PASKAIDROJUMA RAKSTS - Sējas novads

8metriem reljefa pacēlumos. Taču Gaujas senlejākvartāra nogulumu biezums sasniedz 45-50 m,bet vienviet novada dienvidu daļā ielejveidaiegrauzumā (apraktajā ielejā) konstatēts, ka taspārsniedz 60 m. Kvartāra nogulumi veidonepārtrauktu, nevienmērīga biezuma segu, kurasastāv no dažādas izcelsmes (ģenēzes) un sastāvanogulumu slāņiem, kas ledāja spiediena rezultātādažviet ir ievērojami deformēti. Tie sedz erodēto,ledāja pārveidoto devona iežu virsu, kurasraksturīgākie elementi daļēji atspoguļojas arīmūsdienu reljefa formās kā dažāda augstumapacēlumi patreizējo pauguraiņu pamatnē unpazeminājumi līdzenumos. Taču zemkvartāra iežuvirsma visā Sējas novada teritorijā ir samērālīdzena un pārsvarā atrodas 15-25 metrus virsjūras līmeņa (vjl.).Novada teritorijā zināmi tikai pēdējā – Latvijasleduslaikmeta un pēcleduslaikmeta jeb holocēnaveidojumi. Tie aizņem ģeoloģiskā griezuma pašuaugšējo daļu un veido pašreizējā reljefa formas.Pēdējā leduslaikmetā te veidojušies tikaiglacigēnie un limnoglaciālie nogulumi.Kvartāra nogulumu segas uzbūves īpatnībuapzināšana ir svarīgs teritorijas saimnieciskāsattīstības priekšnoteikums – ar tiem saistītasbūvmateriālu izejvielu (smilts, smilts-grants,mālu) atradnes, ekoloģiskās problēmas (grunts ungruntsūdeņu piesārņojums), inženierbūvju unkomunikāciju ierīkošana. Šajos nogulumossastopamie ūdeņi plaši tiek izmantoti laukusaimniecību ūdensapgādē.Gaujas senlejas vecāko – trešo (III) virspalu terasiveido līdz 8-10m biezi palu un gultnes alūvijanogulumi – smalkgraudaina, aleirītiska smilts,aleirīti, kurus dziļāk nomaina rupjgraudainasmilts, vietām ar grants un oļu piemaisījumu.Aleirītu un kūdras starpslānīšu vecums šīs terasesnogulumos ir ap 11,2 tūkstošs gadu. Otro (II)virspalu terasi veido 4-6 m bieza dažādgraudainasmilts ar grants un oļu piejaukumu. Pirmo (I)virspalu terasi veido ap 10 m biezs alūvijs –smalkgraudaina smilts, aleirīts, smilšmāls, bieži arorganisko vielu piejaukumu; slāņkopas apakšējādaļā arī dažāda rupjuma smilts ar granti un oļiem.Palienē aluviālo nogulumu biezums reti pārsniedz10 m. Šos nogulumus veido smalkgraudaina unaleirītiska, diezgan bieži ar organiskām vielāmbagātināta smilts (palu alūvijs), dūņainas smilts,aleirītu, smilšmālu un mālu slāņmija ar kūdrasstarpslāņiem, koku atliekām (vecupju alūvijs), betgultnes alūviju savukārt veido dažāda rupjumasmilts ar grants un oļu piejaukumu.Senleja atrodas virs sena, devona smilšakmeņosdziļi (līdz 30-40 m zem jūras līmeņa) iegrauztasielejas, kurā apmēram zem 10 m biezā alūvijaieguļ ap 25 m biezi limnoglaciālie māli. Zemlimnoglaciālajiem māliem vēl konstatēta ap 15 mbieza dažāda rupjuma smilts, grants-oļu slāņkopa,kas pārklāj jau pirmskvartāra nogulumu virsu 5 .3.3.MŪSDIENU ĢEOLOĢISKIEPROCESITeritorijā pārsvarā izplatīta pārpurvošanās unupju ģeoloģiskā darbība.Pārpurvošanas procesu izpausmes vērojamasreljefa pazeminājumos, kur zemes virspusēatsedzas ūdeni vāji caurlaidīgi nogulumi. Līdz arto šajos iecirkņos ūdens notece ir apgrūtināta vainenotiek vispār. Procesa iedarbībai ir pakļautaspārsvarā starppauguru, nevienmērīgasakumulācijas ieplakas un reljefa pazeminājumiupju palienēs. Jāatzīmē, ka pārpurvošanās procesinoris ļoti lēnām, un to darbība vērojama arīmūsdienās. Dažviet neapdomīgi veiktuceltniecības darbu rezultātā, kuras laikā tiektraucēta notece, veidojas pārmitri apstākļi, sākāsminerālgrunts pārpurvošanās, turpinās kūdrasuzkrāšanās un purvu augšana gan horizontālā,gan vertikālā virzienā. Vidējie kūdras uzkrāšanāstempi nenosusinātos purvos ir aptuveni 1mm/gadā.Upju ģeoloģisko darbība norisinās upju ielejās ungultnēs. Vietās, kur upju gultnes meandrēvērojami t.s. gultnes procesi. To darbībasrezultātā norisinās irdenā materiāla, kas veidopalienes, noskalošana un pārvietošana pa upi uzleju, kur tas tiek akumulēts kādā citā upes ielejasdaļā. Šis process izpaužas kā krastu noārdīšana(sānu erozija), visai ievērojami mainot upjušķērsprofilus. Minētais process dažreiz norisināsvisai intensīvi. Vietās, kur ieleju nogāzes irstāvākas, palu un virspalu terases izveidotas vāji,dažviet vērojama gultnes erozija. Šī procesa5 LVĢMC, „Īss pārskats par Sējas pagasta ģeoloģisko uzbūvi unzemes dzīļu resursiem”, 2006.g.