas 

veido mazāk par 1% no visas īpašumā esošās 

zemju kopplatības. 

11301,8; 

55% 

45,6 

8184,1; 

40% 

127,8 

Attēls 18: Zemes īpašnieku sadalījums 

ZEME LIETOJUMĀ 

Fiziskās personas 

Valsts 

Juridiskās personas 

Pašvaldība 

Jaukts 

941,5; 

4% 

Kopējā zemju platība, kas atrodas lietojumā, ir 

147,7 ha, turklāt tā visa atrodas privāto personu 

lietošanā. 

LIETOŠANAS VEIDS 

PLATĪBA 

(HA) 

ATTIECĪBA PRET 

KOPPLATĪBU 

LIZ 5817,9 25,3% 

t.sk. aramzeme 4379,6 19,1% 

augļu dārzs 97,7 0,4% 

pļava 575,3 2,5% 

ganības 765,3 3,3% 

Meži 13631,8 56,4% 

Krūmāji 140,5 0,6% 

Purvi 1664,1 7,2% 

Ūdens 455,9 2,0% 

t.sk. zeme zem ūdeņiem 455,9 2,0% 

zeme zem zivju 0,0 - 

dīķiem 

Apbūve 234,9 1,0% 

Ceļi 350,3 1,5% 

Pārējās zemes 663,1 2,9% 

Kopā 22958,5 

Tabula 4: Zemes lietošanas veids 


vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri” 

MEŽI 

Sējas novada meža zemju platība 23 ir 15274,2 ha. 

To sastāda mežs – 13221,3 ha, purvi – 1629,3 ha, 

lauces – 206,6 ha, pārplūstoši klajumi - 27,5 ha un 

meža zemes zem infrastruktūras objektiem – 

189,6 ha. 5570,6 ha jeb 36% meža zemju atrodas 

privātīpašumā, 9670,5 ha jeb 63% – valsts un 33,1 

ha jeb 1% – pašvaldības īpašumā. 12442,18 ha no 

visas meža struktūras veido mežaudze (ar kopējo 

koksnes krāju 2,18 milj.m 3 ). 2680,7ha jeb 20% 

Sējas novada mežu atrodas aizsargājamās 

teritorijās, tai skaitā 1629,3ha jeb 12,3% - īpaši 

aizsargājamās teritorijās. 

ŪDENS RESURSI 

Sējas novada teritorijas virszemes ūdeņi atrodas 

Gaujas baseina apgabalā. Pēc zemes lietošanas 

veida kā ūdens objektu zeme noteikti kopumā 

455,7 ha. 

Ūdensteces, kas šķērso novada teritoriju, ir 

Gauja, Puska, Loja, Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe un 

Melnupe. Gauja šķērso novadu aptuveni 11 km 

garumā. Upēs lielākoties sastopamas lašveidīgās 

un karpveidīgās zivis. 

Nozīmīgākās ūdenstilpnes, kas ietilps Sējas 

novada teritorijā, ir Pabažu ezers un Lilastes 

ezers. Abi šie ezeri ir publiski, un sastopamās zivis 

ir līdakas, asari, raudas (Pabažu ezerā) un zuši 

(Lilastes ezerā). Bez diviem iepriekšminētajiem, 

novadā ir vēl divi – Dzelvju ezers un Brankšu 

dzirnavezers. 

DERĪGIE IZRAKTEŅI 

Derīgo izrakteņu atradnes novadā ir sekojošas: 2 

pētītas smilts un grants atradnes – Lilaste II un 

Pabaži, kā arī aptuveni 20 kūdras atradnes. Tomēr 

krājumi ir ierobežoti un netiek izmantoti 

rūpniecībā (Lilaste II no derīgo izrakteņu bilances 

izslēgta 2010.gadā). Lielākās pētītās kūdras 

atradnes ir Dzelves-Kroņa purvā. Tā novērtētais 

kūdras krājums uz 2012.gada 1.janvāri bija 869,82 

m 3 . 

Sējas novada dienvidu daļā – teritorijā starp Loju 

un Murjāņiem, atrodas Inčukalna dabas gāzes 

pazemes glabātuves rietumu atzars. 

23 Valsts meža dienests, dati par 2011.gadu

29 

AIZSARGĀJAMĀS DABAS 

TERITORIJAS UN OBJEKTI 

Sējas novada teritorijā atrodas 38,2ha Gaujas 

Nacionālā parka teritorijas, kas ir Eiropas nozīmes 

aizsargājama dabas teritorija. Novadā iekļaujas 2 

no 5 funkcionālajām Nacionālā parka teritorijas 

zonām: dabas lieguma (Gaujas senlejas liegums 

un Lojas upes liegums), kā arī neitrālā zona – 

Murjāņu blīvi apdzīvotā teritorija. 

Bez GNP teritorijas, novadā atrodas vēl citas 

Natura 2000 teritorijas – Dabas liegums „Dzelves 

– Kroņa purvs” un aizsargājamo ainavu apvidus 

„Ādaži”. Kā aizsargājamie dabas objekti novadā ir 

dižkoki. Kopumā tādi ir pieci. Ievērojamākais no 

tiem – dižozols Sējas muižas parkā, kas ir ceturtais 

lielākais ozols Baltijā un otrs lielākais Latvijā 

(lielākais dižozols atrodas Tukuma novadā). 

Novada teritorijā atrodas 3 mikroliegumi īpaši 

aizsargājamām putnu sugām – melnajam stārķim 

un medņiem. 

KULTŪRVĒSTURISKAIS 

MANTOJUMS 

Sējas novada teritorijā atrodas divi kultūras 

pieminekļi, kuri iekļauti valsts aizsargājamo 

kultūras pieminekļu sarakstā: Stēderu senkapi un 

Murjāņu senkapi. Abi objekti ir arheoloģijas 

pieminekļi, kas pieder pie valsts nozīmes vērtības 

grupas pieminekļiem. Bez minētajiem valsts 

aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, novadā ir 

vairāki vietējie kultūrvēsturiskie objekti, kas ir 

būtisks kultūrvēsturiskais mantojumus. Sējas 

muiža ir baroka, neogotikas arhitektūras stila ēka, 

kas celta 18.gs. Ēka pašlaik ir sabrukuma stāvoklī. 

Labi saglabājies ir tikai muižas ūdenstornis, kas ir 

vecākais ūdenstornis visā Latvijā. Citi 

kultūrvēsturiskie objekti ir Jaunkrimuldas apbūves 

komplekss, bijusī pagastmāja „Birzēs”, „Brankšu” 

ūdensdzirnavas un Sējas skola. 

PIESĀRŅOTĀS VIETAS UN VIDES 

AIZSARDZĪBA 

Saskaņā ar datiem 24 , Sējas novada teritorijā 

atrodas divas potenciāli piesārņotas vietas. 

Bijušās mehāniskās darbnīcas un degvielas 

glabātuve ir potenciāli piesārņota vieta, kuras 

īpašnieks ir pašvaldība; kā piesārņojošās vielas 

uzrādīti ogļūdeņraži (naftas produkti). Otrs 

objekts ir bijusī minerālmēslu noliktava, kas ir 

privātīpašums. Kopumā Sējas novada vides 

kvalitāte uzskatāma par labu un nepiesārņotu. 

Pēdējo gadu laikā nav reģistrēta neviena avārijas 

situācija, kas būtu saistīta ar vides piesārņojumu. 

Tāpat 2011.gadā nav reģistrēts 25 neviens 

pārkāpums, kas būtu saistīts ar vides un dabas 

aizsardzību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu 

pārkāpumu un tml. 

NOVĒRTĒJUMS 

Sējas novads nav skaitliski bagāts ar dabas un 

kultūrvēstures pieminekļiem, tomēr novadā ir 

ievērojami mežu, kā arī ūdens resursi – Lilastes 

ezers, Pabažu ezers un upes (tai skaitā Gauja). 

Zināmākā novada dabas vērtība ir Sējas ozols, kas 

ir otrs lielākais Latvijā. Kultūrvēsturiskā 

mantojuma lielākā vērtība – Sējas muižas 

ūdenstornis (vecākais Latvijā). Novads ir ainaviski 

skaits un pievilcīgs. 


Sējas novada iedzīvotāji lepojas ar Sējas ozolu un 

skaistajām dabas ainavām, dabas objektiem, 

sakoptību, kā arī tīro vidi. Kā lietas, ar kurām var 

lepoties, iedzīvotāji min Sējas parku un Pabažu 

centra sakoptību. Pie steidzamākajiem darbiem 

un problēmām tiek minēta nepieciešamība 

motivēt privāto zemju īpašniekus sakopt savus 

īpašumus. Vērtējumā par vides sakoptības 

kvalitāti aptaujātie lielākoties ir apmierināti. 


Attiecībā uz novada vidi, nepieciešams uzlabot un 

nodrošināt publisko ūdeņu pieejamību, kā arī 

veicināt degradēto teritoriju sakārtošanu un 

uzlabot vides izglītību iedzīvotāju starpā un 

nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas. 

Ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams plašāk apgūt 

atjaunojamo energoresursu lietošanu. 

24 LVĢMC 

25 Valsts vides dienests

30 

SVID ANALĪZE – VIDE UN 

KULTŪRVĒSTURISKAIS 

MANTOJUMS 


• Ģeogrāfiskais stāvoklis (Rīgas, Saulkrastu, 

Siguldas, Inčukalna pazemes gāzes krātuves 

tuvums); 

• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (25% 

no kopplatības); 

• Dabas resursi – meži, Gauja, Pabažu ezers 

u.c.; 

• Ekoloģiski tīrā vide; 

• Sakārtotā atkritumu apsaimniekošana; 

• Kultūrvēsturiskās un dabas vērtības – Sējas 

ozols 

VĀJĀS PUSES 

• Vides izglītības un izpratnes trūkums; 

• Atsevišķas degradētās teritorijas un 

problēmas kopīpašumu apsaimniekošanā; 

IESPĒJAS 

• Dabas resursu racionāla un ilgtspējīga 

izmantošana lauksaimniecībā un ražošanā; 

• Alternatīvo energoresursu attīstība (t.sk. 

zemes siltuma, saules un vēja enerģija) 

DRAUDI 

• Finanšu trūkums kultūrvēsturisko objektu un 

vides aizsardzībai un apsaimniekošanai;

31 

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA 

AUTOCEĻU INFRASTRUKTŪRA 

Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš 

A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža 

(Valka), reģionālais autoceļš P6 Saulkrasti – Sēja 

– Ragana, kā arī 4 valsts vietējie autoceļi: 

• V39 Saulkrasti – Bīriņi, 

• V78 Saulkrasti – Vidriži, 

• V79 Murjāņi – Sēja, 

• V88 Jaunzemnieki – Ritiņas. 

Kopējais pašvaldības autoceļu garums novadā ir 

gandrīz 150 km. 

TRANSPORTLĪDZEKĻI 

Pēc CSDD datiem uz 2012.gada 1.janvāri novadā 

reģistrēti 1046 transportlīdzekļi, no kuriem 851 ir 

vieglie, 72 – kravas, 5 – autobusi, 22 – piekabes 

un puspiekabes, 71 – motocikli un tricikli, 1 - 

kvadracikls un 24 – mopēdi. 

Fiziskām personām reģistrēti kopumā 935 

transportlīdzekļi, no kuriem 804 ir vieglie, 41 – 

kravas, 1 – autobuss, 21 – piekabes un 

puspiekabes, 45 – motocikli un tricikli, 22 – 

mopēdi. 2011.gada sākumā fiziskām personām 

kopā reģistrēts 951 piederošs transportlīdzeklis 

(t.sk. 820 vieglās automašīnas). Tehniskā kārtībā 

esošo transportlīdzekļu skaits 2012.gada sākumā 

– 802, no kuriem 670 - vieglās automašīnas. 

CEĻU SATIKSMES DROŠĪBA 

Pēdējo gadu laikā Sējas novadā samazinājies ceļu 

satiksmes negadījumu skaits. 

2011.gada laikā Sējas novadā reģistrēti 26 7 ceļu 

satiksmes negadījumi, no kuriem 4 bijuši ar 

cietušajiem un kopumā ar 8 ievainotajiem. 

2010.gada laikā negadījumu skaits bijis lielāks – 

10 negadījumi, no kuriem 5 - ar ievainotajiem (1 

gājis bojā, bet 12 ievainoti). 2009.gadā reģistrēti 

15 negadījumi – 4 no tiem ar kopumā 4 

ievainotajiem. 

SATIKSMES INTENSITĀTE 

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 27 

autoceļam A3 posmā Sēnīte – Ragana 2011.gadā 

bija 6448 automašīnas diennaktī (no tām 1032 

jeb 16% – kravas automašīnas). Autoceļa P6 

intensitāte posmā Saulkrasti – Sēja 2011.gadā – 

298 automašīnas diennaktī (no tām 5% - kravas), 

bet posmā Sēja – Ragana bijusi 322 automašīnas 

diennaktī (no tām 4% - kravas). 

Vietējo autoceļu intensitāte diennaktī 2011.gadā 

bijusi sekojoša: 

• 527 automašīnas (t.sk. 14% kravas) pa 

autoceļu V39 Saulkrasti – Bīriņi, 

• 371 automašīna (t.sk. 8% kravas) pa 

autoceļu V78 Saulkrasti – Vidriži, 

• 205 automašīnas pa autoceļu V79 

Murjāņi – Sēja, 

• 240 automašīnas (t.sk. 6% kravas) pa V88 

Jaunzemnieki – Ritiņas. 

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS 

Sabiedriskā transporta funkcijas pilda autobusu 

pasažieru pārvadājumi. Vislielākais 

nodrošinājums ar sabiedrisko transportu ir no 

Murjāņiem (A3 autoceļa pieturas). Šeit autobuss 

virzienā uz Rīgu kursē vidēji 30 reizes dienā. 

Vidējais brauciena garums ir nedaudz vairāk par 1 

stundu. Savukārt brauciens ar autobusu no 

Murjāņiem līdz Siguldai ir aptuveni 30 minūšu 

ilgs. 

Tikai reizi dienā kursē autobuss maršrutā 

Saulkrasti – Pabaži – Sēja –Loja – Sigulda, kā arī 

Saulkrasti – Pabaži – Sēja – Loja – Rīga. Maršrutā 

Pabaži – Saulkrasti autobuss kursē 6 reizes dienā 

un vidējais brauciena ilgums ir 24 minūtes. 

Pašvaldība nodrošina skolēnu pārvadājumus ar 

autobusu uz un no pašvaldības izglītības 

iestādēm. 

Tuvākās dzelzceļa stacijas atrodas Inčukalnā, 

Vangažos un arī Saulkrastos. Plānots, ka dzelzceļa 

līnija „Rail Baltica”, kas savienos Baltijas valstis ar 

Poliju un Vāciju, sniegsies arī cauri Sējas novada 

rietumu daļas teritorijai. 

26 CSDD 

27 VAS „Latvijas Valsts ceļi”

32 

TELEKOMUNIKĀCIJAS UN SAKARI 

Novadā tiek nodrošināti mūsdienīgi 

telekomunikācijas pakalpojumu un sakari. 

PASTS 

Pasta pakalpojumus, pārvadājumus un 

eksprespastu, preses abonēšanu, piegādi un 

tirdzniecību, finanšu pakalpojumus, tirdzniecību 

un filatēliju novadā piedāvā VAS „Latvijas Pasts”. 

Novada teritorijā atrodas viena pasta nodaļa – 

Lojā. Tā darbojas 5 dienas nedēļā. 

SAKARU TĪKLI 

Telekomunikācijas pakalpojumus novadā 

nodrošina SIA „Lattelecom”, SIA „Latvijas 

Mobilais telefons”, SIA „Tele2”, SIA „Bite Latvija” 

u.c. Sakaru tīklu pārklājums vērtējams kā 

apmierinošs. 

ELEKTROAPGĀDE UN GĀZES 

APGĀDE 

Ar elektroenerģiju novadu nodrošina AS “Sadales 

tīkls” Centrālais reģions. Novada teritoriju šķērso 

Augstsprieguma tīkla 110 kV maģistrālā gaisvadu 

elektroapgāde. 

Novada dienvidu daļā (starp Loju un Murjāņiem) 

atrodas atzars no Inčukalna dabas gāzes pazemes 

glabātuves. Sējas novadā atrodas AS „Latvijas 

Gāze” ekspluatācijas iecirkņa „Inčukalna gāzes 

krātuve” esošie urbumi, maģistrālie gāzes vadi 

(Rīga – Pleskava, Izborska – Inčukalna pazemes 

gāzes krātuve un gāzesvads uz gāzes regulēšanas 

staciju „Krimulda”) un augstā spiediena sadales 

gāzesvadi. 

KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI 

Komunālo pakalpojumu sniegšanu un 

organizēšanu Sējas novadā līdz šim nodrošināja 

PA „Loja-Pabaži”, tomēr 2011.gadā tika veikta 

pašvaldības aģentūras reorganizācija. Pašlaik 

komunālo pakalpojumu organizēšanu un 

sniegšanu nodrošina Sējas novada Komunālā 

daļa. 

Komunālās daļas uzdevums ir nodrošināt 

daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu, 

centralizētā ūdens padevi, sadzīves notekūdeņu 

savākšanu un attīrīšanu, ūdensvadu un 

kanalizācijas tīklu uzturēšanu un attīstību un 

centralizētās siltumapgādes pakalpojumus. 

Sējas novada komunāla daļa sniedz komunālos 

pakalpojumus ciematos: Loja, Sēja un Pabaži. 

Pakalpojumus nodrošina 7 darbinieki. 

2011. gadu noslēdzot iedzīvotāju parādsaistības 

par komunālajiem pakalpojumiem bija 30230,06 

Ls, par apsaimniekošanu 7326,12 Ls un soda 

naudas 93542,29. 

ŪDENS APGĀDES UN KANALIZĀCIJAS TĪKLI 

Lojas ciema ūdensapgādes kopējais tīkls 4km garš 

ar vidējo ūdens patēriņu dienā – 50m 3 , ūdens 

kvalitāti nodrošina atdzelžošanas stacija. 

2012.gadā paredzēts īstenot ūdensapgādes un 

sadzīves notekūdeņu tīklu sistēmas 

rekonstrukciju. 

Pabažu ciema ūdensapgādes tīklu kopgarums ir 

3km ar vidējo ūdens patēriņu dienā - 450m 3 , ir 

plānoti tīkla rekonstrukcijas darbi ūdens 

kvalitātes uzlabošanai. Kanalizācijas tīkla 

kopgarums ir 2km. 

Sējas ciema ūdensapgādes tīklu garums ir 2,3km 

un vidējais ūdens patēriņš dienā - 8m 3 . 

Kanalizācijas tīklu kopgarums ir 2,2 km. 

2010.gadā ciemā veikta ūdensvadu un 

kanalizācijas tīklu rekonstrukcija ar ERAF atbalstu. 

Kopumā 2011.gada laikā Iedzīvotājiem piegādāts 

37852 m³ dzeramā ūdens. Dzeramā ūdens 

kvalitātes uzlabošanai darbojas 3 atdzelžošanas 

iekārtas. Uz attīrīšanas iekārtam novadīto un 

attīrīto notekūdeņu apjoms 2011.gadā - 35957 

m³. 

SILTUMAPGĀDE 

Savrupmājas un viensētas siltumapgādi 

galvenokārt nodrošina individuāli, izmantojot 

malkas kurināmo. Centralizētās siltumapgādes 

vajadzībām novadā ir trīs gāze apkures katlu 

mājas – Lojā, Pabažos un Sējas skolā. Pārsvarā tās 

nodrošina siltumapgādi pašvaldības iestādēm un 

daudzdzīvokļu namiem ciemos. Kopējā apsildāmā 

platība ir 7588 m 2 . 

Centralizētās siltumapgādes tarifs 2011.gada 

beigās bija sekojošs: 

- 1,50 Ls/ m 3 (bez PVN) – Lojas ciemā; 

- 1,90 Ls/ m 3 (bez PVN) – Pabažu ciemā;

33 

2011.gada laikā siltuma ražošanai izlietotās gāzes 

apjoms bijis sekojošs: Lojas ciemā - 105171 m³, 

Pabažu ciemā - 17925 m³ un Sējas pamatskolā 

50235 m³. 

Lojas ciemā ar centralizēto siltumapgādi tiek 

nodrošinātas dzīvojamo māju koplietošanas 

telpas un 15 dzīvokļi, pašvaldības administratīvā 

ēka, Lojas kultūras nams, pirmsskolas izglītības 

iestāde „Bitīte” un Sējas novada mūzikas un 

mākslu skola. Pabažu ciemā ar centralizēto 

siltumapgādi tiek nodrošināts Pabažu kultūras 

nams un daudzdzīvokļu ēka „Ezeriņi”. Lojas un 

Pabažu ciemos 2011.gadā tika rekonstruētas 

katlu mājas, apkures katli nomainīti uz mazāk 

jaudīgiem. 28 

MĀJOKĻI 

Mājokļu skaits 29 Sējas novadā 2009.gadā bija 

1244, savukārt dzīvojamo māju skaits – 875. 

Uzrādītais mājokļu skaits ar 1 dzīvokli ir 861, 2 

dzīvokļiem – 18, bet 3 un vairāk dzīvokļiem – 39, 

bet bez dalījuma dzīvokļos – 2. 

Kopējā dzīvojamo māju platība novadā ir 125, 

tūks.m 2 , no kuriem 91,2 tūks.m 2 ir 1 dzīvokļa, 2,6 

tūks.m 2 ir 2 dzīvokļu, bet 31,1 tūks.m 2 ir 3 un 

vairāk dzīvokļu. 0,8 tūks.m 2 no māju kopējās 

platības ir bez dalījuma dzīvokļos. 

Pašvaldības īpašumā esošo un nomāto dzīvokļu 

skaits 30 Sējas novadā kopā ir 94. No tiem 74 - 

pašvaldības īpašumā esoši un nomāti dzīvokļi, 18 

– dzīvokļi, kas izīrēti, lai sniegtu palīdzību dzīvokļu 

jautājumu risināšanā un 2 – neizīrēto dzīvokļu 

skaits. Vidējā īres maksa pašvaldības īpašumā 

esošajā dzīvojamā fondā (izņemot sociālo 

dzīvojamo fondu) - 0,13 Ls/m 2 . Salīdzinot ar 

apkārtējām pašvaldībām, īres maksa Sējas novadā 

ir zemākā. 

Laika posmā no 1995.gada līdz 2008.gadam 9 

pašvaldības dzīvojamās mājas nodotas 

privatizācijai. 

0,19 

0,45 

0,71 

Vidēji pašvaldībā 



0,19 

0,33 

Attēls 19: Vidējā īres maksa (Ls/m 2 ) pašvaldības īpašumā 

esošajā dzīvojamā fondā 

Sociālo dzīvojamo māju skaits novadā ir 3 ar 

kopējo dzīvokļu skaitu – 18. Vidējā īres maksa 

sociālajā dzīvojamā fondā Sējas novadā ir 0,09 

Ls/m 2 . 

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA 

Sējas novada pašvaldība savas funkcijas 

atkritumu apsaimniekošanā realizē pamatojoties 

uz pašvaldības izdotiem noteikumiem. Novada 

teritorijā ir noteikta dalītā atkritumu savākšana. 

Kopumā teritorijā atkritumu apsaimniekošanu 

veic 3 uzņēmumi. 

Daudzdzīvokļu mājas apsaimnieko pašvaldības 

Komunālā daļa, kura par sadzīves atkritumu 

apsaimniekošanu ir noslēgusi līgumu ar SIA 

„Jumis”. Dalīto atkritumu apsaimniekošanu veic 

SIA „Vidzemes serviss”. Līgumi par atkritumu 

izvešanu ar mājsaimniecībām ir gan abiem 

minētajiem uzņēmumiem, gan arī SIA „ZAOO”. 

2011. gadā savākti atkritumi 1106,78 m³ 

apjomā 31 . 

NOVĒRTĒJUMS 

0,13 




Visbūtiskākie ieguldījumi un investīcijas novada 

tālākā izaugsmē nepieciešamas tieši tehniskās 

infrastruktūras ziņā, jo tā ir nolietojusies un 

neatbilst mūsdienu kvalitātes prasībām. 


2011.gadu 

29 CSP 

30 LR Ekonomikas ministrija, pārskats par pašvaldības rīcībā esošo 

dzīvojamo fondu 2011.gadā 


2011.gadu

34 


Pie steidzamākajiem darbiem un problēmām, 

visbiežāk minēti darbi, kas saistīti ar tehniskās 

infrastruktūras attīstīšanu un sakārtošanu: 

pašvaldības un daudzdzīvokļu ēku siltināšanu, 

autoceļu kvalitātes uzlabošanu un ietvju 

izveidošanu, dzeramā ūdens kvalitātes 

uzlabošanu, komunālo pakalpojumu un 

labiekārtošanas darbu savlaicīgāku plānošanu, 

satiksmes drošības infrastruktūras uzlabošanu, 

sabiedriskā transporta nodrošinājuma 

uzlabošanu, ūdensvada rekonstrukciju Pabažos, 

labierīcību ierīkošanu pie Pabažu ezera. 

Uz jautājumu par to, kādi infrastruktūras 

uzlabojumi būtu jāveic ciemos, visbiežāk 

iedzīvotāji norādījuši uz (1) teritorijas 

labiekārtošanu (soliņi, atkritumu urnas, 

velosipēdu novietnes un tml.), (2) satiksmes 

drošības uzlabošanas pasākumiem – 

aizsargbarjeru, „guļošo policistu”, gājēju pāreju 

ierīkošanu un tml. infrastruktūras uzlabojumu 

veikšanu, (3) ūdensapgādes un kanalizācijas 

sistēmu paplašināšanu un rekonstrukciju un (4) 

bērnu rotaļu laukumu iekārtošanu. 

Pie lielākajiem novada trūkumiem bieži norādīts 

uz nepietiekamu sabiedriskā transporta 

nodrošinājumu, slikto ceļu stāvokli un 

ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošinājumu. 

Par novada lielākajiem sasniegumiem iedzīvotāji 

uzskata ūdensapgādes rekonstrukcijas uzsākšanu 

Sējā, asfaltēto autoceļu uz Pabažiem un ielu 

apgaismojumu Pabažu ciemā, komunālās jomas 

sakārtošanu, pašvaldības ēku siltināšanas 

projektus, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas 

nodrošinājumu. Iedzīvotāji lepojas ar Pabažu 

centra sakoptību, sakārtotajām teritorijām un 

sakoptajām ceļmalām, Sējas parku. 

Kā prioritārā joma, kura Sējas novadā būtu 

jāattīsta, visbiežāk minēta tieši infrastruktūra, 

kam seko komunālā saimniecība. 

Iedzīvotāji ir tikai daļēji apmierināti ar ielu un ceļu 

infrastruktūru un tās uzturēšanu, savukārt 

vairums ir neapmierināti ar gājējiem paredzētās 

infrastruktūras un ielu apgaismojuma pieejamību 

un arī kvalitāti. Tāpat par nepieejamu tiek 

uzskatīta velosipēdistu celiņi un maršruti. 

Vairums ir neapmierināti ar sabiedriskā 

transporta pakalpojumu pieejamību un arī 

kvalitāti, ūdensapgādes un kanalizācijas 

pakalpojumiem; par nepieejamu vairums atzīsts 

centralizēto siltumapgādi. Iedzīvotāju vērtējums 

ir neviennozīmīgs par namu apsaimniekošanas 

pakalpojumiem. Tomēr lielākoties apmierināti 

iedzīvotāji ir ar atkritumu apsaimniekošanas 

pakalpojumiem, pasta pakalpojumu un interneta 

pieejamību, kā arī to kvalitāti. 


Infrastruktūras uzlabošana nepieciešama, lai 

sekmētu novada veidošanos par pievilcīgu vietu 

uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī uzlabotu 

iedzīvotāju vispārējo dzīves līmeni. Nepieciešams 

veikt ūdens un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju, 

jo esošās sistēmas ir nolietojušās, tāpat jāuzlabo 

publiskās ārtelpas pieejamība un novada 

teritorijas labiekārtošana, veidojot pievilcīgu, 

modernu un pieejamu infrastruktūru bērniem, 

jauniešiem, ģimenēm, senioriem un citiem 

iedzīvotājiem.

35 

SVID ANALĪZE – TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA 


• Atkritumu apsaimniekošana; 

• Iesāktie projekti inženiertīklu attīstībā; 

• Interneta un mobilo sakaru nodrošinājums; 

• Inženiertehnisko tīklu pieejamība; 

• Salīdzinoši tuvs dzelzceļš (Inčukalns); 

• Autoceļu tīkls un viegla pilsētu (t.sk. Rīgas 

sasniedzamība); 

• Jaunu mājokļu veidošanas iespējas; 

• Dažādu energoresursu pieejamība; 

IESPĒJAS 

• Zemes īpašumu izdomāšana jaunajiem 

uzņēmējiem; 

• Neapstrādāto zemju izmantošana 

lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, pļavu 

apbūves veicināšana; 

• Dzīvojamā fonda paplašināšana; 

• Dzīvojamā fonda un pašvaldības ēku 

energoefektivitātes uzlabošana; 

• Energoresursu attīstība (t.sk. zemes siltums, 

saules, vēja enerģija); 

• ES fondu un cita līdzfinansējuma apguve; 

• Iedzīvotāju iesaiste teritorijas labiekārtošanā; 

• Inženiertehnisko tīklu plānveidīga sakārtošana; 

• Pašvaldības kapacitātes uzlabošana; 

• Ražošanas attīstība; 

• Rīgas tuvums un iedzīvotāju interese mājokļu 

celtniecībā; 

• Sabiedriskā transporta tīkla attīstība; 

VĀJĀS PUSES 

• Autoceļu sliktais tehniskais stāvoklis (piem. Sēja 

– Saulkrasti, Saulkrasti – Vanagi); 

• Dzīvojamā (t.sk. pašvaldības) fonda trūkums un 

esošā dzīvojamā fonda nolietojums; 

• Elektroenerģijas dārgums; 

• Interneta sakaru nepietiekamā kvalitāte 

atsevišķās vietās; 

• Nepietiekama ārtelpas labiekārtošana un 

pašvaldības īpašumu sakopšana, neefektīva 

izmantošana; 

• Konkurences neesamība atsevišķos 

pakalpojumos; 

• Nerentabla sabiedriskā transporta attīstība; 

• Normatīvo aktu ierobežojumi; 

• Sabiedriskā transporta nodrošinājuma 

nepietiekamība novada teritorijā (īpaši 

Gārmuižā, Vanagos); 

• Vāji attīstīti komunālie pakalpojumi Murjāņos 

(notekūdeņu attīrīšana); 

• Zemās īres maksas pašvaldības dzīvojamajam 

fondam, kas neveicina iedzīvotāju vēlmi meklēt 

citas dzīvojamā fonda izmantošanas iespējas; 

• Kopīpašumu apsaimniekošanas problēmas; 

DRAUDI 

• Bezdarba un sociālās palīdzības saņēmēju 

daudzums (t.sk. mazā maksātspēja); 

• Gāzes krātuve (civilās aizsardzības un drošības 

draudi); 

• Militārā poligona tuvums un tā iespējamā 

paplašināšanās; 

• Kvalificēta darbaspēka trūkums; 

• Nesakārtota likumdošana valstīt un valsts 

pārvaldes birokrātija; 

• Pašvaldības budžeta ienākumu samazināšanās 

un ekonomiskā situācija valstī; 

• Sliktā demogrāfiskā situācija, mazais iedzīvotāju 

apdzīvojuma blīvums.

UZŅĒMUMU SKAITS 

Uzņēmumu reģistrā 32 uz 2012.gadu kopā 

reģistrēti 186 subjekti. No tiem Biedrību un 

nodibinājumu reģistrā – 12 biedrības un 2 

nodibinājumi, Komercreģistrā - 114 sabiedrības ar 

ierobežotu atbildību (SIA), 10 individuālais 

komersants (IK) un Sabiedrisko organizāciju 

reģistrā - 1 sabiedriskā organizācija. 

Uzņēmumu reģistra uzskaitē ir 32 zemnieku 

saimniecības, 7 individuālie uzņēmumi, 3 SIA un 5 

kooperatīvās sabiedrības. 

UZŅĒMUMU REĢISTRĀCIJAS DINAMIKA 

Novada uzņēmumu reģistrēšanas statistika ir 

pozitīva. Kopš 1995.gada Uzņēmumu reģistrā un 

Komercreģistrā kopā reģistrēti 147 uzņēmumi, 

bet likvidēti 13. Turklāt pēdējos gados ikgadējais 

reģistrēto uzņēmumu skaits pieaug. Līdz 

2009.gadam novadā nav neviena oficiāli likvidēta 

uzņēmuma. 

EKONOMIKA 

EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE 

• 34 pašnodarbinātas personas, 

UZŅĒMĒJDARBĪBAS NOZARES UN 

APGROZĪJUMS 

• 

• 

4 individuālie komersanti, 

41 komercsabiedrība, 

32 Lursoft Statistika dati 

Pēc Lursoft datiem gan 2011.gadā, gan 2010.gadā 

lielākais apgrozījums bijis KS „Abra” – graudu 

audzētāju kooperatīvs un sniedz lauksaimniecības 

pakalpojumus. Apgrozījums 2011.gadā - 4 385 

990 LVL, kas ir par 20% vairāk kā gadu iepriekš. 

Otrs lielākais apgrozījums ir SIA „ZS Veģi”. 

2011.gadā tas sasniedza 1 607 364 LVL – par 48% 

vairāk kā gadu iepriekš. Uzņēmums ar trešo 

lielāko apgrozījumi ir SIA „Mežciems – Drusti”. Tā 

apgrozījums 2011.gadā – 1 230 983 LVL, kas ir par 

2,46 reizēm vairāk kā 2010.gadā. 

Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu darbojas 

lauksaimniecības nozarē. Izplatītākās 

lauksaimniecības formas – graudkopība, piena 

lopkopība un augkopība. Sīkāku izklāstu par 

uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu, tā 

pieaugumu un darbības nozari skatīt 4.tabulā 33 . 

5 

7 

0 0 

2 

0 

Reģistrēti 

Likvidēti 

6 6 

10 

12 

2009.gadā Sējas novadā bija reģistrētas sekojošas 

ekonomiski aktīvās statistikas vienības: 

• 15 zemnieku saimniecības, 

• 10 fondi, nodibinājumi un biedrības, 

• 1 valsts budžeta iestāde, 

• 2 pašvaldības budžeta iestādes. 

2010.gadā ekonomiski aktīvo pašnodarbināto 

personu skaits pieauga par 7, sasniedzot 41 

pašnodarbināto personu. Ekonomiski aktīvi bija 

tikai 2 individuālie komersanti, savukārt neaudz 

pieauga ekonomiski aktīvo komercsabiedrību 

skaits – 46, bet aktīvo zemnieku saimniecību 

skaits gada laikā samazinājās līdz deviņām. 

Kopumā 2010.gadā ekonomiski aktīvas bija 9 

biedrības/fondi, 1 – valsts budžeta iestāde un 3 – 

pašvaldības budžeta iestādes. 

6 

15 

0 0 0 0 0 0 

2000.g. 

2001.g. 

2002.g. 

2003.g. 

2004.g. 

2005.g. 

2006.g. 

2007.g. 

2008.g. 

2009.g. 

2010.g. 

2011.g. 

2012.g. 

12 

1 

20 

Attēls 20: Uzņēmumu reģistrācijas dinamika 

5 

4 

14 

3 

6 

36

37 

Nosaukums Apgrozījums LVL pret 

2010. 

Pret 

2009. 

Darbības nozare 

1. KS „Abra” 4 385 990 20% 2.81 x Lauksaimniecība 

2. SIA „ZS Veģi” 1 607 364 48% 2.26 x Lauksaimniecība 

3. SIA „Mežciems – Drusti” 1 230 983 2.46 x 19.3 x Lauksaimniecība 

4. ZS „Robežnieki” 367 139 32% 3.08 x Lauksaimniecība 

5. SIA „Pekausītis” 344 846 - - Mežizstrāde 

6. SIA „Sējas nami” 340 731 10,23 x 5.71 x Nekustamais īpašums 

7. SIA „Baltech-ISK” 275 119 17% 22.6 x Mašīnbūve, 

metālapstrāde 

8. SIA „V & M” 262 682 -4% 2.24 x Mazumtirdzniecība 

9. SIA „Murjānis” 226 957 8% 4% Aptieka 

10. SIA „Eremūrs” 217 118 - - Loģistika 

Nosaukums Apgrozījums LVL pret Pret 

2009. 2008. 

1. KS "Abra" 3 659 713 82% -82% Lauksaimniecība 

2. SIA "ZS VEĢI" 1 087 232 53% -74% Lauksaimniecība 

3. SIA "MEŽCIEMS-DRUSTI" 500 886 7.85 x 2.73 x Lauksaimniecība 

4. SIA "LV INDUSTRY" 384 516 23.71 x nav datu Mežizstrāde 

5. SIA "EAR EKSTRA" 282 284 -5% -32% Mazumtirdzniecība 

6. ZS "ROBEŽNIEKI" 279 560 2.34 x 54% Lauksaimniecība 

7. SIA "V & M" 274 057 2.33 x 129.33 x Mazumtirdzniecība 

8. SIA "Beltech-ISK" 236 706 19.44 x 19.44 x Mašīnbūve, 

metālapstrāde 

9. SIA "MURJĀNIS" 210 762 -3% -1% Aptieka 

10. SIA "Vaimuga" 187 809 6% -22% Mazumtirdzniecība 

2011.GADS 34 

2010.GADS 

Tabula 5: Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2011. un 2010.gadā 

9; 8% 

9; 8% 

2; 2% 1; 1% 

3; 3% 

41; 37% 

46; 41% 

komercsabiedrības 

pašnodarbinātās personas 

zemnieku un zvejnieku saimniecības 

fondi, nodibinājumi un biedrības 

valsts iestādes 

individuālie komersanti 

pašvaldības iestādes 

Attēls 21: Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā 

34 Sarakstā nav iekļautas bankas, apdrošināšanas kompānijas, kā arī 

uzņēmumi, kuru gada pārskati nav iesniegti, vai vēl nav ievadīti 

Lursoft Gada pārskatu datu bāzē. 

Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā pēc NACE 

sadalījuma visvairāk bijušas tādas, kas nodarbojas 

ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un 

zivsaimniecību – kopumā 27 vienības, bet 23 

ekonomiski aktīvās tirgus sektora vienības pieder 

pie augkopības un lopkopības, medniecības un 

saistītu palīgdarbu nozares, savukārt 16 – 

vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, 

automobiļu un motociklu remontu jomā. 

Sadalījumā pa lielumu grupām, 2010.gadā no 

visām 98 ekonomiski aktīvajām tirgus sektora 

vienībām 96 bija mikro un 2 – mazās vienības. 

NODARBINĀTĪBA 

2012.gada 31.martā reģistrēto bezdarbnieku 

skaits Sējas novadā bija 129 jeb 7,5%. No tiem 75 

(58%) bija sievietes un 54 (42%) – vīrieši. 

Salīdzinot reģistrēto bezdarba līmeni ar apkārtējo 

kaimiņu pašvaldību rādītājiem, tas ir vidējs: 

zemāks kā Inčukalna, Krimuldas un Limbažu 

novados, bet augstāks kā Ādažu un Saulkrastu 

novados.

38 

9 

4,5 

10 

Latvija 




7,9 

11,6 

5,5 

7,5 




Attēls 22: Bezdarba līmeņa (%) salīdzinājums 2012.gada 

martā 

57 (44%) no visiem bezdarbniekiem ir ilgstošie 

bezdarbnieki, 6 (5%) ir invalīdi – bezdarbnieki, 8 

(6%) - jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 

savukārt 8 (6%) - personas pēc bērna kopšanas 

atvaļinājuma. 13 (10%) personas ir pirmspensijas 

vecuma sievietes un tieši tik pat – pirmspensijas 

vecuma vīriešu. 

Visvairāk bezdarbnieku ir vecumā no 55 līdz 59 

gadiem (28 jeb 22% no visiem reģistrētajiem 

bezdarbniekiem). Tam seko 18 (14%) 

bezdarbnieki vecumā no 50 līdz 54 gadiem, 16 

(12%) – vecumā no 40 līdz 44 gadiem, pa 14 

(11%) – vecumā no 35 līdz 39 gadiem un vecumā 

no 45 līdz 49 gadiem. 

Lielākā daļa jeb 107 (83%) no visiem 

bezdarbniekiem izglītību ieguvuši latviešu valodā, 

bet 11 jeb 9% bezdarbnieku - nav valsts valodas 

atestācijas vispār. 

41 jeb 30% bezdarbnieku ir ar profesionālo 

izglītību, 40 jeb 29% - pamata, 39 jeb 28% - 

vispārējo vidējo, bet 17 jeb 12% - augstāko, tikai 2 

bezdarbniekiem izglītības līmenis ir zemāks par 

pamata izglītību. 

59 jeb 43% bezdarbnieku darba meklēšanas 

procesā ir 1-3 gadus, bet nedaudz mazāk – 49 jeb 

35% - līdz 6 mēnešiem, bet 29 – ir darba 

meklējumos no 6 līdz 12 mēnešiem. Tikai divi no 

visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir šajā 

statusā vairāk kā 3 gadus ilgi. 

50 (39%) no visiem reģistrētajiem ir bezdarbnieki, 

kuriem bezdarba ilgums ir līdz 6 mēnešiem, 

savukārt 22 (17%) – no 6 līdz 12 mēnešiem, 53 

(41%) – no 1 līdz 3 gadiem, 4 (3%) – bezdarba 

ilgums ir 3 gadi un vairāk. 

14; 11% 

12; 9% 

10; 8% 

8; 6% 

16; 12% 14; 11% 

9; 7% 

Attēls 23: Bezdarbnieku vecuma struktūra 

Attēls 24: Bezdarbnieku valsts valodas prasmes 

Attēls 25: Bezdarbnieku izglītības līmenis 

18; 14% 

28; 22% 

20 - 24 gadi 25 - 29 gadi 30 - 34 gadi 

35 - 39 gadi 40 - 44 gadi 45 - 49 gadi 

50 - 54 gadi 55 - 59 gadi 60 un vairāk 

107; 83% 

3; 2% 

3; 2% 

Izglītība iegūta latviešu valodā 

Nav valsts valodas atestācijas 

Valsts valodas vidējā pakāpe 

Valsts valodas augstākā pakāpe 

Valsts valodas zemākā pakāpe 

13; 10% 

40; 31% 

3; 2% 

35; 27% 

38; 30% 

Profesionālā 

Pamata 

Vispārējā vidējā 

Augstākā 

Zemāka par pamata 

5; 4% 

11; 9%

39 

VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA UN 

DARBA VIETAS 

2012.gada 1.ceturksī strādājošo 35 mēneša vidējā 

bruto darba samaksa Sējas novadā sabiedriskajā 

sektorā bija 342 LVL (neto – 243 LVL). Tāda pati tā 

bijusi arī 2011.gadā. 

2010.gadā strādājošo mēneša vidējā bruto darba 

samaksa sabiedriskajā sektorā bija 334 LVL, neto 

– 236 LVL, pašvaldību struktūrās – bruto 344 LVL, 

neto – 250 LVL. Salīdzinot ar 2009.gadu, 

strādājošo mēneša vidējā darba samaksa ir 

samazinājusies. Gadu iepriekš sabiedriskā sektorā 

bruto samaksa bija 357 LVL, neto – 263 LVL, bet 

pašvaldības struktūrās bruto samaksa 2009.gadā 

vidēji mēnesī bija 342 LVL, bet neto – 258 LVL. 

Salīdzinot ar Latvijas kopējo radītāju, vidējā darba 

samaksa novadā ir zemāka. Sabiedriskajā sektorā 

vidējā bruto alga valstī 2011.gadā bija 493 LVL 

(par 155 LVL vairāk kā vidēji Sējas novadā), 

pašvaldību struktūrās - 395 LVL (par 29 LVL vairāk 

kā vidēji Sējas novadā). 

Aizņemto darbavietu skaits pavisam (neskaitot 

privātā sektora komersantus ar nodarbināto 

skaitu, kas mazāks par 50) 2011.gadā novadā bija 

261, bet 2010.gadā – 280, savukārt 2009.gadā – 

228. 

ATTĪSTĪBAS LĪMEŅA INDEKSS 

Novada teritorijas attīstības līmeņa indekss 36 pēc 

2011.gada datiem ir 0,898. Starp 110 Latvijas 

novadiem Sējas novads ir viens no vadošajiem un 

ieņem 12.vietu starp visiem. Tas vērtējams ļoti 

pozitīvi. 

Aprēķinot teritorijas attīstības indeksu, tiek ņemti 

vērā vairāki rādītāji – bezdarba līmenis, 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu 

iedzīvotāju, demogrāfiskās slodzes līmenis un 

pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas. 

Salīdzinot Sējas novada attīstības līmeņa indeksu 

ar apkārtējām pašvaldībām, tas ir viens no 

labākajiem. Ādažu novads ierindojas 3.vietā starp 

Latvijas pašvaldībām ar 1,741 rādītāju, savukārt 

35 CSP 

36 MK noteikumi Nr.318, 2.pielikums MK noteikumiem Nr.482– 

Teritorijas attīstības indekss novadiem 

Inčukalna novada rādītājs ir tikai nedaudz zemāks 

par Sējas novada un ieņem 14.vietu starp 110 

novadiem. Krimuldas novads ierindojas 18.vietā, 

Saulkrastu – 26.vietā, bet Limbažu novads – 

63.vietā ar negatīvu rādītāju (-0,163). 

1,741 

0,664 0,582 

-0,22 




0,273 

Attēls 26: Attīstības līmeņa indeksa salīdzinājums 

FINANŠU IZLĪDZINĀŠANA 

Sējas novads pieder pie tām Latvijas pašvaldībām, 

kuras veic iemaksas pašvaldību finanšu 

izlīdzināšanas fondā, no kura tiek izmaksātas 

dotācijas pašvaldībām ar zemākiem attīstības 

rādītājiem. 

Plānotās iemaksas 37 izlīdzināšanas fondā no 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem 

2012.gadā Sējas novadam paredzētas 24 788 LVL 

apmērā. No kaimiņu pašvaldībām iemaksas veic 

arī Ādažu novads (598 950 LVL) un Saulkrastu 

novads (274 469 LVL). 

INVESTĪCIJAS 

0,898 




Novada ekonomisko attīstību un pievilcību 

raksturo arī ārvalstu tiešo investīciju apjoms. 

Kopš 1991.gada sākuma līdz 2012.gada 

28.jūnijam Sējas novadā reģistrēto uzņēmumu 

pamatkapitālos ārvalstu investori ieguldījuši vien 

1680 LVL. Tas ir zemākais rādītājs starp 

apkārtējām pašvaldībām un trešais zemākais 

starp visiem Latvijas novadiem un pilsētām. Tas 

liek secināt, ka Sējas novads un tā uzņēmumi nav 

pievilcīgi ārvalstu investoriem. 

37 MK noteikumi Nr.1030 „Noteikumi par pašvaldību finanšu 

izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2012.gadā”

40 

13060632 

No visiem darījumiem ar neapbūvētu un 

38 Valsts zemes dienests 40 Zemes platība ir robežās no 300m² līdz 10000m² 

10170736 

7983888 

830171 

244160 

1680 

Ādažu novads Inčukalna novads 

Krimuldas novads Limbažu novads 

Saulkrastu novads Sējas novads 

Attēls 27: Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums (LVL) 

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS 

Reģistrēto 38 nekustamā īpašuma tirgus darījumu 

skaits pēc darījuma objekta veida 2011.gadā ir 

sekojošs: 

• Dzīvokļi – 3; 

• Telpu grupas – 1; 

• Zeme – 46; 

• Zeme ar ēkām – 19. 

2010.gadā darījumu statistika ir līdzīga: darījumi 

ar dzīvokļiem – 3, ēkām – 1, telpu grupām – 2, 

zemi – 43, zemi ar ēkām – 20. 

8,31 

8,38 

7,83 

44 

3,62 

3,88 

1,68 

1,66 


13 


6 

Limbaži 

1 1 

Limbažu novads bez pilsētas 

Saulkrasti 

Lauksaimniecības zeme 

Saulkrastu novads bez pilsētas 


Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās 

Attēls 29: Individuālās apbūves zemes vidējā vērtība 

dabas teritorijas 

darījumiem 2011.gadā (LVL/m 2 ) 

Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 

Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 

Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme 

Attēls 28: Darījumi ar neapbūvētu un apbūvētu zemi 

2011.gadā 

39 Pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa (NĪLM) 

apbūvētu zemi 2011.gadā, 44 bijuši darījumi ar 

lauksaimniecības zemi 39 , 13 – individuālo 

dzīvojamo māju apbūves zemi, 6 – 

mežsaimniecības zemi un īpaši aizsargājamām 

dabas teritorijām, kurās saimnieciskā darbība ir 

aizliegta ar normatīvo aktu un pa 1 – 

daudzdzīvokļu māju apbūves un satiksmes 

infrastruktūras objektu zemi. 

Vidējā individuālās apbūves zemes 40 cena 

2011.gadā Sējas novadā bija 3,88 LVL/m 2 , 

lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena - 

448,21 LVL/ha teritorijām ar platību, kas lielāka 

vai vienāda ar 3ha un 1783,98 LVL/ha teritorijām 

ar platību, kas nepārsniedz 3ha. Savukārt 

mežsaimniecības zemes vidējā vērtība 2011.gadā 

bija 1416,63LVL/ha (platībām, kas lielākas par 

3ha). 

Salīdzinot Sējas novada 2011.gada darījumu 

individuālās apbūves zemes cenas ar apkārtējo 

pašvaldību cenām, vidējā darījumu cena ir līdzīga 

Inčukalna novadam, zemāka par Ādažu novada, 

Saulkrastu pilsētas un novada darījumu cenām, 

bet augstāka kā Limbažu pilsētas un novada 

zemes vidējā vērtība. 

Salīdzinot lauksaimniecības zemes cenas, Sējas 

novadā vidējā darījumu vērtība teritorijām, kuru 

zemes kopplatība nepārsniedz 3ha (Pierīgas 

teritorijās – 7ha), ir viena no zemākajām. Zemāka 

vidējā zemes vērtība ir vienīgi Limbažu novada 

pagastu teritorijām.

41 

LOPKOPĪBA 

12 988,49 

5 676,37 

2 806,44 

962,21 

8 795,51 




Limbažu novads bez pilsētas 

Saulkrastu novads bez pilsētas 


1 783,98 

Kopumā uz 2011.gada 1.jūlijā reģistrēto liellopu 

skaits 43 novadā bija 680, savukārt reģistrēto aitu 

skaits – 288. Uzskaitē nav nevienas cūkas, bet ir 

19 kazas, 9 zirgi un 55 citi dzīvnieki (bišu saimes). 

Liellopu novietņu skaits ir 62, savukārt novietnes 

ar aitām – 8, ar kazām – 4, ar zirgiem – 7. 

Savukārt kopējais reģistrētais novietņu skaits 

Sējas novadā ir 225. 

680; 65% 288; 27% 

Attēls 30: Lauksaimniecības zemes vidējā vērtība 

darījumiem 2011.gadā (LVL/ha) 41 

LAUKSAIMNIECĪBA 

Sējas novadā ir vairākas lauksaimnieciskās 

ražotnes un zemnieku saimniecības, kas 

lielākoties nodarbojas ar graudkopību, lopkopību 

un augkopību. Lielākās zemnieku saimniecības 42 

novadā ir sekojošas: 

• „Priežkalni” (piena lopkopība); 

• „Robežnieki” (piena lopkopība); 

• „Kalnābeles” (dārzeņu audzēšana); 

• „Brīvzemnieki” (dārzeņu audzēšana); 

• „Zaķi” (dārzeņu audzēšana); 

• „Urgas” (galdniecība, aitkopība); 

• „Veģi” (graudkopība); 

• „Jūrasteteri” (graudkopība); 

• „Mežateteri” (graudkopība; dārzeņu 

audzēšana). 

Novadā ir vairākas aktīvas mazās zemnieku 

saimniecības: „Airītes”, „Almučas”, „Astras”, 

„Ceļmalas”.„Ceriņi”, „Eglaines”, „Ennes”, 

„Grīvas”, „Jaunkatlāpi”, „Kliņķi”, „Kuiļi”, 

„Lejnieki”, „Muldas”, „Plaukas”, „Saulieši”, 

„Vidurgas”, „Ziedkalni”. 

Kopš 2009.gada Sējas novadā darbojas LAD, līdz 

ar to lauksaimniekiem ir pieejamas lauku 

attīstības speciālista konsultācijas un aktuālākā 

informācija par nozari. 

Liellopi 

Citi dzīvnieki 

Zirgi 

Aitas 

Kazas 

Attēls 31: Dzīvnieku skaits 

No visām 62 liellopu novietnēm 46 ir novietnes ar 

lopu skaitu 1 – 5, savukārt 5 novietnes – ar 6-10 

liellopiem, 8 – ar 11-20 liellopiem, 2 - ar 21 – 50 

liellopiem, bet tikai 1 novietne ar 301-500 

liellopiem. 

Uz 30.09.2011 reģistrēti 2 ganāmpulki ar kopējo 

govju skaitu – 221 un ar vidējo gada ražību – 8537 

kg izslaukums. Viens no govju ganāmpulka 

īpašniekiem ir ZS „Robežnieki” (187 govis un 

vidējais gada izslaukums – 8957 kg), bet otrs 

īpašnieks ir ZS „Priežkalni” (34 govis un vidējais 

izslaukums 6046 kg). 

ZEMKOPĪBA 

9; 1% 

19; 2% 

55; 5% 

2011.gada atbalstam platību maksājumu 44 

(maksājumi lauksaimniekiem, ko piešķir par LIZ, 

kas uzturēta labā lauksaimniecības un vides 

stāvoklī) Sējas novadā kopumā bija deklarēti 188 

ha platība ar ziemas kviešiem, 712ha – vasaras 

kviešiem, 100 ha – ar rudziem, 153 ha – ar 

vasaras miežiem, 9ha – ar auzām, 2ha – ar 

griķiem, 333ha – ziemas rapsi, 402ha – vasaras 

rapsis un 52ha – ar kartupeļiem. 

41 VZD, Otrā platību grupa – zemes kopplatība nepārsniedz 3ha 

(izņemot Ādažu un Saulkrastu novadu teritorijas – nepārsniedz 7ha) 

42 Sējas novada ziņas. Decembris 2011. 

43 VA „Lauksaimniecības datu centrs” 

44 LAD

42 

Uz 18.03.2012 Sējas novadā reģistrēti 834 lauku 

bloki 45 ar kopējo platību 4694 ha, kas ir 80% no 

kopējas VZD reģistrētā LIZ apjoma. 

TŪRISMS 

Ņemot vērā novada ģeogrāfisko novietojumu un 

tuvumu Rīgai, Siguldai un citām populārām 

tūrisma pilsētām Vidzemē, novadā ir vairāki 

uzņēmumi, kas darbojas tūrisma nozarē. Tomēr 

tūrisma nozare novadā nav plaši attīstīta. 

Neskatoties uz to, ka teritorijā nav daudz tūrisma 

apskates objektu, nereti tūristus piesaista novada 

ainavas, sakoptā vide un lauku miers, kas 

sastopams salīdzinoši tuvu galvaspilsētai. 

Ievērojamākie apskates objekti - Sējas ozols un 

Sējas muižas ūdenstornis. 

Novadā ir vairāki viesu nami, kas piedāvā gan 

naktsmājas, gan aktīvās atpūtas, gan ēdināšanas 

un relaksācijas pakalpojumus. 

„Milža slota” ir viesu nams, kas atrodas pie 

Pabažu ezera un piedāvā apmeklētājiem 

labiekārtotus numuriņus, pirti, tematisko un 

aktīvās atpūtas pasākumu klāstu, kā arī inventāra 

īri (teltis, laivas, velosipēdi, kvadricikli utt.). 

Turklāt aktīvās atpūtas cienītājiem ir pieejami 

vairāki velobraucējiem paredzēti maršruti. 

Vairāki viesu nami atrodas Murjāņos: „Rūķīši”, 

„Saulgoži”, „Ieviņas”. „Rūķīši” ir bijusī Rakstnieku 

savienības Mākslinieku māja, kas piedāvā saviem 

apmeklētājiem gan naktsmītnes un banketu zāles, 

gan pirti un iespēju atpūsties pie dabas. Viesu 

namā „Saulgoži” pieejamas pirtis, naktsmītnes, 

banketu zāles un telpas svinībām, kā arī aktīvās 

atpūtas iespējas. Savukārt viesu nams „Ieviņas” 

papildus citu, līdzīgu viesu namu piedāvājumiem, 

nodrošina saviem apmeklētājiem atpūtas 

kompleksu ar minigolfa un peintbola iespējām. 

Izmitināšanas iespējas (31 gultasvieta), pirts un 

ēdināšanas pakalpojumi pieejami arī Sējas novada 

Sporta centra viesnīcā. 

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi pieejami SIA 

„Mājas Matīši” krogā „Vīgants”, kas atrodas 

Murjāņos. 

Reģistrētais viesnīcu un citu tūrisma mītņu skaits 

novadā 2011.gada beigās bija 3, ar kopējo 

gultasvietu skaitu – 81 46 . 

NOVĒRTĒJUMS 

Sējas novada uzņēmējdarbības vide ir salīdzinoši 

neliela, tomēr izteikta ir lauksaimnieciskā 

ražošana – novadā ir vairākas spēcīgas zemnieku 

saimniecības. Novads ierindojas Latvijā starp 

sociālekonomiski labvēlīgākajām pašvaldībām, 

kas saistīts ar ieņēmumiem no iedzīvotāju 

ienākuma nodokļa. Neskatoties uz ekonomisko 

stabilitāti, lielai daļai iedzīvotāju darbavieta 

atrodas ārpus novada, ko sekmē izdevīgais 

ģeogrāfiskais novietojums Pierīgas reģionā, tomēr 

pašā novadā darba tirgus ir salīdzinoši neliels. 


Iedzīvotāju aptaujas dalībnieki, no kuriem 95% 

dzīvo Sējas novadā, bieži norādījuši, ka to 

darbavieta vai mācību vieta atrodas ārpuse Sējas 

novada teritorijas – 65% no visiem aptaujātajiem. 

Tādēļ kā lielāko trūkumu visbiežāk iedzīvotāji 

minējuši tieši darbavietu trūkumu, kam seko 

dažādi trūkumi novada infrastruktūras kvalitātē. 

Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto 

uzņēmējdarbības attīstību vēlas redzēt kā galveno 

un nozīmīgāko novada attīstības virzienu. Pie 

novada sasniegumiem atsevišķi aptaujātie 

norādījuši uz lielajām zemnieku saimniecībām un 

to, ka lepojas ar attīstīto lauksaimniecību. 

Savukārt pie steidzamākajiem darbiem vēlreiz 

tiek norādīts uz darbavietu trūkumu. 


Novada ekonomiskai attīstībai ir labs potenciāls – 

gan ģeogrāfiskais novietojums, dabas resursi, 

infrastruktūras pieejamība – neskatoties uz to, 

novadā trūkst uzņēmumu, kas nodrošinātu 

darbavietas iedzīvotājiem uz vietas, tādēļ 

nepieciešams uzlabot uzņēmējdarbības vidi. 

45 Nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, ko 

ierobežo dabiskās robežas, kā, piemēram, upes, grāvji, ceļi, meži un 

citas teritorijas, kas nav lauksaimniecībā izmantojamā zeme, zemes 

vienību robežas, administratīvās robežas. Minimālā lauku bloka 

platība ir 0,3 ha 

46 CSP

43 

SVID ANALĪZE - EKONOMIKA 


• Teritorijas plānojums ar paredzētām teritorijām 

uzņēmējdarbībai un ražošanai; 

• Ģeogrāfiskais novietojums; 

• Pieejamie dabas resursi (zemes, mežu resursi), 

dabas daudzveidība un ainavas; 

• Ostu un dzelzceļa tuvums, attīstīts ceļu tīkls; 

• Labvēlīga novada ekonomiskā vide un pieejamā 

teritorija; 

VĀJĀS PUSES 

• Mazkvalificēta darbaspēka nodarbināšanas 

uzņēmumu trūkums; 

• Uzņēmēju-pašvaldības komunikācijas un 

informācijas apmaiņas trūkums; 

• Iedzīvotāju pasivitāte, iniciatīvas un zināšanu 

trūkums par uzņēmējdarbību; 

• Mazattīstītā tūrisma nozare; 

• Kvalificēta darbaspēka trūkums; 

IESPĒJAS 

• Pieejamas brīvās teritorijas lauksaimnieciskās 

ražošanas un bioloģiskās lauksaimniecības 

attīstībai; 

• Kokapstrādes attīstības iespējas; 

• Individuālo uzņēmumu attīstība; 

• ES struktūrfondu piesaiste; 

• Uzņēmēju ziedojumi; 

• Tūrisma potenciāls; 

• Koģenerācijas staciju izbūve; 

• Liela mēroga pasākumu organizēšana; 

DRAUDI 

• Iepirkumu procedūras sistēma; 

• Monopola uzņēmumi (piem. datu uzturēšanā); 

• Novada uzņēmumu konkurētspējas 

mazināšanās; 

• Nodokļu slogs; 

• Ēnu ekonomika; 

• Bieža valsts politikas maiņas un ES politika; 

• Būvniecības likuma trūkums; 

• Augsti kredītu procenti.

44 

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMA 

KOPSAVILKUMS 

Sējas novads ir Rīgas reģiona pašvaldība, kurai 

raksturīgi labi sociālekonomiskie rādītāji. Saskaņā 

ar iedzīvotāju ikgadējās uzskaites datiem, novadā 

iedzīvotāju skaits ik gadu palielinās (kas raksturīgs 

vairumam Pierīgas pašvaldību), lai gan tautskaites 

dati uzrāda mazāku iedzīvotāju skaitu kā tas ir 

deklarēts. Demogrāfiskie rādītāji ir salīdzinoši 

labāki kā vairumam kaimiņu novadiem. Sējas 

novads ir 7. mazākais novads Latvijā pēc 

iedzīvotāju skaita, 24. mazākais pēc teritorijas 

kopplatības, tomēr ir viena no tām donoru 

pašvaldībām, kas pašvaldības finanšu 

izlīdzināšanas fondā veic iemaksas. 

Novadu raksturo izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis – 

tuvu Siguldai, Saulkrastiem, Rīgai, kā arī 

transporta infrastruktūrai, nozīmīgiem objektiem 

(valsts galvenajiem autoceļiem, un tml.). Sējas 

novada teritoriju klāj 59% mežu. Plaši attīstīta ir 

lauksaimniecība. Novada lielākās apdzīvotās 

vietas ir Pabaži, Loja (novada administratīvais 

centrs), Murjāņi. Mazāk iedzīvotāju dzīvo 

Gāršmuižā un Sējā. 

Ņemot vērā nelielo novada izmēru, tā pārvaldība 

ir kompakta un labi organizēta. Budžeta 

ienākumus lielākoties sastāda ieņēmumi no 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa, savukārt nedaudz 

vairāk kā puse budžeta tiek novirzīta izglītības 

jomai. Izglītības struktūru veido 2 pamatskolas, 

pirmskolas izglītības iestāde, Mūzikas un Mākslas 

skola. Novadā atrodas Murjāņu sporta ģimnāzija. 

Pašvaldībai ir ciešas funkcionālās saites ar citām 

pašvaldībām, lielākoties darba tirgus ziņā – lielai 

daļai novada iedzīvotāju darbavietas atrodas 

ārpus novada (Rīgā, Siguldā, Saulkrastos u.c.). 

Saņemt sadzīves pakalpojumus un veselības 

aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji lielākoties 

dodas uz apkārtējiem novadiem un pilsētām. Lai 

gan autoceļu un satiksmes infrastruktūra 

raksturojama kā attīstīta, nepieciešams uzlabot 

infrastruktūras kvalitāti, kā arī pilnveidot 

sabiedriskā transporta pieejamību. 

Pēdējo gadu laikā novadā īstenoti vairāki projekti, 

piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus – veikti 

infrastruktūras uzlabojumi, izveidota Bēbīšu 

skola, pašvaldībā piesaistīti jauni speciālisti. 

Būtiskākie informācijas kanāli novadā ir novada 

tīmekļa vietne www.seja.lv, kā arī ikmēneša 

laikraksts „Sējas Ziņas”. Novada kultūras 

infrastruktūru veido 3 bibliotēkas un 2 kultūras 

nami, kas nodrošina regulārus kultūras un atpūtas 

pasākumus iedzīvotājiem, un kuros ikdienā 

darbojas vairāki amatieru kolektīvi. Īpaši lepni 

novada iedzīvotāji ir par Sējas novada jaukto kori, 

kas guvis ievērojamus sasniegumus arī 

starptautiskos konkursos. 

Sējas novada būtiskākais sporta objekts ir 

mūsdienīgs Sporta centrs, kas ikdienā kalpo par 

sporta stundu un interešu nodarbību vietu 

izglītības iestāžu audzēkņiem, kā arī par treniņu 

vietu sportistiem. Sporta centrā regulāri norisinās 

sacensības un nometnes. 

Novada vide raksturojama kā ekoloģiski tīra. 

Neskatoties uz dabas resursiem un skaistajām 

dabas ainavām, novada tūrisma nozare ir maz 

attīstīta. 

Būtiskākie ieguldījumi nepieciešami 

infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībā. Lai 

novada vidi radītu vēl pievilcīgāku dzīvošanai, 

nepieciešams attīstīt ūdensapgādes un 

kanalizācijas, kā arī siltumapgādes sistēmas 

ciemos, uzlabot satiksmes infrastruktūru, 

sabiedrisko drošību. Ņemot vērā to, ka 

iedzīvotāju skaitam Pierīgas pašvaldībās ir 

tendence pieaugt, novadam jāveicina dzīvojamā 

fonda attīstība. 

Zemnieku saimniecības Sējas novadā visbiežāk 

nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību un 

dārzeņu audzēšanu. Bez tam teritorijā ir vairāki 

viesu nami, kas piedāvā ne tikai naktsmājas, bet 

arī aktīvās atpūtas iespējas. 

Lai veicinātu novada vietējo uzņēmējdarbības 

izaugsmi (kas tiek uzskatīts par lielāko trūkumu), 

nepieciešams stimulēt jaunu darbavietu izveidi 

novadā uz vietas, jo tieši to iedzīvotāji uzskata par 

lielāko novada pašreizējās situācijas problēmu.

45 

STRATĒĢISKĀ DAĻA 

2

46 

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS 

POLITIKA LATVIJĀ 

Sējas novada Attīstības programma 2012.- 

2018.gadam izstrādāta, ņemot vērā telpiskās 

attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju 

Latvijā, kā arī telpiskās plānošanas un ilgtspējīgas 

attīstības principus. 

Attīstības plānošanas uzdevums ir īstenot politiski 

noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības, 

tautsaimniecības un teritorijas attīstību. Ar 

plānošanas dokumentu palīdzību tiek noteikti 

principi, mērķi un rīcības to sasniegšanai. Sējas 

novada pašvaldības pienākums ir izstrādāt 

novada attīstības programmu un nodrošināt tās 

realizāciju. 

Attīstības programma ir veidota, izmantojot 

attīstības plānošanas integrētu pieeju, kas paredz 

koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, 

nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem 

pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo, 

vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, 

uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijās u.c.), 

izmantojot konkrētus instrumentus, lai tiktu 

sasniegti izvirzītie mērķi un prioritātes. 

Hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa attīstības 

plānošanas dokuments ilgtermiņā ir Latvijas 

ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam 

(Latvija 2030), bet vidējā termiņā – Nacionālais 

attīstības plāns (NAP). Bez nacionāla līmeņa 

plānošanas dokumentiem izstrādes procesā 

ņemti vērā Rīgas plānošanas reģiona attīstības 

plānošanas dokumenti – ilgtermiņa stratēģija un 

attīstības programma, kā arī apkārtējo kaimiņu 

pašvaldību – Ādažu, Saulkrastu, Krimuldas, 

Inčukalna un Limbažu novadu – telpiskās 

attīstības noteiktie virzieni. 

Dokumenta izstrādes procesā tiek ievēroti likumā 

noteiktie attīstības plānošanas pamatprincipi: 

ilgtspējīgas attīstības, interešu saskaņotības, 

līdzdalības, sadarbības, finansiālo iespēju, 

atklātības, uzraudzības un novērtēšanas, 

subsidiaritātes, attīstības plānošanas un 

normatīvo aktu izstrādes sasaistes, līdzsvarotas 

attīstības, aktualitātes un dokumentu 

saskaņotības principi. 

Ilustrācija 2: Telpiskās attīstības plānošana Latvijā 

LATVIJĀ 

RĪGAS REĢIONĀ 

SĒJAS NOVADĀ 

ILGTERMIŅĀ 

VIDĒJA 

TERMIŅĀ 

Latvijas ilgtspējīgas 

attīstības stratēģija 

(Latvija 2030) 

Latvijas Nacionālais 

attīstības plāns (2007.- 

2013.) 

Nozaru politikas 

plānošanas dokumenti 

Rīgas plānošanas reģiona 


(2000. – 2020.) 


teritorijas plānojums 

(2005. – 2025.) 


attīstības programma 

(2009.-2013.) 

Sējas novada teritorijas 

plānojums 2007.-2019. 

----- 

Sējas novada ilgstpējīgas 


2013.-2027. 

Sējas novada teritorijas 

plānojums 2013.-2025. 

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 

2012.-2018. 

ĪSTERMIŅĀ 

Institūciju darbības 

stratēģijas 

Nozaru plānošanas 

dokumenti 

Nozaru plānošanas 

dokumenti/ iestāžu 

rīcības plāni

STRATĒĢISKĀS PLĀNOŠANAS ELEMENTI 

Attīstības programmas Stratēģiskā daļa sniedz 

atbildes uz jautājumu, ko novads vēlas sasniegt 

ilgtermiņā un vidējā termiņā. 

Stratēģiskā daļa veidota, ievērojot stratēģiskās 

plānošanas pamatprincipu – definēt 

sasniedzamos rezultātus no augstāka uz 

konkrētāku līmeni, sākot ar ilgtermiņa 

stratēģiskās plānošanas elementiem – misiju, 

vīziju, ilgtermiņa prioritātēm un turpinot ar 

vidēja termiņa stratēģiskiem uzstādījumiem – 

prioritātēm un uzdevumiem. Lai skaidrāk izdalītu 

konkrētu jomu un nozaru būtiskākos attīstības 

uzdevumus, papildus definēti rīcību virzieni. 

Savukārt risinājumu un atbildes uz jautājumu, kā 

sasniegt plānoto, iekļautas nākamajā dokumenta 

daļā – Rīcības plānā. 

Par Sējas novada, tāpat kā jebkuras citas Latvijas 

pašvaldības, misiju var uzskatīt ar iedzīvotāju 

vēlētas pārstāvniecības un tās izveidotu 

institūciju starpniecību īstenot attiecīgās 

administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses 

un valsts noteiktos uzdevumus. Novada 

pašvaldības funkcijas ir definētas likumā „Par 

pašvaldībām” un lielākoties saistītas ar 

ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un 

iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. 

Novada vīzija veidota balstoties uz Sējas novada 

viedokļu līderu un aptaujāto iedzīvotāju 

redzējumu par to, kā Sējas novadam jāizskatās 

nākotnē un to, kādas ir novada lielākās vērtības. 

MISIJA 

•precīzi izteikts pamata mērķis, kādēļ 

novads vispār pastāv 

VĪZIJA 

•lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, 

kas vienlaikus parāda novada unikālās 

vērtības 

STRATĒĢISKIE MĒRĶI 

•koncentrēts politisku uzstādījumu kopums 

vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā 

laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas 

attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo 

par pamatu prioritāšu noteikšanai un 

turpmāk veicamo darbību identificēšanai 

PRIORITĀTES 

•teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, 

kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā 

salīdzinājumā ar citām attīstības 

aktualitātēm 

RĪCĪBU VIRZIENI 

•konkrētu pasākumu kopums, kas ir 

izvirzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšu 

sasniegšanai 

UZDEVUMI 

•izvirzīti mērķu īstenošanai, ņemot vērā 

integrētās pieejas dimensijas (telpiskā, 

tematiskā, laika) un nodrošinot savstarpēji 

papildinoša un kompleksa atbalsta 

mehānisma izveidi. 

RĪCĪBAS 

•konkrētu pasākumu kopums, kas ir 

noteikts izvirzīto uzdevumu izpildei 

RĀDĪTĀJI 

•indikatori, kas apraksta rezultātus, kuri 

raksturo uzdevumu izpildi 

47 

Izrietot no vīzijas, izvirzīti stratēģiskie mērķi, kas ir 

koncentrēts politisku uzstādījumu kopums 

vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika 

periodā. Stratēģiskie mērķi vērsti uz teritorijas 

attīstības vīzijas sasniegšanu. 

Atbilstoši katram stratēģiskajam mērķim, izvirzīta 

viena ilgtermiņa un viena vidēja termiņa 

prioritāte. Stratēģisko daļu noslēdz noteikti 

Ilustrācija 3: Stratēģiskās plānošanas elementi 

uzdevumi, kas sadalīti sīkāk pa atsevišķām jomām 

jeb rīcību virzieniem. 

Stratēģiskā daļa ietver uzstādījumus par Sējas 

novada ekonomisko specializāciju reģionā, 

nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī aprakstu 

par funkcionālo saišu stiprināšanu.

VIEDOKĻU LĪDERI PAR SĒJAS NOVADU 

2030.GADĀ 

JAUTĀJUMS: KĀDU JŪS VĒLĒTOS REDZĒT SĒJAS NOVADU 2030.GADĀ 

• Iedzīvotājiem un dabai draudzīgu vidi, sakoptu 

teritoriju ar augsti attīstītu infrastruktūru, 

izglītību, kas būtu spējīga konkurēt ar 

apkārtējiem novadiem. Pašvaldību ar augstām 

pakalpojumu sniegšanas iespējām! 

• Ļoti svarīgs ir labs un kvalitatīvs ceļu tīkls. 

Saglabāts apdzīvojums. Lai 2030.gadā būtu 

dabiska lauku izskata daba un lai būtu 

pilnveidota infrastruktūra! Lai nesamazinātos 

skolu tīkls! Bibliotēkas un kultūras nami jau ir 

šobrīd - lai nākotnē to nepaliktu mazāk. Lai 

tiktu vairāk padomāts par Gāršmuižu. Lai 

novadā būtu rūpnieciskā ražošana, papildināta 

ar uzņēmumiem, kas darbojas 

lauksaimniecības nozarē. Lai šeit būtu cilvēki 

un tie varētu strādāt! 

• Lai 2030.gadā Sējas novadā būtu iedzīvotāji, 

attīstīta ražošana, nepastāvētu poligona 

izplešanās draudi un valsts darbotos pēc 

nacionālā plāna! 

• 2030.gadā gribētos redzēt Sējas novadu tādā 

teritorijā kādā tas ir šodien. Lai nekas no tā, 

kas ir izveidots pēdējos 20 gados, nepazustu 

un tiktu veidots tālāk. Lai būtu sakopti ceļi! Lai 

būtu darbavietas! Tādēļ ir jādomā, kā 

darbavietas šeit var radīt un kā attīstīt 

ražošanu. Šobrīd ceļa izdevumi ir lieli un darba 

attiecības kļūst neizdevīgākas. Nopietni 

jādomā par to, ko mēs varam attīstīt kā 

tūrisma vietu. Mums ir Sējas ozols, piemiņas 

vieta Austrai Skujiņai, Pabažu ezers u.c. vietas, 

kuras var attīstīt! 

• Pirmkārt – varas decentralizācija. Lai par savu 

novadu var lemt vietējie politiķi un iedzīvotāji 

paši! Lai 2030.gadā katrs Sējas novada 

iedzīvotājs ir materiāli nodrošināts - var 

atļauties ne tikai strādāt, bet baudīt sava 

darba augļus! 2030.gadā pašvaldības galvenie 

ceļi būs ar cieto segumu un labi uzturēti. 

Ņemot vērā to, ka iedzīvotājs būs materiāli 

nodrošināts, viņam būt lielāka vēlme saņemt 

kvalitatīvus pakalpojumus, kurus sniedz 

pašvaldības infrastruktūra – izglītība, kultūra 

u.c. Lai to visu sasniegtu, ir jābūt ražošanai. 

Bet 2030.gadā Sējas novadā būs īpaši intensīva 

lauksaimnieciskā ražošana. Un daļa zemju, 

kuras ir šobrīd aizaugušas ar krūmiem, būs 

kļuvušas par lauksaimnieciskajām zemēm, 

kurās lielākoties tiks audzēta ekoloģiskā 

produkcija. Pašvaldībai ļoti nopietni jādomā 

par to, kā savi iedzīvotāji var būt neatkarīgāki 

ekonomiski, finansiāli un sociāli, tai skaitā 

jādomā par neatkarīgu enerģijas ražošanu un 

nodrošinājumu! 

• 2030.gadā liela ražošana šeit nebūs, jo nav tik 

daudz liela darbaspēka, tāpēc akcents jāliek uz 

mazajiem uzņēmējiem, individuālajiem 

ražotājiem, lauksaimniecības produktu 

pārstrādātājiem. Tam nevajadzētu iedragāt 

pašreizējo ekoloģisko sistēmu. Ņemot vērā to, 

ka pasaulē pārtikas problēmas pieaug, tad 

Sējas novadam ir priekšrocība savas 

nepiesārņotās vides un resursu dēļ. 

• Lai Sējas novadā būtu bērni! Ir svarīgi, lai būtu 

ģimenes un Sējas novads tiktu veidots kā 

stabils novads ģimenēm. Lai ģimenes varētu 

augt labklājībā. Lai būt labklājībā plaukstoša 

Sējas novada pašvaldība, kurā dzīvotu 

nodrošināti iedzīvotāji un šī vieta būtu 

patīkama visiem kopā! 

• Sējas novads vienmēr ir bijis soli priekšā 

valstij. Kad valstī runāja par brīvpusdienām 

bērniem, Sējas novadā tas jau bija! Kad valstī 

domāja par bezmaksas grāmatām bērniem, 

48

49 

Sējas novadā tas jau bija. Kad tagad valstī 

domā par demogrāfiju, Sējas novadam 

vajadzētu būt soli priekšā! Novadā ne visur ir 

nodrošinātas brīvas pārvietošanās iespēja, 

tāpēc pašvaldībai vajadzētu vairāk izmantot 

jaunākās tehnoloģijas. Ir nepieciešamas 

zināšanas, lai ar tehnoloģijām (t.sk. ražošanā) 

varētu strādāt! 

• Ir svarīgi saglabāt dabu, bet mēs nedrīkstam 

plānot tā, ka tiek traucēts novadam attīstīties. 

• Vēlētos to, lai būt pieejami pakalpojumi visā 

novada teritorijā. Pašlaik tiek salīdzināti 

Pabažu pakalpojumi ar Lojas pakalpojumiem. 

Tie ir pieejami, bet ir transporta problēmas. 

Gribētos cerēt, ka visas teritorijas pēc 20 

gadiem Pierīgā būs aizņemtas un uzņēmēji 

arvien vairāk nāktu šeit. Tādēļ mums 

vajadzētu jau šodien domāt par brīvajām 

zemēm, kuras piedāvāt ražošanas attīstībai. 

Lai nākotnē būtu attīstīts tūrisms! 

• Attīstīta infrastruktūra, ražošana, skolas, 

bērnudārzi. Papildus iespējas ārpus darba, lai 

gan jau tagad ir sporta centrs. Lai būtu labāk 

kā ir šobrīd! 

• Izglītība, kultūra un ekonomika – trīs 

atslēgvārdi. Ja šīs lietas būs attīstītas, tad viss 

pārējais atkarīgs no cilvēkiem pašiem! 

• Tad, kad būs darbavietas, tad kultūra un 

izglītība tiks radīta pati par sevi. Lai būtu 

atrisinātas transporta problēmas. Iespējas 

mums šeit ir, pašvaldība ir ļoti pretimnākoša, 

bet nepietiekošs sabiedriskā transporta 

nodrošinājums to liedz. 

• Lai būtu vairāk vietas, kur būtu aizvest parādīt, 

kas mums ir iekopts. Lai būtu kur laiku pavadīt 

jaunajām māmiņām ar bērniem! 

• Būtu labi, ja novadā tiktu vairāk atbalstīti 

uzņēmēji, kuri radītu darbavietas. Lai mūsu 

novadā būtu radošās darbnīcas, kur skolēni, 

jaunieši, vecāki un jebkurš cits interesents 

varētu atnākt iemācīties un nodarboties ar sev 

interesējošām un noderīgām lietām! 

• Gribētos, lai tuvākajā nākotnē mūsu novada 

iedzīvotāji Sporta centru izmantotu vairāk kā 

citi interesenti, jo šobrīd vietējie ir salīdzinoši 

pasīvāki. Lai būtu izveidots veloceliņš no 

centra līdz sporta skolai! Lai 2030.gadā Sējas 

novadā sportotu katrs! 

• Lai 2030.gadā šeit būtu daudz jaunu cilvēku, 

ģimenes, lai skolas un bērnudārzi būtu pilni, 

ziemā visi slēpotu, bet vasarā brauktu ar 

velosipēdiem! 

• 2030.gadā Sējas novads būs arī vieta 

jauniešiem, kur pavadīt brīvo laiku. Lai būtu 

piemērotas vietas arī vecāka gada gājuma 

cilvēkiem (ierīkoti soliņi un tml.). Lai visiem 

būtu darbavietas un nodrošināts transports, 

lai var nokļūt Siguldā! 

• Lai būtu kārtīgāki ceļi (t.sk. uz Pabažiem), lai 

būtu augsti attīstīta amatiermāksla. Lai būtu 

koris (ar pietiekami daudz vīru balsīm), citi 

kolektīvi! 

• Lai 2030.gada nebūtu viss tik ļoti datorizēts, lai 

Sējas novadā būtu bērni, kas vairāk lasa! 

• Ko mēs šobrīd „ieliekam” savos bērnos, tādu 

sabiedrību mēs audzinām! Lai mēs varētu 

ieguldīt savos bērnos arī turpmāk! Lai ikviens 

varētu aizbraukt uz Sporta centru! 

• Būtu nepieciešams interešu centrs, jauniešu 

organizācijas, lai būtu iniciatīva no jauniešu 

puses!

50 

VĪZIJA 

SĒJAS NOVADS – 

HARMONISKA DZĪVE VIETĀ, KUR 

SASTOPAS DABAS DAUDZVEIDĪBA UN 

VĒRTĪBAS, ENERĢIJA, RADOŠUMS 

UN IZAUGSME. 

DABA, 

APKĀRTĒJĀ 

VIDE 

ATPŪTA, 

VAĻASPRIEKI 

ES - 

INDIVĪDS 

HARMONISKA 

DZĪVE 

MĀJOKLIS 

ĢIMENE, 

BĒRNI, 

DRAUGI 

DARBS, 

FINANSES 

Ilustrācija 4: Novada vīzija 

Vārdu skaidrojums (no latviešu valodas skaidrojošās 

vārdnīcas): 

Harmonisks – saskanīgs, samērīgs; tāds, kurā nav 

pretrunu. 

Dzīve – norišu, darbību kopums; cilvēka sabiedriskās 

darbības izpausmes formas; vide, apstākļi, kādos 

cilvēks dzīvo. 

Vieta – apvidus, platība, telpa, telpas daļa, kas 

paredzēta noteiktam nolūkam. 

Sastapties – nonākt saskarē (ar ko), atrast (ko; kādā 

vietā, vidē). 

Daba – viss esošais, kas nav cilvēka radīts; apkārtējās 

vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum; 

Daudzveidīgs – tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos, 

dažādos veidos; dažāds, atšķirīgs. 

Vērtības - pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu 

kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai 

negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, 

noderīguma izpratni; īpašību kopums, kas nosaka (to) 

praktisko noderību, izmantošanas iespējas, 

ietekmīgumu. 

Enerģija - mērķtiecīgs darbīgums, kam raksturīga 

uzņēmība un neatlaidība; mērs, ar kuru kvantitatīvi 

raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. 

Radošums – spēja uz jaunradi, radoša aktivitāte, ideju 

bagātība. 

Izaugsme – attīstība, pilnveidošanās. 

Sējas novada ilgtermiņa vīzija ir harmoniska dzīve 

vietā, kur sastopas dabas daudzveidība un 

vērtības, enerģija, radošums un izaugsme. 

Harmonisku dzīvi novadā veido novada iedzīvotāji 

– gan indivīdi, gan interešu grupas un kopienas. 

Novads ir vieta, kur dzīvot ar ģimeni, bērniem, kur 

dzīvo un sabiedriskajos procesos aktīvi iesaistās 

ikviens. 

Novadā ir pieejamas darba vietas un lielai daļai 

iedzīvotāju nav jādodas uz darba vietu ārpus 

novada, lai nodrošinātu sev un savai ģimenei 

labklājību. 

Sējas novads ir vieta, kur iedzīvotāji jūtas droši 

par savu ģimeni, mājokli un vecumdienām. 

Pieejama izglītība visa mūža garumā un dažādas 

kultūras, sporta un atpūtas iespējas. 

Apkārtējā vide ir labiekārtota un ekoloģiski tīra, 

saglabāta dabas daudzveidība un vērtības. Sējas 

novads ir bagāts ar dabas vērtībām, kas nodrošina 

ne tikai cilvēku apgādi ar pārtiku, mājokli, tīru 

ūdeni un gaisu, bet ir arī būtisks drošības, 

kultūras, veselības un cilvēku brīvības 

priekšnosacījums.

51 

Transporta infrastruktūras tīkls ir kļuvis vēl 

pieejamāks un kvalitatīvāks – iedzīvotājam ir 

plašas un ērtas mobilitātes iespējas gan pašā 

novadā, gan ārpus tā. Tas labvēlīgi ietekmē 

uzņēmējdarbības vidi, jo tā ir kļuvusi pievilcīga 

gan esošajiem un topošajiem vietējiem 

uzņēmējiem, gan piesaistījusi investorus. Novads 

kopumā ir ekonomiski stabils, attīstīta ir 

lauksaimnieciskā ražošana, uzņēmējdarbība; 

pieejami dažādi pakalpojumi. 

Radošums sekmē nemitīgu un ilgtspējīgu novada 

attīstību. Sējas novadā ir radoša sabiedrība, kas ir 

atvērta jaunām idejām, tās mērķis ir attīstīt 

esošās tradīcijas un veidot jaunas intelektuālas un 

materiālas vērtības. 

Enerģijas un apņēmības vietējiem iedzīvotājiem 

netrūkst. Sējas novadā ir pilsoniski aktīva 

sabiedrība. Novadā ir pieejama moderna sporta 

infrastruktūra, aug jauno sportistu paaudze, 

populārs ir veselīgs dzīvesveids. Turklāt vietējie 

dabas resursi un enerģija ir stabils pamats 

ekonomiskajai attīstībai. 

Novadā ir pieejami labklājīgas dzīves 

priekšnosacījumi, ikviens šeit jūtas labi. 

Lai ilgtermiņā novads varētu sasniegt vīziju, 

izvirzīti 3 stratēģiskie mērķi, kas ir Sējas novada 

attīstības galvenie stūrakmeņi: 

• SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība; 

• SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem 

pakalpojumiem; 

• SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās 

aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas 

vērtības un resursus. 

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība: 

iedzīvotājs ir galvenā vērtība. Stratēģiskais mērķis 

vērsts gan uz indivīdu, gan kopēju sabiedrības 

ilgtspēju. Svarīga ir iedzīvotāju interese un 

iesaiste sabiedriskajos procesos, jo tas veicina 

kopēju novada izaugsmi, kas labvēlīgi ietekmē 

ikvienu indivīdu un interešu grupas. Radošums 

veicina jaunu ideju radīšanu un attīsta izaugsmes 

potenciālu. Izglītība ir jebkuras labklājības un 

izaugsmes pamats. Šis stratēģiskais mērķis 

nodrošina novada attīstību sociālajā plānošanā. 

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem 

pakalpojumiem: būtiska loma tam, cik novads ir 

pievilcīgs, lai tajā dzīvotu, strādātu un attīstītu 

uzņēmējdarbību, ir sakārtotai un pilnvērtīgai 

dzīves telpai, kā arī pieejamiem un kvalitatīviem 

pakalpojumiem, kuri nodrošina iedzīvotāju 

komfortu. Šis stratēģiskais mērķis nodrošina 

novada fizisko attīstību. 

STRATĒĢISKIE MĒRĶI 

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, 

ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus: 

lai varētu nodrošināt sabiedrības labklājību, 

nepieciešama ekonomiskā stabilitāte un 

izaugsme. Turklāt svarīgi ekonomiskajā izaugsmē 

pilnībā izmantot pieejamos resursus un 

potenciālu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējīgu 

domāšanu un rīcību attiecībā uz pieejamajiem 

resursiem. Šis stratēģiskais mērķis nodrošina 

novada ekonomisko plānošanu. 

SM3 

EKONOMIKA 

Ilustrācija 5: Stratēģiskie mērķi 

SM1 

SABIEDRĪBA 

SĒJAS 

NOVADS 

SM2 

DZĪVES VIDE

52 

PRIORITĀTES 

Katram stratēģiskajam mērķim tiek noteiktas 

ilgtermiņa prioritātes, kā arī prioritātes vidējā 

termiņā. Prioritāte ir vispārēja teritorijas 

attīstības aktualitāte, kuras risināšana tiek 

izvirzīta priekšplānā salīdzinot ar citām 

aktualitātēm un jomām. Neskatoties uz 

izvirzītajām prioritātēm, pašvaldība rūpējas, lai 

sabalansēti tiktu nodrošinātas visas likumā 

noteiktās funkcijas un pakalpojumi, kā arī 

vienmērīgi un pakāpeniski attīstītas visas jomas 

un nozares. Kā ilgtermiņa prioritātes noteikts 

sekojošais: 

• IP1 Izglītība visa mūža garumā; 

• IP2 Komunālā saimniecība un infrastruktūra; 

• IP3 Ilgtspējīga resursu izmantošana; 

Ilgtermiņa prioritāte sociālajā plānošana ir 

noteikta izglītība, kas Sējas novada iedzīvotājam ir 

pieejama visa mūža garumā – gan formālā 

izglītība, interešu izglītība, gan arī neformālā 

izglītība. 

Kā ilgtermiņa prioritāte fiziskās plānošanas 

virzienā izvirzīta komunālā saimniecība un 

infrastruktūra, lai novadā būtu pievilcīga dzīves 

vide ar nodrošinātiem un pieejamiem 

pakalpojumiem un tam atbilstošu modernu 

infrastruktūru novada apdzīvotās vietās. 

Ekonomikas ilgtermiņa prioritāte - ilgtspējīga 

resursu izmantošana, kas nozīmē pilnīgu dabas 

resursu un potenciāla izmantošanu 

tautsaimniecībā, vienlaicīgi domājot par dabas 

aizsardzību un saglabāšanu nākamajām 

paaudzēm. 

Kā vidēja termiņa prioritātes noteikts sekojošais: 

• VTP1 Pilsoniski aktīva sabiedrība; 

• VTP2 Publiskā ārtelpa; 

• VTP3 Uzņēmējdarbības vide un vietējais 

darba tirgus 

Sociālās plānošanas virzienā vidējā termiņā kā 

prioritāte ir noteikta sabiedrības iesaiste un 

aktivitāte sabiedriskajos procesos. Novadā tiek 

veicināta nevalstisko organizāciju sektora 

attīstība, kā arī iedzīvotāji aktīvi iesaistās 

diskusijās, lēmumu pieņemšanā un ir iniciatīvas 

bagāti. 

Vidējā termiņā kā prioritāte fiziskajā plānošanā ir 

izvirzīta publiskā ārtelpa – tā ir labiekārtota un 

pieejama ikvienam. Sējas novadā ir labierīkotas 

atpūtas vietas, kas piemērotas gan bērniem, 

jauniešiem, gan ģimenēm, senioriem, gan arī 

aktīvās atpūtas cienītājiem. 

Ekonomikas vidēja termiņa prioritāte ir 

uzņēmējdarbības vide un vietējais darba tirgus. 

Novads veidojas kā pievilcīga vieta 

uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstīšanai un 

paplašināšanai, kas vienlaicīgi paplašina un attīsta 

vietējo darba tirgu un nodrošina vietējiem 

iedzīvotājiem darba vietas novadā. 

IP1 

IZGLĪTĪBA 

VTP1 

AKTĪVA 

SABIEDRĪBA 

ILGTERMIŅA 

PRIORITĀTES 

VIDĒJA 

TERMIŅA 

PRIORITĀTES 

IP3 

RESURSI 

IP2 

KOMUNĀLĀ 

SAIMNIECĪBA 

VTP3 

UZŅĒMĒJ- 

DARBĪBA UN 

DARBA TIRGUS 

VTP2 

PUBLISKĀ 

ĀRTELPA 

Ilustrācija 6: Ilgtermiņa prioritātes 

Ilustrācija 7: Vidēja termiņa prioritātes

53 

VĪZIJA 

SĒJAS NOVADS – HARMONISKA DZĪVE VIETĀ, KUR SASTOPAS 

DABAS DAUDZVEIDĪBA UN VĒRTĪBAS, ENERĢIJA, RADOŠUMS UN 

IZAUGSME. 

STRATĒĢISKIE 

MĒRĶI 

SM1 

Aktīva, izglītota un 

radoša sabiedrība 

SM2 

Pievilcīga dzīves telpa 

ar kvalitatīviem 

pakalpojumiem 

SM3 

Daudzveidīgas 

ekonomiskās 

aktivitātes, ilgtspējīgi 

izmantojot dabas 

vērtības un resursus 

ILGTERMIŅA 

PRIORITĀTES 

 

(2030.GADS) 

IP1 

Izglītība visa mūža 

garumā 

IP2 

Komunālā 

saimniecība un 

infrastruktūra 

IP3 

Ilgtspējīga resursu 

izmantošana 

VIDĒJA TERMIŅA 

PRIORITĀTES 

 

(2018.GADS) 

VTP1 

Pilsoniski aktīva 

sabiedrība 

VTP2 

Publiskā ārtelpa 

VTP3 

Uzņēmējdarbības 

vide un vietējais 

darba tirgus 

VIRZIENI 

 

RV1 Izglītība 

RV2 Sports, kultūra un 

atpūta 

RV3 Veselības aprūpe 

un sociālie 

pakalpojumi 

RV4 Pārvaldība un 

iedzīvotāju aktivitāte 

RV5 Komunālie 

pakalpojumi un 


RV6 Ceļu 

infrastruktūra un 

sabiedriskais 

transports 

RV7 Publiskā ārtelpa 

RV8 Drošība 

RV9 

Uzņēmējdarbības 

vide 

RV10 Tūrisms 

RV11 Resursi 

Ilustrācija 8: Stratēģiskais ietvars

UZDEVUMI 

Lai nodrošinātu stratēģisko mērķu un prioritāšu izpildi, līdz ar to vīzijas sasniegšanu, ir izvirzīti vairāki 

uzdevumi. 

54 

MĒRĶIS/ VIDĒJA 

TERMIŅA PRIORITĀTE 

SM1 

AKTĪVA, IZGLĪTOTA UN 

RADOŠA SABIEDRĪBA 

VTP1 

Pilsoniski aktīva 

sabiedrība 

SM2 

PIEVILCĪGA DZĪVES TELPA 

AR KVALITATĪVIEM 

PAKALPOJUMIEM 

VTP2 

Publiskā ārtelpa 

SM3 

DAUDZVEIDĪGAS 

EKONOMISKĀS 

AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI 

IZMANTOJOT DABAS 

VĒRTĪBAS UN RESURSUS 

VTP3 

Uzņēmējdarbības vide 

un vietējais darba 

tirgus 

RĪCĪBAS VIRZIENS 

RV1 Izglītība 

RV2 Sports, kultūra un 

atpūta 

RV3 Veselības aprūpe 

un sociālie 

pakalpojumi 

RV4 Pārvaldība un 

iedzīvotāju 

aktivitāte 

RV5 Komunālie 

pakalpojumi un 


RV6 Ceļu 

infrastruktūra un 

sabiedriskais 

transports 

RV7 Publiskā ārtelpa 

RV8 Drošība 

RV9 Uzņēmējdarbības 

vide 

RV10 Lauksaimniecība 

RV11 Resursi 

UZDEVUMI 

U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības pieejamību un 

kvalitāti 

U2 Pilnveidot pamatskolas un vispārējās izglītības 

pieejamību un kvalitāti 

U3 Paplašināt interešu izglītības un mūžizglītības 

nodrošinājumu 

U4 Uzlabot sporta aktivitātēm nepieciešamo 

infrastruktūru 

U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un infrastruktūru 

U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un 


U7 Uzlabot veselības aprūpes pieejamību 

U8 Paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu 

U9 Paaugstināt pašvaldības kapacitāti 

U10 Uzlabot vispārējo komunikāciju un informācijas 

apriti 

U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas tīklus 

U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un ēku 

energoefektivitāti 

U13 Uzlabot autoceļu kvalitāti 

U14 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem nepieciešamo 


U15 Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību 

U16 Labiekārtot ciemu teritorijas 

U17 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu 

U18 Nodrošināt vides un informācijas pieejamību 

U19 Uzlabot sabiedrības drošību 

U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības sadarbību 

U21 Veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi 

U22 Veicināt lauksaimniecības attīstību 

U23 Nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu 

U24 Attīstīt tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu

55 

EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA 

Viens no attīstības stūrakmeņiem ir ekonomiskā 

attīstība. Lai veicinātu Sējas novada vispārējo 

ekonomisko izaugsmi tiek noteikta ekonomiskā 

specializācija. 

Rīgas reģionā novads specializējas 

lauksaimniecībā (ņemot vērā jau esošās 

lauksaimniecības tradīcijas) un nekustamā 

īpašumā un mājokļu nozarē. Šāda ekonomiskā 

specializācija izvirzīta, balstoties uz jau esošo 

tendenci novadam veidoties par pievilcīgu vietu, 

kur dzīvot, kā arī to, ka iedzīvotāju skaits Pierīgas 

pašvaldībās pieaug pretēji pārējo novadu 

tendencēm Latvijā un arvien vairāk iedzīvotāju 

vēlas dzīvot lauku vidē, kas nodrošina 

galvaspilsētas ērtu sasniedzamību. 

Sējas novada ekonomiskā specializācija Latvijas 

mērogā ir lauksaimniecībā, sports (ņemot vērā to, 

ka novadā jau ir sporta ģimnāzija un Sporta 

centrs, kā arī apkārtējos novados ir izveidojusies 

sportistu treniņiem piemērota infrastruktūra 

(Siguldā, Mālpilī). Tāpat novads varētu 

specializējas sociālo pakalpojumu sniegšanā – 

nākotnē novadā paredzēts moderns ciemats 

senioriem. 

Eiropas līmenī novads specializējas ekoloģiskās 

produkcijas ražošanā un mežsaimniecībā, ņemot 

vērā novada esošo dabas potenciālu. 

RĪGAS REĢIONS 

•Lauksaimniecība 

•Nekustamais 

īpašums un 

mājokļi 

LATVIJA 

•Lauksaimniecība 

•Sports 

•Sociālie 

pakalpojumi 

EIROPA 

•Ekoloģiskā 

produkcija 

•Mežsaimniecība 

Ilustrācija 9: Ekonomiskā specializācija 

FUNKCIONĀLO SAIŠU STIPRINĀŠANA 

Lai nodrošinātu stabilu novada attīstību, 

nepieciešams stiprināt esošās funkcionālās saites 

un sadarbību ar kaimiņu un reģiona pašvaldībām. 

Neskatoties uz vēlmi iegūt lielāku ekonomisko 

neatkarību no apkārtējām pilsētām, arī nākotnē 

saglabāsies tendence, ka daļai iedzīvotāju 

darbavieta atradīsies ārpus novada – lielākoties 

Rīgā, Siguldā un Inčukalnā, kur arī būs plašāks 

sadzīves pakalpojumu piedāvājums. Tādēļ būtiski 

ir sadarboties ar apkārtējām pašvaldībām 

satiksmes infrastruktūras uzlabošanā un 

attīstīšanā, kas nodrošinātu lielāku iedzīvotāju 

mobilitāti. 

Ņemot vērā dabas mantojumu un pievilcību, 

Sējas novads var stiprināt saites ar apkārtējām 

pašvaldībām tūrisma nozares attīstībā, izstrādājot 

kopīgus piedāvājumus un uzlabojot tūrisma 

infrastruktūru. Tik pat būtiski ir attīstīt sadarbību 

arī visās pārējās jomās (sportā, izglītībā, kultūrā 

u.c.), kā arī kopā ar apkārtējām pašvaldībām 

veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību un 

piesaistīt investīcijas, izstrādājot un piedaloties 

kopīgos projektos.

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS SASKAŅOTĪBA 

UN PĒCTECĪBA 

Sējas novada stratēģiskajās nostādnēs ņemti vērā 

hierarhiski augstāk esošu attīstības dokumentu 

stratēģiskie uzstādījumi (Ilustrācija 2: Telpiskās 

attīstības plānošana Latvijā). 

ATBILSTĪBA LATVIJA 2030 

Latvija 2030 ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības 

stratēģija līdz 2030. gadam. Dokuments ir Latvijas 

hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības 

plānošanas dokuments. Sējas novada Attīstības 

programma 2011.-2018.gadam, ir veidots saskaņā 

ar Latvija 2030 noteiktajiem virzieniem un 

prioritātēm. 

Stratēģijas pamatuzstādījumi ir laimīgs cilvēks 

labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un veselīgs 

dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta 

sabiedrība, sadarbībā radīta konkurētspēja un 

valsts kā ātrspējas partneris. 

ATBILSTĪBA NAP 

Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir vidēja 

termiņa plānošanas dokuments laika posmam no 

2007. līdz 2013.gadam (jauns NAP ir izstrādes 

„LATVIJA 2030” PRIORITĀTE 

stadijā). Dokuments ir Latvijas hierarhiski 

augstākais vidēja termiņa plānošanas 

dokuments. Tajā noteikts Latvijas attīstības 

modelis – „Cilvēks pirmajā vietā”. 

Valsts izaugsmes mērķis ir dzīves kvalitāte, 

savukārt NAP mērķis ir izglītība un zināšanas 

tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai 

izcilībai. Izaugsmes resurss – zināšanas. 

Saskaņā ar NAP dzīves kvalitāti raksturo: 

materiālā labklājība - stabils darbs un ienākumi, 

izglītības līmenis, veselības stāvoklis, mājokļa 

kvalitāte, infrastruktūra, pievilcīga telpa darbam, 

dzīvei un atpūtai, vides kvalitāte, kultūrvide un 

kultūrvēsturiskais mantojums, drošība. 

NAP prioritātes ir trīs: (1) izglītots un radošs 

cilvēks, (2) uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un 

elastība un (3) zinātnes un pētniecības attīstība. 

Valsts izaugsmes priekšnosacījumi ir 8: izaugsme 

reģionos, iekļaujošs un noturošs darba tirgus, 

vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā, droša 

pilsoniska un saliedēta sabiedrība, moderna 

infrastruktūra un pakalpojumi, Latvijas izaugsmes 

starptautiskā dimensija, pieejams mājoklis un 

sakopta dzīves telpa, laba pārvaldība kā ilgtspējīgs 

izaugsmes politikas nodrošinājums. Lai gan 

izvirzītie Sējas stratēģiskie vidēja termiņa 

ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.- 

2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI 

1. Kultūras telpas attīstība SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U5,U6) 

2. Ieguldījumi cilvēkkapitālā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U8) 

3. Paradigmas maiņa izglītībā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U3) 

4. Inovatīva un ekoefektīva ekonomika SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi 

izmantojot dabas vērtības un resursus (U20-U24) 

5. Daba kā nākotnes kapitāls SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi 

izmantojot dabas vērtības un resursus (U23,U24) 

6. Telpiskās perspektīvas attīstība SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem 

(U13-U18) 

7. Inovatīva pārvalde un sabiedrības 

līdzdalība 

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U9-U10) 

Tabula 6: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030” 

56

57 

attīstības uzstādījumi atbilst NAP, padziļināta 

izvērtēšana atbilstībai netiek veikta, ņemot vērā 

to, ka Attīstības programmas izstrādes laikā 

vienlaicīgi norisinās arī jauna NAP izstrāde. 

Atbilstība novērtējumu attēlo Tabula 6: 

Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030” 

ATBILSTĪBA RĪGAS PLĀNOŠANAS 

REĢIONA ATTĪSTĪBAS 

STRATĒĢIJAI 

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības stratēģija 

2000.-2020. iezīmē reģiona attīstības mērķus un 

uzdevumus ilgtermiņā, ko nevar veikt viena 

atsevišķa pašvaldība, bet kam nepieciešama 

savstarpēja vienošanās un kopējas rīcības. 

Stratēģija ir priekšnoteikums reģiona un visu tajā 

ietilpstošo pašvaldību ilgtspējīgai attīstībai. 

Dokuments aktualizēts 2008.gadā. 

Rīgas reģiona attīstības vispārējais mērķis ir 

veicināt reģiona ekonomisko izaugsmi, 

konkurētspējas paaugstināšanos un integrēšanos 

Baltijas jūras reģiona telpā un Eiropā, iedzīvotāju 

labklājības stabilu un būtisku pieaugumu un 

RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS (2000.- 

2020) MĒRĶI 

veselīgas un drošas vides saglabāšanu, radot 

priekšnosacījumus reģiona ilgtspējīgai un 

līdzsvarotai attīstībai. 

ATBILSTĪBA RĪGAS PLĀNOŠANAS 

REĢIONA ATTĪSTĪBAS 

PROGRAMMAI 

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības programma 

2009.-2013.gadam ir vidēja termiņa plānošanas 

dokuments, kas aktualizēts 2012.gadā. 

Programmas vispārējais mērķis ir veicināt reģiona 

stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību, 

paaugstinot katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti un 

nodrošinot reģiona konkurētspēju starptautiskā 

mērogā. Dokumentā ir izvirzīti 5 mērķi: (1) Augsta 

cilvēkresursu kvalitāte un attīstība, (2) Ērta 

reģiona starptautiskā un vietējā sasniedzamība, 

(3) Konkurētspējīga tautsaimniecība, 

daudzveidīga un aktīva uzņēmējdarbība, (4) 

Augstas kvalitātes dzīves vide un (5) Rīgas reģiona 

lomas un ietekmes pieaugums nacionālā un 

starptautiskā līmenī. Bez mērķiem izvirzītas 7 

attīstības prioritātes. 

ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 

2012.-2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI 

1. Rīgas reģiona starptautiskās lomas un ietekmes 

pieaugums Eiropā, Baltijas jūras baseina reģionā 

2. Rīgas reģiona cilvēku potenciāla – spēju un sociālās 

aktivitātes pieaugums 

3. Konkurētspējīga tautsaimniecība un labvēlīga 

uzņēmējdarbības vide 

4. Efektīva sadarbība starp reģiona pašvaldībām, ar 

pārējiem Latvijas reģioniem un valsts institūcijām, 

nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem 

Latvijas kopīgās attīstības un izaugsmes interesēs 

5. Attīstību rosinošas reģiona satiksmes, komunikāciju, 

informācijas, enerģijas un vides infrastruktūra 

6. Droša, ērta un videi draudzīga reģiona starptautiskā 

un vietējā sasniedzamība 

- 

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1- 

U10) 


ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus 

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U9– 

U10) 


pakalpojumiem 


pakalpojumiem (U13-U15) 

7. Vietējā un starptautiskā tūrisma attīstība balstoties SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, 

uz daudzveidīgās vides, savdabīgās kultūras un ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus 

kultūrvēsturiskajām vērtībām 

(U24) 

8. Augstas kvalitātes veselīga dzīves vide SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U7) 

Tabula 7: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības stratēģijai

58 

RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 

(2009.-2013) PRIORITĀTES 

ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 

2012.-2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI 

1. Pievilcīga dzīves vieta ar augstas dzīves kvalitātes 

iespējām 

2. Nozīmīgs valsts un starptautisks transporta 

mezgls 


pakalpojumiem 


pakalpojumiem (U13-U15) 

3. Uz lietotājiem orientēta inovāciju un jaunrades SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U3) 

vide 

4. Augstas kvalitātes izglītība visa mūža garumā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U3) 

5. Mājvieta strauji augošajiem un 

eksportspējīgajiem uzņēmumiem 

6. Daudzveidīgi un starptautiski pievilcīgi tūrisma 

pakalpojumi 



(U21) 



(U24) 

7. Energoefektīvs reģions SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, 


(U23) 

Tabula 8: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības programmai 

VIETĒJIE ATTĪSTĪBAS 

PLĀNOŠANAS DOKUMENTI 

Vienīgais spēkā esošais novada attīstības 

plānošanas dokuments ir Sējas novada teritorijas 

plānojums 2007.-2019.gadam, kura grafiskajai 

daļai un teritorijas izmantošanas un apbūves 

noteikumiem 2009.gadā veikti grozījumi. Jaunais 

teritorijas plānojums ir izstrādes procesā. 

Līdztekus tiek izstrādāta Sējas novada ilgtspējīgas 

attīstības stratēģija 2013. – 2037. gadam. Līdz ar 

to, novadam uz 2013.gadu būs izstrādāti 3 jauni 

savstarpēji saistīti attīstības plānošanas 

dokumenti – teritorijas plānojums, ilgtspējīgas 

attīstības stratēģija un attīstības programma. 

Spēkā esošajā plānojumā Sējas novadam 

2007.gadā tika noteikta sekojoša vīzija: Sējas 

novadā ir attīstīta sociālā un tehniskā 

infrastruktūra, kas apmierina katra iedzīvotāja 

pamatprasības, veidojot labvēlīgu, draudzīgu un 

atklātu sociālo vidi. Apzināti un racionāli 

izmantojot vietējos resursus, pašvaldībā ir 

attīstīta uzņēmējdarbība, nodrošinot harmonisku 

teritorijas attīstību un veicinot novada iedzīvotāju 

labklājības līmeņa pieaugumu. Novada 

ekonomiskā attīstība ir saskaņota ar dabas un 

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tiek 

ievēroti ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības 

principi. Savukārt kā ilgtermiņa attīstības mērķi 

tika izvirzīts sekojošais: 

1. Atrast savu vietu Rīgas reģiona un Latvijas 

kontekstā, vienotā un harmoniskā sistēmā ar 

apkārtējām teritorijām. 

2. Attīstīt tautsaimniecību, uzņēmējdarbību, 

tradicionālo un netradicionālo 

lauksaimniecību un tūrismu, racionāli 

izmantojot novada dabas resursus saskaņā 

ar vides aizsardzības prasībām. 

3. Saglabāt dabas un kultūrvēsturisko 

mantojumu, novadam raksturīgo identitāti 

un kultūrvidi, uzturēt ainavas un vides 

bioloģisko daudzveidību pašreizējā līmenī. 

4. Sakārtot un modernizēt apdzīvoto vietu 

inženierinfrastruktūru, 

nodrošinot 

iedzīvotājus un novada saimnieciskās 

vajadzības ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, 

enerģiju, kanalizāciju un sakariem.

59 

5. Sniegt novada iedzīvotājiem iespēju dzīvot 

sakoptā, veselīgā un drošā vidē, apmierinot 

viņu vajadzības pēc izglītības, kultūras, 

atpūtas un sociālās aprūpes. 

6. Sakārtot un attīstīt pašvaldības ceļu un ielu 

tīklu un sabiedriskā transporta sistēmu, lai 

nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību 

un iedzīvotāju nokļūšanu pēc pakalpojumiem 

uz infrastruktūras centriem. 

7. Nodrošināt optimālu teritorijas 

izmantošanas organizāciju, līdzsvarojot 

novada ekonomisko attīstību ar dabas un 

kultūrvēsturisko vērtību un nepiesārņotas 

vides saglabāšanu. 

Sējas novada Attīstības programmas 2012.- 

2018.gadam stratēģiskie uzstādījumi konceptuāli 

atbilst arī spēkā esošā teritorijas plānojuma 

stratēģiskajiem ilgtermiņa uzstādījumiem. 

Visi attīstības programmā noteiktie stratēģiskie 

uzstādījumi sakrīt ar Sējas novada Ilgtermiņa 

attīstības stratēģijas līdz 2037.gadam 

uzstādījumiem. Dokumenta izstrāde norisinās 

paralēli Sējas novada Attīstības programmas 

2012.-2018.gadam izstrādei. 

KAIMIŅU PAŠVALDĪBU 

ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS 

STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI 

Ņemot vērā to, ka novada attīstība ir cieši saistīta 

arī ar apkārtējo novadu attīstības tendencēm un 

izaugsmi, izstrādājot Sējas novada attīstības 

programmu, vērā ņemti tiek arī apkārtējo 

kaimiņu pašvaldību noteiktie attīstības virzieni un 

redzējums par nākotni ilgtermiņā un vidējā 

termiņā. 

ĀDAŽU NOVADS 

Ādažu novada attīstības programma 2011.- 

2017.gadam kā vīzija noteikta, ka Ādažu novads 

2021.gadā ir ilgtspējīgas attīstības teritorija; 

sociāli līdzsvarota un vienota, droša un kvalitatīva 

dzīves un darba vide; teritorija ar mūsdienīgu 

pakalpojumu saimniecības infrastruktūru; 

saimnieciski aktīva, veicinoša vide un investīcijām 

pievilcīga infrastruktūra; spējīgi attīstītas 

ilgtspējīgas saimniecības jomas. 

Attīstība novadā tiek balstīta uz 4 virzieniem: (1) 

cilvēkresursiem (iedzīvotājiem) (2) ilgtspējīgu 

attīstību, (3) saimniecisko darbību 

(uzņēmējdarbības vides aktivizēšanu), kā arī (4) 

sakoptu, drošu un veselīgu dzīves vidi. 

Novada prioritātes ir 4: (1) Kvalitatīva dzīves 

telpa, (2) Daudzveidīga, mūsdienīga un ilgtspējīgā 

ekonomika, (3) Izglītota, aktīva un veselīga 

sabiedrībā un (4) Efektīva novada pārvalde. 

Novadam ir spēkā esošs teritorijas plānojums 

2006.-2012.gadam ar 2009.gada grozījumiem; 

jauns teritorijas plānojums ir izstrādes procesā. 

INČUKALNA NOVADS 

Inčukalna novada Attīstības programma 2013.- 

2019.gadam ir izstādes stadijā. Spēkā esošie 

plānošanas dokumenti ir Inčukalna novada 

teritorijas plānojums 2007.-2019.gadam un 

Vangažu pilsētas teritorijas plānojums 2006.- 

2018.gadam. Jauns teritorijas plānojums ir 

izstrādes stadijā. 

Spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktā 

novada vīzija ir sekojoša: „Inčukalna novads kļuvis 

par prestižu dzīves vietu, kā viens no 

skaistākajiem un sakoptākajiem Latvijas 

novadiem ar augsti organizētu telpisko struktūru 

un kvalitatīvu inženiertehnisko nodrošinājumu. 

Novada iedzīvotāju dzīves līmenis ir viens no 

augstākajiem Rīgas reģionā, drošā, sakoptā un 

pievilcīgā dzīves telpa piesaista aizvien jaunus 

izglītotus, sociāli un ekonomiski aktīvus cilvēkus. 

Rekonstruētā ātrgaitas maģistrāle, dzelzceļa līnija 

nodrošina maksimāli ātru un ērtu novada 

sasniedzamību no galvaspilsētas. Inčukalna 

novadā ir aktīva saimnieciskā dzīve, labi attīstītā 

daudzveidīgā uzņēmējdarbība nodrošina novada 

iedzīvotājiem gan darba vietas, gan kvalitatīvus 

pakalpojumus. Inčukalna novads ir saglabājies kā 

Rīgas reģiona zaļā sala, un nodrošina gan 

augstvērtīgu dzīves vidi, gan lieliskas atpūtas un 

brīvā laika pavadīšanas iespējas lielpilsētas 

tuvumā ar savu unikālo dabas vidi, Gaujas upi un 

mežu masīviem.” 

KRIMULDAS NOVADS 

Krimuldas novada spēkā esošie plānošanas 

dokumenti ir divi: Krimuldas pagasta teritorijas 

plānojums 2009.-2021.gadam un Lēdurgas 

pagasta teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam.

60 

LIMBAŽU NOVADS 

Limbažu novada Attīstības programma 2011.- 

2017.gadam nosaka, ka novada attīstības vīzija ir 

sekojoša: „Limbažu novads kā konkurētspējīga 

Rīgas reģiona un Latvijas sastāvdaļa ar attīstītu 

infrastruktūru, plašām izglītības, tūrisma, sporta 

un atpūtas iespējām, sociāli stabilu dzīves un 

darba telpu zināšanu un informācijas sabiedrībai, 

attīstītu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, ar 

modernu, videi draudzīgu un zaļu dzīves vidi, kuru 

par savu dzīves vietu izvēlas dažāda vecuma un 

sociālo grupu pārstāvoši iedzīvotāji.” Pašvaldībā 

izvirzītas 3 ilgtermiņa prioritātes un 7 vidēja 

termiņa prioritātes. Ilgtermiņa prioritātes ir 

sekojošas: (1) Cilvēkresursu attīstība un to dzīves 

kvalitātes paaugstināšana, (2) Uzņēmējdarbības 

vides attīstība, sekmējot konkurētspējīgas un ar 

augstu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības, īpaši 

ražošanas attīstību un (3) Vides ilgtspējīga 

attīstība, saglabājot novadam raksturīgo dzīves 

vidi un apdzīvojuma struktūru. Savukārt vidējā 

termiņā izvirzītās prioritātes ir: (1) Izglītotas, 

prasmīgas un kultūru cienošas sabiedrības 

izveides veicināšana, (2) Sociāli labvēlīgas un 

drošas vides veidošana, (3) Veselīgas un 

pilsoniskas sabiedrības veidošana, (4) Pašvaldības 

sniegto pakalpojumu veidu attīstība, veicinot 

nodarbinātību un iespējas nodarboties ar 

uzņēmējdarbību, (5) Novada pieejamības un 

starptautiskās sadarbības veicināšana, (6) Novada 

kultūrvēsturisko un dabas resursu ilgtspējīga 

attīstība un izmantošana un (7) Ainaviskas un 

nepiesārņotas vides saglabāšana. 

Limbažu novada ir izstrādāts jauns teritorijas 

plānojums 2012.-2024.gadam. 

SAULKRASTU NOVADS 

Novadam ir spēkā esoša attīstības programma – 

Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības 

programma, kas izstrādāta 2007.gadā. Kā novada 

vīzija noteikts sekojošais: „2020. gada Saulkrasti 

būs viena no pievilcīgākajam kūrortpilsētām 

Baltijas valstis ar mūsdienīgām viesnīcām, viesu 

mājām un kempingiem, ka ari pilnībā labiekārtotu 

piekrastes joslu. Rosīga kultūras un sporta dzīve 

noteiks atpūtnieku interesi par Saulkrastiem. 

Pašvaldībā dzīvos vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, 

kuriem būs nodrošināta kvalitatīva un droša 

dzīves vide. Bērniem un jauniešiem būs labas 

izglītības iespējas, un arī pieaugušajiem tiks 

nodrošinātas iespējas izglītoties visa mūža 

garumā. Teritorija attīstīsies saskaņā ar 

ilgtspējības principiem – saglabājot, atjaunojot un 

saudzējot vides resursus, paaugstinot to 

izmantošanas efektivitāti un veicinot sociāli 

ekonomisko izaugsmi.” Tāpat izvirzītas 5 

prioritātes: (1) tehniskās infrastruktūras 

uzlabošana un pilnveidošana, (2) izglītības, 

kultūras un sporta iespēju nodrošināšana, (3) 

tūrisma infrastruktūras un uzņēmējdarbības 

attīstība, (4) iedzīvotāju sociālās un veselības 

aprūpes nodrošināšana un (5) vides (dabas 

resursu, kultūras un pilsētvides) ilgtspējīga 

attīstība. 

Jauna novada attīstības programma un jauns 

teritorijas plānojums ir izstrādes stadijā. 

Izvērtējot kaimiņu pašvaldību stratēģiskos 

uzstādījumus, var secināt, ka tie ir konceptuāli 

līdzīgi Sējas novada uzstādījumiem.

61 

RĪCĪBAS PLĀNS UN 

UZRAUDZĪBA 

3

62 

RĪCĪBAS 

Rīcības ir konkrētu pasākumu kopums, kas ir 

noteikts, lai izpildītu izvirzītos uzdevumus. 

Rīcības izstrādātas vairākās darba grupās, 

piedaloties pašvaldības nozaru speciālistiem un 

viedokļu līderiem, un apkopotas kopējā rīcību 

plānā. Katrai rīcībai noteikts izpildes termiņš un 

institūcija, kas atbildīga par rīcības izpildi. 

Rīcības plāns sniedz atbildi uz jautājumu „Kā 

sasniegt plānoto” 

Plāns paredzēts laika posmam no 2012. līdz 

2018.gadam, tomēr tas saglabā savu elastību un 

nepieciešamības gadījumā pašvaldība var veikt 

ikgadējus papildinājumus un izmaiņas, jo 

būtiskākā loma pašvaldības attīstībā ir ilgtermiņa 

stratēģiskajiem uzstādījumiem (vīzijai, mērķiem, 

prioritātēm un uzdevumiem). Veids, kā sasniegt 

izvirzītos stratēģiskos uzstādījumus (rīcības), var 

mainīties atkarībā no pieejamajiem tā brīža 

resursiem, tehnoloģiju attīstības un citiem 

elementiem. 

Visas rīcības, kuras iekļautas Rīcības plānā ir 

realizējamas, tomēr to izpilde automātiski 

negarantē rezultātus, kas uzlabos atsevišķus 

rādītājus, tādēļ pašvaldībai nepieciešams ne tikai 

veikt Rīcības plāna izpildes uzraudzību, bet arī 

izvērtējumu, izstrādājot priekšlikumus rīcības 

plāna aktualizēšanai. 

Lai būtu iespējama rīcību izpilde, tam 

nepieciešami ne tikai cilvēku un vides resursi, bet 

arī finanšu resursi un investīcijas gan no 

pašvaldības, gan valsts budžeta, gan privātajiem 

investoriem. Šim nolūkam Sējas novada Attīstības 

programmā 2012.-2018.gadam ir iekļauts 

Investīciju plāns, kas nosaka nepieciešamo 

investīciju apmērus tuvākajiem 3 gadiem. Sadaļas 

beigās sniegti priekšlikumi, kā īstenot 

programmas ieviešanu un uzraudzību. 

1 

132 

RĪCĪBAS 

(R) 

Investīcijas 

VĪZIJA 

3 STRATĒĢISKIE 

MĒRĶI (SM) 

24 

UZDEVUMI 

(U) 

3 ILGTERMIŅA 

PRIORITĀTES (IP) 

11 

RĪCĪBU VIRZIENI 

(RV) 

3 VIDĒJA TERMIŅA 

PRIORITĀTES (VTP) 

Ilustrācija 10: Stratēģiskais ietvars 2

Nr. 

R 1.1 

Rīcības (aktivitātes vai projekta) 

nosaukums 

Labiekārtot un modernizēt PII „Bitīte” 

telpas 

RĪCĪBAS PLĀNS 

63 

SM1 IZGLĪTOTA UN SABIEDRISKI AKTĪVA VIETĒJĀ SABIEDRĪBA 

Ierīkots sanitārais mezgls 

R 1.2 Izveidot PII „Bitīte” filiāli Pabažos PII pakalpojumi Pabažos 

R 1.3 

R 1.4 

Attīstīt rotaļu un atpūtas zonas PII 

teritorijā 

Pilnveidot PII „Bitīte” materiāltehnisko 

bāzi un metodiskos materiālus 

R 1.5 Nodrošināt mūsdienīgu tehnisko 

aprīkojumu PII „Bitīte” 

Plānotais darbības rezultāts 

Izpildes 

termiņš 

Atbildīgais 

RV1 IZGLĪTĪBA 

U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības pieejamību un kvalitāti 

PII un Mūzikas un mākslas skola atrodas 

atsevišķās telpās 2016. Sējas novada dome, 

PII „Bitīte” 

Pilnveidoti rotaļu laukumi PII teritorijā 

Paplašinātas pastaigu iespējas 

Mūsdienīgi mācību materiāli un materiāltehniskā 

bāze 

IKT nodrošinājums PII „Bitīte” (projektors, 

interaktīvā tāfele) 

2016. Sējas novada dome, 








Finanšu resursi/avoti 

Pašvaldības budžets 




Pašvaldības budžets, 

fondu līdzekļi 

R 1.6 Piesaistīt jaunus speciālistus Logopēds PII „Bitīte” 2014. Sējas novada dome Pašvaldības budžets 

R 1.7 

R 1.8 

Reorganizēt Pabažu pamatskolu par 

Sējas pamatskolas filiāli 

Modernizēt fizikas un ķīmijas mācību 

kabinetus izglītības iestādēs 

R 1.9 Īstenot energoefektivitātes 

pasākumus Pabažu pamatskolā 

R 1.10 

Renovēt Sējas pamatskolas 2.stāvu, 

zāli un skatuvi 

U2 Pilnveidot pamatskolas un vispārējās izglītības pieejamību un kvalitāti 

Optimizēta Sējas pamatskolas un Pabažu 

pamatskolas pārvaldība 

Mūsdienīgi aprīkoti un prasībām atbilstoši 

eksakto zinātņu priekšmetu kabineti 

Paaugstināta Pabažu pamatskolas ēkas 

energoefektivitāte 

Mūsdienu prasībām atbilstoša un pieejama Sējas 

pamatskolas tehniskā infrastruktūra 

2015. Sējas novada dome Pašvaldības budžets 


izglītības iestādes 

2012. Sējas novada dome, 

Pabažu pamatskola 








fondu līdzekļi

64 

R 1.11 

Renovēt Sējas pamatskolas mājturības 

un tehnoloģiju kabinetu 

Modernizēts un prasībām atbilstošs mācību 

kabinets 

R 1.12 Veikt izglītības iestāžu informatizāciju Izglītības iestādes aprīkotas ar mūsdienīgām IKT 

R 1.13 

R 1.14 

Atjaunot Sējas pamatskolas dzīvokli 

skolas vajadzībām 

Dzīvošanai pieejams skolas dzīvoklis jaunajiem 

izglītības nozares speciālistiem 







U3 Paplašināt interešu izglītības un mūžizglītības nodrošinājumu 

Izveidot Interešu centru (mūžizglītības Nodrošinātas telpas Interešu centram 

materiāltehniskās bāzes 

Nodrošināts inventārs rokdarbiem, galdniecībai 

nodrošinājums) 

un atpūtai 

Izveidota un labiekārtota aktivitāšu vieta interešu 

grupām un dažāda vecuma iedzīvotājiem 

2018. Sējas novada dome 

(izveidots Sējas novada Bērnu un jauniešu centrs, 

izveidots Jauno māmiņu klubs u.c.); saliedēta un 

aktīva vietējā sabiedrība 

R 1.15 Paplašināt mūžizglītības aktivitāšu 

saturisko piedāvājumu 

R 1.16 

R 1.17 

R 1.18 

Regulāri prasmju un kompetenču apmācības 

semināri un kursi 

Piesaistīti speciālisti un vietējie entuziasti 

Interešu centra darbībā un aktivitātēs 

Īstenoti mūžizglītības projekti 

Attīstīt Mūzikas un Mākslas skolas Uzlabota sadarbība ar izglītības iestādēm (t.sk. 

2018. 

darbību 

regulāras darbu izstādes) 

RV2 SPORTS, KULTŪRA UN ATPŪTA 

U4 Uzlabot sporta aktivitātēm nepieciešamo infrastruktūru 

Rekonstruēt izglītības iestāžu sporta Moderna, pieejama un prasībām atbilstoša sporta 

2015. 

laukumus 


Labiekārtot Sējas ciema centra sporta 

laukumu 


Sējas novada dome, 




Moderna, pieejama un prasībām atbilstoša sporta 

infrastruktūra 2014. Sējas novada dome 















R 1.19 

Renovēt Lojas sporta laukumu un 

izveidot sporta laukumu bērniem 

Moderna, pieejama un prasībām atbilstoša sporta 

infrastruktūra 2013. Sējas novada dome 


fondu līdzekļi

R 1.20 Labiekārtot peldvietu pie Pabažu ezera Ierobežota iespēja piekļūt peldvietai ar 

automašīnām 

Izveidots gājēju celiņš caur skolas parka teritoriju 

Labiekārtota peldvieta 

R 1.21 Izveidot skeitparku Pieejams skeitparks novada jauniešiem 

R 1.22 Atbalstīt un veicināt mototrases izveidi Pieejama mototrase novada teritorijā 

R 1.23 Sadarboties ar Murjāņu sporta 

ģimnāziju tās tālākai attīstībai 

R 1.24 Popularizēt un paplašināt sporta 

aktivitāšu pieejamību 

R 1.25 

Uzlabot Lojas kultūras nama skatuves 

aprīkojumu 

65 

Moderna un prasībām atbilstoša Murjāņu Sporta 

ģimnāzijas tehniskā infrastruktūra un 

materiāltehniskā bāze 

Regulāri sporta un aktīvās atpūtas pasākumi 

Apzināti un piesaistīti vietējie entuziasti novada 2018. 

sporta aktivitāšu organizēšanā 

U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un infrastruktūru 

Pilnveidots skatuves apgaismojums un 

apskaņošana 2014. 

Izbūvētas telpas zem skatuves 







privātie līdzekļi 



2018. Sējas novada dome Valsts budžeta līdzekļi 



Sporta centrs 



kultūras nams 




R 1.26 Attīstīt Lojas kultūras nama teritoriju Paplašināta autostāvvieta 

Sējas novada dome, Pašvaldības budžets, 

Izveidots atpūtas parks un rotaļu laukums 2013. Sējas novada 


bērniem 

kultūras nams 

R 1.27 Sakārtot dzejnieces Austras Skujiņas Labiekārtota piemiņas vietas apkārtne 

piemiņas vietu 


R 1.28 Labiekārtot Sējas parka teritoriju un Labiekārtota parka apkārtne, pastaigu takas, 

Sējas ozola apkārtni 

apgaismojums; ierīkoti soliņi 


R 1.29 Izveidot saieta namu Sējā Saieta nams bijušā Drāšu ceha ēkā 2017. Sējas novada dome Pašvaldības budžets 

R 1.30 Pārvietot Sējas muzeju uz citām Sējas novada muzejs piemērotās telpās 

telpām 

(iespējamā vieta – bijušais Drāšu cehs) 

R 1.31 Attīstīt vietējo amatiermākslu Aktīvi vietējie amatiermākslas kolektīvi 

Pieejamas labiekārtotas telpas izstādēm 

R 1.32 

Veicināt novada iedzīvotāju radošumu 

un iesaisti sabiedriskās aktivitātes 

Apzināts novada iedzīvotāju radošais potenciāls, 

talanti 



kultūras iestādes 


2018. Sējas novada dome, Pašvaldības budžets

66 

Aktīvas kultūras un citu jomu iedzīvotāju interešu 

grupas (jaunieši, seniori, u.c.) 

R 1.33 Stiprināt nacionālo identitāti un Gadskārtu tradicionālo svētku atzīmēšana 

vietējās tradīcijas novadā 

Valsts svētku un piemiņas pasākumi 

Saglabātas vietējās kultūras un sporta tradīcijas 

R 1.34 Izdot grāmatu par Sējas novadu Izdota grāmata par Sējas novadu 

R 1.35 Īstenot bibliotēku krājumu 

digitalizāciju 

R 1.36 Uzlabot bibliotēku tehnisko 

aprīkojumu 

R 1.37 

Lasītavu telpu izveide visās novada 

bibliotēkās 

R 1.38 Turpināt sadarbību ar izglītības 

iestādēm 

R 1.39 

Veicināt lasīšanu bērnu un jauniešu 

vidū 

2018. 

kultūras un 



kultūras un 



bibliotēkas 

U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un infrastruktūru 

Digitalizēts bibliotēku krājums 

Bibliotēkās pieejamas jaunas datubāzes 


bibliotēkas 

Nodrošināts mūsdienīgs aprīkojums un 

tehnoloģijas 2018. Sējas novada dome, 

bibliotēkas 

Ierīkota lasītava Sējas novada bibliotēkā 

Ierīkota lasītava Pabažu bibliotēkā 

Ierīkota lasītava „Ainavas” bibliotēkā 

Regulāri kopīgi izglītības iestāžu un bibliotēku 

pasākumi un projekti 

Regulāri konkursi bērniem un jauniešiem, „Bērnu 

žūrijas” aktivitātes 

Izveidotas lasīšanas zonas bērniem visās 

bibliotēkās 


bibliotēkas 

2018. Bibliotēkas un 


2018. Bibliotēkas un 











R 1.40 Nodrošināt izglītības iestādes ar 

veselības punktiem 

RV3 VESELĪBAS APRŪPES UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI 


Mūsdienu prasībām atbilstoši veselības punkti 

visās izglītības iestādēs 

2015. 

Sējas novada dome 


R 1.41 Uzlabot veselības aprūpes 

pakalpojumu pieejamību 

Ierīkots lifts Lojā (pašvaldības administratīvā 

centra ēkā „Jēņi”) 



fondu līdzekļi,

67 

R 1.42 

Organizēt izglītojošus pasākumus par 

veselīgu dzīvesveidu 

Pieejams pašvaldības transports veselības un 

sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai (ar 

pacēlāju) 

Lielāka ģimenes ārstu pieejamība (darba laiki) 

Speciālistu piesaiste (fizioterapeits, okulists, 

fluorogrāfs u.c.) konsultācijām 

Viegli sasniedzams medpunkts iedzīvotājiem ar 

funkcionāliem traucējumiem 

Mūžizglītības lekciju cikls iedzīvotājiem par 

veselīgu dzīvesveidu 

Pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas 

apmācības kursi izglītības darbiniekiem, 

pašvaldības darbiniekiem u.c. 

Preventīvs darbs atkarību problemātikā 


R 1.43 Izveidot publisko pirti Pabažos Pieejami sabiedriskās pirts pakalpojumi 

Pieejamas dušas un veļasmašīnas 

R 1.44 Izveidot mājas aprūpes brigādi Pieejama sociālā aprūpe mājās 

R 1.45 Izveidot Pusceļa māju un krīzes centru Pieejami īslaicīgi sociālās rehabilitācijas 

pakalpojumi un palīdzība krīzes situācijā 

nonākušām personām 

R 1.46 Izveidot Dienas nodarbinātības centru Interešu centrā pieejamas specializētās darbnīcas 

dažāda vecuma un interešu grupām (jaunajām 

māmiņām, jauniešiem, senioriem, u.c.) 

RV4 PĀRVALDĪBA UN IEDZĪVOTĀJU AKTIVITĀTE 

R 1.47 Veicināt vietējās politiskās varas 

pieejamību un lēmumu pieņemšanas 

caurspīdīgumu 

R 1.48 Veicināt izpildvaras atpazīstamību un 

kapacitāti 


Sekmīgs vietējās lēmējvaras darbs un e-pārvalde 

Aktīva un informēta vietējā sabiedrība par 

pašvaldības aktualitātēm 

Sekmīgs vietējās izpildvaras darbs 

Aktīva un informēta vietējā sabiedrība par 

pašvaldības aktualitātēm 

2018. 

2016. 

2017. 

2014. 

2015. 




Sociālais dienests 







valsts budžeta līdzekļi, 



fondu līdzekļi, 

valsts budžeta līdzekļi 










2018. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

R 1.49 Īstenot pašvaldības darbinieku 

kvalifikācijas celšanas pasākumus 

R 1.50 Ieviest iekšējās kvalitātes kontroli un 

radoši iniciatīvu vērtēšanu novada 

pārvaldībā 

R 1.51 Ieviest Vienas pieturas aģentūras 

principu novada pārvaldībā 

R 1.52 Izstrādāt pašvaldības iestāžu un 

nozaru attīstības plānus 

Paaugstināta pašvaldības administratīvā 

kapacitāte 

Paaugstināta pašvaldības administratīvā 

kapacitāte 

Uzlabota pašvaldības pakalpojumu pieejamība 

iedzīvotājiem 

Mērķtiecīgs un sekmīgs pašvaldības iestāžu darbs, 

kas ir saskaņā ar novada kopējiem stratēģiskajiem 

uzstādījumiem 

68 





R 1.53 Uzlabot informācijas apmaiņu par 

pašvaldības 

sniegtajiem 

pakalpojumiem 

Labi informēti iedzīvotāji par novadā 

pieejamajiem pakalpojumiem 

2018. 


Administrācija 


R 1.54 Attīstīt sadarbību ar apkārtējām Kopīgi īstenoti projekti ar apkārtējo novadu 

pašvaldībām 

pašvaldībām un pieredzes apmaiņas pasākumi 

R 1.55 Attīstīt starptautisko sadarbību Sadraudzības pašvaldības ārvalstīs 

R 1.56 

Veicināt NVO sektora aktivitāti un 

atbalstīt to iniciatīvas 

Regulāri NVO konkursi un projekti 

Aktīvas vietējās biedrības 

R 1.57 Izstrādāt un īstenot novada jaunatnes Izstrādāta stratēģija, aktīvi vietējie novada 

politikas ilgtermiņa stratēģiju 

jaunieši 

U10 Uzlabot vispārējo komunikāciju un informācijas apriti 

R 1.58 Pilnveidot novada mājaslapas saturu Pieejama informācija par valsts normatīvajiem 

aktiem īsumā 

R 1.59 Nodrošināt pašvaldības budžeta 

izdevumu analīzi 

R 1.60 Personificēt atgādinājumus un 

vēstules 

Nodrošināt informācijas aktualizēšanu reizi 

nedēļā 

Publiski pieejama pašvaldības budžeta izdevumu 

analīze 

Pilnveidota komunikācija ar vietējiem 

iedzīvotājiem, uzņēmējiem 








2018. Sējas novada dome fondu līdzekļi, 



2018. 

2018. 

2018. 




izpilddirektors 





Pašvaldības budžets

R 1.61 Attīstīt mērķtiecīgas sabiedriskās 

attiecības ar iedzīvotājiem (t.sk. 

uzņēmējiem un citām sociālajām 

grupām) 

Izstrādāts un ieviests efektīvs komunikācijas 

mehānisms 

69 

2018. 

R 1.62 Uzlabot starpnozaru komunikāciju Regulāras nozaru un starpnozaru speciālistu un 

viedokļu līderu tikšanās un darba grupas 2018. 

R 1.63 Iesaistīt jauniešus novada attīstības 

plānošanā un projektos 

R 1.64 Aktivizēt nevalstisko organizāciju 

sektoru un interešu grupas diskusijās 

un lēmumu pieņemšanā 

Aktīvi un novada attīstības aktivitātēs iesaistīti 

2018. 

vietējie jaunieši 

NVO un interešu grupas piedalās ar novada 

attīstību saistītās diskusijās un aktivitātēs 2018. 


Administrācija un 

iestādes 


Administrācija un 

iestādes 








fondu līdzekļi, privātie 

līdzekļi 

SM2 PIEVILCĪGA DZĪVES TELPA AR KVALITATĪVIEM PAKALPOJUMIEM 

Nr. 


nosaukums 

Izpildes 


termiņš 

RV5 KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI UN INFRASTRUKTŪRA 

U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas tīklus 

Atbildīgais 


R 2.1 

Rekonstruēt Lojas ciema ūdens un 

kanalizācijas tīklus 

Jauna urbuma izbūve 

Kanalizācijas sistēmas attīstība „Jāņciemā” 

2017. 


Komunālā daļa 

Fondu līdzekļi 

R 2.2 

Rekonstruēt un paplašināt Pabažu 

ciema ūdens un kanalizācijas tīklus 

Uzlabota un attīstīta ūdens un kanalizācijas 

sistēma „Ezerskolai”, Pasta ielā; izbūvēta sūkņu 

stacija pie pasta 

2015. 




R 2.3 

Izbūvēt centralizētu kanalizācijas un 

notekūdeņu sistēmu Murjāņu ciemā 

Centralizēta kanalizācijas un notekūdeņu sistēma 

Murjāņos 

2016. 




R 2.4 

Izstrādāt normatīvus individuālo 

dzīvojamo māju kanalizācijas un 

sadzīves notekūdeņu bioloģiskai 

attīrīšanai Gāršmuižas ciemā 

Organizēta un ar normatīviem aktiem regulēta 

Gāršmuižas ciema kanalizācijas un notekūdeņu 

attīstīšana 

2017. 



Fondu līdzekļi

70 

R 2.5 

Izveidot centralizētus kanalizācijas 

tīklus Ābelītēs, Vaivariņos un 

Jaunkrimuldā 

Pieejami centralizētas kanalizācijas pakalpojumi 

Ābelītēs, Vaivariņos un Jaunkrimuldā 2017. 




R 2.6 

Izstrādāt kārtību individuālo māju 

pieslēgšanai pie centralizētās ūdens 

un kanalizācijas tīkliem 

Izstrādāta kārtība kāda notiek individuālo māju 

pieslēgšana centralizētajiem ūdensapgādes un 

kanalizācijas tīkliem 

2016. 





R 2.7 

R 2.8 

R 2.9 

R 2.10 

R 2.11 

R 2.12 

R 2.13 

U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un ēku energoefektivitāti 

Atjaunot siltumapgādes tīklu Lojas Veikta tīkla „Sudrabkalni” – „Zeltiņi” izpēte un 

ciemā 

uzlabošana 2016. 

Veikta tīkla „Katlu māja” – „Klubs” uzlabošana 

Rekonstruēt iekšējos siltumapgādes Rekonstruēti iekšējie siltumapgādes tīkli „Jēņos”, 

tīklus 

„Bitītē” un „Klubā” 

2015. 

Veikt publisko ēku energoefektivitātes Īstenota novada administratīvā centra ēkas „Jēņi” 

uzlabošanas pasākumus 

siltināšana 

Īstenota Pabažu pamatskolas siltināšana 

Īstenota Lojas kultūras nama siltināšana (t.sk. 

2015. 

veikts energoaudits) 

Īstenota PII „Bitīte” telpu siltināšana 

Atjaunot „Ezerskolas” siltumapgādes Rekonstruēta „Ezerskolas” ēkas siltumapgādes 

sistēmu 

sistēma 

2016. 

Atjaunot Pabažu pamatskolas 

Rekonstruēta Pabažu pamatskolas ēkas 

siltumapgādes sistēmu 

siltumapgādes sistēma 

2017. 

U13 Attīstīt dzīvojamo fondu 

Veicināt jauna dzīvojamā fonda Izveidots jauns dzīvojamais fonds novada 

attīstību 

teritorijā 

2018. 

Veicināt apsaimniekošanas biedrību Aktīvas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas 

izveidi 

biedrības 2018. 

























Fondu līdzekļi, 


Privātie līdzekļi 

R 2.14 

R 2.15 

Veicināt daudzdzīvokļu māju 

siltināšanu 

Veicināt daudzdzīvokļu māju pagalmu 

labiekārtošanu 

Īstenoti daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti 

Labiekārtoti daudzdzīvokļu māju pagalmi 

2018. 

2018. 








privātie līdzekļi

R 2.16 

R 2.17 

R 2.18 

RV6 CEĻU INFRASTRUKTŪRA UN SABIEDRISKAIS TRANSPORTS 


Rekonstruēt valsts reģionālo autoceļu Veikta autoceļa rekonstrukcija, uzlabota 

P6 Saulkrasti – Sēja - Ragana 

satiksmes drošība 

2016. Satiksmes ministrija Valsts budžeta līdzekļi 

Rekonstruēt valsts vietējos autoceļus Veikta autoceļu rekonstrukcija, uzlabota 

V88 Jaunzemnieki - Rītiņas un 

satiksmes drošība 2018. Satiksmes ministrija Valsts budžeta līdzekļi 

V78 Saulkrasti - Vidriži 

Rekonstruēt pašvaldības autoceļus un Autoceļa Loja - Ragana asfalta seguma izbūve 2018. 

ielas 

Autoceļa Murjāņi - Beltes - Kadaga asfalta 

seguma izbūve 

2018. 

Autoceļa Vidrižu šos. - Brankšas - Bīriņu šos. 

2017. 

71 

asfalta seguma izbūve 

Rekonstruēta Maija iela un izbūvēts gājēju celiņš 2016. 

Rekonstruēta Krasta iela un izbūvēts gājēju celiņš 2016. 

Rekonstruēts autoceļš Murjāņu veikals – 

2016. 

Jaunkrimulda 

Rekonstruēts Vecais Gaujas ceļš un izveidots 

savienojums ar Saulkrastu ceļu 

2018. 

Rekonstruēts autoceļš Eglaines – Eipuri 2018. 

Rekonstruēts autoceļš uz Stēderu kapiem 2015. 

Rekonstruēts autoceļš uz d/s „Vairvariņi” 2018. 

Rekonstruēts Vecais Murjāņu ceļš 2018. 




R 2.19 Rekonstruēt autoceļu tiltus Rekonstruēts tilts pār Loju 

Rekonstruēts tilts pār Ķīšupi 


U15 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem nepieciešamo infrastruktūru 

R 2.20 Izveidot velosipēdistu celiņu posmā Izveidots velosipēdistu un gājēju ceļš līdz Gaujas 


„Murjāņi– Loja – Sējas skola – Sēja – 

Pabaži” 

tiltam 2018. Sējas novada dome fondu līdzekļi, 


R 2.21 Uzlabot gājēju satiksmes organizāciju Nodrošināta ceļu satiksmes drošība Pabažos 



posmā „Pasta ēka – Skola” 


R 2.22 

Pilnveidot ielu apgaismojumu gājēju 

celiņam Murjāņos, izbūvēt veloceliņu 

Uzlabots ielu apgaismojums Murjāņu ciemā 

Izbūvēts velosipēdistu celiņš no Gaujas tilta līdz 

Murjāņu Sporta ģimnāzijai (gar A3 šoseju) 

2015. 


Satiksmes ministrija 

Valsts budžeta līdzekļi

R 2.23 

R 2.24 

R 2.25 

R 2.26 

Uzlabot gājēju drošību, pilnveidojot 

ielu apgaismojumu un ieviešot citus 

satiksmes drošības infrastruktūras 

elementus 

Pieskaņot sabiedriskā transporta 

kursēšanas laikus iedzīvotāju 

vajadzībām 

Uzlabot sabiedriskā transporta 

pieejamību posmā „Sigulda – Turaida 

– Sēja – Loja – Murjāņi” 

Nodrošināt iespēju izmantot 

pašvaldības autotransportu (ar 

pacēlāju) 

Nodrošināta ceļu satiksmes drošība novadā 

72 


U16 Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību 

Iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši sabiedriskā 

transporta kursēšanas laiki 2018. Sējas novada dome 

Pieejams sabiedriskais transports 

Pieejams pašvaldības autotransports (ar pacēlāju) 

nepieciešamības gadījumā 







RV7 PUBLISKĀ ĀRTELPA 


R 2.27 Attīstīt Lojas ciema publisko ārtelpu Atpūtas parks pie Lojas kultūras nama (t.sk. 

ainavu projekta izstrāde) 

Modernizēts un labiekārtots sporta laukums 

Labiekārtota PII „Bitīte” teritorija 

Labiekārtota pašvaldības administratīvās ēkas 

teritorija 

Ierīkots skeitparks ciema teritorijā 

R 2.28 Attīstīt Pabažu ciema publisko ārtelpu Izveidoti rotaļu un atpūtas laukumi bērniem 

Labiekārtota Pabažu pamatskolas teritorija (t.sk. 

izveidota Zaļā taka) 

Izveidots skeitparks ciema teritorijā 

R 2.29 Attīstīt Murjāņu ciema publisko Vispārēja ciema labiekārtošana 

ārtelpu 

Sadarbība ar Krimuldas novada pašvaldību ciema 

attīstībā 

R 2.30 Attīstīt Sējas ciema publisko ārtelpu Izveidots rotaļu un atpūtas laukums bērniem 

Labiekārtota Sējas parka estrāde (ar elektrību) 

2017. 

2018. 

2018. 

2018. 
















fondu līdzekļi,

R 2.31 

Attīstīt Jaunkrimuldas, Ābelītes un 

Vaivariņu ciemu publisko ārtelpu 

Izstrādāts ainavu projekts (pieejamībai pie 

apskates objektiem) 

Labiekārtota dīķa teritorija 

Nodrošināts apgaismojums 

Izveidots skeitparks ciema teritorijā 

Vispārēja ciemu labiekārtošana un sakopšana 

R 2.32 Veicināt privātīpašumā esošo 

Izstrādāta nodokļu politika degradētu teritoriju 

degradēto teritoriju un objektu 

sakārtošanu 

sakārtošanas veicināšanai 

Sakārtots Vilkugravas īpašums Pabažu ciemā 

2018. 

R 2.33 Izveidot un labiekārtot publiskās zaļās A.Skujiņas piemiņas vietas kā novada zaļā zona 

zonas 

Sējas parks kā novada zaļā zona 

Sējas skolas parks kā novada zaļā zona 

2018. 

Purvu takas kā novada zaļā zona 

U18 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu 

R 2.34 Izveidot atkritumu šķirošanas 

Atkritumu šķirošanas laukums Lojā 

laukumus 

Atkritumu šķirošanas laukumi izglītības iestādēs 

Murjāņos, Sējā un Pabažos 

2016. 

Atkritumu šķirošanas laukumi citos ciemos 

R 2.35 Celt sabiedrības vides izglītības līmeni Atkritumu šķirošanas iespējas izglītības iestādēs 

Regulāra informācija par atkritumu šķirošanu 

avīzē, mājaslapā 

2018. 

Iedzīvotāju dalība vides sakārtošanas akcijās 

U19 Nodrošināt vides un informācijas pieejamību 

R 2.36 Nodrošināt pašvaldības un sabiedrisko Pieejama vide personām ar funkcionāliem 

iestāžu pieejamību iedzīvotājiem ar traucējumiem 2016. 

funkcionāliem traucējumiem 

R 2.37 Nodrošināt publisko ūdeņu pieejamību Nodrošināta pieejamība pie Gaujas upes 

Nodrošināta pieejamība pie Pabažu ezera 

2018. 

R 2.38 

Izveidot ģērbtuves un publiskās 

tualetes pie publiskajiem ūdeņiem 

73 

2018. 

Nodrošināta pieejamība pie Lojas upes 

Ierīkotas ģērbtuves un publiskās tualetes atpūtas 

vietās 2015. 








atkritumu 

apsaimniekošanas 

uzņēmumi 


apsaimniekošanas 

uzņēmumi 







līdzekļi 

















fondu līdzekļi

74 

R 2.39 

Izvietot ceļazīmes un norādes uz 

nozīmīgiem objektiem novada 

teritorijā 

Izvietotas ceļazīmes un norādes novada teritorijā 

2018. 



valsts budžeta līdzekļi, 


R 2.40 

Izvietot informatīvas kartes - stendus 

novada teritorijā 

Izvietotas informatīvas kartes - stendi novada 

teritorijā 2018. 




R 2.41 

Nodrošināt publiskā interneta 

pieejamību novada teritorijā 

Pieejami publiskā interneta punkti ciemos 




RV8 DROŠĪBA 


R 2.42 Nodrošināt iedzīvotāju fizisko drošību Pieejama vietējā policija 2017. Sējas novada dome Pašvaldības budžets 

R 2.43 

R 2.44 

R 2.45 

R 2.46 

Nodrošināt iedzīvotāju emocionālo 

drošību 

Uzlabot domes administratīvās 

komisijas darbu 

Izglītot iedzīvotājus par to, kā rīkoties 

krīzes situācijas 

Veicināt iedzīvotāju pilsonisko 

atbildību 

Preventīvs sociālā dienesta, Bāriņtiesas, izglītības 

u.c. iestāžu darbs 2018. 

Savstarpēja tolerance iedzīvotāju starpā 

Sekmīgs un aktīvs novada domes administratīvās 

komisijas darbs 

Zinoši novada iedzīvotāji 

Pilsoniski atbildīga vietējā sabiedrība 

2018. 

2018. 

2018. 


Sociālais dienests, 

Bāriņtiesa, izglītības 

iestādes 



iestādes 


iestādes 




Pašvaldības budžets

SM3 DAUDZVEIDĪGAS EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI IZMANTOJOT DABAS VĒRTĪBAS UN 

RESURSUS 

75 

Nr. 

R 3.1 

R 3.2 

R 3.3 

R 3.4 

R 3.5 

R 3.6 

R 3.7 

R 3.8 

R 3.9 


nosaukums 

Izveidot Sējas novada uzņēmēju datu 

bāzi 

Uzlabot savstarpējo pašvaldības un 

uzņēmēju informācijas apriti 

Izveidot sadarbības organizāciju, 

piesaistot koordinatoru 

Veicināt sadzīves pakalpojumu 

piedāvājuma paplašināšanos novadā 

Piesaistīt uzņēmējdarbības 

konsultantu 

Piesaistīt darba aizsardzības 

speciālistu 

Veidot pašvaldības fondu 

uzņēmējdarbības atbalstam 

Nodrošināt pašvaldības telpu nomas 

iespējas ar atvieglojumiem 

Pielāgot nodokļu atvieglojumus 

uzņēmumiem, kas veicina novada 

ekonomisko izaugsmi 

Izpildes 


termiņš 

RV9 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE 

U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības sadarbību 

Aktuāla informācija par vietējiem novada 

uzņēmējiem un lauksaimniekiem 2018. 

Regulāra aktuālākās informācijas apmaiņa starp 

pašvaldību un uzņēmējiem 

Izveidota Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome 

Pieejami daudzveidīgi sadzīves pakalpojumi 


Pieejams uzņēmējdarbības konsultants 

topošajiem un esošajiem novada uzņēmējiem 

Pieejamas darba aizsardzības speciālista 

konsultācijas 

Izveidots pašvaldības fonds vietējās 

uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai 

Pieejamas telpas uzņēmējdarbībai 

Iespējami nodokļu atvieglojumi vietējiem 

uzņēmumiem (saskaņā ar valsts noteiktajiem 

normatīvajiem aktiem) 

Atbildīgais 


LAD 














R 3.10 Veicināt amatniecības attīstību Daudzveidīgs mākslas amatniecības produkcijas 

piedāvājums 

Pieejama un pieprasīta pārtikas amatniecības 

(mājražošanas) produkcija 

2018. 


LAD 



līdzekļi

76 

R 3.11 

R 3.12 

R 3.13 

R 3.14 

R 3.15 

R 3.16 

Veicināt mazās un vidējās 

uzņēmējdarbības attīstību novadā 

Veicināt tradicionālās 

lauksaimniecības attīstību 

Veicināt netradicionālās 

lauksaimniecības attīstību 

Nodrošināt aktuālāko 

lauksaimniecības informāciju 

zemnieku saimniecībām 

Izpētīt vēja enerģijas izmantošanas 

iespējas novadā 

Paplašināt biogāzes izmantošanu 

novadā 

Teritorijas plānojumā paredzētas ražošanas un 

komerciāla rakstura teritorijas 

Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru 

ražošanas teritoriju attīstībai 

Izveidoti jauni uzņēmumi un attīstīti esošie 

RV10 LAUKSAIMNIECĪBA 


Attīstīta tradicionālā lauksaimniecība 

Attīstīta netradicionālā lauksaimniecība 


2018. 

2018. 

Pieejamas lauksaimniecības speciālista 

konsultācijas 2018. 

RV12 RESURSI 

U23 Nodrošināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu 

Atjaunojamo energoresursu izmantošana 

Atjaunojamo energoresursu izmantošana 

R 3.17 Veicināt zivju resursu atjaunošanu Atjaunojamo energoresursu izmantošana 

R 3.18 

R 3.19 

Veicināt novada lauku vides un dabas 

daudzveidības saglabāšanu 

Pilnveidot dabas un kultūrvēsturiskā 

mantojuma apskates objektus, tos 

labiekārtojot un nodrošinot to 

saglabāšanu 

Daudzveidīga lauku vide 


LAD 


LAD 


LAD 





U24 attīstīt tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu 

Sakopti Gaujas upes krasti 

Sakopti Lojas upes krasti 

Izveidotas purva pastaigu un izziņas takas 


Labiekārtota Pabažu ezera apkārtne 



līdzekļi 



līdzekļi 



līdzekļi 



līdzekļi 



līdzekļi 



līdzekļi 



līdzekļi 



līdzekļi 



līdzekļi

77 

R 3.20 

R 3.21 

R 3.22 

Veicināt esošās infrastruktūras 

izmantošanu kultūras un sporta 

pasākumu un nometņu rīkošanai 

Izstrādāt un izveidot aktīvā tūrisma 

takas un maršrutus 

Nodrošināt aktuālu tūrisma 

informāciju par vietējo tūrisma 

piedāvājumu 

Labiekārtota piemiņas vieta Austrai Skujiņai 

Labiekārtots Sējas parks 

Sakopta un labiekārtota Sējas ozola apkārtne 

Paplašināts Sējas skolas muzejs 

Sakoptas Senkapu un Ugunskapu teritorijas 

Regulāri sporta un kultūras pasākumi Sējas 

pamatskolā un sporta kompleksā 

Regulāri pasākumi viesu namos 


Regulāri sporta pasākumi Murjāņu sporta 

ģimnāzijā 

Sadarbība ar apkārtējiem novadiem un reģiona 

pašvaldībām 


Pieejama tūrisma informācija nozīmīgākajos 

tūrisma informācijas kanālos 2018. Sējas novada dome 



līdzekļi 




fondu līdzekļi

INVESTĪCIJU PLĀNS 

Investīciju plāns ir Rīcības plāna sastāvdaļa, kurā ietvertas plānotās Sējas novada investīcijas turpmākajiem 7 gadiem. Investīciju plānu ieteicams aktualizēt 

katru gadu, ņemot vērā tā izpildes progresu un kārtējam gadam apstiprināto budžetu, nemainot Attīstības programmas Stratēģisko daļu. 

Investīciju plāns ietver sekojošu informāciju: 

• projekta nosaukums; 

• projekta pamatojums – saistība ar Attīstības programmā noteiktajiem uzdevumiem, kā arī projektu savstarpējā papildinātība; 

• projekta indikatīvā summa un finanšu instrumenti; 

• plānotie projekta rezultāti; 

• informācija par plānoto projekta uzsākšanas un noslēguma laiku un projekta partneriem. 

78 

PROJEKTA NOSAUKUMS 

PAPILDINĀTĪBA 

AR CITIEM 

ATBILSTĪBA PROJEKTIEM 

VIDĒJA (NORĀDĪT 

TERMIŅA PROJEKTA 

PRIORITĀTĒM, N.P.K.) 

RĪCĪBĀM 

INDIKATĪVĀ 

SUMMA 

(LVL) 

PAŠVALDĪBAS 

BUDŽETS 

FINANŠU INSTRUMENTS, (LVL VAI %) 

ES 

FONDU 

FINANSĒ- 

JUMS 

PRIVĀTAIS 

SEKTORS 

CITI FINANSĒ- 

JUMA AVOTI 

PROJEKTA PLĀNOTIE DARBĪBAS 

REZULTĀTI UN TO REZULTATĪVIE 

RĀDĪTĀJI 

PLĀNOTAIS LAIKA POSMS 

PROJEKTA PROJEKTA 

UZSĀKŠANAS REALIZĀCIJAS 

DATUMS ILGUMS 

PARTNERI 

1. Atpūtas parka izveidošana un 

rotaļu laukuma izveide 

bērniem Lojas kultūras nama 

teritorijā 

2. Austras Skujiņas piemiņas 

vietas sakārtošana 

3. Lojas kultūras nama 

zemskatuves telpu izbūve un 

mansarda 1.stāva izbūve, 

ventilācijas rekonstrukcija, 

siltināšana. 

4. Amatiermākslas attīstība un 

pilnveidošana 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 

R 1.26 3. 12 000 25% 75% - - 

R 1.27 16. 5000 100% - - - 

R 1.25 1., 4. 30 000 25% 75% - - 

R 1.31 3., 27. 

tiks 

precizēts 

100% - - - 

Izveidots atpūtas parks un 

rotaļu laukums bērniem Lojas 

kultūras nama teritorijā 

Labiekārtota piemiņas vietas 

apkārtne 

Izbūvētas telpas zem 

skatuves un veikta mansarda 

1.stāva izbūve, siltināšanas 

pasākumi Lojas kultūras 

nama ēkā 

Aktīvi vietējie 

amatiermākslas kolektīvi; 

pieejamas labiekārtotas 

telpas izstādēm 

2013. 2013. - 

2013. 2013. - 

2013. 2014. - 

2013. 2018. -

79 

5. Biznesa eksperta pieejamība 

un konsultācijas 

6. Jauniešu centra izveide 

7. Administratīvās ēkas 

siltināšana, lifta izbūve uz 

2.stāvu 

R 3.5 25. 6000 100% - - - 

R 1.14. 

R 1.46. 

R 1.41., 

R 2.9., 

R 2.36. 

Pieejams uzņēmējdarbības 

konsultants topošajiem un 

esošajiem novada 

uzņēmējiem 

2013. 2018. - 

13. 15 000 30% 70% - - Izveidots Jauniešu centrs 2014. 2015. - 

9., 18. 250 000 25% 75% - - 

Īstenota novada 

administratīvā centra ēkas 

„Jēņi” siltināšana, ierīkots 

lifts 

2014. 2015. - 

8. Apgaismota gājēju un 

veloceliņa izbūve Murjāņu 

ciemā gar A3 no Gaujas tilta 

līdz Murjāņu Sporta ģimnāzijai 

(A3 ceļa posmā no 1,3. km līdz 

4,0. km) 

9. Sabiedrisko iestāžu 

pieejamība cilvēkiem ar īpašām 

vajadzībām 

10. Ambulatoro veselības aprūpes 

pakalpojumu pilnveidošana 

11. Dabas aizsargājamo teritoriju 

sociālekonomiskā potenciāla 

uzlabošana tūrisma 

pakalpojumu attīstībai 

R 2.22. 15., 31. 160 000 - - - 

100% (valsts 

budžeta 

finansējums 

R 2.36. 7., 12. 20 000 25% 75% - - 

R 1.41 14. 50 000 100% - - - 

R 3.19., 

R 3.21. 

16. 300 000 25% 75% - - 

Izbūvēts gājēju un veloceliņš 

Pašvaldības un sabiedriskās 

ēkas pieejamas un atbilstoši 

aprīkotas cilvēkiem ar īpašām 

vajadzībām 

Kvalitatīvi un pieejami 

veselības aprūpes 

pakalpojumi novada teritorijā 

Izstrādāti tūrisma maršruti, 

labiekārtoti un attīstīti dabas 

un kultūrvēsturiskā 

mantojuma objekti un 

teritorijas (Gaujas un Lojas 

upju krasti, Dzelves-Kroņa 

purva pastaigu un izziņas 

takas u.c.); izveidota tūrisma 

informācijas sistēma 

2014. 2015. 

Satiksmes 

ministrija 

2014. 2016. - 

2014. 2018. - 

2014. 2018. 

Apkārtējās 

pašvaldības 

12. Lasītavas telpu izveide Sējas 

novada bibliotēkā, bibliotēkā 

„Ainavas” un Pabažu bibliotēkā 

R 1.39. 9. 21 000 100% - - - 

Ierīkotas lasītavas Sējas 

novada bibliotēkā, bibliotēkā 

„Ainavas” un Pabažu 

bibliotēkā 

2015. 2015. -

13. Jauno māmiņu kluba izveide 

14. Izglītības iestāžu 

nodrošināšana ar medpunktu 

15. Murjāņu sporta ģimnāzijas 

infrastruktūras uzlabošana un 

atjaunošana 

16. Sējas parka un ozola apkārtnes 

labiekārtošana, parka 

atjaunošana 

R 1.14., 

R 1.46. 

6. 5000 25% 75% - - 

R 1.40. 10. 12 000 100% - - - 

R 1.23. 8. 6 000 000 - - - 

R 1.28., 

R 2.30. 

100% (valsts 

budžeta 

finansējums 

2.,11. 20 000 25% 75% - - 

17. "Pusceļa mājas" izveide, kas 

kalpo kā aprūpes iestāde, 

pansionāts un krīzes centrs R 1.45. 26. 120 000 20% 50% - 30% 

18. Pabažu pamatskolas ēkas 

siltināšana 

R 1.9. 7., 19. 150 000 25% 75% - - 

19. PII izveide Pabažos R 1.2. 18. 45 000 100% - - - 

20. P6 Saulkrasti - Sēja - Ragana 

valsts autoceļa rekonstrukcija 

21. Maija ielas rekonstrukcija (0,8 

km) un gājēju celiņa izbūve 

22. Krasta ielas rekonstrukcija, 

gājēju celiņa izbūve (0,2 km) 

23. Autoceļa Murjāņu veikals - 

Jaunkrimulda C80-92-C8 (ceļa 

posmā no 0,0. km līdz 1,71. 

km) rekonstrukcija 

24. V79 Sēja - Murjāņi valsts 

autoceļa satiksmes drošības 

uzlabošana 

R 2.16. 

R 2.18. 

R 2.18. 

R 2.18. 

R 2.23. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

Tiks 

precizēts 

- - - 

100% (valsts 

budžeta 

finansējums) 

150 000 100% - - - 

30 000 100% - - - 

150 000 100% - - - 

Tiks 

precizēts 

- - - 

100% (valsts 

budžeta 

finansējums 

80 

Izveidota un labiekārtota 

Jauno māmiņu kluba 

aktivitāšu vieta; regulāras 

aktivitātes 

Prasībām atbilstoši veselības 

punkti visās izglītības 

iestādēs 

Apkures sistēmas pārbūve, 

siltināšana, sporta būvju 

būvniecība, telpu 

rekonstrukcija 

Labiekārtota parka apkārtne, 

estrāde; pastaigu takas; 

ierīkoti soliņi un 

apgaismojums 

Pieejami īslaicīgi sociālās 

rehabilitācijas pakalpojumi 

un palīdzība krīzes situācijā 

nonākušām personām 

Paaugstināta Pabažu 

pamatskolas ēkas 

energoefektivitāte 

Pieejami pirmskolas izglītības 

pakalpojumi Pabažos 

Veikta autoceļa 


Veikta ielas rekonstrukcija, 

izbūvēts gājēju celiņš 

Veikta ielas rekonstrukcija, 

izbūvēts gājēju celiņš 



Uzlabota satiksmes drošība 

Lojā, Birzēs un Sējā 

2015. 2015. - 

2015. 2015. 

- 

2015. 2016. IZM 

2015. 2016. - 

2015. 2016. - 

2015. 2016. - 

2015. 2016. - 

2015. 2016. - 

2015. 2016. - 

2015. 2016. - 

2015. 2016. - 

2015. 2017. 

-

81 

25. Ražošanas teritorijas izveide 

investoru piesaistei 

26. Veļas mazgāšanas un dušas 

pieejamība 

27. Saieta nama izveide Sējas 

ciemā 

28. Autoceļa Vidrižu šos. - 

Brankšas - Bīriņu šos. (1,4 km) 

asfalta seguma izbūve 

29. Tilta un autoceļa Tilts pār 

Ķīšupi - ceļš 80-92-C41 Vidrižu 

šos. - Brankšas - Bīriņu šos. 


30. V78 Saulkrasti - Vidriži valsts 

autoceļa rekonstrukcija 

31. Veloceliņa izbūve maršrutā 

Murjāņi - Loja - Sējas skola - 

Pabaži 

32. V88 Jaunzemnieki - Rītiņas 

valsts autoceļa rekonstrukcija 

33. Autoceļa Loja - Ragana (3,1 

km) asfalta seguma izbūve 

34. Autoceļa Murjāņi - Beltes - 

Kadaga (12 km) asfalta seguma 

izbūve 

35. Tilta un autoceļa Tilts pār Loju 

- ceļš 80-92-C6 Loja - Krimuldas 

pag. rekonstrukcija 

R 3.11. 5. 3 500 000 40% - - 60% 

R 1.43. 17. 25 000 25% 75% - - 

R 1.29. 4. 60 000 100% - - - 

R 2.18. 

R 2.19. 

R 2.17. 

R 2.20. 

R 2.17. 

R 2.18. 

R 2.18. 

R 2.19. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

8., 20.- 

24., 28.- 

35. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

20.-24., 

28.-35. 

Sagatavotas ražošanas 

teritorijas investoru 

piesaistei; sakārtoti zemes 

gabali ar pievedceļiem un 

komunikācijām 

Pieejamas publiskās dušas un 

veļas mazgāšanas 

pakalpojumi 

Labiekārtots saieta nams 

Sējas ciemā 

2015. 2018. - 

2016. 2016. - 

2016. 2017. - 

200 000 100% - - - Veikta autoceļa asfaltēšana 2016. 2017. - 

100 000 100% - - - 

600 000 - - - 

100% (valsts 

budžeta 

finansējums 

600 000 25% 75% - - 

800 000 - - - 

100% (valsts 

budžeta 

finansējums 

Rekonstruēts tilts, uzlabota 




Izbūvēts veloceliņš (projekts 

saistīts ar Eiro Velo tīklu pie 

Gaujas tilta) 

2016. 2017. - 

2016. 2018. - 

2016. 2018. 

Veikta autoceļa asfaltēšana 2017. 2017. - 

400 000 25% - - 75% Veikta autoceļa asfaltēšana 2017. 2018. - 

1 000 000 30% 30% - 40% Veikta autoceļa asfaltēšana 2017. 2018. - 

80 000 100% - - - 

Rekonstruēts tilts, uzlabota 


2017. 2018. -

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA 

Attīstības programmas sekmīgas īstenošanas 

priekšnosacījumi ir sekojoši: 

UZRAUDZĪBAS PLĀNS 

1) noteikts atbildīgais par attīstības 

programmas īstenošanu; 

2) attīstības programmas īstenošana notiek 

organizēti; 

3) attīstības programmas īstenošana ir 

sasaistīta ar Sējas novada budžetu. 

Sējas novada Attīstības programmas īstenošana 

tiek nodrošināta 2 līmeņos: 

1) politiskajā līmenī, ko nodrošina Sējas 

novada dome un domes komitejas; 

2) izpildes līmenī, ko nodrošina Sējas novada 

administrācija, iestāžu vadītāji. 

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS 

UZRAUDZĪBA 

Uzraudzības sistēma ir būtisks Attīstības 

programmas īstenošanas elements, kas nodrošina 

organizētu programmas īstenošanu. Uzraudzības 

sistēma palīdz: 

1) izmērīt teritorijas attīstību; 

2) izmērīt attīstības programmas 

īstenošanas rezultātus; 

3) novērtēt attīstības programmas 

īstenošanas rezultātu radīto ietekmi 

ilgākā laika periodā. 

Turklāt uzraudzības sistēmas kalpo sekojošu 

uzdevumu izpildei: 

1) nodrošināt attīstības programmā izvirzīto 

mērķu sasniegšanu, identificējot 

pārmaiņas pašvaldībā kopumā un pa 

jomām; 

2) nodrošināt pašvaldības attīstības 

novērtēšanas iespējas; 

3) sekmēt kvalitatīvu, efektīvu un 

caurspīdīgu attīstības programmas 

ieviešanu un uzraudzību, nodrošinot ar 

informāciju par attīstības plānošanas 

dokumenta īstenošanas sasniegumiem - 

sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās 

puses; 

4) pamatot attīstības programmas 

aktualizācijas nepieciešamību; 

5) veicināt pašvaldības struktūrvienību, valsts 

institūciju, komersantu un sabiedrības 

koordinētu darbību pašvaldības attīstības 

jautājumos. 

UZRAUDZĪBAS PROCESS 

Uzraudzības process norisinās 2 veidos – ikgadēji 

un reizi 3 gados. Abos gadījumos tiek izstrādāts 

Uzraudzības ziņojums 

IKGADĒJI 

Vienlaicīgi ar pašvaldības publiskā pārskata 

izstrādi tiek veikts Sējas novada Attīstības 

Programmas uzraudzības process 3 soļos: 

1) tiek apkopoti dati par īstenotajām 

rīcībām, saskaņā ar Rīcības plānu, 

2) tiek apkopoti teritorijas attīstības rādītāju 

dati; 

3) tiek apkopoti dati par darbību 

rezultatīvajiem rādītājiem 

1) Dati par īstenotajām rīcībām 

2) Sējas novada teritorijas attīstības rādītāju dati 

3) Dati par darbību rezultatīvajiem rādītājiem 

Sējas novada Attīstības Programmas Ikgadējis 

Uzraudzības ziņojums 

Ilustrācija 11: Priekšlikums ikgadējai programmas uzraudzībai 

Izrietot no šiem trim soļiem, tiek izstrādāts 

ikgadējais uzraudzības ziņojums par attīstības 

programmas ieviešanu (norādītas veiktās 

darbības uzdevumu izpildes sasniegšanas 

virzienā, ietverts uzraudzības rādītāju 

apkopojums). 

82

83 

REIZI 3 GADOS 

Papildus katru gadu veicamajām darbībām 

uzraudzības procesa ietvaros tiek veikts Sējas 

novada Attīstības Programmas uzraudzības 

process reizi 3 gados, kurā tiek veikta padziļināta 

izpēte un raksturojums par rādītājiem. Šajā 

gadījuma tiek: 

1) veikta novada iedzīvotāju aptauja; 

2) apkopoti iegūtie politikas rezultātu 

rādītāji; 

Par iedzīvotāju aptaujas pamatu var izmantot 

Attīstības programmas izstrādē izmantoto 

anketas paraugu, kurā iedzīvotāji vērtē 

pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī 

vispārējās attīstības tendences un būtiskākās 

problēmas. 

Izrietot no šiem diviem soļiem, tiek izstrādāts 3 

gadu pārskata ziņojums par attīstības 

programmas ieviešanu, norādot attīstības 

programmas rādītāju sasniegumus 3 gadu 

1) Sējas novada iedzīvotāju aptauja 

2) Politikas rezulātu rādītāji 

Sējas novada Attīstības Programmas 3 gadu 

pārskata ziņojums 

(2) IEVIEŠANAS IZVĒRTĒJUMS: 

• ieviešanas process un sadarbība ar sociālajiem 

partneriem, 

• izvērtējums par izvirzīto prioritāšu, mērķu un 

rīcību sasniegšanu, 

• rezultatīvo rādītāju izvērtējums un ietekme uz 

novada attīstību, 

• Investīciju plāna izvērtējums, kas ietver 

pārskatu par finanšu izlietojumu un prognozes 

sasaistē ar pašvaldības budžetu. 

(3) SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI: 

• galvenās problēmas un iespējas novada 

turpmākai attīstībai, 

• secinājumi par nepieciešamo problēmu 

risināšanu vai padziļinātu izpēti, 

• rekomendācijas Attīstības programmas 

grozījumiem un/vai aktualizācijai, 

• priekšlikumi Attīstības programmas 

aktualizēšanai. 

Balstoties uz sagatavoto Uzraudzības ziņojumu, 

Sējas novada dome pieņem lēmumu par Attīstības 

programmas grozījumiem un/vai aktualizāciju. 

Uzraudzības ziņojums var tikt izmantots 

pašvaldības budžeta plānošanai, kā arī ikgadējā 

publiskā pārskata sagatavošanai. 

Bez Uzraudzības ziņojuma, Sējas novada 

pašvaldība ir izveidojusi rezultatīvo rādītāju datu 

bāzi, kurā tiek fiksētas izmaiņas rādītājos. 

Ilustrācija 12: Priekšlikums programmas uzraudzībai reizi 3 

gados 

periodā. 

PRIEKŠLIKUMS ATTĪSTĪBAS 

PROGRAMMAS UZRAUDZĪBAS 

ZIŅOJUMA STRUKTŪRAI 

Uzraudzības ziņojumu veido 3 daļas: (1) ievads, (2) 

AP ieviešanas izvērtējums, (3) secinājumi un 

priekšlikumi. 

(1) IEVADS: 

• uzraudzības ziņojuma sagatavošanas mērķis, 

• laika periods, par kādu uzraudzības ziņojums 

sagatavots, 

• uzraudzības ziņojuma struktūra un 

sagatavošanā iesaistītie. 

UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJI 

Ikgadējā ziņojuma sagatavošanai un pašvaldības 

var izmantot 3 tabulas: 

(1) Teritorijas attīstības rādītāju tabula, 

(2) Darbības rezultātu rādītāju tabula, 

(3) Uzdevumu un rīcību izpildes uzraudzības 

tabula. 

3 gadu pārskata ziņojuma sagatavošanai var 

izmantot (4) Politisko rezultātu rādītāju tabulu, 

kuru sagatavo, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas 

rezultātiem. 

Uzraudzības rādītāju tabulas iespējams koriģēt 

pēc pašvaldības ieskatiem un pieejamajiem 

datiem, piemēram, papildināt ar citiem būtiskiem 

rezultātu indikatoriem, kas palīdz analizēt novada 

ikgadējās un vidēja termiņa attīstības tendences.

84 

(1) TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJU TABULA 

Gads 47 

Iedzīvotāju skaits gada 

sākumā 

Demogrāfiskās slodzes 

līmenis 

Bezdarba līmenis 

( % ) 

Iedzīvotāju ienākuma 

nodokļa apmērs uz vienu 

iedzīvotāju (latos) 48 

Teritorijas attīstības 

indekss 

Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas 

2011. 2524 459,0 9,6 300,1 0,910 

2012. 2462 -62 470,7 +11,7 8,1 318,6 +18,5 0,898 -0,012 

2013. 

2014. 

2015. 

2016. 

2017. 

2018. 

Vēlamais 

sasniedzamais 

rādītājs uz 

2019.gada sākumu 

Ne 

mazāk 

par 2500 

Ne 

augstāk 

par 530 

Ne vairāk 

par 7% 

Ne zemāk par 

400 

Ne zemāks 

par 0,850 

47 Reģionu attīstība Latvijā 2010, 2011 (dati uz 2011. un 2012.gada sākumu), VRAA (pamatā izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati (PMLP), nevis CSP dati) 

48 Rādītājs par iepriekšējo gadu (piemēram, rādītājs uz 2011.gada sākumu atspoguļo aprēķinu par 2010.gadu)

85 

(2) DARBĪBAS REZULTĀTU RĀDĪTĀJU TABULA 

Nr. Rādītājs Datu avots Bāzes 

gads 

Pašreizējā 

vērtība 

Sasniedzamais rādītājs 

2018.gadā 

1. Dabiskais pieaugums CSP 2011. -5 Vairāk par 3 

2. Dzimušo skaits CSP 2011. 20 Vairāk par 25 

3. Noslēgto laulību skaits CSP 2011. 10 Vairāk par 10 

4. Migrācijas saldo CSP 2010. 44 Vairāk par 45 

5. Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi uz vienu Valsts kase 2011. 570 Vairāk par 650 

iedzīvotāju (LVL) 

6. Vidējais novada mājaslapas apmeklējumu skaits www.websiteoutlook.com 2011. 65 Vairāk par 100 

dienā 

7. Laikraksta „Sējas novada ziņas” tirāža mēnesī Pašvaldība 2011. 1000 Vairāk par 1000 

8. Izglītojamo skaits PII „Bitīte” Pašvaldība 2011. 88 Vairāk par 90 

9. Izglītojamo skaits pamatskolas izglītības iestādēs Pašvaldība 2011. 170 Vairāk par 190 

(Sējas pamatskola un Pabažu pamatskola kopā) 

10. Audzēkņu skaits Sējas Mākslas un Mūzikas skolā Pašvaldība 2011. 77 Vairāk par 80 

11. Izglītojamo skaits Murjāņu sporta ģimnāzijā IzM 2011. 104 Vairāk par 110 

(neskaitot audzēkņu skaitu filiālē) 

12. Pasākumu skaits Lojas kultūras namā Pašvaldība 2011. 18 Vairāk par 20 

13. Kopējais pasākumu apmeklētāju skaits Lojas Pašvaldība 2011. 1300 Vairāk par 1300 

kultūras namā 

14. Pasākumu skaits Pabažu kultūras namā Pašvaldība 2011. 20 Vairāk par 20 

15. Kopējais pasākumu apmeklētāju skaits Pabažu Pašvaldība 2011. 230 Vairāk par 250 

kultūras namā 

16. Kopējais gada apmeklējumu skaits Sējas novada Pašvaldība 2010. 5733 Vairāk par 5730 

bibliotēkā 

17. Kopējais gada apmeklējumu skaits Pabažu Pašvaldība 2010. 5153 Vairāk par 5150 

bibliotēkā 

18. Kopējais gada apmeklējumu skaits bibliotēkā Pašvaldība 2010. 3021 Vairāk par 3020 

„Ainavas” 

19. Pašdarbības kolektīvu skaits Pašvaldība 2011. 10 Vairāk par 10 

Rādītāji par 

2012.gadu (aizpilda 

2013.gada sākumā) 

Tendence 

salīdzinājumā ar 

iepriekšējo gadu 

(↑ ↓ →)

20. Novadā pieejamo ģimenes ārstu prakšu skaits Nacionālais 2011. 2 Vismaz 2 

veselības dienests 

21. Reģistrēto noziedzīgo noradījumu skaits CSP 2010. 51 Mazāk par 30 

22. Reģistrēto ugunsgrēku skaits VUGD 2011. 10 Mazāk par 5 

23. Ceļu satiksmes negadījumu skaits CSDD 2011. 7 Mazāk par 7 

24. Reģistrētie pārkāpumi vides, dabas aizsardzībā VVD 2011. 0 0 

un radiācijas drošībā un kodoldrošībā kopā 

25. Mājokļu skaits CSP 2009. 1244 Vairāk par 1260 

26. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits CSP 2009. 94 Vairāk par 100 

27. Reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku skaits attiecībā NVA 2012. 43% Mazāk par 40% 

pret visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 

(marts) 

28. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 

(LVL) 

CSP 2012. 

(2.ceturk 

snis) 

351 Vairāk par 450 

29. Aizņemto darbavietu skaits pavisam (bez privātā 

sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu 

mazāku par 50) 

CSP 2012. 

(2.ceturk 

snis) 

86 

246 Vairāk par 280 

30. Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits CSP 2011. 451 Vairāk par 460 

31. Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 

CSP 2011. 4147 Vairāk par 4150 

(ha) 

32. Sējumu kopplatība (ha) CSP 2011. 3031 Vairāk par 3050 

33. Jaunizveidoto uzņēmumu skaits CSP 2011. 14 Vairāk par 15 

34. Likvidēto uzņēmumu skaits CSP 2011. 4 Ne vairāk par 5 

35. Rekonstruēto autoceļu garums (km) Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug 

36. Rekonstruēto ūdensapgādes un kanalizācijas 

Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug 

tīklu garums (km) 

37. Rekonstruēto siltumapgādes tīklu garums (km) Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug 

38. Īstenoto ēku energoefektivitātes pasākumu 


skaits 

39. Labiekārtotu/ rekonstruēto bērnu rotaļu 


laukumu skaits 

40. Renovēto, jaunizveidoto sporta infrastruktūras Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug 

objektu skaits 

41. Renovēto, jaunizveidoto kultūras un atpūtas 


infrastruktūras objektu skaits 

42. Izstrādāto tūrisma maršrutu skaits Pašvaldība 2011. - Pieaug

87 

(3) UZDEVUMU UN RĪCĪBU IZPILDES UZRAUDZĪBAS TABULA 

Uzdevums 

Vai veiktas 

darbības 

Veiktās rīcības uzdevumu izpildei 

uzdevuma 

ietvaros (jā/nē) 

SM1 AKTĪVA, IZGLĪTOTA UN RADOŠA SABIEDRĪBA 

Priekšlikumi 

programmas 

aktualizācijai 

U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības 

pieejamību un kvalitāti 

U2 Pilnveidot pamatskolas un vispārējās 

izglītības pieejamību un kvalitāti 

U3 Paplašināt interešu izglītības un 

mūžizglītības nodrošinājumu 

U4 Uzlabot sporta aktivitātēm 

nepieciešamo infrastruktūru 

U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un 


U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un 





U10 Uzlabot vispārējo komunikāciju un 

informācijas apriti 

SM2 PIEVILCĪGA DZĪVES TELPA AR KVALITATĪVIEM PAKALPOJUMIEM 

U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas 

tīklus 

U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un 

ēku energoefektivitāti 


U14 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem 

nepieciešamo infrastruktūru 

U15 Uzlabot sabiedriskā transporta 

pieejamību 


U17 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu 

apsaimniekošanu 

U18 Nodrošināt vides un informācijas 

pieejamību 


SM3 DAUDZVEIDĪGAS EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI IZMANTOJOT DABAS VĒRTĪBAS UN RESURSUS 

U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības 

sadarbību 



U23 Nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu 

izmantošanu 

U24 Attīstīt tūrisma infrastruktūru un 

piedāvājumu

88 

(4) POLITIKAS REZULTĀTU RĀDĪTĀJI 

Nr. Rādītājs 49 Pozitīvā 

vērtējuma 


2012.gadu 50 

1. 

Iedzīvotāju skaits, kas plāno mainīt dzīvesvietu ārpus novada robežām tuvāko 5 

gadu laikā 

2. Pirmskolas izglītības pakalpojumi 

3. Vispārējās izglītības pakalpojumi 

4. Kultūras un izklaides pasākumu 

5. Sporta pasākumi 

6. Veselības aprūpes pakalpojumi 

7. Zobārstniecības pakalpojumi 

8. Sociālā palīdzība un pakalpojumi 

9. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana 

10. 

Ielu/ceļu infrastruktūras un 

uzturēšana 

Sasniedzamais 

rādītājs 2018.gadā 

15% Ne vairāk kā 10% 

Pieejamība 84% Vismaz 90% 

Kvalitāte 87% Vismaz 90% 

















2015.*(aizpilda 

pēc iedzīvotāju 

anketēšanas) 

Tendence 


iepriekšējo 

gadu (↑ ↓ →) 

49 Procentuālas pieejamības novērtējums aprēķināts, ņemot vērā pozitīvo atbilžu (atbildes – „ļoti apmierina” un „drīzāk apmierina”) skaitu attiecībā pret kopējo respondentu skaitu. Procentuālais kvalitātes 

novērtējums aprēķināts, ņemot vērā pozitīvo atbilžu skaitu attiecībā uz respondentu skaitu, kuri snieguši kvalitātes novērtējumu (neskaitot atbildes – „nav pieejams”). Tādēļ 100% rādītāja summa ne vienmēr atbilst 

46 aptaujas dalībnieku kopskaitam kvalitātēs novērtējumā. 

50 Sējas novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam izstrādes ietvaros veiktās aptaujas rezultāti, respondentu skaits - 46

89 

Nr. 

11. 

Gājēju ietves, celiņi, gājēju pārejas 

un tml. 

12. Velo celiņi, maršruti 

13. Ielu apgaismojums 

14. Sabiedriskā transporta pakalpojumi 

15. 

16. 

Namu apsaimniekošanas 

pakalpojumi 

Ūdensapgādes un kanalizācijas 

pakalpojumi 

17. Atkritumu savākšana un izvešana 

18. Centralizētā siltumapgāde 

19. Mazumtirdzniecības pakalpojumi 

20. Sadzīves pakalpojumi 

21. Pasta pakalpojumi 

22. Internets 

Pozitīvā 

Rādītājs 

vērtējuma 


2012.gadu 

Sasniedzamais 

rādītājs 2019.gadā 

























23. Vides sakoptība 65% Vismaz 75% 

2015.*(aizpilda 

pēc iedzīvotāju 

anketēšanas) 

Tendence 


iepriekšējo 

gadu (↑ ↓ →)

90 

SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-2018.GADAM 

Agita Ozoliņa 

Aija Pelkaua 

Aina Ozoliņa 

Andris Arums 

Astrīda Pastare 

Elīna Bērziņa 

Evija Gunika 

Gints Bitītis 

Guntars Jākobsons 

IZSTRĀDES DARBA GRUPU DALĪBNIEKI: 

Guntis Liepiņš 

Inese Ozolniece 

Inese Pliena 

Inita Jekļava 

Inta Petrova 

Ivars Keviešens 

Liene Reniņa 

Lolita Landsberga 

Margarita Kalniņa 

Rudīte Smirnova 

Rūdolfs Kalliss 

Sarmīte Mejere 

Sarmīte Šmukste 

Solveiga Ziediņa 

Staņislava Vērdiņa 

Valentīna Ceple 

Sējas novada Attīstības programma izstrādāta Eiropas Sociālā fonda 

līdzfinansētā projekta Nr. 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/045/045 „Sējas 

novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde” ietvaros. 

Sējas novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam izstrādātājs – 

SIA „Reģionālie Projekti”: Līna Dimitrijeva, Ivo Narbuts, Laura Dimitrijeva, 

Vita Jumtiņa, Tālis Skuja, Sanita Fazilova u.c. 

Kontakti: Rūpniecības iela 32b – 502, Rīga, LV – 1045, Latvija. 

Tel.: +371 67 32 08 09, Fakss: +371 67 32 09 07 

www.rp.lv

sÄjas novada attÄ«stÄ«bas programma 2012.-2018.gadam - SÄjas novads

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

sÄjas novada attÄ«stÄ«bas programma 2012.-2018.gadam - SÄjas novads