2.ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS6Sējas <strong>novads</strong> atrodas Pierīgas reģionā – Piejūrasun Viduslatvijas zemienēs, Vidzemesdienvidrietumu daļā. Teritorijas dienvidosiesniedzas Gaujas senleja, <strong>novads</strong> atrodas Gaujaslejteces labajā krastā.Teritorijas kopējā platība 4 - 22958,5 ha.Sējas <strong>novads</strong> izveidots 2006.gadā, saglabājotSējas pagasta administratīvās robežas.Pašvaldības administratīvais centrs – Loja –atrodas 45 km attālumā no Rīgas, 21 km attālumāno Siguldas, 13km – no Vangažiem, 24km – noSaulkrastiem, 55km – no Cēsīm un 44kmattālumā no Limbažiem.Teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A3Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka),kā arī reģionālais autoceļš P6 Saulkrasti – Sēja –Ragana.Novads robežojas ar Ādažu, Inčukalna, Krimuldas,Limbažu un Saulkrastu novadu teritorijām.Ģeogrāfisko stāvokli raksturo salīdzinoši nelielaisattālums no Rīgas un vieglā sasniedzamība, citupilsētu (Saulkrasti, Sigulda) tuvums, teritorijušķērsojošais valsts galvenais autoceļš (A3) unGaujas nacionālā parka teritorija 38,2ha platībā.4 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālovienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”
73.DABAS RESURSI3.1.RELJEFSSējas novada rietumu daļa atrodas Piejūraszemienes Rīgavas līdzenumā, kur reljefs irpārsvarā plakans un nedaudz viļņots smilšainslīdzenums ar mežiem un purviem, augstums 1-10m vjl (pie Strēlniekiem - 12,1 m vjl).Austrumu daļa iekļaujas Viduslatvijas zemienesRopažu līdzenumā, kur reljefs pārsvarā līdzens,nedaudz viļņots. Ropažu līdzenums novadaziemeļaustrumos pāriet Metsepoles līdzenumā,kam raksturīgs lēzens un vidēji viļņots reljefs.Reljefa formu relatīvais augstums parasti ir līdz 12m, dažās vietā sasniedz 15 – 20 m. StarpMurjāņiem un Loju stiepjas Pabažu rievotāmorēnu areāla Sējas valnis. Novadadienvidaustrumu daļa pauguraina – Kurmīšu,Jēņu, Ģibu, Bungas kalni. Reljefs sevišķiizteiksmīgs ceļa posmā Murjāņi – Loja, kurpacēlums virs jūras līmeņa sasniedz 69 m (Jēņukalns). Virsas augstums ziemeļos pieVecsprukstiem – 32,9 m vjl.Novadu dienvidos norobežo Gauja, kas tek pa0,8-1,0 km platu un līdz 20 m dziļu senleju.Senleju veido upes gultne, paliene un virspaluterases. Vecākās – III virspalu terases virsa irlīdzena un lejpus Murjāņiem ap 19-20 m vjl.augstumā tā saslēdzās ar Baltijas ledus ezerakrasta līniju. II virspalu terase ar nelieliempārtraukumiem izsekojama 10-11 m augstumāvirs upes līmeņa (ap 16-17m vjl.) un izbeidzas pieVangažiem, kur saslēdzās ar Baltijas ledus ezerakrasta nogulumiem. I virspalu terase ielejāizteikta vislabāk, paceļoties ap 5-7 m virs upeslīmeņa. Tās virsa ir nelīdzena, ar vecupēm, daļējiaizbērtām gultnēm un atsevišķiem piegultnesvaļņiem. Gaujas paliene atrodas 3 līdz 4,5 m virsupes līmeņa. Tajā izveidojušies ap 1 m augstipiegultnes vaļņi, senākas gultnes un vecupes.3.2.ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVESējas novada teritorijas ģeoloģiskā uzbūve,salīdzinot ar vairākiem citiem Latvijas reģioniem,ir nedaudz sarežģītāka, taču uzskatāma parsamērā labi izpētītu.Saskaņā ar reģionālajām rajonēšanas shēmāmVidzemes rietumu reģions iekļaujas Baltijassineklīzes robežās, kuru šajā apvidūziemeļaustrumu virzienā orientēts lūzums sadaladivās pēc ģeoloģiskās uzbūves krasi atšķirīgāsstruktūrās. Šis reģionālas nozīmes lūzums šķērsoarī Sējas novada dienvidu daļu, un nosaka tāģeoloģiskās uzbūves atšķirīgās īpatnības –galvenokārt kristāliskā pamatklintāja iegulumadziļumu, nogulumiežu segas sastāvu un biezumu.Novada teritorijā izurbti divi dziļurbumi(“Inčukalns – 24” un “Inčukalns – 16”), kurosatsegts kristāliskais pamatklintājs. Pēc iežuvecuma, sastāva, saguluma apstākļiem unfizikālajām īpašībām abās struktūrās vertikālajāgriezumā iezīmējas trīs krasi atšķirīgi kompleksi:apakšējais – kristāliskais pamatklintājs, vidējais –zemkvartāra nogulumu sega un augšējais –kvartāra veidojumi.Kristālisko pamatklintāju, apvidū veidolielākoties dažāda sastāva granīti, retākmetamorfie ieži – gneisi, magnetītkvarcīti, kurinovada centrālajā un ziemeļu daļā ieguļ 1050-1070 m dziļumā, bet dienvidu (aiz reģionālālūzuma zonas) – tikai 750-800 m dziļi (dziļurbumā“Inčukalns – 24” – 772 m dziļumā).Vidējo kompleksu – pirmskvartāra nogulumusegu veido ķīmiskās izgulsnēšanas un klasiskie(drupu) ieži. Šos nogulumus pēc ģeoloģiskāvecuma iedala vairākās sistēmās, tās tālāknodaļās (divās vai trijās), kuras savukārt iekļaujsīkākas vietējās stratigrāfiskās vienības - svītas.Kompleksa nogulumu biezums mainās no 1000-1030 m (novada ziemeļu un centrālajā daļā) līdz750-780 m (dienvidos).Kvartāra nogulumi veido nogulumiežu segasvirsējo kārtu. Kvartāra nogulumu biezums novadarobežās pārsvarā mainās no dažiem līdz 20