PASKAIDROJUMA RAKSTS - Sējas novads

9darbības rezultātā notiek upes gultnespadziļināšanās un garenprofila izlīdzināšanās.Šie upju ģeoloģiskās darbības procesi vislabākredzami Gaujas ielejā. Mazāko upīšu un strautugultnes lielākoties ir iztaisnotas melioratīvo darbuveikšanas laikā pagājušā gadsimtā. Ja novadgrāvjitiek aizsprostoti atkal atjaunojas pārpurvošanasprocesi. Bieži to ietekmē arī bebru darbība.3.4.AUGSNESNovada rietumu un austrumu daļa atrodassmilšainās Piejūras zemienes augšņu rajonā.Novada rietumu daļā uz eolo smilšu cilmiežiemdominē tipiskas podzolaugsnes, vāji drenētajoslīdzenumos – velēnu glejaugsnes,velēnpodzolētās glejaugsnes, kā arī purvuaugsnes. Novada austrumu daļai raksturīgasvelēnpodzolētās glejaugsnes, tipiskāspodzolaugsnes, retāk sastopamas velēnuglejaugsnes. Gaujas senlejas palienē un I virspaluterasē dominē aluviālās augsnes, vecākajāsterasēs uz smilšainajiem cilmiežiem sastopamasvelēnu podzolaugsnes, dažās vietās – tipiskāspodzolaugsnes. Ap Murjāņiem raksturīgasiekultivētas vāji un vidēji podzolētas velēnupodzolaugsnes.3.5.DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADNESNovada teritorijā, pagājušā gadsimtā veikti kāģeoloģiskās kartēšanas, tā arī nelielos apjomosderīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes darbi.Iegūtie izziņas materiāli liecina, ka kaļķakmeņa undolomīta iegulas novada teritorijā atrodas lielādziļumā un to ieguve nav iespējama. Kvartāranogulumos nav konstatētas arī perspektīvasbezakmens māla iegulas. Taču par rūpnieciskasnozīmes derīgajiem izrakteņiem pašvaldībasteritorijā var uzskatīt pazemes ūdeņus, smiltsgrantsatradnes un kūdras iegulas.Novada dienvidrietumu daļā bijuši visai labvēlīgiapstākļi samērā plašu, pārsvarā smilts laukuveidošanai. Daudzviet smilts materiāls pārpūsts,veidojot kāpu uzkalnus un grēdas. Taču līdzmūsdienām novada teritorijā pētītas tikai divassmilts iegulas – Lilaste II un Pabaži. Minētajāsatradnēs nav aktīvā apritē esošu krājumu (LilasteII no Derīgo izrakteņu krājumu bilances izslēgta2010.gadā).Lilaste II atradne atrodas novada dienvidrietumunostūrī, apmēram 1,2 km ziemeļaustrumos noLilastes ezera, kur tā aizņem 0,7 km garu un 0,2-0,3 km platu kāpu grēdu gar novada robežu.Atradnes izpēte veikta 2002.gadā. Derīgaismateriāls 16,1 ha lielā platībā konstatēts visāiegulas teritorijā. Iegulu veido eolas (kāpu)izcelsmes smalkas, viendabīgas smilts slānis, kuruatsevišķās vietās sedz ļoti plāns (līdz 5 cm)augsnes slānis. Gruntsūdens konstatēts vienāurbumā 18,5 m dziļumā. Krājumu aprēķināiekļauts smilts slānis tikai līdz gruntsūdenslīmenim (vidējais derīgā slāņa biezums pieņemts– 7,8 m). Grants frakcijas materiāls ar graudiņudiametru lielāku par 5 mm iegulā netikakonstatēts. Derīgais materiāls tādejādiklasificējams kā smalka smilts, kas izmantojamskā ceļu būvēs, tā arī, iespējams, būvjavuizgatavošanai.Novada teritorijā apzinātas 20 kūdras atradnesvai to daļas. Pirmie sistemātiskie kūdras atradņupētījumi uzsākti jau pagājušā gadsimta 30-tajosgados, bet daļa atradņu vēl apzinātas 1958.gadā.Dzelves-Kroņa purva daļā 108 ha platībā veiktadetālā izpēte. Sistemātiski pētījumi visos novadapurvos veikti 1998. gadā, kad Rīgas rajonateritorijā notika jaunu kūdras atradņu meklēšanasun kūdras resursu revīzijas darbi. Šo darbu laikāteritorijā atklātas 10 jaunas kūdras atradnes.Kopējie atradņu kūdras resursi ir 34,84 milj. m 3jeb vairāk kā 3,6 milj. tonnu pie nosacītā mitruma- 40 %. Lielākās atradnes kūdras krājumu ziņā irDzelves-Kroņa, Eipuru, Pēterupes, Rampas-Bitnieku un Kurveģu.Dzelves-Kroņa purva novērtētais krājums 62012.gada 1.janvāri bija 869,82 m 3 .Sējas novada dienvidu daļā – teritorijā starp Lojuun Murjāņiem, atrodas Inčukalna dabas gāzespazemes glabātuves rietumu atzars.Gāzes pazemes glabātava te izveidota lokālasstruktūras velves daļā. Kolektorslānis, kurāiesūknē gāzi, ir kembrija smilšakmeņi, un tovirsma ieguļ ap 700 m dziļumā. Smilšakmeņuporainība vidēji ir 20% un tiem piemīt pietiekošiaugsta gāzes caurlaidība. Virs smilšakmeņiemuz6 LVĢMC, Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2011. gadu