PASKAIDROJUMA RAKSTS - Sējas novads

SATURS2SĒJAS NOVADA PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS. ATTĪSTĪBAS RESURSI ....................................... 41. NOVADA VIZĪTKARTE ........................................................................................................................ 52. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS ........................................................................................................... 63. DABAS RESURSI .............................................................................................................................. 73.1. Reljefs ............................................................................................................................................ 73.2. Ģeoloģiskā uzbūve ......................................................................................................................... 73.3. Mūsdienu ģeoloģiskie procesi ....................................................................................................... 83.4. Augsnes .......................................................................................................................................... 93.5. Derīgo izrakteņu atradnes ............................................................................................................. 93.6. Klimats ......................................................................................................................................... 103.7. Pazemes ūdeņi ............................................................................................................................. 103.8. Zemes lietojuma veidi .................................................................................................................. 103.9. Virszemes ūdeņi ........................................................................................................................... 123.9.1. Ūdensteces .............................................................................................................................. 123.9.2. Ūdenstilpes .............................................................................................................................. 133.10. Meži ............................................................................................................................................. 133.11. Purvi ............................................................................................................................................. 143.12. Lauksaimniecības zemes .............................................................................................................. 143.13. Ainavas ......................................................................................................................................... 154. IEDZĪVOTĀJI ................................................................................................................................. 164.1. Skaits ............................................................................................................................................ 164.2. Galvenās vecuma grupas ............................................................................................................. 164.3. Nodarbinātība .............................................................................................................................. 174.4. Iedzīvōtāju Blīvums ...................................................................................................................... 185. APDZĪVOJUMS .............................................................................................................................. 195.1. Apdzīvojuma struktūra ................................................................................................................ 195.2. Ciemi ............................................................................................................................................ 195.2.1. Loja .......................................................................................................................................... 195.2.2. Pabaži ....................................................................................................................................... 195.2.3. Murjāņi .................................................................................................................................... 195.2.4. Sēja .......................................................................................................................................... 205.2.5. Gāršmuiža ................................................................................................................................ 205.2.6. Ābelīte un Vaivariņi ................................................................................................................. 205.3. Mājokļi ......................................................................................................................................... 206. APBŪVES TERITORIJAS .................................................................................................................... 226.1. Sabiedriskā apbūve ...................................................................................................................... 226.1.1. Izglītības iestādes ..................................................................................................................... 226.1.2. Veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu iestāde .................................................................... 226.1.3. Kultūras iestādes un infrastruktūra ......................................................................................... 226.1.4. Sporta infrastruktūra ............................................................................................................... 226.1.5. Kapsētas ................................................................................................................................... 226.2. Komerciestāžu apbūve ................................................................................................................ 236.2.1. Ekonomiskās aktivitātes .......................................................................................................... 236.2.2. Mazumtirdzniecība un pakalpojumi ........................................................................................ 236.3. Tūrisms ........................................................................................................................................ 237. INŽENIERINFRASTRUKTŪRA .............................................................................................................. 257.1. Transporta infrastruktūra ............................................................................................................ 25

37.1.1. Autoceļi, ceļi un ielas ............................................................................................................... 257.1.2. Satiksmes intensitāte ............................................................................................................... 257.1.3. Sabiedriskais transports........................................................................................................... 257.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana .................................................................................... 257.3. Siltumapgāde ............................................................................................................................... 267.4. Energoapgāde .............................................................................................................................. 267.5. Gāzes apgāde ............................................................................................................................... 267.6. Komunikācijas .............................................................................................................................. 268. DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ..................................................................................... 298.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti .......................................................................... 298.1.1. Gaujas nacionālais parks .......................................................................................................... 298.1.2. Dabas liegums „Dzelves - Kroņa purvs” ................................................................................... 298.1.3. Aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži” ..................................................................................... 298.1.4. Mikroliegumi ............................................................................................................................ 298.1.5. Dabiskie meža biotopi ............................................................................................................. 298.1.6. Dižkoki...................................................................................................................................... 308.1.7. Potenciālie vietējas nozīmes aizsargājamie dabas objekti ...................................................... 308.2. Kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti un teritorijas ........................................................................... 308.2.1. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ................................................................................. 308.2.2. Kultūrvēsturiski objekti ............................................................................................................ 309. VIDES KVALITĀTE UN RISKI ............................................................................................................... 329.1. Virszemes ūdeņu kvalitāte ........................................................................................................... 329.2. Riska objekti un teritorijas ........................................................................................................... 329.3. Atkritumu apsaimniekošana ........................................................................................................ 329.4. Piesārņotās vietas un vides aizsardzība ....................................................................................... 32TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMU APRAKSTS UN PAMATOJUMS .................................................. 341. TERITORIĀLAIS KONTEKSTS ............................................................................................................... 351.1. Nacionālais konteksts .................................................................................................................. 371.2. Reģionālais konteksts .................................................................................................................. 381.2.1. Apdzīvojums ............................................................................................................................ 381.2.2. Infrastruktūra un sasniedzamība ............................................................................................. 391.3. Vietēja līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ........................................................ 401.3.1. Sējas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija ......................................................................... 401.3.2. Sējas novada attīstības programma ........................................................................................ 401.3.3. Sējas novada teritorijas plānojums 2007.-2019.g. .................................................................. 412. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI ................................................................................................. 412.1. Attīstības mērķi un virzieni .......................................................................................................... 412.2. Novada vēlamā telpiskā attīstība ................................................................................................ 422.2.1. Vienota u policentriska apdzīvojuma struktūra....................................................................... 432.2.2. Daudzveidīgas lauku teritorijas un kvalitatīva vide ................................................................. 442.2.3. Kvalitatīva infrastruktūra un teicama sasniedzamība ............................................................. 452.3. Teritorijas funkcionālais zonējums .............................................................................................. 472.4. Ciemu robežas un funkcionālais zonējums .................................................................................. 492.5. Lauku teritorijas funkcionālais zonējums .................................................................................... 512.6. Teritorijas un objekti ar īpašiem noteikumiem ........................................................................... 51

4SĒJAS NOVADAPAŠREIZĒJĀSIZMANTOŠANASAPRAKSTS.ATTĪSTĪBAS RESURSI1

1.NOVADA VIZĪTKARTENOVADA TERITORIJAS PLATĪBA 1 : 229,6 km 2NODARBINĀTĪBA: 2012.gada 31.martā reģistrētoIEDZĪVOTĀJU SKAITS 2 bezdarbnieku skaits 3 - 129 (7,5%).: 2264IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS: 10 cilvēki/km 2DABAS RESURSI: 59% teritorijas klāj meži, 25% -lauksaimniecības zemes, 8% - purvi. NovadaADMINISTRATĪVAIS CENTRS: Lojateritorijā iekļaujas Gaujas nacionālais parks.TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA: teritoriju šķērsovalsts galvenais autoceļš A3 Inčukalns – Valmiera– Igaunijas robeža (Valka), reģionālais autoceļš P6Saulkrasti – Sēja – Ragana un 4 valsts vietējieautoceļi.TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS: Novada teritorijasattīstības līmeņa indekss 2011.gadā - 0,898.12.vieta starp 110 Latvijas novadiem.NOVADA NOZĪMĪGĀKIE OBJEKTI: Sējas dižozols,Piemiņas akmens pie vecās Sējas pagastmājas,Sējas muižas parks, Pabažu ezers.ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS: Rīgas plānošanasreģionā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, Gaujaslejteces labajā krastā.APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA: Sējas novada ciemi –Loja, Pabaži, Murjāņi, Sēja, Vaivariņi, Gāršmuiža,Ābelīte.ADMINISTRATĪVĀ CENTRA ATTĀLUMS LĪDZGALVASPILSĒTAI: Rīga - 45 kmADMINISTRATĪVĀ CENTRA ATTĀLUMS LĪDZTUVĀKAJĀM PILSĒTĀM: Sigulda – 21 km, Vangaži –13 km, Saulkrasti – 24 km, Cēsis – 55 km, Limbaži– 44 kmROBEŽOJAS AR PAŠVALDĪBĀM: Ādažu, Saulkrastu,Limbažu, Krimuldas un Inčukalna novadi.IZGLĪTĪBA: Novada izglītības iestāžu struktūruveido divas pamatizglītības iestādes (Sējaspamatskola un Pabažu pamatskola), pirmsskolasizglītības iestāde „Bitīte”, interešu izglītībasiestāde Sējas Mūzikas un Mākslas skola un valstspārraudzībā esošā Murjāņu sporta ģimnāzija.KULTŪRA UN SPORTS: novadā ir 3 bibliotēkas un 2kultūras nami: Sējas, Pabažu un „Ainavas”bibliotēkas, kā arī Lojas un Pabažu kultūras nami.UZŅĒMĒJDARBĪBA: galvenās uzņēmējdarbībasnozares – lauksaimniecība, mazumtirdzniecība,mežistrāde un kokapstrāde, kravu pārvadājumi.1 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālovienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”2 CSP, dati uz 2012.gada 1.janvāri3 NVA, dati uz 2012.gada 31.martu.

2.ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS6Sējas novads atrodas Pierīgas reģionā – Piejūrasun Viduslatvijas zemienēs, Vidzemesdienvidrietumu daļā. Teritorijas dienvidosiesniedzas Gaujas senleja, novads atrodas Gaujaslejteces labajā krastā.Teritorijas kopējā platība 4 - 22958,5 ha.Sējas novads izveidots 2006.gadā, saglabājotSējas pagasta administratīvās robežas.Pašvaldības administratīvais centrs – Loja –atrodas 45 km attālumā no Rīgas, 21 km attālumāno Siguldas, 13km – no Vangažiem, 24km – noSaulkrastiem, 55km – no Cēsīm un 44kmattālumā no Limbažiem.Teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A3Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka),kā arī reģionālais autoceļš P6 Saulkrasti – Sēja –Ragana.Novads robežojas ar Ādažu, Inčukalna, Krimuldas,Limbažu un Saulkrastu novadu teritorijām.Ģeogrāfisko stāvokli raksturo salīdzinoši nelielaisattālums no Rīgas un vieglā sasniedzamība, citupilsētu (Saulkrasti, Sigulda) tuvums, teritorijušķērsojošais valsts galvenais autoceļš (A3) unGaujas nacionālā parka teritorija 38,2ha platībā.4 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālovienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”

73.DABAS RESURSI3.1.RELJEFSSējas novada rietumu daļa atrodas Piejūraszemienes Rīgavas līdzenumā, kur reljefs irpārsvarā plakans un nedaudz viļņots smilšainslīdzenums ar mežiem un purviem, augstums 1-10m vjl (pie Strēlniekiem - 12,1 m vjl).Austrumu daļa iekļaujas Viduslatvijas zemienesRopažu līdzenumā, kur reljefs pārsvarā līdzens,nedaudz viļņots. Ropažu līdzenums novadaziemeļaustrumos pāriet Metsepoles līdzenumā,kam raksturīgs lēzens un vidēji viļņots reljefs.Reljefa formu relatīvais augstums parasti ir līdz 12m, dažās vietā sasniedz 15 – 20 m. StarpMurjāņiem un Loju stiepjas Pabažu rievotāmorēnu areāla Sējas valnis. Novadadienvidaustrumu daļa pauguraina – Kurmīšu,Jēņu, Ģibu, Bungas kalni. Reljefs sevišķiizteiksmīgs ceļa posmā Murjāņi – Loja, kurpacēlums virs jūras līmeņa sasniedz 69 m (Jēņukalns). Virsas augstums ziemeļos pieVecsprukstiem – 32,9 m vjl.Novadu dienvidos norobežo Gauja, kas tek pa0,8-1,0 km platu un līdz 20 m dziļu senleju.Senleju veido upes gultne, paliene un virspaluterases. Vecākās – III virspalu terases virsa irlīdzena un lejpus Murjāņiem ap 19-20 m vjl.augstumā tā saslēdzās ar Baltijas ledus ezerakrasta līniju. II virspalu terase ar nelieliempārtraukumiem izsekojama 10-11 m augstumāvirs upes līmeņa (ap 16-17m vjl.) un izbeidzas pieVangažiem, kur saslēdzās ar Baltijas ledus ezerakrasta nogulumiem. I virspalu terase ielejāizteikta vislabāk, paceļoties ap 5-7 m virs upeslīmeņa. Tās virsa ir nelīdzena, ar vecupēm, daļējiaizbērtām gultnēm un atsevišķiem piegultnesvaļņiem. Gaujas paliene atrodas 3 līdz 4,5 m virsupes līmeņa. Tajā izveidojušies ap 1 m augstipiegultnes vaļņi, senākas gultnes un vecupes.3.2.ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVESējas novada teritorijas ģeoloģiskā uzbūve,salīdzinot ar vairākiem citiem Latvijas reģioniem,ir nedaudz sarežģītāka, taču uzskatāma parsamērā labi izpētītu.Saskaņā ar reģionālajām rajonēšanas shēmāmVidzemes rietumu reģions iekļaujas Baltijassineklīzes robežās, kuru šajā apvidūziemeļaustrumu virzienā orientēts lūzums sadaladivās pēc ģeoloģiskās uzbūves krasi atšķirīgāsstruktūrās. Šis reģionālas nozīmes lūzums šķērsoarī Sējas novada dienvidu daļu, un nosaka tāģeoloģiskās uzbūves atšķirīgās īpatnības –galvenokārt kristāliskā pamatklintāja iegulumadziļumu, nogulumiežu segas sastāvu un biezumu.Novada teritorijā izurbti divi dziļurbumi(“Inčukalns – 24” un “Inčukalns – 16”), kurosatsegts kristāliskais pamatklintājs. Pēc iežuvecuma, sastāva, saguluma apstākļiem unfizikālajām īpašībām abās struktūrās vertikālajāgriezumā iezīmējas trīs krasi atšķirīgi kompleksi:apakšējais – kristāliskais pamatklintājs, vidējais –zemkvartāra nogulumu sega un augšējais –kvartāra veidojumi.Kristālisko pamatklintāju, apvidū veidolielākoties dažāda sastāva granīti, retākmetamorfie ieži – gneisi, magnetītkvarcīti, kurinovada centrālajā un ziemeļu daļā ieguļ 1050-1070 m dziļumā, bet dienvidu (aiz reģionālālūzuma zonas) – tikai 750-800 m dziļi (dziļurbumā“Inčukalns – 24” – 772 m dziļumā).Vidējo kompleksu – pirmskvartāra nogulumusegu veido ķīmiskās izgulsnēšanas un klasiskie(drupu) ieži. Šos nogulumus pēc ģeoloģiskāvecuma iedala vairākās sistēmās, tās tālāknodaļās (divās vai trijās), kuras savukārt iekļaujsīkākas vietējās stratigrāfiskās vienības - svītas.Kompleksa nogulumu biezums mainās no 1000-1030 m (novada ziemeļu un centrālajā daļā) līdz750-780 m (dienvidos).Kvartāra nogulumi veido nogulumiežu segasvirsējo kārtu. Kvartāra nogulumu biezums novadarobežās pārsvarā mainās no dažiem līdz 20

8metriem reljefa pacēlumos. Taču Gaujas senlejākvartāra nogulumu biezums sasniedz 45-50 m,bet vienviet novada dienvidu daļā ielejveidaiegrauzumā (apraktajā ielejā) konstatēts, ka taspārsniedz 60 m. Kvartāra nogulumi veidonepārtrauktu, nevienmērīga biezuma segu, kurasastāv no dažādas izcelsmes (ģenēzes) un sastāvanogulumu slāņiem, kas ledāja spiediena rezultātādažviet ir ievērojami deformēti. Tie sedz erodēto,ledāja pārveidoto devona iežu virsu, kurasraksturīgākie elementi daļēji atspoguļojas arīmūsdienu reljefa formās kā dažāda augstumapacēlumi patreizējo pauguraiņu pamatnē unpazeminājumi līdzenumos. Taču zemkvartāra iežuvirsma visā Sējas novada teritorijā ir samērālīdzena un pārsvarā atrodas 15-25 metrus virsjūras līmeņa (vjl.).Novada teritorijā zināmi tikai pēdējā – Latvijasleduslaikmeta un pēcleduslaikmeta jeb holocēnaveidojumi. Tie aizņem ģeoloģiskā griezuma pašuaugšējo daļu un veido pašreizējā reljefa formas.Pēdējā leduslaikmetā te veidojušies tikaiglacigēnie un limnoglaciālie nogulumi.Kvartāra nogulumu segas uzbūves īpatnībuapzināšana ir svarīgs teritorijas saimnieciskāsattīstības priekšnoteikums – ar tiem saistītasbūvmateriālu izejvielu (smilts, smilts-grants,mālu) atradnes, ekoloģiskās problēmas (grunts ungruntsūdeņu piesārņojums), inženierbūvju unkomunikāciju ierīkošana. Šajos nogulumossastopamie ūdeņi plaši tiek izmantoti laukusaimniecību ūdensapgādē.Gaujas senlejas vecāko – trešo (III) virspalu terasiveido līdz 8-10m biezi palu un gultnes alūvijanogulumi – smalkgraudaina, aleirītiska smilts,aleirīti, kurus dziļāk nomaina rupjgraudainasmilts, vietām ar grants un oļu piemaisījumu.Aleirītu un kūdras starpslānīšu vecums šīs terasesnogulumos ir ap 11,2 tūkstošs gadu. Otro (II)virspalu terasi veido 4-6 m bieza dažādgraudainasmilts ar grants un oļu piejaukumu. Pirmo (I)virspalu terasi veido ap 10 m biezs alūvijs –smalkgraudaina smilts, aleirīts, smilšmāls, bieži arorganisko vielu piejaukumu; slāņkopas apakšējādaļā arī dažāda rupjuma smilts ar granti un oļiem.Palienē aluviālo nogulumu biezums reti pārsniedz10 m. Šos nogulumus veido smalkgraudaina unaleirītiska, diezgan bieži ar organiskām vielāmbagātināta smilts (palu alūvijs), dūņainas smilts,aleirītu, smilšmālu un mālu slāņmija ar kūdrasstarpslāņiem, koku atliekām (vecupju alūvijs), betgultnes alūviju savukārt veido dažāda rupjumasmilts ar grants un oļu piejaukumu.Senleja atrodas virs sena, devona smilšakmeņosdziļi (līdz 30-40 m zem jūras līmeņa) iegrauztasielejas, kurā apmēram zem 10 m biezā alūvijaieguļ ap 25 m biezi limnoglaciālie māli. Zemlimnoglaciālajiem māliem vēl konstatēta ap 15 mbieza dažāda rupjuma smilts, grants-oļu slāņkopa,kas pārklāj jau pirmskvartāra nogulumu virsu 5 .3.3.MŪSDIENU ĢEOLOĢISKIEPROCESITeritorijā pārsvarā izplatīta pārpurvošanās unupju ģeoloģiskā darbība.Pārpurvošanas procesu izpausmes vērojamasreljefa pazeminājumos, kur zemes virspusēatsedzas ūdeni vāji caurlaidīgi nogulumi. Līdz arto šajos iecirkņos ūdens notece ir apgrūtināta vainenotiek vispār. Procesa iedarbībai ir pakļautaspārsvarā starppauguru, nevienmērīgasakumulācijas ieplakas un reljefa pazeminājumiupju palienēs. Jāatzīmē, ka pārpurvošanās procesinoris ļoti lēnām, un to darbība vērojama arīmūsdienās. Dažviet neapdomīgi veiktuceltniecības darbu rezultātā, kuras laikā tiektraucēta notece, veidojas pārmitri apstākļi, sākāsminerālgrunts pārpurvošanās, turpinās kūdrasuzkrāšanās un purvu augšana gan horizontālā,gan vertikālā virzienā. Vidējie kūdras uzkrāšanāstempi nenosusinātos purvos ir aptuveni 1mm/gadā.Upju ģeoloģisko darbība norisinās upju ielejās ungultnēs. Vietās, kur upju gultnes meandrēvērojami t.s. gultnes procesi. To darbībasrezultātā norisinās irdenā materiāla, kas veidopalienes, noskalošana un pārvietošana pa upi uzleju, kur tas tiek akumulēts kādā citā upes ielejasdaļā. Šis process izpaužas kā krastu noārdīšana(sānu erozija), visai ievērojami mainot upjušķērsprofilus. Minētais process dažreiz norisināsvisai intensīvi. Vietās, kur ieleju nogāzes irstāvākas, palu un virspalu terases izveidotas vāji,dažviet vērojama gultnes erozija. Šī procesa5 LVĢMC, „Īss pārskats par Sējas pagasta ģeoloģisko uzbūvi unzemes dzīļu resursiem”, 2006.g.

9darbības rezultātā notiek upes gultnespadziļināšanās un garenprofila izlīdzināšanās.Šie upju ģeoloģiskās darbības procesi vislabākredzami Gaujas ielejā. Mazāko upīšu un strautugultnes lielākoties ir iztaisnotas melioratīvo darbuveikšanas laikā pagājušā gadsimtā. Ja novadgrāvjitiek aizsprostoti atkal atjaunojas pārpurvošanasprocesi. Bieži to ietekmē arī bebru darbība.3.4.AUGSNESNovada rietumu un austrumu daļa atrodassmilšainās Piejūras zemienes augšņu rajonā.Novada rietumu daļā uz eolo smilšu cilmiežiemdominē tipiskas podzolaugsnes, vāji drenētajoslīdzenumos – velēnu glejaugsnes,velēnpodzolētās glejaugsnes, kā arī purvuaugsnes. Novada austrumu daļai raksturīgasvelēnpodzolētās glejaugsnes, tipiskāspodzolaugsnes, retāk sastopamas velēnuglejaugsnes. Gaujas senlejas palienē un I virspaluterasē dominē aluviālās augsnes, vecākajāsterasēs uz smilšainajiem cilmiežiem sastopamasvelēnu podzolaugsnes, dažās vietās – tipiskāspodzolaugsnes. Ap Murjāņiem raksturīgasiekultivētas vāji un vidēji podzolētas velēnupodzolaugsnes.3.5.DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADNESNovada teritorijā, pagājušā gadsimtā veikti kāģeoloģiskās kartēšanas, tā arī nelielos apjomosderīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes darbi.Iegūtie izziņas materiāli liecina, ka kaļķakmeņa undolomīta iegulas novada teritorijā atrodas lielādziļumā un to ieguve nav iespējama. Kvartāranogulumos nav konstatētas arī perspektīvasbezakmens māla iegulas. Taču par rūpnieciskasnozīmes derīgajiem izrakteņiem pašvaldībasteritorijā var uzskatīt pazemes ūdeņus, smiltsgrantsatradnes un kūdras iegulas.Novada dienvidrietumu daļā bijuši visai labvēlīgiapstākļi samērā plašu, pārsvarā smilts laukuveidošanai. Daudzviet smilts materiāls pārpūsts,veidojot kāpu uzkalnus un grēdas. Taču līdzmūsdienām novada teritorijā pētītas tikai divassmilts iegulas – Lilaste II un Pabaži. Minētajāsatradnēs nav aktīvā apritē esošu krājumu (LilasteII no Derīgo izrakteņu krājumu bilances izslēgta2010.gadā).Lilaste II atradne atrodas novada dienvidrietumunostūrī, apmēram 1,2 km ziemeļaustrumos noLilastes ezera, kur tā aizņem 0,7 km garu un 0,2-0,3 km platu kāpu grēdu gar novada robežu.Atradnes izpēte veikta 2002.gadā. Derīgaismateriāls 16,1 ha lielā platībā konstatēts visāiegulas teritorijā. Iegulu veido eolas (kāpu)izcelsmes smalkas, viendabīgas smilts slānis, kuruatsevišķās vietās sedz ļoti plāns (līdz 5 cm)augsnes slānis. Gruntsūdens konstatēts vienāurbumā 18,5 m dziļumā. Krājumu aprēķināiekļauts smilts slānis tikai līdz gruntsūdenslīmenim (vidējais derīgā slāņa biezums pieņemts– 7,8 m). Grants frakcijas materiāls ar graudiņudiametru lielāku par 5 mm iegulā netikakonstatēts. Derīgais materiāls tādejādiklasificējams kā smalka smilts, kas izmantojamskā ceļu būvēs, tā arī, iespējams, būvjavuizgatavošanai.Novada teritorijā apzinātas 20 kūdras atradnesvai to daļas. Pirmie sistemātiskie kūdras atradņupētījumi uzsākti jau pagājušā gadsimta 30-tajosgados, bet daļa atradņu vēl apzinātas 1958.gadā.Dzelves-Kroņa purva daļā 108 ha platībā veiktadetālā izpēte. Sistemātiski pētījumi visos novadapurvos veikti 1998. gadā, kad Rīgas rajonateritorijā notika jaunu kūdras atradņu meklēšanasun kūdras resursu revīzijas darbi. Šo darbu laikāteritorijā atklātas 10 jaunas kūdras atradnes.Kopējie atradņu kūdras resursi ir 34,84 milj. m 3jeb vairāk kā 3,6 milj. tonnu pie nosacītā mitruma- 40 %. Lielākās atradnes kūdras krājumu ziņā irDzelves-Kroņa, Eipuru, Pēterupes, Rampas-Bitnieku un Kurveģu.Dzelves-Kroņa purva novērtētais krājums 62012.gada 1.janvāri bija 869,82 m 3 .Sējas novada dienvidu daļā – teritorijā starp Lojuun Murjāņiem, atrodas Inčukalna dabas gāzespazemes glabātuves rietumu atzars.Gāzes pazemes glabātava te izveidota lokālasstruktūras velves daļā. Kolektorslānis, kurāiesūknē gāzi, ir kembrija smilšakmeņi, un tovirsma ieguļ ap 700 m dziļumā. Smilšakmeņuporainība vidēji ir 20% un tiem piemīt pietiekošiaugsta gāzes caurlaidība. Virs smilšakmeņiemuz6 LVĢMC, Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2011. gadu

10ieguļ vairākus desmitus metrus biezs ordovika izvietotajās saimniecībās, limnoglaciālo un8 izmantota enciklopēdijas „Latvijas Daba”, Rīga, 1995.g. informācijavecuma gāzi necaurlaidošs mālainu iežu slānis,bet iesūknētas gāzes noplūdi ziemeļu virzienādiezgan droši nosargā reģionālais lūzums, kuranomata amplitūda sasniedz 250-300 m 7 .Fluvioglaciālo nogulumu ūdeņiem. Tie visi irbezspiediena hidrokarbonātu ūdeņi ar niecīgumineralizāciju (0,1 – 0,5 g/l). Kopējā ūdens cietībaparasti 3,0 – 6,0 mg-ekv. litrā.Centralizētai ūdensapgādei piemērotākais ir3.6.KLIMATSArikulas – Amatas ūdens komplekss. Daļā novadateritorijas tie ir spiediena ūdeņi. Arī šī kompleksaRietumu daļā klimats ir mēreni silts un mitrs, ūdeņi ir ar zemu mineralizāciju 0,5 – 0,7g/l un tostipri jūtama jūras ietekme, bet novada austrumu kopējā cietība 3,0 – 6,0, retāk līdz 10 mg-ekv.daļā - mēreni vēss un vidēji mitrs. Rietumu daļā litrā 9 .220- 230 dienas gadā dominējošas ir jūras gaisamasas, tāpēc vasaras ir šai teritorijā relatīvivēsākas, mākoņainas (~40% dienu), bet ziemas3.8.ZEMES LIETOJUMA VEIDIsamērā siltas ar biežiem atkušņiem.Pēc zemes lietojuma veida 10 procentuāli lielākoGada vidējā temperatūra 5,6 o C, janvāra vidējātemperatūra -5 o C, jūlija – 17,1 o C. Bezsala periodsvidēji 150 dienas novada rietumos, 130-140dienas austrumu daļā un 120 – 130 dienu Gaujassenlejā. Nokrišņi 700 – 720 mm gadā, Gaujassenlejā līdz 800 mm (ziemā 200 – 250 mm).daļu zemju sastāda meža zemes – 13631,8 ha jeb59% no visas novada teritorijas kopplatības. Tamseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes –5817,9 ha jeb 25% un purvi 1888,2 ha jeb 8%.455,9 jeb 2% no kopējās novada teritorijas irūdens objektu zeme, 350,3ha - zeme zem ceļiem,Sniega sega rietumu daļā nepastāvīga, veidojas savukārt 234,9ha – zeme zem ēkām undecembra vidū un saglabājas līdz marta vidum.Sniega segas biezums 1-20 cm. Pēdējās pavasarasalnas – maija sākumā, pirmās rudens salnas –pagalmiem, bet 140,5ha ir krūmāji. Pārējās zemeskopā aizņem 663,1ha jeb 3% no kopējāsteritorijas.oktobra sākumā.Gaujas senlejā upju ielejās, atkarībā no nogāžuekspozīcijas un orientācijas attiecībā pretvaldošajiem vēju virzieniem, veidojas specifiskimikroklimatiskie apstākļi, kas reizēm būtiskiatšķiras no apvidus klimatiskajiem apstākļiemkopumā 8 .3.7.PAZEMES ŪDEŅINovada ūdens apgādē galvenā nozīme ir diviemūdens ieguves kompleksiem – Kvartāra ūdenskompleksam un Arikulas – Amatas ūdenskompleksam, kas aptver Gaujas, Burtnieku unArikulas svītu smilšaino un mālaino iežus lāņus.Abi šie slāņi atrodas aktīvā ūdens apmaiņas zonā.Lielākos dziļumos, zem Narvas ūdeninecaurlaidīgā horizonta, visi ūdeņi ir sāļi.Kvartāra ūdens kompleksā novadā lielākā nozīmeir aluviālajiem ūdeņiem, it sevišķi Gaujas tuvumā9 izmantota informācija no „Sējas pagasta teritorijas plānojumaprojekta”, RTU Arhitektūras fakultāte, Arhitektūras un7 LVĢMC „Īss pārskats par Sējas pagasta ģeoloģisko uzbūvi un zemes pilsētbūvniecības katedra, Rīga, 1998.g.dzīļu resursiem”, 2006.gads10 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālovienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”

1213631,8;59%MežiPurviŪdensApbūve5817,9;25%1888,2;8% 663,1;3%140,5;1%LIZPārējās zemesCeļiKrūmāji455,9;2%350,3;2%234,9;1%Dabas pamatnes un rekreācijas 7 24,2nozīmes zemeIndividuālo dzīvojamo māju 779 112,5apbūves zemeDaudzdzīvokļu māju apbūves 38 15,4zemeKomercdarbības objektu10 4,3apbūves zemeSabiedriskas nozīmes objektu 46 1194,5apbūves zemeRažošanas objektu apbūves 26 87,6zemeSatiksmes infrastruktūras 153 247,3objektu apbūves zemeInženiertehniskās apgādes tīklu 15 5,0un objektu apbūves zemeNekustamā īpašuma lietošanas 18 21,2mērķis nav norādītsKopā: 3128 22958,5Tabula 1: Zemes sadalījums par nekustamā īpašumalietošanas mērķu grupāmAttēls 1: Zemes lietojuma veidiSaskaņā ar Zemes bilances datiem, 01.01.2012.,Sējas novadā bija reģistrēti 2791 zemes īpašumiar kopējo platību – 20600,8ha un 43 lietošanāesošas zemes vienības ar kopplatību – 147,7ha.Īpašumā esošo zemju sadalījums:- 2521 fizisko personu īpašumi (11301,8 ha),- 146 juridisko personu īpašumi (941,5 ha),- 47 pašvaldības īpašumi (127,8 ha),- 51 valsts un valsts institūciju īpašumi (8184,1ha),- 26 jaukta statusa kopīpašumi (45,6 ha).Visa lietojumā esošā zeme atrodas 43 fiziskopersonu lietojumā (147,7 ha).Zemes sadalījums pa nekustamā īpašumalietošanas mērķu grupām novadā attēlots Tabula1: Zemes sadalījums par nekustamā īpašumalietošanas mērķu grupām.Lietošanas mērķu grupa Skaits Platība (ha)Lauksaimniecības zeme 1919 11999,9Mežsaimniecības zeme un īpaši 112 9087,1aizsargājamās dabas teritorijas,kurās saimnieciskā darbība iraizliegta ar normatīvo aktuŪdens objektu zeme 4 117,1Derīgo izrakteņu ieguvesteritorijas1 42,43.9.VIRSZEMES ŪDEŅIZem ūdeņiem 11 atrodas 455,9 ha jeb 2% novadateritorijas. Pēc hidrogrāfiskā iedalījuma novadavirszemes ūdeņi ietilpst Gaujas baseina apgabalā,kurā ņemot vērā ekoloģisko tipoloģiju,antropogēnās slodzes, nozīmi tautsaimniecībā undabas aizsardzībā, kā arī citus faktorus, izdalītivirszemes ūdensobjekti - nodalīti un nozīmīgivirszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elementi.Pašvaldības teritorija iekļaujas Gaujas, Inčupes,Pēterupes, Lilastes ezera un Ķīšupesūdensobjektu sateces baseinos.3.9.1.ŪDENSTECESTeritoriju saposmo samērā blīvs A – R virzienātekošu mazu upju, strautu un meliorācijas grāvjutīkls. Lielākās novada upes:Gauja - veido novada dienvidu robežu (~11 kmgarumā), lašveidīgo zivju ūdeņi (no Cēsu pilsētastilta līdz Inčukalna novada tiltam) un karpveidīgozivju ūdeņi (no Inčukalna novada tilta līdzgrīvai 12 ). Upes kopējais garums - 452 km- garākā11 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālovienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”12 saskaņā ar 12.03.2002. MK noteikumiem Nr.118 ,,Noteikumi parvirszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti", kuros noteiktas prasības un

13upe Latvijas teritorijā. Gada notece - 2,2 km³,kritums – 0,4m/km. Ūdens līmeņa svārstībasGaujas senlejā var sasniegt gandrīz 6 m. Mazākiecaurplūdumi novēroti gada sākumā, bet lielākie –aprīlī, maijā, kā arī novembrī un decembrī.Pašvaldības teritorijā vairākas mazas pietekas.Puska (augštecē Rāpsta, Rapste) – garums 23 km,baseins – 83,7 km 2 , kritums – 40 m (1,74 m/km).Tipiska līdzenuma upe, izteka uz austrumiem noSējas pļavām bagātā apvidū. Puska lokveidāšķērso virsāju un smiltāju biotopus. Tāsmeliorētajā augšteces posmā krasts ir visailēzens, te atrodas vairākas bebru apmetnes aruzpludinājumiem. Ļoti līkumaina, ainaviska, arizteiktu dažāda platuma palieni ir upes dabiskādaļa. Šeit saglabājušies vecāki meža nogabali araugstu bioloģisko daudzveidību. Līdz„Muceniekiem” upes kritums 20 m, lejāk – tek paneapdzīvotu apvidu, kurā galvenokārt meži, purvi,smiltāji (Ādažu poligona teritorija). Upe lēna,paliena neizveidota, gultne – 6-8 m plata, ietekDūņezerā (Ādažu novada teritorijā).Loja (Loģe, Klinšupīte) - Gaujas labā pieteka,kopējais garums 26 km, baseins – 82 km2.Caurtek novada DA teritoriju uz ziemeļiem noLojas ciema. Upes lejtecē dziļa grava, krastossmilšakmens klintis. Novada teritorijā vairākasmazas pietekas.Ķīšupe – kopējais garums – 31 km, baseins– 112km2, kritums– 47 m. Vidustecē kļūst līkumaina,lejāk tek galvenokārt pa mežu, krasti lēzeniUpesrelatīvais kritums samērā vienmērīgs – 1,5 m/km,tikai pēdējos kilometros pie Saulkrastiem tas ir3,3 m/km. Upei 8 pietekas (lielākā Ķidurga).Pēterupe – kopējais garums – 46 km, baseins –155 km2, lašveidīgo zivju ūdeņi. Sākumā tekdienvidu virzienā, tad apmet pusloku mainotvirzienu. Atsevišķā posmā upes gultne regulēta.Lejpus pietekas Vācurgas līkumo pa labi izteiktuieleju. Pietekas – Ežurga (9 km), Žakaturga,Augštilta grāvis un vairākas mazas pietekas.Inčupe – garums – 12 km, baseins – 33,4 km2,kritums – 24 m. Tek pa mežainu apvidu, zemoskrastos, kam vietām pieguļ purvi. Divas mazākaspietekas.Melnupe – sākas no mitras, mežainas ieplakasRampas purva ziemeļu galā, atdala virsājusmiltājubiotopus un mežus, plūst caur novadarietumu daļu, pa mežainu un purvainu apvidu,ietek Lilastes ezerā novada rietumu daļā. Tāskrasti samērā lēzeni, tikai lejasdaļā vērojamaiegraušanās kāpu pauguros. Augštecē vietāmmeliorēta jau trīsdesmitajos gados, iztekas rajonāveikts meliorācijas projekts. Nemeliorētajoskrasta posmos vietumis saglabājušies mežanogabali ar augstu bioloģisko daudzveidību,vairākās vietās bebru apmetnes.3.9.2.ŪDENSTILPESLabvēlīgo noteces apstākļu dēļ, novada teritorijāveidojušies tikai daži nelieli ezeri:Pabažu ezers – publisks ezers, atrodas novadaziemeļu daļā Pabažu ciema teritorijā, spoguļalaukuma platība – 38,2 hektāri, vidējais dziļums –4,6 m, maksimālais dziļums – 12,1 m. Krastipārsvarā lēzeni, ZR daļā – slīpi, DA – stāvi. Ietekdivi grāvji, kas vasarā ir sausi, iztek grāvis uzPēterupi. Sastopamās zivi – līdaka, asaris, rauda.Rekreācijas iespējas – peldvietas.Lilastes ezers – publisks ezers, ezeram piekļaujasnovada rietumu robeža ~300 m garumā. Spoguļalaukuma platība - 183,6 ha, vidējais dziļums – 2m, maksimālais dziļums – 3,2 m. Ezerā sala 3,5 haplatībā, krasti lēzeni, zemi. Ietek upe no LīlastesDūņezera un Mellupe, iztek Līlaste. Rekreācijasiespējas – makšķernieku bāze, vairākaspeldvietas. Sastopamās zivis – līdaka, asaris, zutisu.c. 13Dzelvju ezeriņi – vairāki nelieli ezeriņi mežā unpurvā, 3,5 km uz rietumiem no Sējas ciema.Brankšu dzirnavezers – mākslīgs, uzpludinātscaurteces ezers, spoguļa laukuma platība – 5 ha,caurtek Ķīšupe.3.10.MEŽISaskaņā ar Valsts meža dienesta datiem 14 Sējasnovada meža zemju platība ir 15274,2 ha, taiskaitā mežs – 13221,3 ha, purvi – 1629,3 ha,izstrādāta Rīcības programma prioritāro zivju ūdeņu piesārņojumasamazināšanai un kvalitātes nodrošināšanai.13 www.ezeri.lv informācija14 „Mežu statistika.2011.g”, Latvijas valsts meži

14lauces – 206,6 ha, pārplūstoši klajumi - 27,5 ha,zem infrastruktūras objektiem – 189,6 ha.5570,6 ha jeb 36% meža zemju atrodasprivātīpašumā, 9670,5 ha jeb 63% – valsts un 33,1ha jeb 1% – pašvaldības īpašumā.12442,18 ha no visas meža struktūras veidomežaudze (ar kopējo koksnes krāju 2,18 milj.m 3 ).Mežaudzēs procentuāli lielāko daļu aizņemskujkoki – 7574,8 ha (60,4%, koksnes krāja– 1,316milj.m 3 ), bet lapu koki – 4867ha (39,6% koksneskrāja – 0,86 milj. m 3 ), tai skaitā mīkstie lapu koki(bērzs, apse, liepa, melnalksnis u.c.) – 38,9%,cietie lapu koki (ozols, osis u.c.) – 0,7%.Lielākā koksnes krāja ir priedei – 49,5% (1,079milj.m 3 ), bērzam – 30,5% (664 tūkst.m 3 ), eglei –10,9% (236 tūkst.m 3 ) un baltalksnim – 3,7% (79tūkst.m 3 ).Pēc mežu iedalījuma visvairāk teritorijas aizņemdamaksnis (1661,5 ha jeb 13,4%), vēris (1230,9hajeb 9,9%), slapjais mētrājs (1154,9 ha jeb 9,3%),slapjais damaksnis (1085ha jeb 8,7%) un niedrājs(1014 ha jeb 8,1%).Mežsaimnieciskā darbība aizliegta 434,5ha jeb2,8% no kopējās meža zemju platības. Galvenācirte aizliegta 752,3ha (4,9%), kailcirte – 621,2ha(4,1%), bet kopšanas kailcirte – 532,1ha (3,5%).12934,2ha jeb 84,7% meža zemju platības ir bezsaimnieciskās darbības ierobežojumiem.Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem,2011.gadā, 2680,7ha jeb 20% Sējas novada mežuatradās aizsargājamās teritorijās, tai skaitā1629,3ha jeb 12,3% - īpaši aizsargājamāsteritorijās. Gaujas nacionālā parka teritorijāatrodas 29ha (0,22%) novada meža platību, taiskaitā dabas liegumu zonā – 10,8 ha, neitrālajāzonā –18,1 ha. 656,5ha mežu atrodas dabasliegumu teritorijā, bet 943,8ha – aizsargājamosainavu apvidos. 400,1ha mežu noteikti kāmikroliegumi, 104,6ha – buferzonas apmikroliegumiem, 76ha – ūdenstilpju/ūdenstečuaizsargjosla, 315,6ha – aizsargājamas zonas garūdeņiem, 513,4ha – gar mitrzemēm, bet 105,6hanoteikti kā īpaši aizsargājamie meža iecirkņi.2011.gadā Sējas novada kopumā koku ciršanaveikta 154,27ha platībā iegūti 28,1 tūkst.m 3koksnes, tai skaitā galvenās cirtes – 106 ha,kopšanas cirtes – 44,1ha un sanitārās cirtes -4,2ha platībā.3.11.PURVIIevērojamais nokrišņu daudzums teritorijā unaugstais gruntsūdens līmenis novada R daļāveicinājis plašu purvu attīstību.Purvi aizņem 1888,2 ha jeb 8% novadateritorijas. Lielākie no purviem ir augstie purvi:Dzelves – Kroņa purvs – atrodas novada rietumudaļā, platība – 1315 ha. Kūdras slāņa vidējaisdziļums – 1,6 m, lielākais – 5 m. Kūdras krājumi –21,3 milj.m 3 . Lielāko purva daļu (1181 ha) aizņemaugstais purvs. No purva dienvidu daļas ūdeņi pavairākiem meliorācijas grāvjiem noplūst uz Inčupi,no ziemeļu daļas – uz Pēterupi. Centrālajā daļādaudz sīku ezeriņu un akaču, gar malām purvsapaudzis ar kokiem, centrālajā daļā – augstajampurvam raksturīga veģetācija. Daļa purvateritorijas noteikta kā dabas liegums.Rampas – Bitnieku purvs – atrodas novadadienvidrietumu daļā starp Gauju un Pusku,platība – 680 ha. 630 ha aizņem augstais purvs,50 ha – pārejas purvs. Kūdras slāņa vidējaisdziļums- 1,4 m, lielākais dziļums – 3,5 m, kopējiekūdras krājumi – 7,9 milj.m 3 . Līdz 1m dziļumamkūdra maz sadalījusies, dziļāk – vidēji un labisadalījusies. Purvs apaudzis ar mežu.Ķēves purvs – atrodas novada R daļā.3.12.LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMESSaskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)datiem 15 izmantotā LIZ zeme Sējas novadā ir 4147ha. No tiem 3163 ha ir aramzeme, 3163 ha –sējumi, 132 ha – papuves, 9 ha – ilggadīgiestādījumi, 35 ha – piemājas dārziņi, 939 ha –izmantotās pļavas un ganības (t.sk. 213 ha pļavasun ganības, kuras neizmanto produkcijas ieguvei,bet tiek uzturētas labā lauksaimniecības un videsstāvokļi un par kurām saņem platībumaksājumus).Vidēji vienā saimniecībā tiek izmantoti 25 ha LIZzemes. Vidējā aramzemes platība vienāsaimniecībā – 23ha, sējumu platība – 22ha unpļavas un ganības – 6ha.No 3031ha sējumu kopplatības 1496ha (49%) irgraudaugu kultūras, 2ha (mazāk par 1%) –15 2012.gada 28.marta dati

15pākšaugu kultūras, 94ha (3%) – kartupeļi, 1026ha(34%) – tehniskās kultūras, 20 (1%) – atklātālauka dārzeņi, 391 (13%) – lopbarības/zaļbarībaskultūras un 1ha (mazāk par 1%) – nektāraugi.94; 3%2; >1%1026;34%1496;49%graudaugu kultūraspākšaugu kultūraskartupeļitehniskās kultūrasatklātā lauka dārzeņilopbarības - zaļbarības kultūrasnektāraugi20; 1%391; 13%1; >1%Attēls 2: Lauksaimniecības kultūraugu sējumu platības (ha)No graudaugu kultūrām visplašāk izplatīti irvasaras kvieši (622ha), rudzi (433ha) un ziemaskvieši (381ha). Tehnisko kultūru platības veido562ha ziemas rapsis un 464ha vasaras rapsis.2011.gada atbalstam platību maksājumu 16(maksājumi lauksaimniekiem, ko piešķir par LIZ,kas uzturēta labā lauksaimniecības un videsstāvoklī) Sējas novadā kopumā bija deklarēti 188ha platība ar ziemas kviešiem, 712ha – vasaraskviešiem, 100 ha – ar rudziem, 153 ha – arvasaras miežiem, 9ha – ar auzām, 2ha – argriķiem, 333ha – ziemas rapsi, 402ha – vasarasrapsis un 52ha - ar kartupeļiem.Uz 18.03.2012 Sējas novadā reģistrēti 834 laukubloki 17 ar kopējo platību 4694 ha, kas ir 81% nokopējas VZD reģistrētā LIZ apjoma (5817,9 ha).16 LAD dati17 Nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, koierobežo dabiskās robežas, kā, piemēram, upes, grāvji, ceļi, meži uncitas teritorijas, kas nav lauksaimniecībā izmantojamā zeme, zemesvienību robežas, administratīvās robežas. Minimālā lauku blokaplatība ir 0,3 ha3.13. AINAVASŅemot vērā ģeomorfoloģisko faktoru – zemesvirsas formu, litoloģisko sastāvu, reljefu, augsnesizmantošanas veidu, kā arī ainavu veidojošoelementu daudzveidību, to sociāli – ekonomiskāsfunkcijas, vizuāli – estētisko vērtību u.c. kritērijus,novadā ir izdalāmas vairākas ainavu telpas ar tāmraksturīgām ainavām un ainavu elementiem.Novadam raksturīgo ainavu nosaka Gauja un tāssenleja, kā arī lielais mežainums teritorijasrietumu daļā.Gaujas senlejas ainava: Sējas novada dienvidurobežu veido Gaujas upe ar tai raksturīgo unikāloterasēto upju ieleju un ielejveida pazeminājumuainavu. Daļa Gaujas ietilpst Gaujas nacionālāparka teritorijā, kas noteikti darbībasierobežojumi, unikālas dabas vērtībusaglabāšanai.Mazo upju ainavas: novadu šķērso mazas upītes -Puska, Loja, Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe, Melnupeu.c., veidojot savu raksturīgu ainavu.Mežāru viļņaine - viens no dominējošiem ainavutipiem novadā. 52,6% novada teritorijas aizņemmeži, līdz ar to ainavai raksturīga mozaīkveidastruktūra- mežu ainavas mijas ar lauksaimniecībaszemju ainavām. Dominē vidēji vai tuvi ainavuskati, kuros ir lauku viensētas un koku puduri,iekopti lauki.Smilšaino līdzenumu mežaine ietver novadarietumu teritoriju, kurai raksturīgi plaši mežumasīvi un purvu teritorijas.Lojas, Pabažu un Murjāņu ciemu daļējiurbanizētā ainavu telpa - ainavu telpa, kuru laikagaitā apdzīvojis un pārveidojis cilvēks. Ciemiemraksturīga „zaļa” vide – daudz koku, dārzu, krūmistarp dzīvojamām mājām. Dominē mazstāvuapbūve un izkliedēta privātmāju apbūve ap ciemucentru.Degradētās ainavu teritorijas - Sējas novadā piedegradētajām ainavu teritorijām varētu pieskaitītnesakoptas viensētas, kas bojā vizuālo ainavaspievilcību, pamestās, kādreiz apsaimniekotāsteritorijas, rūpniecības objektus, bijušās fermas,neizmantotās lauksaimniecības zemes.

164.IEDZĪVOTĀJI(dabiskais pieaugums: -1), savukārt 2009.gadā4.1. SKAITSdzimušo skaits – 23, mirušo – 27 (dabiskaispieaugums: -4). 2011.gada laikā noslēgtas 10laulības un neviena laulība nav šķirta. 2010.gadānoslēgto laulību skaits bijis tāds pats, bet šķirto –6.Iebraukušo skaits Sējas novadā 2010.gada laikābija 101, savukārt izbraukušo – 57. Līdz ar tomigrācijas saldo bija pozitīvs – 44.Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldesdatiem, iedzīvotāju nacionālo sastāvu veido 87%latvieši, 10% krievi, 2% baltkrievi un 1% citutautību pārstāvji. 93% no visiem novadaiedzīvotājiem ir Latvijas pilsoņi, 5% ir nepilsoņi un22852% - ārvalstnieki.2297Sējas novads ir 7. mazākais novads Latvijā pēc2319iedzīvotāju skaita.2422239224044.2.GALVENĀS VECUMA GRUPAS2431No 2294 iedzīvotājiem novadā 1107 (49%) ir2461vīrieši, bet 177 (51%) – sievietes. Iedzīvotāju2460galvenās vecuma grupas uz 2011.gada martā ir2436sekojošas:24382456– līdz darbaspējas vecumam: 355 (15,5%)2450– darbaspējas vecumā: 1498 (65,3%)2459– pēc darbaspējas vecumā: 441 (19,2%).2502Demogrāfiskās slodzes līmenis 19 2011.gadā – 531,2294no kuriem 237 ir līdz darbaspējas vecumam , bet22641997 1998 1999*iedzīvotāju skaitspārrēķināts2000 2001 2002saskaņā ar2003 2004 20052011.gada2006 2007 2008 tautas skaitīšanas2009 2010 2011rezultātiem2011* 2012Attēls 3: Iedzīvotāju skaita dinamikaSaskaņā ar iedzīvotāju reģistra datiem, 2012.gadasākumā Sējas novadu kā savu dzīvesvietu bijadeklarējuši 18 2462 iedzīvotāji. Savukārt pēcCentrālās statistikas pārvaldes datiem 2012.gadasākumā iedzīvotāju skaits bija 2264.Iedzīvotāju skaits Sējas novada teritorijā pēc2000.gada Tautas skaitīšanas datiem bija 2406,bet 2011.gadā - 2293 iedzīvotāji, līdz ar to 11gadu laikā skaits samazinājies par 113iedzīvotājiem jeb 4,7%.Dzimušo skaits 2011.gadā – 20, mirušo – 25, līdzar to dabiskais pieaugums ir negatīvs (-5).Salīdzinot rādītājus ar iepriekšējiem, var secināt,ka dabiskās kustības rādītāji ir pasliktinājušies.2010.gadā dzimušo skaits – 29, mirušo – 3019 Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personuskaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā

17294 – virs darbaspējas vecuma (10315217111287 691181791501603541561421601800-14 15–19 20–24 25–2930–34 35–39 40–44 45–4950–54 55–59 60–64 65–6970–74 75–79 80+Procentuāli lielāko īpatsvaru pēc vecuma grupāmSējas novadā veido bērni vecumā līdz 14 gadiem –tādi kopumā ir 354 jeb 15% no visiemiedzīvotājiem (Attēls 5: Iedzīvotāju sadalījums pēcvecuma).)Attēls 5: Iedzīvotāju sadalījums pēc vecuma4.3. NODARBINĀTĪBAKopumā novadā reģistrēts 461 bērns 20 . 170 irvecumā no 0 līdz 6 gadiem un 291 – vecumā no 7līdz 18 gadiem. 77 bērni vecumā līdz 6 gadiem irzēni, bet 93 – meitenes. 150 bērni vecumā no 7līdz 18 gadiem ir zēni, bet 141 - meitene.355;16%1498;441;65%19%Aizņemto darbavietu skaits 22Līdz darbaspējas vecumamDarbaspējas vecumāVirs darbaspējas vecumaAttēls 4: Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas21 Izmantoti Nodarbinātības Valsts aģentūras dati20 22 CSP, tautas skaitīšanas dati uz 2011.gada 1.martu. Izmantoti Centrālas statistikas pārvaldes dati10315217111287 691181791501603541561421601800-14 15–19 20–24 25–2930–34 35–39 40–44 45–4950–54 55–59 60–64 65–6970–74 75–79 80+2012.gada 31.martā reģistrēto bezdarbniekuskaits 21 Sējas novadā bija 129 jeb 7,5%. No tiem75 (58%) - sievietes un 54 (42%) - vīrieši. 57 (44%)no visiem bezdarbniekiem ir ilgstošie, 6 (5%) irinvalīdi – bezdarbnieki, 8 (6%) ir jaunieši vecumāno 15 līdz 24 gadiem, savukārt 8 (6%) ir personaspēc bērna kopšanas atvaļinājuma. 13 (10%)personas ir pirmspensijas vecuma sievietes untieši tik pat ir arī pirmspensijas vecuma vīriešu.Visvairāk bezdarbnieku ir vecumā no 55 līdz 59gadiem (28 jeb 22% no visiem reģistrētajiembezdarbniekiem). Tam seko 18 (14%)bezdarbnieki vecumā no 50 līdz 54 gadiem, un 16(12%) – vecumā no 40 līdz 44 gadiem, un pa 14(11%) – vecumā no 35 līdz 39 gadiem un vecumāno 45 līdz 49 gadiem.pavisam (neskaitotprivātā sektora komersantus ar nodarbinātoskaitu, kas mazāks par 50) 2011.gadā novadā –261, 2010.gadā – 280, savukārt 2009.gadā – 228.

184.4. IEDZĪVŌTĀJU BLĪVUMSVidējais iedzīvotāju blīvums novada teritorijā ir 10cilvēki/km 2 , kas ir mazāks rādītājs nekā vidējiLatvijā (32,1 cilvēki/km 2 ) un apkārtējāspašvaldībās (Attēls 6: Iedzīvotāju blīvums).123,261,771,132,115,6 15,210LatvijaInčukalna novadsLimbažu novadsSējas novadsĀdažu novadsKrimuldas novadsSaulkrastu novadsAttēls 6: Iedzīvotāju blīvums (cilvēki/km 2 )

5. APDZĪVOJUMS195.1.APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA5.2.CIEMINovada apdzīvojuma struktūru 23 veido vairākas5.2.1.LOJAdažāda lieluma apdzīvotas vietas, viensētugrupas, kā arī atsevišķas viensētas. Lielākāsapdzīvotās vietas izvietotas novada austrumudaļā, gar valsts autoceļiem.Novadā atrodas septiņas apdzīvotas vietas, kurāmnoteikts ciema statuss: Loja, Murjāņi, Pabaži,Sēja, Gāršmuiža, Ābelīte un Vaivariņi.Sējas novada administratīvais centrs ir Loja.Ciems atrodas teritorijas dienvidaustrumos abpusvietējam valsts autoceļam V79 Murjāņi – Sēja.Administratīvais centrs atrodas 24km attālumā noSaulkrastiem, 21km attālumā no Siguldas un 45km attālumā no Rīgas.Pabažu ciems atrodas novada ziemeļu daļā,5.2.2.PABAŽIabpus vietējam valsts autoceļam V88Jaunzemnieki – Ritiņas.Murjāņi atrodas pie valsts galvenā autoceļa A3Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka).Ciems ir pazīstams ar Murjāņu sporta ģimnāzijuun atrodas blakus Lojas ciemam.Sēja atrodas novada centrālajā daļā abpus valstsreģionālajam autoceļam P6 Saulkrasti – Sēja –Ragana.Gāršmuiža atrodas Sējas novada teritorijasziemeļos abpus vietējam autoceļam V78Saulkrasti – Vidriži.Ciema statuss noteikts arī 2 dārzkopības5.2.3.MURJĀŅIkooperatīvo sabiedrību teritorijām – Ābelīte unVaivariņi.23 Sējas novada Attīstības programma 2012.-2018.gadamCiemam raksturīgs grupveida plānojums –centrālajā daļā izvietoti sabiedriska raksturaobjekti un piecas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas.Lojas ziemeļu daļu veido individuālo dzīvojamomāju kvartāls, bet dienvidu daļu – mazdārziņuteritorijas. Ciema robežās iekļautas arī viensētasun to grupas.Lojas lielākā daļa ir nodrošināta ar centralizētuūdensapgādi, kanalizāciju un siltumapgādi, ciemāpieejams plašs pakalpojumu klāsts - pirmsskolasizglītības iestāde, kultūras nams, pasts,medicīniskā palīdzība, vairāki veikali.Apbūvi raksturo septiņas daudzdzīvokļudzīvojamās mājas, sabiedriskie un tehniskieobjekti centrālajā daļā un individuālā apbūveciema austrumu un ziemeļu daļā. Ciema robežāsiekļauts 38,2 ha lielais Pabažu ezers, tampieguļošā teritorija, viensētas un lauksaimniecībāizmantojamo zemju teritorijas ciema rietumudaļā. Liela ciema daļa nodrošināta ar centralizētuūdensapgādi, kanalizāciju un siltumapgādi. Ciemāpieejams plašs pakalpojumu nodrošinājums -pamatskola, bibliotēka, kultūras nams,medicīniskā palīdzība, pārtikas, rūpniecības unsaimniecības preču tirdzniecības vietas.Apbūvi raksturo individuālās mājas unsavrupmājas ciema lielākajā daļā, Murjāņu sportaģimnāzijas komplekss un piecu daudzstāvudaudzdzīvokļu māju apbūve ciema ziemeļu daļā,kā arī mežu teritorijas. Ciema teritorija uzaustrumiem no valsts galvenā autoceļa A3 ietilpstGaujas nacionālā parka teritorijā (neitrālā zona undabas lieguma zona). Murjāņu sporta ģimnāzijaun daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas nodrošinātasar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju unsiltumapgādi. Ciemā ir minimāls pakalpojumu

20nodrošinājums – pārtikas tirdzniecības vietas,pieejami medicīnas pakalpojumi.5.2.4.SĒJAApbūvi raksturo viensētu, atsevišķu individuālomāju un daudzdzīvokļu māju apbūve, kaskoncentrējusies ap Sējas muižas ansambļavēsturisko apbūvi. Ciema robežās iekļauts arīSējas parks un lauksaimniecībā izmantojamāszemes. Daļā ciema nodrošināta centralizētaūdensapgāde. Šaurs pieejamo pakalpojumuklāsts.5.2.5.GĀRŠMUIŽAApbūvi raksturo plašā teritorijā izkliedētasviensētas un to grupas. Ciemā nav centralizētainženiertehniskā nodrošinājuma, nav pieejamipakalpojumi.5.3.MĀJOKĻIMājokļu skaits 24 Sējas novadā 2009.gadā bija1244, savukārt dzīvojamo māju skaits – 875.Uzrādītais mājokļu skaits ar 1 dzīvokli ir 861, 2dzīvokļiem – 18, bet 3 un vairāk dzīvokļiem – 39,bet bez dalījuma dzīvokļos – 2.Kopējā dzīvojamo māju platība novadā ir 125,tūks.m 2 , no kuriem 91,2 tūks.m 2 ir 1 dzīvokļa, 2,6tūks.m 2 ir 2 dzīvokļu, bet 31,1 tūks.m 2 ir 3 unvairāk dzīvokļu. 0,8 tūks.m 2 no māju kopējāsplatības ir bez dalījuma dzīvokļos.Sējas novada pašvaldībai piederošās ir 19 ēkas un25 dzīvokļi 25 .5.2.6.ĀBELĪTE UN VAIVARIŅICiemiem raksturīgs taisnleņķu kvartāluplānojums. Ciemi nodrošināti ar centralizētuūdensapgādi, bet problēmas rada vienotasnotekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmastrūkums.24 Izmantoti Centrālas statistikas pārvaldes dati25 Sējas novada domes Publiskais pārskats par 2011.gadu

226.APBŪVES TERITORIJAS6.1.SABIEDRISKĀ APBŪVE6.1.1.IZGLĪTĪBAS IESTĀDES2012.gadā Sējas novada izglītības infrastruktūruveido 5 izglītības iestādes, no kurām 4 atrodaspašvaldības pārraudzībā:– PII „Bitīte”,– Sējas pamatskola,– Pabažu pamatskola,– Sējas Mūzikas un Mākslas skola,– Murjāņu sporta ģimnāzija (atrodas LRIzglītības un zinātnes ministrijaspārraudzībā).Pirmskolas izglītības iestāde PII „Bitīte” un SējasMūzikas un Mākslas skola atrodas Lojas ciemā,Sējas pamatskola – atrodas ārpus ciema robežām,novada austrumu daļā (6 km no Murjāņiem),Pabažu pamatskola – Pabažu ciemā, savukārtMurjāņu sporta ģimnāzija – Murjāņu ciemā.2011.gadā, īstenojot ELFLA projektu, PII „Bitīte”izveidota „Bēbīšu skola”.6.1.2.VESELĪBAS APRŪPES, SOCIĀLO PAKALPOJUMUIESTĀDEĢimenes ārsta prakses atrodas Pabažos un Lojā,savukārt ārsta fizioterapeita prakse - Murjāņos.Sociālo palīdzību novadā nodrošina Sociālāspalīdzības dienests.Novada teritorijā nav nevienas slimnīcas, plašaspektra medicīnas pakalpojumus iedzīvotāji varsaņemt netālu no novada atrodošajās slimnīcāsSiguldā un Saulkrastos. Atsevišķi medicīnaspakalpojumi pieejami arī Inčukalnā, Krimuldā,Vangažos un citās apdzīvotās vietās netālu noSējas novada.Novadā ir 3 sociālā dzīvojamās mājas - „Ezeriņi”,„Austrumi” un „Ķemeri-3”. Dzīvojamās mājās„Ezeriņi” un „Austrumi” 2010.gadā īstenots ESprojekts siltumnoturības uzlabošanai –paaugstināta ēku energoefektivitāte un uzlabotavispārējā kvalitāte.6.1.3. KULTŪRAS IESTĀDES UN INFRASTRUKTŪRANovadā darbojas sekojošas kultūras iestādes:– Lojas kultūras nams,– Pabažu kultūras nams,– Sējas novada bibliotēka (Murjāņos),– Pabažu bibliotēka,– „Ainavas” bibliotēka (Sējā).Abos kultūras namos regulāri norisinās dažādikultūras un mākslas pasākumi, kā arī darbojasvairāki pašdarbnieku kolektīvi. Pabažu kultūrasnamā darbojas Pabažu jauniešu un pusaudžucentrs un Pabažu bērnu rotaļu centrs (rotaļuistaba).6.1.4.SPORTA INFRASTRUKTŪRABlakus Sējas pamatskolai atrodas Sējas sportacentrs, kurš uzbūvēts 2005.gadā. Centrā atrodassporta zāle ar basketbola, volejbola, handbola,tenisa un minifutbola laukumiem, trenažieru zāle,hostelis un ēdnīcā, kurā ikdienā tiek ēdināti Sējaspamatskolas audzēkņi. Sporta centrā regulārinorisinās dažāda mēroga sacensības, treniņi unnometnes.Līdzās Sporta centram, atrodas 2 pludmalesvolejbola laukumi un labiekārtota pludmale pieLojas upītes.Būtisks sporta infrastruktūras objekts ir Murjāņusporta ģimnāzijas komplekss. Izglītības iestādēmācās jaunieši no visas Latvijas, jo tā ir vienīgāšāda veida iestāde valstī. Mācību – treniņu grupastiek komplektētas sekojošos olimpiskajos sportaveidos: kamaniņu sportā, riteņbraukšanā,vieglatlētikā, volejbolā, handbolā, bobslejā unskeletonā.6.1.5.KAPSĒTASNovada teritorijā uz austrumiem no Pabažu ciemaatrodas Stēderu kapsēta 3,3 ha platībā, uzziemeļiem no Lojas ciema – Brāļu kapi.Teritorijā atrodas 2 kapsētas ar vēsturisko nozīmi– Stēderu senkapi un Murjāņu senkapi.

236.3.TŪRISMS6.2.KOMERCIESTĀŽU APBŪVE27 Izmantoti Lursoft dati6.2.1.EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES2010.gadā kā ekonomiski aktīva reģistrēta 41pašnodarbināta persona, 2 individuāliekomersanti, 46 komercsabiedrības, 9 zemniekusaimniecības, 9 biedrības un fondi, 1 valstsbudžeta iestāde un 3 pašvaldības budžetaiestādes. 26 Novada ekonomiskās aktivitātespamatā saistītas ar lauksaimniecisko darbību.Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2011.gadā unarī 2010.gadā bijuši KS „Abra”, SIA „ZS Veģi” unSIA „Mežciems-Drusti”. Visi minētie uzņēmumidarbojas lauksaimniecības nozarē.Uzņēmums 27Nozare1. KS „Abra” Lauksaimniecība2. SIA „ZS Veģi” Lauksaimniecība3. SIA „Mežciems – Drusti” Lauksaimniecība4. ZS „Robežnieki” Lauksaimniecība5. SIA „Pekausītis” Mežizstrāde6. SIA „Sējas nami” Nekustamais īpašums7. SIA „Baltech-ISK” Mašīnbūve,metālapstrāde8. SIA „V & M” Mazumtirdzniecība9. SIA „Murjānis” Aptieka10. SIA „Eremūrs” LoģistikaTabula 2: Novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma2011.gadāAtšķirībā no vairuma Pierīgas pašvaldību, Sējasnovadā ir vairākas zemnieku saimniecības, kasveic lauksaimniecisko darbību lielos apmēros.Izplatītākās lauksaimniecības formas –graudkopība, piena lopkopība un augkopība.6.2.2.MAZUMTIRDZNIECĪBA UN PAKALPOJUMIAr pārtikas tirdzniecību saistīti uzņēmumi atrodaslielākajos novada ciemos – Pabažos, Lojā,Murjāņos, Sējā. Lojā darbojas frizētava, tomērvairums citu sadzīves pakalpojumu novadā navpieejami. Tie plašā mērā pieejami apkārtējāspilsētās – Siguldā, Saulkrastos un tml.Lojā darbojas Murjāņu pasta nodaļa. Novadāpieejami finanšu, transporta, vides dizaina,projektēšanas, ēdināšanas u.c. pakalpojumi.26 Izmantoti Centrālas statistikas pārvaldes datiLai gan novads nav bagāts ar kultūrvēsturiskiemtūrisma objektiem, teritorijā atrodas vairākasviesu mājas, kas piedāvā atpūtas, aktīvā tūrismaun relaksācijas iespējas. Viesu nams „Milža slota”atrodas pie Pabažu ezera, savukārt viesu mājas„Rūķīši”, „Saulgoži”, „Ieviņas” - Murjāņos.Izmitināšanas iespējas, pirts un ēdināšanaspakalpojumi pieejami arī novada Sporta centrā.Vairums no viesu namiem piedāvā ne tikainaktsmītnes, bet arī daudzveidīgas aktīvāsatpūtas iespējas – laivošanu, braukšanu arkvadracikliem, velosipēdiem, minigolfa unpeintbola iespējas, kā arī telpas svinībām unbanketiem.Būtiskākie tūrisma apskates objekti – Sējas ozolsun Sējas muižas ūdenstornis.

7.INŽENIERINFRASTRUKTŪRA257.1.TRANSPORTAMurjāņiem (A3 autoceļa pieturas). Autobussvirzienā uz Rīgu kursē vidēji 30 reizes dienā.INFRASTRUKTŪRAVidējais brauciena garums ir nedaudz vairāk par 1stundu. Savukārt brauciens ar autobusu no7.1.1.AUTOCEĻI, CEĻI UN IELASMurjāņiem līdz Siguldai ir aptuveni 30 minūšuilgs.Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļšA3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža Tikai reizi dienā kursē autobuss maršrutā(Valka), reģionālais autoceļš P6 Saulkrasti – Sēja Saulkrasti - Pabaži – Sēja – Loja – Sigulda, kā arī– Ragana, kā arī 4 valsts vietējie autoceļi:Saulkrasti - Pabaži – Sēja – Loja – Rīga. MaršrutāPabaži – Saulkrasti autobuss kursē 6 reizes dienā– V39 Saulkrasti – Bīriņi,un vidējais brauciena ilgums ir 24 minūtes.– V78 Saulkrasti – Vidriži,– V79 Murjāņi – Sēja,Pašvaldība nodrošina skolēnu pārvadājumus ar– V88 Jaunzemnieki – Ritiņas.autobusu. Tuvākās dzelzceļa stacijas atrodasInčukalnā, Vangažos un arī Saulkrastos.Kopējais pašvaldības autoceļu garums novadā ir Plānots, ka dzelzceļa līnija „Rail Baltica”, kas136,82 km, t.sk. 36,32 km jeb 26,5% ar melno savienos Baltijas valstis ar Poliju un Vāciju,segumu 28 .sniegsies arī cauri Sējas novada rietumu daļas7.1.2.SATIKSMES INTENSITĀTEteritorijai 30 .Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 297.2.ŪDENSAPGĀDE UNautoceļam A3 posmā Sēnīte – Ragana 2011.gadābija 6448 automašīnas diennaktī (no tām 1032NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANAjeb 16% – kravas automašīnas). Autoceļa P6intensitāte posmā Saulkrasti – Sēja 2011.gadā – Komunālo pakalpojumu sniegšanu Lojas, Sējas un298 automašīnas diennaktī (no tām 5% - kravas), Pabažu ciemos nodrošina Sējas novada komunālābet posmā Sēja – Ragana bijusi 322 automašīnas daļa.diennaktī (no tām 4% - kravas).Lojas ciema ūdensapgādes kopējais tīkls 4km garšVietējo autoceļu intensitāte diennaktī 2011.gadā ar vidējo ūdens patēriņu dienā – 50m 3 , ūdensbijusi sekojoša:kvalitāti nodrošina atdzelžošanas stacija.Pabažu ciema ūdensapgādes tīklu kopgarums ir– 527 automašīnas (t.sk. 14% kravas) pa 3km ar vidējo ūdens patēriņu dienā - 450m 3 .autoceļu V39 Saulkrasti – Bīriņi,Kanalizācijas tīkla kopgarums ir 2km.– 371 automašīna (t.sk. 8% kravas) paautoceļu V78 Saulkrasti – Vidriži;Sējas ciema ūdensapgādes tīklu garums ir 2,3km– 205 automašīnas pa autoceļu V79un vidējais ūdens patēriņš dienā - 8m 3 .Murjāņi – Sēja,Kanalizācijas tīklu kopgarums ir 2,2 km.– 240 automašīnas (t.sk. 6% kravas) pa V882010.gadā ciemā veikta ūdensvadu unJaunzemnieki – Ritiņas.kanalizācijas tīklu rekonstrukcija ar ERAF atbalstu.Kopumā 2011.gada laikā Iedzīvotājiem piegādāts7.1.3.SABIEDRISKAIS TRANSPORTS37852 m³ dzeramā ūdens. Dzeramā ūdenskvalitātes uzlabošanai darbojas 3 atdzelžošanasSabiedriskā transporta funkcijas pilda autobusuiekārtas. Uz attīrīšanas iekārtam novadīto unpasažieru pārvadājumi. Vislielākaisattīrīto notekūdeņu apjoms 2011.gadā - 35957nodrošinājums ar sabiedrisko transportu ir nom³.28 Sējas novada domes Publiskais pārskats par 2011.gadu29 Izmantota Latvijas Valsts ceļu informācija30 Sējas novada Attīstības programma 2012.-2018.gadam

267.3.SILTUMAPGĀDECentralizētās siltumapgādes vajadzībām novadā irtrīs gāze apkures katlu mājas – Lojā, Pabažos unSējas pamatskolā. Pārsvarā tās nodrošinasiltumapgādi pašvaldības iestādēm undaudzdzīvokļu namiem ciemos. Kopējā apsildāmāplatība - 7588 m 2 .2011.gada laikā siltuma ražošanai izlietotās gāzesapjoms bijis sekojošs: Lojas ciemā - 105171 m³,Pabažu ciemā - 17925 m³ un Sējas pamatskolā50235 m³.Lojas ciemā ar centralizēto siltumapgādi tieknodrošinātas dzīvojamo māju koplietošanastelpas un 15 dzīvokļi, pašvaldības administratīvāēka, Lojas kultūras nams, pirmsskolas izglītībasiestāde „Bitīte” un Sējas novada Mūzikas unMākslas skola.Pabažu ciemā ar centralizēto siltumapgādi tieknodrošināts Pabažu kultūras nams undaudzdzīvokļu ēka „Ezeriņi”.Sējas pamatskolas katlu māja ar siltumapgādinodrošina pamatskolu un Sporta centru.Lojas un Pabažu ciemos 2011.gadā tikarekonstruētas katlu mājas, apkures katli nomainītiuz mazāk jaudīgiem. 31Atsevišķa siltumapgādes sistēma ir Murjāņuciemā. Murjāņu sporta ģimnāzijas katlu māja arsiltumapgādi nodrošina ģimnāziju undaudzdzīvokļu māju iedzīvotājus. 2012.gadasākumā esošā siltumapgādes sistēma atradāsavārijas stāvoklī, tomēr valdība piešķīruši finanšulīdzekļus tās rekonstruēšanai līdz 2012./2013.mācību gada sākumam.elektrotīkliem, kurus apkalpo AS „Sadales tīkls”Centrālais reģions.7.5.GĀZES APGĀDESējas novada teritoriju šķērso maģistrāliegāzesvadi Rīga – Pleskava, Izborska – Inčukalnapazemes gāzes krātuve un gāzesvads uz gāzesregulēšanas staciju „Krimulda”, augstā spiedienasadales gāzesvadi. Novada teritorijā atrodasInčukalna pazemes gāzes krātuves urbumi.Lielākās novada apdzīvotās vietas ir nodrošinātasar dabas gāzi siltumapgādei un saimnieciskajāmvajadzībām.7.6.KOMUNIKĀCIJASFiksētos un mobilos telekomunikācijupakalpojumus Sējas novadā nodrošina visi sakaruoperatori, kas darbojas Latvijā. Novada teritorijāpieejama digitālā televīzija, fiksētie internetapakalpojumi, visās novada bibliotēkās izvietotipubliski interneta piekļuves punkti.7.4.ENERGOAPGĀDESējas novadu šķērso 110 kV elektropārvades līnijaL-223 Saulkrasti - Limbaži - Aloja – Valmiera.Novada teritorijā nav 110 kV transformatoruapakšstaciju, elektroapgāde tiek veikta no divām110/20 kV transformatoru apakšstacijāmSaulkrastos un Krustiņos (Inčukalna novadateritorijā). Pašvaldības teritorijā patērētājuenergoapgāde tiek nodrošināta pa 20kV un 0,4kV31 Izmantota informācija no Sējas novada domes Pārskata par2011.gadu

298.DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKAISMANTOJUMS8.1.ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABASTERITORIJAS UN OBJEKTINovada teritorijā atrodas Gaujas nacionālaisparks, dabas liegums, aizsargājamo ainavuapvidus, 5 dižkoki un 6 mikroliegumi.8.1.1.GAUJAS NACIONĀLAIS PARKSGNP ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabasteritorija (Natura 2000), aizņem 38,2 ha (0,17%)novada teritorijas. Nacionālais parks dibināts1973.gadā. Galvenie parka izveidošanas mērķi:saglabāt Gaujas senielejas, tās pieteku ieleju unapkārtnes dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskāsvērtības, vienlaicīgi nodrošinot teritorijasilgspējīgu attīstību; nodrošināt izziņas tūrisma unatpūtas iespējas, nenoplicinot dabas,kultūrvēsturiskās, ainaviskās, garīgās unestētiskās vērtības; nodrošināt informāciju unizglītošanu par dabas un kultūrvēsturiskajāmvērtībām, kā arī veicināt dabas procesu unkultūrvēsturiskā mantojuma izpēti.Nacionālā parka teritorijā izdalītas piecasfunkcionālās zonas, no kurām novada teritorijāiekļaujas:- dabas lieguma zonas - Gaujas senielejasliegums un Lojas upes liegums- neitrālā zona - Murjāņu blīvi apdzīvotāteritorija.8.1.2.DABAS LIEGUMS „DZELVES - KROŅA PURVS”Liegums ir Natura 2000 teritorija, platība – 2133ha. Raksturīga liela ornitofaunistiskā unbiotopiskā daudzveidība. Daudzu retu putnu suguligzdošanas vieta. Purvā nelielu ezeriņukompleksi, kur pēc ligzdošanas un migrācijas laikāuzturas liels skaits zosu un dzērvju. Dienvidu daļāatrodas Dzelmes ezers, kurā novērota sudrabkaijukolonija, purvu ieskauj meži. Kā apdraudošiefaktori minama mežsaimnieciskā darbība, kūdrasieguve daļā purva un hidroloģiskā režīmaizmaiņas.8.1.3.AIZSARGĀJAMO AINAVU APVIDUS „ĀDAŽI”Natura 2000 teritorija, platība – 10150 ha (ietilpsarī Ādažu novadā). Plaša piejūras smiltāju, purvu,mitrāju un mežu teritorija, kur kopš 20. gs. vidusbijis Padomju Baltijas kara apgabala poligonsievērojami lielākā platībā, nekā pašreiz teritorija,ko par poligonu turpina izmantot Latvijas BNS.Militārās tehnikas manevru un kaujas mācībudarbības traucējuma rezultātā izveidojušiesLatvijas apstākļos reti biotopi- ievērojamas sausuvirsāju platības un klaji vai vāji apauguši smiltāji.Nozīmīgākā vieta valstī biotopa Sausi virsājisaglabāšanā. Teritorijā sastop arī ap 10 haBiotopu direktīvas I pielikuma biotopa Klajasiekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām un ap40 ha Molīnijas pļavas uz kaļķainām, kūdraināmaugsnēm u.c. biotopus. Teritorijā konstatēts lielsskaits īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.Teritorijas pašreizējais izmantošanas mērķis unrežīms principā nav pretrunā ar dabas vērtībusaglabāšanu, tieši otrādi - klajo virsāju un smiltājuuzturēšanai nepieciešams uguns un motorizētāstehnikas radītais traucējums. Gan virsājus, gansmiltājus apdraud aizaugšana vietās, kur vairsnenotiek degšana vai zemsedzes izbraukāšana.8.1.4.MIKROLIEGUMISējas novadā saskaņā ar Sugu un biotopuaizsardzības likuma 8.panta 2.daļu izveidoti 6mikroliegumi - 3 melno stārķu, 2 medņu, 1platlapju mežu aizsardzībai8.1.5.DABISKIE MEŽA BIOTOPINovadā ir 77 dabiskie meža biotopi, kurosatrodamas reti sastopamas un īpaši aizsargājamassugas.

308.1.6.DIŽKOKINovada teritorijā zināmi 5 dižkoki 32 :- Parastais ozols - aug Sējas muižas parkā piekalpu mājas (18. gs.), kraujas krantī,apkārtmērs – 9,1m, augstums – 26 m.Ceturtais lielākais ozols Baltijā;- Parastais ozols – aug gravas malādienvidaustrumos pie „Lējasvīlētāju” mājām,apkārtmērs- 6,47 m, augstums – 20,5 m.Ziemeļrietumu pusē mizas bojājums, daļējiaizaudzis;- Parastā kļava – aug pie „Lejasgravu” mājām,apkārtmērs – 1,3 m, augstums – 20 m;- Parastā priede – aug 120 m uzziemeļrietumiem no „Giertiņu” mājām,apkārtmērs – 3,4 m, augstums – 25 m, trīsstrumbri, Dienvidaustrumu zars nolauzts.- Āra bērzs – aug 200 m uz dienvidiem nomājām „Beltes”. Apkārtmērs – 1,3 m,augstums – 32 m. Apakšējie zari sausi.8.1.7.POTENCIĀLIE VIETĒJAS NOZĪMESAIZSARGĀJAMIE DABAS OBJEKTISējas novada teritorijas plānojums 2007.-2019.gadam rekomendē iekļaut vietējās nozīmesaizsargājamo ģeoloģisko dabas objektu sarakstāLojas upes smilšakmens atsegumus Gaujasnacionālā parka teritorijā:- Lojas upes stāvkrasta ,,Bērziņu” īpašuma DRstūri,- Lojas upes stāvkrasta ,,Lojas strautu”īpašuma vidusdaļā.8.2.KULTŪRVĒSTURISKI NOZĪMĪGIOBJEKTI UN TERITORIJAS8.2.1.VALSTS AIZSARGĀJAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻINovadā atrodas 2 objekti, kuri iekļauti spēkāesošajā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļusarakstā:- Stēderu senkapi (aizsardzības nr.:2138),- Murjāņu senkapi (aizsardzības nr.:2137).Abi objekti ir valsts nozīmes arheoloģijaspieminekļi.8.2.2.KULTŪRVĒSTURISKI OBJEKTINovada nozīmes kultūrvēsturiskais mantojumssaistāms ar arhitektūru un vēsturisko apbūvi,vairumam objektu nepieciešama rekonstrukcija:- Sējas muižas komplekss. Vietējieiedzīvotāji stāsta, ka tā uzcelta Sējaspilskalnā. No 1751. gada līdzagrārreformai muiža piederējusi grāfu fonDuntenu dzimtai. Muižas ēka atrodassabrukuma stāvoklī, labi saglabājiesmuižas ūdenstornis (1902.g.), kas irvecākais Latvijā.- Jaunkrimuldas apbūves komplekss;- bijusī pagastmāja „Birzēs”;- „Brankšu” ūdensdzirnavas;- Sējas skola, celta no 1914.-1922.g.32 Izmantota VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijascentrs” dati

9.VIDES KVALITĀTE UN RISKI329.1.VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTEVirszemes ūdeņi ietilpst Gaujas baseina apgabalā.Pēc Gaujas upju baseina apgabalaapsaimniekošanas plāna datiem var secināt, kakopējā ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte novadāir laba. Vidējs kvalitātes novērtējums sniegtsPēterupei.9.2.RISKA OBJEKTI UN TERITORIJASSaskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu Sējasnovada administratīvajā teritorijā noteiktisekojoši paaugstinātas bīstamības objekti:- Maģistrālais gāzes vads „Rīga - Inčukalnapazemes gāzes krātuve I un II”- Maģistrālais gāzesvads „Izborska –Inčukalna pazemes gāzes krātuve,Pleskava – Inčukalna pazemes gāzeskrātuve”- Gāzes regulēšanas stacija „Krimulda”,- valsts galvenais autoceļš A3 Inčukalns –Valmiera - Latvijas-Igaunijas robeža(Valka);Kā vietējas nozīmes paaugstināta riska objekti vartikt uzskatīti sekojošie:- Cilvēku masu pulcēšanās vietaso pirmsskolas izglītības iestāde„Bitīte”;o Pabažu pamatskolā;o Sējas pamatskolā;o Murjāņu sporta ģimnāzija;o Sējas mūzikas un mākslas skola;o Sējas kultūras nams;o Pabažu kultūras nams.- Ugunsnedrošie un sprādzienbīstamieobjekti: ZS „Dainas” degvielas uzpildesstacija;- Avārijas enerģētikas objektos: iespējamielektroenerģijas piegādes pārtraukumispēcīgu vētru gadījumā, krītošiem kokiempārraujot gaisvadu elektrolīnijas.9.3.ATKRITUMUAPSAIMNIEKOŠANASējas novada pašvaldība savas funkcijasatkritumu apsaimniekošanā realizē pamatojotiesuz pašvaldības izdotiem noteikumiem. Novadateritorijā nav darbojošās atkritumu izgāztuves.Novada teritorijā ir noteikta dalītā atkritumusavākšana.Novada teritorijā ir noteikta dalītā atkritumusavākšana. Kopumā teritorijā atkritumuapsaimniekošanu veic 3 uzņēmumi.Daudzdzīvokļu mājas apsaimnieko pašvaldībasKomunālā daļa, kura par sadzīves atkritumuapsaimniekošanu ir noslēgusi līgumu ar SIA„Jumis”. Dalīto atkritumu apsaimniekošanu veicSIA „Vidzemes serviss”. Līgumi par atkritumuizvešanu ar mājsaimniecībām ir gan abiemminētajiem uzņēmumiem, gan arī SIA „ZAOO”.2011. gadā savākti atkritumi 1106,78 m³apjomā 33 .9.4.PIESĀRŅOTĀS VIETAS UNVIDES AIZSARDZĪBASaskaņā ar datiem 34 , Sējas novada teritorijāatrodas divas potenciāli piesārņotas vietas.Bijušās mehāniskās darbnīcas un degvielasglabātuve ir potenciāli piesārņota vieta, kurasīpašnieks ir pašvaldība; kā piesārņojošās vielasuzrādīti ogļūdeņraži (naftas produkti). Otrsobjekts ir bijusī minerālmēslu noliktava, kas irprivātīpašums. Kopumā Sējas novada videskvalitāte uzskatāma par labu un nepiesārņotu.Pēdējo gadu laikā nav reģistrēta neviena avārijassituācija, kas būtu saistīta ar videspiesārņojumu. 3533 Izmantota informācija no Sējas novada domes Pārskata par2011.gadu34 Izmantota VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijascentrs” dati35 Sējas novada Attīstības programma 2012.-2018.gadam

34TERITORIJASPLĀNOJUMARISINĀJUMU APRAKSTSUN PAMATOJUMS2

351.TERITORIĀLAIS KONTEKSTSTeritorijas attīstības plānošanas likums nosaka, ka Latvijas Republikā teritorijas attīstību plāno, izstrādājotšādus savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:nacionālais līmenisreģionālais līmenisvietējais līmenisLatvijas ilgtspējīgas attīstībasstratēģijaNacionālais attīstības plānsPlānošanas reģionailgtspējīgas attīstībasstratēģijaPlānošanas reģiona attīstībasprogrammavietējās pašvaldībasilgtspējīgas attīstības stratēģijavietējās pašvaldības attīstībasprogrammavietējās pašvaldības teritorijasplānojumslokālplānojumsdetālplānojums1.attēlā shematiski parādīta Sējas novada teritorijas plānošanas un attīstības dokumentu saskaņotība unpēctecība.

36Ilgtermiņa konceptuālais dokuments:“Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajāvietā”IlgtermiņaattīstībasplānošanasdokumentsNacionāla līmeņaattīstības plānošanasdokumentiLatvijas ilgtspējīgasattīstības stratēģijalīdz 2030.g.Reģionāla līmeņaattīstības plānošanasdokumentiRīgas plānošanas reģionateritorijas (telpiskais)plānojums 2005.-2025Vietēja līmeņaattīstībasplānošanasdokumentiSpēkā esošais Sējas novadateritorijas plānojums2007.-2019.g.Sējas novadailgtermiņaattīstībasstratēģijaSējas novadateritorijas plānojums2012.-2024.gadamVidēja termiņaattīstībasplānošanasdokumentsLatvijas Nacionālaisattīstības plāns2007. – 2013.Rīgas reģiona attīstībasprogramma 2009. –2013.Sējas novadaattīstības programma2013.-2018.g.Nozaru politikasplānošanas dokumentiĪstermiņaattīstībasplānošanasdokumentsInstitūciju darbībasstratēģijasNozaru plānošanasdokumentiSavstarpējā saskaņotībaBudžeta plānošanaIestādes rīcības plāni1 -3 gadi

371.1.NACIONĀLAIS KONTEKSTSLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz2030.gadamPrioritāte (6) - Telpiskā attīstības perspektīvaMērķi:Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiemiedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējotuzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvutransporta un komunikāciju infrastruktūru unpubliskos pakalpojumus.Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautiskokonkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropasmetropoles un citu valsts lielāko pilsētustarptautisko lomu.Saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas unkultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas.Latvijas Nacionālais attīstības plāns2007.-2013.gadamNacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņastratēģisks dokuments, kas :izvirza vidēja termiņa mērķi un prioritātes;veicina vienotas izpratnes veidošanos un sabiedrībasiesaistīšanos;koncentrē uzmanību un finanšu resursus valsts unsabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai;nosaka vadlīnijas visu līmeņu un nozaru plānošanasdokumentu izstrādei.Nacionālā attīstības plāna stratēģiskais mērķis -izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei untehnoloģiskai izcilībaiprioritātes:1. izglītots un radošs cilvēks;2. uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība;3. zinātnes un pētniecības attīstība.

381.2.REĢIONĀLAIS KONTEKSTS1.2.1.APDZĪVOJUMSRīgas reģiona apdzīvojuma mugurkauls irpolicentriska struktūra, kas ietver dažāda lielumaun funkciju apdzīvotas vietas. Policentriskākarkasa galvenais mezgls ir Rīga, bet karkasamezglpunkti - pilsētas-potenciālie atbalstakarkasa centri - izvietojas rādiusu un lokukrustpunktos:- pie Rīgai tuvākā – iekšējā loka – centriar zemāku attīstības potenciālu, vairākorientēti uz Rīgas vajadzībuapkalpošanu (piem., Vangaži, Salaspils,Olaine),- pie tālākā – ārējā loka – centri araugstāku potenciālu, orientēti uzpartnerattiecību iedibināšanu reģionaattīstības interesēs, kā arī uz apkārtējolauku apvidu aktivizēšanu (Limbaži,Sigulda, Ogre, Tukums) (skatīt 2.attēlu).2.attēls. Rīgas plānošanas reģiona telpiskās struktūras perspektīva 3636 attēls no Rīgas plānošanas reģiona telpiskā (teritorijas) plānojuma 2005.-2025.g., autors Rīgas plānošanas reģions, 2007.g.

39Vērtējot apdzīvoto vietu attīstības iespējas, Rīgasreģiona plānojumā skatīta to sagatavotībapolicentriskās struktūras ietvaros veikt noteiktuspienākumus un specializēties konkrētos virzienos.Uz rietumiem no Sējas novada atrodas Sigulda –reģionālas nozīmes pilsēta, pamatojoties uzpilsētas straujo izaugsmi (spējai piesaistītinvestīcijas un iedzīvotājus) un ievērojamiemdabas un vēsturiskās vides, kā arī aktīvās atpūtasresursiem tūrisma attīstīšanai. Kā Siguldaspamatfunkcijas perspektīvā noteiktas - pārvalde,pakalpojumi, darījumi, tūrisms, sports, pētniecība(lopkopība un veterinārija) un guļamistabasfunkcijas. Pilsētas speciālā loma - starptautiskasun nacionālas nozīmes tūrisma un sporta centrs,konferenču u.tml. norises vieta. Uzdienvidrietumiem no Sējas novada atrodasVangažu pilsēta, kas Rīgas plānošanas reģionatelpiskajā (teritorijas) plānojumā noteikta kāvietējās nozīmes pilsēta, kas pildīs ražošanas(būvkonstrukcijas), loģistikas, pakalpojumu,darījumu un guļamistabas funkcijas, bet pilsētasspeciālā loma - inovāciju centrs būvniecībasnozarei, multimodāls transporta mezgls.Sējas novada lielākajiem ciemiem, kā starp pilsētuiekšējo un ārējo loku pastāvošām apdzīvotāmvietām jādarbojas kā papildus centriem, -paredzama teritoriāli un funkcionāli ierobežota(sava pašvaldība, neliels funkciju skaits) ietekme.Pārējo apdzīvoto vietu attīstība plašāku apkārtniietekmējošu centru lomā netiek prognozēta.Viensētu un esošo viensētu grupu pastāvēšanatiek veicināta zemnieku vai piemājas saimniecībucentru statusā, kas vienlaikus kalpo kā ģimenesmājvieta un var piedāvāt arī pakalpojumusrekreantiem.Sezonas apdzīvoto vietu (tai skaitā Sējas novadaĀbelītes un Vaivariņi) iespējas pārtapt parpastāvīgi apdzīvotām apmetnēm jāizvērtē katraiapmetnei individuāli. Liela nozīme irnepiesārņojošas, centralizētas videsinfrastruktūras nodrošināšanas iespējai.1.2.2.INFRASTRUKTŪRA UN SASNIEDZAMĪBAAutoceļu infrastruktūra un sasniedzamībaNovada sasniedzamību būtiski uzlabos jaunsstarpreģionālas nozīmes lokveida autoceļšEngure– Tukums – Jelgava – Iecava – Ķegums –Suntaži – Mālpils – Sigulda – Saulkrasti, kassavstarpēji savienos Rīgas reģiona centrus, kā arīsaistīs tos ar Jelgavu un Iecavu. Autoceļš savienosradiālos valsts galvenos autoceļus, kalpos kāpievedceļš starptautiskas nozīmes autoceļiem unveicinās lauku teritoriju attīstību.Dzelzceļa infrastruktūraRīgas reģiona un Sējas novada teritorijuperspektīvā šķērsos starptautiskajaisasniedzamībai prioritārais Rail Baltica projekts(kravas, pasažieri) no Berlīnes līdz Tallinai.2011.gada jūnijā tika pabeigta izpētes projekta„Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropasstandarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijāun Lietuvā (Rail Baltica koridors)” izstrāde.Lauku (atvērtās telpas) areālu attīstībasperspektīvaRīgas reģiona plānojumā izdalītas funkcionāli unreģiona attīstībai telpiski nozīmīgākās lauku(atvērtās telpas) areāli, kuru noteikšanapamatojas uz attīstības resursiem, teritorijuraksturu un perspektīvā optimālāko saimnieciskodarbību.Lauku (atvērtās telpas) areālu plānojuma ietvarosparedzētās funkcijas būs prioritāras, bet pārējāspakārttas, tā, lai pakārtotās nekonfliktētu unneapdraudētu prioritāro funkciju īstenošanu.No Rīgas reģiona telpiskajā plānojumāizdalītajiem reģiona lauku (atvērtā) telpaareāliem, Sējas novads iekļaujasrekreācijas/tūrisma un dabas vides aizsardzībasareālos, kas izdalīti vairākās apakštelpās/areālos:- tūrisma un dabas aizsardzības teritorijas,- Rīgas zaļā loka vides aizsardzības unrekreācijas telpa,- upju ieleja. (skatīt 2.attēlu)Tūrisma un dabas aizsardzības teritorijaDabas un kultūrvēsturiskā tūrisma attīstības undabas aizsardzības areāls – novadā ietilpstošāGaujas nacionālā parka teritorijas daļa. Teritorijā

40prioritāte ir ilgtspējīga tūrisma attīstība saskaņāar īpaši aizsargājamo dabas teritorijuizmantošanas nosacījumiem. Citas dinamiskassaimnieciskās darbības, kas var radīt kaitējumutūrisma attīstībai un videi, un liela izmēra tūrismaaktivitātes, kas nav atbilstošas izvēlētajamtūrisma profilam, nav pieļaujamas. Teritorijājāattīsta augstvērtīga tūrisma infrastruktūra,tūrisma produkts jāveido atbilstoši resursiem unteritorijas identitātei.Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijasteritorijaLai nodrošinātu vides kvalitāti un rekreācijasiespējas nepieciešams saglabāt Rīgas zaļo mežu,purvu un neapbūvēto lauku teritoriju loku kāvienotu dabas kompleksu, to saistot ar no Rīgasizejošajiem radiālajiem zaļajiem (atklātāsneapbūvētās telpas) stariem, kas kalpo Rīgas unPierīgas iedzīvotāju rekreācijai (velo, pastaigas,skriešana, slēpošana, u.c.), kā arī, lai rīdzinieki pašiem stariem sasniegtu plašākas zaļā lokarekreācijas teritorijas.Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijasteritorijā nav paredzamas tādas dinamiskasdarbības, kas rada kaitējumu videi un mazinarekreācijas iespēju attīstību, nav pieļaujama mežazemju transformācija dzīvojamai un ražošanasapbūvei, kā arī lauksaimniecības zemjutransformāciju dzīvojamai un ražošanas apbūveibez pamatotas vajadzības.Ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus, zaļajālokā nav pieļaujama jaunu izkaisītu dzīvojamociemu/parcelāciju („pļavu ciemu”, „mežu ciemu”)veidošana ārpus pilsētām un esošiem ciemiem, kāarī atsevišķi izvietotu ražošanas ēku attīstība.Šobrīd jāizmanto iespēja atbalstīt jaunbūvētodzīvojamo ciemu attīstību par ilgtspējīgāmapdzīvotām vietām ar atbilstošu inženiertehniskoun sociālo infrastruktūru, pakalpojumiem undarba vietām.Upju ielejasUpēm un to piekrastes teritorijām ir rekreācijasfunkcija – tām jākalpo sabiedrības rekreācijai untūrisma iespēju attīstībai. Gar upēm navpieļaujama vienlaidus apbūves attīstība. Upjukrastiem ir jābūt pieejamiem sabiedrībai unjānodrošina vienlaidu pārvietošanās iespējas gartiem (atpūtas takas, tūrisma maršruti, veloceliņi,u.c.). Upju ielejās jāaizliedz darbības, kas apdraudupju un to ieleju ekoloģiskās funkcijas. Navpieļaujama jaunu parcelāciju izdale upju ielejāsārpus ciemiem, privāto teritoriju gar upēmnožogošana un būvniecība upju palienēs.1.3.VIETĒJA LĪMEŅA TERITORIJASATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANASDOKUMENTI1.3.1.SĒJAS NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBASSTRATĒĢIJASējas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija irnovada ilgtermiņa (līdz 2030.gadam) teritorijasattīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktspašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums,mērķi, prioritātes un telpiskās attīstībasperspektīva.Novada perspektīvo telpisko struktūru nosakasavstarpēji integrēts galveno telpisko elementukopums. Lai novads attīstītos kā dinamisks,ekonomiski konkurētspējīgs, ar augstu dzīveslīmeni un izglītotiem iedzīvotājiem, saglabājotunikālās dabas vērtības un savu identitāti,ilgtspējīgas attīstības stratēģija iezīmē ilgtspējīgasun līdzsvarotas novada telpiskās struktūrasmodeli: veicināt saliedētas un policentriskasapdzīvojuma sistēmas attīstību. attīstīt transporta infrastruktūru,nodrošināt labu sasniedzamību. attīstīt atvērto telpu un lauku teritorijaskā novada ilgtspējīgas izaugsmes galvenobalstu.Izstrādājot Sējas novada teritorijas plānojumu2012. – 2023.g., ņemtas vērā Sējas novadailgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktāsvadlīnijas apdzīvojuma, transporta infrastruktūrasun lauku teritoriju plānošanai.1.3.2.SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMASējas novada attīstības programma - vidējātermiņa plānošanas dokuments 2013. -2024.gadam, kas nosaka novada attīstības prioritātes,rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī toīstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķusasniegšanai. Attīstības programmas Stratēģiskajādaļā, noteikta novada ekonomiskā specializācija.

411.3.3.SĒJAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS2007.-2019.G.Sējas novada teritorijas plānojuma 2007.-2019.g.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiun Grafiskā izdoti kā pašvaldības 2007.gadasaistošie noteikumi Nr.5/2007 „Sējas novadateritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumi”.Grozījumi Sējas novada Teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumos apstiprināti 17.03.2009.Sējas novada domes sēdē (sēdes protokols Nr.3,5.§) un izdoti kā 17.03.2009. pašvaldības saistošienoteikumi Nr.6/2009 „Grozījumi 2007.gadasaistošajos noteikumos Nr.5/2007 „Sējas novadateritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijasizmantošanas noteikumi””.Saskaņā ar 16.10.2012. MK noteikumiem Nr.711"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstībasplānošanas dokumentiem", spēkā esošaisteritorijas plānojums ņemams vērā izstrādājotjaunu pašvaldības teritorijas plānojumu.2.TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI2.1.ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN VIRZIENISējas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā unattīstības programmā definēta novada attīstībasvīzija - novada ilgtermiņa nākotnes redzējums,kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.SĒJAS NOVADS –HARMONISKA DZĪVE VIETĀ, KUR SASTOPASDABAS DAUDZVEIDĪBA UN VĒRTĪBAS,ENERĢIJA, RADOŠUMS UN IZAUGSME.SM1 Aktīva, izglītota un radošasabiedrībaSM2 Pievilcīga dzīves telpa arkvalitatīviem pakalpojumiemSM3 Daudzveidīgas ekonomiskāsaktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabasvērtības un resursusStratēģiskie mērķi kalpo par pamatu prioritāšunoteikšanai un turpmāko veicamo darbībuidentificēšanai.Vīzijas sasniegšanai izvirzīti trīs stratēģiskiemērķi:SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība.Iedzīvotājs ir galvenā novada vērtība.Stratēģiskais mērķis vērsts gan uz indivīdu, gankopēju sabiedrības ilgtspēju. Izglītība ir labklājībasun izaugsmes pamats. Iedzīvotājiem nodrošinātasdarbavietas un ienākumi, sabiedrība tieknodrošināta ar daudzveidīgu un kvalitatīvupakalpojumu klāstu, informēta par aktualitātēmnovadā un aktīvi iesaistās novada attīstībasveicināšanā. Radošums veicina jaunu idejurašanos un virza izaugsmes potenciālu.SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviempakalpojumiem. Pievilcīgas dzīves telpasveidošanā būtiska loma ir sakārtotām unpilnvērtīgām apbūves teritorijām un pieejamiemkvalitatīviem pakalpojumiem. Attīstīta, sakārtotainfrastruktūra veido pievilcīgu vidi un nodrošinaiedzīvotāju labklājību un drošību. Pievilcīga dzīves

42telpa nodrošina iedzīvotājiem komfortablu vidi,kurā strādāt, mācīties un pilnveidoties.SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes,ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus.Lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējību unsabiedrības labklājību, nepieciešama ekonomiskāstabilitāte un izaugsme. Radīti priekšnosacījumiveiksmīgai ekonomikas attīstībai, novadateritorijā tiek atbalstītas ekonomiskās aktivitātes.Svarīgi ekonomiskajā izaugsmē pilnībā izmantotpieejamos resursus un esošo potenciālu,vienlaicīgi saglabājot ilgtspējīgu domāšanu unrīcību attiecībā uz pieejamajiem resursiem.SM3DAUDZVEIDĪGA,STABILAEKONOMIKASM1IZGLĪTOTA,AKTĪVASABIEDRĪBASĒJASNOVADAILGTSPĒJĪGAATTĪSTĪBASM2PIEVILCĪGADZĪVES TELPA2.2.NOVADA VĒLAMĀ TELPISKĀATTĪSTĪBAVēlamās novada telpiskās struktūras attīstībasvirzieni balstīti uz novada ilgtspējīgas attīstībasstratēģijā un attīstības programmā noteiktajiemstratēģiskajiem attīstības mērķiem, ņemot vērāRīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojumānoteikto vēlamo reģiona telpiskās struktūrasperspektīvu.Sējas novada teritorijai jāattīstās kā spēcīgaifunkcionālajai telpai, kļūstot par teritoriju, kur;o attīstās un pilnveidojas policentrisksapdzīvojums, darbojas efektīva,iedzīvotājiem ērta un droša transportasistēma;opieaug iedzīvotāju skaits, iedzīvotājiempieejami kvalitatīvi mājokļi un dzīvojamāsapbūves teritorijas;o iedzīvotajiem nodrošinātas izglītības,kultūras un daudzveidīgu pakalpojumuiegūšanas iespējas;o radīti priekšnosacījumi un, veiksmīgiizmantojot esošos resursus un teritorijaspriekšrocības, attīstās daudzpusīgauzņēmējdarbība, radot darbavietasnovada iedzīvotājiem;ouzņēmējdarbības attīstības veicināšana,dabas un kultūrvēsturisko vērtībuizmantošana notiek, respektējotnākotnes paaudžu vajadzības.Teritorijas plānojumā noteikti trīs telpiskāsstruktūras pilnveidošanas virzieni:vienota un policentriskaapdzīvojuma struktūradaudzveidīgas lauku teritorijasun kvalitatīva videkvalitatīva infrastruktūra unteicama sasniedzamība• policentrisks apdzīvojums - telpiski unfunkcionāli saliedētas novada teritorijaspilnveidošana - apdzīvojuma ilgtspējībaspaaugstināšana, telpiski sakārtotu unfunkcionāli vienotu apdzīvoto vietuattīstība, maksimāli racionāla un efektīvaapdzīvoto vietu izmantošana;• daudzveidīgas lauku teritorijas – esošoresursu efektīva izmantošana, nodrošinotkvalitatīvas dzīves vietas, tūrisma,

43atpūtas, tradicionālo nozaru undaudzveidīgas uzņēmējdarbības iespējas,respektējot kultūras mantojuma un dabasteritoriju aizsardzības noteikumus.• inženierinfrastruktūra un satiksme –teritoriju un objektu pilnveidošana unkvalitātes uzlabošana, veicinot cilvēku,kravu un informācijas pārvietošanāsiespējas, palielinot nodarbinātībuteritorijā un piesaistot investīcijas;2.2.1.VIENOTA U POLICENTRISKA APDZĪVOJUMASTRUKTŪRANovada apdzīvojumam jādarbojas kā vienotaisistēmai, kuras sastāvdaļas spētu savstarpējipapildināt viena otru un vienlaicīgi veicinātuapkārtējo lauku teritoriju attīstību.Pabažu ciems Saulkrastu pilsētas un jūrastuvumā, Pabažu ezera krastā nodrošināsdzīvojamās, sabiedriskās, komercpakalpojumu unrekreācijas funkcijas.Sējas ciems – vēsturiskais novada centrs ar Sējasmuižas kompleksu un parku, dzīvojamajām unkomercpakalpojumu apbūves teritorijāmnodrošinās gan dzīvojamās apbūves, ganpakalpojumu un rekreācijas funkcijas.Pārējo novada ciemu – Gāršmuižas, Ābelītes unVaivariņu attīstība ar ietekmi plašākā teritorijānetiek prognozēta. Nākotnē tiem būs vietējāssaimnieciskās darbības atbalsta centru loma,dažādojot pakalpojumu piedāvājumu, tiem iriespēja darboties kā nozīmīgiem lielāko novadaciemu sadarbības posmiem.Policentriskas attīstības pamats ir apdzīvoto vietudalījums attīstības centros - teritorijās, kurās irnoteikta resursu (tai skaita cilvēkresursu), sociāloun ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kasveicina arī apkārtējās teritorijas attīstību.Kā novada nozīmes centrs noteikta Loja -pašvaldības administratīvais centrs ar galvenodzīvojamo, komercpakalpojumu un sabiedriskofunkciju. Loja turpinās attīstīties kā novadanozīmes ekonomiskais un administratīvais centrs,kur koncentrēti pakalpojumi un dažādasekonomiskās aktivitātes.Kā vietējas nozīmes centri noteikti lielākienovada ciemi, kuru funkcijas un apkalpes zonasnozīmīgas plašākā teritorijā – Murjāņi, Pabaži unSēja.Murjāņu ciema attīstības priekšnosacījumi irvēsturiski izveidojusies mežaparka raksturaapbūve ainaviski skaistā vietā pie Gaujas un Lojasupēm, atrašanās Gaujas nacionālā parka teritorijāpie valsts galvenā autoceļa A3. Ņemot vērā ciemaizdevīgo transportģeogrāfisko novietojumu unvēsturiskās tradīcijas, Murjāņi arī turpmākattīstīsies kā kvalitatīvas dzīvojamās apbūves,sabiedriskais, komercpakalpojumu, sporta unrekreācijas centrs, saglabājot neskartu zaļo joslugar Lojas un Gaujas upēm.3.attēls. Novada vēlamā apdzīvojuma struktūraIlgtspējīgas attīstības stratēģija un teritorijasplānojums atbalsta viensētu un to grupupastāvēšana lauku teritorijā, lai saglabātutradicionālo lauku apdzīvojuma veidu, veicinātuvienmērīgu lauku apdzīvotību un saglabātukultūrainavu un tradīcijas.

44Novada apdzīvojuma elementus vieno ceļu tīkls,nodrošinot iedzīvotāju kustību novada teritorijāun savienojot to ar tuvākajiem nacionālās unreģionālās nozīmes attīstības centriem.Novada policentriskā attīstība sekmējama,īstenojot līdzsvarotu attīstību, - stiprinotattīstības centru un pārējo ciemu potenciālu unveicinot to mijiedarbību, vienlaicīgi nodrošinotaugstu dzīves kvalitāti dažādajās vidēs.2.2.2.DAUDZVEIDĪGAS LAUKU TERITORIJAS UNKVALITATĪVA VIDELai veicinātu novada lauku teritoriju ekonomiskoattīstību, paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti,saglabātu un vairotu esošās bagātības, teritorijasplānojumā ņemtas vērā Sējas novada ilgtspējīgasattīstības stratēģijā izdalītie lauku teritorijufunkcionāli un telpiski būtiskākie areāli:oooooomežsaimniecības teritorijaslauksaimniecības teritorijasražošanas atbalsta teritorijasmilitārā teritorijaaizsargājamās dabas teritorijasūdens tūrisma teritorijaDažādo lauku attīstības teritoriju veidunoteikšana pamatojas uz esošajiem attīstībasresursiem un teritoriju raksturu. Šīm teritorijāmnoteiktās galvenās funkcijas būs prioritārās, citas,pakārtotās funkcijas nedrīkstēs konfliktēt vaiapdraudēt galveno funkciju.MEŽSAIMNIECĪBAI NOZĪMĪGAS TERITORIJASNovada teritorijā mežsaimniecība ir svarīgaekonomikas nozare. Ņemot vērā esošo mežuteritoriju izvietojumu, ilgtspējīgas attīstībasstratēģija un teritorijas plānojums nosakamežsaimniecībai nozīmīgākās novada teritorijas.Teritorijās prioritāte ir ilgtspējīga mežu resursuapsaimniekošana un izmantošana, atjaunojotmežus un apmežojot mazvērtīgākāslauksaimniecības teritorijas.Teritorijās tiek atbalstīta ar kokapstrādi saistīturažotņu attīstība. Tiek atbalstīta derīgo izrakteņuieguves, medību tūrisma un dabas tūrismaattīstība, veidojot atbilstošu infrastruktūru. Navizslēgta neliela mēroga lauksaimniecības,zivsaimniecības, amatniecības un dažādupakalpojumu uzņēmumu veidošanas iespēja.Teritoriju attīstības iespējas jāsabalansē arcitiem iespējamajiem attīstības veidiem, lainegatīvi neietekmētu mežsaimniecībasattīstību. Paredzotnevērtīgākolauksaimniecībā izmantojamo zemjuapmežošanu, nav pieļaujama augstvērtīguainavu aizsegšana.4.attēls. Novada vēlamā telpiskā attīstībaLAUKSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBASTERITORIJASLauksaimniecības attīstība tiek atbalstīta visānovada teritorijā, bet ilgtspējīgas attīstībasstratēģija un teritorijas plānojums akcentēlauksaimniecības attīstības teritorijas, kurāsprioritāte būs lauksaimnieciskai lielražošanai.Teritoriju attīstības galvenā prioritāte būs visaveida lauksaimnieciskā darbība, īpašiatbalstot lielražošanu, lauksaimniecībasprodukcijas pārstādi, bioloģiskolauksaimniecību.Kā lauksaimniecības attīstībai nozīmīgasteritorijas noteikti vairāki areāli, kas raksturojas

45ar lielākajām vienlaidus meliorētajāmlauksaimniecības zemju platībām. Teritorijāssaglabājamas lauksaimniecības teritorijas,paredzot arī daudzveidīgus alternatīvus nodarbesveidus – dzīvojamā apbūve, ražošana, tūrisms,zivkopība, amatniecība, derīgo izrakteņu ieguveu.c.RAŽOŠANAS ATBALSTA TERITORIJASNovada ilgtspējīgas attīstības stratēģija unteritorijas plānojums atbalsta ražošanas objektuun teritoriju attīstību, jaunu ražošanas teritorijuizveidi. Teritorijās tiek atbalstīta daudzveidīgasražošanas attīstība, racionāli jāizmanto esošāinfrastruktūra – būves, inženierkomunikācijas unceļi. Jānodrošina vides aizsardzības normatīvuizpilde. Ražošanas un noliktavu apbūvesteritorijas izvietojamas atsevišķi no dzīvojamāmteritorijām, atdalot tās ar zaļo joslu.MILITĀRĀ TERITORIJAKā militārā teritorija noteikta Ādažu poligonateritorija - Aizsardzības ministrijas valdījumāesoša teritorija, kas tiek izmantota taktiskajāmmācībām. Teritorijās dabas vērtībām noteiktsīpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss.Teritorijas izmantošana veicama saskaņā arMinistru kabineta noteikto teritorijasizmantošanas kārtību, ievērojot, Ādažu poligonaadministrācijas prasības.AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJASNovada teritorijā iekļaujas daļa Gaujas nacionālāparka teritorijas, daļa aizsargājamo ainavuapvidus „Ainaži” teritorijas un dabas liegumsDzelves - Kroņa purvs. Teritorijās prioritāte irunikālo dabas vērtību aizsardzība un ilgtspējīgaizmantošana saskaņā ar teritoriju izmantošanasnoteikumiem.ŪDENS TŪRISMA TERITORIJAGaujai un tās piekrastes teritorijai ir rekreācijasfunkcija – tai jākalpo sabiedrības rekreācijai untūrisma iespēju attīstībai. Atbalstāmaūdenstūrisma maršrutu izstrāde un tūrismainfrastruktūras attīstība, ievērojot dabasaizsardzības prasības. Gar Gauju nav pieļaujamavienlaidus apbūves attīstība – krastiem jābūtpieejamiem sabiedrībai un jānodrošina vienlaidupārvietošanās iespējas gar tiem (atpūtas takas,tūrisma maršruti, veloceliņi, u.c.). Gaujas ielejājāaizliedz darbības, kas apdraud tās ielejasekoloģisko funkciju.JAUKTA, MOZAĪKVEIDA ZEMES IZMANTOŠANASTERITORIJASPārējās lauku teritorijās tiek atbalstīta jauktamozaīkveida zemes izmantošana ar daudzveidīgusaimniecisko darbību. Lauku teritorijās ar jauktu(daudzveidīgu) mozaīkveida zemes izmantošanuatbalstāma daudzveidīga saimnieciskā darbība.Veicināma lauku teritoriju izmantošanalauksaimniecībai, ražošanai, rekreācijai, lauku,kultūras un aktīvajam tūrismam. Bez pamatotasvajadzības neparedzēt meža zemjutransformāciju.2.2.3.KVALITATĪVA INFRASTRUKTŪRA UN TEICAMASASNIEDZAMĪBATeicama novada ciemu sasniedzamība irnozīmīgākais priekšnosacījums daudzpusīgufunkcionālo saikņu attīstībai novada iekšienē, arlielākiem apdzīvojuma centiem (Saulkrastiem,Siguldu, Inčukalnu, Rīgu), apkārtējiem novadiemun tālākām teritorijām.Augstas kvalitātes komunikāciju nodrošinājumsveicinās dzīves kvalitātes celšanu apdzīvotajāsvietās un lauku teritorijā, uzņēmējdarbībasaktivizēšanos ražošanas un komercpakalpojumujomās, veicinās investīciju palielināšanos.INFRASTRUKTŪRAS UN SASNIEDZAMĪBASATTĪSTĪBAS MĒRĶI:1.Veicināt novada starptautisko, nacionālo unreģionālo sasniedzamību - valsts galveno autoceļuA2 un A3 kvalitātes uzlabošana un attīstīšana. RailBaltica - viena no Transeiropas transporta tīklaprioritārajiem dzelzceļa projektiem attīstība.2.Veicināt novada apdzīvoto vietu sasniedzamību:-valsts reģionālas (P6 Saulkrasti – Sēja – Ragana),valsts vietējas nozīmes un pašvaldības ceļu tīklauzlabošana, lai nodrošinātu visu novada ciemusasniedzamību;-efektīvas sabiedriskā transporta sistēmasattīstība;

46-racionāla un funkcionāla ceļu tīkla izveidošanaun ceļu kvalitātes uzlabošana.3.Pieejas pakalpojumiem un informācijaiuzlabošana - modernu informācijas sistēmu untelekomunikāciju attīstība;4.Efektīva, ilgtspējīga energoapgāde un videidraudzīga infrastruktūra:-ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanassistēmas uzlabošana, kvalitatīvi infrastruktūraspakalpojumi;-transporta plūsmu plānošana un organizēšana,paredzot optimālo telpisko risinājumu;-augsta transporta drošības līmeņanodrošināšana;-alternatīvo enerģijas avotu (vēja, ūdens, saulesenerģijas) izmantošana, vietējo atjaunojamoenergoresursu – koksnes atkritumu, biogāzes u.c.pielietošana.Viens no galvenajiem novada attīstībaspriekšnoteikumiem ir iekšējās un ārējāssasniedzamības nodrošināšana, veidojotintegrētu modeli, kas ietvertu autotransportatīklu, dzelzceļu un velotransportu.Autoceļiem ir galvenā loma novada ciemusasniedzamības nodrošināšanā. Esošais autoceļutīkls ir pietiekami funkcionāls ciemu sasniegšanai,taču būtiski jāpaaugstina autoceļu kvalitāte,rekonstruējot atsevišķus posmus un uzlabojotsegumu.Starptautiskās nozīmes transporta koridoriLai nodrošinātu ātras satiksmes iespējas optimālaitranzīta un kravu plūsmai, atbalstāma valstsgalveno autoceļu A1 Rīga (Baltezers)–Igaunijasrobeža (Ainaži), A2 Rīga – Sigulda – Igaunijasrobeža (Veclaicene) un A3 Inčukalns – Valmiera –Igaunijas robeža (Valka) rekonstrukcija unattīstība. Valsts galvenie autoceļi savieno novaduar tuvākajām Rīgas un Vidzemes plānošanasreģionu apdzīvotajām vietām.Rail Baltica – starptautiskas nozīmes dzelzceļalīnija nākotnē šķērsos Sējas novada teritoriju Z-Dvirzienā, savienojot Somiju, Baltijas valstis, Polijuun Vāciju vienotā dzelzceļu satiksmes tīklā, topotenciāli pagarinot līdz Venēcijai Itālijā.Starpreģionālas un reģionālas nozīmestransporta saitesIlgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta valstsreģionālas nozīmes autoceļa P6 Saulkrasti – Sēja –Ragana un valsts vietējas nozīmes autoceļa V39Saulkrasti – Bīriņi tehniskā stāvokļa uzlabošanuun satiksmes drošības paaugstināšanu.Novada nozīmes transporta saitesLai nodrošinātu visu teritoriju sasniedzamību,novada līdzsvarotā attīstībā būtiska loma ir valstsvietējās nozīmes ceļiem, tiem jābūt teicamātehniskā stāvoklī saistītiem ar augstāka līmeņatransporta asīm.5.attēls. Transporta infrastruktūraINŽENIERKOMUNIKĀCIJU NODROŠINĀJUMSApdzīvotajās vietās jānodrošina valstī noteiktajāmkvalitātes normām un vides aizsardzības prasībāmatbilstošu centralizētu ūdensapgādes unnotekūdeņu savākšanas un novadīšana sistēmuizveide, jānodrošina optimāls elektroapgādes unsiltumapgādes risinājums.Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija unteritorijas plānojums atbalsta energoapgādesinfrastruktūras attīstību un modernu informācijas

47sistēmu izveidi, nodrošinot augstas kvalitātesinfrastruktūru visā novada teritorijā.Teritorijas plānojuma izstrādē ņemtas vērāilgtermiņa attīstības stratēģijā noteiktās vadlīnijastransporta un inženierkomunikāciju plānošanai.2.3.TERITORIJAS FUNKCIONĀLAISZONĒJUMSTeritorijas plānošanā, nosakot nekustamoīpašumu atļauto izmantošanu, ar zonējumapalīdzību tiek parādītas un reizē nodalītaskonkrētās teritorijas dažādu vietu atšķirīgāsfunkcijas, strukturālās un arī vizuālās pazīmes jebdažādās izmantošanas.Funkcionālā zonējuma izstrāde ir viens noteritorijas plānošanas galvenajiem mērķiem.Teritorijas izmantošanas veidu (funkcionālo zonu)iedalījums tiek veidots, balstoties uz atšķirīguizmantošanas veidu galveno grupu noteikšanu.Tajā pašā laikā katra izmantošanas veida telpiskāsstruktūras elementu vienojošās pazīmes ir tofunkcija, telpiskais risinājums un novietojums,pieejamība.Funkcionālā zonējuma risinājumu izstrādēievēroti šādi plānošanas principi:o stratēģiska pieeja;o pēctecība – saglabāt noteikto teritorijasizmantošanu, ja nav mainījiespamatojums (tiesiskā paļāvība);o nepārtrauktība – nodrošināt turpmākasplānošanas iespējas;o elastība;o vērtību respektēšana;o telpiskās struktūras pamatelementuakcentēšana;o bez vajadzības neierobežot – samērībasprincips;o indivīdu un sabiedrības interešulīdzsvarošana;Teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālaiszonējums balstīts uz sekojošiem principiem:o klasifikācija izveidota ar mērķi identificētgalvenās izmantošanas grupas, nosakotpēc iespējas mazāku to skaitu;o definējot funkcionālās zonas, iespējurobežās apvienotas spēkā esošajāteritorijas plānojumā noteiktās zonas arlīdzīgiem izmantošanas un apbūvesnoteikumiem;o spēkā esošajā teritorijas plānojumādefinētās funkcionālās zonas, kuras naviespējams apvienot būtiski negrozotizmantošanas un apbūves prasības,Teritorijas plānojumā saglabātas kāizņēmumi;o katra konkrētā teritorija ir atšķirīga, tādēļ,lai klasifikācija neradītu tikaiierobežojumus, vairākās funkcionālajāszonās izdalītas vietas ar īpašiemnoteikumiem (izņēmumus), apzīmējot tāsar funkcionālā zonējuma indeksu (burtuun ciparu kombināciju);o ievērojot pēctecības principu, iespējurobežās maksimāli saglabāts šobrīd spēkāesošais regulējums attiecībā uz teritorijasizmantošanu un apbūvi (atļautāizmantošana, noteiktās minimālāsjaunveidojamo zemes vienību platības,maksimālais apbūves blīvums un apbūvesintensitāte, minimālā brīvā teritorija,atļautais būvju augstums u.c. apbūvesrādītāji);

48ApzīmējumsNr.Funkcionālā zonaburtikrāsaTERITORIJAS, KUR APBŪVE NAV GALVENAIS IZMANTOŠANAS VEIDS1. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS L1.1.1.21.3.1.4.2.2.1.3.4.4.1.4.3.LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJASSavrupmājas ar piemājas saimniecībāmLAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJASSavrupmājas ar piemājas saimniecībām arizņēmuma noteikumuLAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJASSavrupmājas ar piemājas saimniecībām arizņēmuma noteikumuLAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJASSavrupmājas ar piemājas saimniecībām arizņēmuma noteikumuMEŽU TERITORIJAMEŽU TERITORIJAMilitārā teritorijaŪDEŅU TERITORIJADABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJASDABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJALabiekārtota dabas teritorijaDABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJAKapsētaL1L2L3L4MM1ŪDADA14.4.APBŪVES TERITORIJASDABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJADzīvnieku kapsētaDA25. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA DzS5.1.5.2.5.3.5.4.SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJAVasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijaSAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJAMežaparka apbūves teritorijaSAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJAAr izņēmuma noteikumiemSAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJAMežaparka apbūves teritorija ar izņēmumanoteikumuDzS1DzS2DzS3DzS4

496. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA DzM7. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA P7.1.7.2.PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAAr izņēmuma noteikumuPUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAAr izņēmuma noteikumuP1P28. RŪPNIECĪBAS APBŪVES TERITORIJA R8.1.8.2RŪPNIECĪBAS APBŪVES TERITORIJADerīgo izrakteņu ieguves teritorijasRŪPNIECĪBAS APBŪVES TERITORIJADerīgo izrakteņu ieguves teritorija arizņēmuma noteikumuR1R211. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA TA12. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA TR12.1.TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJANacionālas nozīmes transporta infrastruktūrasattīstībai nepieciešamās teritorijasTR1Detalizētu katras funkcionālās zonas atļautoizmantošanu - jaunveidojamo zemes vienībuminimālās platības, un apbūves parametrus -maksimālo apbūves blīvumu, maksimālointensitāti, minimālo brīvo teritoriju, atļautostāvu skaitu un maksimālo atļauto būvjuaugstumu skatīt Teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumos.2.4.CIEMU ROBEŽAS UNFUNKCIONĀLAIS ZONĒJUMSIevērojot pēctecības principu, Teritorijasplānojumā saglabāti iepriekšējos teritorijasplānojumos noteiktie ciemi, to funkcionālozonējumu veidojot atbilstoši Paskaidrojumaraksta 2.3.nodaļā definētajiem principiem.Teritorijas plānojumā grozītas Lojas ciema unGāršmuižas ciema robežas.LOJAŅemot vērā izmaiņas Aizsargjoslu likumā,Teritorijas plānojumā grozīta Lojas ciema robeža,to palielinot līdz gāzesvada drošības aizsargjoslaiCiema funkcionālo zonējumu veido plašasSavrupmāju apbūves teritorijas (DzS), ZA daļā arīSavrupmājas ar piemājas saimniecībām (L1)paredzot retinātāku apbūvi (minimālājaunveidojamās zemes vienības platība - 0,5 ha).Ciema centrālajā daļā, atbilstoši šobrīd esošajaiizmantošanai un būvju izvietojumam, funkcionālozonējumu veido Mazstāvu dzīvojamās apbūvesteritorija (DzM) un Publiskās apbūves teritorija(P).

50Savrupmājas ar piemājassaimniecībām (L1) retinātākasapbūves veidošanai.Saglabāti spēkā esošajā teritorijasplānojumā attēlotie valsts galvenāautoceļa A3 rekonstrukcijas projektarisinājumi un perspektīvās ielas/ceļi.SĒJATeritorijas plānojumā ciema robežasnav grozītas. Funkcionālo zonējumuveido Savrupmāju apbūves teritorijas(DzS) un Labiekārtotas dabasteritorijas (DA) - Sējas muižaskompleksa teritorija (noteikta kāobligāti izstrādājama detālplānojumateritorija).GĀRŠMUIŽAPABAŽICiema robežas saglabātas spēkā esošajāteritorijas plānojumā noteiktajā apjomā. Ciemafunkcionālo zonējumu veido plašas Savrupmājuapbūves teritorijas (DzS), ciema ZA daļā arīSavrupmāju apbūves teritorijas ar mežaparka tipaapbūvi (DzS2). Saglabātas esošas Mazstāvudzīvojamās teritorijas (DzM), (atbilstoši esošodaudzdzīvokļu māju izvietojumam) un Publiskāsapbūves teritorijas (P). Ap Pabažu ezerusaglabātas lielākā daļa Labiekārtotas dabasteritorijas (DA). Ezera Z daļai piegulošā zemesvienība, atbalstot zemes īpašnieka priekšlikumu,iekļauta funkcionālajā zonā Savrupmāju apbūvesteritorijas (DzS).MURJĀŅICiema robežas saglabātas spēkā esošajāteritorijas plānojumā noteiktajā apjomā. Ievērojotpēctecības principu, saglabāti spēkā esošajāteritorijas plānojumā noteiktie teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumi – plašasSavrupmāju apbūves teritorijas (DzS), Publiskāsapbūves teritorijas (P), Labiekārtotas dabasteritorijas (DA) gar Lojas upi, ciema Z daļā -Ciema robežās iekļauta apdzīvotāsvietas Mežvidi teritorija (robežojas ar Saulkrastunovada teritoriju), kur veikta zemes vienībusadale dzīvojamās apbūves veidošanai, teritorijadaļēji apbūvēta, veidojot mežaparka tipa apbūvi.Pamatojoties uz zemes īpašnieku priekšlikumuveidot dzīvojamās apbūves teritoriju, Gāršmuižasrobežās iekļauta zemes vienība „Krastmaļi”, kasatrodas uz austrumiem no Gāršmuižas teritorijas.Noteikts funkcionālais zonējums –Lauksaimniecības teritorijas (L4), kuru galvenāizmantošana ir savrupmājas ar piemājassaimniecībām.Gāršmuižas ciema funkcionālo zonējumugalvenokārt veidos Lauksaimniecības teritorijasL1, L4 - Savrupmājas ar piemājas saimniecībām,veidojot retinātu apdzīvojumu (minimālājaunveidojamās zemes vienības platība 0,5 ha).Apdzīvotās vietas Mežvidi teritorija iekļautafunkcionālajā zonā Savrupmāju apbūves teritorija(DzS2, DZS4).ĀBELĪTE UN VAIVARIŅITeritorijas plānojumā ciemu robežas nav grozītas.Saglabāts spēkā esošajā teritorijas plānojumānoteiktas funkcionālais zonējums - Vasarnīcu un

51dārza māju apbūves teritorija Savrupmājuapbūves teritorijas (DzS1).2.5.LAUKU TERITORIJASFUNKCIONĀLAIS ZONĒJUMSTeritorijas, kur apbūve nav galvenaisizmantošanas veidsVisplašākās lauku teritorijas (teritorijas ārpusciemiem) noteiktas kā Mežu teritorijas (M) Laukuzemes (L, L1) unMežu teritorijas (M) noteiktas atbilstoši esošajāmmeža zemēm. Teritorijās primārais izmantošanasveids ir vides aizsardzība, mežsaimnieciskādarbība un teritoriju izmantošana rekreācijai, betpapildus izmantošana– citu atļauto būvjubūvniecība un izmantošana, tai skaitā atsevišķudzīvojamo ēku būvniecība, kokapstrādesuzņēmums, derīgo izrakteņu ieguve, dabastūrisma objektu izvietošana u.c.Lauku zemēs (L) galvenais izmantošanas veidsnoteikta lauksaimnieciskā izmantošana unviensētu apbūve, vienlaicīgi radot iespējasdaudzpusīgai lauku teritoriju attīstībai – derīgoizrakteņu ieguve, sabiedriskas, komercdarbības,ražošanas un tehniskas būves, mežsaimniecība.Kā Lauku zemes (L1) saglabātas spēkā esošajāteritorijas plānojumā noteiktās teritorijassavrupmāju ar piemājas saimniecībām teritorijas.Ezeru un upju teritorijas noteiktas kā Ūdeņuteritorija (Ū). Ievērojot dabas aizsardzībasprasības, teritorijās atļauta zivju audzētava,dīķsaimniecība, derīgā izrakteņa - sapropeļaieguve.Atsevišķu parku ārpus ciemu robežām plānotāizmantošana noteikta kā Labiekārtotas dabasteritorija (DA) ar estētisku vai rekreācijas nozīmi.Apbūves teritorijasSaglabātas spēkā esošajā teritorijas plānojumānoteiktās apbūves teritorijas ārpus ciemiem –atsevišķas Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS),Publiskās apbūves teritorijas (P), Rūpniecībasapbūves teritorijas (R; R1; R2) (tai skaitā derīgoizrakteņu ieguves teritorijas R1 un R2) u.c.Valsts un pašvaldības ceļi izdalīti kā Transportainfrastruktūras teritorijas (TR), rezervētā teritorijaRail Baltic izbūvei noteikta kā nacionālas nozīmestransporta infrastruktūras attīstībai nepieciešamāteritorija, ar mērķi saglabāt no apbūves brīvujoslu, lai nepieciešamības gadījumā būtuiespējams īstenot transporta infrastruktūrasattīstības projektu.2.6.TERITORIJAS UN OBJEKTI ARĪPAŠIEM NOTEIKUMIEMTeritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēattēlotas teritorijas un objekti ar īpašiemnosacījumiem. To izmantošanas noteikumusnosaka gan Teritorijas plānojuma sastāvā esošieTeritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi,gan citi normatīvie akti.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objektiTeritorijas plānojuma Grafiskās daļas kartēattēlotas novada pašvaldības teritorijā izveidotāsīpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objektuatrašanās vietas.Kultūras pieminekļu atrašanās vietasTeritorijas plānojuma Grafiskās daļas kartēattēlotas kultūras pieminekļu atrašanās vietas unto aizsargjoslas. Objektu aizsardzības prasībasnosaka galvenokārt citi normatīvie akti.AizsargjoslasAtbilstoši teritorijas plānojuma mēroganoteiktībai, teritorijas plānojuma Grafiskās daļaskartē attēlotas visas aizsargjoslas, kuru platums irlielāks vai vienāds ar 10 m. Aprobežojumusaizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums un citinormatīvie akti.