PASKAIDROJUMA RAKSTS - Sējas novads

10ieguļ vairākus desmitus metrus biezs ordovika izvietotajās saimniecībās, limnoglaciālo un8 izmantota enciklopēdijas „Latvijas Daba”, Rīga, 1995.g. informācijavecuma gāzi necaurlaidošs mālainu iežu slānis,bet iesūknētas gāzes noplūdi ziemeļu virzienādiezgan droši nosargā reģionālais lūzums, kuranomata amplitūda sasniedz 250-300 m 7 .Fluvioglaciālo nogulumu ūdeņiem. Tie visi irbezspiediena hidrokarbonātu ūdeņi ar niecīgumineralizāciju (0,1 – 0,5 g/l). Kopējā ūdens cietībaparasti 3,0 – 6,0 mg-ekv. litrā.Centralizētai ūdensapgādei piemērotākais ir3.6.KLIMATSArikulas – Amatas ūdens komplekss. Daļā novadateritorijas tie ir spiediena ūdeņi. Arī šī kompleksaRietumu daļā klimats ir mēreni silts un mitrs, ūdeņi ir ar zemu mineralizāciju 0,5 – 0,7g/l un tostipri jūtama jūras ietekme, bet novada austrumu kopējā cietība 3,0 – 6,0, retāk līdz 10 mg-ekv.daļā - mēreni vēss un vidēji mitrs. Rietumu daļā litrā 9 .220- 230 dienas gadā dominējošas ir jūras gaisamasas, tāpēc vasaras ir šai teritorijā relatīvivēsākas, mākoņainas (~40% dienu), bet ziemas3.8.ZEMES LIETOJUMA VEIDIsamērā siltas ar biežiem atkušņiem.Pēc zemes lietojuma veida 10 procentuāli lielākoGada vidējā temperatūra 5,6 o C, janvāra vidējātemperatūra -5 o C, jūlija – 17,1 o C. Bezsala periodsvidēji 150 dienas novada rietumos, 130-140dienas austrumu daļā un 120 – 130 dienu Gaujassenlejā. Nokrišņi 700 – 720 mm gadā, Gaujassenlejā līdz 800 mm (ziemā 200 – 250 mm).daļu zemju sastāda meža zemes – 13631,8 ha jeb59% no visas novada teritorijas kopplatības. Tamseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes –5817,9 ha jeb 25% un purvi 1888,2 ha jeb 8%.455,9 jeb 2% no kopējās novada teritorijas irūdens objektu zeme, 350,3ha - zeme zem ceļiem,Sniega sega rietumu daļā nepastāvīga, veidojas savukārt 234,9ha – zeme zem ēkām undecembra vidū un saglabājas līdz marta vidum.Sniega segas biezums 1-20 cm. Pēdējās pavasarasalnas – maija sākumā, pirmās rudens salnas –pagalmiem, bet 140,5ha ir krūmāji. Pārējās zemeskopā aizņem 663,1ha jeb 3% no kopējāsteritorijas.oktobra sākumā.Gaujas senlejā upju ielejās, atkarībā no nogāžuekspozīcijas un orientācijas attiecībā pretvaldošajiem vēju virzieniem, veidojas specifiskimikroklimatiskie apstākļi, kas reizēm būtiskiatšķiras no apvidus klimatiskajiem apstākļiemkopumā 8 .3.7.PAZEMES ŪDEŅINovada ūdens apgādē galvenā nozīme ir diviemūdens ieguves kompleksiem – Kvartāra ūdenskompleksam un Arikulas – Amatas ūdenskompleksam, kas aptver Gaujas, Burtnieku unArikulas svītu smilšaino un mālaino iežus lāņus.Abi šie slāņi atrodas aktīvā ūdens apmaiņas zonā.Lielākos dziļumos, zem Narvas ūdeninecaurlaidīgā horizonta, visi ūdeņi ir sāļi.Kvartāra ūdens kompleksā novadā lielākā nozīmeir aluviālajiem ūdeņiem, it sevišķi Gaujas tuvumā9 izmantota informācija no „Sējas pagasta teritorijas plānojumaprojekta”, RTU Arhitektūras fakultāte, Arhitektūras un7 LVĢMC „Īss pārskats par Sējas pagasta ģeoloģisko uzbūvi un zemes pilsētbūvniecības katedra, Rīga, 1998.g.dzīļu resursiem”, 2006.gads10 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālovienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”